Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Oracle datu bazes migracija no - kvalifikacijas darba apraksts

bizness

+ Font mai mare | - Font mai mic






DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

RĪGAS TEHNISKA KOLEDŽA

Informacijas tehnoloģiju katedra


ORACLE DATU BAZES MIGRACIJA NO

ORACLE 9i VERSIJAS UZ ORACLE 10g

Kvalifikacijas darba apraksts

1.     Kvalifikacijas darba izstrades vieta

1.1.         Informacijas centra apraksts

Iekšlietu ministrijas Informacijas centrs ir Iekšlietu ministrijas (turpmak - ministrija) pakļautība esoša tiešas parvaldes iestade. Informacijas centra darbības mērķis ir veicinat noziedzības novēršanu un apkarošanu, sabiedriskas kartības un drošības aizsardzību, izmantojot informacijas apstrades un analīzes līdzekļus. Informacijas centrs organizē un vada ta parziņa esošo informacijas sistēmu darbību, uztur to informacijas sistēmu funkcionalitati, kuru tehnisko resursu turētajs ir Informacijas centrs, nodrošina ministrijas un tas padotība esošo iestažu ilgtermiņa un pastavīgi glabajamo lietu (dokumentu un datu) uzkrašanu, uzskaiti, izmantošanu un saglabašanu līdz to nodošanai valsts arhīva, nodrošina informacijas sistēmas iekļauto ziņu sniegšanu normatīvajos aktos noteiktaja kartība. Lai īstenotu šīs funkcijas, Informacijas centrs veido informacijas sistēmas un programmnodrošinajumu, ka arī veic analītisko darbu, lai nodrošinatu esošo informacijas sistēmu attīstību un pilnveidošanu; nodrošina Informacijas centra apkalpojamo iekartu, datortehnikas un programmnodrošinajuma uzturēšanu, administrēšanu un nepartrauktu funkcionēšanu, ka arī datu parraides drošību; sniedz konsultacijas, metodisko un praktisko palīdzību informacijas sistēmu lietotajiem darba ar informacijas sistēmam; sniedz konsultacijas, metodisko un praktisko palīdzību ministrijai un tas padotība esošajam iestadēm programmatūras ieviešana un apgūšana, datortehnikas ekspluatacija un specializēta programmnodrošinajuma izmantošana; piedalas normatīvo aktu projektu izstradē un atzinumu sniegšana par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu projektiem; nodrošina tehnisko uzraudzību informacijas tehnoloģiju joma ministrija un tas padotība esošajas iestadēs; sastada statistiskus un analītiskus parskatus, ka arī pilda citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Centrs atbilstoši kompetencei sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestadēm, juridiskam personam, ar citu valstu iestadēm un starptautiskajam organizacijam informacijas un pieredzes apmaiņas joma, sniedz sabiedrībai statistisku informaciju par centra darbību.

1.2.        Informacijas centra vēsture

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informacijas centra vēsture sakas sešdesmito gadu beigas, kad bijušaja Padomju Savienība uz pirmo specnodaļu uzskaišu pamata saka veidoties Informacijas centri. Arī Latvija, pamatojoties uz 1970.gada 4.jūnija PSRS IeM pavēli Nr.0319, tika izveidots IeM Informacijas centrs ar septiņam nodaļam un 42 štata vienībam. Tagad darbinieku skaits ir trīskaršojies. Uz uzkratas informacijas pamata, sakot no 1972.gada līdz pat šodienai, nepartraukti tiek veidotas arvien jaunas automatizētas informacijas sistēmas. Šobrīd Informacijas centra sastava darbojas 15 informacijas sistēmas. Laika gaita Informacijas centrs pardzīvoja vairakas reorganizacijas, ka arī bija mainījis savu nosaukumu, bet šobrīd ir atjaunots ta sakotnējais nosaukums - Informacijas centrs. Šobrīd Informacijas centra galvenas funkcijas ir saistītas ar datu aktualizaciju un to saņemšanas tiešsaistes režīma nodrošinašanu. Informacijas centra telpas ir iekartota macību klase, aprīkota ar moderniem datoriem un lielekrana monitoru, lai veiktu informacijas sistēmu lietotaju apmacību.


2.     Esoša situacija Informacijas centra

Informacijas centrs uztur 18 realas produktu vides datu bazes un 18 testa datu bazes. Datu bazes tiek darbinatas uz 7 serveriem. Realo datu bazu darbinašana notiek 24 stundas diennaktī visa gada garuma. Šo datu bazu darbības partraukumi nav pieļaujami uz ilgu laika posmu. Vienas diennakts laika ir iespējama tikai maksimums 30 minūšu ilga datu bazes dīkstave, kurai ir jabūt ieplanotai un saskaņotai. Protams, ir iespējami datu bazu neieplanoti darbības partraukumi, kuri var tikt iniciēti elektrības padeves partraukuma rezultata, rasties interneta pieslēguma bojajuma gadījuma, datortehnikas kļūmes vai bojajuma gadījuma, bet, ka jau jebkura mūsdienīga uzņēmuma, šada rakstura datu bazu darbības partraukumi uz ilgu laiku nav pieļaujami. Informacijas centra ir diennakts dežūras stradajošais personals, kurš, saņemot paziņojumu par informacijas sistēmas darbības kļūdu, ir pilnvarots veikt darbības, lai atrisinat radušos situaciju savas kompetences ietvaros. Ja informacijas sistēmu atjaunošanai ir nepieciešama specialistu klatbūtne, tad dežurants par to informē attiecīgo specialistu, līdz ar to ir noteikts, ka notiekot datu bazes neieplanotai darbības partraukšanai, atbildīgajam personam ir jaierodas Informacijas centra jebkura diennakts laika vienas stundas laika no dežuranta paziņojuma saņemšanas brīža un javeic darbības lai iespējami īsaka laika novērst informacijas sistēmas dīkstavi un atjaunot viņas darbību normala režīma. Šī uzdevuma izpildes nodrošinašanai, specialists var piesaistīt arī citus datu bazes dīkstaves novēršanai nepieciešamos specialistus.


3.      Problēma

Ir nepieciešams atslogot K3D serveri, atbrīvojot ta sistēmas resursus, kurus patērē datu baze RRKL, jo servera patstavīga noslodze ir 90% no sistēmas resursiem. Šada noslodze ir, jo uz servera darbojas 3 realas un 3 testa datu bazes, kuras reala laika apstrada klientu veiktos vaicajumus un to noslogojums ir viens no lielakiem Informacijas centra.


4.     Esoša tehnika Informacijas centra

4.1.        Tehniskais nodrošinajums

Serveris K3D:

  • Specifikacija 1.pielikuma.

Serveris R2A:

  • Specifikacija 2.pielikuma.

4.2.        Programmatūra

Serveris K3D:

  • Esoša programmatūra:
    • Reliant UNIX 5.44;
    • ORACLE 9i (9.2.0.1.0).

Serveris R2A:

  • Planota programmatūra:
    • Enterprise Linux;
    • ORACLE 10g.

5.     Risinajums

Lai nodrošinat datu bazes darbību nepartraukta režīma, nodrošinot veiktspējai nepieciešamos datorsistēmas resursus, ka arī darbinot datu bazi uz pēdējas ORACLE versijas, piedavaju sekojošu risinajumu: migrēt datu bazi RRKL no servera K3D ar ORACLE 9i versiju uz serveri R2A ar ORACLE 10g versiju. Migrēšana uz R2A serveri ir pamatojama ar to, ka šis ir jauns serveris, kurš ir iegadats esošo serveru slodzes samazinašanai.

5.1.        Operētajsistēmas uzstadīšana uz servera R2A

SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana.

1)      Ievietojam SUSE Linux enterprise server 9 CD1 cd-rom iekarta;

2)      Uzstartējam datoru no cd-rom;

5.1.1.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

3)      5.1.1.att. redzama loga aktīvo izvēlni uzstadam Manual Installation, Boot Options loga ierakstam textmode=1 un spiežot taustiņu F2 izvēlamies Text Mode opciju(veiktas darbības redzamas 5.1.2.att.). Palaižam instalaciju;

5.1.2.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

4)      Paradīsies logs „Loading Linux Kernel”, uzstartēsies kernel un tiks palaista linuxrc programma, kura nepieciešama instalacijas konfigurēšanai un draiveru, ka kernel moduļi ieladei;

5.1.3.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

5)      5.1.3.att redzamaja izvēlnē izvēlamies instalacijas valodu „English”;

5.1.4.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

6)      5.1.4.att redzamaja izvēlnē izvēlamies klaviatūras izvietojumu „English (US)”

5.1.5.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

7)      Palaižam „Start Installation or System” izvēloties attiecīgo punktu 5.1.5.att redzama izvēlnē

5.1.6.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

8)      5.1.6.att redzama izvēlnē izvēlamies punktu „Start Installation or Update”

5.1.7.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

9)      5.1.7.att redzama izvēlnē izvēlamies no kadas atrašanas vietas tiks ņemti sistēmas uzstadīšanai nepieciešamie faili. Izvēlamies „CD-ROM”.

5.1.8.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

10)  Piekrītam licences nosacījumiem spiežot „I Agree” 5.1.8.att redzamaja izvēlnē

11)  Palaižas YaST control center programma teksta režīma (skat. 5.1.9.att), kura tiks konfigurēti instalacijai nepieciešamie parametri.

