Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Atkritumi Latvija

ģeogrāfija

+ Font mai mare | - Font mai mic






DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Atkritumi  Latvija


Ievads

Katra  valsts  nebūtu  valsts,  ja  tai  nebūtu  atkritumu. Arī  Latvija  nav  izņēmums. Ta  ir  valsts  kurai  ir  likumi  un  trūkumi  šaja  joma,  katrs  cilvēks  katru  dienu  izsviež  kadu  priekšmetu – atkritumu. Atkritumi  var  būt  gan  parasti  sadzīves  atkritumi  (veci  partikas  produkti,  konservbuņdžas,  papīri  un  citas  lietas),  gan  bīstamie  atkritumi. Bieži  vien  tie  ir  mums  sastopami  tepat  tuvuma  (bīstami  atkritumi).  Tie  var  būt  gan  dzīvsudraba  termometri,  gan  visa  veida  baterijas,  gan  lakas  un  krasas  un  elektroniskie  aparati. Lai  cīnītos  pret  šo  ļaunumu  ir  izveidotas  savakšanas  un  iznīcinašanas  vietas. Parastos  atkritumus  ved  uz  izgaztuvēm  un  specialiem  poligoniem,  bet  bīstamos  atkritumus  uz  specialam  vietam,  kur  tos  šķiro. Bet  ne  vienmēr  ta  notiek,  jo  reti  kur  tu  vari  atrast  kadu  gravi,  kur  nemētatos  kads  atkritums. Piemēram ta  pati  ceļmala,  kas  ved  gar  ceļu  Alūksne – Strautiņi. Ejot  gar  šo  ceļmalu  grūti  ir  nepamanīt  kadu  atkritumu. Bet,  ja  tie  būtu  tikai  parastie  sadzīves  atkritumi! Tur  mētajas  arī  bīstamie  atkritumi  (motoreļļas  karbas,  kuras  ne  reti  ir  atrodamas  pašas  eļļas). Mēs  paši  metam  ara  vecos  dzīvsudraba  termometrus,  vecas,  ar  notecējušu  termiņu,  zales  kopa ar  sadzīves  parastajiem  atkritumiem  un  vedam  uz  izgaztuvēm  (labi  ja  vēl  uz  turieni).  Bet  tur  apkart  klaiņo meža  zvēri  un  pat  paši  cilvēki. Nokļūstot  saskarsmē  ar  šiem  atkritumiem  tie  var  saslimt  ar  dažnedažadam  slimībam,  kas  var  būt  pat  navējošas.  Mans  mērķis  ir  iepazīties  ar  Latvija  sastopamiem  atkritumiem  un  to  izolēšanas  no  sabiedriskas  apkartnes  ka  arī  no  savvaļas  dzīvniekiem. Ka  arī  to  apsaimniekošanu  LATVIJA.

Sadzīves  atkritumi

   Mums  visapkart  ir  milzum  daudz  atkritumu,  kuri  mums  pat  reizēm  nav  nepieciešami. Katrs  no  mums  arī  zina  to  ka  tie  mums  nav  labvēlīgi. Sadzīves  atkritumi  ir  tie,  kas  nak  no  mums  katra.  Mūsu  valstī  nevar  sūdzēties,  ka  kaut  mazumiņš  netiktu  darīts  to  aizvešana. Gandrīz  pie  katras  majas,  kas  atrodas  puslīdz  liela  centra,  ir  atrodamas  kadas  miskastes,  kur  izmest  atkritumus. Par  šadam  lietam  rūpējas  valsts  nozīmētas  firmas. Liela  daļa  šo  atkritumu  savacēju  ir  sadalīti  pa  Latvijas  rajoniem. Tomēr  liela  daļa  mūsu  valsts  atkritumu  netiek  apsaimniekotas  (atkritumu  savakšana,  uzglabašana,  parkraušana,  parvadašana,  parstrade  un  apglabašana,  šo  darbību  parraudzība,  ka  arī  atkritumu  apglabašanas  vietu  ierīkošana  un  parstrades  objektu  uzturēšana  un  aprūpe  pēc  to  slēgšanas) – mētajas  pa  ceļmalam,  nelegali  ierīkotam  izgaztuvē  un  galvenais – mežos.

