Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Latvijas Republika (1920. – 1940.g.)

vēsture

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Latvijas Republika (1920. – 1940.g.)

Latvijas arpolitika parlamentaraja perioda. (1920.-1934.g.)

  • Sakotnēji Latvijas valsts arpolitiska darbība bija vērsta uz Latvijas neatkarības starptautisko atzīšanu. Lielakie nopelni bija Latvijas Pagaidu valdības arlietu ministram Zigfrīdam Anna Meirovicam (1918.- 1925.g) . Par savu pirmo uzdevumu izvirzīja Latvijas de iure apnakšanu. 1920.g.11.augusta paraksta miera līgumu ar Padomju Krieviju un jau 1921.g. 26.janv. Sabiedroto augstaka padome atzina Latvijas de iure.
  • De iures process noslēdzas ar Latvijas uzņemšanu Tautas Savienība 1921.g.22.sept.
  • Nakamais kam Latvija pievērsa uzmanību bija Baltijas Antantes (Polijas, Baltijas valstu un Somijas savienības) izveidei, lai garantētu Latvijas drošību. Tam veltīta konference notika 1920.g. Bulduros. Lielas savienības ideju atbalstīja Polija, jo ta centas realizēt lielvalstisku arpolitiku. Tomēr Viļņas konfliktu dēļ Lietuvas un Polijas iesaistīšanas kopēja aliansē kļuva neiespējama. 1922.g. Varšava notika Polijas, Somijas, Latvijas un Igaunijas konference, kuras laika tika parakstīts politisks nolīgums, kuru Somija neratificēja. Ta nebija militara savienība un nedeva nekadas drošības garantijas.
  • Vēlak Z.A.Meirovics mēģinaja izveidota aizsardzības savienību tikai ar trim Baltijas valstīm. Diemžēl arī šīs savienības ideja nerealizējas, jo Lietuvas iesaistīšana radītu pienakumu Latvijai un Igaunijai vērsties pret Poliju. 1922.g. PSRS un Vacija noslēdza sadarbības līgumu, kas radīja pamatotas bažas Baltijas valstīm un sekmēja to, ka Latvija un Igaunija 1923.g. nov. parakstīja savstarpēju aizsardzības līgumu.
  • Nakamais solis – nostiprinat iegūto neatkarību starptautiskajas attiecības. Līdz 1925.g. Latvijas arpolitiskais kurss bija vērsts uz Baltijas savienības izveidi. Tam nopietnus šķēršļus lika gan Vacija, gan PSRS. 1923.g. stajas spēka pirmie tirdzniecība slīgumi ar Lielbritaniju un Čehoslovakiju.
  • Pēc 1925.g. Latvijas arpolitika paradījas jauna orientacija. To sekmēja Lokarno konferencē aizgūtas idejas par to, ka lielvalstis savstarpēji garantē mazo valstu robežu neaizskaramību. Galvenokart Latvija orientējas uz Lielbritanijas un Francijas atbalstu, taču šīs lielvalstis nevēlējas uzņemties papildus saistības.
  • 1927.g.Latvija, ar Fēliksa Cielēna vadīto Arlietu ministriju, noslēdza tirdzniecības līgumu ar PSRS, kuru nosodīja Lielbritanija, Polija un Igaunija. Saimnieciska ziņa tas Latvijai bija izdevīgs, bet politiski nedrošs, jo kaimiņvalstis saka raudzīties uz Latviju ar aizdomam par tuvošanos PSRS.
  • Turpmaka Latvijas arpolitika bija vērsta uz iesaistīšanos visas iespējamas Eiropas drošības struktūras un līgumos, ko veidoja Eiropas lielvalstis.
  • 1929.g. tika parakstīts Maskavas protokols par atteikšanos no kara ka konflikta noregulēšanas līdzekļa.
  • 1932.g. noslēdza savstarpēju neuzbrukšanas līgumu ar PSRS.