5.1.9.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

12)  Izvēlamies instalacijas valodu „English (US)”

13)  Talakos soļos Linux piedava apstiprinat nepieciešamo draiveru ieladi, kam mēs arī piekrītam spiežot „OK”.

14)  Tiek izvadīts saraksts ar apstiprinatiem instalacijas parametriem. Mūsu gadījuma viņš atbilst nepieciešamajam prasībam un mēs piekrītam ta izmantošanai spiežot „Accept”.

5.1.10.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

15)  5.1.10.att redzamaja loga spiežam „Yes, install” tada veida piekrītot visam līdz šim brīdim mūsu veiktajam izmaiņam instalacijas parametros.

16)  Tiek noformatēts disks un uzsakas Linux uzstadīšana kopējot nepieciešamos failus no CD instalacijas diskiem (skat. 5.1.11.att).

5.1.11.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

17)  Failu kopēšanas laika tiks prasīts CD-rom iekarta ievietot arī citus Linux uzstadīšanai nepieciešamos diskus. Ievietojam prasīto disku un spiežam „OK”.

18)  Instalacijas laika sistēma tiks parstartēta un tiks pieprasīts apstiprinat tīkla kartes izmantošanu(skat. 5.1.12.att). Spiežam „Continue”

5.1.12.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

19)  5.1.13.att redzamaja loga ievadam root paroli un apstiprinam to spiežot „Next”.

5.1.13.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

20)  Tiks meklētas datora tīkla perifērijas iekartas un izvadīts to saraksts, turpinam spiežot „Next”.

21)  Tiek saglabata tīkla konfiguracija un piedavata iespēja parbaudīt interneta pieslēgumu. Spiežam „Next”, lai to izdarīt(skat. 5.1.14.att).

5.1.14.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

22)  Izvēlamies User Authentication Method „Local”(skat. 5.1.15.att) un spiežam „Next”

5.1.15.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

23)  5.1.16.att redzamaja loga ievadam lokala lietotaja datus(vardu, lietotaja vardu un paroli), spiežam „Next”, lai tas tiktu izveidots.

5.1.16.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

24)  Nakošaja solī instalacija saglaba sistēmas konfiguraciju(skat. 5.1.17.att)

5.1.17.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

25)  Nakamajos soļos instalacija parbauda video karti, printeri, skaņas karti. Tiek saglabati uzstadījumi un paziņots par SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšanas pabeigšanu(skat. 5.1.18.att).

5.1.18.att. SUSE Linux enterprise server 9 uzstadīšana

5.2.        Operētajsistēmas atbilstības noteikšana ORACLE 10g uzstadīšanai

1) Pieslēdzamies pie sistēmas ka root lietotajs

2) Parbaudam vai sistēmas resursi atbilst oracle prasībam

Ir nepieciešams vismaz 1024Mb operatīvas atmiņas.

Lai to noteikt ievadam komandu:

grep MemTotal /proc/meminfo

Lai noteikt nokonfigurētas swap vietas izmēru, ievadam komandu:

grep SwapTotal /proc/meminfo

Swap izmēriem ir jabūt sekojošiem:

RAM izmērs

Swap vietas izmērs

No1024 Mb līdz 2048 Mb

1.5 no RAM izmēra

No 2049 Mb līdz 8192 Mb      

Vienads ar RAM izmēru

Vairak par 8192 Mb                           

0.75 no RAM izmēra

Ir nepieciešams 400 Mb diska vietas /tmp direktorija

Lai to noteikt ievadam komandu:

df -k /tmp

Ir nepieciešami no 1.5Gb līdz 3.5Gb brīvas diska vietas Oracle Software instalacijai atkarība no instalacijas tipa.

Lai noteikt, vai pietiek brīvas diska vietas, ievadam komandu:

df -k

3) Parbaudam vai sistēmas Software atbilst oracle prasībam

Lai noteikt, vai sistēmas arhitektūra atbalsta Oracle Software, ievadam komandu:

grep 'model name' /proc/cpuinfo

Šī komanda atgriezīs procesora tipu. Ir japarliecinas, vai procesora arhitektūra atbilst Oracle Software relīzes prasībam, kuru jūs gribat uzstadīt.

Lai noteikt kada Linux versija ir uzstadīta, ievadam sekojošu komandu:

cat /etc/issue

Operētajsistēmai ir jabūt vienai no zemak minētam versijam:

■ Red Hat Enterprise Linux AS/ES 3.0 (4 uzlabojums, vai jaunaks)

■ Red Hat Linux 4.0

■ SUSE Linux Enterprise Server 9.0 ar SP 2, vai jaunaku

■ Asianux 1.0

■ Asianux 2.0

Lai noteikt, kada kernel versija ir uzstadīta, ievadam komandu:

uname -r

Sistēmai ir jastrada ar sekojošam kernel versijam, vai jaunakam:

■ Red Hat Enterprise Linux 3.0 and Asianux 1.0:

2.4.21-27.EL

Šī ir noklusēta kernel versija.

■ Red Hat Enterprise Linux 4.0 and Asianux 2.0:

2.6.9-5.EL

■ SUSE Linux Enterprise Server 9.0:

2.6.5-7.201

Lai noteikt, vai visi nepieciešamie uzlabojumi (packages) ir uzstadīti, ievadam sekojošu komandu:

rpm -q package_name

kur package_name ir zemak minētas uzlabojumu paketes (vai to jaunakas versijas), kuram jabūt uzstadītam uz SUSE Linux Enterprise Server 9:

■ binutils-2.15.90.0.1.1-32.5

■ gcc-3.3.3-43.24

■ gcc-c++-3.3.3-43.24

■ glibc-2.3.3-98.28

■ gnome-libs-1.4.1.7-671.1

■ libstdc++-3.3.3-43.24

■ libstdc++-devel-3.3.3-43.24

■ make-3.80-184.1

■ pdksh-5.2.14-780.1

■ sysstat-5.0.1-35.1

■ xscreensaver-4.16-2.6

5.3.        Operētajsistēmas grupu un lietotaju izveide ORACLE 10g vajadzībam

1) Oracle Inventory grupa (oinstall)

Šo grupu ir jaizveido, kad vēlamies uzstadīt Oracle software pirmo reizi. Oinstall ir grupas vards, kuru parasti izvēlas. Šī grupa parvalda Oracle inventara (inventory) sarakstu, kas principa ir Oracle software uzstadīto programmu katalogs. Lai noteikt, vai Oracle Inventory grupa eksistē, ir nepieciešams griezties pie oraInst.loc faila, kurš tiek izveidots uzstadot Oracle pirmo reizi. Šis fails glaba Oracle Inventory grupas nosaukumu un Oracle Inventory direktoriju. Lai noteikt grupu, ievadam sekojošu komandu:

more /etc/oraInst.loc

Ja oraInst.loc fails eksistē, tad atgrieztais rezultats ir līdzīgs zemak minētam:

inventory_loc=/u01/app/oracle/oraInventory

inst_group=oinstall

Parametrs inst_group norada Oracle Inventory grupas vardu.

Ja komanda atgriež oinstall grupas vardu, tad grupa jau eksistē.

Oracle Inventory grupas izveide.

Ja oraInst.loc fails neeksistē, tad izveidojam Oracle Inventory grupu ievadot sekojošu komandu:

/usr/sbin/groupadd oinstall

2) OSDBA grupa (dba)

Šī grupa ir jaizveido, kad jūs pirmo reizi uzstadat Oracle Database programmatūru. Ta nosaka operētajsistēmas lietotajus, kuriem ir datubazu administratīvas privilēģijas (SYSDBA privilēģijas). Noklusētais šīs grupas vards ir dba.

OSDBA grupas izveide.

Jums ir jaizveido OSDBA grupa šados gadījumos:

■ ja OSDBA grupa neeksistē

■ ja OSDBA grupa eksistē, bet jūs vēlaties piešķirt datubazu administratīvas privilēģijas citai operētajsistēmas lietotaju grupai.

Ja OSDBA grupa neeksistē, vai vēlaties izveidot jaunu, ievadam sekojošu komandu:

/usr/sbin/groupadd dba

3) Oracle software lietotajs-īpašnieks (parasti, oracle)

Šo lietotaju ir jaizveido, kad jūs pirmo reizi uzstadat Oracle. Šis lietotajs ir visas instalacijas gaita uzstadītas programmatūras īpašnieks. Šim lietotajam ir jabūt izstadītai Oracle Inventory grupai, ka primarai grupai, ka arī OSDBA un OSOPER grupam, ka sekundaram grupam.

Oracle Software lietotaja-īpašnieka izveide.

Jums ir jaizveido oracle lietotajs šados gadījumos:

■ ja Oracle software lietotajs-īpašnieks neeksistē

■ ja Oracle software lietotajs-īpašnieks eksistē, bet jūs vēlaties lietot citu operētajsistēmas lietotaju ar citadam grupu attiecībam un piešķirt tam datubazu administratīvas privilēģijas

Lai noteikt, vai Oracle software lietotajs-īpašnieks oracle eksistē, ievadam sekojošu komandu:

id oracle

Ja oracle lietotajs eksistē, tad komandas atgrieztais rezultats būs līdzīgs zemak minētam:

uid=440(oracle) gid=200(oinstall) groups=201(dba),202(oper)

Ja lietotajs eksistē, tad parliecinieties, vai ta primara grupa ir Oracle Inventory grupa un sekundaras ir OSDBA un OSOPER grupas.