   Latvija  ir  izdoti  likumi,  kas  paredz  kartību  mūsu  valstī. Šie  likumi  (jaunie)  stajas  spēka  ar  1. martu. Šo  likumu  mērķis  ir  noteikt  atkritumu  apsaimniekošanas  kartību,  lai  aizsargatu  cilvēku  dzīvību  un  veselību,  vidi,  ka  arī  personu  mantu. Tomēr  šie  likumi  neattiecas  uz  radioaktīviem  atkritumiem,  spragstvielam,  notekūdeņiem  (izņemot  šķidros  atkritumus)  u.c. Lai  arī  likuma  (5.pants, 2.punkts, 4.sadaļa)  ir  noteikts  ka  nedrīkst  piesarņot  un  piegružot  vidi,  mūsu  valstī  to  pagaidam  vēl  nevar  redzēt. Katram  cilvēkam,  kurš  vēlas  šos  atkritumus  savakt,  organizējot,  planojot,  un  veicot  atkritumu  apsaimniekošana,  jaievēro  šadas  prasības:

1)      Janovērš  atkritumu  ražšanas  cēloņi,  tai  skaita  jaattīsta  tīras  tehnoloģijas.

2) Jasamazina  atkritumu  daudzums  (apjoms)  un  bīstamība.

3)      Atkritumi  japarstrada,  jaiegūst  atkartoti  izmantojami  materiali  un  enerģija.

4)      Atkritumi  jaapglaba  ta,  lai  netiktu  apdraudēta  cilvēku  dzīvība  un  veselība,  vide,  ka  arī  personu  manta.

5)      Jaslēdz  izgaztuves  (atkritumu  apglabašanas  vietas,  kas  neatbilst  poligona  prasībam)  saskaņa  ar  atkritumu  apsaimniekošanas  planiem,  ka  arī  janodrošina  slēgto  izgaztuvju  un  poligonu  (speciali  ierīkota  un  aprīkota  atkritumu  vieta,  kura  tiek  nodrošinati  normatīvajos  aktos  noteiktie  vides  aizsardzības  pasakumi)  rekultivacija.

Ka  jau  minēju  valstī  visam  jabūt  saskaņa  ar  atkritumu  apsaimniekošanas. Tie  ir  noteikti  10. panta:

1)      Tajos  ir  iekļauta  informacija  par:

  1. Atkritumu  apsaimniekošanas  stavokli,  raksturojot  radīto,  savakto  (šķiroti  un  nešķiroti),  parstradato  un  apglabato  atkritumu  veidus,  to  sastavu,  daudzumu  un  izcelsmi.
  2. Noteikto  prasību  (prioritaraja  secība)  ievērošanu  planotaja  atkritumu  apsaimniekošanas  turpmakaja  attīstība,  noradot  katras  darbības  apjomu  (attiecīgo  atkritumu  veidu,  daudzumu  un  izcelsmi)  un  tas  realizēšanai  paredzēto  laiku.
  3. Planoto  darbību  realizēšanai  nepieciešamajam  aktivitatēm.
  4. Planoto  darbību  realizēšanai  nepieciešamiem  objektiem  (jaunceļajamiem,  rekonstruējamiem,  esošajiem)  un  to  tehnisko  aprīkojumu.
  5. Institūcijam,  kas  ir  atbildīgas  planoto  atkritumu  apsaimniekošanas  darbību  realizaciju.
  6. Aprēķinatajam  izmaksam  un  finansēšanas  avotiem  planoto  darbību  realizēšanu.
  7. Atkritumu  apsaimniekošanas  uzlabošanas  iespējam.

2)      pašvaldības  organizē  sadzīves  atkritumu  apsaimniekošanas  planu  izstradašanu  savam  administratīvajam  teritorijam  un  apstiprina  tos. Vairakas  pašvaldības  var  izstradat  kopīgus  sadzīves  atkritumu  apsaimniekošanas  planus.

Bet  likumi  nav  domati  tikai  savacējiem,  tie  ir  arī  priekš  mums. Ir  likumi,  kas  paredzēti  priekš  atkritumu  radītajiem – mums. Mūsu  pienakums  ir:

1)      Piedalīties  pašvaldību  organizētaja  sadzīves  atkritumu  apsaimniekošana,  ievērojot  pašvaldības  izdotos  saistošos  noteikumus.

2)      Jasedz  sadzīves  atkritumu  apsaimniekošanas  izdevumi.

Katrs  no  mums  var  būt  arī  atkritumu  īpašnieks. Lai  tads  varētu  būt,  tev  jabūt  atkritumu  radītajam  vai  personai,  kuras  īpašuma  atrodas  atkritumi. Mūsu  pienakums  ir  vismaz  daļēji  segt  atkritumu  savakšanas  izmaksas,  kuras  tiek  reglamentētas  likuma  “Par  sabiedrisko  pakalpojumu  regulatoriem” noteiktaja  kartība. Šos  likumus  apstiprinaja  Rīga  2000.gada  29.decembrī  valsts  prezidente  Vaira  Vīķe – Freiberga.

