Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Bojato ekas konstrukcijas novertējums

ēka

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Bojato ekas konstrukcijas novertējums



Ēkas konstrukciju novērtējums.

            Darbnīcas ēka ar vēlak izveidotu piebūvi. Mūra ēka ar uz vienu pusi vērstu jumtu. Pamati 10cm virs zemes.

            Darbnīcai ir piecelta piebūve un ir izveidojusies plaisa starp veco un jauno ēkas konstrukciju. Plaisa iet pa šuvi uz augšu, līdz pat jumta konstrukcijai. Acīm redzot plaisa radusies iepriekš nenosēdinot piebūves pamatus, pamati sēdas un saka rasties plaisa no pamatu apakšas.

            Jumtam nav pielikta noteka un udens lietus laika tek uz saienas. Uz sienas tiek liels ūdens mitrums un sak veidoties ķērpji.

            Pamati nav uzbetunēti piietekami augsti, un ar to sak mitrums sūkties uz augšu, veidojas ķērpji.

            No mūra sienas ir izbiruši ķieģeļi un vietam sakuši drupt. Uz sienas tiek mitrums un ziemas laika mitrumam sasalstot tiek ardīta mūra siena.

q       Plaisa starp veco un jauno ēkas konstrukciju

q       Mitrums uz sienas

q       Pamati nepietiekami augstu iebetonēti

q       Izbiruši ķieģeļi

Ēkas apskate. Bieži vien ēku konststrukciju bojajumi rodas nepareizu pamatu iebūvēšanas dēļ. Tad tie var iegrimt vai arī ziema, gruntij sasalstot un nevienmērīgi cilajoties, izraisīti konstrukcijas sabrukumi.

Lai noteiktu, vai ēkas forma ir sakusi mainīties jau sien, nepieciešans analizēt visas ēkas konstrukcijas un būvelementus. Majas eksplotacijas laika tiek nomainīti atsevišķi būvelementi. Viz biežak tie ir logi un durvis, ka arī grīdas. Logus un durvis remonta laika ievieto precīzi vertikali, bet grīdas izveido horizontoli tukšas vietas starp slīpajiem, vecajiem ēkas elementiem aizpilda ar dažadiem materjaliem. Ja logi un durvis ir vertikali un nesakrīt ar sienu izliekumu, ēkas deformarija ir sakusies jau sen. Ja arī jaunie elementi ir novirzījušies no ta pareiza stavokļa tad tas liecina, ka ēkas deformacija notiek jau ilgaku laiku un nesošas konstrukcijas ir stipri bojatas.

            Galvenais ēkas konstruktīvo elementu bojatajs ir ūdens. Tas javu izkalo no akmeņu un ķieģeļa mūra, bet mitras koka konstrukcijas attīstas pūšanas baktērijas un koksni ardoša sēnes. Mitras ēkas norobežojošam konstrukcijam pasliktinas siltumtehniskas īpašības, tas deformējas un ar laiku sabrūk. Ēkas apskates gaita ir janoskidro, ka ūdens ir iekļuvis konstrukcija. Kaut gan ēkai tas eksplotacijas laika visapkart ir ūdens, kas lietus un sniega veida iedarbojas no augšas uz jumta konstrukcijam un no saniem–uz sienam, ka arī pa pamatu materjala poram sūcas uz augšu un cenšas iekļūt sienu parsrgumu konstrukcijas, šie faktori nav bīstami, ja ēka ir pareizi un tas elementi un konstrukcijas nav bojatas. Rodoties atsevišķu ēkas elementu bojajumiem, izveidojas labvēlīgi apstakļi, lai ūdens iekļūtu ēka.



Pamatu apskate. Pēc ēkas apskates kopuma javeic tas atsevišķu konstrukciju detalizēta apskate. Daudz ēkas defektu cēlonis ir tas pamatu sēšanas. Ja ēkai ir bojati pamati, to remonts var būt sarēžģīts un dargs.

