Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Gramatvedības uzskaites organizacija budžeta iestadē - Socialas aprūpes centra Veģi

grāmatvedība



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE





Anotacija

Darba autors: Kristiana Avota.

Darba tēma : Gramatvedības uzskaites organizacija budžeta iestadē

Socialas aprūpes centra Veģi.

Darba mērķis: Analizēt gramatvedības uzskaites organizaciju SAC Veģi.

Darba uzdevumi:

Izpētīt Latvijas Republikas normatīvo likumdošanas aktu prasības par gramatvedības uzskaites organizaciju un gramatvedības aprakstu;

Izvērtēt gramatvedības uzskaites darba organizēšanu iestadē ar likumdošana un normatīvajos aktos noteiktajam prasībam;

Izpētīt līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodiku;

Izdarīt secinajumus un izstradat priekšlikumus par gramatvedības uzskaites organizaciju iestadē.

Kvalifikacijas darbs izstradats pamatojoties uz Latvijas Republikas likumiem, noteikumiem un normatīvajiem aktiem, publikacijam un SAC Veģi gramatvedības dokumentiem.

Kvalifikacijas darbs sastav no 3 nodaļam. Pirmaja nodaļa aprakstīta SAC Veģi struktūra un darbības raksturojums. Otraja nodaļa apskatītas un analizētas gramatvedības uzskaites organizacijas prasības SAC Veģi. Trešaja nodaļa izpētīt SAC Veģi līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodiku.

Kvalifikacijas darba apjoms 59 lpp., 6 attēli, 2 tabulas, 14 pielikumi.

Darba uzrakstīšanai izmantoti 27 literatūras avoti .

Annotation

Author of qualification job: Kristiana Avota

Work’s theme: Accounting organization in budget institution Social care centre Vegi

Work’s target: To analyse accounting organization in Social care centre Vegi and work out the proposals of accounting organization in perfection.

Work’s tasks:

  1. To look into Latvian Republican laws and regulations demands about accounting organization and bookkeeping description;
  2. To weigh up accounting job organization estimation in institution provisions of law Law;
  3. To look resource and resources source accounting methods;
  4. Drew a conclusion and made a proposal about accounting organized in institution.

Qualification job is worked out to base on a laws republic of Latvia and Regulations issued by the Cabinet and others laws and regulations.

Qualification job composed of 3 parts.

There is describe Social care center Vegi structure and function in the first parts.

There is looked and analyzed accounting organized demands Social care center Vegi in the second parts.

There is analyzed Social care center Vegi accountancy methods in the third part.

Qualification job are 59 p. p.

Make 6 pictures, 2 tables, 14 addendum, used 27 literature indexes of sources, in this job.

Saīsinajumi
D – debets

K - kredīts

LM - Labklajības Ministrija

LR - Latvijas Republika

MK - Ministru Kabinets

SAC – Socialas aprūpes centrs

Ievads

Neviena iestades darbība nevar noritēt bez nopietnas gramatvedības uzskaites atbilstoši LR pastavošajai likumdošanai. Ikviena iestadē gramatvedis veic gramatvedības darba organizēšanu - karto gramatvedības dokumentus, veic saimnieciskas darbības analīzi, kontroli un nodrošina iestades vadību ar regularu informaciju par finansialo stavokli iestadē.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ka arī tēmas aktualitati, izvēlēta kvalifikacijas darba tēma „ Gramatvedības uzskaites organizacija Socialas aprūpes centra Veģi ”

Patlaban Latvija ir spēka un publiskam sektoram saistoši šadi galvenie dokumenti:

Likums ‘’Par gramatvedību’’;

Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumi Nr. 154 „Dokumentu izstradašanas un noformēšanas noteikumi’’;

Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr. 585’’Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju’’;

Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumi Nr.867’’ Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’

Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 446 ‘’Valsts budžeta un pašvaldību gada parskatu sagatavošanas kartība’’;

Par parskatu sagatavošanas pareizību, uzradītas informacijas pilnīgumu un atbilstību gramatvedības uzskaites datiem, ka arī par gramatvedības politikas izvēli un gramatvedības organizacijas izveidi ir atbildīgs iestades vadītajs.

Gramatvedības uzskaite ir japlano un javeic ta , lai finanšu parskatu lietotaji gūtu pietiekamus un atbilstošus pieradījumus, ka gramatvedība un finanšu parskatos nav būtisku neatbilstību, ka darījumi tiek kartoti atbilstoši normatīvo aktu prasībam.

Izstradajot iekšējo normatīvo aktu, jaievēro , kas detalizēti janosaka un jaizstrada jau pati dokumentu sagatavošanas kartība pamatojoties uz normatīvajiem aktiem noradītajiem pamatprincipiem.

Janodrošina visparējo lietvedības prasību ievērošana, lai dokuments iegūtu dokumenta spēku.

Uzskaites kartošana jaievēro iekšējie kontroles principi, lai izietu no riska, ka gramatvedības uzskaites sistēma netiek reģistrēti visi saimnieciskie darījumi un nav nodrošinata precīza izdevumu uzradīšana gramatvedības uzskaitē atbilstoši darījumu notikšanas faktam.

Katras iestades iekšējie normatīvie akti nosaka gramatvedības uzskaiti, lai nodrošinatu saimniecisko darījumu izsekojamību, ka arī pilnīgu un precīzu attēlošanu elektroniskajos reģistros.

Gramatvedības politikas apraksts ir veidotas uzskaites iekšējs normatīvais akts, kas nosaka kartību, ka apstiprinat, uzskaitīt, gramatot saimnieciskos darījumus, ka reģistrēt, uzglabat saimniecisko darījumu notikšanu apliecinošos dokumentus.

Izstradatiem iekšējiem normatīvajiem aktiem ir jabūt ar juridisku spēku, tiem jaatbilst pastavošai likumdošanai.

Kvalifikacijas darba mērķis analizēt gramatvedības uzskaites organizaciju SAC Veģi .

Darba mērķa sasniegšanai ir izvirzīti darba uzdevumi:

Izpētīt Latvijas Republikas normatīvo likumdošanas aktu prasības par gramatvedības uzskaites organizaciju un gramatvedības aprakstu;

Izvērtēt gramatvedības uzskaites darba organizēšanu iestadē ar likuma un normatīvajos aktos noteiktajam prasībam;

Izpētīt līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodiku;

Izdarīt secinajumus un izstradat priekšlikumus par gramatvedības uzskaites organizaciju iestadē.

Kvalifikacijas darbs izstradats, pamatojoties uz SAC Veģi gramatvedības uzskaites un parskata dokumentiem, specialo literatūru, ka arī uz LR likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem, kas attiecas uz gramatvedības uzskaites organizaciju iestadē. Darba analizētas LR likumdošanas aktu prasības par gramatvedības uzskaites organizaciju un gramatvedības aprakstiem, kadas noteiktas LR likuma ” Par gramatvedību”, LR Ministru kabineta noteikumos Nr.585 ” Noteikumi par gramatvedības kartošanu” un Nr.867 ” Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti” un citos normatīvajos dokumentos.

Pētījuma metodoloģiskais pamats un metodes:

Pētījuma metodoloģiskais un teorētiskais pamats ir Latvijas gramatvedību reglamentējošie organizaciju dokumenti un izstrades gramatvedības teorijas jautajumos, Latvijas zinatnieku darbi.

Pētījumu veikšana izmantota literatūra un avoti:

  1. Latvijas Republikas gramatvedību organizaciju un kartošanu, gada parskatu sagatavošanu un sniegšanu darbību reglamentējošie normatīvie akti, Latvijas Republikas likumi (ar grozījumiem), Ministru kabineta noteikumi (ar grozījumiem), Finanšu ministrijas rīkojumi;
  2. publicēti zinatniskie darbi;
  3. interneta resursi.

Pētījumu objekts un priekšmets:

Izpētes objekts ir gramatvedības uzskaites organizacija un kartošana.

Izpētes priekšmets ir gramatvedības teorija un prakse.

Kvalifikacijas darbs sastav no trīs nodaļam.

Pirmaja nodaļa aprakstīta SAC Veģi struktūra un darbības raksturojums.

Otraja nodaļa apskatītas un analizētas gramatvedības uzskaites organizacijas prasības SAC Veģi.

Trešaja nodaļa izpētīti SAC Veģi līdzekļi un līdzekļu avoti.

Kvalifikacijas darba apjoms 59 lpp., 6 attēli, 2 tabulas, 14 pielikumi.

Darba uzrakstīšanai izmantoti 27 literatūras avoti.

SAC Veģi darbības raksturojums

un struktūra

Socialas aprūpes centrs Veģi ir Latvijas Republikas Labklajības ministrijas iestade bērniem un pieaugušiem ar īpašam vajadzībam.

Socialas aprūpes centrs Veģi (turpmak teksta SAC Veģi vai centrs) sava darbība ievēro Latvijas Republikas Satversmi, Saeimas likumus, Ministru kabineta noteikumus, Labklajības ministrijas rīkojumus, citus normatīvos aktus.

Centrs ir juridiska persona. Tam ir zīmogs ar centra pilnu nosaukumu valsts valoda, veidlapas simbolika un norēķinu konts Valsts kases norēķinu centra.

Centram ir tiesības parstavēt ta intereses tiesu iestadēs.

Centrs ir socialas palīdzības iestade bērniem un pieaugušiem invalīdiem ar somatiskam un psihoneiroloģiskam problēmam. Centra tiek nodrošinata bērnu invalīdu un pieaugušo invalīdu rehabilitacija, vispusīga attīstība un aprūpe. Šobrīd centra dzīvo 37 bērni un 120 pieaugušo klientu no dažadam Latvijas vietam. Centrs atrodas Talsu rajona Sabiles novada, aptuveni 8 km no Sabiles, Kuldīgas- Rendas- Sabiles autoceļa mala, senlaicīga parka ieskauts.

Latvijas Republikas Labklajības ministrijas 1. Bērnu pansionats dibinats 1948 gada Talsu rajona Abavas ciema Veģos. Šaja laika galvena uzmanība tika pievērsta , lai pansionata dzīvojošie bērni būtu paēduši un siltuma. Visa pansionata pastavēšanas laika tiek meklētas jaunas darba formas, darba metodes, lai pilnveidotu slimo bērnu apmacību, aprūpi, galvenokart, iemacītu praktiskas darba metodes. Centra galvena ēka uzbūvēta 1951.gada. Taja tolaik dzīvoja 250 audzēkņu.[23]

1996.gada 31.oktobrī tiek mainīts nosaukums – LR Labklajības Specializētais bērnu socialas aprūpes centrs Veģi, audzēkņu skaits – 150. SAC Veģi atrodas tieša pakļautība LR LM Socialas palīdzības departamentam, taču kontroles funkcijas, dažadus ieteikumus darba uzlabošanai veic LR LM Socialas palīdzības fonds [23]

Lai virzītu centra darbību, SAC Veģi misija ir: sekmēt personu ar fiziskas un garīgas attīstības traucējumiem vienlīdzīgas tiesības būt pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Celt bērnu ar fiziska un garīgas attīstības traucējumiem labklajību, tuvinot dzīvi aprūpes centra ģimenes apstakļiem. SAC Veģi ir noteikti mērķi, lai varētu īstenot iestades misiju:

Ø     Nodrošinat klientus ar fiziskas un garīgas attīstības traucējumiem attīstību un rehabilitaciju, socialo un medicīnisko aprūpi.

Ø     Veikt un atbalstīt bērnu nodošanu audzinašanai ģimenēs , adopcija aizbildniecība.

Ø     Integrēt klientus ar fiziskas un garīgas attīstības traucējumiem apkartēja vidē, sabiedrība, ceļot klienta pašvērtējumu savu prasmju apzinašana.

Galveno mērķu izpildei SAC Veģi veic šadas funkcijas:

Nodrošina centra dzīvojošos klientus ar dzīvojamo platību, kas iekartota atbilstoši klientu vajadzībam;

Apgada centra uzņemtos klientus ar veļu, apģērbu un apaviem;

Organizē racionalu ēdinašanu, ņemot vēra klientu diagnozes;

Nodrošina klientus ar rehabilitacijas līdzekļiem: protēzēm, brillēm, dzirdes aparatiem;

Nodrošina bērnu medicīnisko rehabilitaciju un profilaktiskos pasakumus;

Nodrošina klientu medicīnisko rehabilitaciju un profilaktiskos pasakumus;

Veic pasakumus, lai centra uzņemtiem klientiem juridiski pareizi tiktu noformēti dokumenti, nodrošinot bērnu un pieaugušo interešu aizsardzību;

Veicina izskaidrojošo darbību cilvēktiesību un bērnu tiesību parkapumu novēršana.

Lai iestade varētu realizēt mērķus un funkcijas, klientiem tiek piedavati šadi pakalpojumi:

Sociala aprūpe un apmacība:

Ø     Aprūpe

Ø     Pašapkalpošanas spējas

Ø     Izziņas spējas

Ø     Kustību koordinacija

Sociala un profesionala rehabilitacija:

Ø        Mūzikas terapija

Ø        Kustību terapija

Ø        Majturība (adīšana, izšūšana, ēdienu gatavošana, floristika)

Ø        Vizuala maksla

Ø        Valoda

Medicīniska aprūpe un rehabilitacija:

Ø        Ģimenes arsts

Ø        Psihiatra konsultacijas

Ø        Profilaktiskas procedūras

Ø        Masažas

Ø        Pērļu vanna

Ø        Arstnieciska vingrošana

Klientu integrēšana vidē:

Ø     Centra audzēkņu macības pēc ‘’C” līmeņa apmacības Sabiles un Abavciema sakumskola

Ø     Tematiskie pasakumi centra un arpus ta

Ø     Ekskursijas

Ø     Sadarbība ar kristīgam organizacijam u.c.

Izvērtējot pakalpojumu klastu, var secinat, ka pamatpakalpojums ir aprūpe, taču to nevar nodalīt no audzinašanas un apmacības, socialas un profesionalas rehabilitacijas. Bērniem, kuri dzīvo centra, svarīgi ir iemacīt pašapkalpošanas iemaņas, jo visi iestadē dzīvojošie bērni ir invalīdi, un svarīgi, lai viņi būtu spējīgi nakotnē sevi aprūpēt.

SAC Veģi dzīvo klienti ar garīgas, psihiskas un fiziskas attīstības traucējumiem. Garīgas attīstības pakapes tiek kodētas [23]

Ø     F 70 - viegla pakape

Ø     F 71 – vidēja pakape

Ø     F 72 – smaga pakape

Ø     F 73 – dziļa pakape

SAC Veģi budžeta iestade tiek finansēta no valsts budžeta dotacijam, saskaņa ar likumu ‘’Par valsts budžetu kartējam gadam”, un no pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un klientu pensijam, kas ir izlietojami normatīvajos aktos noteiktaja kartība.

Centram ir arī ieņēmumi no juridisko un fizisko personu ziedojumiem un davinajumiem gan nauda, gan naturala veida.

No visiem centra izdevumiem 98% sedz budžeta dotacijas, bet aptuveni 2 % izdevumus sedz pašu ieņēmumi.( sk. 1.1.att)

1.1.attēls SAC Veģi budžeta dotacijas un pašu ieņēmumi 2005.-2007.LVL

[autores veidots]

1.1. attēla redzamas SAC Veģi saņemtas budžeta dotacijas pa gadiem. Tomēr tas nav pietiekami lielas, lai varētu nodrošinat centra kvalitatīvu darbību.

Centrs savu finansialo un saimniecisko darbību veic saskaņa ar atbilstošiem normatīvajiem aktiem.

Centra izdevumu tami apstiprina LR Labklajības ministrija un Socialo pakalpojumu parvalde.

Nakotnē šo iestažu uzturēšana un finansēšana paredzēta nodot pilsētu un pagastu pašvaldībam, jo pašreizēja situacija aprūpe valsts institūcijas pašvaldībam ir bezmaksas pakalpojums, kas nerada nepieciešamos stimulus efektīvakas un lētakas alternatīvas aprūpes izveidei un attīstībai, ka arī nepietiekami notiek klientu rehabilitacija. Atbildības nodošanai pašvaldībam par socialas aprūpes institūcijam un pakalpojumiem ir jaizstrada jauni principi nodokļu politikai, lai nodrošinatu jauno funkciju izpildi, pašvaldību rīcība japaliek noteiktai nodokļu daļai.