Lai  arī  ir  izdoti  likumi,  mēs  viņiem  tapat  nepievēršam  lielu  uzmanību,  ka  to  vajadzētu  darīt. Bet  ar  to  atkritumu  (sadzīves)  problēmas  nebeigsies. Tapat  ceļmala,  mežos  un  citos  dabas  nostūrīšos  mētasies  atkritumi.

Bīstamie  atkritumi.

   Bīstamie  atkritumi – atkritumi,  kuriem  piemīt  viena  vai  vairakas  īpašības,  kas  padara  tos  bīstamus  cilvēka  dzīvībai  un  veselībai,  videi,  ka  arī  personu  mantai  un  kuri  atbilst  atkritumu  klasifikatora  noteiktajam  bīstamo  atkritumu  kategorijam.

   Jebkurš  sapratīgs  cilvēks  zina  to,  ka  saskarsme  ar  bīstamajiem  atkritumiem  viņam  var  maksat  dargi  (ļaundabīgi  audzēji  vai  pat  nave). Bīstamos  atkritumus  raksturo  dažadas  fazes:

·        Eksplozivitate - var  būt  gadījumi,  ka  kads  no  bīstamajiem  atkritumiem  spragst,  saskaroties  ar  kadu  citu  svešķermeni.

·        Toksiskums – katra  lieta,  kas  ir  bīstams  atkritums,  var  būt  arī  toksiska  viela. Saelpojoties  toksiskas  vielas  izgarojumus  var  spēcīgi  saslimt  vai  pat  nomirt.



·        Ugunsdrošība – daudzi  priekšmeti,  kas  satur  bīstamas  vielas  uz  iepakojuma  noradīta  uzglabašanas  temperatūra,  ja  ta  tiek  parsniegta  (uz  jebkuru  pusi),  tad  var  notikt  šī  ķermeņa  uzliesmošana.

Padomju  laika  mantojams.

   Liela  daļa  atkritumu  mūsu  valstī  ir  palikuši  no  padomju  laika,  kad  mūsu  valstī  pastavēja  cita  ekonomika. Pēc  padomju  lauksaimniecības  sistēmas  reorganizacijas  aptuveni  668  vietas  Latvija  atradas  aptuveni  2000  tonnu  bezsaimnieka  lauksaimniecības  ķimikaliju  (Gardene,  Kņava,  Strautiņi).  Pa  visu  Latviju  kopuma  ir  izkaisītas  tūkstošiem  tonnas  bīstamo  atkritumu,  lielakas  no  tam  ir  Jelgava  (rūpniecisko  atkritumu  izgaztuve,  kura  kopš  astoņdesmito  gadu  vidus  tika  izmantota  adu  ģērēšanas  un  citu  rūpniecisko  atkritumu  novietošanai,  radīja  gruntsūdeņu  piesarņojumu),  Olaine  (ķīmisko  atkritumu  glabatuve – farmaceitisko  un  bioķīmisko  ražotņu  atkritumi.  Izraisīts  nopietns  gruntsūdeņu  piesarņojums  plaša  teritorija)  Inčukalns  (sērskabes  gudrona  dīķi. Laika  no  1956. – 1981.gadam  tika  izgaztas  aptuveni  16000  tonnas  atkritumu  gada,  piesarņojot  gruntsūdeņus),  Demene  (atkritumu  izgaztuve  Daugavpils  rajona  tiek  novietoti  rūpnieciskie  atkritumi  aptuveni  100  tonnu  kaprolaktam  ražošanas  atkritumu  gada.

Sadzīves  bīstamie  atkritumi.

   Nokļuvuši  kopēja  plūsma,  sadzīves  bīstamie  atkritumi  var  izraisīt  nelaimes  gadījumus  (uzliesmojot,  spragstot,  izdalot  toksiskas  gazes),  kuros  var  ciest  gan  apkalpojošais  personals,  gan  apkartējie  iedzīvotaji. Šos  atkritumus  sapresējot,  tie  tiek  atbrīvoti  no  iesaiņojuma  un,  nonakot  kontakta  ar  citam  vielam,  var  izraisīt  bīstamas  situacijas. Savukart,  nonakot  sadzīves  atkritumu  izgaztuvēs,  šīs  vielas  var  piesarņot  gruntsūdeņus  un  gaisu. Līdz  ar  to  es  varu  secinat  ka  sadzīves  bīstamie  atkritumi  var  būt  pat  bīstamaki  par  rūpnieciski  bīstamajiem  atkritumiem. Sadzīves  atkritumus  var  sadalīt  vairakas  grupas.

1)      Neizlietotie  arstnieciskie  preparati – nonakot  kontakta  ar  parējiem  atkritumiem,  var  veidot  toksiskus  savienojumus, kas piesarņo  ūdeņus  un  gaisu.