Ja oracle lietotajs neeksistē, izveidojam to ievadot komandu:

 /usr/sbin/useradd –m -g oinstall -G dba[,oper] oracle

kur:

■ -g opcija norada primaro grupu, kurai jabūt Oracle Inventory grupai, mūsu gadījuma oinstall

■ -G opcija norad sekundaras grupas, kuram jaiekļaui OSDBA grupa un, ja nepieciešams OSOPER grupa. Šaja gadījuma, dba vai dba,oper

Uzstadam paroli oracle lietotajam, ievadot komandu:

 passwd oracle

Ja oracle lietotajs eksistē, bet ta primara grupa nav oinstall, vai tas nav OSDBA vai OSOPER grupas liceklis, ievadam sekojošu komandu, lai izmainīt šos uzstadījumus:

 /usr/sbin/usermod -g oinstall -G dba[,oper] oracle

4) Nepriviliģēts (unprivileged) user

Parbaudiet vai nepriviliģēts lietotajs nobody eksistē. Lietotajam nobody ir jabūt iespējai veikt arējus darbus (extjob vai external jobs), kuri tiek palaisti pēc uzstadīšanas.

Lai parbaudīt vai nobody lietotajs eksistē , ievadam sekojošu komandu:

id nobody

Ja komanda atgriež informaciju par nobody lietotaju, tad lietotajs nav javeido, savukart, ja lietotajs neeksistē, tad ievadam sekojošu komandu, lai to izveidot:

/usr/sbin/useradd nobody

5.4.        Operētajsistēmas Kernel parametru konfigurēšana ORACLE 10g vajadzībam

1) Kernel parametru konfigurēšana

Parbaudiet, vai tabula noradīto kernel parametru vērtības sakrīt. Tam ir jabūt vienadam vai lielakam par noradītajam vērtībam.

Parametrs

Vērtība

Fails

semmsl

250

/proc/sys/kernel/sem

semmns

32000

/proc/sys/kernel/sem

semopm



100

/proc/sys/kernel/sem

semmni

128

/proc/sys/kernel/sem

shmall

2097152

/proc/sys/kernel/shmall

shmmax

Half the size of physical memory (in bytes)

/proc/sys/kernel/shmmax

shmmni

4096

/proc/sys/kernel/shmmni

file-max

65536

/proc/sys/fs/file-max

ip_local_port_range

Minimum:1024 Maximum: 65000

/proc/sys/net/ipv4/ip_local_port_range

rmem_default

1048576

/proc/sys/net/core/rmem_default

rmem_max

1048576

/proc/sys/net/core/rmem_max

wmem_default

262144

/proc/sys/net/core/wmem_default

wmem_max

262144

/proc/sys/net/core/wmem_max

Lai apskatīties noradīto parametru vērtības, ievadiet tabula noradītas komandas:

Parametrs

Komanda

semmsl, semmns, semopm, semmni

/sbin/sysctl -a | grep sem

Komanda atgriež semafora parametrus noradīta secība.

shmall, shmmax, shmmni

/sbin/sysctl -a | grep shm

Komanda atgriež kopējas (shared) atmiņas segmentu izmērus.

file-max

/sbin/sysctl -a | grep file-max

Komanda atgriež maksimalo skaitu turētaju.

ip_local_port_range

/sbin/sysctl -a | grep ip_local_port_range

Komanda atgriež portu diapazonu.

rmem_default

/sbin/sysctl -a | grep rmem_default

rmem_max

/sbin/sysctl -a | grep rmem_max

wmem_default

/sbin/sysctl -a | grep wmem_default

wmem_max

/sbin/sysctl -a | grep wmem_max

Ja esošas vērtības ir mazakas par noradītajam vērtībam, tad izmantojot teksta redaktoru izveidojam, vai izmainam /etc/sysctl.conf failu pievienojot, vai izmainot sekojošas rindas:

■ kernel.shmall = 2097152

■ kernel.shmmax = 2147483648

■ kernel.shmmni = 4096

■ kernel.sem = 250 32000 100 128

■ fs.file-max = 65536

■ net.ipv4.ip_local_port_range = 1024 65000

■ net.core.rmem_default = 1048576

■ net.core.rmem_max = 1048576

■ net.core.wmem_default = 262144

■ net.core.wmem_max = 262144

Noradot vērtības /etc/sysctl.conf faila, tas stasies spēka tikai pēc sistēmas parlades Uz SUSE sistēmam pēc restarta ievadam sekojošu komandu:

/sbin/chkconfig boot.sysctl on

lai būt drošiem, ka sistēma lasa no /etc/sysctl.conf faila.

2) Shell ierobežojumu uzstadīšana oracle lietotajam.

Lai uzlabot Linux sistēmas veiktspēju ir japalielina sekojoši shell ierobežojumi oracle lietotajam:

Shell ierobežojumi

Punkti limits.conf faila

Hard limit

Maksimalais skaits atvērto failu deskriptoru

nofile

65536

Maksimalais vienam lietotajam pieejamo procesu skaits

nproc

16384

Lai palielinat shell ierobežojumus:

a)      pievienojam sekojošas rindas /etc/security/limits.conf faila:

■ oracle soft nproc  2047

■ oracle hard nproc  16384

■ oracle soft nofile 1024

■ oracle hard nofile 65536

b)      pievienojam sekojošas rindas /etc/pam.d/login faila, ja tas jau neeksistē:

■ session required /lib/security/pam_limits.so

■ session required pam_limits.so

c)      Shell start-up failos pievienojam sekojošas rindas:

Faila /etc/profile pievienojam:

if [ $USER = 'oracle' ]; then

if [ $SHELL = '/bin/ksh' ]; then

ulimit -p 16384

ulimit -n 65536

else

ulimit -u 16384 -n 65536

fi

fi

Faila /etc/csh.login pievienojam:

if ( $USER == 'oracle' ) then

limit maxproc 16384

limit descriptors 65536

endif

5.5.        ORACLE 10g vajadzībam nepieciešamo direktoriju izveide

1) Oracle Base direktorija.

Oracle base direktorija ir augšēja līmeņa direktorija Orcle instalacijai. Uz Linux sistēmam, Optimal Flexible Architecture (OFA) iesaka izmantot Oracle Base direktorijai šadu ceļu:

/mount_point/app/oracle_sw_owner

kur:

 mount_point ir failu sistēmas mount point direktorija, kura saturēs Oracle Software.

 oracle_sw_owner ir operētajsistēmas lietotajs un Oracle Software lietotajs-īpašnieks, parasti oracle.

a) Oracle Base direktorijas identificēšana.

Pirms uzsakt Oracle uzstadīšanu ir janosaka esoša Oracle Base direktorija vai jaizveido jauna. Esoša Oracle Base direktorija var neatbilst OFA ieteikumiem. Tapēc nosakot Oracle Inventory direktoriju vai Oracle Home direktoriju, var noteikt Oracle Base direktoriju.

Piemēram:

■ Nosakam esošu Oracle Inventory direktoriju, ievadot komandu lai nolasīt oraInst.loc failu:

 more /var/opt/oracle/oraInst.loc

Ja oraInst.loc fails eksistē, komandas atgrieztais rezultats būs līdzīgs zemak minētam:

inventory_loc=/u01/app/oracle/oraInventory

inst_group=oinstall

Kur inventory_loc parametrs nosaka Oracle Inventory direktoriju (oraInventory). oraInventory direktorijas vecaku direktorija parasti ir Oracle base direktorija. Šaja piemēra /u01/app/oracle ir Oracle base direktorija.

■ Nosakam esošu Oracle home direktoriju, ievadot komandu, lai nolasīt oratab failu:

 more /etc/oratab

Ja oratab fails eksistē, komandas atgrieztais rezultats būs līdzīgs zemak minētam:

*:/u03/app/oracle/product/10.2.0/db_1:N

*:/opt/orauser/infra_904:N

*:/oracle/9.2.0:N

Katrs izvadītais ceļš ir Oracle Home direktorijas ceļš. Ceļš kurš satur Oracle Software lietotaja-īpašnieka vardu, kuru jūs gribat izmantot ir īstais ceļš. Ka, piemēram, ja lietotajs ir oracle, tad var izvēlētie šadas piemēra minētas direktorijas:

/u03/app/oracle

/oracle

Pirms izvēlēties esošu Oracle Base direktoriju parliecinieties vai ta:

■ nav uz esošas operētajsistēmas failu sistēmas

■ satur pietiekoši daudz brīvas diska vietas.

b) Oracle Base direktorijas izveide.

1. Izmantoiet df -h komandu, lai noteikt brīvo diska vietu uz katras pieslēgtas (mounted) faulu sistēmas

2. Nosakam failu sistēmu, uz kuras ir pietiekoši brīvas diska vietas.

Lai izveidot Oracle base direktoriju un noradīt korektu lietotaju (owner), grupu un atļauju, ievadam sekojošas komandas:

 mkdir -p /mount_point/app/oracle_sw_owner

 chown -R oracle:oinstall /mount_point/app/oracle_sw_owner

 chmod -R 775 /mount_point/app/oracle_sw_owner

2) Oracle Inventory direktorija.