SAC Veģi organizatoriska struktūra pēc menedžmenta teorijas ir lineara, ta strada trīs līmeņos ( skatīt 1.3. attēlu). Struktūra ir vienkarša un skaidra. Katrs darbinieks šaja struktūra visos jautajumos ir padots tikai vienam vadītajam.

Lai nodrošinatu aprūpes centra galveno mērķu izpildi, darbu un pakalpojumu kvalitati, SAC Veģi pašlaik strada 133 darbinieki, atbilstoši apstiprinatam štata vienību skaitam. Iestadi SAC Veģi vada direktore, un taja strada sešas struktūrvienības. Katrai struktūrvienībai ir savs vadītajs, talak pienakumu izpilde tiek nodota izpildītajiem. Centra struktūrvienības ir šads darbinieku skaits: administracija- 6 darbinieki, socialas aprūpes personals- 78 darbinieki, veselības aprūpes personals-9 darbinieki, saimnieciskais personals- 19 darbinieki, veļas maja-5 darbinieki, virtuve-13 darbinieki,

( skatīt 1.2.attēlu)

1.2.attēls Darbinieku skaits struktūrvienības [autores veidots]

Personala vadību SAC Veģi veic direktors, sadarbojoties ar struktūrvienību vadītajiem. Tehniski darbu izpilda lietvedis.

DIREKTORS

 


1.2.attēls Sociala aprūpes centra Veģi organizatoriska struktūra

[SAC Veģi normatīvais dokuments 23]

2.Gramatvedības uzskaites organizacijas prasības SAC Veģi

2.1.Gramatvedības uzskaites organizaciju regulējošie normatīvie tiesību akti

Centra gramatvedības uzskaite tiek organizēta saskaņa ar likumu ‘’Par gramatvedību” vadoties pēc Ministru Kabineta noradījumiem, Finanšu Ministrijas un Valsts Kases instrukcijam, VID un Valsts centralas statistikas prasībam. Gramatvedības darba organizēšanai tiek izmantotas un ievērotas instrukcijas un gramatvedības normatīvie akti:

LR Likums no 14.10.1992. ‘’Par gramatvedību’’;

LR Likums no 24.03.1994.”Likums par budžetu un finanšu vadību”;

Darba likums;

MK noteikumi 749 13.11.2007.’’Noteikumi par valsts budžeta iestažu un pašvaldību gada parskatu sagatavošanas kartību”;

MK noteikumi 811 no 25.10.2005. ‘’ Valsts budžeta iestažu un pašvaldību ceturkšņa finanšu parskatu sagatavošanas kartība’’;

MK noteikumi 867 no 15.11.2005.” Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti”;

MK noteikumi 440 no 21.06.2005. ”Noteikumi par budžeta iestažu PL nolietojuma

normam un pielietošanas nosacījumiem”;

LR MK noteikumi 1031 no 27.12.2007.”Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikaciju atbilstoši ekonomiskajam kategorijam” ;

LR MK noteikumi 1032 no 27.12.2007. ”Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikaciju”;

MK noteikumi 585 no 21.10.2003. ’’Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju;

MK noteikumi 584 no 21.10.2003. ‘’Kases operaciju uzskaites noteikumi”;

MK noteikumi 832 no 04.12.2007. Grozījumi MK 2005.gada 15.novembra noteikumos 867 ‘’ Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’;

MK noteikumi 815 no 27.11.2007. Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr. 1031 ‘’’Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikaciju atbilstoši ekonomiskajam kategorijam’’;

MK noteikumi 816 no 27.11.2007. Grozījumi MK 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 ‘’ Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikaciju’’;

MK noteikumi 154 no 23.04.1996.’’Dokumentu izstradašanas un noformēšanas noteikumi’’;

Latvijas Republikas gramatvedības standarti;

LR Finanšu ministrija 05.01.2006. izstradata Kartība Nr.1’’Finanšu ministrijas un tas padotība esošo iestažu gramatvedības uzskaites kartība’’;

Instrukciju Nr.3 centra izmantot ka informatīva rakstura materialu jautajumos , kuriem nepieciešams detalizētaks skaidrojums;

Citi normatīvie akti gramatvedības uzskaites un organizacijas, un nodokļu joma;

Centra iekšējie normatīvie akti un rīkojumi gramatvedības uzskaites un organizacijas joma.

LR Likums ’’Par gramatvedību’’ attiecas uz komercreģistra ierakstītam komercsabiedrībam un arvalstu komersantu filialēm, uz Uzņēmumu reģistra reģistrētiem uzņēmumiem, arvalstu uzņēmumu pastavīgajam parstavniecībam Latvija, uz iestadēm un organizacijam, arī tam , kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūram, sabiedriskajam organizacijam, to apvienībam, reliģiskajam organizacijam un arodbiedrībam, uz individualajiem komersantiem un fiziskajam personam, kas veic saimniecisko darbību (LR Likuma ‘’Par gramatvedību’’1.pants).

Gramatvedības uzskaite aptver visus centra saimnieciskos darījumus. Gramatvedības uzskaite ir organizēta ta , lai vadītajam , ka arī gramatvedības jautajumos kvalificēta treša persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par centra finansialo stavokli, darbības rezultatiem, naudas plūsmu un saimnieciskiem darījumiem noteikta laika posma, ka arī izsekot katrai saimnieciska darījuma norisei. LR Likuma ”Par gramatvedību” 2.pants). Likums nosaka, ka par gramatvedības kartošanu jebkura institūcija ir atbildīgs ta vadītajs.

Gan LR Likums “Par gramatvedību”, gan budžeta iestažu saistošie Finansu Ministrijas noradījumi nosaka, ka galīgais lēmums par gramatvedības uzskaites pamatprincipiem (ko un ka uzskaitīt) un gramatvedības darba organizaciju (kas uzskaita un kas par ko atbild) ir japieņem iestades vadībai.

Gramatvedības sniegtajai informacijai ir jabūt patiesai, salīdzinamai, nozīmīgai, savlaicīgai, saprotamai, ticamai un pilnīgai (Likuma ‘’ Par gramatvedību ‘’ 2.pants). Gramatvedības uzskaitē un parskatos par naudas mēra vienību lieto Latvijas Republikas naudas vienību – latus un santīmus (LR likuma ’’Par gramatvedību’’ 5.pants).

Gramatvedības darba organizacija

Gramatvedības organizatorisko struktūru un darbinieku štatus apstiprina iestades vadītajs. Centra finanšu un gramatvedības uzskaites organizacijas darbu nodrošina gramatvedības un uzskaites nodaļa (LR Likums ‘’Par gramatvedību’’ 3.pants). Gramatvedības darbu centra veic ar direktora rīkojumu pieņemts galvenais gramatvedis. Gramatvedības daļa, pēc štatu saraksta ir divas štata vietas galvena gramatvede un galvenas gramatvedes vietniece.

Atbilstoši LR Darba likumam ir noteiktas katra darbinieka tiesības un pienakumi, ir sastadīti amata apraksti un ar tiem iepazīstinati darbinieki (1.pielikums).

Galvenas gramatvedes vietniece veic arī kasiera pienakumus, kuras amata un darba vietas apraksta ir iekļauta kasiera pienakumu izpilde. Centra kasiera un atbildīga gramatveža pienakumus pilda viena un ta pati persona .

Gramatvedības process tiek organizēts ta, lai katrs gramatvedis parzinatu visus notiekošos procesus gramatvedība.

SAC Veģi gramatvedības nodaļas funkcijas, uzdevumus, pienakumus un tiesības nosaka centra nolikums (2.pielikums)

Arī LR MK noteikumos Nr.867 no 15.11.2005. ir noteikts, ka darba pienakumiem jabūt sadalītie, janosaka katra darbinieka konkrēti veicamie uzdevumi un viņa atbildības pakape. Šis princips tiek ievērots arī centra gramatvedības darba .

Sava darbība SAC Veģi gramatvedības darbinieki ievēro spēka esošos Latvijas Republikas likumus, valdības lēmumus un noteikumus, gramatvedības dienesta nolikumu, vadītaja rīkojumus, darba kartības noteikumus un citus saistošus normatīvos aktus.

Budžeta iestades SAC Veģi gramatvedības dienestu galvenie uzdevumi un funkcijas ir reglamentēti centra nolikuma.

SAC Veģi gramatvedības uzdevumi budžeta uzskaitē ir:

Ø   kartot budžeta iestadēs budžetu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti saskaņa ar likumu “Par gramatvedību” un atbilstoši LR Finansu ministrijas noteiktajai budžeta un ekonomiskajai klasifikacijai ;

Ø   sekot, lai izpildei pieņemtie dokumenti būtu juridiski, ekonomiski un administratīvi pareizi noformēti (lai uz tiem būtu par operacijas veikšanu atbildīgo personu akcepts atbilstoši iekšējas kontroles sistēmai);

Ø   savu pilnvaru robežas sekot iestades uzturēšanai paredzēto līdzekļu izlietojumam atbilstoši apstiprinatajam budžetam (tamēm) un izmaiņam taja;

Ø   sastadīt operatīvos (mēneša, ceturkšņa) un gada parskatus par iestažu budžetu ieņēmumiem, izdevumiem, īpašumiem, krajumiem un saistībam atbilstoši iestažu vajadzībam un LR Finansu ministrijas noteiktajai klasifikacijai;

Ø   apstiprinatos parskatus iesniegt Valsts Kasē pēc tas noteiktajam prasībam, tas noteiktajos termiņos un apjoma;

Ø   Sastadīt budžeta tames un planus .

Planošana ir uzņēmuma mērķu noteikšana un to sasniegšanai veicamo darbību un uzdevumu izpildes kartības izstrade [1.,115.lpp.]

SAC Veģi gramatvedības uzskaites un organizacijas galvenie uzdevumi ( sk.2.1.att.)

Nodrošinat pilnu Nodrošinat kontroli Nodrošinat finanšu par-

centra saimniecisko par centra materialo skatu sagatavošanu

darījumu uzskaiti un finanšu resursu atbilstoši normatīvajos

izmantošanu, īpašuma aktos noteiktajai kartībai

un materialo vērtību  

saglabašanu

Nodrošinat iestades Nodrošinat finanšu

vadību ar informaciju parskatu lietotajus

saimniecisku un ar patiesu un pilnīgu

finansialu lēmumu informaciju par centra

pieņemšanai saimnieciskas darbības

rezultatiem un finansialo

stavokli

2.1. attēls SAC Veģi gramatvedības uzskaites galvenie uzdevumi [23]

Kartot SAC Veģi budžetu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti saskaņa ar likumu ‘’ Par gramatvedību’’ un atbilstoši LR Finanšu ministrijas noteiktajai budžeta un ekonomiskajai klasifikacijai. Sekot, lai izpildei pieņemtie dokumenti būtu juridiski , ekonomiski un administratīvi pareizi noformēti. Savu pilnvaru robežas sekot budžeta uzturēšanai paredzēto līdzekļu izlietojumam atbilstoši apstiprinatajam budžetam (tamēm) un izmaiņam taja. Sastadīt operatīvos ( mēneša , ceturkšņa) un gada parskatus ieņēmumiem, izdevumiem, ilgtermiņa ieguldījumiem, krajumiem un saistībam. Apstiprinatos parskatus iesniegt LR LM Socialo pakalpojumu parvaldei.

Organizējot gramatvedības dienestu darbu, iestažu vadītajiem jaņem vēra, ka gramatvedības procedūras nav tikai uzskaites reģistru kartošana un informacijas sniegšana likuma paredzēta kartība, ko saskaņa ar noslēgtajiem līgumiem pilda gramatvedības dienesti.

Gramatvedība sakas ar pirmdokumentu juridisko, ekonomisko un administratīvo noformēšanu atbilstoši LR Likuma “Par gramatvedību” 7.pantam, un par to ir atbildīgas tas personas, kas slēgušas darījumus un parakstījušas dokumentus un kas var nebūt gramatvedības darbinieki. Tapēc budžeta iestažu vadītajiem sevišķa uzmanība japievērš jautajumam, kuri dienesti tiks pilnvaroti kartot darījumus un parakstīt pirmdokumentus, pirms tos apstiprina iestades vadītajs, izpilddirektors vai viņa pilnvarota persona un nodod izpildei gramatvedība. SAC Veģi nav rīkojums par dienestiem, kuri pilnvaroti kartot darījumus.



Gramatvedības organizacija centra tiek nodrošinata četros saimniecisko darījumu pamata ciklos:

Ø   ieņēmumu veidošanas cikla, nodrošinot centra valsts budžeta finansēto ieņēmumu un pašu ieņēmumu uzskaiti;

Ø   preču un pakalpojumu iegades cikla, nodrošinot preču un pakalpojumu pasūtīšanu, saņemšanu, maksajumu veikšanu un uzskaiti;

Ø   darbinieku darba samaksas cikla, veicot darbinieku darba algas aprēķinašanu, izmaksašanu un uzskaiti;

Ø   centra finanšu parskatu sagatavošanas cikla.

Ieņēmumu veidošanas ciklu veido šadas saimniecisko darījumu sistēmas:

Ø   valsts budžeta finansēto ieņēmumu, taja skaita arvalstu finanšu palīdzības atspoguļošana gramatvedības uzskaitē;

Ø   ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu atspoguļošana gramatvedības uzskaitē;

Preču un pakalpojumu iegades ciklu veido šadas saimniecisko darījumu sistēmas:

Ø   centra darbības nodrošinašanai nepieciešamo preču un pakalpojumu veidu noteikšana;

Ø   preču un pakalpojumu saņemšana un parbaude;

Ø   preču glabašana, preču un pakalpojumu izmantošana;

Ø   preču un pakalpojumu atspoguļošana gramatvedības uzskaitē.

Darbinieku darba samaksas ciklu veido šadas saimniecisko darījumu sistēmas:

Ø   pastavīgo datu – darbinieku darba samaksas nosacījumu un ieturējumu veidu noteikšana;

Ø   darba laika uzskaites nodrošinašana;

Ø   darba algu, piemaksu, prēmiju u.c. aprēķinašana, ieturējumu summu aprēķinašana, pamatojoties uz pastavīgiem datiem un darba laika uzskaiti;

Ø   ieturējumu summu aprēķinašana;

Ø   darba samaksas izmaksašana un atspoguļošana gramatvedības uzskaitē.

Centra saimnieciskos darījumus reģistrē Gramatvedības nodaļas darbinieki.

Visi saimnieciskie darījumi ir apliecinami ar attaisnojuma dokumentiem, novērtējami naudas izteiksmē un iegramatojami gramatvedības reģistros sistematiska kartība un ievērojot hronoloģiju [13.,17.p]

Gramatvedības ierakstu sistēma

Gramatvedībai jabūt sistematizētai, tai jadod skaidrs priekšstats par institūcijas darbību. Gramatvedība javed kartīgi un jacenšas visus ierakstus izdarīt laika, patiesi un skaidri, gan pēc ierakstu satura, gan arī to summam. Visas saimniecisko darījumu operacijas jaatspoguļo gramatvedības dokumentos ta, lai būtu skaidri redzams to saturs.

Gramatvedības reģistri ir jakarto latviešu valoda .

Saimniecisko darījumu iegramatošana gramatvedības reģistros, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai šo dokumentu kopsavilkuma datiem, veicama darījuma diena vai iespējami īsa laika, kad saimnieciskais darījums ir noticis. Visi attaisnojuma dokumenti par saimnieciskiem darījumiem jaiegramato uzskaites reģistros saskaņa ar gramatvedības dokumentu aprites aprakstu, bet ne vēlak ka 15 dienu laika pēc ta mēneša beigam, uz kuru dokuments attiecas. Ieraksti gramatvedības reģistros tiek izdarīti pēc divkaršas ierakstu metodes [ 13.,9.p.]