2)      Dzīvsudraba  termometri  un  luminiscentas  dzīvsudraba  spuldzes – satur  dzīvsudrabu,  kas  ir  toksisks. Uzkrajoties  organisma,  tas  ietekmē  aknu  un  smadzeņu  darbību.

3)      Svina  akumulatori  un  baterijas – satur  smagos  metalus,  piemēram,  svinu,  kadmiju,  niķeli,  dzīvsudrabu,  varu,  kas  uzkrajas  kaulos. Svins  var  izraisīt  anēmiju,  bet  visbīstamakais  no  visiem  metaliem  ir  tieši  kadmijs,  kurš uzkrajas  nierēs  un  matos.  Baterijas  izmanto  kasetēs,  kalkulatoros,  pulksteņos,  fotoaparatos,  sadzīves  ierīcēs  u.c.

4)      Laku  krasu  atkritumi  un  organiskie  šķīdinataji – viegli  uzliesmojoši,  satur  toksiskas  vielas,  kas  var  izraisīt  alerģiju  un  citas  slimības.

5)      Augu  aizsardzības  līdzekļu  un  insekticīdu  atkritumu – tie,  kas  nogulsnējas  taukaudos  ir  indīgi. Tie  var  izraisīt  ļaundabīgo  audzēju  veidošanos  un  mainīt  procesu  norisi  cilvēku  organisma.

6)      Elektriskie  un  elektroniskie  aparati – satur  tadus  smagos  metalus  ka,  piemēram,  niķelis,  varš,  arsēns,  selēns  u.c. Nonakot  atkritumos  un  cilvēka  organisma,  var  radīt  izmaiņas  atsevišķu  organu  darbība.

7)      Naftas  produktu  un  mineraleļļu  atkritumi – degot  piesarņo  gruntsūdeņus  un  gaisu,  līdz  ar  to  kaitīgi  iedarbojas  uz  cilvēku  veselību,  radot  alerģiju  un  elpošanas  ceļu  slimības.

Rūpnieciskie  bīstamie  atkritumi.

Latvija  ir  sastopami  arī  šada  veida  atkritumi,  kas  ir  vieni  no  tiem,  kuru  ir  visvairak. Samazinoties  rūpnieciskajai  ražošanai  pēc  Latvijas  neatkarības  atjaunošanas,  bīstamo  atkritumu  ieneracijas  apjomi  arī  ir  samazinajušies. Tomēr  katru  gadu  Latvija  tiek  radīti  bīstamie  atkritumi,  kuru  apstradi  un  parstradei  ir  nepieciešamas  specialas  jaudas. Katru  gadu  tiek  pieražots  milzīgi  daudz  rūpniecisko  bīstamo  atkritumu  (skatīt  pielikuma  Nr.3.). Pastav  daudz  un  dažadi  rūpnieciskas  ražošanas  bīstamo  atkritumu  veidi,  kuri  mums  liekas  pat  pazīstami.

·        lauksaimniecības,  darzkopības,  medniecības,  zivkopības  produkcijas  audzēšanas,  ieguves,  ražošanas,  partikas  sagatavošanas  un  apstrades  atkritumi.

·        Kokapstrades  un  papīra,  kartona,  celulozes,  skaidu  plakšņu  un  mēbeļu  ražošanas  atkritumi.

·        Adu  apstrades  un  tekstilrūpniecības  atkritumi.

·        Neorganiskas  ķīmijas  ražošanas  tehnoloģiskie  atkritumi.

·        Organiskas  sintēzes  tehnoloģisko  procesu  atkritumi  (plastmasas,  makslīgas  šķiedras,  krasvielas,  pigmenti,  pesticīdi,  farmaceita  preparati,  mazgašanas,  dezinficējošie  un  kosmētiskie  līdzekļi).

·        Parklašanas  līdzekļi  (krasu,  laku,  stiklveida  emalju),  līmju,  etiķetes,  tepes  un  tipografisko  krasu  ražošanas,  parveidošanas,  piegades  un  izmantošanas  atkritumi.

·        Fotorūpniecības  atkritumi.

·        Termisko  procesu  neorganiskie  atkritumi.

·        Metalapstrades  un  metalparklašanas,  krasaino  metalu  hidrometalurģijas  neorganisko  metalu  savienojumus  saturoši  atkritumi.

·        Formēšanas,  ka  arī  metalu  un  plastmasu  virsmu  apstrades  atkritumi.

·        Eļļu,  ka  arī  par  šķīdinatajiem  izmantoto  organisko  vielu  atkritumi.

·        Nederīgas  iekartas  un  smalcinašanas  atkritumi.

