Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Patstavigais darbs komercdarbiba - «Latvija ES»

tirdzniecība

+ Font mai mare | - Font mai mic






DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Rigas Valsts tehnikums

Poligrafijas centrs


Patstavigais darbs komercdarbiba

tēma: «Latvija ES»


Ievads

Eiropas Savieniba mūsdienas ir ļoti aktuals temats, jo tieši pateicoties ES, Latvijai paveras daudz jaunu iespēju. Piem, tagad varam ceļot neuztraucoties par rindam uz ES iekšējam robetam, jo dokumentu parbaude ir atcelta. Latvijai ari ir iespējas izmantot struktūrfondu palidzibu, lai attistitos.

Šaja patstavigaja darba, es apkopoju informaciju par Eiropas Savienibu, par tas institūcijam, ka ari par tiem struktūrfondiem, kuros iesaistas Rigas Valsts tehnikums. Mēģinaju ari noskaidrot, kas ir Šengenas zona. Aprakstiju ari mazliet par Eiro.


Mazliet par Eiropas Savienibu

Eiropas Savieniba (Eiropas Ūnija) ir divdesmit piecu Eiropas valstu — Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Danijas, Čehijas, Slovakijas, Vacijas, Luksemburgas, Niderlandes, Beļģijas, Apvienotas Karalistes, Irijas, Francijas, Spanijas, Grieķijas, Kipras, Maltas, Austrijas, Italijas, Ungarijas, Slovēnijas un Portugales — parnacionala apvieniba Eirazijas kontinenta ziemeļrietumos.

Mūsdienu Eiropas Savieniba ir rezultats pūliņiem un konkrētam darbam, ko virzijuši Eiropas Kopienas atbalstitaji. ES pamata ir šo cilvēku konkrēti sasniegumi. Pasaulē ta ir vieniga organizacija, kas tada mēra vieno valstis, kas kopigi isteno savu suverenitati daudzas to iedzivotajiem svarigas jomas. ES ir izveidojusi vienotu valūtu (Eiro) un dinamisku vienoto tirgu, kura nodrošinata personu briva parvietošanas (Šengenas zona) un pakalpojumu, preču un kapitala briva aprite.

Eiropas Savienibas pamata ir vairaki ligumi:

·      Parizes ligums, ar ko 1951. gada nodibinaja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK);

·      Romas ligumi, ar kuriem 1957. gada izveidoja Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom).

Būtiski šo pamatligumu grozijumi ir izdariti ar

·      Vienoto Eiropas aktu (1986. gada),

·      Ligumu par Eiropas Savienibu (Mastrihta, 1992. gada),

·      Amsterdamas ligumu (1997. gada) un 

·      Nicas ligumu (2001. gada).

Eiropas Savienibas institūcijas

Institūcija

Locekļi

Loma

Eiropas Savienibas Padome

Dalibvalstu ministri

Eiropas Savienibas likumdošanas institūcija 

Eiropas Komisija

25 komisari, kurus nozimē dalibvalstis uz pieciem gadiem

Tiesibu aktu iniciatore, ligumu aizbildne un izpildvaras institūcija

Eiropas Parlaments

732 deputati, ievēlēti tiešas vēlēšanas reizi piecos gados

Kopa ar Eiropas Savienibas Padomi pilda likumdošanas funkciju, ka ari veic demokratisku kontroli ES darbam

Eiropas Kopienu tiesa

25 tiesneši, 8ģeneraladvokati

Lemj par Kopienas tiesibu interpretaciju



Revizijas tiesa

25 locekļi, katrs no savas ES dalibvalsts

ES finanšu kontrole

Ekonomisko un socialo lietu komiteja

317 locekļi, kurus ieceļ uz 4 gadiem

Konsultativa institūcija, kas parstav darba devējus, darba ņēmējus un citas ekonomisko un socialo interešu grupas

Reģionu komiteja

317 locekļi, kurus ieceļ uz 4 gadiem

Konsultativa institūcija, kas parstav reģionalas un vietējas iestades


Eiropas Socialais fonds

Eiropas Socialais fonds (ESF) ir izveidots, lai novērstu diskriminaciju un nevienlidzibu darba tirgū, ka ari attistitu cilvēkresursus, sekmētu informacijas sabiedribas izveidi. Ar ESF atbalstu tiek istenota Eiropas Nodarbinatibas stratēģijas ieviešana, ikgadējo nodarbinatibas vadliniju un nacionalo ricibas planu izstrade. ESF veicina un atbalsta dalibvalstu aktivitates darba tirgus un cilvēkresursu attistišanai. ESF finansējums var tikt novirzits šadiem pasakumiem:

·  aktivas darba tirgus politikas attistišana un veicinašana, lai sekmētu nodarbinatibu, novērstu gan sieviešu, gan viriešu nonakšanu ilgtermiņa bezdarba situacija, veicinatu ilgstošo bezdarbnieku integraciju darba tirgū un atbalstitu jaunu cilvēku profesionalo integraciju; 

·  vienadu iespēju veicinašana darba tirgū, ipašu uzmanibu pievēršot tam sabiedribas riska grupam, kuras tiek pakļautas socialas izstumtibas draudiem; 

·  apmacibu, izglitibas, konsultaciju sistēmas pilnveidošana mūtizglitibas veicinašanai ar mērķi veicinat un uzlabot piekļūšanu un integraciju darba tirgū, ka ari sekmētu darbaspēka mobilitati; 

·  kvalificēta, izglitota un pielagoties spējiga darbaspēka attistiba, jaunrades un pielagotiesspēju veicinašana, uzņēmējdarbibai un jaunu darba vietu radišanai labvēligas vides veicinašana, darbinieku prasmju vairošana un potenciala palielinašana pētijumu, zinatnes un tehnoloģiju jomas; 

·  pasakumi, kas sekmē sieviešu lidzdalibu darba tirgū.

Rigas Valsts tehnikuma projekti ar ESF atbalstu:

·  Arodvidusskolas programmas ar pedagoģisko korekciju «Galdniecibas izstradajumi» macibu metodisko materialu izstrade un programmas istenošana grupas

·  Izglitibas programmas «Macibu birojs» macibu metodisko materialu izstrade, uzlabošana un istenošana sakotnēja profesionalaja izglitiba

·  Izglitibas programmas «Enerģētika» macibu metodisko materialu

·  «Izglitibas programmas «Iespieddarbu maketēšana» aktualizēšana un macibu metodiska nodrošinajuma uzlabošana»

·  «Profesionalas vidējas izglitibas programmas «Ofseta iespieddarbi» audzēkņu kvalifikacijas prakse uzņēmumos»

·  Rigas Valsts tehnikuma pedagogu kompetenču paaugstinašana, iespieddarbu maketēšana un svešvalodas

·  Izglitibas programmas «Autotransports» profesionalo priekšmetu satura uzlabošana un macibu metodisko materialu izstrade

eraf.jpgEiropas Reģionalas attistibas fonds

Vienotas Eiropas akta 160. pants nosaka, ka «Eiropas Reģionalas attistibas fonds ir izveidots, lai palidzētu izlidzinat galvenas reģionalas nelidzsvarotibas Kopienas ietvaros, piedaloties atpalikušo reģionu attistibas veicinašana un strukturala izlidzinašana, ka ari to industrialo reģionu konversija, kuru ekonomiskais stavoklis pasliktinas.»

ERAF tika izveidots 1975. gada. Ši fonda ietvaros palidziba tiek sniegta mazak attistitajiem reģioniem, galvenokart koncentrējoties uz produktivam investicijam, infrastruktūras uzlabošanu un vienota tirgus attistibu.

Eiropas Komisijas regula 1783/1999 nosaka, ka fonds sniedz atbalstu šadiem pasakumiem:

·  biznesa vides sakartošanai un konkurētspējas paaugstinašanai, ipaši uzsverot palidzibu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

·  vietējas ekonomikas un nodarbinatibas attistibai, tai skaita nodarbinatibas veicinašanai tūrisma un kultūras jomas;

·  izpētei un tehnoloģiju attistibai;

·  vietējo, reģionalo un trans-eiropas transporta, telekomunikaciju un enerģētikas tiklu un tiem piekļaujošas infrastruktūras attistibai;

·  vides aizsardzibai un attistibai;

·  lidztiesibas nodrošinašanai starp sievietēm un viriešiem nodarbinatibas joma.

Rigas Valsts tehnikuma projekti ar ESF atbalstu:

·        RVT Autocentra renovacija un materiali tehniskas bazes modernizacija.


Leonardo da Vinci




leo.jpg

Fonds Leonardo da Vici ir izveidots, lai ar starptautiskas sadarbibas palidzibu uzlabot profesionalas izglitibas sistēmu un metotu kvalitati, veicinot inovacijas un pastiprinot Eiropas dimensiju tajas:

·  Uzlabojot profesionalo izglitibas ieguvēju prasmes, iemaņas un kompetences, lai veicinatu viņu iekļaušanos darba tirgū;

·  Uzlabojot profesionalas talakizglitibas un mūtizglitibas kvalitati un pieejamibu;

·  Veicinot un pastiprinot profesionalas izglitibas ieguldijumu inovaciju radišanas procesa, lai attistitu konkurētspēju un uzņēmējdarbibu, ka ari raditu jaunas nodarbinatibas iespējas.

Mobilitates, prakses vai pieredzes apmaiņas dalibnieka vidējais finansējums ir 8000 EUR. Latvija vidējais pilotprojektu finansējums ir 200 000 EUR.

Rigas Valsts tehnikuma projekti:

·  Metalapstrade un ES

·  Jaunakas metodes apmacot jauniešus metalapstradē

·  IT tehnoloģijas un Eiropa

·  Skolotaju profesionalo zinašanu parbaude Turcija

·  Studentu profesionalo zinašanu parbaude praksē Turcija


SOCRATES

comenius.jpg

Ši fonda mērķis ir atbalstit finansiali šada veida aktivitates:

·  Personu starptautiska mobilitate Eiropa izglitibas joma;

·  Projekti, kas balstiti uz starptautisko partneribu un kas domati, lai veiktu jauninajumus un paaugstinatu izglitibas kvalitati;

·  Valodu prasmes un datadu kultūru izpratnes veicinašana;

·  Informacijas un komunikaciju tehnoloģiju izmantošana izglitiba;

·  Starptautisku sadarbibas tiklu veidošana, lai atvieglotu pieredzes un prasmes apmaiņu;

·  Izglitibas sistēmu un politikas novērošana un salidzinoša analize;

·  Pasakumi informacijas apmaiņai un prasmes, ka ari jauninajumu izplatišanai.

Socrates programma sastav no 8 apakšprogrammam:

Comenius — skolas izglitiba,

Erasmus — augstaka izglitiba,

Grundtvig — pieaugušo izglitiba,

Lingua — valodu macišana un apguve,

Minerva — talmacibas un informacijas komunikaciju tehnoloģiju attistiba izglitiba,

Novērojumi un jauninajumi — atbalsta Eurydice un Naric tiklu un Narion studiju vizites.

Savienotas akcijas — sasaista Socrates ar citam Kopienas programmam.

Rigas Valsts tehnikuma projekti ar SOCRATES atbalstu:

·  Quadis — Jaunieši Eiropa


Šengenas zona

Šengenas zona nozimē to, ka attiecigo valstu iedzivotaji var ceļot uz citu Šengenas zonas valsti bez pasu parbaudes, savukart arzemju ieceļotaji var iebraukt visas Šengenas valstis ar vienu vizu.

Šengenas zonas pamatideja ir atvieglot iedzivotaju parvietošanos un lidz ar to veicinat parrobetu ekonomiskas aktivitates un tūrismu.

Lai kompensētu robetparbautu atcelšanu, dalibvalstis ir vienojušas pastiprinat policijas un tieslietu sadarbibu. Tas nozimē, ka, piem., pakaļdzišanos var turpinat ari cita valsti.

Dalibvalstis ir ari izveidojušas kopigu datubazi — Šengenas informacijas sistēmu (SIS), kura pieejami dati par noziedzniekiem, pazaudēto un nozagto ipašumu, pazudušajiem cilvēkiem un nelegalajiem imigrantiem. Lai atbalstitu un parraudzitu SIS, visas dalibvalstis, ari Latvija, ir izveidoti «SIRENE» nacionalie biroji, kuru uzdevums ir parraudzit, ka tiek ievaditi dati un kada veida šie dati tiek izmantoti, nodrošinot informacijas apmaiņu ar sistēma esošajiem datiem, kad tiek konstatēta meklējama/kontrolējama persona vai objekts.


EIRO

Eiro ir Eiropas Savienibas (ES) vienota valūta, kas bezskaidras naudas veida tika ieviesta   1999. gada 1. janvari. 

Ekonomiskaja un monetaraja savieniba (EMS) jeb eiro zonas valstis. Patlaban eiro zona atrodas 15 no 27 ES dalibvalstim — Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Irija, Italija, Luksemburga, Niderlande, Portugale, Somija, Spanija un Vacija. Šajas valstis 1999. gada 1. janvari neatgriezeniski tika fiksēti nacionalo valūtu kursi pret eiro un paralēli nacionalajam valūtam bezskaidras naudas veida saka lietot eiro. 2007. gada 1. janvari eiro zonai pievienojas Slovēnija, bet 2008.gada 1.janvari Malta un Kipra. 

Tris ES valstis — Danija, Lielbritanija un Zviedrija — no eiro ieviešanas iespējas ir atteikušas. Pirmajam divam valstim ES ligums paredz izvēles tiesibas attieciba uz dalibu EMS, bet Zviedrija pagaidam neizpilda visus pievienošanas kritērijus. Šis ES dalibvalstis pagaidam turpinas izmantot savas nacionalas valūtas, taču tas kopa ar eiro zonas valstim darbosies Eiropas Centralo banku sistēmas ietvaros.  

1999. gada 1. janvaris Šaja diena sakas svarigakais posms ceļa uz eiro ieviešanu: savu darbu - monetaras politikas istenošanu — saka Eiropas Centrala banka. Gramatvedibas uzskaite uzņēmumos, banku un kreditkaršu maksajumi, ka ari vairakas citas operacijas, t.sk. darijumi ar nekustamo ipašumu ķilam, turpmak notiek tikai jaunaja valūta.  

2002. gada 1. janvari 12 Eiropas valstis apgroziba nonaca eiro banknotes un monētas. Eiro banknotes un monētas var bez ierobetojumiem izmantot jebkura eiro zonas valsti.  

Vienotas eiro valūtas grafiskais simbols € veidots, izmantojot grieķu alfabēta burtu «epsilons», un simboliski iezimē ari varda «Eiropa» pirmo burtu. Divas horizontalas svitras apzimē eiro stabilitati.


Secinajumi

Rakstot šo patstavigo darbu, es uzzinaju daudz jaunas informacijas par Eiropas Savienibu. Es sapratu, ka tiek parvaldita ES un kadiem mērķiem viņa ir izveidota.

Manuprat, ka ES ir noderiga savieniba, jo palidz attistit visas tas dalibvalstis, palidzot tam gan ar materialam vērtibam, gan ar izglitibu. Ari ceļošana un stradašana ES valstis ir kļuvusi ērtaka. Šaja patstavigaja darba ir apkopota ļoti mazs informacijas daudzums, jo ES piedava stipri vairak iespēju.


Literatūras un informacijas avotu saraksts

http://www.eiropaskustiba.lv/lv/kas_ir_es

http://www.esia.gov.lv/lat/informacija/izmainas_pec_latvijas_iestasanas_es/

http://www.rvt.lv/page.php?25

http://www.esfondi.lv/page.php?id=336

http://www.bank.lv/lat/main/all/sapinfo/eiro/eirolatv









Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1636
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site