Vecam ēkam, pamatus izbūvējot, bieži vien ir pieļautas tehniskas neprecizitatēs, kas izraisijušas visas ēkas konstrukciju deformaciju. Visparastaka kļūda ir ta, ka pamati nav iebūvēti pietiekami dziļi. Daudzos gadījumos mūrētie pamati nesasniedz zemes sasalšanas dziļumu un to pēda balstas uz neizturīgas grunts. Par neprecizitatēm pamatu izbūvē parasti var spriest pēc plaisa, kas izveidojušas virspamatos un ēkas sienas. Pēc plaisu veida un virziena var noteikt, kadi pasakumu javeic, lai novērstu ēkas talaku deformaciju.

Ēkas pamatiem nevienmērīgi sēžoties, virspamati  zem sienas zaudē atbalstu un atdalas no parējas ēkas, veidojot plaisas pa konstrukciju vajakajam vietam. Parasti tas notiek pa javas kartu starp akmeņiem vai ķieģeļiem. Pēc plaisu virziena var secinat, kads ir pamatu sēšanas virziens, ta konstatējot, kada kļūda pieļauta, pamatu izbūvei.

Novērtējot ēkas tehnisko stavokli, janoskidro, vai pamatu kustība ir beigusies. Ja pamatu kustība ir notikusi nepareizi sagatavotas grunts pamatnes noblīvēšanas dēļ, tad šīs deformacijas ar laiku izbedzas. Ja pamati ir balstīti tadas grunts, kas nespēj noturēt tiem uzlikto slodzi, sēšanas var turpinaties. Lai noteiktu vai pamatu deformacija turpinas, uz plisam vairak vietas izveido markas no javas iestiprinatas stikla plaksnītes, ko novieto siena iekslta padziļinajuma. Ja ēkas deformacija būs beigusies, stikla saglabasies vesela, bet, deformacijai turpinoties, ta tiks salausta. Markas janovēro ilkstoši visos gadalaikos, lai konstatētu, kas izraisa deformariju. Īpaši markas janovēro rudenī, kad zeme sasalst, un pavasarī, kad ta atkūst. Ja marka nav salausta vismaz gadu un parcietusi stipru salu, tad var domat, ka ēkas nevienmērīga deformacija ir beigusies. Ja pamati deformacija turpinas, javeic pamatu pastiprinašana.

Lielakai daļai veco maju pamati ir veidoti no akmeņiem vai ķieģeļiem, tos saistot ar javas. Laika gaita daļa saistvielas no javas tiek izskalota vai arī ta izbirst un tapēc mūra ķieģeļi vai akmeņi no pamatiem sak izkrist. Ja zem majas ir pagrabs, tad pamatus apskatīt un novērtēt ir viegli.

Pamatos var rasties plaisas to nevienmērīgas sēšanas dēļ. Bieži vien šada plaisa ir radusies ēkas sakotnēja eksplotacijas  laika un remontdarbu laika tas ir aizstaisītas. Ja uz pamatu vertikalajam plaknēm ir redzamas arzpildītas šuves un to vieta nav radušas jaunas plaisas, tad nevienmērīgu pamatu sēšanas ir beigusies un pamatu tehnisko stavokli var uzskatīt par apmierinošu. Ja remontdarbi ir veikti nesen un pie jaunas javas šuvju atkal ir radušas plaisas, pamatu sēšanas turpinas.

Parasti pēc ēkas pagraba tehniska stavokļa var spriest par visas majas nolietojumu. Aplūkojot ēkas pamatus pagraba, jaskatas, vai tie ir vertikali un vai tie grunts spiediena rezultata nav ieliekušies. Par to liecina gan pamatu nelīdzena virsma , gan plaisas. Daudzu veco majas pagraba uz grīdas pastavīgi ir ūdens, kas boja ka pagraba sienu konstrukcija, ta arī pagraba parsegumu elementus. Apskatot majas pagrabu, ir jaņem vēta, ka gruntsūdens līmenis manas atkarība no gadalaika. Sausa vasara ūdens pagraba var arī nebūt, bet tas nenozīmē, ka pagrabs būs sauss lietaina pavasarī un rudenī. Ja pagraba mēdz būt ūdens, tad apskatot pagraba sienas, uz tam var redzēt mitruma pazīmes. Paaugstinats mitrums ēkas pazemes daļa liecina, ka ta nav pietiekami rūpīgi eksplotēta un laikus nav novērsta ūdens iekļūšana pagrabtelpa, jo panati jaatrod pa visu pagraba perimetru, jaatjauno drenaža ap maju vai aeī ar specialiem dargiem sastaviem jaapstrada ēkas pamatu sienas un grīda, lai navērstu ūdens iekļūšanu pagraba.