·        Spragstvielu  ražošanas  un  lietošanas  atkritumi.

·        Ķīmiskas  vielas  un  gazes  baloni.

·        Baterijas  un  akumulatori.

Zinams,  ka  šas  ir  tikai  daļa  no  visam. Šīs  ir  tas  vielas,  kas  nodara  lielako  postu  mūsu  valstij  gan  ar  zemes  piesarņošanu,  gan  ar  gruntsūdeņu  piesarņošanu.

Bīstamo  atkritumu  apsaimniekošana.

Pie  mums,  ta  pat  ka  visa  pasaulē,  ir  arī  bīstamo  atkritumu  apsaimniekošana,  kas  visnotaļ  ir  svarīgs  process  pie  bīstamajiem  atkritumiem. Pastav  vairakas  parstrades  iespējas. Četras  lielakas  no  tam  ir:

1)       OTRIEZĒJA  PARSTRADE – atkritumu  daudzumu  var  samazinat,  parstradajot  noteiktos  produktus  vai  to  daļas  jaunos  līdzīgos  produktos. Piemēram,  automašīnu  akumulatoru  svinu  izmantot  jaunu  akumulatoru  veidošana.

2)       SADEDZINAŠANA – organiskas  dabas  bīstamos  atkritumus  var  likvidēt  sadedzinot  tos  specialas  iekartas,  kur  atkritumu  likvidacijas  režīmi  ir  stingri  reglamentēti,  lai  samazinatu  iespējamo  nelabvēlīgo  atkritumu  ietekmi  uz  vidi.

3)       UTILIZACIJA – atkritumus  var  izmantot  ka  izejvielu  derīgu  produktu  ražošanai,  piemēram,  galvanisko  cehu  atkritumos  izmanto  keramzīta  ražošanai.

4)       DEPONĒŠANA – bīstamo  atkritumu  poligona  aprok  tada  veida  atkritumus,  kurus  nav  iespējams  sadedzinat,  parstradat  vai  citadi  neitralizēt. Tadi  ir,  piemēram,  dūmgazes  attīrīšanas  sodrēji,  pelni  un  citi  neorganiskas  dabas  atkritumi.

Otrreizēja  parstrade.

  Bīstamo  atkritumu  otrreizēja  parstrade  ir  viens  daudzajiem  atkritumu  parstrades  veidiem. Jau  pasaulē  otrreizējai  parstradei  tiek  solīta  nakotnē  lielakas  iespējas  neka  dažai  labai  citai. Līdz  ar  to  arī  Latvija  tiek  veicinatas  firmas,  lai  nodarbotos  šai  sfēra. Tomēr  ne  jau  visu  spējam  mēs  vieni  paši,  tapēc  darbojas  vai  ir  sadarbības  ar  citam  valstīm. Katrai  firmai  ir  sava  sfēra.




1)      apstradatas  mineraleļļas – savac  SIA  “Marta”,  SIA  “Vides  konsultaciju  birojs”. Savaktas  eļļas  sadedzina  katlu  majas,  SIA  “Artava”  plano  šīs  eļļas  izmantot  ka  dabas  gazes  aizstajēju,  bīstamo  atkritumu  sadedzinašanas  krasnīs  Jelgavas  rajona.

2)      Stravas  akumulatorus – uzņēmēji  savac  un  ar  skabi  neitralizē  Latvija,  bet  akumulatorus  parstradei  nosūta  uz  arzemēm  (Zviedriju,  Izraēlu). Ar  svina  akumulatoru  savakšanu  nodarbojas  SIA  “Autostars” u.c.

3)      Fotorūpniecības  procesu  atkritumi – ar  savakšanu  nodarbojas  A/S  “Orelat”.  Savaktos  atkritumus  uzņēmums  transportē  uz  Vacijas  firmu  “GWL  Recycling  GmbH&  Co,  KG,  geschagftssbereich  Imxco  Edelmetalle”.

4)      Dzīvsudraba  luminiscentas  lampas – tiek  parstradatas  Latvija. SIA  “Lampu  demerkurizacijas  centrs”  ir  vienīga  šada  veida  uzņēmums  Baltija. Savac  parsvara  no  pašas  Latvijas,  ka  arī  no  Liepajas  rajonam  pieguļošajiem  Lietuvas  rajoniem. Savakto  dzīvsudrabu  paredzēts  nosūtīt  arpus  Latvijas  esošajiem  uzņēmumiem.

Uzņēmējsabiedrības,  kas  nodarbojas  ar  atkritumu  otrreizējo  parstradi,  saņem  subsīdijas  no  valsts,  ka  dabas  resursu  nodokļu  atmaksu.

