Revīzijas noslēguma procedūras un revidenta slēdziens - atzinums.

Ievads.

Revīzijas noslēguma dokumentu apkopošanai un informacijas noformēšanai ir liela nozīme revīzijas procesa, un tieši tadēļ es izvēlējos tieši šo tēmu. Pēc manam domam pareizi noformēta revīzija ir ļoti būtisks pieradījums ļaunpratību un nelikumību atklašana, protams ka pašai revīzijai ir arī liela nozīme, bet šeit gala vardu tomēr saka noformētie dokumenti.

Studiju darba mērķis ir atspoguļot revīzijas nobeigšanas procedūras un to ka  ir pareizi janoformē dokumenti, precīzak revīzijas akts un revidenta atzinums, ka arī kas ir javeic pēc katra konstatēta parkapuma.

Studiju darba uzdevums ir sīki izklastīt par revīzijas noslēguma procedūram un nepieciešamajiem dokumentiem, kas ir janoformē šīs revīzijas laika un revīzijas nobeiguma posma. Kadam ir jabūt revidenta atzinumam un ka veikt kontroli par to ka tiek novērsti trūkumi uzņēmuma finansiali saimnieciskaja darbība.

Revīzijas noslēgums, materialu (dokumentu) uzkrašana, apkopošana un noformēšana.

Revīzijas laika konstatētos parkapumus un citus faktus revidents fiksē savos pierakstos, tos noteikta sistematiska kartība attiecīgi grupējot. Atsevišķa parkapumu grupa ir fiksējami parkapumi, kas saistīti ar izvairīšanas no nodokļu maksašanas.

Praksē ir fiksēti vairak neka 100 vaidi, ka uzņēmumi izvairas no nodokļu maksašanas. Apkopojot šos datus varam nodokļu nemaksašanas veidus sagrupēt šadi:

“Melna” (dubūlta) gramatvedība.

Fiktīvu – viltotu dokumentu izmantošana.

Nereģistrēšanas Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta.

Finansu operaciju veikšana caur citam firmam, uzņēmumiem.

Liels skaidras naudas apgrozījums bez darījumu dokumentalas fiksēšanas uzņēmuma kasē.

Lai revidents spētu atklat šada veida parkapumus, revidentam ir jabūt ar lielu praktisko pieredzi.

Praksē ir sastopami gadījumi, kad dažu skaitļu neatbilstība gramatvedības parskatos galarezultata ir noveduši pie kriminalatbildības.

Revidentam ir janodrošina pamatota tiesību ievērošana tam personam, kuru darbība tiek parbaudīta. Šaja gadījuma attiecīgai personai:

ir jazina par veicamo revīziju un taja jabūt klat, sniedzot attiecīgus paskaidrojumus gan rakstiski, gan mutiski par jautajumiem, kas attiecas uz šo revīziju;

ir jabūt klat inventarizacijas, veikto darbu kontrol mērījumos, izejvielu, materialu un gatavas produkcijas apskatēs, provju un paraugu noņemšana analīzēm, pētīšanai un citas līdzīgas darbības, ko veic revidents vai pēc viņa uzdevuma cits darbinieks, lai parbaudītu attiecīgas personas dienesta darbību;

ir tiesības iepazīties ar revīzijas materialiem, parakstīt aktu, vienlaikus sniedzot rakstveida paskaidrojumus, iebildumus, piezīmes;

ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem un citiem materialiem, kas izmantoti revīzijas akta minēto parkapumu, nelikumību, trūkumu, ļaunpratību u.c. pamatošanai;

ir tiesības iesniegt revidentam attiecīgus oriģinaldokumentus vai noteikta kartība apstiprinatus to norakstus.

Sevišķa vērība šo tiesību garantēšanai ir gadījumos, ja revīzijas materialus paredzēts iesniegt policijai, prokuratūrai, tiesai vai arī revīzijas izdarītas pēc to pieprasījuma. Apsūdzēta tiesību parkapums var būt par iemeslu lietas nosūtīšanai papild izmeklēšanai, atkartotas revīzijas veikšanai, ka arī var radīt citus sarežģījumus.

