Sienu mūrēšana pielietojot no dažadiem materialiem izgatavotiem blokiem.

Sienu mūrēšana pielietojot no dažadiem materialiem izgatavotiem blokiem.

Gazbetona sienas

Gazbetona sienas mūrē no blokiem, uri ir 200 vai 250mm biezi. 600mm gari un 300mm biezi. Vertikalam šuvēm jabūt 10mm biezai, lai gazbetona mūra šuvju vietas, mazak būtu pakļauts caur salšanai–visam šuvēm javeido gaisa šķīrēj slaņi. Bloku vidu, visa ta garuma un arī garuma un arī vertikala virziena jaatstaj apmēram 7cm platu bez javas spraugu. Lai gaisa spraugas neieplūstu java šuvē ievieto apmēram 8cm biezu, 7cm un 80cm garu latu, abas pusēs uzmet javu, tad ar ūdeni saslapina gazbetona bloku un rūpīgi novieto vajadzīgaja vieta un latu izvelk ara. Līdzīgi veido arī vertikalo šuvi. Gaisa spraugas var ievietot lent veida siltumizolacijas materialu (10mm biezu mineralvati). Javam jabūt ne mazak par M 25 cementa–kaļķa javai. Ja gazbetona sienu apmūrē ar ķieģeļiem tad starp tam atstaj 3–5cm slani. Starp sienu un ķieģeļu apšuvumu jaatstaj 3cm slani. Gaisa šķīrēj kartu nevar aizpildīt ar siltumizolacijas materialu. Apšuvumu parasti neveido līdz pašam jumtam. Vēdinašanai atstaj vienu ķieģeļu kartu. Apšuvuma apakšēja daļa ieteicams atstat 15x15cm vēdinašanas caurumus, ko nosedz ar metala sietu. Ja šos noteikumus neievēro koka ēka sak pūt. Ja apšuvums saskaras ar koku tad tai vieta jaliek ruberuīds.

Gazbetons vairakus gadu desmitus bija viens no popularakajiem sienu materialiem tadu ēku celtniecība, kuras nav augstakas par diviem staviem. Šis neorganiskais silikatmaterials ir ugunsdrošs, tam ir relatīvi liela mehaniska izturība, turklat tas netrup, nenoveco un neizdala toksiskas, cilvēka organismam kaitīgas vielas. Teicamas mitruma uzsūkšanas un atdeves spējas dēl apstakļos, kad relatīvais gaisa mitrums telpas mainas, gazbetons palīdz to uzturēt patstavīga līmenī. Gaisa pūslīši, kas aizņem lielako daļu gazbetona tilpuma, nodrošina gazbetonam ir mēra labas siltumtehnikas īpašības. Pēdējos gados gazbetona sienu apdarei arvien plašak sak izmantot skaldītos silikatķieģeļus, kas veido reljefu sienas faktūru. Siltumlacijas un pretvēja plakšņu nostiprinašanai šaja gadijua izmanto specialus elastīgus nerūsoša tērauda savienojumus. Šim nolūkam var izmantot arī 6 mm diametra tērauda stiegru atgriezumus, liekot tos ne retak ka it pēc 100 cm ēkas garenvirziena un ik pēc 60 cm augstuma virziena. Otrs svarīgs elastīgo savienojumu uzdevums ir veidot pietiekamu apdares kartas un gazbetona mūra sasaisti, nodrošinot skaldīto silikatķieģeļu mūra noturību. Darbus var veikt viena vai divas kartas. Ja darbus veic divas kartas, tad vispirms uzmūrē gazbetona bloku sienu, bet pēc tam pie gazbetona mūra šuvēs piestiprinatajiem elastīgajiem savienojumiem nostiprina siltumizolacijas un pretvēja plaksnes, ka arī gazbetona mūri sasaista ar skaldīto silikatķieģeļu apdares kartas mūri. Pēc tam skaldītos silikatķieģeļus ieteicams parklat ar silikatkrasu.

Veicot darbus viena karta, gazbetona sienu mūrē vienlaikus ar siltumizolacijas un apdares kartu ierīkošanu.