Divkaršais ieraksts nodrošina ierakstu pareizības parbaudi Viens un tas pats saimnieciskais darījums par vienu un to pašu summu tiek ierakstīts vismaz divas reizes savstarpēji saistīta gramatvedības kontu sistēma, viena konta debeta un ar to korespondējoša konta kredīta, ievērojot apstiprinato kontu planu un saimnieciska darījuma būtībai atbilstošu kontu korespondenci [13.,11.p.]

Sistematisku visu lietojamo kontu sarakstu sauc par kontu planu. Kontu plana pamata ir likuma noteiktais iedalījums bilances un operaciju kontos, balstoties uz kuru, katra institūcija veido savu , detalizētu kontu planu[ 13.,12.p.]

Budžeta līdzekļu izlietojums tiek uzskaitīts viena kopīga bilancē, atbilstoši apstiprinatajam gramatvedības kontu planam.

Gramatvedība nodrošina ka ieņēmumu, ta izdevumu atspoguļošanu pa ekonomiskas klasifikacijas kodiem par jebkuru parskata periodu (3.pielikums).

Pēc dokumenta parbaudes uz ta vai vienveidīgo dokumentu reģistra, noradams gramatojums, kura konta debeta un kredīta attiecīgais darījums iegramatots [13., 15.p.].

Gramatvedības kontos tiek atspoguļotas centra līdzekļu, saistību un pašu kapitala izmaiņas noteikta laika posma saskaņa ar kontu planu. Kontu detalizacija pakape tiek noteikta iestades vadītaja apstiprinataja kontu plana. Katra konta apvienoti pēc sava ekonomiska satura vienveidīgi līdzekļi, to veidošanas avotus un saimnieciskos procesus.

Ierakstiem gramatvedības reģistros jabūt pilnīgiem un precīziem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērķi atšķiras no attaisnojuma dokumentos uzradītiem. Visiem labojumiem un grozījumiem jabūt pamatotiem ar pievienotiem dokumentiem.

Gramatvedības dokumentus iedala divas grupas:

Ø   gramatvedības organizacijas dokumenti,

Ø   attaisnojuma dokumenti.

Gramatvedības organizacijas dokumenti

LR MK noteikumu Nr.585 ’’ Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju’’ III nodaļas ‘’Gramatvedības organizacijas dokumenti’’ 41.punkts nosaka, ka gramatvedības organizacijas dokumenti nosaka kartību, kada dokumentē, novērtē un uzskaita uzņēmuma saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizaciju, sniedz parskatus par skaidras naudas avansu, ka arī izejvielu un citu krajumu izlietojumu, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un karto gramatvedības reģistrus.

Pilnveidojot budžeta iestades iekšējos dokumentus, jasaglaba likumos noteiktas prasības. Sagatavojot attaisnojuma dokumentus un gramatvedības reģistrus, ka arī kartojot gramatvedība lietvedību, attiecīgi piemēro LR MK noteikumu Nr.154 ‘’ Dokumentu izstradašanas un noformēšanas noteikumi’’ 3.nodaļu un 4.nodaļu [20].

Gramatvedības organizacijas dokuments ir arī uzņēmuma gramatvedības kontu plans (4.pielikums), ka arī šī plana, kodu un simbolu lietošanas noteikumi, ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozamo līdzekļu, saistību un pašu kapitala instrumentu klasifikacijas kritēriji, gramatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabašanas noteikumi un gada parskata, ka arī citu gramatvedības parskatu sagatavošanas noteikumi[13.,41].

Gramatvedības organizacijas dokumentos ietilpst:

Ø   gramatvedības organizacijas un kartošanas nolikums;

Ø   inventarizacijas nolikums (5.pielikums);

Ø   gramatvedības kontu plans un kontu plana lietošanas noteikumi;

Ø   kodu un simbolu nozīme, klasifikacijas kritēriji;

Ø   gramatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabašanas noteikumi (6.pielikums);

Ø   dokumentu apgrozības shēma (7.pielikums);

Ø   gada parskata un citu finansu parskatu sastadīšanas noteikumi (8.pielikums);

Ø   budžeta iestažu līdzekļu uzskaites norakstīšanas un novērtēšanas kartība;

Ø   gramatvedības darbinieku amatu apraksti;

Ø   darbinieku darba apmaksas sistēmas nolikums (9.pielikums);

Ø   avansu izsniegšanas un atskaitīšanas kartība;

Ø   dienesta automašīnas izmantošanas kartība (10.pielikums) .

Gramatvedības organizacijas reglamentējošo dokumentu daudzumu nosaka vadība atbilstoši savai darbības specifikai, efektīvai lietošanai, kas atkarīga no dokumentu apjomiem un izvēlētas gramatvedības organizacijas kartības.

SAC Veģi ir viens visaptverošs nolikums pa konkrētam tēmam.

Attaisnojuma dokumenti gramatvedība

Gramatvedība uzskaitamas saimnieciskas operacijas ir ļoti daudzveidīgas, tas noformē ar dažadas formas un satura dokumentiem. Tapēc ir nepieciešama daudzveidīgu gramatvedības dokumentu lietošana. Lai dokumentus savlaicīgi un pareizi apstradatu un efektīvi izmantotu, nepieciešams tos grupēt un klasificēt pēc to kopīgam pazīmēm (sk.2.2.att.):

Gramatvedības dokumenti

Pēc Pēc operaciju Pēc Pēc Pēc

Uzdevuma  atspoguļošanas sastadīšanas sastadīšanas ekonomiska

veida veida vietas satura

Rīkojuma Pirmdokumenti Vienreizējie Iekšējie Kases

Izpilddokumenti Kopsavilkuma Uzkrajuma Arējie Bankas

Gramatvedības dokumenti Norēķinu

Noformējuma Materialu u.c.

Kombinētie

2.2.atēls Gramatvedības dokumentu klasifikacija [ 23 ]

Visiem gramatvedības ierakstiem jabūt saskaņotiem ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina centra saimnieciska darījuma esamību. Šie dokumenti var būt:

Ø   arējas izcelsmes;

Ø   iekšējas izcelsmes.

Par arējo dokumentu uzskatams tads dokuments, kas sastadīts citas institūcijas, uzņēmumos, iestadēs, organizacijas, bet nevis paša budžeta iestadē. Arējie dokumenti ir, piemēram, pirkumu rēķini, kases čeki, bankas konta izraksti utt. Ierakstiem, par kuriem nav arējo dokumentu, ir jaizdod iekšējie dokumenti, piemēram, algu saraksti, kases orderi, gramatvedības izziņas utt.

Arējiem dokumentiem jadod priekšroka attiecība pret iekšējiem dokumentiem, tas nozīmē, ka tie jaiegramato pirmie [13.,7.p]. Gramatvedība nedrīkst veikt iegramatojumus par darījumiem, kas nav attaisnoti ar attiecīgiem dokumentiem vai ja dokumentos nav noradīti visi obligatie rekvizīti.

Likuma “Par gramatvedību” 7.panta minēts, ka attaisnojuma dokumentiem ir obligati šadi rekvizīti:

Ø   budžeta iestades nosaukums un reģistracijas numurs;

Ø   arējiem dokumentiem - adrese;

Ø   darījumos ar fizisku personu – personas kods;

Ø   dokumenta nosaukums (rēķins, kvīts un tml.);

Ø   dokumenta numurs un datums;

Ø   saimnieciska darījuma apraksts un pamatojums – preču, pakalpojumu veids, mēra vienība un tml.;

Ø   mērītaji – daudzumi, summas;

Ø   par saimnieciska darījuma veikšanu un informacijas pareizību atbildīgo personu paraksti.

Atsevišķiem dokumentu veidiem var būt obligati arī citi papildu rekvizīti, piemēram, zīmogs.

Svarīgi ir ievērot pareizu attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu. Attaisnojuma dokumenta brīvas rindiņas obligati japarsvītro.

Gramatvedības ierakstus neveic ar parasto zīmuli.

Par attaisnojuma dokumentiem netiek uzskatīti arī faksi un neapstiprinatas kopijas, jo nav garantijas par to atbilstību oriģinalam. Darbība var tikt uzsakta uz faksa vai kopijas pamata, bet obligati vēlak tie ir jaaizstaj ar oriģinaliem dokumentiem.

SAC Veģi reti tiek veikti maksajumi pamatojoties uz faksa dokumentiem .Pēc oriģinalo dokumentu saņemšanas, faksa dokumenti tiek nomainīti.

Tehnoloģijam attīstoties, arvien vairak ikdiena tiek pielietoti elektroniskie dokumenti. Ir izstradats likumprojekts par elektronisko dokumentu atzīšanu. Arī rēķini, bankas konta izraksti un citi dokumenti var saturēt elektronisko parakstu. Lai tas tiktu uzskatīts par pilnvērtīgu, elektroniskajam parakstam jabūt identificējamam.

Gadījumos, kad konstatētas nepilnības vai kļūdas attaisnojuma dokumenta, gramatvedība nedrīkst izdarīt gramatošanu un dokuments jaatdod atpakaļ iesniedzējam.

Ja ieraksti gramatvedības dokumentos un reģistros tiek laboti, ir jabūt redzamam to sakotnējam saturam.

Lai izdarītu labojumus un grozījumus gramatvedības reģistros, ievēro šadas prasības:   (LR MK noteikumi Nr.585 28.p)

Ø   Koriģējošu ierakstu izdarīšanai par attaisnojuma dokumentiem kalpo gramatvedības daļas sagatavotas gramatvedības izziņas.

Ø   Labojumi un grozījumi gramatvedības reģistros tiek pamatoti ar pievienotiem attaisnojuma dokumentiem vai noradi, kur tie atrodami (LR MK noteikumi Nr. 585 29.p)

Ø   Ierakstu labojumus var izdarīt ar jauniem ierakstiem, ar kuriem labo vai atsauc iepriekšējos, un šadiem koriģējošiem ierakstiem jasatur labojuma datums un atsauce uz attaisnojuma dokumentiem.

Ø   Kļūdu labošana izmanto sarkanu storno vai ar mīnusa zīmi, ja to pieļauj gramatvedības datorprogramma.

Labošanai var izmantot šadus paņēmienus:

Ø        korekciju;

Ø        sarkana storno ierakstu.

Gramatvedība saņemtie arējas vai iekšējas izcelsmes dokumenti japarbauda pēc to formas, satura un aritmētiski, ka arī no saimnieciska darījuma atbilstības viedokļa. Pēc dokumentu parbaudes uz ta norada gramatojumu (kuru kontu debeta un kredīta jaiegramato attiecīgais darījums) vai pievieno attiecīgu izdruku no gramatvedības datorprogrammas. Lai novērstu atkartotu ierakstu, pēc ierakstīšanas gramatvedības reģistra attaisnojuma dokumenta ieteicams noradīt ieraksta numuru un datumu.

Budžeta iestades vadītajs var patstavīgi izvēlēties iekšējo attaisnojuma dokumentu veidlapu formu un saturu, ja tiesību akti nereglamentē attiecīgo dokumentu formu.

SAC Veģi nodrošina visu saimniecisko operaciju apstiprinošo dokumentu oriģinalu, kopiju un citu datu uzglabašanu, visas gramatvedības informacijas saglabašanu informacijas nesējos, ka arī attaisnojuma dokumentu un gramatvedības reģistru izdruku saglabašanu atbilstoši dokumentu glabašanas termiņu sarakstiem.

Centra gramatvedības uzskaites pamatprincips ir uzkrašanas princips, saskaņa ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti un atspoguļoti gramatvedības uzskaitē tad, kad tie notiek, neatkarīgi no ta, kad saņemta vai samaksata nauda par tiem. Uzskaitē svarīgi pielietot piesardzības principu – ieņēmumi janorada tikai tad, kad jau ir iegūti, bet izdevumi jareģistrē tad, kad paredzama to iespējamība. Saskaņa ar izmaksu principu iegūtie un saņemtie līdzekļi sakotnēji janorada atbilstoši to iegades izmaksam.

Uzskaite nodrošina centra materialo un finansialo līdzekļu kontroli un īpašuma saglabašanu.

Gramatvedības datorprogrammas

SAC Veģi gramatvedības uzskaiti karto, izmantojot licencētu finanšu gramatvedības sistēmu ‘’ UVIS’’: Gramatvedības programma nodrošina sakotnējo dokumentu, pavadzīmju, kases orderu, bankas maksajumu uzdevumu, avansa atskaišu izdruku un apstradi. Ar to palīdzību tiek veikta datu ievadīšana no pirmdokumentiem sintētiskas uzskaites žurnalos, ka arī analītiskas uzskaites reģistros par konkrētu darījumu partneri vai materialo vērtību vienību. Datorprogramma nodrošina arī žurnalu un finanšu parskatu izdrukas, ļauj atri atrast un labot kļūdas, veikt datu parrēķinus.

Gramatvedības uzskaite tiek kartota, sastadot kopsavilkuma parskatus:

Ø   kases operacijam (apgrozījuma parskats);

Ø   norēķinu operacijam pamatbudžeta kontos (apgrozījuma parskats);

Ø   norēķinu operacijam ziedojumu konta (apgrozījuma parskats);

Ø   aprēķinato darba algu (apgrozījuma parskats);

Ø   norēķiniem ar piegadatajiem, citiem debitoriem, kreditoriem (apgrozījuma parskats);

Ø   norēķiniem ar personalu par saņemtiem avansiem (apgrozījuma parskats);

Ø   ilgtermiņa ieguldījumu saņemšanu un norakstīšanu (apgrozījuma parskats);

Ø   partikas preču saņemšana (apgrozījuma parskats);

Ø   partikas preču norakstīšana (apgrozījuma parskats);

Ø   krajumu saņemšanu un norakstīšanu (apgrozījuma parskats).

Gramatvedības reģistrus karto tikai elektroniski, gramatvedības datorprogramma nodrošina: (LR MK noteikumi Nr.585 II daļa 36 p.)

Ø   ierakstu reģistra informacijas saglabašanu par katru iegramatojumu vai iegramatojuma labojumu, ta veidu, datumu un laiku, sistēmas ieraksta numuru, ka arī iegramatojuma veicēju;

Ø   gramatvedības (gramatvedības informacijas datorsistēmu) datu ierakstīšanu formatos MS Excel normatīvajos aktos paredzētas revīzijas (audita) vai parbaudes veikšanai — lai būtu iespējams pēc dažadiem kritērijiem atlasīt ierakstus un iegramatojumus, izsekot saimnieciskajiem darījumiem un parliecinaties par gramatvedības sniegtas informacijas patiesumu;

Ø   iespēju elektroniski sagatavotos attaisnojuma dokumentus un gramatvedības reģistrus atlasīt ilgstošai vai pastavīgai glabašanai, ierakstīt attiecīgajos informacijas nesējos un uzglabat Elektronisko dokumentu likuma un citos normatīvajos aktos paredzētajos elektronisko dokumentu glabašanas noteikumos noteiktaja kartība, saglabajot to satura autentiskumu un salasamību likuma ‘’Par gramatvedību’’ noteiktaja glabašanas laika;

Ø   elektroniski sagatavota attaisnojuma dokumenta vai gramatvedības reģistra datu attēlu un izdruku;

Ø   elektroniski sagatavoto attaisnojuma dokumentu un gramatvedības reģistru rezerves kopēšanu.

Personai, kas veic normatīvajos aktos paredzēto revīziju (auditu) vai parbaudi, ir tiesības iepazīties ar uzņēmuma rīcība esošo izmantojamas gramatvedības datorprogrammas lietotaja dokumentaciju, ka arī ar informaciju par kodiem, saīsinajumiem, apzīmējumiem vai citam zīmēm, kuras izmanto gramatvedības datorprogramma gramatvedības reģistru kartošanai (LR MK noteikumi Nr.585 II daļas 40.p

Gramatvedības reģistru kartošana tikai ar datoriem pieļaujama vienīgi tad, ja tiek nodrošinats datu attēls trešajai personai salasama veida.