Bīstamo  atkritumu  sadedzinašana.

   Latvija  savaktas  apmēram  2000 T  nelikvīdu  lauksaimniecības  ķimikaliju,  kas  ir  jalikvidē. Katru  gadu  Latvija  tiek  radītas  apmēram  4000 T  organisko  bīstamo  atkritumu,  kas  ir  sadedzinami. Pēdēja  laika  noteikumi  bīstamo  vielu  izplūdēm vidē  ir  kļuvuši  tik  stingri,  ka  BA  sadedzinašanas  rūpnīcas  var  izvietot  tuvu  blīvi  apdzīvotam  teritorijam. Līdz  ar  to  var  rasties  jaunas  darbavietas,  ienakumi  pašvaldību  budžeta  un  jauns  vides  aizsardzības  objekts.  Bet  diemžēl  sadedzinat  var  tikai  organiskas  izcelsmes  bīstamos  atkritumus. Atkritumu  sadedzinašanas  shēma  ir  pielikuma. Dedzinašanas  iekartas  ir  aprīkotas  ar  notekūdeņu  attīrīšanas  sistēmas. Tur  tiek  attīrīti  notekūdeņi.  Notekūdeņu  attīrīšana  paredzēta  vielu:  #neitralizaciju,  #nogulsnēšanas,  #filtrēšana. Dūmgazes,  kas  rodas  sadedzinašanas  laika,  pirms  nonak  15  metrus  garaja  dūmvada  tiek  attīrītas:  #aktivētaja  ogles  filtra,  #otrēja  dzesētaja,  #absorbentu  kolona. Dedzinašanas  iekartam  paredzēta  nepartraukta  izmešu  kontrole. Šiem  ir  gan  savi  trūkumi,  gan  priekšrocības. Priekšrocības:

1)      Samazina  bīstamo  atkritumu  apjomu  par  90% .

2)      Samazina  bīstamo  atkritumu  svaru  par  80%.

3)      Atstaj  inertus  parpalikumus.

4)      Aizstaj  enerģijas  ieguvi  no  ierobežotiem  energoresursiem.

5)      Papildus  ienakumi  no  siltuma  un  enerģijas  pardošanas.

6)      60%  no  dabas  resursiem  nodokļa  paliek  pagastu  vai  pilsētu  pašvaldībam,  kuru  teritorija  tiks  izvietota  bīstamo  atkritumu  sadedzinašanas  iekarta,  vides  aizsardzības  specialajos  budžetos.

Trūkumi:

1)      Rodas  siltumnīcas  efektu  izraisošas  gazes.

2)      Nepieciešami  lieli  kapitalieguldījumi.

3)      Pelnus  un  izdedžus  nepieciešams  deponēt.


Bīstamo  atkritumu  apglabašana – deponēšana.

   Bīstamo  atkritumu  daudzums,  kas  veidojas  Latvija  un  kuru  parstradei  nepieciešamas  jaudas,  tiek  lēsts  31500 T/gada,  no  kuram  7000 T  ir  apglabajamas  speciala  poligona. Nesavaktie  un  droši  nesavaktie  atkritumi  piesarņo  ūdeņus,  gaisu,  zemi,  izraisa  ugunsgrēkus  ta  it  ka  rada  nopietnu  risku  videi  un  līdz  ar  to  cilvēku  veselībai. Bīstamos  un  īpaši  bīstamos  atkritumus,  kurus  nav  iespējams  parstradat,  sadedzinat,  vai  atgriezt  atpakaļ  ražošana,  ir  droši  jadeponē. Apglabašana  jeb  deponēšana  notiek  specialos  poligonos. Priekšrocības:

1)      Savakti  un  noglabati  BA  nerada  risku  videi  un  līdz  ar  to  cilvēka  veselībai.

2)      60%  no  dabas  resursa  nodokļa  paliek  pagastu  vai  pilsētu  pašvaldību,  kuru  teritorija  tiek  izveidots  BA  poligons,  vides  aizsardzības  specialajos  budžetos.

Trūkumi:

1)      Zeme  vairs  nav  izmantojama  lauksaimniecības,  būvniecības  attīstībai.

2)      Palielinata  transporta  plūsma  rada  troksni,  palielina  piesarņojumu.

