Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Latvijas Enerģētika

ekonomiku

+ Font mai mare | - Font mai mic






DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

TERMENI importanti pentru acest document

:

Latvijas Enerģētika

Enerģijas ražošana

Latvenergo enerģiju ražo trijas Daugavas hidroelektrostacijas (HES) un divas Rīgas termoelektrostacijas (TES), ka arī Aiviekstes HES un Ainažu vēja elektrostacija (VES). Energosistēmas stacijas uzstadīto ģeneratoru kopēja jauda ir 2054 MW.

Daugavas hidroelektrostacijas
Latvenergo filiales Daugavas hidroelektrostacijas (DHES) parziņa ir trīs Daugavas hidroelektrostacijas – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES. Ar elektroenerģiju Daugavas HES nodrošina vidēji 50% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Tomēr šis skaitlis ir ļoti mainīgs, jo elektroenerģijas izstradi hidroelektrostacijas ietekmē hidrometeoroloģiskie apstakļi, kuri katru gadu ir citadi.

Ķeguma HES ir vecaka Daugavas hidroelektrostacija, kura sastav no divam atsevišķam dažados laikos celtam spēkstacijam Daugavas labaja un kreisaja krasta. Pirmas spēkstacijas celtniecība uzsakta 1936. gada, pabeigta – 1939. gada. Laika no 1976. līdz 1979. gadam palielinata spēkstacijas jauda, uzbūvējot Ķeguma HES-2. 2001. gada pabeigta Ķeguma HES rekonstrukcija, palielinot elektrostacijas darbības efektivitati un jaudu.



Pļaviņu HES uzcelta ļoti īsa laika - no 1961. līdz 1966. gadam. Pļaviņu HES celtnes ir ieprojektētas sarežģītos ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstakļos – uz malsmilts un smilšmalu gruntīm ar samēra augstu kritumu. HES ēka ir apvienota ar ūdens pargazni. No 1991.-1996. gadam tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregatu rekonstrukcija, bet no 1999.-2001. gadam vēl divu, ka rezultata ir paaugstinata stacijas jauda un efektivitate. Pļaviņu HES pēc uzstadītas jaudas ir lielaka hidroelektrostacija Baltija.


Rīgas HES ir jaunaka no Daugavas hidroelektrostacijam. Daugavas hidroelektrostaciju kaskades pirma pakape ir uzbūvēta Doles sala 35 km attaluma no Daugavas grīvas. Rīgas HES celtniecība iesakta 1966. gada, pirmo hidroagregatu iedarbina 1974. gada, bet projektēto jaudu hidroelektrostacija sasniedz 1976. gada.
Hidrotehnisko būvju pamata ir mals un dolomīti.

Hidroelektrostaciju raksturojums:

Ķegumu HES1/HES2

Pļaviņu HES

Rīgas HES

Uzstadīta jauda, MW

72/192

868,5

402

Hidroagregatu skaits

4/3

10

6

Maksimalais kritums, m

14/14

40

18

Aizsprosta garums, m

2161

4032

15400

Daudzgadīgais vidējais caurplūdums, m3/s

615

610

640

Ūdenskratuves tilpums, milj. m3

168,3

500,1

324,6

 

Rīgas termoelektrostacijas (Rīgas TES)
Latvenergo filiale Rīgas TES izveidota 2001. gada 12. februarī, apvienojot divas termoelektrocentrales: Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2. Izstradato elektroenerģiju Rīgas TES nodod Augstsprieguma tīklam, bet saražoto siltumenerģiju realizē A/S Rīgas siltums.

Rīgas TEC-1

Rīgas pirma termoelektrocentrale celta laika no 1954. līdz 1958. gadam. Pēc rekonstrukcijas, kas pabeigta 2005. gada, TEC-1 ražotnes pašreizēja uzstadīta elektriska jauda ir 142 MWel, siltuma jauda ir 375 MWth.

2001. gada tika uzsakts termoelektrostacijas rekonstrukcijas projekts, esošas iekartas aizvietojot ar modernam, mūsdienu tehnoloģijam atbilstošam gazes-tvaika cikla koģeneracijas iekartam, kas ļauj paaugstinat kurinama izmantošanas lietderības koeficientu. Tada veida samazinas izmaksas enerģijas ražošanai un padarot to konkurētspējīgu enerģijas tirgū. Rekonstrukciju pabeidza 2005. gada nogalē. Jauno gazes-tvaika kombinēta cikla bloku uzstadīja vēsturiskaja TEC-1 ražotnes teritorija, piesaistot to esošajai infrastruktūrai.

Projekta realizacijas rezultata sasniegta ievērojama ūdens resursu patēriņa un kaitīgo vielu emisijas samazinašana, tadejadi mazinot elektrostacijas līdzšinējo ietekmi uz apkartējo vidi.