Par atsevišķam pabeigtam revīzijas darbībam – kases parbaude, materialo vērtību inventarizacija u. c. sagatavo atsevišķus aktus vai starpaktus. Tos sagatavo arī gadījumos, kad atsevišķi atklatie parkapumi un ļaunpratības var tikt noslēptas, vai arī nepieciešams nekavējoties veikt pasakumus, lai novērstu šos parkapumus, nodrošinatu nodarīto materialo zaudējumu atlīdzinašanu.

Dokumentalas revīzijas rezultatus noformē ar aktu. Tatad akts rezumē revīzijas rezultatus. Ta ka revīzijas aktam ir svarīga nozīme, revidenta uzdevums ir to sastadīt ar sevišķu rūpību un ļoti pardomati. Veicot revīziju un apkopojot revīzijas materialus, jaņem vēra revidenta subjektīvisma faktors, kas tomēr galarezultata nedrīkstētu ietekmēt revīzijas kvalitati.

Revīzijas akts.

Revīzijas akta nav ieteicams uzradīt sīkus, nenozīmīgus parkapumus, kas novērsti jau revīzijas laika, ka arī datus, kas atrodami attiecīgajos parkapumos. Tapat nav pieļaujams revīzijas akta uzradīt nenoskaidrotus faktus, varbūtējus parkapumus un ļaunpratības, kurus nevar apstiprinat attiecīgi dokumenti, bet kurus apliecina t9ikai amatpersonu iesniegumi vai paskaidrojumi. Revīzijas akta parasti netiek ierakstītas ziņas, kas varētu pozitīvi raksturot uzņēmuma darbību.

Sevišķa nozīme ir javelta revīzijas akta izteiksmes stilam un lietotai valodai. Valodai ir jabūt literari pareizai, revīzijas akta nedrīkst būt apvainojoša rakstura izteikumu, ka, piemēram: “dienesta stavokļa ļaunpratīga izmantošana”, “nolaidība”, “noziedzīga darbība”, “blēdis”, “krapnieks”, u.tml., ka arī juridiski kvalificēt atseviķu amata un materiali atbildīgo personu darbību, ka, piemēram, “izlaupīja”, “izšķērdēja”, “piesavinajas”, “izlietoja personīgam vajadzībam” u. tml. šo izteicienu vieta ieteicams izmantot: “likumu un valdības lēmumu neievērošana”, un janorada konkrēti kadu likumu un valdības lēmumu neievērošana ir notikusi; “nepareiza rīcība”, “viņa rīcība ir radījusi materialus zaudējumus” u.tml. revīzijas akta nevajadzētu lietot tadus izteicienus, kas netiek pieļauti oficialaja sarakstē.

Revīzijas akta stilam ir jabūt kategoriskam, viennozīmīgam un pilnība saprotamam trešajai personai. Tieši šo iemeslu dēļ katrs revīzijas akts noformējams ar sevišķu rūpību.

Revīzijas akta obligati nepieciešams uzradīt  šadas ziņas:

akta sagatavošanas vieta un datums, revidējama uzņēmuma nosaukums;

uzņēmuma adrese un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistracijas numurs (nodokļa maksataja reģistracijas datums un numurs);

revīzijas veikšanas pamatojums – revīzijas veikšanas rīkijuma vai pavēles datums un numurs;

revidentu amati, vardi un uzvardi;

revidējama uzņēmuma vadītaja un galvena gramatveža vards un uzvards;

revīzijas veids;

par kadu laika periodu veikta revīzija;

kurš, par kadu laika periodu veicis revīziju;

kuras amatpersonas bija atbildīgas par uzņēmuma finansialo un saimniecisko darbību revidējama perioda, kuras piedalījas revīzija un sniedza paskaidrojumus;

kadi dokumenti un materiali izmantoti revīzija, dokumenti un uzskaites reģistru parbaudes metodes – kadas saimnieciski finansialas darbības operacijas parbaudītas pilnīgi un kadas – daļēji, izlases veida;

kad revīzija iesakta un pabeigta.

Tad ir jaseko visa revīzijas materiala izklasts, kas attiecīgi sistematizēts pa atsevišķam nodaļam, sakot ar svarīgakajam parbaudes operacijam un sevišķiem jautajumiem un beidzot ar mazak nozīmīgiem jautajumiem un parbaudes operacijam. Katrai šai grupai piešķirot nodaļas numurus augoša secība ta, piemēram:

kases un bankas operacijas.

Norēķinu operacijas

preču operacijas utt.

