Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Nafta

ķīmija

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

 

Nafta.



1. Dabisko ogļūdeņražu ieguve un raksturojums.

Dabasgaze.
Uz zemeslodes ir ļoti lieli dabasgazes krajumi (aptuveni 1015 m3). Dabasgazes galvena sastavdaļa ir metans CH4. Dabasgazes sastava ietilpst arī etans C2H6, propans C3H8 un butans C4H10. dabasgazi galvenokart izmanto par lētu un ērtu kurinamo. Dabasgaze ir ļoti svarīga ķīmiskas rūpniecības izejviela.

Nafta.

Naftas iegulas atrodas Zemes dzīlēs dažado dziļumos, kur nafta piepilda brīvo telpu starp necaurlaidīgiem iežiem, ka arī iespiežas porainos iežos.
Naftu iegūst, izdarot urbumus zemē. Ja nafta ir bagata ar gazēm, tad gazu spiediena dēļ ta pati izplūst Zemes virspusē. Ja gazu spiediens nav pietiekams, naftas slanī iesūknē gaisu vai ūdeni un tadejadi makslīgi rada nepieciešamo spiedienu.

Naftas gazes.
Šīs gazes sastopamas kopa ar naftu. Dažas atradnēs naftas gazes ir uzkrajušas lielos daudzumos virs naftas, bet citas – paaugstinata spiediena izšķīdušas nafta. Tas izmanto par augstvērtīgu kurinamo un izejvielu ķīmiskaja rūpniecība. Naftas gazēs ir daudz mazak metana neka dabasgazē.

2. Naftas sastavs, fizikalas īpašības.
 
Naftas sastavs. Nafta sastav galvenokart no ogļūdeņražiem. Tas ķīmiskais sastavs dažadas atradnēs ir atšķirīgs. Ķīmiskais sastavs atkarīgs no ta no kadas iegulas vietas iegūta nafta. Naftas sastava ietilpst 5 ķīmiskie elementi – ogleklis, ūdeņradis, skabeklis, sērs, slapeklis, pirmie divi sastada 90 % , parējo trīs elementu maksimalais daudzums var sastadīt 5 – 8 %. Vispar no naftas sastava ir izdalīti un identificēti 500 ķīmiskie savienojumu elementu ogļūdeņraža un hēteroorganismu.
 Rietumukrainas, Groznijas un Ferganas nafta ir daudz piesatinato ogļūdeņražu, turpretī Embas un Baku nafta sastav galvenokart no cikloparafīniem. Permas nafta satur daudz aromatisko ogļūdeņražu.

Fizikalas īpašības. Nafta ir tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku. Ta nedaudz vieglaka par ūdeni un ūdenī praktiski nešķīst. Naftai nav noteiktas viršanas temperatūras. Ta partvaicējas plaša temperatūru intervala. Tas norada, ka nafta ir vielu maisījums.

 

3. Naftas parstrades metodes.

Naftas frakcionēta destilacija.
Jēlnaftu karsē līdz 400sC temperatūrai un iegūtos tvaikus ievada destilacijas kolonna. No kolonnas katru frakciju izvada atsevišķi.

Frakcionētas destilacijas procesa vispirms no naftas izdalas gazveida ogļūdeņraži (galvenokart metans). Pēc tam partvaicējas ogļūdeņraži ar nelielu molekulmasu, kuru viršanas temperatūras ir samēra zemas. Maisījuma viršanas temperatūrai arvien paaugstinoties, sak partvaicēties ogļūdeņraži ar lielaku molekulmasu. Pakapeniski paaugstinot partvaices temperatūru un kondensējot partvaices produktus, iegūst atsevišķas naftas frakcijas. Parasti iegūst trīs galvenas frakcijas, kuras pēc tam partvaices procesa sadalas vēl citas sastavdaļas. Frakcionēto destilaciju lieto, lai atdalītu vielas ar tuvam viršanas temperatūram. Atšķirība no parastas destilacijas iekartas, frakcionētas destilacijas iekarta ir vairakas atveres. Tadējadi iespējams uztvert frakcijas, kuram ir atšķirīgas viršanas temperatūras.

Partvaices galvenas frakcijas

Galveno frakciju talakas partvaices produkti

Partvaices produktu izmantošana

1. Benzīna frakcija

Iegūst līdz 150sC temperatūra.

Satur ogļūdeņražus ar 59 oglekļa atomiem molekula.

1. pentans (virš. temp. 38sC)

Organiskajam sintēzēm

2. gazolīns(šķidrums, virš. temp. 4070sC)

Šķīdinatajs. Izmanto arī organiskajam sintēzēm.

3. benzīns (šķidrums, virš. temp. 70120sC)

Automobiļu un lidmašīnu degviela.

4. ligorīns (šķidrums, virš. temp. 120140sC)

Traktoru degviela.

2. Petrolejas frakcija

Iegūst 150300sC temperatūra.

Satur ogļūdeņražus ar 916 oglekļa atomiem molekula.

1. petroleja (šķidrums, virš. temp. 150300sC)

Traktoru un reaktīvo lidmašīnu degviela.

2. solareļļa (virš. temp. augstaka par 275sC)

Dīzeļdzinēju degviela.

3. Mazuts

Ogļūdeņražu maisījums, kas paliek pari pēc naftas partvaices. Tas satur ogļūdeņražus ar lielu molekulmasu.

Mazutu talak partvaicē temperatūras, kas augstakas par 360sC

1. solareļļa

Dīzeļdzinēju degviela.

2. ziežeļļas

Dažadu mehanismu eļļošanai.

3. vazelīns

Farmakoloģija.

4. parafīns

Sveču un sērkociņu ražošana.