Tomēr  pastav  arī  jautajums,  kur  celt  BA  poligonus? Sabiedrībai  ir  tiesības  iegūt  informaciju  un  piedalīties  poligona  ietekmes  uz  vidi  novērtēšana. Ja  kada  darbība  vai  tas  galarezultats  var  būtiski  ietekmēt  vidi  vai  cilvēka  veselību  un  drošību,  nepieciešams  veikt  ietekmes  uz  vidi  novērtējumu  (IVN),  lai  novērtētu  iespējamo  ietekmi  uz  vidi  un  izstradatu  priekšlikumus  nelabvēlīgas  ietekmes  novērtēšanai  vai  samazinašanai. Kam  būtu  japievērš  uzmanība  novērtējot  ietekmi  uz  vidi:

1)      Darbības  raksturojošie  faktori:  *apjoms,  *paredzēto  un  citu  darbību  savstarpēja  ietekme,  *dabas  resursu  izmantošana,  *atkritumu  ražošana,  *piesarņojums  un  traucējumi,  *avariju  risks.

2)      Paredzētas  darbības  vietu  un  šīs  vietas  ģeografiskas  īpatnības  raksturojošie  faktori: *līdzšinējais  zemes  izmantošanas  veids,  *esošo  dabas  resursu  relatīvais  daudzums,  *kvalitate  un  atjaunošanas  iespējas,  *dabiskas  vides  absorbcijas  spēja,  īpašu  uzmanību  pievēršot  mitrajiem,  piekrastes  joslai,  augstieņu  un  mežu  rajoniem,  īpaši  aizsargajamam  dabas  teritorijam,  *teritorijas,  kuram  piesarņojuma  līmenis  ir  augstaks  neka  paredz  vides  kvalitates  kritēriji  un  standarti,  *iedzīvotaju  blīvums  attiecīgaja  teritorija,  *vēsturiski,   arheoloģiski  un  kultūrvēsturiski  nozīmīgas  ainavas.

Specifisku  bīstamo  atkritumu  apsaimniekošana.

   Latvija  pastav  arī  šada  veida  bīstamo  atkritumu  grupa. Ta  iedalas  vismaz  5  lielas  grupas.

1)      Infekciozie  atkritumi – atkritumi,  kas  satur  dzīvotspējīgus  mikroorganismus  vai  to  toksīnus,  par  kuriem  ir  droši  zinams  vai  ir  ticams,  ka  tie  var  izraisīt  slimības  cilvēkiem  vai  citiem  dzīviem  organismiem. Ir  novērots,  ka  Latvijas  republika  gada  tiek  radītas  apmēram  1400 T  gada. Eiropas  Savienības  direktīva  99/31/EC  nosaka,  ka  infekciozos  atkritumus  nedrīkst  deponēt  atkritumu  poligonos,  tie  ir  jaapstrada. Atsevišķos  gadījumos  atļauj  tos  sadedzinat  kopa  ar  sadzīves  atkritumiem,  bet  ta  ka  Latvija  nav  atkritumu  sadedzinašanas  iekartu,  tad  ir  jameklē  cits  risinajums.

2)      Naftas  produktu  atkritumi – direktīva  75/439/EEC  nosaka,  ka  valsts  administracijai  janodrošina  droša  naftas  produktu  savakšana  un  parstrades  vai  deponēšanas  sistēmas. Pašlaik  vairakas  uzņēmējsabiedrības  nodarbojas  ar  naftas  produktu  saturošu  atkritumu  savakšanu  un  parstradi.  Bīstamo  atkritumu  apsaimniekošanas  sistēmas  ieviešanas  pasakumu  ietvaros  janodrošina  šo  uzņēmumu  kontrole  atbilstoši  likumdošanai – jakarto  atļaujas,  uzskaites  un  kontroles  sistēmas.

3)      Azbesta  atkritumi – Eiropas  Savienības  direktīva  87/271/EC  attiecas  uz  azbesta  izstradajumu  ražošanu,  izmantošanu  un  atmosfēras,  ūdens  un  augsnes  piesarņojuma  ierobežošanu  ar  azbesta  šķiedram.

4)      Sadzīves  bīstamie  atkritumi – sadzīves  atkritumu  bīstamas  kompotentes  adekvats  apsaimniekošanas  sistēmas  ieviešanai  nepieciešams  izveidot  atbilstošu  normatīvo  aktu  sistēmu  saskaņa  ar  likumu  par  sadzīves  atkritumiem  un  likumu  par  bīstamajiem  atkritumiem,  ka  arī  organizēt  praktisko  darbību. Valsts  prognozējamo  iedalījumu  pēc  reģionalajam  atkritumu  saimniecībam  skatīt  pielikuma.