Katra akta saturs ir atkarīgs no uzņēmuma darbības virziena specifikas, rakstura, apjoma un konstatētiem parkapumiem, trūkumiem un nelikumībam.

Trūkumus akta ir ieteicams atspoguļot, lai tie viegli saprotami trešajai personai un lai tos varētu saprast arī nespecialisti attiecīgaja nozarē. Par katru akta atspoguļoto faktu jabūt ta precīzam aprakstam, bet par katru parkapumu jadod atbilde uz šadiem jautajumiem:

trūkumu un parkapumu būtība?

kas parkapts ( atsaucei jabūt uz likumu, lēmumu, noteikumu vai noradījumu)?

kas parkapis (konkrētas vainīgas personas)?

kad parkapis?

kada veida parkapis (noviržu paņēmieni un veidi)?

kas izraisījis parkapumu (iemesli, apstakļi, mērķi)?

parkapuma sekas (nodarīta zaudējuma apmēri un citi seku veidi)?

Revīzijas akta faktus var atspoguļot dažadi un tas ir atkarīgs no revidenta kvalifikacijas, prakses un makas rakstveida atspoguļot savas domas. Praksē ir konstatēti gadījumi, kad augsti kvalificēts revidents pēc kvalitatīvi veiktas revīzijas nemak pienacīgi noformēt tas materialus – faktu apskats ir nepilnīgs, neprecīzs un pat dažkart nesaprotams, akta noformulējums paviršs.

Informaciju, ko iegūst revidents veicot revīziju sauc par revīzijas pieradījumiem.

Atkartotos vienados parkapumus ir ieteicams sagrupēt atsevišķos sarakstos, kas ir japievieno revīzijas akta pielikuma. Akta ir atspoguļojami tikai kopsavilkuma dati un šo parkapumu saturs, atsaucoties uz attiecīgo pielikumu. Sarakstus ir japaraksta revidentam, uzņēmumu vadītajam un galvenajam gramatvedim, tas ir tas pašas personas, kas paraksta arī revīzijas aktu.

Revīzijas laika konstatētiem parkapumiem, ļaunpratībam, atsevišķu finansiali saimniecisko operaciju rezultatiem, negaidot šis revīzijas beigas sagatavo starpaktus, ko paraksta attiecīgas amatpersonas vai materiali atbildīgas personas.

Pie revīzijas akta ka pielikumi var būt arī izziņas, inventarizacijas akti, pretparbaužu akti, paskaidrojumi, dokumentu oriģinali un kopijas. Revīzijas akta pielikumi ir dokumenti, kas apstiprina akta atspoguļotos faktus. Visiem pielikumiem ir jabūt reģistrētiem revīzijas pamatakta katrs ar savu kartas numuru.

Ar akta melnrakstu ieteicams iepazīstinat tas personas, kuram šis akts būs japaraksta. Saskaņošanas laika ir janovērš neprecizitates un nepilnības, jacenšas atrisinat radušas domstarpības par atsevišķu faktu atspoguļojumu.

Revīzija ir pieļaujama bez apsūdzēta tikai īpašos gadījumos. Tie ir :

šo personu nav iespējams atrast, ta atrodas nezinama prombūtnē;

ta atrodas apcietinajuma;

tiek uzskatīts par nelietderīgu viņu iepriekš iepazīstinat ar revīzijas materialiem.

Šados gadījumos izmeklēšana var ieilgt, jo pēc revīzijas pasūdzētais vai aizdomas turamais vienalga ir ja iepazīstina ar visiem revīzijas materialiem un viņa iebildumi japarbauda un janovērtē u. tml.

Domstarpību gadījumos, kad par revīzijas akta atspoguļotajiem faktiem uzņēmuma atbildīgajam personam rodas iebildumi vai piezīmes, aktu parskatot, viņi izdara atzīmi “ar paskaidrojumu”.

Rakstveida paskaidrojums pēc akta parakstīšanas iesniedzams revidentam ne vēlak ka triju līdz piecu dienu laika.

Revidentam ir japarbauda un jadod rakstveida slēdziens par iesniegto paskaidrojumu. Tas pievienojams revīzijas materialiem.

Tas nozīmē ka revīzijas akts ir katra revidenta individuals radošs dokuments, kas pamatojas uz dokumentiem. Aktu ir japaraksta revidentam, uzņēmuma vadītajam un galvenajam gramatvedim.