Līdzīgi veido gazbetona sienas ar ķieģeļu vai plano gazbetona bloku apšuvumu. Šīs sienas ir līdzīgas atvieglotajam ķieģeļu sienam ar siltumizolacijas ieliktņiem. Arējo apdares kartu mūrī var veidot ka no silikatķieģeļiem, ta arī no mala ķieģeļiem, bet elastīgo savienojumu kopējam šķērsgriezuma laukumam jabūt ne mazakam ka 0,4cm² uz katru sienas kvadratmetru. Ja apdarei tiek izmantoti planie gazbetona bloki, tos pēc tam var apmest vai, ja mūrējums veikts kvalataatīvi, atstat bez apmetuma (šaja gadījuma rūpīgi jaizšuvo šuves. Siltumizolacijas kartas biezumu katra konkrētaja gadījuma jaaprēķina atsevišķi, ņemot vēra mūra un apdares kartas materialu siltumtehniskas īpašības.

Gazbetonu mūra horizontalajam un vertikalajam šuvēm jabūt aptuveni 10mm biezam. Lai sausais gazbetons neuzsūktu no javas parak daudz tas cietēšanai nepieciešamo ūdeni, pirms mūrēšanas bloku virsmas, kas saskaras ar javu, no lejkannas nedaudz jasamitrina ar tīru ūdeni.

Lai gazbetona bloki nebūtu japiezaģē garenvirziena, ieteicams stava augstumu un aiļu izmērus pieskaņot bloku izmēriem un mūrējuma kartu augstumam. Ja logu un durvju aiļu platums neparsniedz 200cm un līdz parseguma sijam ir vismaz divas gazbetona bloku mūrējuma kartas, aiļu parsegšanai var izmantot taisnas parsedzes. Ja aiļu platums parsniedz un siju balstīšanas vietam ir mazak par divam mūrējuma kartam, var lietot monolītas vai saliekamas dzelzsbetona parsedzes, kuru ģeometriskie izmēri un stiegrojuma daudzums jaaprēķina. Tomēr jaņem vēra, ka monolīto un saliekamo dzelzsbetona parsedžu vietas siena var caur salt – tas biezums betonam no siltumtehnika viedokļa ir nepietiekams. Tapēc aiļu parsegšanai ieteicams lietot divas saliekamas dzelzsbetona parsedzes, novietojot tas ar apmēram 5cm atstarpi un atstarpi aizpildot ar kadu siltumizolacijas materialu, piemēram, putu polistirolu vai mineralvati. Ja gazbetona bloku sienas ierīko bez papildu siltumizolacijas, jarēķinas ar to, ka šuvju vietas java var caur salt. Lai tas nenotiktu, visam šuvēm javeido gaisa šķīrēj slanis: bloku vidū visa ta garuma un arī vertikalaja virziena jaatstaj apmēram 7cm plata bez javas gaisa sprauga.

Šuvju siltumizolacijas īpašības var uzlabot, ja gaisa sprauga ievieto lent veida strēmeles. Ja uzmūrētaja gazbetona siena ir defekti, tie jaizšpaktelē ar tada paša sastavu javu, kada lietota bloku mūrēšanai.

Tomēr pēdējos gados pie mums paradas jauna gazbetona bloku sienu celtniecības sistēma. Pēc vacu tehnoloģijas izgatavotajiem gazbetona blokiem ir ļoti precīzi izmēri, kas dod iespēju sava starpa blokus savienot nevis ar javu, veidojot šuves, bet gan salīmēt.

Keramzīdbetona bloku mūris

Keramzīdbetona blokus var izmantot ka pamatu, ta pagraba un arī ēkas sienu mūrēšanai. Savu daudzo pozitīvo īpašību dēļ keramzīdbetona blokus pie mums sak izmantot arvien biežak.

Iebūvējot 300mm biezo keramzīdbetona baloju pamatus ēkam ar pagrabstavu, īpaša uzmanība japievērš pamatu vertikalas hidroizolacijas pareizai izveidošanai, pamatu drenažai un keramzīta aizbēruma minimala biezuma nodrošinašanai. Keramzīdbetona blokus var izmantot gan nesošo, gan nenesošo sienu – gan arsienu, gan iekšsienu mūrēšanai. Arsienas parasti mūrē, mūrjavu uzklajot uz bloka divas joslas. Katra no tam nosedz 1/3 bloka ta malas, vidū veidojot gaisa spraugu. Lai lielaka būtu sienas skaņuizolacijas spēja un nestspēja, iekšsienam javeido pilnas šuves. Mūrjavu parasti izmanto tikai horizontalajas šuvēs, liekot to kopa ar stiegrojumu. Vertikalajas šuvēs mūrjavu izmanto tikai tad, ja vienu no sienas presēm paredzēts nevis apmest, bet gan izšuvot un krasot, veidojot savdabīgu interjera elementu, ka arī tad, ja veido skaņizolējošu mūrējumu vai velves. Parastas šuves biezums ir 10–15mm.