Daudzam ēkam pagraba parsegums ir veidots mūra konstrukcija ar nelielu radiusa velvēm. Šadas konstrukcijas ieteicamas parbaudīt reizē ar pamatu un pagraba sienu apskati. Velvēs bieži par atbalsta elementa ir izmantotas metala dubult–T veida sijas, kas balsta uz pagraba sienam, bet uz to apakšēja plaukta ir atbalstīts velves mūris. Analizējot šada parseguma tehnisko stavokli, vispirms japarbauda metala sijas. Bieži vien pagraba mitra gaisa iedarbība siju apakšējie plaukti ir sarūsējušu un sastav vairs tikai no sūsas plaksnītēm. Arī siju balstījuma vietas to gali var būt stipri sarūsējušu un velve jau ir sakusi nosēsties. Ja pagraba novēroti šadi dubult–T veda siju bojajumu, ta parsegums būs jaremontē vai jauzbūvē no jauna. Pagraba parsegums būs jaremontē vai jaizbūvē no jauna. Pagraba parseguma mūra velvēm java var būt izdrupusi un apmetums nokritis. Ja velvēs nav paradijušas raksturīgas plaisas un uas nav sakušas deformēties, velves iespējams atjaunoties, veicot atbilstošus remontdarbus.

Parasti virs pazemes pagraba sienam ir mūra virspamatos, bet virs ta – hidrorzolacijas, kas aizsarga ēkas koka vai mūra konstrukcijas no mitruma. Dažreiz ēkas eksplotarcjias laika dažadu iemeslu dēļ tiek paaugstinats apkartējas grunts līmeņa un hidroizolacijas atrodas zemak neka grunts līmenis pie ēkas sienas. Šadam ēkam ir raksturīgs sienu apakšējas daļas konstrukcijas pastiprinati bojajumi . koka ēkam trup sienu neslšl konstrukciju apakšējie gali, bet mūra sienas ir mitras pat augstak par pirma stava logiem. Uz šadam sienam ir redzami mitri pat augstak par pirma stava logiem. Uz šadam sienam ir redzami mitri apmetuma laukumi, apmetums ir sadrupis un nokritis.




Sienu apskate. Turpinot apskati pērkamo ēku, īpaša uzmanība japievērš tas sienam. Ūdens ēkas sienu konstrukcuju var nokļūt arī no pamatiem. Parasti ūdenī aizstur horizontala hidroizolacija starp virspamatu un ēkas sienu. Ja izolacija ir bojata, tad kapilarais ūdens nokļūst ēkas sienu konstrukcuja. Atkarība no sienas konstrukcijas materiala siena var tikt bojata ievēvrojuma augstuma.

Defektu novēršana mūra sienas.

Ķieģeļu un citu mazgabarīta būvelementa sienas ēkas ekaplotacijas laika rodas dažadi defekti. Ja tos nenovērš, siena var sabrukt. Defektu rašanas cēloņi var būt dažadi, bet viss biežak tie rodas pamatu nevienmērīgas sēšanas vai nekvalitatīvu materjalu dēļ. Vecas majas sienu defektu parasti rodas tapēc, ka ēkas pamati iebūvēti parark sekli un sala laika tie izcilajas.