Ja amatpersona iepazīstoties ar revīzijas rezultatiem atsakas parakstīt revīzijas aktu, tas jaatzīmē rakstiski uz revīzijas akta pēdējas lapas puses. Ja arī šadu parakstu atsakas dot, tad akta parakstīšanas atteikumu noformē ar attiecīgu aktu.

Galvenas revīzijas akta izvirzītas ir patiesīgums objektivitate. Tapēc akta minētajiem iztrūkumiem, piesavinašanos, izšķērdēšanu, izlaupīšanu un citiem parkapumiem, jabūt pamatotiem ar atbilstošiem dokumentiem, ko revīzijas aktam pievieno ka pielikumu.

Tie varētu būt:

faktūrrēķini, pavadzīmes, čeki, kases ieņēmumu un izdevumu orderi, norēķinu un izmaksu saraksti, materialo vērtību saņemšanas kartes, akti, bankas dokumenti (oriģinali vai to noraksti, kopijas);

inventarizacijas akti, salīdzinašanas saraksti, materiali atbildīgo personu paraksti, protokoli un citi dokumenti;

citu uzņēmumu dokumenti un oficialas izziņas;

ekspertu, specialistu slēdzieni, atzinumi un laboratorijas analīzes;

amatpersonu un materiali atbildīgo personu paskaidrojumi;

revidentu atzinumi par amatpersonu un materiali atbild’9igo personu paskaidrojumiem gadījuma, ja viņi nepiekrīt revīzijas akta minētajiem faktiem.

Revīzijas aktam obligati ir japievieno klat dokumentu sarakstu.

Revīzijas akts tiek sagatavots tik eksemplaros cik tas ir nepieciešamas katra noteiktaja gadījuma.

Viens eksemplars pret parakstu jaatstaj uzņēmuma, parasti to atstaj uzņēmuma vadītajam vai kadai citai amatpersonai, piemēram, galvenajam gramatvedim.

Revīzija konstatēto trūkumu novēršana un izpildes kontrole.

Svarīgs ir jautajums par revīzijas atklato trūkumu novēršanai. Pēc iepazīšanas ar revīzijas materialiem nosaka atklato trūkumu vai nepilnību novēršanas veidu un termiņus.

Pamatojoties uz revīzijas materialiem, var sagatavot slēdzienu (atzinumu) vai priekšlikumus.

Slēdziens (atzinums) ir revīzijas materialu apkopojums, dodot īsu konstatēto trūkumu un parkapumu novērtējumu. Tas nedrīkst būt akta atkartojums. Faktu novērtējumam jabūt objektīvam, tam jabalstas uz revīzijas akta materialiem, lai gan slēdziena var tikt atspoguļotas revidenta subjektīvas domas par revidējama uzņēmuma finansiali saimniecisko darbību.

Slēdzienu sagatavo un paraksta revidents, kurš veicis konkrēto revīziju.

Priekšlikumi tiek sagatavoti pēc revīzijas akta materialiem, lai uzlabotu uzņēmuma finansiali saimniecisko darbību. Priekšlikumus sagatavo revīzijas grupa vai tas vadītajs lēmuma, rīkojuma vai kada cita dokumenta forma.

Priekšlikumi sastav no divam daļam – faktu konstatacijas un lemjošas daļas konstatacijas daļa dod īsu un skaidru uzņēmuma vispusīgu finansiali saimnieciskas darbības novērtējumu un būtiskos trūkumus.

Lemjoša daļa norada veicamos pasakumus atklato trūkumu un parkapumu novēršanai, lai nepieļautu to atkartošanos. Katra priekš likuma punkta jauzrada, kas, kada veida, kados termiņos jaizpilda un par to atbildīgas personas.

Ir lietderīgi revīzijas rezultatus apspriest uzņēmuma uz vietas, noradot uz revīzija atklatajiem trūkumiem un parkapumiem, ka arī pasakumiem to novēršanai.

Revīziju materialus var izklastīt ministriju vai citu revidējošo institūciju sēdēs, ne tikai paša revidējama uzņēmuma.

Lai novērstu konstatētos trūkumus nepietiek tikai ar lēmumu pieņemšanu un priekšlikumu sagatavošanu, bet ir arī javeic labi organizēta to izpildes kontrole. Praktiski tiek lietoti dažadi kontroles veidi, galvenie no tiem ir:

Specialas parbaudes uz vietas uzņēmuma.

