Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Patstavīgais darbs „Nafta“

dažādi

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Patstavīgais darbs „Nafta“



 

 

 

Nafta

Raksturojums

Nafta ir eļļains šķidrums ar īpatnēju smaku, gaiši līdz tumši brūns, arī gandrīz melns. Tas ir sarežģīts ogļūdeņražu maisījums, kura galvena sastavdaļa ir alkani, alicikliskie savienojumi (naftēni) un to atvasinajumi. Nafta satur arī arēnus un dažadu piemaisījumu - skabekli saturošus atvasinajumus, sēra atvasinajumus, slapekļa atvasinajumus, ka arī nafta izšķīdušas naftas pavadgazes, ūdeni, mineralsaļus.



Fizikalas īpašības

Blīvums 650-1050 kg/m3, pēc blīvuma izšķir vieglo, vidējo un smago naftu. Naftai nav noteiktas viršanas temperatūras, ta partvaicējas plaša temperatūru intervala, tas norada ka nafta ir vielu maisījums. Nafta šķīst organiskajos šķīdinatajos, nešķīst ūdenī, bet veido ar to emulsijas.

Naftas partvaices svarīgakie produkti un to izmantošana

Partvaices galvenas frakcijas

Galveno frakciju talakas partvaices produkti

Partvaices produktu izmantošana

  1. benzīna frakcija

Iegūst līdz 150 C0 temperatūra.

Satur ogļūdeņražus ar 5..9 oglekļa atomiem molekula

1)       pentans (virš. temp. 38 C0)

2)       gazolīns (šķidrums, virš. temp. 4070 C0)

3)       benzīns (šķidrums, virš. temp. 70120 C0)

4)       ligroīns (šķidrums, virš. temp. 120140 C0)

Organiskajam sintēzēm

Šķīdinatajs. Izmanto arī organiskajam sintēzēm

Automobiļu un lidmašīnu degviela

Traktoru degviela

2.        petrolejas frakcija

Iegūst 150300 Co temperatūra

Satur ogļūdeņražus ar 916 oglekļa atomiem molekula

1)       petroleja (šķidrums, virš. temp. 150300 Co)

2)       solareļļa (virš. temp. augstaka par 275 C0)

Traktoru un reaktīvo lidmašīnu degviela;

Dīzeļdzinēju degviela

1.        Mazuts

Ogļūdeņraža maisījums, kas paliek pari pēc naftas partvaices. Tas satur ogļūdeņražus ar lielu molekulmasu.

Mazutu talak partvaicē temperatūras, kas augstakas par 360 C0

1)       solareļļa;




2)       ziežeļļas;

3)       vazelīns;

4)       parafīns;

5)       gudrons

Dīzeļdzinēju degviela

Dažadu mehanismu eļļošanai

Farmakoloģija

Sveču un sērkociņu ražošanai

Ceļu asfaltēšanai

Atrašanas daba

Nafta ir derīgais izraktenis, kas veidojas un uzkrajas Zemes garoza. Nafta uzkrajas galvenokart nogulmiežu tukšumos, veidojot iegulas, no kuram rodas atradnes. Lielaka daļa atradņu atrodas iežu antiklinalas krokas platformu ieliecēs, ieliektas platformu malas, reģenerēto kalnu ieplakas, alpīno kalnu malas un ieplakas. Lielaka daļa zinatnieku atzīst, ka nafta veidojas no augu un dzīvnieku atliekam, kas uzkrajušas jūras baseinu nogulas un pēc tam parveidojušas litoģenēzes procesos zemes dzīlēs 1,2-6 km dziļuma. Par to liecina hemofosiliju atklašana nafta, ka arī oglekļa stabilo izotopu sadalījums nafta, iežu organiskajas vielas un organismos. Tomēr eksperimentali pieradīta arī neorganiska naftas izcelšanas hipotēze, pēc kuras nafta rodas dažadas reakcijas Zemes mantija.

Nafta pasaulē

Visa pasaulē ir vairakas naftas atradnes, no kuram lielakas atrodas Tuvajos Austrumos – Saūda Arabija, Iraka, Apvienotos Arabu Emiratos, Kuveita, Irana un citur. Arī citur pasaulē ir daudz naftas adradņu ka piemēram Ziemeļjūra, Krievija, ASV utt., taču šīs naftas atradnes nav tik lielas ka Tuvajos Austrumos

 

Nafta Latvija

Kembrija un ordovika vecuma nogulumi Latvijas rietumdaļa un Baltijas jūras akvatorija satur naftu. Naftu saturošie slaņi Latvija konstatēti kembrija, ordovika, silūra sistēma. Pēc ogļūdeņraža sastava Latvijas nafta pieskaitama pie metana naftu grupas. Ta satur vairak neka 50 % gaišo frakciju, no tam 21 % benzīna frakciju.

Latvijas sauszemes atradnēs varētu būt ap 100 miljonus barelu naftas, bet Latvijas jūras teritorija - aptuveni 360 miljoni barelu (ir veikti tikai visparēji ģeoloģiski pētījumi bez padziļinatas atradņu izpētes). Pēc citiem datiem, kopa Latvija varētu būt ap 250 miljonu barelu naftas.

Latvija ir konstatēti atsevišķi ģeoloģiski pacēlumi, ko ģeologi sauc par naftas slazdiem. Šelfa ir ap 20 šadu naftas ieguves ziņa perspektīvu pacēlumu. Pirmo reizi Latvija nafta atrasta 1963. gada (Kuldīgas rajona Gudenieku pagasta). Tas krajumi ir ap 770 tūkstoši tonnu. Gudenieku nafta ir augstas kvalitates – ta dēvēta parafīna tipa nafta, kam ir augsta kvalitate, taču ta ir maz piemērota benzīna ražošanai. Šada nafta, to parstradajot, ir derīga kosmētiskas produkcijas ražošanai. Pašlaik (15.05.2007) Gudenieku pagasta SIA 'Alīna' apsaimnieko 983 m dziļu urbumu.

 

Izmantošana

Naftu plaši izmanto daudzas tautsaimniecības nozarēs, bet galvenokart par kurinamo iekšdedzes dzinējiem (gan tieši, gan sadalot frakcijas pēc viršanas temperatūras) un par izejvielu ķīmiskaja rūpniecība daudzu dažadu ķīmisku produktu ražošanai. Nafta ir viena no galvenajam enerģētiskajam izejvielam. Ta ir pirmaja vieta pasaules energobilancē. Naftas ķīmiska rūpniecība ir smagas rūpniecības nozare, ķīmiskas rūpniecības nozarkopa, kas aptver sintētisko materialu un izstradajumu ražošanu (plastmasa, tekstilijas un citu derīgu izstradajumu ražošanai), izmantojot naftas parstrades rūpniecības un gazes rūpniecības produkciju. Naftas ķīmiskas rūpniecības uzņēmumos ražo sintētisko kaučuku, kvēpus, organiskas sintēzes rūpniecības, gumijas - azbesta, gumijas izstradajumus. Naftas parstrades rūpniecība - smagas rūpniecības nozare, ietver uzņēmumus, kas no naftas iegūst dažadus naftas produktus (degvielu, eļļas, parafīnus, mazutu u.c.). Naftas parstrades rūpniecības produktus izmanto dažadas tautas saimniecības nozarēs.

  

Globalas problēmas

Mēs esam ļoti atkarīgi no naftas, jo bez tas mums nebūtu ne transporta, ne produkcijas, kuru ražošana izmanto naftu. Naftas resursi strauji sak izsīkt, un tuvakas simtgades laika tas var būt ļoti maz vai pat nebūt vispar. Naftas ieguves apjomi ir ļoti lieli salīdzinajuma ar naftas atjaunošanas laiku. Nafta atjaunojas tikai vairaku tūkstošu gadu laika. Zinatnieki noskaidrojuši ka daļēji bez naftas mēs varam arī iztikt piemēram pievēršoties biodegvielas izmantošanai, elektroenerģijas iegūšanai izmantojot atjaunojamos resursus, piemēram, saules baterijas vai vēja ģeneratorus.

No naftas noplūdes bieži vien rodas arī smagi vides piesarņojumi un iet boja tūkstošiem sugu dzīvnieku, putnu, zivju un augu.

  

Informacijas avoti:

Organiska ķīmija (F. Feldmanis, G. Rudzītis);

Wikipedia.org

Ģeografijas enciklopēdija








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1042
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site