Rīgas TEC-2
Rīgas TEC-2 ražotne ir lielaka Latvijas termoelektrostacija. Savu darbību Rīgas TEC-2 uzsak 1975. gada, bet pilnība tiek pabeigta 1979. gada līdz ar visu energobloku uzstadīšanu. Enerģijas ražošanai TEC-2 var izmantot dabasgazi un mazutu. Pēdējos gados Rīgas TEC-2 veikta daļēja stacijas tehnoloģisko iekartu un vadības sistēmu modernizacija, optimizējot kurinamo dedzinašanas procesu un samazinot kaitīgo izmešu daudzumu atmosfēra.

2004. gada Latvenergo valde pieņem lēmumu sakt ražotnes TEC-2 rekonstrukciju. Tas ietvaros paredzēts no apbūves brīvaja teritorija izbūvēt jaunu gazes un tvaika turbīnu kombinēta cikla energobloku ar aptuveno elektrisko jaudu 350 – 420 MWel un siltuma jaudu 240 – 280 MWth. Jaunas iekartas palaišana darba planota 2008. gada nogalē.

Termoelektrostaciju raksturojums:

Rīgas TEC-1

Rīgas TEC-2

Siltuma jauda (MW)

375

1279

Elektriska jauda (MW)

142

390

Tvaika katlu skaits

2

5

Turboagregatu skaits

3

4

Ūdens sildamo katlu skaits

2

4

Kurinamais

gaze (dīzeļdegviela – ka avarijas rezerves kurinamais ūdens sildamajiem katliem )

gaze (mazuts - ka rezerves kurinamais)

 Mazas elektrostacijas
Latvenergo energosistēmas ģenerējošo jaudu sastava ir divas mazas elektrostacijas: Ainažu vēja elektrostacija (VES) ar jaudu 1,2 MW un Aiviekstes HES ar jaudu 0,8 MW.

Vides aktualitates

2004.gada ir pabeigta Latvenergo vides aizsardzības darba vadības sakartošana atbilstoši starptautiska standarta LVS EN ISO 14001: 1996 ”Vides parvaldības sistēmas. Prasības un noradījumi lietošanai” prasībam.
Līdz ar to AST, DHES, RTES, AET, CET, DET, RET, Rīgas ET, ZAET , ZET un filialē Latvenergo Telekomunikacijas ir ieviesta un sertificēta integrētas vadības sistēma vides un kvalitates jomas.

Ir izstradata kartība, kas nosaka rīcību balta starķa ligzdas noņemšanas vai indivīda traucēšanas gadījumos.
Šī kartība nosaka gadījumus, kad pieļaujama starķa ligzdas noņemšana, ka šajos gadījumos jarīkojas Latvenergo personalam un kada ir sadarbības shēma ar vides aizsardzības institūcijam. Pamatojoties uz šo Latvenergo kartību, Vides ministrijas Dabas aizsardzības parvalde Latvenergo ir izsniegusi Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas atļauju, kas darbojas laika posma no 01.04.2005.- 30.09.2005 un atļauta tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams arkartas remontdarbu veikšanai, ar tadam metodēm un paņēmieniem, kas rada vismazako kaitējumu starķu dzīvībai un veselībai.
Kartība publicēta DIVS datu bazē.

TEC-1 un TEC-2 - ES emisiju kvotu tirdzniecības shēmas dalībnieki.
Latvija, lai iestradatu ES direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka siltumnīcefekta radīto gazu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu Kopiena un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, prasības likumdošana, ir veikti grozījumi likuma “Par piesarņojumu” un izdoti jauni Ministru Kabineta noteikumi.
Likums Par piesarņojumu nosaka iekartas, kuru dalība ES tirdzniecības shēma ir obligata. Enerģētika tas ir sadedzinašanas iekartas, kuru ievadīta siltuma jauda ir vienada vai lielaka par 20 MW.
Abam Rīgas TES ražotnēm dalība emisiju tirdzniecības shēma ir obligata. 2004. gada 27. aprīlī Vides ministrija ar rīkojumu Nr. 270 apstiprinaja Latvijas “Emisiju kvotu sadales planu 2005.-2007. gadam“, kuru Eiropas Komisija apstiprinaja 2004. gada oktobrī.
2005. gada 17. janvarī abam ražotnēm Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionala vides parvalde izsniedza Siltumnīcefekta gazu emisijas atļaujas. 11. marta Vides ministrija ar rīkojumu Nr. 102 apstiprinaja atļaujas piešķirto emisijas kvotu sadalījumu 2005.-2007. gadam. Ražotnei TEC –1 (esošai iekartai) šim periodam piešķirtas 1090460 kvotas, TEC-2 ražotnei – 2921591 kvota. Viena kvota atbilst 1 tonnai CO2 emisijas.