Parbaude pēc uzņēmuma iesniegtas rakstiskas informacijas.

Parbaude, izmantojot sakaru līdzekļus (telefonu, faksu, u. c.)

Parbaude uzaicinot uzņēmuma vadītaju vai kadu citu atbildīgu amatpersonu sniegt parskatu par lēmumu izpildes kontroli.

Parbaude revīzijas laika par iepriekšēja revīzija pieņemto lēmumu izpildi.

Šo minēto parbaužu veidi ir vērsti uz to, lai uzņēmuma darbība konstatētos trūkumus novērstu un nepieļautu turpmakaja darba.

Parbaužu rezultatus ir iespējams noformēt ar izziņu, ziņojumu vai aktu, kuri atzīmē neizpildītos, ka arī nepilnīgi izpildītos, vai arī nesavlaicīgi izpildītos pasakumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.

Secinajumi.

Revīzijas laika konstatētos parkapumus un citus faktus revidents fiksē savos pierakstos, tos noteikta sistematiska kartība attiecīgi grupējot.

Revidentam ir janodrošina pamatota tiesību ievērošana tam personam, kuru darbība tiek parbaudīta. Sevišķa vērība šo tiesību garantēšanai ir gadījumos, ja revīzijas materialus paredzēts iesniegt policijai, prokuratūrai, tiesai vai arī revīzijas izdarītas pēc to pieprasījuma.

Veicot revīziju un apkopojot revīzijas materialus, jaņem vēra revidenta subjektīvisma faktors, kas tomēr galarezultata nedrīkstētu ietekmēt revīzijas kvalitati.

Revīzijas akta nav ieteicams uzradīt sīkus, nenozīmīgus parkapumus, kas novērsti jau revīzijas laika, ka arī datus, kas atrodami attiecīgajos parkapumos. Sevišķa nozīme ir javelta revīzijas akta izteiksmes stilam un lietotai valodai. Revīzijas akta stilam ir jabūt kategoriskam, viennozīmīgam un pilnība saprotamam trešajai personai.

Atkartotos vienados parkapumus ir ieteicams sagrupēt atsevišķos sarakstos, kas ir japievieno revīzijas akta pielikuma.

Revīzijas laika konstatētiem parkapumiem, ļaunpratībam, atsevišķu finansiali saimniecisko operaciju rezultatiem, negaidot šis revīzijas beigas sagatavo starpaktus, ko paraksta attiecīgas amatpersonas vai materiali atbildīgas personas.

Revīzijas aktam obligati ir japievieno klat dokumentu sarakstu.

Viens eksemplars pret parakstu jaatstaj uzņēmuma, parasti to atstaj uzņēmuma vadītajam vai kadai citai amatpersonai, piemēram, galvenajam gramatvedim.

Slēdziens (atzinums) ir revīzijas materialu apkopojums, dodot īsu konstatēto trūkumu un parkapumu novērtējumu.

Priekšlikumi tiek sagatavoti pēc revīzijas akta materialiem, lai uzlabotu uzņēmuma finansiali saimniecisko darbību.

Priekšlikumi sastav no divam daļam – faktu konstatacijas un lemjošas daļas konstatacijas daļa dod īsu un skaidru uzņēmuma vispusīgu finansiali saimnieciskas darbības novērtējumu un būtiskos trūkumus.

Revīziju materialus var izklastīt ministriju vai citu revidējošo institūciju sēdēs, ne tikai paša revidējama uzņēmuma.

Lai novērstu konstatētos trūkumus nepietiek tikai ar lēmumu pieņemšanu un priekšlikumu sagatavošanu, bet ir arī javeic labi organizēta to izpildes kontrole.

Parbaužu rezultatus ir iespējams noformēt ar izziņu, ziņojumu vai aktu, kuri atzīmē neizpildītos, ka arī nepilnīgi izpildītos, vai arī nesavlaicīgi izpildītos pasakumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.

Izmantota literatūra.

Tiesu gramatvedība – G. Malderis, Latvijas policijas akadēmija, Rīga 1996.

Revīzija un audits – G. Malderis, SIA Biznesa augstskola “Turība”, Rīga 2000.