Šobrīd Latvija tiek piedavatas daudz dažadas gramatvedības datorprogrammas. Izvēloties gramatvedības datorprogrammas, jaizvērtē tas pēc sekojošiem faktoriem:

Ø   vai programma ir piemērota iestades un tas izpildinstitūciju gramatvedībai,

Ø   vai iestadei ir pieejamas apmacības un konsultacijas par programmas lietošanu;

Ø   vai programmas pardevējs nodrošina turpmako programmas apkalpošanu, jaunako versiju uzstadīšanu, izmaiņu veikšanu (ja mainas likumdošana);

Ø   vai programma spēj nodrošinat pietiekamu analītisko uzskaiti (piemēram, kontu paplašinašanu līdz 7-8 un vairak zīmēm) un dažadu iestažu gramatvedību konsolidaciju;

Ø   kadas ir programmas lietotaju atsauksmes.

Neatkarīgi no izvēlētas gramatvedības kartošanas formas, visa informacija jareģistrē divējadi:

Ø   hronoloģiski – sagrupējot ierakstus pēc operaciju notikšanas laika;

Ø   sistematiski – sagrupējot ierakstus pa kontiem.

Sistematiskie reģistri savukart iedalas:

Ø   sintētiskajos reģistros (kontos),

Ø   analītiskajos reģistros (kontos).

Sintētiskajos kontos iekļauj ziņas par ekonomiski vienveidīgiem līdzekļiem vai to avotiem, neatkarīgi no konkrētas institūcijas īpatnībam. Sintētisko kontu izveidošana pamata noteikta vienotaja (ar Finansu ministrijas rīkojumu apstiprinataja) kontu plana. Sintētiskie konti tieši iekļaujas gramatvedības bilancē, un uzskaite tajos notiek tikai naudas izteiksmē. Sintētiskais konts ir, piemēram, konts 262 “Norēķinu konti bankas un Valsts Kasē”, kas iekļaujas bilances aktīva postenī “Naudas līdzekļi”.

Analītiskie konti ir sintētisko kontu apakš līmenis un aptver pilnīgi vienadu līdzekļu uzskaiti atbilstoši konkrētas institūcijas īpatnībam. Piemēram, sintētiska konta 531 ‘’Norēķini ar piegadatajiem un darbuzņēmējiem’’ analītiskie konti ir ‘’Norēķini ar uzņēmumu A’’, ‘’Norēķini ar uzņēmumu B’’ utt. Katrs analītiskais konts attiecas uz kadu sintētisko kontu. Viena sintētiska konta analītisko kontu kopsummam un apgrozījumam jasakrīt attiecīgi ar sintētiska konta atlikumu un apgrozījumu.

SAC Veģi gramatvedības uzskaites procesus iedala ( sk.2.3.att.)

Informacijas parnešana no sakotnējiem

dokumentiem gramatvedības uzskaites reģistros

Saimniecisko darījumu un operaciju analīze,

pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem

Kontu atlikumu aprēķinašana

Gramatvedības kontu kopsavilkumu reģistru

sastadīšana

Koriģējošo ierakstu iegramatošana

Kontu slēgšana gada beigas

Finanšu parskatu sastadīšana

2.3.attēls Gramatvedības uzskaites procesa iedalījums

2.2. Dokumentu aprite un glabašana

Katras budžeta iestades pienakums un tiesības ir izvēlēties sev tada noformējuma dokumentus, kuri nodrošina gramatvedības organizacijas pilnveidošanu, atvieglo darbinieku praktisko darbu, nodrošina iestades iekšējo kontroli.

Budžeta iestades vadītajam ir janodrošina saimniecisko operaciju apstiprinošo dokumentu oriģinalu, kopiju vai datu attēlu uzglabašanu. Dokumentu kustību no to sastadīšanas momenta un vietas līdz nodošanai glabašana sauc par dokumentu apgrozību.

Attaisnojumu dokumentu apgrozību, to izveidošanu vai saņemšanu no citam institūcijam, pieņemšanu uzskaitē, apstradašanu un nodošanu arhīva, SAC Veģi reglamentē ar dokumentu aprites shēmu.

Gramatvedības aprites shēma norada:

Ø   dokumenta izveidošanu, parbaudi, apstrades secību;

Ø   veicamo darbību savstarpējo sakarību;

Ø   izpildes termiņu;

Ø   izpildītajus;

Ø   eksemplaru skaitu;

Ø   glabašanas vietu un ilgumu.

Gramatvedības nodaļa tiek sistematizēti un uzglabati arhīva visi attaisnojuma dokumenti, gramatvedības reģistri, inventarizacijas saraksti, gada parskati un to pielikumi, ka arī gramatvedības organizacijas dokumenti.

Dokumentu glabašanas ilgumu reglamentē likuma ‘’Par gramatvedību’’ 10. pants, Finanšu Ministrijas ‘’Noradījumi par gramatvedības dokumentiem un to apgrozību’’ un savu iekšējo dokumentu glabašanas ilgumu SAC Veģi nosaka izstradataja dokumentu glabašanas nolikuma (6.pielikums).

Atbildīgais par nodaļa ir nodaļas vadītajs.

Dokumentu glabašanas ilgums:

gada parskatiem un to pielikumiem, galvenajai gramatai , inventarizacijas sarakstiem– pastavīgi,

gramatvedības reģistriem un gramatvedības organizacijas dokumentiem – 10 gadi;

attaisnojuma dokumentiem par darbinieku aprēķinato darba samaksu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 75 gadi;

parējiem attaisnojuma dokumentiem – 5 gadi.

Attaisnojuma dokumenti, gramatvedības reģistri un citi gramatvedības dokumenti līdz to novietošanai arhīva glabajas gramatvedība atbildīgo personu parziņa. Papīra dokumenta veida sagatavotos kartēja mēneša attaisnojuma dokumentus, kuri attiecas uz noteiktu gramatvedības reģistru, komplektē ieraksta numuru secība un iesietus vai cauršūtus mapēs uzglaba SAC Veģi vietēja arhīva

Centra gramatvedība un arhīva esošos gramatvedības dokumentus fiziskas un juridiskas personas drīkst izmantot tikai ar centra direktora atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no centra Gramatvedības nodaļas tikai specialajos likumos vai citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un noteiktaja kartība.

Ja centru likvidē vai reorganizē, pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģeneraldirekciju iestades arhīva turpmako uzglabašanas kartību nosaka likvidacijas komisija. Minēta komisija dokumentus sakarto un nodod turpmakai glabašanai valsts arhīva vai reorganizacijas rezultata izveidotas iestades arhīva.

Mainoties Gramatvedības nodaļas vadītajam, gramatvedības uzskaites organizacijas dokumentacija tiek nodota jaunajam gramatvedības nodaļas vadītajam ar nodošanas- pieņemšanas aktu.

2.3. Gramatvedības kontrole

Gramatvedības kontrole ietver metodes un paņēmienus, kurus izmanto, lai kontrolētu uzņēmuma mantas saglabašanu, saimniecisko darījumu reģistrēšanu gramatvedības sistēma atbilstoši normatīvo aktu prasībam un iekšējas kartības noteikumiem, ka arī lai nodrošinatu gramatvedības sniegtas informacijas savlaicīgumu un pareizību. Gramatvedības kontroles ietvaros parbauda ēdienkartēs, pielikumos un kopsavilkumos ietvertos aprēķinus un kontējumus, precizē, vai katrs saimnieciskais darījums ir iegramatots pareizaja konta un laikus un vai noradītas summas ir pareizas, vai visi saimnieciskie darījumi, kas attiecas uz parskata periodu, noradīti šī parskata perioda gramatvedības reģistros un finanšu parskatos.

Lai nodrošinatu gramatvedības kontroles efektīvu darbību, iestades vadītajs gramatvedības darba organizacija ievēro šadus priekšnoteikumus:

Ø   darba pienakumus veic kvalificēti darbinieki;

Ø   ir sadalīti darba pienakumi, nosakot katra darbinieka konkrēto uzdevumu un viņa atbildības pakapi;

Ø   darbinieku pienakumi ir sadalīti ta, lai katra saimnieciska darījuma norisi kontrolētu vairaki darbinieki;

Ø   ir sagatavoti kvalitatīvi darba organizacijas dokumenti un ievērots nosacījums, ka visos gadījumos, kad nepieciešams rīkoties citadi, neka minētajos dokumentos noradīts, nepieciešama iestades vadītaja atļauja;

Ø   uzskaites funkcija ir atdalīta no parējam uzņēmuma saimnieciskas darbības funkcijam.

Iestades vadītajs nodrošina uzņēmuma gramatvedības kontroles sistēmas izstradi, ieviešanu un uzturēšanu [13.,70.p.]. Iestadē nesistematiski veic gramatvedības kontroles parbaudi. Iestades vadītajs ir atbildīgs par gramatvedības kontroles parbaudes veikšanu un gramatvedības kontroles nodrošinašanu (11.pielikums). Iestades vadītajs nosaka, ka saskaņa ar centra iekšējas kontroles sistēmu, gramatvedības kontroles sistēmas efektivitates parbaudi veic centra dienesta darbinieki [ 13.,70.].

Aptaujajot gramatvedības darbiniekus, autore konstatē, ka tiek parkapts 06.04.2006. ‘’Publisko iepirkumu likums’’. Ir arī problēmas krajumu un inventara apritē.

3.SAC Veģi līdzekļu un līdzekļu avotu uzskaites metodika

SAC Veģi gramatvedības uzskaites metodikas mērķis ir noteikt vienotus pamatprincipus un pamatnostadnes iestades gramatvedības uzskaitei atbilstoši Starptautiskajiem gramatvedības standartiem, Starptautiskajiem valsts sektora gramatvedības standartiem, vairaku starptautisko institūciju rekomendacijam un starptautiskajai gramatvedības praksei

SAC Veģi gramatvedība pielietotas uzskaites metodikai ir konkrēti principi, nostadnes un noteikumi, ko iestade lieto saimnieciskas un finansialas darbības gramatvedības uzskaitē, ka arī sagatavojot un sniedzot finanšu parskatus. Gramatvedības organizacijas dokumenti nosaka kartību, kada dokumentē iestades saimnieciskos darījumus, līdzekļus un to veidošanas avotus, novērtē un inventarizē iestades līdzekļus un saistības, organizē dokumentu apgrozību un karto gramatvedības reģistrus. Budžeta līdzekļu izlietojumam jabūt uzskaitītam viena kopīga bilancē, atbilstoši apstiprinatam gramatvedības kontu planam. Gramatvedībai jaaptver visi saimnieciskie un finansialie darījumi, lai būtu iespējams gūt patiesu un pilnīgu informaciju par finansialo stavokli iestadē. Gramatvedības uzskaitei ir janodrošina iestades materialo un finanšu līdzekļu kontrole un īpašuma saglabašana. Lai gūtu ticamu, savlaicīgu un patiesu informaciju par iestades saimnieciskajiem darījumiem, SAC Veģi par katru bilances posteņa kontu ir izveidojusi detalizētas gramatojumu shēmas, dokumentu aprakstus, uz kuru pamata šos gramatojumus veic, ka arī dokumentu plūsmas shēmas.

3.1.Ilgtermiņa ieguldījumi

Pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu uzskaites politikas mērķis ir noteikt gramatvedības pieeju šo ilgtermiņa aktīvu atzīšanai, uzskaites vērtību noteikšanai un nolietojuma (amortizacijas) aprēķinašanai.

Vadība nosaka konkrēto aktīvu grupu analītiskas uzskaites un norakstīšanas veidus, procedūras un detalizētu kontroles kartību.

Nematerialo ieguldījumu sastava uzskaita nematerialos aktīvus, kurus plano izmantot ilgak neka gadu un vērtība ir virs Ls 150 par vienību, vai pēc centra direktores noradījumiem, ka arī visu veidu aktīvus, kuru apmaksa paredzēta vēlak neka gadu pēc bilances datuma.

Pamatlīdzekļu sastava uzskaita visu veidu resursus, kurus plano izmantot ilgak neka gadu un vērtība ir virs Ls 150 par vienību, vai pēc centra direktores noradījumiem To nosaka LR MK noteikumi Nr.867 no 15.11.2005. ‘’ Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’.



Pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu uzskaites visparējie principi attiecas uz visam pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu grupam neatkarīgi no to talakas klasifikacijas. Bilancē iekļauti visi esošie pamatlīdzekļi.

Īpašumtiesības uz pamatlīdzekļiem nosaka noslēgtie līgumi, īpašuma reģistracijas dokumenti un citi īpašuma tiesību apliecinošie dokumenti saskaņa ar spēka esošajiem normatīvajiem aktiem.

Visu ilgtermiņa aktīvu iekļaušanas bilancē nodrošinašanai, centra veic ilgtermiņa aktīvu inventarizaciju. Inventarizacijas procesa precizē un salīdzina arī juridiskas īpašumtiesības. Inventarizaciju norises kartība noteikta centra nolikuma par inventarizacijam un to norises kartību no 2008.gada 23.janvara [23].

Bilancē ilgtermiņa aktīvus uzrada uzskaites vērtība, atskaitot uzkrato nolietojumu (amortizaciju) un visus uzkratos zaudējumus no vērtības samazinašanas (turpmak teksta apzīmēta ka atlikusī vērtība).

Ilgtermiņa aktīvu uzskaites vērtība sastav no aktīvu iegades vērtības un izdevumiem, kas rodas aktīvu lietošanas laika, kurus var pieskaitīt aktīvu iegades vērtībai.

Ilgtermiņa aktīvu dinamika sakotnēja vērtība pa gadiem ( sk.3.1. tab.)

3.1.tabula

SAC Veģi ilgtermiņa aktīvu dinamika pa gadiem 2004.- 2008.

[autores veidots]

Ilgtermiņa aktīvi

Konts

gads Ls

2005. gads Ls

2006. gads Ls

2007. gads Ls

2008. gads Ls

Nedzīvojamas ēkas

Parējais nekustamais īpašums

Tehnoloģiskas iekartas un mašīnas

Transporta līdzekļi

Saimniecības pamatlīdzekļi

Bibliotēku fondi

Ilgtermiņa aktīva iegades dienas noteikšana

Par ilgtermiņa aktīva iegades datumu uzskata dienu, kad pariet riski un ekonomiskie labumi no attiecīga aktīva, parasti - centra saņemot ilgtermiņa aktīvu.

Ilgtermiņa aktīvu iegades ir apliecinatas ar dokumentiem.

LR MK noteikumos Nr.585 no 21.10.2003. ‘’ Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju ir noteikts, ka pamatlīdzekļu analītisko uzskaiti karto gramatvedības reģistros ( gramatas, kartiņas, ar datorprogrammam), ka tiek saglabata šada informacija:

Ø   noradot iegades dokumentu,

Ø   ta numuru;

Ø   iegades datumu;

Ø   sakotnējo vērtību;

Ø   atrašanas vietu;

Ø   lietderīgas lietošanas laiku;

Ø       gada (vai cita parskata perioda) aprēķinato nolietojuma (amortizacijas) vērtību

Ø   atlikušo vērtību;

Ø   atzīmes par izslēgšanu no uzskaites.

Aktīva saņemšana notiek, apstiprinot atbilstošo aktīvu saņemšanas dokumentu.

Katram uzņēmumam, pamatojoties uz likumiem un visparpieņemtiem gramatvedības principiem, ir tiesības izstradat savu pamatlīdzekļu uzskaites kartību. SAC Veģi ir izstradats nolikums par nematerialo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegades, nodošanas, uzskaites, glabašanas un norakstīšanas kartību, kopēja uzskaites kartība.

Pamatlīdzekļu iegadi un uzskaiti gramatvedība veic pamatojoties uz apstiprinato finanšu planu un ‘’Kustamo un nekustamo īpašuma iegadēm un kapitalajam remontam nepieciešamo līdzekļu sarakstu’’, kas tiek apstiprinats par katru budžeta gadu .

Būtu japievērš uzmanība pamatlīdzekļu iepirkšanas procedūram. SAC Veģi iepirkuma procedūras pamatlīdzekļu iegadei netiek veiktas visiem pamatlīdzekļiem.

SAC Veģi pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu uzskaiti karto atbildīgais gramatvedis. Par konkrēto pamatlīdzekļu iegadi, atbildīgais struktūrvienības vadītajs, gramatvedība nodod preču pavadzīmi-rēķinu( Pl tehniska pase, instrukcija, garantijas talons) gramatvedis sastada pamatlīdzekļa uzskaites kartiņu, kura norada pamatlīdzekļa pilnu nosaukumu (atbilstoši tehniskajai dokumentacijai),sakotnējo vērtību, pamatlīdzekļa uzskaites numuru, atrašanas vietu un materiali atbildīgo personu. Kad noformēti visi dokumenti pamatlīdzekļa ņemšanai uzskaitē, to nodod lietošana materiali atbildīgajai personai, pamatojoties uz pieņemšanas aktu. SAC Veģi nav direktora rīkojuma par pamatlīdzekļu pieņemšanu .