Mūrjavas pagatavošanai keramzīdbetona bloku mūrēšanai var izmantot vai nu cementa un smilšu maisījumu attiecība 1:4, vai cementa, kaļķu un smilšu maisījumu attiecība 1:1:10. lai nebūtu iespējama sienas plaisašana, mūrēšana javeic vienlaikus ar stiegrošanu. Jastiegro katra piekta šuve. Obligati jastiegro šuve virs pirmas bloku kartas un šuve zem pēdējas bloku kartas. Veidojot gaisa spraugu, katra no abam mūrjavas joslam jaievieto viens stiegrošanas elements. Visefektīvakais ir specialais stiegrojums, kas sastav no 2 savstarpēji saistītam 4mm diametra tērauda stiegram. Protams, var izmantot arī parastas stiegras, tikai tad to diametram jabūt 6–8mm.

Putu polistirola bloku sienu mūrēšana.

Putu polistirola bloku sienu celtniecības process ir vienkaršs, atrs un parasti arī ekonomisks. Darba gaita ražīgums ir 5–6 reizes lielaks, neka veidojot sienas no ķieģeļiem. Turklat nav nepieciešama stradajošo augsta kvalifikacija, speciali mehanismi un iekartas, tapēc ģimenes majas celtniecību no putu polistirola blokiem var veikt paša spēkiem.

Svarīga priekšrocība ir arī cauruļvadu un komunikaciju ievietošanas iespēja putu polistirola bloku veidņu elementos pirms betonēšanas darbu sakšanas.

Putu polistirola bloku sienu arējai apdarei ieteicams izmantot ar stiklšķiedras sietu stiegrotu polimēr cementa apmetumu un krasainas mastikas. Var izmantot arī citas tradicionalas apdares metodes un materialus. Iekšējai apdarei piemērotas ir ģipškartona loksnes, lai gan var veidot arī parasto apmetumu, kokskaidu platņu apšuvumu, koka un citu materialu apdari.

Arbolīta bloku sienu mūrēšana

Salīdzinajuma ar ķieģeļu mūri un citu vieglbetona mūri arbolīta bloku mūrim ir daudz mazaka stiprība un lielaka deformejamība, tapēc arbolīta lietošanai ir konstruktīvi ierobežojumi. Lai slodze sadalītos vienmērīgi, parsegumu konstrukcijas balstīšanas garumam jabūt ne mazakam par 2/3 no ar bolīta bloku biezuma. Lai logu un durvju parsedzēs ar bolīta siena nebūtu caursalstoša, tajas javieto koka brusa. Var veidot arī stiegrotas vieglbetona parsedzes visa sienas biezuma.

Lai nepasliktinatos sienu siltumizolējošas īpašības un nerastos labvēlīgi apstakļi ar bolīta pūšanai, ar bolīta sienas jaaizsarga no samitrinašanas. Lai no ar bolīta blokiem būvētai ēkai būtu ilgs mūžs, jaievēro šadi konstruktīvie noteikumi:

Jumta parkarei jabūt ne mazakai par 500mm

Virspamatam jabūt vismaz 400mm augstam

No arpuses ar bolīta siena jaapmet vai arī tai javeido ķieģeļu, dēļu vai cita materiala apšuvums.

350mm biezos ar bolīta blokus izmanto vienstavu un pusotrstavu ēku nesošo arsienu mūrēšanai, ja tam tiek veidotas koka parseguma konstrukcijas, 200 mm biezos ar bolīta blokus – starpsienu, pašnesošu sienu un izolacijas sienu mūrēšanai. Divstavu un trīsstavu ēkam ar dzelzsbetona parsegumiem veido kombinētas ar bolīta blokus ķieģeļu mūru arsienas, kuras arbolītam ir siltumizolacijas funkcijas, bet ķieģeļiem – nesošas funkcijas, turklat materials ar lielako blīvumu – ķieģeļu mūris – sienas iekšpusē nodrošina labaku tempretūras sadalījumu un uzlabo norobežojošas konstrukcijas siltumtehniskas īpašības. Mūrējot šadas sienas, ķieģeļi un ar bolīta jasasaista ar enkuriem, ko izgatavo no 5 – 6 mm diametra stieples. Ieteicams tos izgatavot no cinkotas stieples (parastas stieples enkuri pēc izgatavošanas janokraso). Enkurus mūrī liek ik pēc divam ar bolīta bloku kartam un ik pēc 80 – 100 cm horizontala virziena. Enkuri obligati jaievieto ēkas stūros.

Sulfopora bloku sienu mūrēšana.

Sulfopora blokus mūrē līdzīgi gazbetona blokiem. Šuvēs tapat noteikti jaatstaj gaisa šķīrējslanis, tomēr jaņem vēra, mūrēšanai un apmešanai ieteicams izmantot javu, kas satur aluminatcementu (malzemes cementu), nevis portlandcementu var reaģēt ar sulfapora bloku ģipsi un līdz ar to būtiski mazinat to stiprumu (ja alumincements – kaļķu javu, tikai portlandcementa masa nedrīkst parsniegt 20% no cementa un kaļķa kopējas masas). Īpaši jaņem vēra, ka sulfopora bloku sienu virspamats nedrīkst būt izvirzīts, lai sienas un virspamata sajūguma mezgla nevarētu kraties nokrišņi. No arpuses sulfopora bloku siena jaapšuj ar sulfolīta plaksnēm, ķieģeļiem vai dēļiem, starp apšuvumu un sienu obligati atstaj apmēram 3cm platu gaisa spraugu, kas nodrošina sulfopora bloku vēdinašanos.

Sulfopora bloku sienas no arpuses nedrīkst parklat ar poligranau vai, tamlīdzīgi veida apdares segumu, kura sastava ietilpst polimērsaistvielas, bet logu un durvju ailu monolītajam dzelzsbetona parsedzēm par betona saistvielu jalieto aluminatcements vai arī jaizmanto saliekamas dzelzsbetona parsedzes; ērti ir lietot arī koka parsedzes.

Ja vainagdēļiem ir tikai slodzes sadalīšanas funkcija, to biezums var būt 40mm, bet platums var būt vienads ar sienas biezumu, t.i., 300 mm (parasti gan lieto divus dēļus, kam šķērsgriezuma izmēri ir 40x150 mm). Ja vainagdēļi veic arī ailu parsedzes funkcijas, to kopējais platums tapat ir 300 mm, bet biezums ir atkarīgs no ailu platuma, ēku stavu skaits, uz parsegumiem parnesamas slodzes lieluma un citiem faktoriem, tapēc tas jaaprēķina. Vainagdēļu galu salaiduma vietas nedrīkst atrasties virs ailas, bet tam jaatrodas ailstarpas vidusdaļa, un abiem vainagdēļiem (arējiem un iekšējiem) tas vienu stiecība pret otru ieteicams nobīdīt vismsz par 10 cm.

Ja pēc aprēķina iznak, ka nepieciešami parak biezi vainagdēļi, ekonomiski izdevīgak ir zem vainagdēļiem ierīkot koka parsedzes to šķērsgriezuma izmēri arī jaaprēķina. Vainagdēļu biezumu šaja gadījuma izvēlas minimalu – 40 mm, bet parsedzes platumu – vienadu ar loga bloka biezumu, kas parasti ir 94 mm. Parsedzi balstīt tieši uz sulfopora blokiem nedrīkst – zem tas janovieto koka paliktņi, piemēram, divi 40 – 50 mm biezi dēļu atgriezumi. Parsedzes balstīšanas garumam katra ailes pusē jabūt vismaz 30 cm, ja parsedzes augstums neparsniedz 20 cm. Tas balstīšanas garuma katra ailes pusē nedrīkst būt mazaks par pusotrkartīgu parsedzes augatumu.

Pašizgatavoto vieglbetona bloku sienu mūrēšana.

Pašizgatavoto vieglbetona bloku sienu mūrēšana, ja to platums atbilst sienas biezumam, praktiski ne ar ko neatšķiras no gazbetona bloku sienu mūrēšanas. Ja bloku platums ir vienads ar aptuveni pusi sienas biezuma, tad no šadiem blokiem veidotam mūrim ir arī vertikalas garenšuvēs, kuras ir japarsien. Šadu bloku mūrējums ir līdzīgs ķieģeļu ķēdes jeb virknes savienojuma sistēmai vienu ķieģeli biezu sienu mūrēšanai, kura galenieku kartas mijas ar laidņu kartam.