Visplašak izplatītais mūra defekts ir javas slana saplisašana un izbiršnas šuves, tas rodas ja mūra darbos lietota nekvalitatīva java. Šads dēfekts palielina iespēju ūdenim iekļūt mūra siena, un ziema, kad ūdens sasalst, ķieģeļi sadrūpst. Sevišķi bīstami tas ir ja ēka celta no atvieglinatiem ķieģeļiem, kuru daudzajos tukšumos var uzkraties ūdens. Tapat jaņem vēra, ka nevienmēr ķieģeļi ir kvalatatīvi. Būvķieģelis kļūst sala neizturīgs ja tas uzsūc vairak neka 15% ūdens.

Lai izlabotu saplaisajušos javas slani, šuves 2–2,5cm dziļuma jaiztīra no veca aizspildijuma. Notīrot tikai atlupušo virskartu un to aizspildot ar jaunu javu, pēc paris gadiem ta var atkal saplisat un darbs būs javeic no jauna.

Šuves tīra ar stingru skrūvgriezni, nodrupinot visus vaļējos javas gabaliņus. Ja šuve vietam ir stingraka, tad var lietot elektrisko urbmašīnu ar urbi, kas viegli ieiet šuvē un neboja ķieģeļus, vai arī cietas vietas izkaļ ar atbilstoša platuma meseli. Pēc vecas javas izņemšanas šuvi kartīgi iztīra, lai tr nepaliktu javas putekļi. Šo darbu veic, šūvi izslaukot ar suku un pēc tam izmazgajot ar ūdens strūku. Ja šuvi nav labi iztīrīta, jauna java slikti saistīsies ar ķieģeļiem un veco javu, tadejadi netiks nodrošinata blīva šuve.

Šuve pēc iztītīšanas piepilda ar jaunu javu. Var lietot parasto mūrjavu vai kadu no mūzdienu gatavajiem maisījumiem, ko iesaka ardarbiem. Pirms gatavo maisījumu sajauc ar ūdeni, jaiepazīstas ar instrukciju, sevišķu uzmanību pievēršot maisīšanas tehnoloģījau. Taka šuvju aizpildīšanai ir darpietilpīgs proces, tad nevajg izgatavot parak lielu javas porciju. Javas daudzumu apreiķina tadu, lai to var iestradat šuves līdz javas saistīšanas sakumam. Samaisīto javu nedaudz uzliek uz dēlīša un ar ķeles aso galu iespiež šuvē ta, lai visi tukšumi būtu aizpilditi. Javas konsistencei jabūt tadai, lai ta netecētu ara no šuves. Šo darbu stradajot jacenšas mazak javas uzmest uz ķieģeļiem lai tos nenosmērēti.

Pēc šuvju aizpildīšanas tas izšuvo. Ja mūra sienas nomaina tiki daļu šuvju aizpilduma, tad izšuvojuma formai jabūt tadai, kada ir parejam mūrim. Ja maina visu šuvju aizpildījumu, var izmainīt arī šuvju formu, šuvju profilu veido ar dažadiem plīglīdzekļiem, pēc tam mūra ķieģeļi janotīra no javas parpalikumiem, jo piekaltusies java ir grūti atdalama no ķieģeļiem un atstaj uz tiem saistvielu pēdas, tadejadi radot nekartīga darba iespaidu.

Plaisas rodas arī, mūriem sēžoties ēkas pamatu nevienmērīgas sēšanas dēļ. Parasti tas nav vertikalas, bet slīpas, un daļa mūra nosēžas ar pamatu. Šadas suves liederīgi remontēt tikai pēc pamatu sēšanas cēloņu novēršanas. Šinī gadījuma java šuvēs var būt arī kvalitatīva. Taka plaisa radusies mūrim sēžotis, tai ir ne tikai mūra virspusē, bet arī dziļak, tadēļ ieteicams šuvi sagatavošanas uzliek javu uz cauruma apakšējas malas un plaksnes augšējas malas un sanu malam un to ievieto cauruma ta, lai arēja mala butu plaksne ar sienas plakni. Pēc plaksnes precīzas ievietošanas izveido šuves ar tadu pašu profilu, ka sienai.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 945
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site