Saimniecības atjaunošanas galvenie posmi.



  • Pēc vēsturnieka Arnolda Aizsalnieka iedalījuma, Latvijas Republikas ekonomiskajai attīstībai (1920.-1940.g.) raksturīgi četri posmi.
  • 1.POSMS (1920.-1922.g.) finanšu un valūtas reforma, saimniecisko pamatu veidošanas laiks. 1922.g.augusta ieviesa ar zelta segumu nodrošinatu stabilu naudas vienību – latu, pakapeniski izņemot no apgrozības visas citas valūtas. Tika nodibinata Latvijas Banka, kuras galvena funkcijas bija emitēt (laist apgrozība) naudu, piešķirt kredītus, izpildīt valsts kases operacijas – izdarīt iemaksas no budžeta, iekasēt izmaksas no nodokļiem u.c. šaja laika arī atjauno kara izpostīto saimniecību, liek pamatus rūpniecības attīstībai, uzsaka agraro reformu, attīsta ekonomiskos sakarus starptautiskaja līmenī un tiek nodibinatas kredītiestades un valsts bankas.
  • 2.POSMS (1923.-1929.g) tautsaimniecības attīstības un uzplaukuma laiks. Lauksaimniecība attīstījas piena produktu ražošana un tika uzsakta sviesta, gaļas, linu eksports uz arvalstīm. Lauksaimniecības atjaunošana galvena loma bija agrarajai reformai. Agrarreforma sekmēja jaunsaimniecību izveidošanos, pieauga laukos dzīvojošo iedzīvotaju skaits, attīstījas partikas parstrades uzņēmumi.  Rūpniecības attīstību veicinaja stabila infrastruktūras izveidošana. Attīstījas dzelzceļu un autobusu satiksme. Strauji paplašinajas ceļu tīkls un palielinajas to kopgarums. Pateicoties arējais tirdzniecības, izveidojas liela tirdzniecības flote. Tiek izveidota socialas nodrošinašanas un veselības aizsardzības sfēra.
  • 3.POSMS (1930.-1933.g.) saimnieciska autonomijas tapšanas periods. Pasaules ekonomiska krīze (1929.g.okt. – 30gadu vidus) Latviju maz ietekmēja, jo galvena nozare Latvija bija lauksaimniecība. Pasaules ekonomiska krīze sekmēja noslēgta saimniecības veida ieviešanos. Samazinajas imports un eksports. Pieauga valsts monopolu skaits un valsts loma saimnieciskaja dzīvē.
  • 4.POSMS (1934.-1940.g.) valsts plansaimniecība. Valsts aizvien vairak regulēja tautsaimniecību. Valdība saka veidot uzkrajumus monumentalam celtniecības programmam. Valsts politika bija orientēta uz nacionalas saimniecības aizsardzību. Turpinaja attīstīties infrastruktūra. Pieauga Latvijas Bankas zelta un valūtas rezerves. Attīstījas lauksaimnieciska ražošana, mehanizacija, rūpnieciskas nozares – tika atvērtas aizvien vairak fabriku. Attīstījas zvejniecības nozare. Lieli līdzekļi tika veltīti kultūrai un izglītībai.

Izglītība un kultūra (1920-1934.g.)