Oracle Inventory direktorija (oraInventory) glabajas informacija par visam uz sistēmas uzstadītam Oracle komponentēm. Pirmo reizi uzstadot Oracle, instalacijas gaita Oracle Universal Installer pieprasīs noradīt šo direktoriju. Ieteicamais ceļš šai direktorijai ir:

oracle_base/oraInventory

Oracle Universal Installer izveido noradīto direktoriju un uzstada korektas īpašnieku (owner), grupu un atļauju tiesības. Nav nepieciešams pašam veidot šo direktoriju.

3) Oracle Home direktorija.

Oracle home direktorija ir direktorija, kura ir uzstadīts viens konkrēts Oracle produkts. Ja ir jauzstada dažadi Oracle produkti, vai to dažadas relīzes, to ir jadara dažadas ORACLE Home direktorijas. Universal Installer pieprasīs noradīt šo direktoriju. Oracle Home direktorijai ir jabūt Oracle Base apakšdirektorijai. Oracle Universal Installer izveido noradīto direktoriju un uzstada korektas īpašnieku (owner), grupu un atļauju tiesības. Nav nepieciešams pašam veidot šo direktoriju.

4) Oracle Database vai Recovery failu vajadzībam nepieciešamas direktorijas.

Lai izveidot direktoriju un noradīt korektu lietotaju (owner), grupu un atļauju, ievadam sekojošas komandas:

■ Database failu direktorija:

# mkdir /mount_point/oradata

# chown oracle:oinstall /mount_point/oradata

# chmod 775 /mount_point/oradata

■ Recovery failu direktorija (flash recovery area):

# mkdir /mount_point/flash_recovery_area

# chown oracle:oinstall /mount_point/flash_recovery_area

# chmod 775 /mount_point/flash_recovery_area

5.6.        ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

1) Oracle Database Software uzkopēšana uz diska.

■ Izveidojam direktoriju uz failu sistēmas, kura iekopēsim instalacijai nepieciešamos failus.

■ Parkopējam instalacijas failu 10201_database_linux32.zip no arēja informacijas nesēja uz instalacijas direktoriju izmantojot cp komandu.

■ Atpakojam instalacijas failu ievadot komandu:

unzip 10201_database_linux32.zip

2) Oracle Database Software uzstadīšana.

■ Palaižam Oracle Universal Installer no terminaļa, kura esam ielogojušies ka lietotajs oracle.

Direktorija, kura atrodas Oracle Software instalacija, palaižam sekojošu komandu (skat. 5.6.1.att):

./runInstaller

5.6.1.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Select Installation Method loga (skat. 5.6.2.att) veicam šadas izvēles:

  • Izvēlamies Advanced Installation;
  • Spiežam Next.

5.6.2.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Specify Inventory directory and credentials loga (skat. 5.6.3.att) veicam šadas izvēles:

  • Ievadam Oracle Inventory direktoriju balstoties uz izveidoto Oracle Base direktoriju;
  • Operating System group name izvēlamies oinstall;
  • Spiežam Next.

5.6.3.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Select Installation Type loga (skat. 5.6.4.att) veicam šadas izvēles:

  • Izvēlamies Enterprise Edition instalacijas veidu;
  • Spiežam Next.

5.6.4.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Product-Specific Prerequisite Checks logs (skat. 5.6.5.att):

Šaja loga ir japarliecinas, vai sistēma atbilst visam Oracle produkta pirms instalacijas prasībam. Šaja solī Oracle Universal Installer parbauda, vai sistēma ir nokonfigurēta atbilstoši Oracle prasībam, līdz ar to apzinot vai Oracle spēs stradat uz attiecīgas sistēmas. Ja visi pirms instalacijas soļi ir veikti korekti, ir uzstadīti visi nepieciešami operētajsistēmas uzlabojumi, nokonfigurēti nepieciešamie Kernel parametri, izveidoti nepieciešamie lietotaji un grupas, piešķirtas nepieciešamas operētajsistēmas tiesības, izveidotas nepieciešamas direktorijas un piešķirtas nepieciešamas tiesības uz tam, tad visam parbaudēm, ko veic Oracle Universal Installer ir jabūt veiksmīgam.

5.6.5.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Select Configuration Option loga (skat. 5.6.6.att) veicam šadas izvēles:

  • Izvēlamies Install database Software only;
  • Spiežam Next.

5.6.6.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Summary logs (skat. 5.6.7.att):

Šaja loga Oracle Universal Installer sniedz mums parskatu par to kadas Oracle komponentes tiks uzstadītas un kur tas tiks uzstadītas. Komponenšu uzstadīšanas vieta un pašas komponentes ir atkarīgas no ta, kadas izvēles mēs bijam veikuši iepriekšējos soļos. Pēc Oracle Universal Installer piedavatas atskaites parskatīšans, spiežam Install.

5.6.7.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Install logs (skat. 5.6.8.att):

Pēc instalacijas palaišanas atveras Install logs, kura tiek atspoguļota informacija par instalacijas stavokli, kamēr tiek veikta Oracle produkta uzstadīšana.

5.6.8.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ Execute Configuration Scripts logs (skat. 5.6.9.att):

Šaja loga tiek paziņots, ka ir japalaiž divi skripti. Līdz ar to veicam sekojošas darbības:

  • Atveram jaunu terminaļa logu;
  • Izveidojam sesiju ka root lietotajs. Lai to izdarīt ievadam komandu

su – root

un ievadam root paroli;

  • No Oracle inventory direktorijas palaižam skriptu orainstRoot.sh;
  • No Oracle Home direktorijas palaižam skriptu root.sh;
  • Atgriežamies Execute Configuration Scripts loga un nospiežam Ok.

5.6.9.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

■ End of Installation logs (skat. 5.6.10.att):

Šaja loga tiek paziņots, ka instalacija ir pabeigta, ka arī tas, ka configuration assistants ir nokonfigurējis vairakas Web bazētas programmas, tadas ka, Oracle Enterprise Manager Database Control. Šaja loga arī ir atspoguļoti attiecīgie iSQLPlus linki ar attiecīgiem portu numuriem. Portu numuri, kuri tiek izmantoti šiem linkiem ir atrodami arī oracle_home/install/portlist.ini faila.

Lai pabeigt instalaciju, spiežam Exit.

5.6.10.att ORACLE 10g uzstadīšana uz servera R2A

5.7.        Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

Lai izveidot tukšu datu bazi ir javeic sekojoši soļi:

1)      Pieslēdzamies pie datu bazes servera konsoles ar lietotaju oracle;

2)      Uzstadam oracle_home mainīgo, palaižot komandu:

export ORACLE_HOME=/u00/app/oracle/product/10.2.0

Lai nakotnē atvieglot sev dzīvi, tadējadi nerakstot katru reizi tadus mainīgos, ka ORACLE_HOME, izdaram sekojošas izmaiņas /etc/profile faila:

Ielogojamies ka root lietotajs




Atveram /etc/profile failu ar teksta redaktoru

Un aiz rindiņas if [ $USER = “oracle” ]; then ierakstam sekojošas rindas:

            export ORACLE_OWNER=oracle

            export ORACLE_BASE=/u00/app/oracle

            export ORACLE_HOME=/u00/app/oracle/product/10.2.0

Saglabajam /etc/profile failu

Tadējadi nakošo reizi, kad lietotajs oracle slēgsies klat, šie mainīgie tiks automatiski iestatīti.

3)      Atveram Database Create Assistant palaižot komandu ./dbca no oracle_home/bin direktorijas (skat. 5.7.1.att)

5.7.1.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

4)      Atvērsies Database Create Assistant logs un paziņos, ka ar šī rīka palīdzību ir iespējams veidot jaunas datu bazes, konfigurēt jau esošas datu bazes, dzēst nevajadzīgas datu bazes un parvaldīt datu bazu veidošanas veidņus. Spiežam Next, lai pariet pie nakama loga.

5)      Nakamaja solī Database Create Assistant piedava izveidot jaunu datu bazi, parvaldīt datu bazu veidošanas veidņus un konfigurēt Automatic Storage Managment. Izvēlamies Create a Database un spiežam next. (skat. 5.7.2.att)

5.7.2.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

6)      Šaja loga (skat. 5.7.3.att) tiek piedavata iespēja izvēlēties, kadam vajadzībam datu baze tiks izmantota, datu glabašanai, visparīgam vajadzībam, vai ta būs transakciju bazēta datu baze. RRKL datu bazes vajadzībam, izvēlamies Transaction Processing un spiežam Next.

5.7.3.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

7)      Nakamaja solī tiek piedavats ierakstīt datu baze globalo vardu un instances nosaukumu(SID) nosaukumu, to arī izdaram, ierakstot atbilstoši RRKL.linux un RRKL.

8)      Šaja loga (skat. 5.7.4.att) tiek piedavata iespēja izvēlēties, ka datu baze tiks parvaldīta. Es izvēlos lokalo datu bazes parvaldīšanu ar Enterpise Manager (Configure the Database with Enterprise Manager punkts), jo Grid Control rīks nav pieejams. Atslēdzam Email paziņojumu sūtīšanu un automatisko ikdienas rezerves kopiju veidošanu. Spiežam Next.