5)      Veterinarie  atkritumi – atkritumi,  kas  rodas  lopkautuvē  un gaļas  parstrades  uzņēmumos. ES  direktīva  90/667/EC  nosaka,  ka  katrai  dalībvalstij  ir  jabūt  likumdošanas  sistēmai,  kura  nosaka  kartību,  kada  jaapstrada  vai  jadeponē  veterinarie  atkritumi. Šo  atkritumu  apsaimniekošana  sistēmas  ieviešana  jakoordinē  ar  Zemkopības  ministriju,  kuras  kompetencē  ir  veterinarijas  problēmu  risinašana. Visparīga  gadījuma  veterinarie  atkritumi  iedalas  zema  riska  atkritumos  un  augsta  riska  atkritumos. Zema  riska  atkritumus  ir  ieteicams  parstradat  talak  izmantojamos  produktos,  bet  augsta  riska  atkritumus,  kuri  praktiski  ir  pielīdzinami  infekciozajiem  atkritumiem  ir  janeitralizē  specialas  šim  nolūkam  paredzētas  iekartas.

Secinajumi

 

Šaja  referata  ir  redzams  mūsu  valsts  teorētiskie  darbi  atkritumu  attīrīšanai  no  apdzīvotajam  vietam  uz  specialam,  īpašiem  gadījumiem,  domatam  vietam. Tomēr  pēc  manam  domam  šie  darbi  ir  daļēji  tikai  uz  papīra,  jo  Strautiņos,  kur  es  dzīvoju,  es  vēl  neēsmu  redzējis  kadu  noradi  par  bīstamiem  atkritumiem  pie  tiem  ceļiem,  kuri  ved  uz  šo  vietu. Tomēr,  lai  cik  tas  dīvaini  neliktos  daļa  no  šī  rakstīta  ir  arī  patiesība. Jo  kas  tad  rūpējas  par  atkritumu  izvešanu  no  apdzīvotam  teritorijam,  ja  ne  valsts. Katram  no  mums  ir  tiesības  atrasties  tīra  un  sakopta  teritorija. Toties  bez  mūsu  palīdzības  valsts  nevar  atrasties  tīra  un  sakopta,  jo  daļa  jadara  ir  mums  pašiem. Valstij  būtu  jaiegulda  vairak  līdzekļu   bīstamo  atkritumu  savakšana  un  iznīcinašana,  jo  ne  visus  šos  mūsu  valsts  atkritumus  varēs  savakt  un  iznīcinat  citas  valstis. Veidojot  šīs  programmas  par  atkritumu  parstradi,  atvieglos  daļēji  domas  par  augsto  bezdarba  līmeni  valstī,  jo  šajas  vietas  būs  nepieciešams  jauns  darbaspēks. Liela  nozīme  ir  tam  ka  valstī  kads  rūpējas  par  mums  vismaz  dažas  nozarēs. Vienai  no  šīm  nozarēm  vajadzētu  būt  atkritumu  parstrade  un  iznīcinašana. Jo  valsts  vairak  par  to  rūpēsies,  jo  vairak  tas  tai  atmaksasies  (mazak  slimību,  saslimšanas  gadījumu  ar  navējošam  un  bīstamam  slimībam).  Rūpēsimies  par  savu  drošību  un  apkartnes  tīrību  Latvija

 

Izmantota  literatūra.

1.     Bīstamo  atkritumu  apsaimniekošana  Latvija. – R.: LR  Vides  aizsardzības  un  reģionalas  attīstības  ministrija.

2.     Atkritumu  apsaimniekošanas  likums// Neatkarīgas  Rīta  Avīzes  pielikums  Likumi  un  Lēmumi. – 2001 – 31.janv. – 3.lpp. 

Pielikums.

1.

BĪSTAMO  ATKRITUMU  GRUPA

T/GADA

Naftas  produktus  saturošie  atkritumi,  kas  apstradajami,  sadedzinami  vai  citadi  utilizējami

20000

Organiskie  bīstamie  atkritumi  specialai  sadedzinašanai

4000

Neorganiskie  bīstamie  atkritumi  fizikali  ķīmiskai  apstradei

500

Bīstamie  atkritumi,  kuri  apglabajami  speciala  poligona

7000

 2.   

      [ iedzīvotaji ]                                                          [mazie  uzņēmumi]


  [ savakšanas  punkti ]

                [ specializēta savakšanas / transporta  kompanija ]

                 [ BA  savakšanas  un  uzglabašanas  novietne ]


                [ parstrade,  sadedzinašana  vai  noglabašana ]

3.      BA  DEZINAŠANAS  SHĒMA

TextAtkritumu

ielade

iekarta

                                                                                                         

Otrējas  dedzinašanas   kameras (maksimala  temperatūra  ir  1200 C

 
Galvenais deglis (nodrošina  rotacijas  krasnī  950 C temperatūra.) 

No  rotacijas  krasns  izdedži  nokļūst  tilpnē,  kur  tiek  atdzesēti  un  pēc  tam  izžavēti.

Text









Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1334
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site