5. gudrons

Ceļu asfaltēšanai.

Šadi parstradajot naftu, izdalas naftas pavadgazes, kas satur propanu un butanu, kurus sašķidrinata veida izmanto par kurinamo majsaimniecība (balonu gaze).

Naftas krekingi.




Krekings ir nafta esošo ogļūdeņražu sašķelšanas process, kura rodas ogļūdeņraži ar mazaku oglekļa atomu skaitu molekula.
Benzīna iznakumu no naftas var ievērojami palielinat ( aptuveni 60… 70%), sašķeļot ogļūdeņražus, kuru molekula ir liels skaits oglekļa atomu un kuri ietilpst, piemēram, mazuta sastava. Šadu ogļūdeņražu sašķelšanas rezultata iegūst ogļūdeņražus ar mazaku oglekļa atomu skaitu molekula, kuri papildus veido benzīnu.
Krekinga procesa ogļūdeņražu molekulas sašķeļas piesatinatos un nepiesatinatos ogļūdeņražos. Ogļūdeņražu sašķelšanas var notikt, piemēram, šadi:

C16H34 heksadekans

    ts

———→

    

C8H18 + C8H16

oktans           oktēns

Radušas vielas var sašķelties vēl talak:

C8H16

oktēns

    ts

———→

    

2C4H8 

butēns

C8H18

oktans

    ts

———→

    

C4H10 + C4H8

butans           butēns

C4H10

butans

    ts

———→

     

C2H6 + C2H4

etans           etilēns

 Naftas krekinga procesa radušos etilēnu plaši izmanto polietilēna un etilspirta ražošana.

 Izšķir divus krekinga veidus – termisko un katalītisko.

Termiskais krekings

Katalītiskais krekings

Ogļūdeņražu sašķelšana notiek augsta temperatūra(470550sC). Process norisinas samēra lēni, un rodas ogļūdeņraži ar nesazarotu oglekļa atomu virkni.

Ogļūdeņražu sašķelšana notiek katalizatoru klatbūtnē nedaudz zemaka temperatūra (450500sC). Salīdzinajuma ar termisko krekingu, process noris daudz straujak, pie tam notiek ne tikai ogļūdeņražu sašķelšanas, bet arī izomerizacija, t. i., rodas ogļūdeņraži ar sazarotu oglekļa atomu virkni.

Termiska krekinga benzīna līdz ar piesatinatajiem ogļūdeņražiem ir daudz nepiesatinato ogļūdeņražu, un tadēļ tas ir stabilaks pret detonaciju neka benzīns, kas iegūts partvaices procesa, bet nestabilaks par katalītiska krekinga benzīnu.

Katalītiska krekinga benzīns salīdzinajuma ar termiska krekinga benzīnu ir vēl stabilaks pret detonaciju, jo taja ir gan nepiesatinatie ogļūdeņraži, gan arī ogļūdeņraži ar sazarotu oglekļa atomu virkni.

Ta ka termiska krekinga benzīna ir daudz nepiesatinato ogļūdeņražu, tad tie viegli oksidējas un polimerizējas. Rezultata var rasties nosēdumi uz dažadam motora daļam. Lai to novērstu, benzīnam jaliek klat īpašas vielas – antioksidanti.

Katalītiska krekinga benzīna nepiesatinato ogļūdeņražu ir mazak, tadēļ oksidēšanas un polimerizēšanas nenotiek un šo benzīnu var ilgstoši uzglabat arī bez antioksidantiem.

Naftas krekinga produktus izmanto:

·        spragstvielu ražošanai

·        antifrīzu ražošanai

·        medikamentu ražošanai

·        parfimērijas izstradajumu ražošanai

·        lavsana šķiedru ražošanai

·        šķīdinataju ražošanai

·        butadiēnkaučuka ražošanai

·        butadiēnstirolkaučuka ražošanai

·        iekšdedzes dzinēju degvielu ražošanai

4. Oktana skaitlis, benzīna markas.

Oktanskaitlis atspoguļo benzīna īpašību sadegt iekšdedzes dzinēja bez detonacijas. Detonacija – ta ir spontana un priekšlaicīga benzīna tvaiku maisījuma ar gaisu sadegšana ne no sveces dzirksteles, bet no spiediena un cilindra karstajam daļam. Izturību pret šadu spontanu sadegšanu nosaka oktanskaitlis. Oktanskaitli nosaka ar divam metodēm: ar motora metodi (raksturo braukšanu pilsētas apstakļos) un ar pētniecības metodi (automaģistrales apstakļos). Jo augstaka ir šī vērtība, jo augstaka saspiešanas pakape var būt dzinējam un jo augstaka ir ta jauda. Atkarība no oktanskaitļa benzīni sadalas pēc markam. Piemēram, marka 95 nozīmē, ka izturība pret detonaciju nav mazaka par 95. Jau vairak neka 5 gadus oktanskaitļa paaugstinašanai netiek izmantota etilēšana (tetraetilsvins). Ta vieta benzīnam ar augstu oktanskaitli tiek izmantots metil-tetra-butil-ēteris (MTBE). Ta oktanskaitlis ir 118, bet benzīna ta saturs neparsniedz 7-10%. Japievērš uzmanību tam, ka šadu benzīnu nedrīkst ilgi glabat nenoslēgta tara, jo lielaka daļa MTBE izgaros.

Izmantotie materiali:

F. Feldmanis, G. Rudzītis – „Organiska ķīmija”, Zvaigzne 1984.g.

Dace Namsone „Organiska ķīmija vidusskolai”, Zvaigzne ABC 1998.g.

http://www.mnth.lv/content.php?pid=7








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2822
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site