  • Līdz ar LR proklamēšanu dzima ideja par nacionala Kultūras fonda dibinašanu, kuram būtu javeicina latviešu kultūras dzīves attīstību. Kultūras fonds pie Izglītības ministrijas darbojas līdz 1921.g., kad to parveidoja par patstavīgu institūciju. Kultūras fonds darbojas Saeima. Fonda dome, kas sastavēja no 16 deputatiem, sadalīja līdzekļus. Kultūras fondam bija savs budžets un tas finansēja vairakas programmas – bibliotēku dibinašanu un papildinašanu, macību līdzekļu iegadi skolam un trūcīgo skolēnu atbalstu, arpusskolas izglītības iestažu attīstību, augstskolu stipendijas, teatrus, zinatniskas iestades, sportu, lauku kultūras iestades, gramatu izdošanu, zinatniskas studijas arzemēs. Šo pabalstu piešķiršana tika ievērota stingra kartība.
  • Latviešu proza un dzeja piedzīvoja neredzētu uzplaukumu. To sekmēja arī gramatizdevēji.
  • Normalu skolas darbību varēja uzsakt 1919.g. rudenī. Obligato izglītību noteica bērniem no 6 līdz 16 gadu vecumam. Sistēmas pamatu veidoja sešgadīga pamatskola. Obligata izglītība bija bezmaksas. Talak izglītību varēja turpinat četrgadīgas ģimnazijas un realģimnazijas ar divam klasēm. Ģimnazijas sagatavoja studijam augstskola. Trešais virziens bija arodvidusskolas, kura varēja apgūt dažadas specialitates.

1934.gada maija apvērsums.




  • Apvērsuma cēloņus var sagrupēt trīs grupas: 1)iekšpolitiskie cēloņi. – a)Nepilnības likumdošana, kas veicinaja problēmas valdības izveidošana un stabilitates nodrošinašanai. b) jaunajai demokratiskajai valstij trūka pieredzes vienpratīgu lēmumu pieņemšana. c) pasaules ekonomiskas krīzes ietekme uz Latviju. Ta savu augstako punktu sasniedza 1932.g. pieauga bezdarbs, samazinajas eksports un imports, pieauga valsts regulējoša loma. 2) subjektīvie cēloņi – partiju un atsevišķu politiķu vēlme radikali mainīt nepilnības esošaja sistēma. 3) arpolitiskie cēloņi – valstīs, kur demokratijas bija jaunas, bez stabilam tradīcijam, sociali ekonomisko krīžu apstakļos dzima ticība diktatūras un varas idejai, ka problēmu atrisinašanas līdzeklim.
  • Apvērsuma organizacija. Galvenie apvērsuma rīkotaji bija Zemnieku savienība (ZS). Sagatavošanu veica aizsargu priekšnieks Alfrēds Bērziņš, kurš uzmanīja konkurentus, un iesaistīja apvērsuma sagatavošana uzticamus aizsargu, policiju un armijas vadītajus.
  • Apvērsuma realizacija, 1934. g.15 un 16. maijs. Arlietu ministrijas nama sapulcējas apvērsuma organizatori. Jau no rīta tika apcietinati potencialie apvērsuma pretinieki, galvenokart, Saeimas deputati – socialdemokrati. Aresti skara arī pērkoņkrustiešus un inteliģences parstavjus. Armija arestos nepiedalījas. Apvērsuma rīta Rīga ieradas aptuveni 3000 aizsargu. Pēc apvērsuma K. Ulmanis izsludinaja manifestu tautai, ko parakstīja kopa ar kara ministru J.Balodi. manifesta miglaini tika solīts, ka demokratiska iekarta saglabasies un arkartas stavoklis ir tikai uz laiku. Līdzīgi notikumi norisinajas 16.maija parējas pilsētas. Pavisam arestēja apmēram 2000 cilvēku. Daļa no viņiem ilgaku laiku atradas ieslodzīti Liepajas koncentracijas nometnē, kuru likvidēja 1935.g., jo visi ieslodzītie tika atbrīvoti. Apvērsums noritēja mierīgi, bez pretestības – nebija neviena upura. Lielaka daļa iedzīvotaju tikai otraja rīta konstatēja, ka noticis apvērsums un Saeima atlaista. Tautai tika iestastīts, ka beidzot valstī tika nodrošinata kartība un labklajība visiem, izbeigtas partiju „tirgus” un ar to saistītas jukas. [1]

 



[1]Kurlovičs G., Tomašūns A., Latvijas vēsture vidusskolai II – Zvaigzne ABC, 2000 – 133-160.lpp.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1747
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site