Materiali atbildīga persona, saņemtas vērtības , nodod dienesta lietošana , konkrētam struktūrvienības darbiniekam. Ja gadījuma šis darbinieks tiek atbrīvots no darba, tad obligati ir nepieciešams ar parakstu apliecinat lietošana nodoto materialo vērtību nodošanu savas struktūrvienības materiali atbildīgai personai. Pamatlīdzekļu nodošanu atbildība citai materiali atbildīgai personai noformē ar iekšējas kustības pavadzīmi, kur parakstas abas iesaistītas puses un apstiprina direktors.

SAC Veģi nav pietiekamas uzskaites par pamatlīdzekļu iekšējo kustību. Pamatlīdzekļi bieži tiek parvietoti no vienas struktūrvienības uz otru , bez iekšējas kustības pavadzīmes noformēšanas. Gramatvedības uzskaite , par pamatlīdzekļa atrašanas vietu nav pilnīga un neatbilst gramatvedības uzskaites datiem.

Informacija par pamatlīdzekļu uzskaiti un iekšējo kustību ir ļoti būtiska, ta dod iespēju gramatvedības uzskaites datos radīt patiesu informaciju par iestades uzskaitē esošajiem pamatlīdzekļiem un nepieļaut zadzības un krapšanas iespēju.

Pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu iegades vērtības noteikšana.

Pamatlīdzekļus un nematerialos ieguldījumus sakotnēji atzīst to iegades vērtība.

Iegades vērtība ir samaksata nauda, tas ekvivalenti vai citas atlīdzības, kuram pieskaitītas visas tas izmaksas, kas tieši attiecas uz pamatlīdzekļu un nematerialo ieguldījumu iegadi.

Pie šadam izmaksam pieskaitami:

Ø   aktīva iegades transporta izdevumi;

Ø   sakotnējas piegades un novietošanas izmaksas;

Ø   ievedmuitas un nekompensējamie pirkšanas nodokļi un citi līdzīgi izdevumi.

Ilgtermiņa aktīva iegades vērtību latos, ja ta iegade notikusi arvalstu valūta, nosaka parrēķinot vērtību arvalstu valūta pēc Latvijas Bankas oficiali noteikta valūtas maiņas kursa iegades diena.

Ieguldījumu atzīšana uzskaitē, iegade, saņemšana un izveidošana.

Ilgtermiņa aktīvus klasificē pēc to ekonomiskas būtības. Aktīvus iegramato latos (lati, santīmi), nepieciešamības gadījuma veicot valūtas vērtības parrēķinu.

Saņemot preču pavadzīmi – rēķinu vai citus ieguldījuma iegadi pamatojošos dokumentus, gadījuma, ja ieguldījums ir faktiski saņemts, dokumenta noradītaja vērtība palielina attiecīgo ieguldījumu kontu un palielina saistību kontu.

D 1120 Licences un tamlīdzīgas tiesības

Zemes, ēkas un būves

Transporta līdzekļi

Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

Bibliotēku fondi

Datortehnika

K 5311 Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem

Ieguldījumu saņemot bez atlīdzības (davinajuma), saņemšanas diena nosaka ta vērtību.

Ja davinajumu saņem pēc dokumenta, kura noradīta vērtība, nematerialo ieguldījumu vai pamatlīdzekli uzskaita noradītaja vērtība.

Ja vērtība nav noradīta, SAC Veģi izveidota komisija, nepieciešamības gadījuma pieaicinot attiecīgas jomas specialistu, nosaka saņemta attiecīga ieguldījuma vērtību un paredzamo lietošanas laiku.

Ieguldījumu saņemot ka davinajumu, palielina attiecīgo ieguldījumu kontu un atbilstošo ieņēmumu kontu, gramatojot:

D  1120 Licences un tamlīdzīgas tiesības

Zeme, ēkas un būves

1231 Transporta līdzekļi

1232 Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

1233 Bibliotēku fondi

Datortehnika

1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigta celtniecība

K 8312 Ieņēmumi no ziedojumiem un davinajumiem naturala veida

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinašana.

Nolietojums jeb amortizacija pamatlīdzekļu sakotnējas vērtības sistematiska sadalīšana pa periodiem to lietderīgas lietošanas laika.

Lietderīgas lietošanas laiks ir laika periods, kura plano izmantot attiecīgo pamatlīdzekli.

Lietderīgas lietošanas laiku nosaka atsevišķi katram pamatlīdzeklim vai to grupam saskaņa ar spēka esošajiem normatīvajiem aktiem.

Saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr. 440 ‘’ Noteikumi par budžeta iestažu pamatlīdzekļu nolietojuma normam un pielietošanas nosacījumiem ’’ no 21.06.2005. nosaka pamatlīdzekļu nolietojuma normas atbilstoši trīs pamatlīdzekļu kategorijam, lietderīgas lietošanas laiku un nolietojuma normu procentuali gada.

Saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr.867 no 15.11.2005.’’Kartība, kada budžeta iestade karto gramatvedības uzskaiti’’ un LR MK noteikumiem Nr. 440 ‘’ Noteikumi par budžeta iestažu pamatlīdzekļu nolietojuma normam un pielietošanas nosacījumiem ’’ no 21.06.2005., SAC Veģi ar rīkojumu Nr.19 no 12.01.2007. ir noteikts, ka bilancē esošajiem pamatlīdzekļiem, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu , gramatvedības uzskaitē izmanto linearo metodi, kas paredz, ka pamatlīdzekļu vērtība samazinas vienmērīgi (12.pielikums)

Saskaņa ar šo metodi katru gadu norakstamo pamatlīdzekļa nolietojuma summu aprēķina, dalot pamatlīdzekļa sakotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) lietderīgas lietošanas laiku.

Nolietojumu (amortizaciju) ilgtermiņa aktīviem aprēķina ne retak ka reizi gada, nolietojumu uzsakot aprēķinat ar nakama mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatacija un beidzot ar nakama mēneša pirmo datumu pēc pamatlīdzekļa ekspluatacijas izbeigšanas.

Ieteikums datortehniku, autotransportu, mērinstrumentus tikai nomat. Nomajot pamatlīdzekļus, nomniekam ir iespēja gūt dažadus labumus ; garantētu uzraudzību un tehnisko apkopi, iespēja lietot jaunakas tehnoloģijas nevis novecojušu datortehniku, transportu un instrumentus.

Pamatlīdzekļu norakstīšanas kartība

Pamatlīdzekļa likvidacijas vai atsavinašanas gadījumos izslēdz pamatlīdzekli no uzskaites, norakstot ta uzskaites vērtību, ka arī samazinot ta uzkrato nolietojumu un pamatlīdzekļa vērtības samazinajumu.

Pamatlīdzekļa likvidacija notiek, ja pamatlīdzeklis ir fiziski vai morali nolietojies un talaka ekspluatacija nav iespējama neatkarīgi no ta atlikušas vērtības.

Izņēmuma gadījumos, ja normatīvajos aktos atļauta kartība pamatlīdzekli pardod, to izslēdz no uzskaites un atzīst prasības pardota aktīva vērtība, gramatojot:

D 2310 Pircēju un pasūtītaju paradi

K  8510 Saņemta atlīdzība no pamatlīdzekļu pardošanas

Pieņem lēmumu par pamatlīdzekļu likvidaciju ir lietderīgi gadījumos, kad tos atjaunot nav iespējams vai tas nav ekonomiski lietderīgi, vai arī, ja objektu nav iespējams realizēt.

Saskaņa ar direktora rīkojumu SAC Veģi ir izveidota komisija, kura par pamatlīdzekļa norakstīšanu atbild sekojoša sastava: komisijas priekšsēdētajs un divi komisijas locekļi. Komisija atbild par materialo vērtību inventarizaciju un materialo vērtību norakstīšanu.

Komisijas pienakums pamatlīdzekļu norakstīšanas gadījumos ir:

Ø   iepazīties ar norakstamo materialo vērtību tehnisko dokumentaciju, gramatvedības uzskaites datiem,

Ø   veikt norakstama pamatlīdzekļa apskati daba, novērtēt un dokumentēt ta atjaunošanas talakas izmantošanas neiespējamību vai nelietderību (nepieciešamības gadījuma izmantojot specialistu atzinumu),

Ø   noskaidrot un dokumentēt pamatlīdzekļu norakstīšanas konkrētos iemeslus (fiziskais, moralais nolietojums, avarijas , dabas stihijas),

Ø   sabojašanas vai nozaudēšanas gadījuma noskaidrot personas un apstakļus, kas ir atbildīgi par notikušo, un iesniegt priekšlikumus vadībai problēmas risinašanai un līdzekļu atgūšanai,

Ø   noteikt pamatlīdzekļa atsevišķu derīgo mezglu vai detaļu talakas izmantošanas iespējas, veikt to novērtējumu pēc zemakas tirgus vērtības,

Ø   sagatavot un nodot apstiprinašanai struktūrvienības vadītajam pamatlīdzekļu norakstīšanas aktus ar priekšlikumiem un slēdzieniem par iespējamo realizaciju – nodot metallūžņos, iznīcinat.

Lai norakstītu pamatlīdzekli ir nepieciešams slēdziens par ta tehniska stavokļa novērtējumu, pamatojoties uz to, sastada norakstīšanas aktu, kura uzrada šadus rekvizītus: iestades nosaukumu, dokumenta nosaukumu un numuru, sagatavošanas datumu, komisijas sastavu, materialo vērtību nosaukumu, inventara numuru, mērvienību, daudzumu, bilances sakotnējo vērtību, nolietojumu, atlikušo vērtību, norakstīšanas iemeslus (pamatojumu), gramatvedības piezīmes, iegades un ekspluatacija nodošanas gadu, tehnisko stavokli.

Norakstot autotransporta līdzekļus, uzrada iegades gadu, detaļu tehnisko raksturojumu, to numurus, nobraukto kilometru skaitu un talakas izmantošanas iespējas. Budžeta iestadē, ja norakstama pamatlīdzekļa atlikusī vērtība ir lielaka par Ls 1000, tad to var norakstīt tikai ar augstakstavošas institūcijas atzinumu par objekta izslēgšanu.

SAC Veģi likvidēto pamatlīdzekļu norakstīšana ir pardomata un tiek veikta atbilstoši likumdošanai un atbilstoši iestades rīkojumiem.

Pamatlīdzekļus noraksta, samazinot ta uzskaites vērtību par uzkrato nolietojumu, pēc tam atlikušo (bilances) vērtību noraksta atbilstošaja izdevumu konta.

Uzkrata nolietojuma norakstīšana:

D  1290 Pamatlīdzekļu uzkratais nolietojums

K 1210 Zemes, ēkas un būves

1231 Transportlīdzekļi

1232 Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

1238 Datortehnika

Ja aktīvam pie atsavinašanas ir atlikusi bilances vērtība, to noraksta gramatojot:

D 8610 No uzskaites izslēgto pamatlīdzekļu vērtība (LR MK noteikumi Nr.867, kontu plans budžeta iestadēm )

K 1210 Zemes, ēkas un būves

1231 Transportlīdzekļi

1232 Parējie saimniecības pamatlīdzekļi

1238 Datortehnika

Gadījuma, ja pamatlīdzeklim ir atgūstama (likvidacijas) vērtība (lūžņi, rezerves daļas), pamatojoties uz SAC Veģi iekšēju dokumentu (aktu), to uzskaita krajumu sastava, atzīstot ieņēmumus.

D 2100 Krajumi

K 8590 Parējie ieņēmumi

Atsavinašanas procesa gramato:

D 2319 Pircēju un pasūtītaju paradi

K 8510 Saņemta atlīdzība no pamatlīdzekļu pardošanas

Starpību starp pardošanas cenu un pamatlīdzekļu atlikušo (bilances) vērtību uzskaita ka ieņēmumus vai izdevumus no aktīvu pardošanas saskaņa ar spēka esošajiem normatīvajiem aktiem.

Par pamatlīdzekļu pardošanas (atsavinašanas) datumu uzskata dienu, kad visi riski un ekonomiskie labumi, kas saistīti ar pamatlīdzekli, pariet aktīva pircējam.

Gadījuma, ja pamatlīdzekļus noraksta vai nodod bez atlīdzības, atzīst izdevumus atlikušas (bilances) vērtības apmēra.

Pamatlīdzekli nododot citai budžeta iestadei, atzīst izdevumus par veiktajiem transfertiem, kurus izslēdz, veicot budžeta izpildes parskatu konsolidaciju.

Izslēdzot no uzskaites un atlikušaja (bilances) vērtība atzīst atbilstošos izdevumus. Gramato:

D 8421 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļa starp budžeta iestadēm

8422 Izdevumi no vērtību nodošanas bezatlīdzības ceļa starp padotība esošajam budžeta iestadēm

K 8610 No uzskaites izslēgto pamatlīdzekļu vērtība

3.2. Krajumu uzskaite

Krajumi ir budžeta iestades īstermiņa aktīvi, kas paredzēti tas darbības nodrošinašanai, atsavinašanai un materialu un izejvielu veida atrodas vai tiks izlietoti saimnieciskas darbības procesa. Budžeta iestades gramatvedības uzskaitē krajumu novērtēšanai piemēro ‘’ pirmais iekša – pirmais ara’’ (FIFO) metodi.

Lai nodrošinatu iestades darbību, izvairītos no partraukumiem pakalpojumu sniegšana , SAC Veģi plano, veido un saglaba optimalo krajumu apjomu, kas nepieciešams iestades darbībai. Krajumu sastava praktiski ietilpst viss tas, kas atrodas noliktava: izejvielas, materiali, degviela, inventars ( sk.3.2.tab.)

3.2.tabula

SAC Veģi krajumu dinamika pa gadiem no 2004. līdz 2008.

[ autores veidots ]

Nosaukums

Konts

gads Ls

gads Ls

gads Ls

2007.

gads Ls

gads Ls

Partikas produkti

Medikamenti un parsiešanas materiali

Saimniecības materiali un kancelejas preces

Kurinamais, degviela, smērvielas

Mašīnu un iekartas rezerves daļas

Atri nolietojamais inventars

Apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi

Gramatvedības uzdevumi krajumu uzskaitē ir:

Ø   savlaicīgi un precīzi uzskaitīt krajumu ieguvi un izmaiņas

Ø   kontrolēt krajumu saglabašanu

Ø   nodrošinat krajumu izlietošanas atbilstoši paredzētajiem mērķiem kontroli

Ø   maksimali novērst krajumu zudumus (bojašanas un piesavinašanas iespējas)

Ø   nodrošinat ražošanas vadību ar informaciju par materialu un izejvielu patēriņu ražošana pašizmaksas aprēķinam.

SAC Veģi noliktava ir krajums ar partikas produktiem, medikamentiem un zalēm , kancelejas un saimniecības precēm, kurinamam, degvielai, smērvielam, mašīnu iekartu rezerves daļam, atri nolietojamam inventaram un apģērbiem, apaviem, veļai un gultas piederumiem . Centra gramatvedības kontu plana konta “Krajumi” ir sekojoši subkonti:

2110 izejvielas un materiali, kurš, ir sadalīts:

2111 partikas produkti

2113 medikamenti, zales un medicīnas materiali

2114 saimniecības materiali un kancelejas piederumi

2115 kurinamais, degviela, smērvielas

2116 mašīnu iekartas un rezerves daļas

inventars

2161 atri nolietojamais inventars

2162 apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi

SAC Veģi biroja preces, saimniecības preces un inventaru pēc struktūrvienības vadītaja pasūtījuma iegadajas saimniecības struktūrvienības vadītajs.