Vides politika

Latvenergo pamatmērķis ir nepartraukti ierobežot uzņēmuma negatīvo ietekmi uz vidi, stradajot efektīvak, samazinot piesarņojošo vielu emisijas vidē, identificējot un maksimali samazinot iespējamos riskus.

Tas tiek panakts, ievērojot noteiktu vides politiku, kuras konkrētie mērķi un uzdevumi ir:

  • nodrošinat drošu, stabilu, elektroenerģijas ražošanu, parvadi un sadali, veicot kvalitatīvu Latvijas energosistēmas vadību, režīmu planošanu un realizēšanu, parvades elektroietaišu uzturēšanu atbilstoši pamatotam tehniski ekonomiskam, vides un darba aizsardzības prasībam,
  • piedalīties saskaņota un ilgtspējīga Latvijas attīstība nodrošinot klientu apkalpošanas un dabas resursu izmantošanas efektivitates paaugstinašanu, enerģijas zudumu samazinašanu un jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu,
  • pildīt Latvijas vides tiesību aktu un licences prasības,
  • identificēt un maksimali samazinat apkartējas vides un darba vides iespējamos riskus,
  • nodrošinat vides un personala veselību un drošību,
  • veidot personala vides apziņu katra darba vieta un visos līmeņos,
  • nodrošinat nepartrauktu darbinieku izglītošanos vides joma,
  • nepartraukti pilnveidot kvalitates, vides parvaldības un darba aizsardzības sistēmu, nodrošinat vides un darba aizsardzības prasību ievērošanu ne tikai no Latvenergo puses, bet arī no mūsu piegadataju un apakšuzņēmēju puses.


Par Augstsprieguma tīklu

AS “Augstsprieguma tīkls” ir pirmais uzņēmums Baltijas valstīs sava nozarē – elektroenerģijas parvade, kurš izstradajis, ieviesis un uztur integrētu uzņēmuma vadības sistēmu, atbilstoši standartu ISO 9001:2000 (kvalitate), ISO 14001:2004 (vides aizsardzība) un OHSAS 18001:1999 (darba drošība un personala veselība) prasībam. 

Integrētas vadības sistēma paredzēto darbību mērķis ir Augstsprieguma tīkla darbības efektivitates palielinašana, klientu vēlmju un prasību izpildes maksimala nodrošinašana, vides saderības palielinašana, personala darba drošības paaugstinašana un profesionalo slimību (arodslimību) saslimšanas risku samazinašana darbiniekiem.

Augstsprieguma tīkla kvalitates, vides un profesionalas veselības un darba drošības politiku nosaka uzņēmuma vadība.

Augstsprieguma tīkla kvalitates, vides un profesionalas veselības un darba drošības politika balstas uz sekojošam uzņēmuma pamatvērtībam:

Atbildība

  • Augstsprieguma tīkls ir Latvijas Parvades sistēmas operators, kurš darbojas saskaņa ar LR likumdošanu, normatīviem un licences prasībam, kas definē Parvades sistēmas operatora funkcijas, pienakumus un atbildību.
  • Mēs atbildam par parvades sistēmas lietotajiem vai pretendentiem sniegtajiem pakalpojumiem un informaciju.
  • Augstsprieguma tīkla Energolaboratorija akreditētaja un neakreditētaja sfēra testēšanas un mērīšanas darba balstas uz standarta metodēm un iegūto rezultatu novērtēšanu veic pēc kritērijiem, kas doti noteiktajos standartos, specifikacijas un tehniskajas procedūras.

Godīgums

  • Augstsprieguma tīkls garantē nediskriminējošus elektroenerģijas parvades sistēmas lietošanas nosacījumus visiem elektroenerģijas parvades sistēmas lietotajiem un lietotaju pretendentiem. Augstsprieguma tīkls garantē informacijas pieejamību parvades sistēmas lietotajiem un lietotaju pretendentiem par nosacījumiem, kas jaievēro, lai piekļūtu un pieslēgtos elektroenerģijas Parvades sistēmai.
  • Augstsprieguma tīkls apņemas attīstīt saziņu ar klientu un sabiedrību.
  • Augstsprieguma tīkla  Energolaboratorija nodrošina klientus ar tehnisko procedūru ticamiem, objektīviem un, kur tas iespējams, ar atkartojamiem rezultatiem, ievērojot nepieciešamo konfidencialitati.

