Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Gramatvedības uzskaites kartošanas un organizēšanas metodika

grāmatvedība

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

 Gramatvedības uzskaites kartošanas un organizēšanas metodika.

 

        Gramatvedības uzskaites kartošanas tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas likumdošanas un normatīvie akti :



-          LR likums “Par gramatvedību”,

-          LR likums “Gada parskatu likums”,

-          MK noteikumi  “Kases operaciju uzskaites noteikumi”,

-          MK noteikumi “Noteikumi par pavadzīmēm ar VID piešķirtiem numuriem”,

-          2003.gada 21.oktobra LR MK noteikumi Nr.585 “Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju”;

-          Latvijas gramatvedības standarti,

-          Gramatvedības uzskaites kartošanas un organizēšanas, nodokļu likumdošanas un citi likumdošanas un normatīvie akti,

1.      apakšnodaļa

Visparīgie noteikumi

1.1.   Gramatvedības organizacijas dokumenti nosaka kartību, kada dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizaciju, sniedz parskatus par skaidras un bezskaidras naudas avansu, ka arī izejvielu  un citu krajumu izlietojumu, organizē attaisnojuma dokumentu  apgrozību un karto gramatvedības reģistrus.

1.2.   Par gramatvedības uzskaites kartošanu un organizēšanu, ka arī visu saimnieciskos darījumus  apliecinošo dokumentu oriģinalu, kopiju vai datu attēlu saglabašanu atbildīgs uzņēmuma vadītajs (Valde).

1.3.   Gramatvedības uzskaiti uzņēmuma veic gramatvedības dienests (gramatvedība) ka patstavīga struktūras vienība.

1.4.   Šī uzskaites metodika izmantojama 5 gadu laika, sakot ar apstiprinašanas brīdi.

1.5.   Uzņēmuma vadība, izdodot specialus rīkojumus, nodrošina, lai tiktu papildinati uzskaites metodikas panti, kas saistīti ar grozījumiem Latvijas Republikas nodokļu likumdošana un likumdošana par gramatvedības uzskaiti.

1.6.   Gramatvedība aptver visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus. Gramatvedību karto ta, lai gramatvedības jautajumos kvalificēta treša persona gūst skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansialo stavokli, ta saimnieciskajiem darījumiem noteikta laika posma, lai var konstatēt katra saimnieciska darījuma sakumu un izsekot ta norisi. Gramatvedības sniegtajai informacijai jabūt patiesai, salīdzinamai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai, pilnīgai un pamatotai ar dokumentiem. Gramatvedība nodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa parskata periodiem.

1.7.   Tekoša uzskaite tiek nodrošinata atbilstoši kontu darba planam, sastadot kontu hronoloģiskas un sistematiskas uzskaites reģistrus pēc kontiem. Gramatvedības reģistrus karto latviešu valoda. Gramatvedības uzskaitē un parskatos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību – latu.

1.8.  Uzskaites informacijas apstrade tiek kartota manuali.

1.9.   Firma karto īpašuma saistību un saimniecisko darījumu gramatvedības uzskaiti divkaršo ierakstu sistēma.

1.10.          Kartojot gramatvedības uzskaiti, firma pielieto gan noteiktas tipveida veidlapas, gan unificētas uzskaites sakotnējo dokumentu formas un uzņēmuma patstavīgi izstradatos iekšējos dokumentus ar pamat un papildus revīziju iekļaušanu tajos.

1.11.          Kases dokumenti tiek aizpildīti saskaņa ar noteikumiem “Par kases operacijam”.       

1.12.     Lai nodrošinatu gramatvedības uzskaites un atskaites daļu neapšaubamību, firma veic inventarizacijas saskaņa ar Nolikumu par inventarizacijam.

1.13. Gramatvedība tiek reģistrēti tikai tie uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kas tiek apliecinati ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokumentam var būt arēja vai iekšēja izcelsme, un atkarība no dokumenta nozīmes  tas var būt sagatavots rakstiski (viena vai vairakos eksemplaros) vai elektroniski.

1.14. Visus ierakstus gramatvedības ierakstos izdara saimnieciska darījuma diena vai iespējami drīz pēc tas, bet ne vēlak ka 15 dienu laika pēc ta mēneša beigam, kura saimnieciskais darījums ir noticis.

1.15. Uzņēmuma vadītajs, ievērojot attaisnojuma dokumentiem normatīvajos aktos noteiktas prasības, patstavīgi izvēlas šo dokumentu formu un sagatavošanas veidu , izņemot gadījumus, ja attiecīga attaisnojuma dokumenta noformēšanu vai saturu reglamentē  konkrēts normatīvais akts.

1.16. Dokumentu apgrozība un uzskaites informacijas apstrades tehnoloģija firma  reglamentējas ar dokumentu apgrozības shēmu.

1.17.   Gramatvedības dokumentu glabašanas laiks ir:

-          gada parskatiem un to pielikumiem, ka arī galvenajai gramatai – 10 gadi. Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos;

-          inventarizacijas sarakstiem, gramatvedības reģistriem un gramatvedības organizacijas dokumentiem – 10 gadi;

-          attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķinato mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 75 gadi;

-          parējiem attaisnojuma dokumentiem – 5 gadi.

-         

2. apakšnodaļa

Gramatvedības kartošanas paņēmieni

2.1. Visus uzņēmuma saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciska darījuma esamību un, ievērojot hronoloģiju, sistematiska kartība iegramato uzņēmuma gramatvedības reģistros.



2.2. Attaisnojuma dokumenti, gramatvedības reģistri un citi gramatvedības dokumenti līdz to novietošanai uzņēmuma arhīva glabajas  gramatvedība atbildīgo personu parziņa.

2.3. Uzņēmuma gramatvedības uzskaite tiek organizēta, pamatojoties uz apstiprinata ilglaicīgai lietošanai kontu darba plana, kurš ir sastadīts atbilstoši LR uzņēmumu, komercdarbību un organizaciju vienota kontu plana prasībam.

2.4. Katra atskaites gada sakuma uzņēmuma atver gramatvedības uzskaites reģistrus, kontus galvenaja gramata, kuros tiek ierakstīti sakuma saldo, pamatojoties uz iepriekšēja perioda radītajiem

·         Atskaites periods skaitas 1 mēnesis, pēc kura kopsavilkuma datiem gramatvedība noslēdz žurnalorderus - parskatus, atsevišķos gadījumos kontu apgrozījuma parskatus.

·         Bilances sastadīšanas shēma atbilst LR likuma “Gada parskatu likums” 10.panta prasībam, ienakumu un zaudējumu aprēķins tiek nodrošinats atbilstoši apgrozījuma izmaksu metodes likuma 12.panta noteikumiem.

·         Mazvērtīga un atri nolietojama inventara izmaksu norakstīšana tiek nodrošinata izejot no materialitates principa, kura būtība izpaužas fakta, ka gramatvedības uzskaitē netiek ievērotas nesvarīgas operacijas, un gramatvedis ir tiesīgs norakstīt materialus un mazvērtīgus priekšmetus uz izdevumiem, ja uzskata, ka šie priekšmeti pilnīgi tiek izmantoti tieši to iegades laika.

·         Materialu krajumu inventarizacija, naudas līdzekļu un citu uzņēmuma aktīvu, ka arī prasību un nodokļu apmaksas salīdzinašana tiek veikta 1 reizi gada, gatavojoties gada parskatam atbilstoši likuma “Par gramatvedības uzskaiti” 3.nodaļas prasībam. Arpuskartas inventarizacijas tiek organizētas pēc uzņēmuma vadītaja rīkojuma. Nepieciešamības gadījuma tiek veikta prasību un saistību apmaksas salīdzinašana biežak, neka 1 reizi gada

2.5. Attaisnojuma dokumentus nedrīkst kartot ierakstos izmantojot zīmuli, vai ar citadi tehniski viegliem parlabojamiem vai fiziski nenoturīgiem veidiem.

            2.6. Dokumentus, kas atbilst attaisnojuma dokumenta noteiktajam prasībam, izmanto ierakstiem gramatvedības reģistros, lai sistematizētu šajos dokumentos ietverto informaciju par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem. Pēc attaisnojuma dokumenta parbaudes uz ta norada gramatojumu (kontējumu), vai izdruka no gramatvedības programmas izdruku, kura ir gramatojumi.

            2.7. Kartojot gramatvedības reģistrus, ierakstos par vērtību lieto Latvijas Republikas naudas vienību. Ja attaisnojuma dokumenta vienības mērs ir arvalstu valūta vai, ja attaisnojuma dokuments apliecina arvalstu valūtas saņemšanu vai izdošanu, taja noradītas summas, lai iegramatotu, parrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteikta attiecīgas arvalstu valūtas kursa, kas ir spēka saimnieciska darījuma diena.

            2.8. Katra parskata gada beigas kontus un gramatvedības reģistrus slēdz, iegramatojot kontu slēguma ierakstus un parnesot kontu atlikumus uz jaunajiem – nakama parskata gada – gramatvedības reģistriem.

            2.9. Gramatvedības ierakstus (gramatojumus) izdara izmaksu brīdī, tad, kad tiek saņemti ieņēmumi, iegadati, norakstīti vai izlietoti aktīvi, iesaistīti papildu finansēšanas līdzekļi. Lielaka daļa operaciju līdzekļu pieskaitīšana gramatvedības kontos vai attiecīgi to norakstīšana notiek bez skaidras naudas kustības.

2.10. Izmaksas un ieņēmumus jaatspoguļo viena un taja paša parskata perioda.

            2.11. Radītaju uzskaites metodēm un skaidrojumiem nedrīkst mainīties viena parskata perioda gaita, bet iespēju robežas ilgaka laiku perioda.

            2.12. Uzņēmums karto gramatvedību saskaņa ar nosacījumu, ka firma turpinas savu darbību tuvakaja nakotnē un tai nav nodoma vai nepieciešamības likvidēt firmu vai būtiski sašaurinat ražošanu, tatad saistības tiks nokartotas.

            2.13. Norēķini ar budžetu par maksajamiem nodokļiem, nodevam un socialas nodrošinašanas maksajumiem salīdzinami ar VID izsniegtajiem kontu izrakstiem. Starpības, kas konstatētas salīdzinot ar gramatvedības reģistra datiem, noregulējamas atskaites gada parskata.

            2.14. No kredītiestadēm saņemto aizdevumu atlikumu summas parskata gada beigas salīdzinamas ar attiecīgas kredītiestades apstiprinajumu.

            2.15. Debitoru un kreditoru saistību apmēri parbaudami pēc katra parskata gada viena mēneša laika, sastadot norēķinu salīdzinašanas aktu.

3. apakšnodaļa

 Gramatvedības politikas apraksts

Gramatvedības politika ir konkrēti principi, pamatnostadnes, metodes, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finanšu parskatu. Uzņēmums karto gramatvedību pamatojoties uz LGS pēc šadiem principiem:

  • Darbības turpinašanas princips,
  • Uzkrašanas princips;
  • Uzradīšanas un klasifikacijas konsekvences princips;
  • Būtiskuma un posteņu apvienošanas princips;
  • Posteņu savstarpējas ieskaitīšanas princips;
  • Salīdzinamas informacijas princips.

3.1. Gada parskats jasagatavo saskaņa ar visparatzītajiem Latvijas gramatvedības principiem.

3.2. Peļņas vai zaudējumu aprēķins jasagatavo atbilstoši apgrozījuma izmaksu shēmai.

3.3. Naudas plūsmas parskats jasagatavo, pamatdarbības naudas plūsmu nosakot pēc tiešas metodes.

3.4. Salīdzinot ar iepriekšējo parskata gadu, uzņēmuma lietotas uzskaites un novērtēšanas metodes netiek mainītas.

Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

Uzņēmuma ienakumus no pakalpojumu sniegšanas uzskaita 6 un 8 grupas kontos. Ienakumi var būt šadi:

·         Ieņēmumi ir ienakumi, kas gūti parastas darbības rezultata, taja skaita:

o        Apgrozījums,

o        Maksa par pakalpojumiem,

o        Saņemtie procenti,

o        Dividendes,

o        Nomas ieņēmumi;

·         Ieguvumi ir ienakumi no darījumiem ar ienakumiem, kuru mērķis nav radīt ieņēmumus, bet kuri rada ekonomiska izdevīguma resursu pieaugumu taja skaita:




o         ienakumi no ilgtermiņa ieguldījumu pardošanas,

o        Nerealizētie ienakumi  no aktīvu posteņu parvērtēšanas.

3.5. Neto apgrozījums ir gada laika pardotas produkcijas vērtības kopsumma bez piešķirtajam atlaidēm un pievienotas vērtības nodokļa.

3.6. Ieņēmumu uzskaiti organizē pēc pušu parakstītiem celtniecības objekta un darbu pieņemšanas – nodošanas aktiem. Peļņas iegūšanas brīdis ir celtniecības objekta pieņemšanas akts vai izpildīto remontdarbu akts, kurš par pamatu kalpo nodokļu rēķina izrakstīšanai. Ar līgumiem apstiprinatie pasūtītaju maksajumi pasūtījuma izpildes procesa ir avansa maksajumi.

3.7. Parējie ieņēmumi tiek atzīti šadi:

3.7.1. ieņēmumi no īres - to rašanas brīdī;

3.7.2. ieņēmumi no soda un kavējuma naudam - saņemšanas brīdī;

3.7.3. dividendes - brīdī, kad rodas likumīgas tiesības uz tam.