5.7.4.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

9)      Nakamaja solī tiek piedavats ierakstīt paroles SYS, SYSTEM, DBSNMP un SYSMAN datu bazes lietotajiem. Lai nerakstīt paroles katram lietotajam atsevišķi, atslēdzam iespēju rakstīt dažadas paroles un divas reizes ierakstam vēlamo paroli. Vajadzības gadījuma, paroles šiem lietotajiem varēs nomainīt pēc datu bazes izveides. Spiežam Next.

10)  Nakamaja solī tiek piedavats izvēlēties datu glabašanas mehanismu. Piedava glabat datus uz failu sistēmas, izvēlēties automatisko datu glabašanas mehanismu, vai RAW diskus. Izvēlamies File System un spiežam Next.

11)  Nakamaja solī tiek piedavats izvēlēties, kur tiks glabati datu bazes faili. Izvēlamies Use Oracle-Managed files un ierakstam ceļu /oradata. Spiežam Next.

12)  Nakamaja solī tiek piedavats izvēlēties datu bazes atjaunošanas opcijas. Izvēlamies Specify Flash Recovery Area noradot failu atrašanos vietu /flash_recovery_area un uzradot izmēru 2048Mb. Enable Archiving punktu atslēdzam, jo tas būs nepieciešams tikai pēc datu ieimportēšanas datu bazē, līdz ar to arhivaciju ieslēgsim vēlak. Spiežam Next.

13)  Nakamaja solī tiek piedavats izveidot testa piemēru shēmas, parasti tas tiek izmantotas apmacībam pēc Oracle materialiem. Tas mums nav nepieciešams, tapēc atslēdzam Sample Schemas veidošanu un spiežam Next.

14)  Šaja loga tiek piedavata iespēja procentos noradīt operatīvas atmiņas daudzumu, kuru vēlamies izdalīt datu bazei (sadaļa Memory). Izvēlamies 25%, tadējadi izdalot 1Gb operatīvas atmiņas datu bazes vajadzībam. Sadaļa Sizing izvēlamies Block Size izmēru 8Kb un pieļaujamo datu bazes procesu skaitu 1000 iestadot Process parametru. Sadaļa Character Sets (skat. 5.7.5) uzstadam mainīgos atbilstoši RRKL datu bazes parametriem (atrodam veicot sql vaicajumu select * from v$nls_parameters;). Sadaļa Connecting Method izvēlamies Dedicated Server mode un spiežam Next.

5.7.5.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

15)  Nakamaja solī tiek piedavats parskatīt, kur atradīsies datu bazes Control faili, data faili un Redo log faili. Ir iespēja noradīt savadaku atrašanos vietu. Mūsu gadījuma visas atrašanas vietas apmierina, līdz ar to spiežam Next.

16)  Nakamaja solī tiek piedavats noradīt datu bazei pieļaujamo maksimalo data failu skaitu, Redo log failu skaitu un Log Member grupu skaitu. Iestadam atbilstoši Maximum Datafiles=100, Redo Log Files=16 un Log Members=3. Spiežam Next.

17)  Nakamaja solī (skat. 5.7.6.att) izvēlamies, lai datu baze tiktu izveidota un saglabata ka veidnis, ka arī tiktu izveidots un saglabats tas veidošanas skripts. Spiežam Finish

5.7.6.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

18)  Nakamajos soļos mēs tiekam informēti par to, ka tiks izveidota datu baze RRKL, tas veidošanas veidnis tiks saglabats un tiks izveidots datu bazes veidošanas skripts.

19)  Pēc datu bazes veidošanas veidņa un skripta izveidošanas un saglabašanas, sakas datu bazes uzstadīšana (skat. 5.7.7.att).

5.7.7.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

20)  Pēc datu bazes izveides, tiek izvadīts logs (skat.5.7.8.att), kura tiekam informēti par datu bazes globalo vardu, SID, tiek noradīts, kur atrodas datu bazes parametru fails un uzradīts datu bazes kontroles URL. Spiežam Exit, lai pabeigt datu bazes instalaciju.

5.7.8.att Tukšas datu bazes(RRKL) izveide uz servera R2A

5.8.        Pieslēgšanas pie datu bazes RRKL uz servera R2A

Kad datu baze ir izveidota, parbaudam, vai ta ir uzstartēta, to var izdarīt ievadot komandu:

ps –ef | grep pmon

Ja atgrieztais rezultats ir līdzīgs šim:

oracle    3633     1  0 04:34 ?        00:00:00 ora_pmon_RRKL

tad var uskatīt, ka datubaze ir uzstartēta.

Kad esam parliecinajušies, ka datubaze ir uzstartēta, mēs vēlamies pie tas pieslēgties. To var izdarīt kaut vai ar sqlplus. Lai to izdarīt mums vajag palaist sqlplus no direktorijas $ORACLEHOME/bin, bet iepriekš piešķirt mainīgajam ORACLE_SID vērtību RRKL. Bieži mainīt ceļus un veidot mainīgos ir neērti, tapēc:

Ierakstam komandu env | grep PATH, nokopējam ceļus, kurus atgriež šī komanda

Ielogojamies ka root lietotajs.

Atveram /etc/profile failu ar teksta redaktoru

Un aiz rindiņas if [ $USER = “oracle” ]; then ierakstam sekojošas rindiņas:

            Export ORACLE_SID=RRKL

Export PATH=/u00/app/oracle/product/10.2.0/bin:

Un gala iekopējam ceļus, kurus atgrieza komanda env |grep PATH

Saglabajam /etc/profile failu

Nakošo reizi, kad lietotajs oracle slēgsies klat, šis mainīgie tiks automatiski iestatīti.

Pieslēgties pie datubazes ar sqlplus var ievadot komandu:

sqlplus „/as sysdba”

Ja tiek atgriezta rinda:

Connected to an idle instance.

tas nozīmē, ka esam pieslēgušies pie datubazes, kura ir nestradajoša. Lai uzstartēt datubazi ir no sqlplus japalaiž komanda startup.

Lai parliecinaties, ka esam pieslēgušies pie mums vajadzīgas datubazes, ievadam sql vaicajumu:

select instance_name from v$instance;

Vaicajums atgriež datubazes vardu, mūsu gadījuma RRKL.

Stradat ar sqlplus no konsoles ir neērti, tapēc es izmantoju Quest Software programmu Toad un stradaju no sava datora ar Windows operētajsistēmu. Lai pieslēgtos pie datubazes izmantojot Toad programmu, uz servera ir jabūt uzstartētam Listenerim. Parbaudam, vai ir uzstartēts Listeneris, palaižot komandu:

lsnrctl status

ja komanda atgriež:

Service 'RRKL.linux' has 1 instance(s).

  Instance 'RRKL', status READY, has 1 handler(s) for this service

tad Listener ir stradajošs, pretēja gadījuma, palaižam komandu:

lsnrctl start.

Kad esam parliecinati, ka datubaze un Listeners strada, tad varam slēgties pie bazes no sava datora izmantojot Toad programmu, bet vispirms ir japapildina tnsnames.ora fails ar RRKL datubazes aprakstu. Atveram tnsnames.ora failu ar teksta redaktoru, fails parasti atrodas oracle_home/network/admin direktorija, un papildinam to ar rindiņam:

RRKL =

  (DESCRIPTION =

    (ADDRESS_LIST =

        (ADDRESS =

          (COMMUNITY = TCP.WORLD)

          (PROTOCOL = TCP)

          (Host = 192.168.220.128)

          (Port = 1521)

        )

    )

    (CONNECT_DATA = (SID = RRKL )

    )

  )

kur Host ir servera adrese, Port ir Listenera klausīšanas ports un SID ir datubazes instances nosaukums.

Pēc tnsnames papildinašanas ir iespējams parbaudīt, vai pieslēgums var tikt nodibinats. Parliecinamies par to, Windows konsoles loga ievadot komandu:

tnsping RRKL

atgrieztajam rezultatam ir jabūt līdzīgam sekojošam:

Used TNSNAMES adapter to resolve the alias

Attempting to contact (DESCRIPTION = (ADDRESS_LIST = (ADDRESS = (COMMUNITY = TCP

.WORLD) (PROTOCOL = TCP) (Host = 192.168.220.128) (Port = 1521))) (CONNECT_DATA

= (SID = RRKL)))

OK (50 msec)

No ta secinam, ka datubaze ir sasniedzama un savienojums var tikt nodibinats izmantojot Toad programmu. Veram to vaļa (skat. 5.att) un ievadam sekojošu informaciju:

  • Lauka Database ievadam datubazes nosaukumu RRKL (jasakrīt ar tnsnames.ora faila ievadīto nosaukumu);
  • Lauka User ievadam sys;
  • Lauka Password ievadam paroli;
  • Lauka Connect as izvēlamies SYSDBA.

Kad esam pieslēgušies pie datubazes izmantojot Toad programmu, varam veikt manipulacijas ar datubazi un laist sql vaicajumus grafiskaja vidē.

5.9.        RRKL datu bazei nepieciešamas tabulu vietas izveide uz datu bazes RRKL_NEW

Principa 5.9.,5.10.,5.11. punktu izpilde nav obligata ar nosacījumu, ka visas Oracle izmantotas direktorijas ir saglabajušas savu struktūru, bet, ja ta nav, to neizpilde draud mums ar to, ka imports vienkarši beigsies neveiksmīgi, jo netiks izveidoti nepieciešamie objekti.

Lai noteikt, kadam tabulu vietam ir jabūt izveidotam, ievadam sekojošu sql vaicajumu RRKL datu bazei:

select name from v$tablespace;

Veidojot tabulu vietas ir japaredz to, cik lielas tas būs pēc datu importa. Vislabak to mums var pateikt priekša jau esošo tabulu vietu data failu izmēri. Lai noteikt tabulu vietam piesaistītos data failus un to izmērus ievadam sekojošu sql vaicajumu:

select t.name,t.ts#,d.ts#,d.bytes,d.name from v$tablespace t,v$datafile d where t.ts#=d.ts# order by t.ts#;

Tabulu vietu veidošanas skripta piemērs ir sekojošs:

CREATE TABLESPACE FLT_AVG_IND DATAFILE

  '/u00/app/oracle/oradata/RRKL/datafile/FLTAVGIND01.dbf' SIZE 62M AUTOEXTEND ON NEXT 5M MAXSIZE 512M

LOGGING

ONLINE

PERMANENT

EXTENT MANAGEMENT LOCAL AUTOALLOCATE

BLOCKSIZE 8K

SEGMENT SPACE MANAGEMENT MANUAL;

parametrs SIZE nosaka data faila sakotnējo izmēru, AUTOEXTEND nosaka izmēru par kadi tiks palielinats data fails brīdī, kad tas tiks piepildīts, MAXSIZE nosaka data faila maksimalo izmēru. Es parasti sakotnēji veidoju data failus nelielus (maksimums 100Mb), jo vajadzības gadījuma tie paši izpletīsies. Data faila autoextend parametru var brīvi izvēlēties atkarība no data faila augšanas intensitates. Savukart data faila maxsize izmēru parasti lieku ne lielaku par 2048Mb. Ja nepieciešama lielaka tabulu vieta, tai var piesaistīt vairakus data failus. Izmērs 2Gb ir pamatojums ar dažu FTP serveru problematisko darbību ar lielaka izmēra failiem (piem. CesarFTP).

5.10.    RRKL datu bazei nepieciešamo lietotaja shēmu izveide, kuras ir DB_linki, uz datu bazes RRKL_NEW

Lai noteikt kadu lietotaju shēmas ir db_linki, ievadam sql vaicajumu:

select distinct(owner) from dba_db_links order by owner

Vaicajuma atgrieztie lietotaji ir jaizveido un japiešķir viņiem tiesības veidot db_linkus savas shēmas. Ja vaicajums atgriež lietotaju PUBLIC, tad to nav javeido, šis lietotajs tiek izveidots automatiski veidojot datu bazi.

Lietotaju izveides skripta piemērs ir sekojošs:

CREATE USER FLTW_OWNER

  IDENTIFIED BY VALUES '63938A6ED76D7D42'

  DEFAULT TABLESPACE USERS

  TEMPORARY TABLESPACE TEMP

  PROFILE DEFAULT

  ACCOUNT UNLOCK;

GRANT CONNECT TO FLTW_OWNER;

GRANT CREATE DATABASE LINK TO FLTW_OWNER;

Jaatceras, ka lietotaju noklusēta tabulu vieta ir japiešķir tada pati, ka uz jau eksistējošas datu bazes. Lietotaja noklusēto tabulu vietu ir iespējams noskaidrot ievadot sekojošu sql vaicajumu:

select username,default_tablespace from dba_users;

5.11.    RRKL datu bazei nepieciešamo DB_linku izveide uz datu bazes RRKL_NEW

DB_linku izveide ir nepieciešama, lai importa laika korekti izveidotos objekti, kuri izmanto šos db_linkus. Šie objekti var būt:

·         Materialized_views (materializētie skati);

·         Views (skati);

·         Functions (funkcijas);

·         Procedures (procedūras);

·         Package (pakas).

Lai noteikt, kadi db_linki ir jaizveido katra lietotaja shēma, var izmantot sekojošu vaicajumu:

select db_link from dba_db_links where owner='USER';

DB_linka veidošanas skripta piemērs ir sekojošs:

create database link TO_PWD

connect to TOUSER

identified by VALUES

using '(DESCRIPTION =(ADDRESS_LIST =(ADDRESS = (PROTOCOL = TCP)(HOST = linix)(PORT = 1521)))(CONNECT_DATA =(SID = pwd)))';

kur TO_PWD ir db_linka nosaukums, TOUSER ir lietotajs pie kura slēdzamies klat uz attalinatas datu bazes, VALUES ir TOUSER parole, USING parametrs ir attalinatas datu bazes tnsnames apraksts, tas var nebūt uzradīts ta ka piemēra, var tikt minēts tikai tnsnames vards piem. PWD, ja ir noradīts tas, tad ir iespējami divi rīcības veidi:

1)      apskatīties tnsnames aprakstu oracle_home/network/admin/tnsnames.ora faila un izmantot aprakstu;

2)      izveidot tnsnames aprakstu un izmantot tnsnames vardu.

Lai izveidot db_linkus, kuri atrodas PUBLIC lietotaja shēma, pieslēdzamies pie datu bazes ka sys lietotajs, vai jebkurš cits lietotajs ar CREATE PUBLIC DATABASE LINK privilēģiju un palaižam sekojošu sql komandu:

create public database link TO_PWD

connect to TOUSER

identified by VALUES

using '(DESCRIPTION =(ADDRESS_LIST =(ADDRESS = (PROTOCOL = TCP)(HOST = linix)(PORT = 1521)))(CONNECT_DATA =(SID = pwd)))';

5.12.    RRKL datu bazes eksports

Datu bazes eksports ir datu bazes loģiska kopija. Lai to izveidot ir javeic datu bazes eksports. Datu bazes eksportu veic sekojoši:

Oracle_home/bin direktorija palaiž exp komandu noradot tai nepieciešamos parametrus. Exp komanda ar pilnam eksportam nepieciešamiem parametriem izskatas šadi:

exp sys/syspass full=y consistent=y grants=y indexes=y rows=y direct=y compress=y file=/u01/backup/RRKL/dmp/fullexpRRKL.dmp log=/u01/backup/RRKL/dmp/fullexpRRKL.log

Pēc eksporta pabeigšanas tiek izveidoti divi faili fullexpRRKL.dmp un fullexpRRKL.log, kuri atrodas /u01/backup/RRKL/dmp direktorija. Fails fullexpRRKL.dmp ir pats datu bazes RRKL eksports. Bet fails fullexpRRKL.log ir eksporta log fails, kurš tiek veidots eksporta laika un kura tiek rakstīts katras eksporta operacijas pabeigšanas rezultats (veiksmīgs, vai kļūda).

Lai parliecinaties par eksporta veiksmīgu iziešanu ir japarskata eksporta log fails. Ja eksporta log fails beidzas ar sekojošam rindam:

. exporting post-schema procedural objects and actions

. exporting user history table

. exporting default and system auditing options

. exporting statistics

Export terminated successfully without warnings.

tad var uzskatīt, ka eksports ir beidzies veiksmīgi, pretēja gadījuma ir japarskata eksporta log fails, lai konstatēt, vai kļūdas ir bijušas būtiskas un var ietekmēt eksporta kvalitati.

5.13.    RRKL_NEW datu bazes pilnas rezerves kopijas izveide(cold backup)

Pilnas rezerves kopija tukšai datu bazei ir nepieciešama, lai neprognozētas kļūdas gadījuma, varētu atjaunoties no backup failiem un nebūtu vajadzības veidot jaunu datu bazi. Ka arī, kad būs reali nevis testa varianta jaimportē dati, lai datu bazes sakotnējais stavoklis būtu tieši tads pats, kads bija pirms veiksmīga importa.

Lai izveidot pilnu datu bazes rezerves kopiju (cold backup) ir nepieciešams:

  • Izslēgt datubazi. To var veikt pieslēdzoties pie datu bazes servera, pieslēgties pie datu bazes ar sqlplus programmu ar sysdba privilēģiju un izsaucot shutdown immediate komandu. Sagaidam kamēr datu baze izslēgsies.
  • Ir janokopē visi datu bazes data faili uz backup direktoriju (to izveido, kur vēlas, protams parasti uz citas failu sistēmas). Lai noteikt kadi data faili ir jakopē, palaiž sql vaicajumu: select name from v$datafile;     
  • Ir janokopē visi datu bazes control faili uz backup direktoriju. Lai noteikt kadi control faili ir jakopē, palaiž sql vaicajumu: select name from v$controlfile;     
  • Ir janokopē visi datu bazes redo log faili uz backup direktoriju. Lai noteikt kadi redo log faili ir jakopē, palaiž sql vaicajumu: select member from v$logfile;     
  • Ir janokopē datu bazes parametru fails (initSID.ora un/vai spfileSID.ora) uz backup direktoriju. Parasti spfileSID.ora fails atrodas oracle_home/dbs direktorija, bet initSID.ora oracle_base/admin/$SID/pfile direktorija.
  • Ir janokopē datu bazes paroles fails (orapwSID.ora) uz backup direktoriju. Parasti orapwSID.ora fails atrodas oracle_home/dbs direktorija

Pēc pilnas datu bazes kopijas noņemšanas var startēt datu bazi.

5.14.    RRKL datu bazes datu un objektu imports datu bazē RRKL_NEW

Datu bazes imports ir datu bazes loģiska datu un objektu izveide. Lai to izdarīt ir javeic datu bazes imports. Datu bazes importu veic sekojoši:

Oracle_home/bin direktorija palaiž imp komandu noradot tai nepieciešamos parametrus. Imp komanda ar pilnam importam nepieciešamiem parametriem izskatas šadi:

imp sys/syspass full=y indexes=y rows=y file=/u01/backup/RRKL/dmp/fullexpRRKL.dmp log=/u00/app/oracle/admin/RRKL/imp/fullimpRRKL.log

Pēc importa pabeigšanas tiek izveidots fails fullimpRRKL.log, kurš atrodas /u00/app/oracle/admin/RRKL/imp direktorija. Fails fullimpRRKL.log ir importa log fails, kurš tiek veidots importa laika un kura tiek rakstīts katras importa operacijas pabeigšanas rezultats (veiksmīgs, vai kļūda).

Lai parliecinaties par importa veiksmīgu iziešanu ir japarskata importa log fails. Ja importa log fails beidzas ar sekojošam rindam:

. importing FTEST's objects into FTEST

. importing FILTRS's objects into FILTRS

. importing PRAS_OWNER's objects into PRAS_OWNER

. importing FTEST's objects into FTEST

Import terminated successfully without warnings.

tad var uzskatīt, ka imports ir beidzies veiksmīgi, pretēja gadījuma ir japarskata importa log fails, lai konstatēt, vai kļūdas ir bijušas būtiskas un var ietekmēt importa kvalitati. Manis veikta importa gadījuma, imports beidzas ar rindu:

Import terminated successfully with warnings.

bet parskatot importa log failu, konstatēju, ka visi warnings ir saistīti ar pašrocīgi iepriekšējos soļos izveidotiem objektiem (tabulu vietas, lietotaji, db_linki) respektīvi ar to, ka šie objekti jau ir izveidoti un tie nav javeido, līdz ar to var apgalvot, ka imports ir beidzies veiksmīgi.

5.15.    RRKL datu bazes migracija

1)      Pēc datu bazes importa veiksmīgas pabeigšanas, datu baze tiek nodota programmētaju rokas, kuri parbauda un notestē, vai visas funkcijas un procedūras korekti strada. Pēc pozitīvas atbildes saņemšanas tiek sakta datu bazes RRKL dīkstaves (down time) planošana, izejot no testa eksporta un importa patērētajiem laikiem. Kad ir saskaņots un apstiprinats dīkstaves laiks, var sakt gatavoties migracijai.

2)      Gatavošanas migracijai, kad viss pirms tam ir notestēts ir visai vienkarša, vajag tikai sagatavot jauno RRKL datu bazi datu importam. To veicam, atjaunojot datu bazi no pilnas rezerves kopijas. Atjaunošana notiek sekojoši:

·         Datu baze tiek izslēgta;

·         Visi datu bazes faili no backup direktorijas tiek atkopēti uz viņu nepieciešamam atrašanas vietam;

·         Datu baze tiek uzstartēta.

3)      Esošas RRKL produktu datu bazes parvešana RESTRICTED režīma. Šis režīms nozīmē to, ka datu baze ir atvērta, ta strada, bet pie tas var pieslēgties tikai tie lietotaji, kuriem ir restricted session privilēģija, parasti šada privilēģija ir tikai sys lietotajam (protams ja ta nav piešķirta vēl kadam). Lai parvest datu bazi restricted režīma, ir jaizslēdz datu baze palaižot sql komandu shutdown immediate no datu bazes servera konsoles. Pēc veiksmīgas datu bazes izslēgšanas, japalaiž sql komanda startup restrict no datu bazes servera konsoles. Pēc komandas izpildes datu baze tiks atvērta restricted režīma.



4)      Pēc jaunas RRKL datu bazes atjaunošanas un esošas produktu datu bazes RRKL parvešanas restricted režīma, var sakties migracija ievērojot atbilstoši saskaņoto datu bazes dīkstaves laiku.

5)       Migracija notiek atkartojot 5.12., 5.14. punktus, tadējadi veicot esošas produktu vides datu bazes RRKL pilnu eksportu un jaunas RRKL datu bazes importu.

5.16.    Jaunas RRKL datu bazes parvešana ARCHLOG režīma

Pēc datu bazes veiksmīga importa un pirms to atvērt piekļuvei, datu baze ir japarved ARCHLOG režīma. Tas ir nepieciešams, lai datu bazes bojajuma gadījuma, būtu iespēja atjaunot datus uz tekošo laika momentu. Lai parvest datu bazi ARCHLOG režīma izpildam sekojošus soļus:

  • Pieslēdzamies pie datu bazes izmantojot sqlplus programmu ka sys lietotajs;
  • Palaižam sql komandas (komandu veiktas izmaiņas stasies spēka pēc datu bazes parlades):
    • alter system set log_archive_dest='/u00/oradata/RRKL/arch' scope=spfile;
    • alter system set log_archive_format= 'RRKL_%t_%r_%s.arc' scope=spfile;
    • alter system set log_archive_start=true scope=spfile;
  • Izslēdzam datu bazi palaižot sql komandu shutdown immediate;
  • Uzstartējam datu bazi MOUNT režīma, palaižot sql komandu startup mount;
  • Ieslēdzam datu bazei ARCHLOG režīmu palaižot sql komandu:
    • alter database archivelog;
  • Atveram datu bazi palaižot sql komandu:
    • alter database open;
  • Parbaudam, vai ARCHLOG režīms strada korekti palaižot sql komandu, kura veiks logu parslēgšanos un iniciēs archloga izveidi (jabūt izveidotam archlogam log_archive_dest direktorija):
    • alter system switch logfile;

5.17.    Jaunas RRKL datu bazes atvēršana

Lai atvērt jauno RRKL datu bazi lietotajiem, ir javeic vēl daži pasakumi:

1)      Ir japarslēdz web serveris darbam ar jauno RRKL datu bazi. Web servera parslēgšana notiek visai elementari. Uz web servera ir vienkarši japarraksta datu bazes tnsnames fails, lai web serveris zinatu, kur jauna datu baze atrodas.

2)      Ir jaizmaina tnsnames faili uz visiem parējiem serveriem, lai visas parējas datu bazes, kuras ir saistītas ar RRKL datu bazi, zinatu, kur ta atrodas.

5.18.    Rezerves kopēšanas noskaņošana (exp, hot)

Rezerves kopēšanas noskaņošana, ir visai elementara, ir tikai jauzraksta skripti tas veikšanai un jauzstada uz automatisko palaišanos caur crontab.

Eksporta skripts sastav no diviem failiem. Fails RRKL_exp tiek palaists caur crontab un izpildes laika izsauc parametru failu fullexp.param. Eksporta skripta piemērs ir minēts 3.pielikuma.

Karstas kopēšanas (hot) skripts sastav no trim failiem. Fails RRKL_hot tiek palaists caur crontab un izpildes laika izsauc failus RRKL.gen.sql un hotscript.sql, no kuriem fails hotscript.sql tiek noģenerēts ar RRKL.gen.sql skripta palīdzību. Karstas kopēšanas (hot) skripts ir minēts 4.pielikuma.

5.19.    RRKL datu bazes noarhivēšana

Šīs process sevī ietver tagad jau vecas RRKL datu bazes izslēgšanu, pilnas datu bazes kopijas (cold backup) izveidi (kopijas izveide ir aprakstīta 5.13.punkta) un pilnas datu bazes kopijas ierakstīšanu uz parnēsajamiem datu nesējiem (magnētiskas lentas vai DVD diskiem). Pēc pilnas datu bazes kopijas ierakstīšanas uz parnēsajamiem datu nesējiem, tie tiek nodoti arhīva glabašanai, bet pati datu baze pēc mēneša (laika posms var būt arī savadaks, jo atkarīgs no Informacijas centra priekšnieka lēmuma) tiek dzēsta no datu bazes servera.


Ekonomiskais pamatojums


Darba aizsardzība


Secinajumi


Literatūras saraksts

1.      Oracle9i Database Administration Fundamentals 1 volume 1 (student guide) / Marie St. Gelais, S Matt Taylor Jr – Copyright Oracle Corparation, 2001. – 492 lpp.

2.      Oracle9i Database Administration Fundamentals 1 volume 2 (student guide) / Marie St. Gelais, S Matt Taylor Jr – Copyright Oracle Corparation, 2001. – 418 lpp.

3.      Oracle9i Database Administration Fundamentals 2 volume 1 (student guide) / Donna Keesling, James Womack – Copyright Oracle Corparation, 2002. – 376 lpp.

4.      Oracle9i Database Administration Fundamentals 2 volume 2 (student guide) / Donna Keesling, James Womack – Copyright Oracle Corparation, 2002. – 362 lpp.

5.      Introduction to Oracle9i: SQL volume 1 (student guide) / Nancy Greenberg, Priya Nathan - Copyright Oracle Corparation, 2000.,2001. – 434 lpp.