Kvalitate

  • Augstsprieguma tīkls nodrošina elektroenerģijas parvades drošumu, stabilitati un kvalitati atbilstoši pamatotam tehniski ekonomiskajam  prasībam.
  • Lai nodrošinatu pakalpojuma kvalitates īstenošanu un uzturēšanu, Augstsprieguma tīkla vadība apliecina, ka uzņēmuma mērķus un pakalpojuma pieejamību nodrošina tehnoloģija, kas nepartraukti tiek pilnveidota.
  • Augstsprieguma tīkla Energolaboratorijas akreditēto un neakreditēto mērīšanas, testēšanas un atbilstības novērtēšanas darbu līmenis vienmēr atbildīs standartu LVS EN ISO/IEC 17025 un LVS EN 45004 prasībam.

Atklatība

  • Elektroenerģijas apgades sistēmas drošuma izvērtējuma javadas pēc viskritiskakajiem apstakļiem. Augstsprieguma tīkls nodrošina drošuma izvērtējuma rezultatu publisku pieejamību saskaņa ar normatīvo dokumentu prasībam.
  • Augstsprieguma tīkls publicē parvades sistēmas lietošanas tarifu, kurš ir publiski pieejams.

Vides aizsardzība

  • Turpinat īstenot vērienīgu enerģētisko iekartu rekonstrukcijas un modernizacijas procesu, lai palielinatu elektroenerģijas parvades drošumu, stabilitati un mazinatu elektroenerģijas zudumus.
  • Turpmakaja attīstība sevišķu uzmanību Augstsprieguma tīkls pievērsīs vides aizsardzības problēmam, ņemot vēra pieaugošas prasības vides aizsardzība un drošība, ko nosaka sabiedrības labklajības vajadzības un Latvijas starptautiskas saistības:

veicinot nepartrauktu vides snieguma uzlabošanu; identificējot un maksimali samazinot iespējamos riskus; nodrošinot vides un personala veselību un drošību; veidojot personala vides apziņu katra darba vieta un visos līmeņos;

regulari informējot sabiedrību un ieinteresētas puses par kompanijas aktivitatēm vides joma; nepartraukti pilnveidojot Vides parvaldības sistēmu, tuvojoties ES direktīvu un standartu prasībam.

Cilvēkresursu attīstība

  • Lai garantētu pakalpojuma kvalitates īstenošanu un uzturēšanu, Augstsprieguma tīkla vadība apliecina, ka uzņēmuma mērķus, integrētas vadības sistēmas struktūru un pakalpojuma pieejamību nodrošina darbinieku augsts zinašanu līmenis, kas tiek attīstīts ar visa līmeņa darbinieku kvalifikacijas nepartrauktu paaugstinašanu – mūžizglītības principu realizaciju uzņēmuma.
  • Turpinat realizēt politiku, kas ir atbilstoša uzņēmuma personala veselības un darba drošības risku raksturam un mērogam.
  • Realizēt pasakumus nelaimes gadījumu darba un arodslimību saslimšanas riska samazinašanai.
  • Veicinat vadītaju un darbinieku atbildības pakapes par darba kvalitati un klientu apmierinatības līmeņa paaugstinašanu.

Augstaka vadība, dienestu un daļu vadītaji un darbinieki apzinas noteikto Kvalitates, vides un  profesionalas veselības un darba drošības politiku un ir atbildīgi par to, lai nodrošinatu, ka tas mērķi tiek izpildīti visas uzņēmuma darbības.




Visu vadošo darbinieku uzdevums ir radīt kvalitatīvam un drošam darbam nepieciešamos priekšnoteikumus un viņu vadītajas struktūrvienības sekmēt kvalitates, vides aizsardzības un darba drošības nepieciešamības apzinašanos.

Mūsu integrētas vadības sistēmas atbilstību parbauda regularos iekšējos auditos. Tas nodrošina to, ka mūsu sistēma tiek pastavīgi uzturēta tada līmenī, kadu nosaka uzņēmuma vadība un Parvades sistēmas lietotaju vajadzības, ka arī tiek nodrošinati un nepartraukti pilnveidoti iekšējie vadības procesi.

Par sadali

AS 'Latvenergo' pamatuzdevums ir Latvijas iedzīvotaju un tautsaimniecības droša apgade ar elektroenerģiju. Neparvērtējama loma šī uzdevuma īstenošana ir sadales tīkliem. Elektrisko tīklu uzturēšanas darbu galvenais mērķis ir nodrošinat to nepartrauktu un drošu darbību visa ekspluatacijas laika.

Sadales tīkls nodarbojas ar tīklu ekspluataciju un attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazinašanu un elektroenerģijas uzskaiti, jaunu pieslēgumu izveidi.

Sadales tīkla fiziskie apjomi 2005. gada 1.janvarī:

  • vidēja sprieguma (6 – 20 kV) gaisvadu līnijas – 29 017 km;
  • vidēja sprieguma (6 – 20 kV) kabeļu līnijas – 4 180 km;
  • vidēja sprieguma (6 – 20 kV) transformatoru apakšstacijas – 21 394 gab.;
  • zemsprieguma (0,23 – 0,4 kV) gaisvadu līnijas – 56 239 km (tai skaita piekarkabeļu līnijas – 4 674 km);
  • zemsprieguma (0,23 –0,4 kV) kabeļu līnijas – 10 897 km.

Vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales tīklu attīstība un uzturēšana Latvenergo tiek organizēta septiņas Latvenergo sadales tīklu filialēs – Austrumu elektriskie tīkli (AET), Centralie elektriskie tīkli (CET), Dienvidu elektriskie tīkli (DET), Rietumu elektriskie tīkli (RET), Rīgas elektrotīkls (Rīgas ET), Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli (ZAET), Ziemeļu elektriskie tīkli (ZET), ka arī filiaļu apkalpes zonas esošajos elektrisko tīklu rajonos.

Saskaņa ar Eiropas Savienības direktīvas par elektroenerģijas tirgus liberalizaciju nosacījumiem un atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija akceptētajam Pamatnostadnēm Latvijas elektroenerģijas tirgus priekšnosacījumu izveidei, līdz 2007.gada 1. jūlijam AS “Latvenergo” ir janodrošina Sadales sistēmas operatora juridiska nodalīšana.

Latvenergo vēsture

1939. gada 22. decembrī pieņem likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma “Ķegums” izveidi. Šis datums uzskatams par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma dibinašanas dienu. Ķeguma HES celtniecību uzsaka 1936. gada, bet 1939. gada 16. oktobrī darbu uzsaka pirmais hidroagregats.

1940. gada Latvija ir 262 km 88 kV augstsprieguma līniju, ap 3700 km 20 kV līniju, 10200 km 0,4 kV līniju, 4 apakšstacijas; elektrostaciju kopjauda sasniedza 121 MW. Gada saražoja līdz 242 milj. kWh elektroenerģijas.

1940. gada vasara – rudenī padomju vara nacionalizēja privatas un akciju sabiedrībam piederošas elektrostacijas, hidroelektrostacijas un elektrotīklus. Valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums” iekļauj izveidotaja Latvijas PSR Vietējas Rūpniecības Tautas komisariata Enerģētikas tresta (Energotrests). Uzsak Latvijas PSR enerģētikas attīstības plana izstradi.

1940. gada 1. novembrī iedarbinaja Ķeguma HES trešo hidroagregatu.

1941. gada marta izveido Latvijas PSR Vietējas Rūpniecības Tautas komisariata Enerģijas uzņēmumu parvaldi “LATENERGO”

1941. gada vacu okupacijas varas iestades nodibinaja Latvijas Ģeneralapgabala Enerģijas apgades rajonus. Kara laika iznīcina vairak par 90% no visam elektroietaisēm – elektrostacijas, transformatoru apakšstacijas, līnijas un elektroiekartas.

1944. gada Latvija uzsak izpostītas elektroenerģētikas atjaunošanu.

1944. gada 14.oktobrī Rīgas centrala universalveikala (Audēju iela) pagraba ieslēdz darba 12,4 kW ģeneratoru. Elektroenerģijas ražošanai izmanto atsevišķas rūpnīcas saglabajušos ģeneratorus. Darbību atsak Slokas Celulozes un papīra kombinats un Jelgavas elektrostacija, kura tolaik piegada elektroenerģiju arī klientiem Rīga. Uz Rīgu nosūta 2 energovilcienus – 3 un 5 MW, lai nodrošinatu elektroenerģijas piegadi pilsētai.

1944. gada 16. oktobrī sak darbu Enerģētikas uzņēmumu parvalde.

1944. gada 7. decembrī izveido Rīgas Valsts elektrības uzņēmuma “LATENERGO” Centralo energokombinatu ar Juglas, Jelgavas, Cēsu, Valmieras, Rīgas – Jūrmalas rajoniem.

1945. gada 6. novembrī iedarbina Ķeguma HES pirmo atjaunoto agregatu un līdz 1947. gada jūlijam ieslēdz darba vēl divus agregatus.

1946. gada maija Valsts rajona elektrostacija (VRES) Andrejsala iedarbina pirmo atjaunoto agregatu.

1946. gada 29. jūnija reorganizē Rīgas Valsts elektrības uzņēmumu “LATENERGO”, izveidojot Latvijas enerģētiska rajona parvaldi LATVENERGO.

1946. gada novembrī Latvijas Republikas pilsētu elektrotīklu saimniecība pariet vietējo izpildkomiteju Komunalo uzņēmumu trestu parziņa.

1950. gada 1. janvarī izveido Latvijas PSR Komunalas saimniecības ministrijas trestu “LATVKOMUNENERGO”. Līdz 1954. gadam Latvijas lauku – kolhozu, padomju saimniecību un to iedzīvotaju energoapgade ir Starpkolhozu tresta “SEĻELEKTRO” parziņa. Līdz 1954. gadam kolhozus un padomju saimniecības nedrīkstēja pieslēgt vienotam elektrotīklam.

1952. gada sak celt Rīgas TES-1. Tas pirmo agregatu iedarbina 1955. gada 21.janvarī. Taja paša gada iedarbina otro agregatu, bet 1957. gada – trešo.

1953. gada sak darboties Ķeguma HES ceturtais agregats, un elektrostacija sak darboties ar pilnu projektēto jaudu.

1957. gada izbūvē 110kV elektroparvades līniju Brocēni –Ventspils.

1957. gada 1. jūlija likvidējot trestu “LATVKOMUNENERGO”, energorajoni kļūst par patstavīgiem saimnieciska aprēķina uzņēmumiem un atrodas Kurinama un enerģētiskas saimniecības parvaldes pakļautība.

1958. gada oktobrī izveido Latvijas PSR Tautas saimniecības padomes Enerģētiskas saimniecības parvaldi “LATVENERGO”. Oktobrī – novembrī, veicot administratīvas un teritorialas izmaiņas, bijušo energorajonu vieta veido elektriskos tīklus – “LATVENERGO” uzņēmumus.

1960. gada uzbūvē maģistralo 330kV elektroparvades līniju no Baltijas VRES uz Rīgu un Šauļiem ar sadales punktu Salaspilī. Latvijas energosistēma iekļavas PSRS apvienotaja Ziemeļrietumu energosistēma. Cita pēc citas savu darbību partrauca mazas elektrostacijas, jo to darbība kļuva nerentabla.

1963. – 1971. gada Latvijas PSR energosaimniecība ir Galvenas enerģētikas un elektrifikacijas parvaldes “LATVGLAVENERGO” parziņa.

1965. gada sak darboties Pļaviņu HES pirmie pieci hidroagregati, bet 1966.gada 21. decembrī jau darbojas visi 10 agregati. Šo staciju sak būvēt 1961. gada.

1971.-1989. gada Latvijas PSR energosaimniecība ir PSRS Enerģētikas un elektrifikacijas ministrijas pakļautība

1974. gada 5. novembrī iedarbina pirmo Rīgas HES agregatu. Kopš 1975. gada darbojas visi 6 agregati.

1972. gada sak būvēt otro termoelektrostaciju Rīgas TES-2. 1973. gada iedarbina pirmos ūdenssildamos katlus. 1975. gada 22. decembrī darbu sak TES-2 pirma karta ar elektrisko jaudu 63 MW. Ar 1979. gadu kopēja TES-2 elektriska jauda ir 390 MW un siltuma jauda ir 1100 Gkal/h. 1984. gada veic TES-2 gazifikaciju, un no ta laika mazuts kļūst par rezerves kurinamo.



1979. gada oktobrī pabeigta Ķeguma HES paplašinašana. Daugavas kreisaja krasta darbu sak Ķeguma HES-2.

1987. gada uzsak Daugavpils hidroelektrostacijas būvi.

1989. gada janvarī izveido ražošanas apvienību “LATVENERGO”.

1991. gada ražošanas apvienību “LATVENERGO” parveido par valsts uzņēmumu. Atdala Enerģētiskas celtniecības trestu. Energoceltniecība pariet privato struktūru parziņa.

1991. gada janvara barikažu dienas LKP CK vadība pieprasa Latvenergo vadībai Rīgas TEC-2 darbības apturēšanu, lai izraisītu visparēju haosu un ieviestu arkartas stavokli. Latvenergo vadība un Enerģētiķu arodbiedrība sniedza paziņojumu Latvijas Radio, ka rīkojums netiks izpildīts. Tadējadi tiek izjaukta provokacija, kuras sekas šaja saspringtaja laika nebūtu prognozējamas.

1991. gada uzsaka Pļaviņu HES rekonstrukciju. Līdz 1996. gada pavasarim veica četru hidroagregatu rekonstrukciju.

1992. gada patstavīgu darbu sak dispečeru centrs “Baltija”. Latvija atjauno darbību Pasaules enerģētikas padomē, atsakas Latvijas Nacionalas komitejas darbība. Siltumenerģijas ražošana un piegade Daugavpilī tiek nodota pašvaldībai.

1993. gada Latvenergo uzņem Lielo augstsprieguma elektrisko sistēmu starptautiskaja konferencē (CIGRE). Valsts uzņēmumu “Latvenergo” parveido par valsts akciju sabiedrību. Uz filiales Energoremonts bazes izveido kopuzņēmumu ABB Energoremonts.

1994. gada Sakas Latvijas Nacionalas telekomunikaciju sistēmas izbūve, izmantojot optisko šķiedru kabeļu uzstadīšanai augstsprieguma līniju balstus. Izveido AS Liepajas siltums.

1995. gada sakas darbs pie plašaka ERAB finansēta projekta 60 milj. USD apmēra Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju atjaunošanai un modernizēšanai.

1995. gada izveido filiali Serviss.

1996. gada realizē paraugprojektus 110/20 kV apakšstaciju rekonstrukcijai Sloka un Ropažos. Olaines siltumcentrali un siltuma tīklus nodod pašvaldībai.

1997. gada LATVENERGO saņem Vacijas firmas Preusen Electra kredītu Rīgas elektrotīkla rekonstrukcijai. Reorganizēja filiali Macību un energopētniecības centrs. Izveido filiali Tehniskais centrs, atklaj Daugavas spēkstaciju vēstures ekspozīciju Ķeguma.

1998. gada uzsak Ķeguma HES-1 rekonstrukciju. Saeima trešaja lasījuma pieņem Latvijas Enerģētikas likumu. Nodalīta gramatvedības uzskaite ražošanai, parvadei un sadalei. Notiek Latvenergo filiaļu komercializacija, izveidojot tajas peļņas centrus un pareju uz saimniecisko aprēķinu.

1999. gada uzsaka Pļaviņu HES divu hidroagregaturekonstrukciju. Uzbūvē jaunu slēgto apakšstaciju Venta. Otro gadu pēc kartas Latvenergo atzīst par spēcīgako uzņēmumu Baltijas valstīs.

2000. gada veic apjomīgus darbus apakšstacija Andrejsala.

2001. gada pabeigta Ķeguma HES-1 un Pļaviņu HES-2 agregatu rekonstrukcija. Atjaunotas Rīgas TEC, Iecavas, Liepajas apakšstacijas. Ventspilī pabeidz 110 kV lokveida barošanas shēmu, ieslēdzot darba sadales punktu Ventamonjaks.

2002. gada rekonstruētas apakšstacijas Limbažos, Talsos, Rīgas HES. Sak darboties 33 vēja ģeneratoru parks pie Grobiņas. VAS ”Latvenergo” reģistrēta komercreģistra. Izveido AS “Augstsprieguma tīkls”.

2003. gada uzsak Rīgas TES-1 rekonstrukciju. 2004. gada 20. aprīlī tas pamatos iemūrē kapsulu ar vēstījumu nakamam paaudzēm. Uzbūvēta 110 kV elektroparvades līnija Ķegums-Stelpe. Atklaj jauno apakšstaciju Krasts, rekonstruē apakšstaciju Bišuciems.

2004. gada 31. marta darbību partrauc siltumcentrale Andrejsala.

2005. gada jūlija notiek izmaiņas uzņēmuma nosaukuma, valsts akciju sabiedrībai “Latvenergo” kļūstot par akciju sabiedrību “Latvenergo”. Latvenergo vienīgais īpašnieks ir Latvijas valsts.

Elektroenerģētikas pirmsakumi Latvija

1876. gada Rozenkranca metalapstrades rūpnīca Rīga un Tīla filca fabrika Limbažos apgaismošanai izmantoja elektroenerģiju.

1879. gada 7. jūnija Švarca koncertdarza un nama Kalnciema iela, Pardaugava demonstrēja apgaismojumu ar elektriska loka lampam. Šeit noticis arī pirmais ar elektroenerģijas izmantošanu saistītais nelaimes gadījums - pieskaroties 600 V akumulatoru baterijas poliem, boja iet vacu žurnalists Kirhners.

1883. gada Rīgas dzelzceļa stacijas tuvuma uzstada līdzstravas ģeneratoru ar tvaika dzinēju un izbūvē elektroparvades līniju līdz Rīgas Amatniecības biedrības namam Vaļņu un Audēju ielu stūrī, kura ierīko apgaismojumu ar elektriska loka lampam.

1883. – 1887. gada Džutas, Bolderajas vērpšanas fabrikas, Lodera kokzaģētava, dzīvojamos namos Bolderaja, Elizabetes un tagadējas Pulkveža Brieža ielu stūrī un citviet Rīga uzstada ģeneratorus. Elektroenerģiju izmanto telpu apgaismošanai.

1887. gada Rīgas pilsētas Vacu teatrī (tagad Nacionala opera) ierīko nelielu elektrostaciju ar jaudu aptuveni 42,5 kW, kas tolaik ir lielaka Rīga. Elektroenerģiju izmanto teatra ēkas, tuvuma esošo iestažu un dzīvojamo namu apgaismošanai.

1889. - 1901. gada Rīga darbojas vairak neka 30 līdzstravas ģeneratori elektroenerģijas ražošanai, tai skaita Volfšmita spirta dedzinatava, mašīnu fabrika “Felser & Co”, akciju sabiedrības “Fenikss”, “Vezuvs”, “Rīgas Tēraudfabrika”, “Kuzņecovs”, alus darītavas “Livonija” un “Waldschlessen”, Rīgas Latviešu biedrība, Poses vērptuvē, Mindeļa gumijas fabrika u.c. Ģenerators ar lielako jaudu – aptuveni 1300 kW – darbojas AS “Fenikss”. Latvijas lielakajas pilsētas - Daugavpilī, Ventspilī, Jelgava, Liepaja un citas sak darboties atsevišķu rūpniecības uzņēmumu, fabriku, tirdzniecības uzņēmumu, valsts iestažu un privatas elektrostacijas. Ģeneratorus ierīko arī atsevišķas muižas Latvijas novados, tai skaita Smiltenē, Cesvainē.

1901. gada 5. novembrī Rīgas pilsētas dome piešķir 8000 rubļu kredītu pilsētas elektrostacijas projektēšanai Andrejsala. 1903. gada marta apstiprina izcila vacu inženiera Oskara fon Millera izstradato spēkstacijas projektu. 1904. gada vasara pēc arhitekta Karļa Felsko projekta būvē spēkstacijas ēku un septembrī sak elektrostacijas iekartu montažu.

1905. gada 14. maija Rīgas pilsētas galva G. Armitsteds paraksta lēmumu par Andrejsalas spēkstacijas pieņemšanu ekspluatacija un tas nodošanu pilsētas Uzņēmumu parvaldes parziņa. Spēkstacija tika uzstadīti un darbojas seši tvaika katli, horizontala tvaika mašīna ar jaudu 500 ZS un ar 3300 V maiņstravas ģeneratoru, un vēl divas tvaika mašīnas ar 1000 ZS jaudu katra.

1914. gada Rīga elektrotīkls bija vairak neka 238 km garuma. Andrejsalas elektrostacijas jauda bija 7460 kW. Gada elektrostacija saražoja 10,2 milj. kWh elektroenerģijas. Tolaik ta bija lielaka elektrostacija Latvija. Vēlak Andrejsalas elektrostacija (Andrejsalas siltumcentrale) kļuva par Latvijas svarīgako energoavotu un kopa ar Ķeguma HES veidoja Latvijas energosistēmas pamatu.

1919. gada februarī lielinieku valdība pieņem lēmumu par hidroelektrostaciju celtniecību pie Doles salas un Kuldīga, taču ieceres netiek realizētas.

1919. gada 16. jūlija Latvijas Republikas valdība izdod “Noteikumus par elektriskam stacijam, ietaisēm un vadiem”, kas noteica, ka visas darbojošas elektriskas spēkstacijas, ietaises, vadi un vadu tīkli turpmak pariet Finanšu ministrijas Rūpniecības departamenta Elektrības uzņēmumu inspekcijas parraudzība. Elektrostacijas un elektroparvades līnijas bija valsts, pašvaldību un privatīpašuma.

1921.gada Latvija pēc Statistikas Parvaldes ziņam darbojas 62 elektrostacijas (tai skaita hidroelektrostacijas), kuras saražo aptuveni 9 milj. kWh elektroenerģijas. Lielakas elektrostacijas darbojas Rīga (ar kopējo jaudu 4000 kW), Jugla (ar kopējo jaudu 5400 kW), Liepaja (ar kopējo jaudu 1620 kW).

1924. gada Latvijas Republikas valdība piešķir kredītus, kas sekmē jaunu elektrostaciju izbūvi un jau esošo elektrostaciju un elektrisko vadu tīklu modernizaciju. Rīga, Jelgava, Daugavpilī, Sloka, Ķemeros, Tukuma, Talsos, Jēkabpilī, Krustpilī, Kraslava, Rēzeknē, Karsava, Valka, Valmiera palielina esošo elektrostaciju jaudas un izbūvē jaunas elektriskas centrales, bet Jūrmala, Pļaviņas, Grīva, Limbažos veic elektrotīkla izbūvi vai rekonstrukciju.

1926. gada Latvijas Republika darbojas 63 elektrostacijas ar kopējo jaudu 24,45 MW un gada klientiem piegadaja 47,5 milj.kWh elektroenerģijas. Nodibina elektroapgades uzņēmumu “Juglas hidroelektriskie tīkli”.

1927. gada pieņem inženiera O. Leimaņa Latvijas elektrifikacijas programmu 1935. – 1950. gadam. Plano jaunu elektrostaciju celtniecība Ķeguma apkartnē, ka arī lielakajas Latvijas pilsētas – Liepaja, Daugavpilī, Madonas un Valkas rajonos un citviet. Ta ka sakas 2. pasaules karš un Latviju okupē padomju karaspēks, šī programma netiek realizēta.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1154
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2018 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site