Darbam nepieciešamie materiali no noliktavas tiek izsniegti darbiniekiem un norakstīti. Atbildīgais gramatvedis ievada pavadzīmē noradītas preces un pēc izsniegšanas ar materialo vērtību norakstīšanas aktu vai izsniegšanas sarakstu, noraksta tas uz centra izdevumiem. Pie šadas materialu uzskaites, gada beigas, lai noteiktu krajumu atlikumu, izmanto nepartraukto inventarizacijas metodi.

Krajumus izlietojot, atsavinot vai norakstot , centrs izslēdz krajumus no uzskaites, norakstot to vērtību parskata perioda izdevumos. Krajumus noraksta, novērtējot tos saskaņa ar ‘’pirmais iekša – pirmais ara’’ (FIFO) metodi (LR MK noteikumi Nr.867 . Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’)

SAC Veģi gramatvedība materialu izsniegšanu un norakstīšanu veic pēc FIFO metodes. Piemēram, centra partikas noliktava tiek izsniegtas partikas preces un norakstītas, kas iegadatas pirmas, tapat uzskaiti veic arī medikamentiem, higiēnas precēm, saimniecības precēm un materialiem.



Nav pietiekamas kontroles par krajumu iepirkšanu un to norakstīšanu, ka arī nav izslēgti gadījumi, ka preces tiek pirktas arī personīgajam vajadzībam. Gramatvedība pieņem tikai tas pavadzīmes, kuras ir parakstījis gan preču saņēmējs – iestades darbinieks, gan arī attiecīgas struktūrvienības vadītajs.

Partikas produkti

Subkonta 2112 “Partikas produkti” - uzskaita partikas produktus centra, kuru izdevumu tamē paredzēti asignējumi izdevumu ekonomiskas klasifikacijas koda 2363 “Ēdinašanas izdevumi ” uzkrašanas sarakstos pa materiali atbildīgam personam.

Saņemot partikas produktus uzskaita uzkrašanas sarakstos pa materiali atbildīgam personam. Uzkrašanas saraksta ir šadi radītaji

Ø   piegadataja nosaukums ,

Ø   saņemta dokumenta numurs , datums

Ø   produkta nosaukums , mērvienība, daudzums, summa.

Mēneša beigas saraksta saskaita kopsummas un sastada apgrozījumu parskatu. Partikas produktu izlietošanu uzskaita uzkrašanas saraksta par partikas produktu izlietošanu. Saraksts tiek sastadīts atbilstoši materiali atbildīgam personam, pamatojoties uz ēdienu sarakstu- pieprasījumu.

Ēdienu saraksta - pieprasījuma uzrada partikas produktu nosaukumu , produktu daudzumu vienai personai, kopējo izsniegto daudzumu, cenu un summu , saņēmējas un izsniedzējas personas paraksti. Mēneša beigas saskaita kopsummas un aprēķina izlietoto partikas produktu vērtību, salīdzina ēdinamo personu skaitu.

Produktu analītisko uzskaiti ved atbilstoši nosaukumiem, daudzumam, vērtībai un materiali atbildīgam personam apgrozījumu parskatos. Ik mēnesi apgrozījuma parskatos jasaskaita kopsummas un jaaprēķina atlikumi uz nakoša mēneša sakumu.

Produktu uzskaite noliktava.

Produktu uzskaite noliktava nodrošina to saglabašanu pieņemot , glabajot un izsniedzot. Noliktava ir iekartota ta , lai pēc iespējas atrak varētu produktus saņemt, parbaudīt un izdot. Noliktava ir svari, saldētava , ventilacija, lai tiktu nodrošinata produktu saglabašana. Noliktavu telpas atbilst sanitariem un tehniskiem noteikumiem.

Produktus iegadajas no uzņēmējiem, zemnieku saimniecībam un fiziskam personam.

Ir noslēgti līgumi, ir pavadzīmes vai pieņemšanas akti. Uz attiecīga dokumenta noliktavas parzinis izdara atzīmi par produktu saņemšanu.

Par 2007.gadu iepirkuma procedūra nav veikta atbilstoši ‘’Publiska iepirkuma likumam’’.

Saņemtie produkti noliktava tiek parbaudīti – vai pavadzīmē uzradītais skaits un sortiments atbilst faktam, ka arī produktu kvalitate.

Iztrūkuma vai parpalikuma gadījuma produktu pieņemšana tiek partraukta un noliktavas parzinis ziņo centra direktoram, kurš sastada komisiju. Komisijas sastava ir noliktavas parzinis, gramatvedis un piegadataja parstavis.

Akts sastadams 3 eksemplaros, no kuriem viens kalpo ka pieņemšanas dokuments, otrs – kopa ar pretenziju tiek nekavējoši nogadats piegadatajam, trešais- izmantots tiesa , ja piegadatajs noraida pretenziju.

Akta jauzrada:

Ø   akta numurs, datums;

Ø   produktu saņēmēja rekvizītus;

Ø   komisijas locekļu vardus ,uzvardus, amatus;

Ø   produktu piegadataja rekvizītus,

Ø   citas ziņas , kuras nepieciešams atspoguļot akta;

Ø  pilnu trūkstoša produkta nosaukumu un ta cenu

Produktus un taru noliktava uzskaita noliktavas parzinis daudzumos gramata. Katru produktu veidu ieraksta atsevišķa gramatas M-17 lapa.

Saņemtos produktus katru dienu ieraksta uzskaites reģistros pamatojoties uz sakotnējiem dokumentiem (rēķiniem, aktiem) , izdotos saskaņa ar pieprasījumu veidlapa ( Nr. 299).

Pēc izdoto un saņemto produktu daudzumu iegramatošanas noliktavas uzskaites reģistros, noliktavas parzinis ne retak ka 3 reizes mēnesī nodod dokumentus gramatvedība.

Gramatvedība ne retak ka reizi mēnesī parbauda noliktavas gramatas ierakstus, salīdzinot tos ar gramatvedības datiem.

Produktu uzskaite virtuvē.

Katru dienu centra galvena medmasa iesniedz partikas bloka struktūrvienības vadītajai ziņas par klientu skaitu plkst. 9.00, noradot sadali pa diētam.

Pamatojoties uz klientu skaitu, partikas bloka struktūrvienības vadītaja sastada ēdienkarti (forma 299) viena eksemplara nakošai dienai.

Katra ēdienkartes rūtiņa skaitītaja partikas bloka struktūrvienības vadītaja uzrada produktu daudzumu katra ēdiena vienas porcijas pagatavošanai. Pēc kopsavilkuma datiem ēdienkartē, no noliktavas tiek izsniegti produkti.

Produktus jaieliek katla diētmasas klatbūtnē, bet ne katru reizi tas tiek ievērots. Pēkšņas ēdiena izgatavošanas kontroles tiek veiktas nesistematiski.

Virtuves darbiniekiem ir dota iespēja, neielikt katla, ēdiena gatavošanas procesa, visus produktus.

Grupam ēdienu porcijas izdala saskaņa ar sarakstu. Gatavas produkcijas svaram ir jaatbilst noteiktam normam. Tiek veikti kontroles svērumi.

Medikamenti , zales un medicīnas materiali.

Medikamentus un parsiešanas materialus uzskaita subkonta 2113, tamē paredzēti asignējumi izdevumu ekonomiskas klasifikacijas koda 2341’’ Medikamenti, zales un medicīnas materiali’’ .

Medikamentus un parsiešanas materialus uzskaita saskaņa ar īpašiem metodiskajiem noradījumiem, kuru pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju izdod Labklajības ministrija.

Pie narkotisko vielu saņemšanas, izlietošanas un uzskaites ņem vēra LR MK 2007.gada 27.marta noteikumus Nr.220 ‘’Zaļu iegades, uzglabašanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcinašanas kartība arstniecības iestadēs un socialas aprūpes institūcijas’’.

Medikamentu pieprasīšanai tiek pielietotas pieprasījuma veidlapas. Pieprasījumi narkotiskam zalēm tiek rakstīti atsevišķi no parējam zalēm. Pieprasījumi tiek rakstīti 4 eksemplaros, no kuriem 2 paliek aptieka un 2 centra.

Arstnieciskos līdzekļus no aptiekas saņem pēc pilnvaras centra galvena medicīnas masa .

Medikamenti iestadē glabajas galvenas medicīnas masas atbildība. Dežūrējošam masam tos izsniedz pēc pieprasījumiem. Šīs zales tiek uzskaitītas atsevišķi katrai dežūras medmasai .

Mēneša beigas centra galvena medmasa iesniedz atskaiti par medikamentu izlietošanu.

Medikamentu uzskaite centra gramatvedība.

Medikamentu uzskaite gramatvedība tiek veikta saskaņa ar LR Finansu ministrijas Valsts kases departamenta instrukciju “Medikamenti, zales un medicīnas materiali” konta debeta tiek gramatoti saņemtie medikamenti pēc pavadzīmēm iegades cenas, ka arī bezmaksas saņemtie humanas palīdzības medikamenti. Konta kredīta tiek ierakstīta izlietoto medikamentu vērtība pēc galvenas medmasas izcenotam atskaitēm un tam pievienotas pavadzīmes.

Medikamentu analītiska uzskaite daudzumos un summas tiek vesta gramata forma Nr. 296 un arī datorizēti .

Saimniecības materiali un biroja preces.

“Saimniecības materiali un biroja preces” uzskaita saimniecības materialus un biroja preces, kurus izlieto iestades kartējam vajadzībam (elektrospuldzes, ziepes, sukas, veļas pulveri u.tml.), būvmaterialus kartējam un kapitalajam remontam, celtniecības materialus (ķieģeļus, šiferi, cementu u.c.) subkonta 2114. Centra biroja preces ( papīru, pildspalvas, piezīmju papīru), kas iegadati un tūlīt izsniegti kartējo vajadzību nodrošinašanai, uzreiz noraksta faktiskajos izdevumos, atspoguļojot to kopsummu subkonta 2114 debeta un kredīta. Uz šo vērtību iegadi un saņemšanu apstiprinošiem dokumentiem ir to personu paraksti, kas saņēmušas un izlietojušas šos materialus.

Par materialiem, kuri izmantoti remontiem, sastada materialu norakstīšanas aktu un tami, kur sīki uzrada materialu nosaukumu un ta bilances vērtību, ka arī ta priekšmeta nosaukumu, kuru remontē. Aktu paraksta ne mazak ka trīs komisijas parstavji un apstiprina direktore. Bieži remontmateriali un saimniecības preces nemaz nenonak noliktava, bet no veikala tiek atvestas un izlietotas centra remonta un saimniecības vajadzībam, nav iespējams veikt kontroli par materialu iegadi.

Pastmarkas noraksta izdevumos , pamatojoties uz atbildīgas personas iesniegto aktu, kuru paraksta trīs komisijas locekļi, apstiprina centra direktore.

Kurinamais, degviela, smērvielas.

Kurinamo,( malku, šķeldu, skaidas) degvielu (benzīnu, autoeļļas, dīzeļdegvielu), smērvielas, kas atrodas pie materiali atbildīgam personam, uzskaita subkonta 2115.

Degvielas, eļļas izlietojumu noraksta uz transporta ceļazīmju pamata , kuras tiek izrakstītas nodarbinatai automašīnai katru dienu.

Normatīvais akts 17.02.2006. LM rīkojums Nr.31’’ Par transportlīdzekļu izmantošanu dienesta vajadzībam Labklajības ministrijas padotības iestadēs’’ nosaka ikmēneša nobraukuma normu 3000 km visu socialas aprūpes iestažu vadītajiem. SAC Veģi iekšējais normatīvais akts no 2007.gada 30.aprīļa nosaka ikmēneša transportlīdzekļu nobraukuma normas 3300-3500 km. SAC lietošana esošajam automašīnam Ford Transit un Peugeot 307 faktiskais 2007.gada degvielas patēriņš parsniedza noteiktos limitus( LR LM Iekšēja audita departamenta ziņojums Nr.S-08-07(3.04.02.) no 30.06.2008.)

Ceļazīmēs degvielas patēriņam ir daudz neatļautu labojumu – svītrojumi, parrakstījumi. SAC Veģi ceļazīmju noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībam. Un ceļazīmes nesniedz patiesu priekšstatu par degvielas patēriņu.

Mašīnu iekartas un rezerves daļas.

Subkonta 2116 “ Mašīnu iekartas un rezerves daļas” uzskaita rezerves daļas , kas paredzētas remontam un nolietoto daļu nomaiņai, medicīnas iekartam, traktoriem, transporta līdzekļiem, datoriem u.tml. Rezerves daļu analītisko uzskaiti organizē pēc rezerves daļu nosaukumiem, daudzuma, vērtības, pa materiali atbildīgam personam.

Inventars.

Konta 2160 Inventars uzskaita inventaru līdz Ls 150 -ieskaitot , pēc direktores noradījuma, atri nolietojamo inventaru, veļu gultas piederumus , apģērbu un apavus, specifiskas lietošanas inventaru.

Atri nolietojamo inventaru, veļu, gultas piederumus, apģērbu un apavus, specifiskas lietošanas inventaru uzskaita latos un santīmos.

Kontam ir šadi subkonti:

Ø   2161 atri nolietojamais inventars

Ø   2162 apģērbi, apavi, veļa un gultas veļa

Subkonta 2161 Inventars uzskaita atri nolietojamo inventaru. Šis inventars saimnieciskas darbības procesa neatšķiras no pamatlīdzekļiem, vienīgi to vērtība ir zemaka.

Subkonta 2161 debets korespondē ar šadu kontu kredītiem, gramatojot:

Ø   iegadatais atri nolietojamais inventars 2620-2670 vai 5310 ( ja radušas parada saistības), 2380;

Subkonta 2161 kredīts korespondē ar šadu kontu debetu, gramatojot:

Ø   norakstot inventaru 7000.

Subkonta 2162 apģērbi, apavi, veļa un gultas piederumi, uzskaita gultas veļu un piederumus – matračus, spilvenus, segas, palagus, virspalagus, guļammaisus, veļu, kreklus, halatus, virsvalkus, apģērbu uzvalkus, mēteļus, puskažokus, kleitas, jakas, virsjakas, svarkus, bikses u.tml., ka arī apavus,.

Veļu, gultas piederumus, apģērbus un apavus uzskaita pēc nosaukuma, materiali atbildīgas personas, daudzuma un summas saskaņa ar Valsts kases noradījumiem.

Subkonta 2162 korespondē ar šadu kontu kredītiem, gramatojot:

Ø   no piegadatajiem saņemtos krajumus – 2620 –2670 vai 5310 (ja radušas parada saistības).

Subkonta 2162 kredīts korespondē ar šadu kontu debetu, gramatojot:

Ø   norakstot izlietoto inventaru 7000.

Inventaru noraksta tad, kad tas ir pilnīgi nolietojies vai kļuvis nederīgs.
Norakstīšanu izdara pastavīgi darbojošas komisija, kura nosaka priekšmetu nederīgumu, to atjaunošanas nelietderīgumu.

Inventaru inventarizē un ta izmaiņas dokumentē pēc tadiem pašiem principiem ka pamatlīdzekļiem, sagatavojot iekšējos dokumentus – pieņemšanas, nodošanas un norakstīšanas aktus.

Papildus finanšu uzskaites principiem, kas noteikti šaja uzskaites politika, līdz inventara pilnīgai norakstīšanai, budžeta iestade nodrošina materialo vērtību uzraudzību un operatīvo uzskaiti saskaņa ar iestades iekšējiem noteikumiem.

Krajumu norakstīšana

Krajumus norakstot, atsavinot, nododot citai budžeta iestadei vai konstatējot to iznīcinašanu prettiesiskas darbības rezultata, krajumus izslēdz no uzskaites, norakstot to uzskaites vērtību izdevumos.