6.      Introduction to Oracle9i: SQL volume 2 (student guide) / Nancy Greenberg, Priya Nathan - Copyright Oracle Corparation, 2000.,2001. – 428 lpp.

7.      www.ic.iem.gov.lv         (10.04.2007.)

8.      www.metalink.oracle.com             (visa kvalifikacijas prakses norises laika)

9.      http://members.fortunecity.com/bgawert/rm600e.html                               (21.04.2007.)

10.  http://h10010.www1.hp.com/wwpc/us/en/sm/WF06a/15351-15351-3328412-241644-3328421-3219755.html          (21.04.2007.)

11.  http://download-uk.oracle.com/docs/cd/B19306_01/install.102/b15660.pdf

12.  http://www.puschitz.com/InstallingOracle10gOnSUSE.shtml#CreatingOracleUserAccouts

13. 


Saīsinajumu saraksts


Pielikumi

1.pielikums.

SIEMENS RM600E30

Processor

MIPS R10000/250 Mhz – 4Mb SLC

Processor cache

4MB L2

Multi-processor

3

Memory

256 Mb

Memory modules

6

Storage

Storage type

SCSI Disk 9,1 GB 16SE (10k rpm)

Storage disk count

4

Deployment

Networking

FastEthernet 10/100 Mbit PCI adapter


2.pielikums.

HP ProLiant DL145

Processor

AMD Opteron processor Model 2220 (2.8 GHz (95W)

Processor cores

Dual

Processor cache

2MB Level 2

Multi-processor

2

Memory type

PC2-5300 DDR2 @ 667MHz

Memory

4 GB

Storage

Storage type

Hot plug 3.5” SATA 147 GB
Non-hot plug 3.5” SATA 147 GB

Deployment

Form factor

Rack

Rack height

1U

Networking

Integrated NC326i PCIe Dual Port Gigabit Server Adapter


3.pielikums.

Eksporta skripta piemērs, 1.fails.

#!/bin/bash

#RRKL_exp

# Full export script

#Variables for export

export ORACLE_BASE=/u00/app/oracle

export ORACLE_HOME=$/product/10.2.0

export ORA_NLS32=$ORACLE_HOME/ocommon/nls/admin/data

export ORA_NLS33=$ORACLE_HOME/ocommon/nls/admin/data

export LD_LIBRARY_PATH=$ORACLE_HOME/lib:$ORACLE_HOME/network/lib:/cdrom/lib

export NLS_LANG=AMERICAN_AMERICA.LV8RST104090

export ORACLE_SID=RRKL

export DIR=/u07/backup/RRKL/dmp

DATE=`date +%Y%m%d`

cd $DIR

rm -r *

mkfifo ./fullexp.dmp

/bin/gzip -c9 < ./fullexp.dmp > ./fullexp$.dmp.gz &

$/bin/exp PARFILE=/u00/app/oracle/admin/RRKL/bin/fullexp.param LOG=$DIR/fullexp$.log

rm ./fullexp.dmp

export mail1=dba@ic.iem.gov.lv

if [[ $mail1 != 'NONE' ]]; then

     tail -5 $DIR/fullexp$.log | mailx -s 'RRKL' $mail1

fi

Eksporta skripta piemērs, 2.fails (tiek pieprasīts no 1.faila).

# fullexp.param

FULL=Y

GRANTS=Y

INDEXES=Y

CONSISTENT=Y

ROWS=Y

COMPRESS=Y

DIRECT=Y

USERID=export/exportpass

FILE=/u07/backup/RRKL/dmp/fullexp.dmp


4.pielikums.

Karstas kopēšanas (hot) skripta piemērs, 1.fails.

#!/bin/bash

#RRKL_hot

# Hot backup script

#

export ORACLE_BASE=/u00/app/oracle

export ORACLE_HOME=/u00/app/oracle/product/10.2.0

export ORA_NLS32=$ORACLE_HOME/ocommon/nls/admin/data

export ORA_NLS33=$ORACLE_HOME/ocommon/nls/admin/data

export LD_LIBRARY_PATH=$ORACLE_HOME/lib:$ORACLE_HOME/network/lib:/cdrom/lib

export NLS_LANG=AMERICAN_AMERICA.LV8RST104090

export ORACLE_SID=RRKL

export BACKUP_DEST=/u07/backup/RRKL/hot

export mymail=dba@ic.iem.gov.lv

export DIR_log=/u07/backup/RRKL/hot/report.lst

DATE=`date +%Y%m%d`

$ORACLE_HOME/bin/sqlplus '/as sysdba'  @/u00/app/oracle/admin/RRKL/bin/RRKL.gen.sql

$ORACLE_HOME/bin/sqlplus '/as sysdba'  @/u00/app/oracle/admin/RRKL/bin/hotscript.sql

cp $ORACLE_HOME/network/admin/tnsnames.ora $BACKUP_DEST/tnsnames.bck

cp $ORACLE_HOME/dbs/init$ORACLE_SID.ora $BACKUP_DEST/init$ORACLE_SID.bck

cat $DIR_log | mailx -s 'HOT_RRKL' $mymail

exit

Karstas kopēšanas (hot) skripta piemērs, 2.fails.

#RRKL.gen.sql

set feedback off pagesize 0 heading off verify off

set linesize 100 trimspool on

set serveroutput on size 1000000

Rem Set SQL*Plus user variables used in script

define dir = '/u07/backup/RRKL/hot'

define fil = '/u00/app/oracle/admin/RRKL/bin/hotscript.sql'

define dest = '/u07/backup/RRKL/hot'

define spo = '&dir/report.lst'

define ctlb = '&dest/contRRKL_01.ctl.before'

define ctla = '&dest/contRRKL_01.ctl.after'

prompt *** Spooling to &fil

set serveroutput on

spool &fil

prompt spool &spo

prompt alter database backup controlfile to '&ctlb' reuse;;

prompt alter system switch logfile;;

DECLARE

 CURSOR cur_tablespace IS

  SELECT tablespace_name

      FROM dba_tablespaces where tablespace_name <> 'TEMP';

 CURSOR cur_datafile (tn VARCHAR) IS

  SELECT file_name

    FROM dba_data_files

   WHERE tablespace_name = tn;

BEGIN

  FOR ct IN cur_tablespace LOOP

    dbms_output.put_line ('alter tablespace '||ct.tablespace_name||

        ' begin backup;');

    FOR cd IN cur_datafile (ct.tablespace_name) LOOP

   dbms_output.put_line ('!cp -fp '||cd.file_name||' &dest');

    END LOOP;

    dbms_output.put_line ('alter tablespace '||ct.tablespace_name||

                          ' end backup;');

  END LOOP;

END;

/

prompt alter system switch logfile;;

prompt alter database backup controlfile to '&ctla' reuse;;

prompt alter database backup controlfile to trace;;

prompt spool off;;

prompt exit;

spool off;

exit

Karstas kopēšanas (hot) skripta piemērs, 3.fails.

#hotscript.sql

spool /u07/backup/RRKL/hot/report.lst

alter database backup controlfile to '/u07/backup/RRKL/hot/contRRKL_01.ctl.before' reuse;

alter system switch logfile;

alter tablespace SYSTEM begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/system01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace SYSTEM end backup;

alter tablespace TOOLS begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/tools01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace TOOLS end backup;

alter tablespace RBS begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/rbs01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace RBS end backup; 

alter tablespace USERS begin backup; 

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/users01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace USERS end backup; 

alter tablespace INDX begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/indx01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace INDX end backup; 

alter tablespace PWD_INDEXES begin backup; 

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_indexes.dbf /u07/backup/RKL/hot

alter tablespace PWD_INDEXES end backup;

alter tablespace PWD_LARGE_INDEXES begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_indexes.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace PWD_LARGE_INDEXES end backup;

alter tablespace PWD_SNAP_INDEXES begin backup; 

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_snap_indexes01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_snap_indexes.dbf /u07/backup/RRKL/hot   

alter tablespace PWD_SNAP_INDEXES end backup; 

alter tablespace PWD_SNAP_TABLES begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_snap_tables01.dbf /u07/backup/RRKL/hot 

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_snap_tables.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace PWD_SNAP_TABLES end backup;

alter tablespace PWD_TABLES begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_tables.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace PWD_TABLES end backup;  

alter tablespace PWD_LARGE_SNAP_TABLES begin backup;

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_snap_tables03.dbf /u07/backup/RRKL/hot 

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_snap_tables01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_snap_tables02.dbf /u07/backup/RRKL/hot 

alter tablespace PWD_LARGE_SNAP_TABLES end backup; 

alter tablespace PWD_LARGE_SNAP_INDEXES begin backup; 

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_snap_indexes03.dbf /u07/backup/RRKL/hot

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_snap_indexes02.dbf /u07/backup/RRKL/hot

!cp -fp /u01/oradata/RRKL/pwd_large_snap_indexes01.dbf /u07/backup/RRKL/hot

alter tablespace PWD_LARGE_SNAP_INDEXES end backup;

alter system switch logfile; 

alter database backup controlfile to '/u07/backup/RRKL/hot/contRRKL_01.ctl.after' reuse;

alter database backup controlfile to trace;

spool off;

exit









Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 968
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site