Izdevumu atzīšana

Uzņēmuma pakalpojumu sniegšanas izdevumus uzskaita 7 un 8 grupas kontos. Izdevumi var būt šadi:

·         Parastas darbības gaita radušies izdevumi:

o        Pakalpojumu sniegšanas gaita izlietoti materiali,

o        Darbinieku alga,

o        Pamatlīdzekļu nolietojums,

o        Administracijas izdevumi;

·         Zaudējumi ir izdevumi, kas uzrada  ekonomiska izdevīguma resursu  samazinajumu:

o        Zaudējumi stihisku nelaimju rezultata,

o        Zaudējumi no ilgtermiņa ieguldījumu atsavinašanas un nerealizētie zaudējumi no arvalstu valūtas izteikto ilgtermiņa aizņēmumu parvērtēšanas.

3.8. Galvena izdevumu uzskaitīšanas metode remontdarbu un santehnisko darbu veikšana ir pasūtījuma metode. Uzskaites objekts ir atsevišķs pasūtījums, kas tiek veikts katra objekta laika saskaņa ar  pasūtītaja noslēgto līgumu. Materialu piegade  uz objektu tiek veikta pēc direktora pasūtījuma un izlietoto materialu noraksta uzreiz uz izdevumiem. Pamatdarbības izdevumos tiek ieskaitīta gatavas remontdarbu un santehnisko darbu produkcijas pašizmaksa un saimnieciskas darbības izdevumi, kas nodrošina ražošanas tehnoloģisko un saimniecisko procesu.

Pamatlīdzekļi

3.9. Visi pamatlīdzekļi sakotnēji janovērtē iegades vērtība, davinatie PL tiek novērtēti tirgus vērtība par pamatu ņemot sertificēta specialista novērtēšanas atzinumu..

3.10. Pamatlīdzekļi ir jauzrada iegades vērtība, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprēķina pēc linearas metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgas izmantošanas laika perioda, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz ta aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgas izmantošanas perioda beigas, izmantojot vadības noteiktas likmes.

3.11. Pamatlīdzekļu parcenošana tiks veikta tikai tad, kad radīsies nepieciešamība to darīt

Aizņēmuma izmaksu un citu izmaksu kapitalizacija

3.12. Nepabeigtas celtniecības objektu sakotnēja vērtība tiek palielinata par pamatlīdzekļu izveidošanas tiešajam izmaksam, kas radušas attiecība uz objektu līdz jaunizveidota objekta nodošanai ekspluatacija. Attiecīga pamatlīdzekļa sakotnēja vērtība netiek palielinata par pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procentiem.

Debitoru paradi

3.13. Debitoru paradi bilancē jauzrada neto vērtība, no sakotnējas vērtības atskaitot specialos uzkrajumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru paradiem. Specialie uzkrajumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru paradiem tiek veidoti gadījumos, kad vadība uzskata, ka šo speciali nodalīto debitoru paradu atgūšana ir apšaubama.

Finanšu līzings

3.14. Gadījumos, kad pamatlīdzekļi iegūti uz finanšu līzinga nosacījumiem un ir parņemti ar tiem saistītie riski un atdeve, šie pamatlīdzekļi tiek uzskaitīti tada vērtība, par kadu tos varētu iegadaties ar tūlītēju samaksu. Līzinga procentu maksajumi un tiem pielīdzinami maksajumi tiek iekļauti ta perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina, kura tie ir radušies. Ja, gadījuma, pamatlīdzeklis tiek iegadats finanšu līzinga un vēl nav nodots ekspluatacija, līzinga procentu maksajumi tiek iekļauti pamatlīdzekļu sakotnēja vērtība.

Krajumi

3.15. Krajumi jauzrada atbilstoši pašizmaksai vai tirgus cenai, ja ta ir zemaka neka pašizmaksa. Krajumi janovērtē, izmantojot FIFO metodi. Materialu, nepabeigto ražojumu krajumu uzskaiti veic, lietojot periodiskas inventarizacijas metodi (arī tirdzniecība).

Uzņēmumu ienakuma nodoklis

3.16. Parskata gada uzņēmumu ienakuma nodokļa izmaksas ir aprēķinatas saskaņa ar Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībam.

Arvalstu valūtu parvērtēšana latos

3.17. Uzskaite uzņēmuma tiek veikta latos. Visi darījumi arvalstu valūtas ir japarvērtē latos pēc Latvijas Bankas oficiali noteikta valūtas kursa attiecīga darījuma veikšanas diena.

3.18. Līdzekļi un saistības, kas izteikti arvalstu valūta, japarrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteikta kursa parskata gada pēdēja diena. Arvalstu valūtas kursu svarstību rezultata gūta peļņa vai zaudējumi tiek atspoguļoti attiecīga perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina.

Nauda un tas ekvivalenti

3.19. Naudas plūsmas parskata nauda un tas ekvivalenti sastav no naudas kasē, tekošo bankas kontu atlikumiem.

3.20. Kases operacijas veic uzņēmuma kasieris, kuras pilnvaras noteiktas darba līguma vai vadītaja rīkojuma. Kases operacijas un norēķini ar norēķinu personam tiek veikti pamatojoties uz avansu atskaitēm un uz avansa pieprasījumu, kuras apstiprinajis uzņēmuma vadītajs.

4. apakšnodaļa

Saimnieciskas darbības nodrošinajums

4.1. Saimnieciskas darbības pamata atrodas 1937.gada LR Civillikuma “Saistību tiesības” IV daļas noteikumi, LR Darba likuma un citu LR normatīvo aktu noteikumi.

            Saimnieciskas darbības nodrošinajuma ietilpst 2 posmi:

4.1.1. Materialais nodrošinajums:

            - materialais nodrošinajums – uzņēmuma materiali-tehniska baze.



4.1.2. Tiesību nodrošinajums:

1937.gada LR Civillikuma “Saistību tiesības” IV daļa, Komerclikums, LR Darba likums:

-          uzņēmuma līgumi;

-          darbuzņēmuma līgums remontdarbu un santehnisko darbu veikšanai;

-          piegades līgumi ar iekšzemes un arzemju preču un materialu un iekartu piegadatajiem;

-          nomas līgumi;

-          darba līgumi ar stradniekiem;

-          citi saimnieciskas darbības līgumi;

-          uzņēmuma nolikumi vai rīkojumi (par darba samaksu, par stradnieku socialo aizsardzību, par celtniecības (remontu) darbu pašizmaksas aprēķinu, par iekšējo dienas kartību u.c.).

5. apakšnodaļa

Gramatvedības cikls

Gramatvedības cikls ietver darījumu dokumentu apstradašanu gramatvedība, kuru rezultata iegūst gramatvedības reģistru sintētiskas uzskaites gramatvedības reģistrus un finansu parskatus par mēnesi (gadu).

Gramatvedības cikls sastav no sekojošiem gramatvedības darba posmiem, kas attiecas uz parskata gadu:

5.1. Galvenie gramatvedības darba posmi:

·         Bilances kontu atvēršana saskaņa ar kontu darba planu,

·         Uzņēmuma saimniecisko darījumu dokumentu apstradašana, darījumu analīze un iegramatošana,

·         Koriģējošo ierakstu gramatošana,

·         Gramatvedības reģistru sintētiskas uzskaites, kontu apgrozījuma parskatu sastadīšana,

·         Mēnešu parskatu un atskaišu sastadīšana,

·         Bilances kontu atlikumu aprēķinašana un gramatošana,

·         Slēguma ierakstu gramatošana,

·         Gada inventarizacija.

·         Gada parskatu sastadīšana.

Ienakumu noformēšanas darījumu iegramatošana.

Darījumi ar santehniskiem un remontu darbu pasūtītajiem uz darbuzņēmuma līguma pamata (1937.g. LR Civillikums, IV daļa, 2212. – 2229.  panti).

5.2. Santehnisko darbu (remontdarbu) (gatavas produkcijas) realizacijas darījumu gramatojumi:

Santehnisko darbu (remontdarbu) (gatavas produkcijas) realizacija pircējam, saskaņa ar PPR uz pirkuma līguma pamata vai Celtniecības darbu izpilde, saskaņa ar Izpildes darbu aktu (FORMA 2) Faktūrrēķina pamata:

            D 2310            

            K 6110

            K 5721            

Saņemts avansa maksajums no pasūtītajiem:

            D 2620

            K 5210

            K 5721

Saņemta nauda par  izpildītajiem remontdarbiem:

            D 2620

            K 2310

Norakstīts pasūtītaju avansa maksajums:

            D 5210

K 2310

Norakstīta PVN 18% summa no avansa maksajuma:

            D 5721

            K 5210

Piešķirtas atlaides pasūtītajiem vai sastadīts kredītrēķins:

            D 6110

            D 5721

            K 2310

Parējie ieņēmumi no līgumu noteikumiem:

            D 2.6.

            K 8120

Ienakumi no valūtu kursa svarstīšanas:

            D 2.6.

            K 8150

Peļņa no arzemju valūtas pardošanas vai pirkšanas:

            D 2380, 2.6.

            K 8170

Citi ieņēmumi/arkartas ieņēmumi:

            D 2.6/231, 5.3., 2.6., 5.1., 5.2., 5.4., 5.5

            K 8190/8310










Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2316
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site