Gramato:

D 7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu veids)

8420 Izdevumi no bezatlīdzības ceļa nodotam materialajam vērtībam

8600 Parējie izdevumi

K 2100 Krajumi

Norakstot inventarizacijas rezultata konstatētos zudušos, bojatos vai novecojušos krajumus, gramato:

D 8640 Inventarizacijas konstatētie iztrūkumi

K  2110 Izejvielas un materiali

2160 Inventars

Inventarizacijas rezultata konstatējot krajumu parpalikumu, gramato:

D  2110 Izejvielas un materiali

D  2160 Inventars

K  8540 Inventarizacijas konstatētie parpalikumi

3.3.Debitori

SAC Veģi kontu plana svarīgs postenis apgrozamo līdzekļu apakšgrupa ir “Debitori”. Šeit tiek apkopota informacija par visiem iestades paradniekiem, tatad par iestades līdzekļiem, kas vēl nav iestades rīcība. Apakšgrupa uzskaita izveidojušos paradus no preču vai pakalpojumu pardošanas, par norēķiniem par prasībam pret personalu, ka arī par parmaksatiem un iepriekš samaksatiem nodokļiem. Iestades paradnieki var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Pati iestade, sastadot savu kontu planu, izvēlas detalizacijas pakapi debitoru uzskaites parskatamībai.

SAC Veģi kontu plana šī konta apakšgrupa ir detalizēta, lai padarītu vienkaršaku šo kontu informacijas lietošanu , ka arī varētu iegūt pareizu priekšstatu par arējiem (juridiskas un fiziskas personas arpus iestades) un iekšējiem (iestades darbinieki) debitoriem

pircēju un pasūtītaju paradi

2370 parmaksatie nodokļi

2380 prasības pret personalu

2390 parējas prasības

SAC Veģi kontu plana kontam “Pircēju un pasūtītaju paradi” nav atvērti subkonti katram debitoram, jo datorprogrammas “UVIS” atskaitēs kontu apgrozījuma pa klientiem var aplūkot visus klientus, kas un par kadu summu ir parada iestadei.

SAC Veģi sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar apkuri un komunalo apsaimniekošanu. Par šiem pakalpojumiem, gramatvedība tiek izrakstīts rēķins.

Ar Sabiles novada pašvaldības aģentūru, kas izmanto SAC Veģi pakalpojumus, tiek slēgti līgumi, kur tiek atrunata samaksas kartība, bet arī tad ne vienmēr ir garantija, ka samaksats tiks laikus un pilnība.

Debitoru prasību atlikumus bilancē norada neto vērtība, kas aprēķinata, no šo prasību uzskaites vērtības atskaitot nedrošiem (šaubīgiem) paradiem izveidotos uzkrajumus. Uzkrajumus prasībam veido, ja pastav risks, ka debitors neatmaksas pilnu paradu summu. Par šo summu izslēdz no bilances debitoru paradus, atstajot tos uzskaitē. Uzkrajumi nedrīkst parsniegt reali nepieciešamas summas.

Budžeta iestades prasības, kuru saņemšana ir kavēta, pēc to atgūšanas iespējamības iedala nedrošos (šaubīgos) parados un bezcerīgos (zaudētos) parados. Nedrošie (šaubīgie) debitoru paradi ir prasību summas, kuru saņemšanas iespējas tiek apšaubītas.

Debitoru paradu uzskaites visparīgais noteikums paredz to inventarizaciju un bezcerīgo un nedrošo paradu norakstīšanu kartējas izmaksas. Ka rada prakse, parastais debitoru paradu termiņš ir viens vai divi mēneši. Gadījumos, ja šis termiņš tiek parsniegts, iestade veic samaksas kontroli - izsūta savstarpējo norēķinu salīdzinašanas aktu un salīdzina parada summu ar pasūtītajiem (13.pielikums). Talak īpaši tiek sekots līdzi šo rēķinu apmaksai. Ja no klienta puses nav nekadas rīcības, tiek sūtīts brīdinajums, ka turpmako pakalpojumu izpilde tiek partraukta uz nenoteiktu laiku, līdz visi rēķini tiks apmaksati. Notiek arī telefoniskas parrunas ar paradniekiem par apmaksas termiņiem.

Konta “Prasības pret personalu” uzskaita visas prasības pret iestades darbiniekiem. Avansus saimnieciskiem darījumiem SAC Veģi neizsniedz. SAC Veģi izsniedz komandējuma avansu savas iestades darbiniekiem. Par saņemtam summam avansieri iesniedz gramatvedība avansa norēķinu, pievienojot izdevumus apliecinošus dokumentus. Neizmantoto avansa atlikumu avansierim jaatmaksa trīs dienu laika pēc avansu norēķina iesniegšanas. Ne katru reizi tiek savlaicīgi iesniegtas komandējuma atskaites. Netiek savlaicīgi atmaksati neizmantotie avansu atlikumi.

3.4. Naudas līdzekļi

Skaidras naudas uzskaite kasē.

Naudas līdzekļu uzskaite ir naudas plūsmas operaciju atspoguļojums bankas kontos un kasē. Naudas līdzekļu pieņemšanai, izsniegšanai un glabašanai iestadei ir kase. Par kasē veiktajam operacijam – ieņēmumiem un izdevumiem tiek kartota kases gramata. Kases operaciju organizacijas kartību reglamentē LR MK noteikumi Nr.584 “Kases operaciju uzskaites noteikumi” no 21.10.2003.

Ieņēmumu orderis tiek veidots par skaidras naudas saņemšanu sekojošos gadījumos:

Ø   skaidras naudas saņemšana par pakalpojumiem (transporta, ēdinašanas);

Ø   no bankas- dotacijas iedzīvotajiem, klientu kabatas nauda.

Naudas kustība kasē noformējama ar divam veidlapam - gan ar kases ieņēmumu orderi, gan ar kases izdevumu orderi, izsniedzot skaidru naudu klientiem SAC Veģi kases izdevumu orderi izraksta galvenais gramatvedis un izsniedz galvena gramatveža vietniecei izpildīšanai. Kases izdevumu orderi reģistrē uzskaites reģistra.

Skaidro naudu, dotaciju iedzīvotajiem izsniedz tikai ar uzņēmuma vadītaja rīkojumu. Pēc naudas izsniegšanas, galvenas gramatvedes vietniece ieraksta kases izdevumu orderi kases gramata.

Kases gramata tiek paradīts atlikums dienas sakuma, reģistrēti visi tekošaja diena notikušie darījumi: gan izdevumu, gan ieņēmumu apgrozījums, ka arī atlikums dienas beigas. Kalendaram gadam noslēdzoties, izdrukas tiek iesietas hronoloģiska secība, numurētas un caurauklotas.

Atbildīgais gramatvedis kases gramatu karto dienas, kad tiek veikti darījumi, kases gramatu noslēdz mēneša pēdēja darba diena. Šie LR MK noteikumi Nr.584 “Kases operaciju uzskaites noteikumi” no 21.10.2003, kas izdoti saskaņa ar likuma “Par gramatvedību” 15.pantu, tiek stingri ievēroti. Kases operaciju parkapumi gan Valsts kontrolei, gan LR LM SPP un LR LM auditam veicot parbaudes, netika konstatēti.

Norēķinu konta operaciju uzskaite.

Naudas līdzekļu uzglabašanai un norēķinu operacijam uzņēmumi atver norēķinu kontus. Visam budžeta iestadēm Latvija norēķinu konti ir atvērti Valsts kasē. Bankas kontos uzkrajas naudas līdzekļi un ieņēmumi par veiktajiem darbiem un sniegtajiem pakalpojumiem, ka arī tiek veikti norēķini ar piegadatajiem, iestades darbiniekiem un valsts budžetu.

SAC Veģi Valsts kasē ir atvērti trīs konti:

2621- pamatbudžeta konts

2623- ziedojumu un davinajumu konts

2624- depozītu konts (dotacijas iedzīvotajiem, klientu kabatas nauda )

No Valsts Kases kontiem SAC Veģi izdara savus svarīgakos maksajumus: maksa piegadatajiem par precēm, materialiem un pakalpojumiem, maksa nodokļus budžetam. Lai veiktu norēķinus ar pasūtītajiem, piegadatajiem, iestades darbiniekiem un valsts budžetu, tiek rakstīts maksajumu uzdevums. Maksajuma uzdevumam ir jasatur šadi dati:

Ø     kartas numurs un izrakstīšanas datums;

Ø     maksataja nosaukums un atrašanas vieta, ta reģistracijas numurs un norēķinu konta numurs;

Ø     maksataja bankas nosaukums, atrašanas vieta un kods;

Ø     naudas saņēmēja nosaukums, atrašanas vieta, reģistracijas numurs un norēķinu konta numurs;

Ø     naudas saņēmēja bankas nosaukums, atrašanas vieta un kods;

Ø     maksajuma summa ar vardiem un cipariem;

Ø     norēķinu operacijas pamatojums, līguma numurs un datums, preču transporta pavadzīmes numurs un izrakstīšanas datums, saņemtas vai nosūtītas preces, sniegto pakalpojumu īss raksturojums.

Maksajuma uzdevumu druka viena eksemplara. Maksajuma uzdevumu paraksta tas personas, kuram ir tiesības rīkoties ar konta līdzekļiem un kuru parakstu paraugi atrodas Valsts kasē. Maksajuma uzdevums tiek iešūts pie bankas dokumentiem.

Samaksa tiek veikta ar internetbankas palīdzību.

Norēķinu kontos, tapat ka kasē tiek uzskaitīti visi ieņēmumi un izdevumi, dienas beigas konti tiek slēgti Valsts kases izraksta, kura tiek uzradīts budžeta līdzekļu atlikums uz dienas sakumu, debeta un kredīta apgrozījuma summas un budžeta līdzekļu atlikums uz dienas beigam.

SAC Veģi bezskaidras naudas maksajumu veikšanas procedūra pamata atbilst LR Likumam “Par gramatvedību”. Pirms piegadataju rēķinu iesniegšanas gramatvedība, rēķinus parbauda un ar savu parakstu par to lietderību akceptē struktūrvienības vadītajs un par apmaksas veikšanu , akceptē SAC Veģi direktors. Gramatvedim, kas veic preču pavadzīmju un rēķinu ievadi un maksajumu uzdevumu izrakstīšanu, nav otra paraksta tiesības. Ta tiek novērsta krapšanas iespēja.

Saņemot naudas līdzekļus norēķinu konta, atbilstoši kredītiestades konta izrakstam palielina attiecīgo naudas līdzekļu kontu saņemtas summas apjoma un samazina attiecīgo aktīvu, pasīvu vai ieņēmumu kontu atbilstoši naudas saņemšanas iemeslam, gramatojot:

D  2600 Naudas līdzekļi

2610 Kase

2611 Pamatbudžeta līdzekļi

2614 Kase ( depozītu)

2620 Norēķinu konti Valsts kasē

2621 Pamatbudžeta līdzekļi

2623 Ziedojuma un davinajuma līdzekļi

K 2000 Apgrozamie līdzekļi

5000 Kreditori

6000 Ieņēmumi

8000 Dažadi ieņēmumi un izdevumi

Maksajot naudas līdzekļus, atzīst to samazinajumu un uzskaita attiecīgo darījumu – naudas maksajumu rezultata iegūtos aktīvus, samazinatas saistības vai, atsevišķos gadījumos, tiešu izdevumu apmaksu. Saskaņa ar veikto darījumu, gramato:

D  1000 Ilgtermiņa ieguldījumi

2000 Apgrozamie līdzekļi

5300 Kreditori

7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

8000 Dažadi izdevumi ( atbilstošais ieņēmumu konts)

K 2620 Naudas līdzekļi

3.5. Kreditori

Kreditoru parads ir iestades saistības pret citam juridiskam vai fiziskam personam. Reti kurš uzņēmums sava darbības laika varētu iztikt bez aizņēmumu izmantošanas. Aizņēmumi var būt ilgtermiņa un īstermiņa. Aizņēmumus var saņemt kredītiestadēs (tad tie ir definējami ka kredīti), no citiem uzņēmumiem (aizdevumi) un no fiziskam personam. Uzņēmuma jaorganizē analītiska uzskaite pa aizņēmuma veidiem , klasificējot tos pēc izmantošanas termiņa (ilguma) un pēc pazīmes , no ka aizņēmums saņemts.

Katrs uzņēmums savas saimnieciskas darbības nodrošinašanai izmanto daudz un dažadu citu uzņēmumu pakalpojumus (īrē telpas, maksa par telekomunikaciju pakalpojumiem, par apkuri, elektroenerģiju, iepērk preces). Maksats netiek uzreiz. SAC Veģi sadarbības uzņēmumi izraksta rēķinus, kuros tiek noradīts apmaksas termiņš. Šadu kreditoru uzskaitei kontu plana ir paredzēts konts “Norēķini ar piegadatajiem”, kuru pēc savas darbības specifikas var sadalīt sīkak. SAC Veģi nav nepieciešams šo kontu sadalīt sīkak, jo datorprogramma “UVIS” virsgramatas atskaitēs var aplūkot kontu apgrozījumu pa klientiem, kur var redzēt, cik un par ko centrs ir parada saviem piegadatajiem.

Par rēķinu apmaksu gramatvedības nodaļa ir atbildīgs attiecīgais gramatvedis, kuram šie pienakumi ir noteikti amata apraksta.

Saņemot rēķinu, tas tiek izvērtēts – vai SAC Veģi rekvizīti ir pareizi, vai ir noslēgts attiecīgs līgums, vai ir bijis pieņemšanas – nodošanas akts, kas dotu tiesības rēķinu apmaksat. Preču un pakalpojumu pasūtījums tiek izdarīts konkrētam piegadatajam, kur vajadzētu pamatojoties uz cenu aptaujas, atklata konkursa vai citam procedūram. Šadu kartību nosaka likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībam”, kas nosaka arī to, kuru no iepirkuma procedūram konkrēta situacija izvēlēties. Likuma mērķis ir valsts līdzekļu efektīva izmantošana, maksimali samazinot pasūtītaja risku. SAC Veģi nav veiktas iepirkuma procedūras pasūtījumiem un pakalpojumiem pilnīgi.

SAC Veģi gramatvedība saņemot preču pavadzīmi vai pakalpojumu rēķinu, datorprogramma ‘’ UVIS’’ tiek ievadīta sekojoša informacija: datums, numurs, noliktava- materiali atbildīga persona, klients, apmaksas termiņš, kurš ir minēts pavadzīmē, preces- tas izvēlas no saraksta pēc koda , skaits, cena, finansējums, atbildīgais un piezīmes, norada rēķina numuru.

Nereti mēdz būt gadījumi, kad saņemtie preču pavadzīmes-rēķini gramatvedība tiek nodoti ar nokavēšanos, kad noradītais apmaksas datums sen pagajis. Sazinoties kreditoram ar gramatvedības nodaļu, rēķini tiek sameklēti un apmaksas tiek veiktas. SAC Veģi kreditoru parads katru mēnesi vidēji sastada aptuveni 20000 latu. Paradu summa izveidojas sakara ar nepietiekošo finansējumu.

Preču pavadzīmes un rēķini netiek, pirms nodošanas gramatvedība, reģistrētas preču pavadzīmju reģistracijas žurnala, pēc to saņemšanas datuma, ka to nosaka LR MK Nr. 1046. No 27.12.2005.’’Noteikumi par stingras uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem’’. Ievadot pavadzīmes datorprogramma ’’UVIS ‘’, gramatvedis ka saņemšanas datumu uzrada tas dienas datumu, kad pavadzīme tiek ievadīta gramatvedības programma. Tas nepatiesi atspoguļo kreditoru paradu realo summu un izdevumus uz noteikto laika periodu, jo netiek ievērots gramatvedības pamatprincips – uzkrašanas princips, kas nosaka, ka ieņēmumi un izdevumi janorada ņemot vēra ta rašanas laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku.

Iesaku ienakošas pavadzīmes lietvedība reģistrēt pavadzīmju reģistracijas žurnala un tikai pēc tam tas nodot ar parakstu gramatvedības daļa apmaksai.

Bilancē ka ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru saistības atsevišķi norada šadas saistības:

Ø   paradi piegadatajiem un darbuzņēmējiem;

Ø   norēķini par darba samaksu un ieturējumiem

Ø   nodokļi un socialas apdrošinašanas maksajumi

Ø   nakamo periodu ieņēmumi

Kontu grupa 5310 ‘’Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem’’ :

Konta 5311’’ Saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem’’, uzskaita centra saistības par saņemtajam precēm un pakalpojumiem, kuru apmaksas termiņš neparsniedz gadu no bilances datuma.

Konta 5420 ‘’Uzkratas saistības’’, uzskaita saistības par izdevumiem, kas attiecas uz parskata periodu, bet par ko attaisnojuma dokuments (piemēram, rēķins) parskata perioda nav saņemts, vai tamlīdzīgas samēra precīzi aprēķinamas saistības (piemēram, detalizētas uzkratas saistības centra darbinieku atvaļinajumu izmaksam)

Kontu grupa 5600 ‘’Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)’’ uzskaita centra saistības par darba samaksu un ieturējumiem.

Ø   Konta 5611 ‘’Norēķini par darba samaksu kartēja mēnesī’’ uzskaita centra saistības pret personalu par kartēja mēneša darba samaksu.

Ø   Konta 5621 ‘’Ieturējumi pēc izpildrakstiem’’ uzskaita aprēķinatos un vēl neparskaitītos ieturējumus no darbinieku darba samaksas.

Ø   Konta 5629 ‘’Citi ieturējumi’’ uzskaita ieturējumus no darbinieku darba samaksas (aprēķinatos un vēl neparskaitītos darbinieku arodbiedrības biedru naudas maksajumus, darbinieku komunalos maksajumus), un citus ieturējumus, kas nav uzskaitīti kontos 5621

Kontu grupas ‘’5720 Nodokļi un socialas apdrošinašanas maksajumi’’ uzskaita saistības par nodokļu un socialas apdrošinašanas maksajumiem. Lieto kontus :

Ø   5721 ‘’Iedzīvotaju ienakuma nodoklis’’,

Ø   5722 ‘’Valsts socialas apdrošina­šanas obligatas iemaksas’’,

Ø   5729 ‘’Parējie nodokļi’’

Kontu grupa 5810 ‘’Parējas īstermiņa saistības’’ uzskaita citas iepriekš neklasificētas budžeta iestades īstermiņa saistības.

Konta 5811’’ Citas saistības pret personalu’’ uzskaita saistības pret personalu

Konta 5813’’ Saistības par saņemto drošības naudu un citiem naudas līdzekļiem” uzskaita dotaciju iedzīvotajiem, klientu kabatas naudu.

Konta 5819‘’ Parējas īstermiņa saistības’’ uzskaita parējas iepriekš neklasificētas saistības, kuru apmaksas termiņš neparsniedz gadu no bilances datuma.

Kreditoru saistību uzskaite.

Saņemot rēķinu (dokumentu) par pakalpojumu izpildi, gramato attiecīgo aktīvu vai izdevumu kontu palielinajumu un atzīst īstermiņa vai ilgtermiņa saistības, gramato:

D  1000 Ilgtermiņa ieguldījumi

2000 Apgrozamie līdzekļi

7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

K 5310 Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem-pa budžeta veidiem

Veicot darījuma apmaksu, samazina atbilstošos saistību un naudas līdzekļu kontus, gramato:

D 5310.Īstermiņa saistības pret piegadatajiem un darbuzņēmējiem

K 2620 Naudas līdzekļi

Aprēķinot centra darba samaksas izdevumus, palielina izdevumus un atzīst atbilstošas saistības, gramato:

D 7000 Izdevumi ( attiecīgais izdevumu konts)

K  5611 Norēķini par darba samaksu kartēja mēnesī

5720 Nodokļi un socialas apdrošinašanas maksajumi

Izmaksajot naudas līdzekļus, nodokļus, samazina saistību un naudas līdzekļu kontus, gramato:

D 5611 Norēķini par darba samaksu kartēja mēnesī

5720 Nodokļi un socialas apdrošinašanas maksajumi

K 2620 Naudas līdzekļi

Ja radušas saistības pret personalu, kas nav saistītas ar darba samaksu, palielina citas saistības pret personalu un izdevumus saskaņa ar darījuma ekonomisko būtību.

Ja darbinieks iesniedz avansa (saimnieciskajiem izdevumiem vai komandējumiem) atskaiti par lielakiem izdevumiem neka izsniegtais avanss, izsniegto avansu noraksta visu izdevumu vērtība un par starpību atzīst citas saistības pret personalu.

Šadus gramatojumus parasti veic parskata perioda beigas, gramatojot:

D  7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

K  2381 Darbiniekiem izsniegtie avansi

K  5819 Parējas īstermiņa saistības

Atmaksajot darbiniekam saņemta avansa (saimnieciskajiem izdevumiem vai komandējumiem) partērēto vērtību, gramato:

D  5819 Parējas īstermiņa saistības pret personalu

K  2620 Naudas līdzekļi

Uzkrato saistību uzskaite.

Uzkratas saistības SAC Veģi ir saistības darbinieku atvaļinajumu izmaksam.

Parskata perioda beigas - gada inventarizacija, konstatē darbiniekiem faktiski pienakošos un neaprēķinato atvaļinajumu samaksu par parskata periodu.

Inventarizacijas saraksts ir gramatvedībai dokumentals pamatojums gramatojumu izdarīšanai.

Ta ir par nostradato laiku aprēķinata un uzkrata saistība pret darbiniekiem, kuru iegramato parskata gada:

D  7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

K  5420 Uzkratas saistības

Uzkratas saistības noraksta perioda, kad saņemts attaisnojuma dokuments par izdevumiem, kuriem uzkratas saistības izveidotas. Uzkrato saistību norakstīšanai gramatojums:

D  5420 Uzkratas saistības

K  7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

Ja uzkrato saistību vērtība mazaka neka izdevumu vērtība, atzīst papildus izdevumus, gramato:

D  5420 Uzkratas saistības

D  7000 Izdevumi

K  2620 Naudas līdzekļi

Ja uzkrato saistību vērtība lielaka neka izdevumu vērtība, samazina uzkratas saistības un koriģē izdevumus, gramato:

D  5420 Uzkratas saistības

K  2620 Naudas līdzekļi

K  7000 Izdevumi (attiecīgais izdevumu konts)

Parskata perioda vienu reizi gada, precizē uzkrato saistību atlikumu, ko nosaka nolikums ‘’ Par uzkrajumiem neizmantotiem atvaļinajumiem’’(14.pielikums).

Secinajumi un priekšlikumi

Secinajumi:

1.SAC Veģi gramatvedību karto atbilstoši LR Likumam ’’Par gramatvedību, likumam ‘’Par budžetu un finanšu vadību’’, ievēro LR MK noteikumus Nr.585 ‘’Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju’’ , ‘’Kases operaciju uzskaites noteikumus’’, ‘’Noteikumus par budžeta ieņēmumu klasifikaciju’’, ‘’Noteikumus par budžeta izdevumu klasifikaciju atbilstoši ekonomiskajam kategorijam’’;

2.Ievēro Finanšu ministrijas rīkojumu’’ Par materialo vērtību norakstīšanu’’, ‘’Par produktu uzskaiti’’, ‘’ Par medikamentu uzskaiti’’ un kartību Nr.1 ‘’Finanšu ministrijas un tas padotība esošo iestažu gramatvedības uzskaites kartība’’.

3.SAC Veģi kontu plans sastadīts atbilstoši iestades specifikai un darbības virzieniem, pamatojoties uz LR MK noteikumiem Nr.867 no 15.11.2005. ‘’ Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti’’.

4.SAC Veģi ir apstiprinati gramatvedības organizacijas dokumenti, kuros noteikta kartība, kada tiek dokumentēti saimnieciskie darījumi.

5.SAC Veģi gramatvedības reģistrus karto licencēta gramatvedības datorprogramma ‘’UVIS’’.

6.Veicot ilgtermiņa ieguldījuma iepirkumus, netiek pilnība ievērots ‘’Publisko iepirkumu likums’’. Pamatlīdzekļi tiek iepirkti, neveicot iepirkuma procedūras.

7. Pieņemot pamatlīdzekļus uzskaitē pamatojums ir preču pavadzīme-rēķins, akts, bet nav direktora rīkojums, kas pieņems pamatlīdzekli materiala atbildība, kur tas atradīsies un vai tas ir pamatlīdzeklis vai inventars.

8. Gramatvedības uzskaite , par pamatlīdzekļa atrašanas vietu nav pilnīga un neatbilst gramatvedības uzskaites datiem, jo struktūrvienību vadītaji, parvietojot pamatlīdzekļus no vienas struktūrvienības uz otru, gramatvedība neiesniedz pamatlīdzekļu iekšējas kustības pavadzīmes.

. SAC Veģi nav rīkojums par dienestiem, kuri pilnvaroti kartot darījumus, netiek ievērots Likums Par gramatvedību 7.pants.

SAC Veģi bieži remontmateriali un saimniecības preces nemaz nenonak noliktava, bet no veikala tiek atvestas un izlietotas centra remonta un saimniecības vajadzībam, kas neizslēdz piesavinašanas gadījumus.

11. Netiek pildīts SAC Veģi iekšējais normatīvais akts.Ne katru reizi tiek savlaicīgi iesniegtas komandējuma atskaites. Netiek savlaicīgi atmaksati neizmantotie komandējuma avansu atlikumi.

12. Lietvedība netiek reģistrētas reģistracijas žurnala un nodotas ar parakstu gramatvedība, ienakošas preču pavadzīmes rēķini, rēķini par pakalpojumiem. Netiek ievēroti LR MK noteikumi Nr.1046 no 27.12.2005. Noteikumi par stingras uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem.

SAC Veģi ceļazīmēs degvielas patēriņam ir daudz neatļautu labojumu – svītrojumi, parrakstījumi. SAC Veģi ceļazīmju noformējums neatbilst normatīvo aktu prasībam 23.04.1996.LR MK noteikumi Nr.154’’Dokumentu izstradašanas un noformēšanas noteikumi’’.

14.Produktus vajadzētu ieliek katla diētmasas klatbūtnē, bet ne katru reizi tas tiek ievērots. Pēkšņas ēdiena izgatavošanas kontroles tiek veiktas nesistematiski.

Priekšlikumi:

1.Ievērot 23.04.1996.MK noteikumus Nr.154’’Dokumentu izstradašanas un noformēšanas noteikumi’’. Ceļazīmes aizpildīt, bez svītrojumiem, parrakstījumiem, atbilstoši normatīvo aktu prasībam. Gramatvedība nepieņemt svītrotas, ar parrakstījumiem ceļazīmes degvielas patēriņam.

2. SAC Veģi remontmaterialus un saimniecības preces nodot noliktava, un tikai tad izrakstīt un izlietot centra remonta un saimniecības vajadzībam.

3. SAC Veģi pievērst lielaku uzmanību iepirkumu procedūru veikšana atbilstoši 06.04.2006.Publisko iepirkumu likumam.

4. SAC Veģi virtuvē produktus ielikt katla diētmasas klatbūtnē Veikt sistematiski pēkšņas ēdiena izgatavošanas kontroles .

5. Pamatlīdzekļus struktūrvienību vadītajiem parvietot reizē ar pavadzīmes izrakstīšanu, lai gramatvedības uzskaite , par pamatlīdzekļa atrašanas vietu būtu pilnīga un atbilstu gramatvedības uzskaites datiem.

6. Par katru pamatlīdzekli, ko SAC Veģi pieņem uzskaitē, izdot direktora rīkojumu, lai gramatvedības nodaļai būtu skaidrs priekšstats, kam pamatlīdzeklis būs uzskaitē, kur tas atradīsies, cik ilgi kalpos, kada būs amortizacijas norma.

7. SAC Veģi lietderīgi izveidot vairakus gramatvedības organizacijas dokumentus pa konkrētam tēmam, jo bieži mainas likumdošana un tad ir jamaina viss nolikums vai kartība.

8. SAC Veģi direktoram izdot rīkojumu par dienestiem, kuri pilnvaroti kartot darījumus. Sevišķa uzmanība japievērš jautajumam, kuri dienesti tiek pilnvaroti kartot darījumus un parakstīt pirmdokumentus, pirms tos apstiprina iestades vadītajs, direktora vietnieks vai viņa pilnvarota persona un nodod izpildei gramatvedība.

9. Pievērst uzmanību savlaicīgai komandējuma atskaišu iesniegšanai gramatvedība un neizmantoto komandējuma avansu atmaksašanai kasē.

10. Lietvedība iekartot reģistracijas žurnalu ienakošo pavadzīmju un rēķinu reģistrēšanai un ar parakstu nodot tas gramatvedība.

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

1.Abizare V.Ievads uzņēmējdarbība. Rīga: SIA ‘’Izdevniecība RaKa’’, 2004.- 140 lpp.

2.Benze I. Finanšu gramatvedība. Rīga: Gramatvedis, 1995.-228 lpp.

3.Grebenko M. Gramatvedības uzskaite. Rīga: ‘’Adrems’’, 1994.- 106 lpp.,1995.-112.lpp.

4.Januška M. Gramatvedības uzskaite praktiskajas situacijas. Rīga: ‘’ Merkūrijs Lat SIA – 360 lpp.

5. Kutuzova O. Finanses un kredīts. Rīga: ’’Biznesa augstskola Turība’’2001.-136.lpp.

6. Rurane M., Uzņēmuma finansu vadība – Rīga: Turības macību centrs, 1997. – 254 lpp.

7. LR likums Par gramatvedību LR Saeimas un MK Ziņotajs Nr.44, 1992. Nr.6, 2004.

8.LR likums Par budžetu un finanšu vadību Latvijas Vēstnesis Nr.41, 06.04.1994.- 26 lpp.

9. Darba likums. Latvijas Vēstnesis, Nr.105, 2001.,Nr.55, 2005.

10. Publisko iepirkumu likums, Latvijas Vēstnesis Nr.65, 25.04.2006.- 50 lpp.

11. LR MK noteikumi Nr.440, 21.06.2005. Noteikumi par budžeta iestažu pamatlīdzekļu nolietojuma normam un pielietošanas nosacījumiem. Latvijas Vēstnesis Nr.100, 29.06.2005.-5 lpp.

12. LR MK noteikumi Nr.584, 21.10.2003. Kases operaciju uzskaites noteikumi. Latvijas Vēstnesis, Nr.150, 28.10. 2003.-9 lpp.

13. LR MK noteikumi Nr.585, 21.10.2003. Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju. Latvijas Vēstnesis Nr.151, 29.10.2003.-12.lpp.

14. LR MK noteikumi no 15.11.2005.Nr.867, Kartība, kada budžeta iestades karto gramatvedības uzskaiti. Latvijas Vēstnesis Nr.187,23.11.2005.-44. lpp.

15. LR MK noteikumi Nr.749, 13.11.2007. Noteikumi par valsts budžeta iestažu un pašvaldību gada parskatu sagatavošanas kartību, Latvijas Vēstnesis nr.1,16.11.2007.-61 lpp.

16. LR MK noteikumi Nr.811, 25.10.2005. Valsts budžeta iestažu un pašvaldību ceturkšņa finanšu parskatu sagatavošanas kartība, Latvijas Vēstnesis Nr.173, 01.11.2005.- 21 lpp.

17.LR MK noteikumi Nr.1046, 27.12.2005. Noteikumi par stingras uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem. Latvijas Vēstnesis, N210,2005.- 1 lpp.

18.LR MK noteikumi Nr.1031, 27.12.2007. Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikaciju atbilstoši ekonomiskajam kategorija.

19.LR MK noteikumi Nr.1032, 27.12.2007. Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikaciju.

20. LR MK noteikumi Nr.154, 23.04.1996. Dokumentu izstradašanas un noformēšanas noteikumi, Latvijas Vēstnesis Nr.74/75, 30.04.1996.- 45 lpp. ( ar grozījumiem)

21.LR MK noteikumi Nr.201, 27.03.2007. Noteikumi par obligati piemērojamiem Latvijas gramatvedības standartiem. Latvijas Vēstnesis Nr.54, 30.03.2007. – 2 lpp.

22. LR MK noteikumi Nr.220, 27.03.2007. Zaļu iegades, uzglabašanas, izlietošanas uzskaites un iznīcinašanas kartība arstniecības iestadēs un socialas aprūpes institūcijas. Latvijas Vēstnesis Nr. 55, 03.04.2007.- 15 lpp.

23. SAC Veģi nepublicētie materiali.

Interneta materiali:

24. www.fm.gov.lv

25. www.vkase.gov.lv

26. www.likumi.lv

27. www.ge.lv





Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 3761
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved