Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

 
CATEGORII DOCUMENTE






BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

A/S „TALSU METRŪPNIECIBA” DARBIBA UN ATTISTIBAS PERSPEKTIVAS

vadība

+ Font mai mare | - Font mai mic

DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger
Organizacija, kura es vēlos stradat
“Projekts un projekta vadīšana”
Ražošanas vadīšana Praktiska darba SIA „Best Cofee”
Organizēšanas un motivēšanas ka nozīmīgu menedžmenta funkciju salīdzinošs raksturojums uzņēmumos „Čilija pizza” un „Steiku haoss”
A/S „TALSU METRŪPNIECIBA” DARBIBA UN ATTISTIBAS PERSPEKTIVAS
Prasības parvaldībai
REFERATS – TULKOJUMS PARVALDĪBAS ĒTIKA - SIRDSAPZIŅA

TERMENI importanti pentru acest document



LATVIJAS UNIVERSITATE

EKONOMIKAS UN VADIBAS FAKULTATE

TAUTSAIMNIECIBAS KATEDRA

A/S „TALSU METRŪPNIECIBA” DARBIBA UN ATTISTIBAS PERSPEKTIVAS

BAKALAURA DARBS

RIGA 2008

ANOTACIJA

            Bakalaura darba tēma - a/s „Talsu metrūpnieciba darbiba un attistibas perspektivas. Aktualitate balstas uz ši brita ekonomisko situaciju Latvija, kad palielinajusies inflacija un izveidojusies ekonomiska krize lielakaja daļa Latvijas tautsaimniecibas nozares uzņēmumos, kas rada nepieciešamibu pēc uzņēmuma attistibas virzienu noteikšanas. Darba mērķis - izpētot un novērtējot a/s “Talsu metrūpnieciba” darbibu, izstradat tas attistibas perspektivas. Darbs strukturēts 3 nodaļas. Pirmaja nodaļa autors veic nozares izpēti, apskatot galvenas nozares problēmas, otraja - autors veic uzņēmuma iekšējas un arējas vides novērtējumu, ka ari finanšu raditaju analizi un ipašu vēribu veltot konkurentu vērtējumam. Trešaja nodaļa autors analizē SVID un, balstoties uz teorētisko bazi un uzņēmuma iepriekšējo darbibu, izstrada uzņēmuma stratēģiskas attistibas iespējas.

Atslēgvardi: A/s “Talsu metrūpnieciba”, Arēja vide, Iekšēja vide, Kokrūpnieciba, Metrūpnieciba, SVID.


ANNOTATION

The subject of the bachelors work is joint-stock company’s “Talsu metrūpnieciba” operation and development prospect. The topicality of the work is based on the current economical situation in Latvia – the inflation level has risen and the major portion of Latvian national economy enterprises are experiencing economical crisis, which creates a necessity for defining the trends of enterprises’ development. The aim of the work is to elaborate the prospects of joint-stock company “Talsu metrūpnieciba” by analyzing and appraising its activity. The work is structured in three chapters. In the first chapter the author explores the area, taking into consideration its main problems. In the second chapter the author asses the inner and outer circumstances of the enterprise, as well as its financial highlights, paying special attention to its rating by business rivals. In the third chapter the author makes the SWOT analysis of the enterprise, and the author elaborates the enterprise’s strategic development opportunities for the enterprise, relying on the theoretical basis and the enterprises inner function.


SATURS

ANOTACIJA.. 2

ANNOTATION.. 3

IEVADS. 5

1. KOKRŪPNIECIBAS UN METSAIMNIECIBAS NOZIME LATVIJAS TAUTSAIMNIECIBA.. 8

1.1. Meta politika un metsaimnieciba. 8

1.2. Kokrūpniecibas attistiba Latvija. 12

2. A/S “TALSU METRŪPNIECIBA” DARBIBAS NOVĒRTĒJUMS. 16

2.1. A/s “Talsu metrūpnieciba” iekšējas vides novērtējums. 17

2.2. A/s “Talsu metrūpnieciba” arējas vides novērtējums. 32

2.3. A/s “Talsu metrūpnieciba” ratošanas apjoma un finanšu raditaju novērtējums. 38

2.4. A/s “Talsu metrūpnieciba” konkurentu novērtējums. 51

3. A/S „TALSU METRŪPNIECIBA” ATTISTIBAS IESPĒJAS UN PERSPEKTIVAS. 57

3.1. A/s “Talsu metrūpnieciba” SVID analize. 62

3.2. A/s „Talsu metrūpnieciba” stratēģiskie plani 65

3.3. A/s „Talsu metrūpnieciba” stratēģiskas attistibas perspektivas. 67

SECINAJUMI UN PRIEKŠLIKUMI 70

IZMANTOTA LITERATŪRA UN AVOTI 73

PIELIKUMI 75

1. Pielikums 2003.gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins. 76

2. Pielikums 2004.gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins. 79

3. Pielikums 2005.gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins. 82

4. Pielikums 2006.gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins. 85

5. Pielikums 2007.gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins. 89


IEVADS

Latvijas meti un tajos esošie koksnes resursi ir viena no galvenajam valsts nacionalajam bagatibam, kas izveidotas cilvēka ilgstošas un mērķtiecigas darbibas rezultata. Šie resursi izmantojami maksimali ekonomiski efektivi, ievērojot ilgtspējigas metu apsaimniekošanas principus.

Ģeografiskais stavoklis, metu daudzums un to kvalitate nosaka Latvijas piederibu valstim, kuras meta nozare ieņem nozimigu lomu valsts tautsaimnieciba un tas produkcija kalpo ne tikai vietēja patēriņa apmierinašanai, bet ieņem ievērojamu vietu arēja tirdznieciba.

Bakalaura darba tēma tika izvēlēta, balstoties uz pašreizējo apstakļu analizi Latvija, kad valsti attistoties datadiem ekonomiskiem procesiem, palielinajusies inflacija un izveidojusies ekonomiska krize lielakaja daļa Latvijas tautsaimniecibas nozares uzņēmumos. Lidz ar to, autors uzskata, ka ir pieaugusi nepieciešamiba pēc uzņēmumu darbibas analizes – to diktē tirgus, sadarbibas partneri un arvien vairak ta jau ir ne tikai uzņēmuma iekšēja nepieciešamiba, bet ari nepieciešamiba valsts mēroga.

Lai inflacijas limenis mazinatos jau tuvakajos gados, valdiba ir iezimējusi vairakus pasakumus, viens no tiem ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaita palielinašana un ratiguma kapinašana. Attistoties MVU, būs nodrošinatas darba vietas ari lauku apvidū, augs iedzivotaju labklajiba. Tikai ar darbu varēs veicinat ekonomisko particibu un izaugsmi valsti, ka ari sapratigu un atbildigu ilgtermiņa politiku, ko varēs izmērit ar dzives kvalitates indeksu. Meta nozare ir viena no Latvijas senakajam peļņas gūšanas nozarēm, tapēc ir svarigi izanalizēt visus faktorus, kas spētu ietekmēt uzņēmumu attistibu, lidz ar to ari visas valsts labklajibu.

Autora bakalaura darba izpētei izvēlētais uzņēmums „Talsu metrūpnieciba” atrodas Talsu rajona un ta galvenais pamatdarbibas virziens ir saistits ar metizstradi un kokapstradi.

Vairak neka pusi Talsu rajona klaj meti. Tas ir galvenais arguments, kapēc metizstrade šaja rajona ir viena no uzņēmējdarbibas pamatnozarēm. Parēja ir lauksaimnieciba izmantojama zeme, izņemot aptuveni 14%, ko aizņem datadas aizsargajamas dabas teritorijas [15,36.].

Meta produkcijas loma valsts ekonomika arvien pieaug. Pēc neatkaribas atgūšanas meta nozare kļuvusi par aktivako un nozimigako Latvijas tautsaimnieciba. Ta garantē stabilus valūtas ienakumus, dod iedzivotajiem darba vietas. Nozares attistibu veicinajuši vairaki faktori: kvalitativa un pieejama izejvielu baze – meta resursi, ilglaicigas tradicijas, zinašanas un ne mazak svarigi – valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties par meta nozares attistibas ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas stratēģiju, izstradajot Latvijas meta politiku.

Kaut gan Latvijas tautsaimnieciba pēdējos gados visstraujak augusi attistoties pakalpojumu sektoram, pakalpojumu eksports, kas varētu uzlabot situaciju arēja tirdznieciba, nav būtiski palielinajies. Tadējadi valsts ekonomikas stabilitate un arējas tirdzniecibas bilances lidzsvarošanas pamata joprojam ir apstrades rūpnieciba un galvenokart lielakais eksporta sektors – meta nozare.

Tapat ka jebkuras saimnieciskas darbibas, ari metsaimniecibas ekonomiskais pamats ir produkcijas ratošana. Ilgtspējigas meta apsaimniekošanas galvenais balsts ir ekonomiskais izdevigums, tam ir būtiska nozime meta datado funkciju saglabašanai sabiedribas laba. Meta ekonomiskas vērtibas un produktivitates saglabašana vai palielinašana šodien nodrošinas nepartrauktu pieeju kvalitativiem meta resursiem nakotnē.

Autors uzskata, ka, lai uzņēmums varētu darboties un pastavēt ilglaicigi, ir nepieciešams izstradat stratēģiskos attistibas virzienus, turklat izstradat tos atbilstoši videi, kura uzņēmums darbojas. Daļa uzņēmumu sekmigi apmierina tirgus pieprasijumu, tomēr nespēj izsekot vides izmaiņam. Ir svarigi izprast notiekošas arējas vides parmaiņas, lai cits uzņēmums nespēj labak apmierinat pircēju prasibas. Ši iemesla dēļ uzņēmumam jacenšas paaugstinat savu konkurētspēju, lai nav jazaudē savas tirgus pozicijas.

Planojot uzņēmuma stratēģiskas attistibas virzienus, ir nepieciešama uzņēmuma darbibas vides analize. Pavisam jaanalizē divas galvenas vides – iekšēja un arēja.

Iekšējas vides analize parada uzņēmuma stipras un vajas puses. Šada analize ietver uzņēmuma pieejamo resursu daudzumu un kvalitates izvērtēšanu. Parasti to veic SVID (stipras un vajas puses, iespējas, draudi) procesa veida. Šis process ietver uzņēmuma iekšējo stipro un vajo pušu, ka ari arējo iespēju un draudu identificēšanu [7,21.].

Arējas vides analizes mērķis ir noteikt stratēģiskas iespējas un draudus uzņēmuma darbibas vidē. Arēja vide sastav no nozares jeb konkurences vides, kura uzņēmums darbojas, no valsts vides un visparigas vides. Analize ietver nozares konkurences, struktūras, ka ari nozares attistibas stadijas novērtējumu [7,21.].

Planojot attistibas stratēģiju ilgakam laika posmam, japaredz iespēja elastigi reaģēt uz tirgus svarstibam, lai vajadzibas gadijuma varētu parstrukturizēties, sadarboties ar partneriem vai konkurentiem. Vadibai ir skaidri jaapzinas, kads ir uzņēmuma stavoklis tirgū, vai uzņēmums ir konkurētspējigs lidzigu vietējo un starptautisko uzņēmumu vidū, kas būtu jadara, lai ši konkurētspēja palielinatos. Uzņēmumam ir jaapzinas sava vieta tirgū un janovērtē savas iespējas.

Pēc autora domam, uzņēmējdarbibas vides kvalitate ir viens no svarigakajiem faktoriem valsts ekonomikas attistiba un arvalstu investiciju piesaistē. Pēdējo gadu laika uzņēmējdarbibas vide Latvija sakusi stipri vien mainities. Ta palēnam kļūst sakartotaka, ka ari iezimējas aizvien skaudraks konkurences pieaugums Latvijas tirgū.

Autors uzskata, ka svarigi ir apzinaties savus ratošanas apjomus un realizacijas tirgus apmēru. Lidz ar to uzņēmums var prognozēt savus ienakumus un peļņu. Lai to pilditu, ir nepieciešama uzņēmuma darbibas analize.

Bakalaura darba mērķis ir, izpētot un novērtējot akciju sabiedribas “Talsu metrūpnieciba” darbibu, izstradat tas attistibas perspektivas.

Darba mērķa sasniegšanai ir izvirziti sekojoši uzdevumi:

1.      izpētit metrūpniecibu, ka tautsaimniecibas nozari;

2.      veikt a/s “Talsu metrūpnieciba” pašreizējas darbibas analizi;

3.      novērtēt uzņēmuma “Talsu metrūpnieciba” attistibas iespējas.

4.      izstradat uzņēmuma attistibas iespējas un perspektivas.

Bakalaura darba izstradē izmantotas sekojošas pētišanas metodes:

§         monografiska metode lai veiktu izpēti, balstoties uz datadas literatūras apskatu;

§         grafisko metodi – lai parskatami attēlotu situacijas vērtējumu, noteiktu sakaribas raksturu un formu;

§         SVID analizi – veiksmigam uzņēmuma vides novērtējumam;

§         M.Portera 5 spēku modeli – konkurētspējas novērtēšanai;

§         aprēķinu konstruktivo un salidzinošo– iegūto datu ekonomiskai analizei.

Bakalaura darba pētijuma periods ir no 2003. gada lidz 2007. gadam, taču pētijuma gaita pilnigakai informacijas analizei ir apskatiti ari 2000. - 2002. gads.

Bakalaura darba izstradē izmantoti monografijas macibu lidzekļi latviešu, krievu un angļu valoda, lai autors var aptvert pilnigaku teorētisko skatijumu par darba tēmu. Autors izmantos ari publikacijas presē, Internet resursus, valsts statistikas datus un A/s “Talsu metrūpnieciba” publicētos un nepublicētos materialus.

Bakalaura pirmaja nodaļa autors ir veicis metsaimniecibas un kokrūpniecibas nozares raksturojumu, ka ari apskatijis galvenas nozares problēmas. Otraja daļa ir veikts uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” novērtējums, veicot ka iekšējo faktoru, ta ari arējo ietekmējošo faktoru analizei. Trešaja nodaļa autors veica SVID analizi un izstradaja ilgtermiņa attistibas virzienus.


 1. KOKRŪPNIECIBAS UN METSAIMNIECIBAS NOZIME LATVIJAS TAUTSAIMNIECIBA

            Tautsaimnieciba ir vienas valsts mēroga vai lielu valstu relativi patstaviga, norobetota teritorija (pavalsti, štata, zemē) dzivojošas tautas kopēja saimniekošana, darba dališana, ratojot, sadalot un patērējot preces vienotas saimniekošanas kartibas, valsts institūciju, struktūru un vienotas naudas apstakļos.

            Mūsdienu tautsaimniecibu veido tadas galvenas nozares ka: rūpnieciba, lauksaimnieciba un metsaimnieciba, enerģētika, kapitala celtnieciba u.c.

1.1.    Meta politika un metsaimnieciba

Mets nav tikai ģeografiskas ainavas elements. Tas sastav no koku, krūmu, zemsedzes augu, dzivnieku un mikroorganismu kopuma, kas sava attistiba ir bioloģiski saistiti, ietekmē cits citu un apkartējo vidi. Metam ir ari liela loma katras valsts ekonomika, tautsaimniecibas vajadzibu apmierinašana un sabiedribas labklajibas nodrošinašana. Mets rato koksni un citu produkciju, labvēligi iespaido apkartējo vidi, tas kalpo cilvēku atpūtai, garigo un estētisko vajadzibu apmierinašanai [34.] Mets ir dabas davana lauksaimniekam un Saules enerģijas kratuve koksnes un citu meta produktu veida [8.].

Pašreizējais metu izvietojums Latvijas teritorija veidojies vēsturiski, un to ievērojami ietekmējuši divi faktori: dabas apstakļu datadiba un cilvēka saimnieciska darbiba, it sevišķi lauksaimniecibas attistiba.

            Latvijas metu galvenie elementi ir:

  • lielie vienlaidu meta masivi;
  • mazie savrupie meta masivi;
  • sikie meta masivi;
  • koku grupas, puduri, rindas, alejas;
  • savrupie koki.
  • Latvija metus iedala tris grupas:
  • aizsargajamie meti;
  • saudzējamie meti;
  • saimnieciskie (parējie) meti.

Mets un koksne ir Latvijas galvenais resurss. To apliecina Latvijas metu platiba (skat.1.1. attēlu).

1.1.att. Latvijas metu platiba, tūkst.ha [26.]

1.1. attēla redzams, ka Latvijas metu platibai ir tendence palielinaties. Sagaidams, ka nakotnē metainuma raditajs Latvija vēl nedaudz palielinasies, jo paredzams apmetoto lauksaimnieciba neizmantoto zemju platibu pieaugums. Pēdējo 70 gadu laika meta platibas Latvija ir palielinajušas aptuveni divas reizes, bet audtu kraja – 3,6 reizes [4,8.].

Pēc lidz šim veikto meta statistiskas inventarizacijas mērijumu provizoriskajiem datiem, meta un meta kritērijiem atbilstošo lauksaimniecibas zemju kopēja platiba Latvija sasniedz aptuveni 3,6 miljonus ha jeb 55,9% no valsts teritorijas. Salidzinajumam – pasaulē metainums ir vidēji 29%, Eiropa – 33%. Valsts nodrošinajumu ar metu raksturo ari meta platiba uz vienu iedzivotaju. Latvija šis raditajs ir 1,6 ha - tas ir 2,7 reizes lielaks neka vidēji pasaulē [4,8].

Salidzinot ar 1923.gadu, kad metainums Latvija bija 23%, 2007.gada, tas ir  dubultojies un sasniedzis 50,2%. Autors uzskata, ka meta platibu pieaugums prognozējams ari turpmak, jo turpinas lauksaimnieciba neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, ka ari to maksliga apmetošana.

1.2. attēla autors ir paradijis vadošo koku sugu ipatsvaru Latvija.

1.2.att. Vadošo koku sugu ipatsvars visos metos kopa pēc platibas, ha 2007.gada [26]

Redzams, ka lielakais ipatsvars Latvijas metos ir priede, bērzs un egle, kas kopa sastada 85% no kopējo sugu ipatsvara visos metos kopa.

Pēdējos desmit gados meta nozare (vards metsaimnieciba 2005. gada meta likuma grozijumos aizvietots ar vardu meta nozare [5.]) ir kļuvusi par vienu no nozimigakajam tautsaimniecibas nozarēm, kas sekmigi attistijusies tirgus ekonomikas apstakļos. Attistibu veicinoši faktori: kvalitativa un pieejama izejvielu baze – meta resursi, ilglaicigas tradicijas, zinašanas un ne mazak svarigi – valsts un nozares interešu grupu spēja vienoties par meta nozares attistibas ilgtermiņa mērķiem un šo mērķu sasniegšanas stratēģiju, izstradajot Latvijas meta politiku (MP).

Lai sasniegtu MP izvirzitos mērķus ir izstradata un tiek pilnveidota meta likumdošana un izstradata Latvijas meta un saistito nozaru nacionala programma. 1.3. attēla redzama meta nozares valsts parvaldes struktūra.

Zemkopibas ministrija (ZM) ir centrala izpildvaras iestade, kuras galvenais uzdevums – izstradat un kopigi ar citam valsts parvaldes iestadēm istenot valsts politiku lauksaimniecibas, metsaimniecibas un zivsaimniecibas joma, ka ari koordinēt šo nozaru darbibu. ZM Meta sektoru veido Meta politikas un Meta resursu departaments, kuru galvenais uzdevums ir realizēt meta nozares normativo funkciju un koordinēt atbalsta funkcijas istenošanu. ZM parraudziba atrodas Valsts meta dienests, un valstij piederošos metus apsaimnieko valsts akciju sabiedriba “Latvijas valsts meti”, kuras akciju turētajs ari ir ZM.

Oval:


                                    Padomdevējs

                                    Parziņa

                                    Parraudziba

1.3. att. Meta nozares valsts parvaldes struktūra [3.].

Valsts meta dienests (VMD) ir Zemkopibas ministrijas parraudziba esoša valsts civiliestade, kas atbild par vienotu meta politikas realizaciju visos Latvijas metos, uzrauga normativo aktu, kuri regulē meta apsaimniekošanu un izmantošanu, ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējigas metsaimniecibas nodrošinašanai. VMD sastav no Centrala aparata un 26 teritorialajam struktūrvienibam – valsts virsmetniecibam, kas pilda Valsts meta dienesta funkcijas administrativo rajonu teritorija, un struktūrvienibas, kas izveidoja ipašu uzdevumu veikšanai – meta pētišanas stacijas. Valsts meta dienesta darbinieku uzdevums ir panakt, lai meta apsaimniekotaji zinatu, izprastu un ievērotu meta apsaimniekošanu regulējošo normativo aktu prasibas un pielietotu labas metsaimniecibas principus, par prioritati izvirzot meta apsaimniekotaju izglitošanu.

Valsts akciju sabiedribas “Latvijas Valsts meti” (LVM) apsaimnieko valstij piederošos komerciali izmantojamos metu ipašumus. LVM realizē valsts intereses meta apsaimniekošana, nodrošinot meta vērtibu saglabašanu, palielinašanu un maksimali iespējamos ienakumus valstij. Veicot saimnieciskas darbibas, LVM vienlaikus ņem vēra meta socialo un ekoloģisko funkciju, nodrošinot dabas vērtibu, ka ari nozimigu kultūras, vēstures un rekreacijas objektu saglabašanu un uzturēšanu [3.].

Aiz LVM seko citi metrūpniecibas uzņēmumi, kas nav tik lieli, ka Valsts akciju sabiedriba. Šie uzņēmumi lielako daļu ir akciju sabiedribas vai SIA. Metrūpniecibas uzņēmumi nodarbojas ar meta rūpniecisku izstradi: zaģē kokus, ar traktoriem pieved pie ceļa un ar automašinam nogada kokrūpniecibas uzņēmumiem vai zaģētavam, kur tos talak parstrada dēļos, taras dēlišos vai citos gala produktos.

No 2002-2006 gada valsti tiek iegūts stabils koksnes apjoms. Gada tiek cirsti aptuveni 10–12 miljoni kubikmetru koksnes. 2006. gada izcirstais koksnes apjoms bija 9,79 miljoni kubikmetru, no kuriem 45% iegūti valsts metos un 55% privatipašnieku, pašvaldibu un citu meta ipašnieku metos. Savukart tekošais faktiskais vidēji periodiskais krajas pieaugums pēc meta statistiskas informacijas provizoriskajiem rezultatiem ir 25,53 miljoni kubikmetru. Izsakot uz vienu hektaru, augstaks krajas pieaugums ir valsts metos – 8,09 m3/ha, savukart privatajos metos tas ir 7,63 m3/ha [4,9].

2007.gada Latvija tika nocirsti 10,12 miljoni kubikmetru koksnes, no kuriem 4,69 (46,3% no kopēja izcirsta koksnes apjoma) miljoni kubikmetru iegūti valsts metos un 5.43 (53,7% no kopēja izcirsta koksnes apjoma) miljoni kubikmetru iegūti privato meta ipašnieku, pašvaldibu un citu meta ipašnieku metos. Koku ciršanas apjomu dinamiku ietekmē daudzi faktori - valsts attistiba, visparēja ekonomiska situacija, kokmaterialu cenas tirgū, likumdošana utt. Ilgaka laika perioda koksnes resursu ieguves apjomus no viena hektara meta zemes var saistit ar valsts ekonomisko attistibu [26].

1.2. Kokrūpniecibas attistiba Latvija

Kokrūpnieciba – meta nozares posms, kas nodrošina augstas pievienotas vērtibas koksnes talak apstrades un galaproduktu ratošanu – ir otra lielaka parstradajošas rūpniecibas nozare Latvija aiz partikas rūpniecibas. 2006. gada tas kopējais apgrozijums parsniedza miljardu latu, bet pēc eksporta kopējas vērtibas kokrūpnieciba joprojam ieņēma pirmo vietu rūpniecisko preču eksporta, dodot būtisku ieguldijumu Latvijas arējas tirdzniecibas bilances stabilizēšana. Kokrūpniecibas produkcijas eksports pēdējo 10 gadu laika ir palielinajies vairak neka divas reizes, un 2006. gada tas sasniedza 846 miljonus latu. Savukart importēta 2006. gada tikusi koksne un koksnes izstradajumi par 344 miljoniem latu [4,14] .

Kokrūpnieciba jeb rūpnieciskas koksnes parstrades uzņēmumos vērojama strauja attistiba, tas talaka augšupeja būs iespējama, investējot uzņēmumu attistiba, nomainot vecas iekartas un novecojušas tehnoloģijas, risinot tirgvedibas jautajumus, piesaistot šim darbam jaunus un atbilstoši apmacitus darbiniekus.

            Latvijas kokrūpnieciba darbojas aptuveni 1600 uzņēmumu, lielaka daļa no tiem ir kokzaģētavas, kas vairuma gadijumu ir nelielas, toties platņu materialu ratošanu var attiecinat pie lieliem uzņēmumiem. Uzbūvētas jaunas kokzaģētavas un tiek modernizētas esošas, plaši attistas zaģmaterialu tavēšanas saimniecibas. Pieprasitas ir kvalificētas galdniecibas. Pieaug tadu uzņēmumu skaits, kuri parstrada koksnes atliekas, ratojot produkciju ar pievienoto vērtibu (koka skaidu granulas, briketes u.c.).

Kokrūpniecibas attistibu veicinajušas investicijas, kas pēdējos gados veido vairak neka ceturto daļu no visiem ieguldijumiem apstrades rūpnieciba.

Metsaimnieciba un kokrūpnieciba šobrid nodrošina apmēram 7,5% no Latvijas iekšēja kopprodukta, taja nodarbinati 81 000 stradajošo (7% no visiem) [18] .

            Aktualaks kļūst jautajums par Latvijas kokrūpnieku pozicijam ES tirgū un ES tirgus ienakšanu Latvija. Latvijas kokapstrades uzņēmumi jau pazist ES tirgu. Latvijas kokrūpnieciba rato produktus galvenokart eksportam - 85-90% no visas saratotas produkcijas.

            Meta nozares produkcijas eksporta vērtibas kapumu nodrošinaja lielaki ieņēmumi no kurinamas koksnes (ipaši šķeldas), zaģmaterialu (ipaši profilētu), mēbeļu, apaļkoku, gulšņu, gatavas taras, namdaru izstradajumu eksporta. Importa struktūra lielako daļu veido celuloze, papira izstradajumi un mēbeles.

Ka viena no Latvijas metsaimniecibas un kokrūpniecibas nozares uzņēmumu vajajam vietam ir nespēja konkurēt lielu standarta produkcijas pakešu sagatavošana, šadi pasūtijumi ejot uz talajiem austrumiem, pirmkart uz Ķinu, kura pašlaik parstrada vairak koksnes neka Krievija [18].

Meta biomasa, koksnes parstrades atliekas un otrreizējas parstrades koksne ir svarigi atjaunojamas enerģijas resursi, kas var aizstat fosilos kurinamos, turklat vēl mazinot siltumnicefekta gazu emisijas. Vacijas eksperti ir novērojuši, ka nekustama ipašuma un ratošanas uzņēmēji aizvien bietak medi meta ipašumus, ietverot to sava investiciju portfeli. Ja cenas Rietumeiropa ši iemesla dēļ turpinas kapt, eksperti pieļauj, ka interesenti saks raudzities talak ES austrumu virziena, tai skaita ari uz Latviju. Latvija metu platibu tirgus šobrid ir visai aktivs. Zemi pērk gan uzņēmēji, gan lauksaimnieki, turklat jau vairakus gadus metus vērienigos apjomos pērk ari arvalstnieki [31].

            Latvija metus intensivi uzpērk AS Latvijas valsts meti. Eksperti skaidro – ja agrak meti Latvija bieti tika parpirkti un katrs jaunais ipašnieks pamanijas tos izcirst, tad tagad tendence esot mainijusies. Jaunie ipašnieki domajot ilgtermiņa, atjaunojot metu un cerot uz to nopelnit nakotnē [31].    

Pasaulē pašlaik vērojama kokrūpniecibas tirgus globalizacija, to virza kapitala briva kustiba, pieaugoša kokapstrades kompaniju koncentracija un meta resursu pieejamiba.

             Lai sekmigi konkurētu pasaules un sevišķi Eiropas tirgū, javeido Latvijas kokrūpniecibas tēls gan pasaulē, gan valsti uz vietas, mudinot sabiedribu atgriezties pie videi draudziga materiala – koksnes- pielietošanas visas iespējamas dzives jomas.[3.]

            Gandriz visi metsaimniecibas nozares svarigakie notikumi un procesi 2007.gada ir saistiti ar Krievijas negaidito lēmumu pakapeniski, taču dramatiski paaugstinat neapstradatas koksnes izvedmuitu. Tas pacēla kokmaterialu cenas, lika uzņēmējiem domat par filiaļu atvēršanu tuvak izejvielu valstim, savukart, Latvijas kokrūpniecibai vajadzēja parorientēties uz produkciju ar lielaku pievienoto vērtibu [30].

            Lai kokrūpniecibas uzņēmumi nospirinatu konkurētspēju tirgū, ir vērojama tendence ratotnes izvietot tuvak resursiem. Tas ir loģisks attistibas solis, it ipaši ņemot vēra to, ka 2009.gada Krievijas izvedmuitas nodevas sasniegs maksimumu. Eksperti uzsver, ka tendence daļu pirmapstrades parvietot uz izejmaterialu valstim tikai pieaugs, savukart uz vietas krietni palielinasies augstakas pievienotas vērtibas produktu ratošana [30].

ASV ekonomikas lejupslide un ar to saistita globala finanšu krize lielaka vai mazaka mēra skar ari kokrūpniecibas nozari, vistiešak ietekmējot izejvielu cenas, pieprasijuma apjomus un ari uzņēmējus. Lielie kokrūpniecibas uzņēmumi pietiekoši veiksmigi var parciest finanšu krizes raditas tirgus svarstibas, bet citadi ir ar ratotajiem, kas rato taras produkciju un citus produktus ar zemaku pievienoto vērtibu. Pēc Latvijas Kokmaterialu ratotaju un tirgotaju asociacijas valdes locekļa H.Jordana teikta – mazajiem uzņēmumiem nav uzkratas lielas rezerves, kas ļautu pardzivot krizes situacijas. Kopuma ņemot vēra, ka 60-70% no Latvijas kokrūpniecibas ratošanas apjoma aizņem lielie uzņēmumi, nozare pietiekoši veiksmigi var pardzivot tirgus izmaiņas, saglabajot savu lomu valsts tautsaimnieciba un eksporta tirgos [29].

            Vēl nozimigs fakts ir tas, ka saspringta, nervoza situacija, kas valda tradicionalajos noieta tirgos, jau tagad ietekmē izejvielu, piemēram, apaļkoksnes, tirgus situaciju Latvija – cenas strauji kritas, jo ir samazinajies pieprasijums.

Būtisks faktors ir ari būvniecibas apjomu krišanas ne tikai Latvija, bet ari Eiropa un ASV. Tas nozimē, ka Latvijas kokapstrades uzņēmumiem jarēķinas ar mazaku saratotas produkcijas pieprasijumu un iespējamo eksporta kritumu [29].

Statistikas dati rada, ka 2008.gada pirmajos divos mēnešos vislielakos kritumus meta nozares lielaka eksportprece – zaģmateriali piedzivo izveduma uz Lielbritaniju un Iriju. Ta, skujkoku zaģmaterialu piegatu apjomi uz Lielbritaniju nokritušies par 45%, bet ieņēmumi – pat par visiem 50%, lapkoku zaģmaterialu piegades apjomi, gan ienakumi nokritušies par vairak neka 53% salidzinajuma ar analogu periodu 2006.gada. Savukart eksporta uz Iriju šie raditaji ir kritušies 85%-98% apmēra salidzinajuma ar pērna gada datiem [16].

Minētie dati tikai apstiprina agrak izteiktas prognozes par zaģmaterialu apjomu un ari ienakumu samazinašanos sakara ar būvniecibas apjomu kritumu lielakajos koksnes izstradajumu noieta tirgos. Lai noturētu nozari, iespējams, ir vajadzigs valsts atbalsts koksnes resursu pieejamiba. Liela daļa kokzaģētaju strada vairs tikai viena maiņa, kaut gan vēl pērn nodarbinaja tris maiņas, bet daļa – it ipaši nelielie uzņēmumi – savu darbibu vispar ir partraukuši un atlaiduši daļu vai pat visus stradajošos [16].

Būtiska lejupslide vērojama ari Igaunijas kokapstrades nozarē, kur, ka atzist Igaunijas analitiķi, galvena problēma ir izejvielu cenu pieaugums, kas samazina Igaunijas uzņēmumu konkurētspēju arvalstu tirgos. Pēc Igaunijas Kokapstrades savienibas prognozēm, tuvako divu, tris gadu laika Igaunija tiks slēgta aptuveni ceturta daļa kokapstrades uzņēmumu un likvidēts aptuveni 10 000 darba vietu [28].

Lietuvieši uzskata, ka viņu lejupslidei kokrūpniecibas nozarē vainojamas nevis augstas cenas, bet gan valdiba, kura ļauj Lietuvas metos saimniekot skandinaviem – viņi graujot lietuviešu kokrūpniecibu, kura investēts miljardiem litu. Lietuvas eksperti skaidro, ka jau 2006.gada radušas nopietnas problēmas ar izejvielu piegadi, jo būtiski pieauga koksnes eksports uz Skandinaviju, Latviju un Poliju. Ja tad situaciju glaba Krievijas piegadataji, tad pēc Kremļa pavasara lēmuma ieviest eksporta izvedmuitu neapstradatai koksnei, problēmas padziļinajas. Lietuvieši uzskata, ka skandinavi pēc Krievijas lēmuma sakuši strauji izvest koksni no Lietuvas, lai atbalstitu savus kokrūpniekus, un tas attiecigi strauji cēlis izejvielu cenas [28].

Latvija eksperti par krizi neruna, vien uzsver, ka uzņēmējiem aktivi jauzlabo ratošanas efektivitate, japaaugstina produktu vērtiba. Savukart valsts institūcijam jasakarto normativa vide, kas reglamentē meta audzēšanu, kopšanu un izmantošanu [28].

Autors uzskata, ka ekonomiska krize, kas skarusi lielako daļu Latvijas tautsaimniecibas nozares uzņēmumu, skarusi ari kokrūpniecibas uzņēmumus, tai skaita ari a/s „Talsu metrūpnieciba”. Turpmakaja nodaļa autors veiks uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” darbibas novērtējumu, lai varētu izstradat priekšlikumu uzņēmuma attistibai perspektiva.

             


2. A/S “TALSU METRŪPNIECIBA” DARBIBAS NOVĒRTĒJUMS

Akciju sabiedriba „Talsu metrūpnieciba” ir kapitalsabiedriba, kuras pamatkapitals sastav no akciju nominalvērtibu kopsummas -  sabiedribas pamatkapitala lielums ir LVL 495 699.-. Sabiedribas pamatkapitals dalas 495 699 akcijas. Sabiedribas akcijas nominalvērtiba ir LVL 1.-. Visas akciju sabiedribas “Talsu metrūpnieciba” akcijas dod vienadas tiesibas uz dividendes saņemšanu, likviditates kvotas saņemšanu un balsstiesibam akcionaru sapulcē [46].

  

A/s “Talsu metrūpnieciba” galvenie darbibas virzieni saskaņa ar Sabiedribas statūtiem ir:

  • meta nozare, kokmaterialu sagatavošana un ar to saistitie pakalpojumi;
  • koka zaģēšana, ēvelēšana, impregnēšana;
  • koka celtniecibas un galdniecibas izstradajumu ratošana;
  • lobito un virpoto mietiņu ratošana.

A/s “Talsu metrūpnieciba” ir izdevigs ģeografiskais izvietojums: Ventspils – Rigas šosejas tuvuma un dzelzceļa tuvuma. Attalums lidz Rigas ostam 120 km, lidz Ventspils ostam 87 km un lidz Mērsraga ostai 60 km. Ta ka uzņēmums ģeografiski izvietojies Kurzemes novada vidū, ari Liepajas un Kuldigas ceļu tuvuma, tad koksnes piegade no šiem reģioniem ir aktuala.

A/s “Talsu metrūpnieciba” izveidojusies uz pirmskara gados dibinata uzņēmuma „Talsu metrūpniecibas saimnieciba” bazes. Akciju sabiedriba izveidota 1993.gada uzņēmuma privatizacijas procesa rezultata, saglabajot visas saistibas un pienakumus, kas bija ilggadējam uzņēmumam, tapēc ari metrūpniecibas nozarē tam ir jau zinama, stabila vieta, ar to rēķinas gan konkurenti gan partneri. Šaja sistēma ir daudz senu tradiciju, tai skaita, ari profesijas parmantošana no paaudzes paaudzē. A/s “Talsu metrūpnieciba” tiek meklētas jaunas tirgus nišas, laikam mainoties ir jaatrod jauni produkcijas veidi, ko piedavat ne tikai Latvija, bet ari Eiropa. Šobrid tiek ratoti virpotie un lobitie mieti Lielbritanijas tirgum, ka ari lielaku vērtibu ieguvusi skaida un šķelda, kas ir vērtigs kurinama materials. Ka zinams, šobrid pasaulē notiek aktiva ciņa, par kurinamo resursu piesaistišanu: gaze, akmeņogles un nafta ir augstas cenas.

Šaja nodaļa autors veiks teorētisko iekšējas un arējas vides salidzinajumu un, izvēloties atbilstošako uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba”, veiks ši uzņēmuma iekšējas un arējas vides novērtējumu.

2.1. A/s “Talsu metrūpnieciba” iekšējas vides novērtējums

Iekšēja vide ir tie galvenie uzņēmuma darbibas nosacijumi un faktori, kas izveidojas tas vadibzinibu darbibas gala iznakuma [21,82].

Iekšējas vides analize parada uzņēmuma stipras un vajas puses – pieejamo resursu daudzumu un to kvalitates izvērtējumu atbilstigi stratēģiskajam nolūkam. Tas nozimē, ka viena un ta paša uzņēmuma iekšēja vide var tikt novērtēta gan ka atbilstiga, gan ka būtiski mainama – atkariba no izvēlēta stratēģiska virziena. Pati par sevi iekšēja vide laba vai slikta nevar būt [13,235].

Ir autori, kas uzskata, ka iekšējas vides analize parada uzņēmuma stipras un vajas puses. Šada analize ietver uzņēmumam pieejamo resursu daudzumu un kvalitates izvērtēšanu. Parasti to veic SWOT (SVID-stipras un vajas puses, iespējas, draudi) procesa veida. Šis process ietver uzņēma iekšējo stipro un vajo pušu, ka ari arējo iespēju un draudu identificēšanu. Izmantojot vērtibu ķēdes analizi, iespējams noteikt uzņēmuma pamata prasmes un izvērtēt sfēras, kuras uzņēmums var sasniegt konkurētspējigu priekšrocibu [7,21-22].

Uzņēmuma iekšējas vides faktori ir [21,82]:

·        mērķi;

·        struktūra;

·        darbinieki;

·        uzņēmuma kultūrvērtibas;

·        tehnoloģija.

Autors veiks iekšējas vides novērtējumu pēc V.Praudes un J.Beļčikova izvirzitajiem iekšējas vides faktoriem. Autors izmantos ari SWOT analizi, lai novērtētu uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” attistibas iespējas perspektiva.

Uzņēmuma mērķi

            Mērķi – konkrēts stavoklis vai gala rezultats, ko izvirza un cenšas sasniegt kopiga darba apvienojusies grupa. Mērķi var būt daudzveidigi – pēc nozimiguma, laika faktora, vadibas izvirziti, kopigie, individa utt. Galvenos mērķus uzvēlas, pamatojoties uz uzņēmuma misiju, lidz ar to mērķim nevar būt gadijuma raksturs vai tikai teorētisks pamatojums [10,16].

Uzņēmuma mērķiem ir raksturiga ari hierarhija, kas nozimē, ka mērķi ir sakartoti pēc pakapēm, sakot no visparējiem, kopējiem uzņēmuma mērķiem lidz šauri specializētiem mērķiem.

Autors uzskata, ka mērķus var izvirzit tad, kad uzņēmumam ir noteikta misija un ir skaidrs stratēģiskais attistibas virziens.

Misija ir uzņēmuma filozofija, tas eksistēšanas jēga, kas satur principus, noteikumus, vērtibu sistēmu, proti, organizacijas morali, kura dod parliecibu par saistibu izpildi attieciba pret esošajiem patērētajiem, piegadatajiem, partneriem, darbiniekiem un sabiedribu kopuma, norada, kadu un ka organizacija iecerējusi veikt savu darbibu [10,8].

Autors ir noskaidrojis, ka uzņēmumam a/s „Talsu metrūpnieciba” nav noformulēta misija. Ir izstradats galvenais uzņēmuma mērķis - peļņas iegūšana, sniedzot sabiedribai nepieciešamos pakalpojumus un pardodot preci. Pirms jaunas produkcijas ratošanas uzsakšanas, uzņēmums izstrada stratēģisko planu. Tomēr autors uzskata, ka uzņēmumam ir nepieciešams ilgtermiņa stratēģiskais plans, jo pretēja gadijuma situacija apgrūtina uzņēmuma attistibu perspektiva, jo nav noteikts konkrēts virziens, uz ko tiekties.

Uzņēmuma organizatoriska struktūra

Uzņēmuma struktūra ir loģiskas savstarpējas attiecibas starp vaditaju pakapēm un funkcionalam nodaļam, kas ir veidotas ta, lai efektivi sasniegtu uzņēmuma mērķus [21,89].

Uzņēmuma stratēģiskie virzieni tiek realizēti ar organizatoriskas struktūras palidzibu, iespējami efektivi izmantojot struktūras cilvēku resursus, lai nodrošinatu stratēģijas izvirzito uzdevumu izpildi un ļautu uzņēmumam efektivi darboties arēja vidē [7,176]. Japiebilst, ka cilvēkresursi visa pasaulē ir kļuvuši par ikviena uzņēmuma konkurētspējas nodrošinajumu.

Organizacijas struktūra tiek veidota, lai veicinatu tas kopigo mērķu sasniegšanu, nevis lai aizstavētu kada atsevišķa individa intereses. Struktūra tiek uzskatita par vienu no galvenajiem mainigajiem elementiem, kuru jaņem vēra, izveidojot un vadot organizaciju. Organizaciju izveido tas dibinataji [33,25].

Organizatoriskas struktūras var tipizēt atbilstoši vadišanas saišu un sakaru raksturam starp uzņēmuma strukturalam apakšvienibam un atsevišķiem darbiniekiem. Šim saitēm ir linears un funkcionals raksturs, tapēc ar vadišanu organizatoriskas struktūras iegūst atbilstošu apzimējumu.

Galvenie uzņēmumu vadišanas organizatoriskie struktūru tipi [23,156]:

·        Linearas struktūras;

·        Funkcionalas struktūras;

·        Jauktas (lineari funkcionalas) struktūras;

·        Patstavigas struktūras.

Linearas sistēmas vadišanas organizatoriska struktūra. Linearas saites ir tiešas, ar tam vaditajs, izmantojot visas vadišanas funkcijas, tieša administrativa kartiba iedarbojas uz padotajiem, un padotie savukart par visiem jautajumiem ir atbildigi tikai vienam vaditajam.

Lineara uzņēmuma struktūra ir vienkarša un skaidra. Katrs vadišanas aparata darbinieks šaja struktūra visos jautajumos ir padots tikai vienam augstakstavošam vaditajam, no kura saņem visus rikojumus un noradijumus un katram atskaitas par padarito [23,156].

Funkcionalas sistēmas vadišanas organizatoriska struktūra. Funkcionalas saites raksturo attiecibas starp vaditaju un padoto noteiktu vadišanas funkciju izpildē. Uzņēmuma funkcionala vadišanas struktūra tiek veidota ta, ka pienakumi, atbildiba un tiesibas vadošajiem darbiniekiem tiek sadalitas atbilstoši vadišanas funkcijam lidz ar ieņemamo amatu.

Atšķiriba no linijveida struktūras funkcionalaja vadibas struktūra augstakstavošas vadibas noslogojums ir samazinats un vienveidigu uzdevumu veikšanai tiek norikoti funkcionalie vaditaji, kuri savas darbibas sfēras robetas vada izpilditajus [23,158].

Jauktas sistēmas vadišanas organizatoriska struktūra. Veidojot uzņēmuma vadišanas organizatorisko struktūru praksē parasti izmanto abu – ka linearo, ta funkcionalo – vadišanas struktūru principus, tadējadi izdevigi savienojot šo sistēmu priekšrocibas un mazinot to ierobetotibu [23,158].

Patstavigas sistēmas vadišanas organizatoriska struktūra. Lai organizacija darbotos neatkarigi un efektivi, attistitas valstis arvien vairak veido un izmanto patstavigas sistēmu vadišanas organizatoriskas struktūras. Šajas struktūras ir visai patstavigai uzņēmuma darbibai nepieciešamas strukturalas apakšvienibas: tirgziniba, ratošanas finanšu, personala un komercijas apakšvienibas. Šis struktūras parasti tiek būvētas pēc diviem principiem [23,161]:

1.      Orientētas uz galaproduktu;

2.      Orientētas uz klientu, pircēju.

Mūsdienu teorētiķi vairs neatvēl struktūrai tik lielu nozimi, tomēr uzskata to par vienu no svarigakajiem faktoriem uzņēmuma darbibas organizēšana, jo [21,89]:

·        uzņēmuma vadibas struktūra atspoguļo vairak uzņēmuma nodomus un vērtibas, nevis citu darbinieku nodomus un vērtibas;

·        struktūra tiek veidota, lai veicinatu kopējo mērķu sasniegšanu, nevis aizstavētu kada atsevišķa individa vai kadas apakšgrupas intereses;

·        nevienu struktūru nevar uzskatit par pastavigu un nemainigu, ta ir jamaina atbilstoši izmaiņam, kuras izraisa arēja vide un notikumi;

·        izņemot nelielus uzņēmumus, kad vaditajs kontrolē visas galvenas funkcijas (tirgziniba, ratošana u.c.), uzņēmumiem, neatkarigi no to darbibas veida, ir nepieciešama funkcionala un horizontala darba sadale.

Veicot uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” struktūras izpēti, autors secina, ka kopš uzņēmuma dibinašanas struktūra nav vērojamas būtiskas izmaiņas. „Talsu metrūpnieciba” parvaldes struktūra ir jaukta (lineari funkcionala). Ta apvieno gan linearas sistēmas vadišanas organizatorisko struktūru, jo katrs vadišanas aparata darbinieks visos jautajumos ir padots tikai vienam augstakstavošajam vaditajam : prezidents – valdei, valde – padomei, padome – pilnsapulcei, gan funkcionalas sistēmas vadišanas organizatorisko struktūru, kur pienakumi, atbildiba un tiesibas vadošajiem darbiniekiem tiek sadalitas atbilstoši vadišanas funkcijam un ieņemamajam amatam: gramatvediba, metizstrade un realizacija, ratošana, mehanika. Parvaldes struktūra ir ari teritorialais sadalijums pa iecirkņiem – Pļavu, Talsu, Kaltenes.

A/s “Talsu metrūpnieciba” parvaldes institūcijas ir Akcionaru pilnsapulce, Padome un Valde [45.]. 2.1. attēla ir redzama uzņēmuma organizatoriska struktūra.


                                                iecirkņi

Pļavu

 

Talsu

 

Kaltenes

 


2.1. att. A/s “Talsu metrūpnieciba” parvaldes struktūra.

            Akcionaru pilnsapulce ir augstaka akciju sabiedribas parvaldes institūcija. Savas tiesibas piedalities sabiedribas parvaldē akcionari isteno pilnsapulcē. Tiek sasaukta kartēja un arkartas akcionaru pilnsapulce. Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” pilnsapulci sasauc reizi gada, lai parbauditu un apstiprinatu sabiedribas darbibas gada parskatu, kartēja gada budtetu un darbibas planu, atbrivotu valdi no atbildibas, ka ari ievēlētu padomes un valdes locekļus.

            Akcionaru pilnsapulce ievēl akciju sabiedribas padomi, kas parstav akcionaru intereses pilnsapulču starplaika un akciju sabiedribas statūtos noteiktajos ietvaros kontrolē valdes darbibu. Akciju sabiedribas padomes locekļi no sava vidus ievēl padomes priekšsēdētaju un vienu vai vairakus viņa vietniekus [12.] Akciju sabiedribas “Talsu metrūpnieciba” padomi veido pieci padomes locekļi, valdē 3 cilvēki no kuru vidus izvēl valdes priekšsēdētaju, kas ari ir uzņēmuma vaditajs. Sabiedribas parvaldes struktūra veidoties no uzņēmuma specifikas, ievērojot iepriekš pieņemtos principus bijušaja Talsu metrūpniecibas saimnieciba. Autors uzskata, ka ši parvaldes struktūra atbilst uzņēmuma specifikai, uzņēmuma Statūtiem  un Komerclikumam un uzskata to par pozitivu esam, jo netiek pieļauti pretrunigi lēmumi un vadibas dubultošanas, katrai personai ir personiska atbildiba par izpildito un par visiem darba jautajumiem padotie atbild tikai vienam vaditajam.

Uzņēmuma personala, motivacijas un darba samaksas novērtējums

Darbinieki ir organizacija stradajošie cilvēki (vaditaji un padotie), kuri izturas atbilstoši personiskajam ipašibam un organizacijas iekšējas un arējas vides apstakļiem.

No darbinieku pieredzes, prasmēm un iemaņam, zinašanam un personigas attieksmes ir atkariga uzņēmuma darbiba kopuma.

Uzņēmuma stratēģisko virzienu sekmigai funkcionēšanai nepieciešama harmoniska un efektiva visa personala lidzdaliba uzņēmuma dzivē.

Tehnoloģijas attistiba ir noteikusi nepieciešamibu pēc augsti kvalificēta darbaspēka, kas prot izmantot jaunakos tehnikas sasniegumus, spēj sazinaties vismaz viena vai vairakas svešvalodas, spēj atri un adekvati darboties datadas situacijas. Šis paradibas nosaka lielo profesionalas un akadēmiskas izglitibas nozimi, lai spētu konkurēt darba tirgū.

Pēc autora veikta pētijuma iegūtiem rezultatiem var secinat, ka darbinieku skaits akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” nemainas strauji. Darbinieku skaita izmaiņas var aplūkot 2.2. attēla.

2.2.att. Darbinieku vidējais skaits un ta izmaiņas no 2003. gada lidz 2007.gadam [autora veidota, pēc 40;41;42;43;44]

Ka redzams 2.2. attēla, darbinieku mainiba vērojama ratošanas nozarēs. Uzņēmuma administracija pētamaja laika perioda ir nemainiga – 5 darbinieki. Lidz 2005.gadam uzņēmuma vērojams darbinieku skaita pieaugums, taču kopš 2006.gada darbinieku skaitam ir tendence samazinaties. 2007.gada, salidzinot ar 2006.gadu, vidējais darbinieku skaits uzņēmuma samazinajies par 18%.

Lai varētu gūt izsmeļošaku priekšstatu par uzņēmuma personalu, autors veica pētijumu, izveidojot aptaujas anketu un aptaujajot uzņēmuma darbiniekus. Pētijuma rezultati apkopoti sekojošos attēlos.

2.3.att. Darbinieku % sadalijums pa vecuma grupam [autora veidots pēc pētijuma rezultatiem]

   Pēc pētijuma iegūtas informacijas autors secina, ka uzņēmuma parsvara nodarbinati darbinieki vecuma grupas no 50 lidz 60 un no 18 lidz 27 gadi. Uzņēmuma strada 25 darbinieki, kuru darba stats šaja uzņēmuma ir 20-30 gadi. Tas liecina par to, ka uzņēmuma nodarbinati pieredzes bagati darbinieki.

2.4. attēla autors ir atspoguļojis uzņēmuma darbinieku % sadalijumu pēc izglitibas.

2.4.att. Ratošanas darbinieku % sadalijums pēc izglitibas [autora veidots pēc pētijuma rezultatiem]

Pēc pētijuma iegūtajiem rezultatiem autors secina, ka lielaka daļa – 49% uzņēmuma darbinieku ir ar pamata un profesionalo pamatizglitibu. Vismazak – 2% darbinieku ir ieguvuši 1.limeņa profesionalas augstakas izglitibas diplomu. Autors pētijuma gaita noskaidroja ari administracijas darbinieku iegūto izglitibu. 40% uzņēmuma administracijas darbinieku ir augstaka izglitiba, 40% 1.limeņa profesionala augstaka izglitiba, bet 20% ir vidēja profesionala izglitiba. Administracijas darbinieki regulari apmeklē apmacibas, seminarus, lai pilnveidotu savu darbu un paaugstinatu sava darba kvalitati.

Uzņēmuma darbinieki ir tie, kas veido sabiedriskas attiecibas, klientu priekšstatos radot pozitivu vai negativu tēlu par uzņēmumu. Tieši tapēc darbiniekiem ir jabūt motivētiem ar vēlmi pilnveidot savas prasmes un iemaņas.

Motivacija ir daudz kas vairak, neka vienkarša laimes izjūta vai apmierinatiba ar darbu. Motivacijas jēdzienu var raksturot ta vajadzibas, intereses, ziņas un citi uzvedibu veicinoši un vadošie elementi, kas ar attiecigo darbibu raksturo cilvēka personibu. Cilvēki, kas spēj pamatot savu darbibu, cenšas visu darit, cik vien labi iespējams, nevis kada cita laba, bet gan sevis dēļ. Motivacija ir iekšēja izjūta, kuru nav iespējams uzspiest no malas [9,168].

Autors ir apskatijis tris galvenas motivacijas teorijas:

·        Makgregora teorija X un teorija Y;

·        Maslova „Vajadzibu piramida”,

·        A.Hercberga „Divu faktoru motivacijas teorija”.

Makgregora teorija X un teorija Y

Pēc D.Makgregora teorijas tradicionala organizacija balstas uz vaditaju un padoto piramidu un arējo darba kontroli un sekojošiem atzinumiem par cilvēka būtibu.

X teorija apgalvo, ka lielaka daļa cilvēku alkst pēc „stingras rokas”, paši no atbildibas cenšas izvairities un vairak par visu viņi vēlas drošibu. Šo filozofiju pavada uzskats, ka cilvēkus motivē nauda, taustami labumi un bailes no soda.

D. Makgregors uzskatija, ka vaditajiem nepieciešami pieņēmumi, kas būtu pamatoti uz pareizaku izpratni par cilvēka dabu un motivacijas iespējam. Balstoties uz savam izjūtam, intuiciju un pieredzi D.Makgregors attistija alternativu teoriju par „vidusmēra” cilvēku uzvedibu, ko nosauca par teoriju Y. Ši teorija balstas uz apgalvojumu, ka cilvēki pēc dabas nav slinki un neuzticami, bet gan drizak, ka cilvēki var būt sevi virzoši un radoši darba, ja viņi tiek pareizi motivēti. Tapēc būtisks vaditaju uzdevums ir atraisit individos šo potencialu. Pareizi motivēti cilvēki var vislabaka veida sasniegt gan paši savus mērķus, gan uzņēmuma mērķus, ieliekot šaja procesa visus savus spēkus [14,124.].

A. Maslova „Vajadzibu piramida”

A. Maslovs ar savu motivacijas teoriju naca klaja 1954.gada. Viņš visas cilvēku vajadzibas un tieksmes sakartoja noteiktos hierarhijas limeņos, noradidams, ka limeņi atrodas noteikta nemainiga pēcteciga seciba, cits virs cita (skatit 2.5. attēlu).

2.5. att. A.Maslova vajadzibu modelis [10,50]

Izmantojot A.Maslova teoriju, uzņēmumam būtu javeido vide, lai nodrošinatu visu vajadzibu apmierinašanu [10,50]:

·        Fizioloģiskas – komforts telpas, pareizs darba un atpūtas retims, iespēja paēst, sadzives telpu izveide, veselibas aizsardziba;

·        Drošibas – ugunsdrošiba, evakuacijas iespējas, arējo draudu novēršana, garantēts darbs, garantēts atalgojums, aizstaviba pret ekonomiskam grūtibam, sociala apdrošinašana, darba un vides drošiba, personiga ipašuma aizsardziba;

·        Socialas – sadarbibas iespējas, labvēliga saskarsme, kopigi pasakumi, informacijas nodrošinašana, jubileju un svētku atzimēšana, palidziba jaunajiem darbiniekiem, mērķu vienotiba, konfliktu atrisinašana;

·        Atzišanas – darbinieku darba rezultatu vērtēšana, karjeras iespējas, patiesa uzslava, atzinibas izteikšana, apbalvošana;

·        Pašapliecinašanas – iespēju radišana darbiniekam paradit savas radošas potences, iespēja riskēt un eksperimentēt, lidzdaliba projektu izstradē un uzņēmuma parvaldē.

Katrs cilvēks dotaja momenta atrodas kada no vajadzibu hierarhijas limeņiem, kas atbilst viņa vajadzibu apmierinajumam. Katram cilvēkam aktuals ir tas vajadzibu hierarhijas limenis, kurš ir nakamais vajadzibu hierarhija. Ja cilvēkam zūd kads no viņa pašreizēja hierarhijas limeņa vajadzibu komponentiem, tad šis limenis no „apmierinata” kļūst par „aktualu” [32,86].

A.Hercberga „Divu faktoru motivacijas teorija”

A.Hercbergs uzskatija, ka cilvēkiem ir divas atšķirigas vajadzibu kategorijas (skatit 2.1.tabulu), kas gandriz vai neatkarigi viena no otras un datada veida ietekmē uzvedibu. Viņš atklaja: ja cilvēki jūtas neapmierinati ar savu darbu, tad tas attiecas uz vidi, kada viņi strada. Savukart, kad cilvēki bija apmierinati ar savu darbu, tas bija saistits ar pašu daramo darbu un izaugsmes iespējam [14,130].

2.1. tab. Hercberga motivacijas teorija [32,87]

1.Motivatori

2.Higiēnas faktori

Faktori, kas labvēligi ietekmē darbinieka apmierinatibu ar darbu

Faktori, kas novērš darbinieka

neapmierinatibu ar darbu

1. Panakumi darba

1. Darbavietas saglabašanas garantija

2. Panakumu atzišana

2. Socialais statuss

3. Darba process

3. Organizacijas darbiba politika

4. Atbildibas pakape

4. Darba apstakļi

5. Izaugsmes iespējas

5. Tieša vaditaja attieksme

6. Profesionala izaugsme

6. Personiga dzive

7. Attiecibas starp darbiniekiem

8. Darba alga

9. Attiecibas ar padotajiem

Galvena šis teorijas pamatdoma ir ta, ka pietiek ar vienu no motivatoriem, lai cilvēks būtu apmierinats ar darbu, bet taja paša laika, ja trūkst kaut viens no higiēnas faktoriem – cilvēks var just diskomfortu, neapmierinatibu, kas noteikti atstaj iespaidu uz viņa apmierinatibu ar darbu kopuma. Ja cilvēkam visi higiēnas faktori darba ir garantēti, viņš nebūs neapmierinats, bet, lai darbs sniegtu patiesu gandarijumu un prieku, nepieciešams vēl kads no motivatoriem. Vissvarigakais ir darba satura bagatinašana, iespēja pieņemt patstavigus lēmumus [32,87].

Cilvēki strada datadu iemeslu dēļ. Lielaka daļa cilvēku strada, lai nopelnitu, lai nodrošinatu stabilu pamatu dzivei un lai varētu atļauties kaut ko vairak. Ir cilvēki, kas izvēlas darit jebko, ja vien var labi nopelnit. Citi var ņemt vēra kadu no šadiem nefinansialajiem iemesliem [14,116-117]:

·        Daudziem cilvēkiem ir svarigi, lai viņi būtu apmierinati ar savu darbu. Daudzi būs ar mieru saņemt mazak, ja tas nozimē, ka viņiem ir interesants darbs, labi darba apstakļi (klusa un tira darba vieta, kondicionieris), ērtas darba stundas, noderigas privilēģijas (ka, piemēram, darbinieku atlaides veikalos, bērnu aprūpe stradajošam matēm) un ilgi atvaļinajumi (skolotajiem, teatru darbiniekiem);

·        Datus cilvēkus piesaista darbs, kas vērtigaks sabiedribai – viņiem alga nav tik nozimiga, svarigak, lai darbs dod gandarijumu. Šadi cilvēki ir, piemēram, socialie darbinieki, medicinas darbinieki, skolotaji;

·        Iešana uz darbu ir labs veids, ka iepazities ar cilvēkiem un iegūt jaunus draugus. Bezdarbniekiem ir krietni mazakas iespējas satikt jaunus cilvēkus;

·        Stradašana ir vērtiga pašcieņai – ta liek cilvēkiem domat, ka sabiedriba viņus novērtē. Bezdarbnieku statuss ir zems. Dati cilvēki izvēlas darbu ar ipaši augstu socialo statusu, vai ari darbu, kas piedava statusa simbolus, piemēram, uzņēmuma mašinu.

Autors uzskata, ka katra uzņēmuma jabūt darbiniekam (maza uzņēmuma tas var uzņēmuma vaditajs), kurš spējigs analizēt darbinieka ricibu viena vai otra situacija, var izprast katra darbinieka vēlmes un var rast katram darbiniekam piemērotu motivēšanas veidu. Autors piekrit uzskatam, ka cilvēki strada datadu iemeslu dēļ un katram no viņiem ir sava motivacija stradat un to darit tieši konkrēta uzņēmuma.

Darbs dod cilvēkam identitati. Stradadams cilvēks jūtas piederigs kadai cilvēku grupai – vienalga vai tie būtu juristi, šoferi vai celtnieki. Ja pajauta „ar ko tu nodarbojies”, cilvēks bieti vien vispirms iedomasies nevis hobiju, bet darbu.

Ar darba palidzibu cilvēks iedarbojas uz apkartējo vidi, lai pielagotu to savu vajadzibu apmierinašanai. Katra darba mērķis ir radit kaut kadu rezultatu. Tas var būt gan materialas, gan garigas vērtibas, kas nepieciešamas attieciga individa un visas sabiedribas vajadzibu apmierinašanai.

Uzņēmuma stratēģisko virzienu sekmigai funkcionēšanai nepieciešama harmoniska un efektiva visa personala lidzdaliba uzņēmuma dzivē.

Pēc darbinieku aptaujas, autors secinaja, ka personals tikai daļēji ir apmierinats ar situaciju uzņēmuma. Visvairak uzņēmuma darbiniekus neapmierina atalgojuma lielums un ta izmaksašanas sistēma. Neapmierinatiba izpaudas ari taja, ka darbinieki nezina, kadi ir planotie darba apjomi, cik liela darba noslodze tos sagaida turpmakajos periodos.

Uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” ir personala vaditajs, kurš veic personala novērtējumu, uzraudzibu un izstrada motivēšanas pasakumus. Ka galvenos motivatorus pētamaja uzņēmuma autors var minēt:

·        visu uzņēmuma darbinieku nodrošinašana ar veselibas apdrošinašanas polisēm;

·        visu darbinieku apdrošinašana pret nelaimes gadijumiem darba vieta;

·        uzņēmuma stradnieku nodrošinašanu ar bezmaksas darba apģērbu, kas apdrukati ar uzņēmuma firmas zimi;

·        prēmiju un davanu piešķiršana svētkos - Ziemassvētkos un Jaņos;

·        kopigu pasakumu rikošana Jaņos un Ziemassvētkos;

·        gada noslēguma uzņēmums pasniedz ipašas davanas jaunajiem tēviem;

·        darbinieku apsveikšana jubilejas.

Autors secina, ka uzņēmums izvēlas galvenokart materialus motivatorus savu darbinieku darba stimulēšanai. Autors uzskata, ka uzņēmuma darbinieku motivaciju iespējams paaugstinat ari veidojot regularu komunikaciju – rikojot sapulces, kuras informētu par uzņēmuma tuvakajiem mērķiem, precizētu neskaidro informaciju, nepieciešamibas gadijuma izmantot parliecinašanas metodi, kas, savukart, veidotu sapratni un mērķu pieņemšanu un visbeidzot, apņemšanos piedalities uzstadito mērķu realizacija.

Laiku, kura cilvēks strada, sauc par darba dienu jeb darba laiku. Darba laika ilgums ir mainigs lielums, bet tam ir noteiktas robetas. Tas maksimalo ilgumu nosaka divi faktori [12]:

§         Cilvēks nevar stradat 24 stundas diennakti, jo viņam ir nepieciešams laiks miegam, atpūtai, ēšanai, t.i. darba spēju atjaunošanai.

§         Darba laika robetu nosaka morali sociala rakstura prasibas, jo cilvēkam bez fiziska spēka atjaunošanas vajag apmierinat ari garigas vajadzibas.

Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai ir noteikts maksimalais darba laiks – 40 stundas nedēļa [1], tomēr var būt ari nenormēts darba laiks vai saisinatais darba laiks. Faktisko darba laika garumu ietekmē darba intensitate, rūpnieciska cikla fatu kustiba, bezdarba limenis. Darba laika ilgums lielajos un valsts uzņēmumos parasti tiek noteikts pēc uzņēmēja un arodbiedribas vienošanas. Mazajos uzņēmumos spēka ir privatas vienošanas ar darba devēju.

Darba alga ir ienakums, ko saņem darbaspēka ipašnieks, izmantojot savas darba spējas. Darba devējs, slēdzot ligumu ar darba ņēmēju, parasti nosaka ari atalgojumu. Būtiska nozime ir darba algas formai. Darba algas aprēķinašana izmanto divas sistēmas – laika darba samaksu un gabaldarba samaksu [6,88].

Laika darba alga dod iespēju atbilstoši nostradatajam stundu skaitam atalgot tos, kas strada nepilnu darba dienu, papildus (parasti pēc augstakas likmes) apmaksat virsstundas – ilgaku darbaspēka izmantošanu, neka to paredz darba dienas garuma tiesiska regulēšana.

Gabaldarba algu maksa par noteikta skaita darba operaciju veikšanu, izstradajumu izgatavošanu utt. Lai varētu istenot šadas algas uzskaiti un izmaksu, nepieciešams vienibas izcenojums. Vajadziga darba detalizēta normēšana.

Uzskata, ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensitati, nodrošina darba ņēmēja paškontroli par darba ritmu, izskaut nepamatotus darba kavējumus. Prakse liecina, ka attistitas briva tirgus ekonomikas valstis dominē laika darba alga, jo:

  • plaši tiek pielietota tada tehnika un tehnoloģija, kas ļauj lietot tikai darba algu (tehnoloģisko procesu norise nav tik atri un vienkarši izmainama).
  • parasti konveijeri strada ar noteiktu ritmu, un gabaldarba samaksai šeit nav jēgas.
  • arvien lielaks kļūst datadu automatu apkalpotaju skaits, kuru normēšana un uzskaite ir parak darga un neattaisnojas.
  • ja lieto gabaldarba samaksu, bieti nepieciešama darga un izvērsta uzskaite par darba operacijam.
  • laika darba uzskaite ir daudz vienkaršaka un lētaka par gabaldarba uzskaiti.

Nominala darba alga ir pēc tarifiem, likmēm un saskaņa ar ligumiem aprēķinata darba alga pirms datadu atskaitijumu izdarišanas. Darba algas saņēmēji to bieti dēvē par darba algu “uz papira”. Šo algu sauc ari par bruto algu. Tai ir liela praktiska nozime: ta ir ratošanas izmaksu elements, baze attiecigo nodokļu aprēķiniem. Ari pensijas aprēķiniem bieti izmanto bruto algu.

Nominala darba alga, ko aprēķina konkrētam darba ņēmējam, ir atkariga no vairakiem faktoriem:

  • specialitates;
  • izglitibas limeņa;
  • pieprasijuma un piedavajuma attiecibas darba tirgū;
  • nostradato stundu skaita;
  • izstrades normu izpildes;
  • darba kvalitates utt.

Darba ņēmēju gan vairak interesē darba alga “uz rokas”. Tas ir algas lielums, ko izmaksa vai parskaita algas ņēmēju konta. To sauc par neto algu. Ta ir naudas summa, kas paliek pari no bruto algas pēc datadiem maksajumiem.

Visvairak darbinieku interesē reala darba alga, t.i. preču daudzums (ratojumi un pakalpojumi), ko var nopirkt par saņemto darba algu. Realas darba algas lielums ir atkarigs no neto algas lieluma un nacionalas naudas vienibas pirktspējas.

            Neviens uzņēmums nespēj produktivi stradat tikai ar vaditaju un vietniekiem, ka ari ar administraciju. Ir vajadzigs personals, kas uzņēmuma “Talsu metrūpnieciba” strada cehos, metizstradē un mehanizacija. Ar katru darba ņēmēju tiek slēgts darba ligums. Darba ligums ir rakstveida vienošanas starp darba devēju un darbinieku. Saskaņa ar to darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļauties iekšējai darba kartibai vai darba devēja rikojumiem. Darba devējs apņemas nodrošinat darba samaksu, darba apstakļus, kas paredzēti darba likumu kodeksa un darba kopliguma.

            Darbiniekam ir tiesibas slēgt ligumu ar vairakiem darba devējiem, ja tas nav pretruna ar likumiem, kopligumu un pušu vienošanos. pieņemot darba, nav pieļaujama nekada tiesa vai netieša tiesibu ierobetošana sakara ar radniecibu, vecumu, dzimumu, izņemot tos ierobetojumus un priekšrocibas, ko nosaka likums un citi normativie akti (piemēram, sievietēm ar maziem bērniem).

            Galvenas darbinieku tiesibas un pienakumi [12]:

  • Darbiniekam, noslēdzot darba ligumu, ir tiesibas uz darba samaksu, kas nedrikst būt mazaka par noteikto minimumu.
  • Tiesibas uz atpūtu saskaņa ar likumu par darba dienas ilgumu, darba nedēļas garumu un atvaļinajuma laiku.
  • Tiesibas uz drošiem un nekaitigiem darba apstakļiem.
  • Tiesibas apvienoties arodorganizacijas.
  • Tiesibas uz materialo nodrošinajumu vecuma, slimibas vai darba spēju zaudēšanas gadijuma.
  • Darbiniekam ir pienakums ievērot darba liguma nosacijumus, iekšējos darba kartibas noteikumus un saudzēt darba devēja mantu.

Parējos darbinieka pienakumus un tiesibas iekļauj darba liguma pielikuma. Tie saistiti tieši ar ieņemamo amatu.

Darbinieku skaits uzņēmuma ir atkarigs no ta ratošanas vai pakalpojumu sniegšanas apjoma. Neviens uzņēmums nemaksas algu darbiniekam, kas nestrada, lai uzņēmumam naktu ienakumi. Jo no ienakumiem uzņēmums maksa darbiniekiem algu, ka ari nodokļus. Darbinieku skaitu ietekmē uzņēmuma attistiba, algas apmērs un vadibas attieksme, ka ari darba apstakļi. Darba vieta ar varu nevienu netur un nepiespiet stradat. Stradat algotu darbu ir katra cilvēka izvēle. Ņemot vēra mūsu socialos apstakļus, bez naudas dzivot nav iespējams. Tadēļ cilvēki izvēlas stradat un saņemt algu par padarito darbu.

Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” maksa algu par parstradatiem, izstradatiem, realizētiem vai saratotiem m3,  administracijai noteiktu mēnešalgu. Metizstrades nozarē par vienu m3 maksa – ar metistrades tehniku stradajošajiem no LVL 0.30 – 0.35, ar zaģi stradajošajiem LVL 3. Cehos stradajošajiem par vienu m3 maksa LVL 0.55 - 0.60. Administracijai ir noteiktas darba algas LVL 350.- - 700.-, atkariba no ieņemama amata. Vidējo darba algu salidzinajuma diagrammu var aplūkot 2.6. attēla.

2.6.att. Vidējas darba algas salidzinajums 2003.-2007.gads (LVL) [autora veidots pēc uzņēmuma iegūtas informacijas]

Autors secina, ka darba vidējai algai uzņēmuma ir tendence pieaugt. Autors to skaidro gan ar valsts noteiktas minimalas algas paaugstinašanu, inflaciju un citiem darba samaksu ietekmējošiem faktoriem. Tomēr 2007.gada vērojama vidējas algas samazinašanas. Autors to skaidro ar to, ka strauji pieauga kokmaterialu iepirkuma cenas, pat lidz 60% un uzņēmumam neatmaksajas to iepirkt, lidz ar to kokapstrades ceha tika samazinata ratošana. Ņemot vēra to, ka darbiniekiem minētaja ceha ir gabaldarba samaksa, algas ievērojami samazinajas.

Uzņēmuma kultūrvērtibas

Uzņēmuma darba kultūra ir datadu parliecibu, nostaju, pieņēmumu un atziņu kopums uzņēmuma, kas nosaka, ka darbinieku uzvedibu, ta ari darbu izpildes paņēmienus [21,89].

            Uzņēmuma kultūras koncepcijas izstradatajs E.Šeins iedala uzņēmuma kultūru trijos limeņos [10,22]:

·        Pirmais limenis ir cilvēku pamat pieņēmumi par apkartējo vidi un attieksmi pret to, par realitati, laiku un telpu, par cilvēka dabu, par savstarpējo attiecibu raksturu;

·        Otraja limeni ir uzņēmuma vērtibu un socialo normu sistēma;

·        Trešais limenis ir uzņēmuma kultūras arējas izpausmes – rituali, ceremonijas, interjers, simboli – uzņēmuma kultūras „aisberga” redzama daļa.

Kultūra nosaka uzņēmuma vadibas un darbinieku savstarpējas attiecibas. Cilvēkus var vadit no malas, izvirzot mērķus, sodot vai atalgojot, sadalot uzdevumus un nosakot to istenošanas kartibu, izstradajot instrukcijas [10,23]

Darba kultūra ir funkcionala, ja ta pozitivi ietekmē uzņēmuma mērķu sasniegšanu, un nefunkcionala, ja ta traucē uzņēmuma efektivu darbibu. Darba kultūras vadibzinibu uzdevums ir nostiprinat esošo funkcionalo kultūru vai izmainit nefunkcionalo kultūru.

Ņemot vēra to, ka uzņēmuma kultūra ir attistijusies gadu gaita un parasti ir dziļi iesakņojusies, to ir grūti mainit. Ir ļoti saretģiti piespiest cilvēkus mainit gadu gaita izveidojušos parliecibu un nostaju, un centieni to mainit parasti ir neveiksmigi. Vienigais, ko var panakt, ir piespiest darbiniekus mainit savu uzvedibu tiktal, lai samazinatu nefunkcionalu elementu ietekmi kultūra un veicinatu funkcionalu elementu ieviešanu [21,89].

Vērtējot a/s „Talsu metrūpnieciba” darba kultūru, autors secina, ka darba kultūra ir izveidojusies gadu gaita, ta netiek ipaši analizēta no uzņēmuma vadibas puses. Autors uzskata, ka uzņēmuma galvenais akcents tiek likts uz darba izpildes kvalitati un eksperta viedoklim uzņēmuma ir lielaks spēks ka ieņemamajam amatam. Darbinieki uzņēmuma galvenokart strada grupas.

A/s „Talsu metrūpnieciba” kultūras arējo izpausmi autors vērtē pozitivi. Uzņēmums rūpējas par savu tēlu, izmantojot vides reklamu, sabiedriskas attiecibas, darbinieku darba apģērba personalizaciju (zimola izmantošanu) uzņēmumam u.c.

Uzņēmuma izmantojamas tehnoloģijas darbibas nodrošinašanai

Tehnoloģija ir prasmju, zinašanu, informacijas, iekartu, instrumentu savienojums, kas nodrošina resursu racionalu parveidošanu gatava produkta (pakalpojuma) [21,91].

Pēc sociologa D.Tompsona pieejas, pastav tris tehnoloģijas kategorijas [21,91]:

·        Seciga tehnoloģija, kad katru operaciju, uzdevumu izpilda noteikta seciba;

·        Starpnieku tehnoloģija, kad sadarbojas savstarpēji atkarigas darbinieku grupas;

·        Intensiva tehnoloģija, kad tiek izmantoti individuali darba paņēmieni, lai izgatavotu produkciju vai sniegtu pakalpojumu.

Ja seciga tehnoloģija var būt praktiski pilnigi standartizēta, tad intensiva tehnoloģija pēc būtibas ir ļoti maz standartizēta, bet starpnieku tehnoloģija ir tikai daļēji standartizēta.

Autors uzskata, ka a/s „Talsu metrūpnieciba” ratošanas procesa tiek pielietota galvenokart seciga tehnoloģija, jo ir izstradata sistēma, kas seko aiz kadas konkrētas darbibas. Liela daļa šo secigo darbibu ir noraditas pie katras no ratošanas iekartam, ka ari jauni darbinieki tiek ar šo secibu iepazistinati, pirms uzsak darbu pie tehnoloģiskajam iekartam.

Uzņēmuma tiek izmantotas vairakas ratošanas iekartas, un katrai no šim iekartam ir izstradatas lietošanas instrukcijas. Ņemot vēra to, ka lielaka darbinieku daļa strada ratošana, ļoti būtiska ir darba drošiba uzņēmuma, kas ir dokumentēta un sakartota atbilstoši valsts noteiktam prasibam.

A/S “Talsu metrūpnieciba” Kokapstrades ceha tiek izmantotas uzņēmuma ipašuma esošas:

·        kokmaterialu lobišanas iekarta KM-30 ar ratošanas jaudu 25000-30000 m3 gada,

·        šķeldojama mašina “SM-1100S” , kas nodota ekspluatacija tikai 2005.gada,

·        koku cilindrēšanas darba galds DF-40, ar ratošanas jaudu 30000-40000 m3 gada,

·        šķirošanas iekarta ar datorizētu koksnes šķirošanas padevi un reģistru.

·         virpoto mietu ratošanas iekarta , saskaņa ar nomas ligumu Nr.1/05-3.1. no 02.01.2005. iznoma no SIA “Cord”.

·        Koksnes garinašanas iekarta – gateris un citas.

A/s “Talsu metrūpnieciba” remontu –mehaniskajas darbnicas, kvalificēti specialisti seko lidzi iekartu profilaksei un remontam. Japiezimē, ka kokapstrades ceha joprojam tiek izmantota tehnika, kuras amortizacijas laiks ir beidzies, bet pateicoties kopējai ieinteresētibai, tas joprojam kalpo produkcijas ratošana.

Ka jau autors minēja, uzņēmuma galvenokart darbinieki pakļaujas ekspertu viedoklim. Ka tika noskaidrots uzņēmuma darbinieku pētijuma, liela daļa darbinieku uzņēmuma strada vairakus gadus un tiek uzskatiti par ekspertiem sava joma. Tas pastiprina autora viedokli, ka uzņēmuma strada kvalificēti, zinoši un pieredzes bagati darbinieki.

2.2. A/s “Talsu metrūpnieciba” arējas vides novērtējums

Arēja vide ir tie uzņēmuma funkcionēšanas nosacijumi un faktori, kas izveidojas samēra neatkarigi no tas vadibas un var ietekmēt uzņēmuma darbibu [10,82].

Arējas vides analizes mērķis ir noteikt stratēģiskas iespējas un draudus uzņēmuma darbibas vidē. Arēja vide sastav no nozares jeb konkurences vides, kura uzņēmums darbojas, no nacionalas (jeb valsts) vides un visparigas vides [7,21].

Pēc I.Kalves domam, arējas vides analizes uzdevums ir noradit vai akcentēt galvenos arpus uzņēmuma pastavošos faktorus, kas var labvēligi vai nelabvēligi ietekmēt uzņēmuma darbibas galarezultatus [13,234].

Arējas vides faktorus teorētiķi iedala tieši un netieši ietekmējošajos.

Uzņēmumu tieši ietekmējošo arējas vides faktoru grupas ir valsts jeb nacionala vide un nozares jeb konkurences vide. Netieši ietekmējošo jeb visparigo vidi veido: jaunakie tehnoloģiskie sasniegumi, demografiska situacija, globalizacijas un internacionalizacijas ietekme, makroekonomiskie raditaji, sociala un likumdošanas politika kopuma [13,234-235].

Pēc citu autoru domam tieši ietekmējošo arējo vidi veido faktori, kas tieši ietekmē uzņēmuma darbibu [21,83]:

·        Patērētaji (pircēji);

·        Konkurenti;

·        Piegadataji;

·        Valsts likumdošana

Netieši ietekmējošo arējo vidi veido faktori, kas netieši ietekmē uzņēmuma darbibu [21,83]:

·        Valsts ekonomiskais stavoklis;

·        Socialkultūras attiecibas;

·        Valsts politika;

·        Zinatne, tehnikas progress;

·        Starptautiskas attiecibas.

Patērētaji

Patērētaji (pircēji) ir galigais mērķis, ko cenšas apmierinat uzņēmumi, lai pardotu preces. Lai apmierinatu viņu vajadzibas pēc precēm un pakalpojumiem, tiek dibinati saimnieciski sakari ar piegadatajiem un starpniekiem. Pastav pieci pircēju tirgus tipi [21,92]:

1.      Patēriņa tirgus – dalibnieki ir atsevišķi cilvēki vai ģimenes, kas pērk preces un pakalpojumus personisko vajadzibu apmierinašanai;

2.      Industriala tirgus  - dalibnieki ir uzņēmumi, kas preces un pakalpojumus pērk, lai ratotu citu produkciju;

3.      Starpnieku tirgus – dalibnieki ir uzņēmumi, kas preces un pakalpojumus pērk, lai tos pardotu talak;

4.      Valsts tirgū – preces un pakalpojumus pērk valsts institūcijas, lai ratotu citas preces vai patērētu tas;

5.      Starptautiskaja tirgū – pircēji meklējami arpus valsts robetam, to vidū ir individuali pircēji, ratotaji, starpnieki, valsts.

Veicot a/s „Talsu metrūpnieciba” izpēti, autors secina, ka uzņēmuma pircēji ietilpst gandriz visos iepriekš minētajos tirgus tipos (skatit 2.7 attēlu).


2.7.att. a/s „Talsu metrūpnieciba” pircēji, pēc pardotas produkcijas apjoma [autora veidots pēc uzņēmuma sniegtas informacijas]

           

Ka redzams 2.7. attēla, galvenokart uzņēmums savu produkciju eksportē – tas sastada % lielako pircēju daļu pēc preču apjoma. Galvenokart tiek eksportēti lobitie mieti uz Lielbritaniju. Liela daļa – 25% produkcijas tiek novirziti industrialaja tirgū – tatad izejmateriali. Lielako daļu sastada būvniecibas uzņēmumi, kas iepērk kokmaterialus. Starpnieku tirgus sastada 8% no kopēja apjoma. Starpnieki parsvara ir būvniecibas veikali, kas galdniecibas produkciju, kokmaterialus iepērk talakai realizacijai. Patēriņa tirgus lielako daļu sastada privatpersonas, kas iegadajas galdniecibas izstradajumus savam vajadzibam.

Konkurenti

Konkurenti ari ir viens no uzņēmuma arējas vides elementiem. Tie ietekmē tirgus izvēli, ka ari tirgzinibas starpnieku un piegadataju izvēli, preču sortimenta veidošanu un visu vadibzinibu darbibu kopuma [21,92].

            Plašaku konkurentu vērtējumu autors dos bakalaura darba 2.4.apakšnodaļa.

Piegadataji

Piegadataji nodrošina uzņēmumu ar nepieciešamajiem resursiem, izejmaterialiem. Uzņēmuma atkariba no piegadataja – tas ir spilgts arējas vides tiešas ietekmes piemērs. Uzņēmuma vadibzinibu tiešs uzdevums ir piegadataju izvēle. Atlasi lietderigi veikt pēc šadiem kritērijiem: cenas limenis, apkalpošanas kvalitate, piegades drošiba un atrums, piegadataja finansialais stavoklis, izvietojums [21,93].

            Tirgzinibas prasibas piegadatajiem mainas lidz ar izmaiņam visparēja ekonomiskaja situacija un tirgus konjunktūra. Ekonomiskas izaugsmes posma prasibas var tikt pastiprinatas un pretēji – krituma posma prasibas var būt ari liberalakas. Katram uzņēmumam ir janodarbojas ar piegadataju darbibas prognozēšanu, analizējot to maksatspēju, cenas, parpirkšanas iespējas no konkurentu puses. Lai nenokļūtu parak liela atkariba no neliela piegadataju skaita, uzņēmumam jasadarbojas ar vairakiem piegadatajiem, protams, katra konkrētaja situacija uzņēmējas izvēlas saviem mērķiem piemērotako ricibas modeli [19,32].

            A/s „Talsu metrūpnieciba” piegadataji ir galvenokart Latvijas uzņēmumi un pētamais uzņēmums būtiski nav atkarigs no kada konkrēta piegadataja. Viens no lielakajiem lobito un virpoto mietu ratošanai nepieciešamo izejmaterialu piegadatajiem ir VAS „Latvijas valsts meti”. Autors atzinigi vērtē to, ka uzņēmumam ir noslēgts liels skaits sadarbibas ligumu ar izejmaterialu piegadatajiem.

Valsts likumdošana un ekonomiskais stavoklis

Valsts likumdošana ietekmē vadibzinibas galvenas funkcijas – planošanu, organizēšanu, koordinēšanu, motivēšanu un kontroli [21,93].

Valdiba un pašvaldibas var ievērojami ietekmēt uzņēmumus un nozares. Spēka esoša likumdošana iespaido uzņēmuma darbibu. Likumdošanas akti nosaka darba devēju un darba ņēmēju attiecibas.

A/s „Talsu metrūpnieciba”, protams, ietekmē valsts noteikta likumdošana, normativas prasibas gan saistiba ar ratošanas procesu, gan uzņēmējdarbibas procesiem, ka ari ar nozari un darba specifiku saistitie noteikumi, piemēram, Meta likums; Likums par koku un apaļo kokmaterialu uzskaiti darijumos; Darba aizsardzibas prasibas metsaimnieciba; Vides aizsardzibas likums; Darba aizsardzibas likums un tml.

Valsts ekonomiskais stavoklis var būtiski, kaut ari netieši ietekmēt uzņēmumu caur inflaciju, bezdarbu, iedzivotaju maksatspēju u.c.

Inflacijas laika uzņēmuma izdevumi par resursiem nemitigi pieaug, ar to neizbēgami saistita cenas paaugstinašana, lai segtu lielas izmaksas.

Kad palielinas bezdarbs, uzņēmumam ir it ka plašas iespējas darbinieku izvēles joma, taču maksatspējas samazinašanas nozimē ari pieprasijuma samazinašanos.

Iedzivotaju pirktspējas samazinašanas pirmkart skar uzņēmumus, kas rato un pardod ilgstošas lietošanas preces. Savus nelielos ienakumus pircēji iztērē fizioloģisko vajadzibu apmierinašanai [21, 97].

A/s „Talsu metrūpnieciba” ļoti izjūt valsts ekonomiska stavokļa izmaiņas, tas būtiski ietekmē uzņēmuma darbibu un attistibu. Inflacija ir visvairak ietekmējošais netiešas arējas vides faktors pētamajam uzņēmumam. Uzņēmums cieš no izejvielu un izejmaterialu cenu pieauguma, kas palielina uzņēmuma izdevumus. Ka redzams, uzņēmuma finansiala stavokļa novērtējuma (2.3. apakšnodaļa), uzņēmumam trūkst brivas naudas lidzekļu, ka ari ir problēmas ar istermiņa paradu apmaksu. Tas ir bijis galvenais iemesls, kapēc uzņēmums pēdējos gados ir samazinajis iepirkto izejmaterialu daudzumu un samazinajis ratošanas apjomus.

Socialkultūras attiecibas

Socialkultūras attiecibas kopuma ietver demografisko stavokli valsti, vēsturiskas tradicijas, cilvēku paradumus, kultūras vērtibas, dzivesveidu u.c.

Demografiska ziņa svarigs ir iedzivotaju skaita pieaugums, jo lidz ar to ari noteiktas pirktspējas apstakļos palielinas vajadzibas, kas sekmē tirgus attistibu, vai ari, ja iedzivotaju skaita pieaugums parsniedz ratošanas iespējas, tirgū rodas negativas sekas. Neatkarigi no šiem apsvērumiem iedzivotaju skaita pieaugums uz katru uzņēmumu iedarbojas datadi, un katrs uzņēmums atšķirigi reaģē uz to. Svariga nozime ir ari iedzivotaju sadalijumam pēc vecuma grupam, pēc dzimuma.

Katrai valstij ir savas vēsturiskas tradicijas, kultūras vērtibas. Tas galvenokart jaņem vēra, sadarbojoties ar arvalstu kompanijam [21,99].

Autors uzskata, ka a/s „Talsu metrūpnieciba” uz doto bridi minimali ietekmē demografiskais faktors valsti. Tas vairak ir attiecinams uz uzņēmumiem, kur galvenais patērētajs ir individs vai ģimenes. Uzņēmuma galvena mērķauditorija ir juridiskas personas un uzņēmumi arpus Latvijas. Šaja sakara, autors uzskata, ka uzņēmumam svarigs arvalstu socialkultūras attiecibas. Uzņēmums šobrid galvenokart sadarbojas ar ES dalibvalstim, kur ši tradiciju atšķiriba ar Latviju ir mazak jūtama, bet ari nianses ir svarigas starpkultūru attiecibas.

Zinatne un tehnikas attistiba

Zinatnes un tehnikas attistiba – plašaka nozimē ir ne tikai iekšēja, bet ari arēja uzņēmuma vide. Šis progress ietver zinatni, tehniku un tehnoloģiju un ietekmē virzibu šados virzienos [21,99]:

·        Tehniski un tehnoloģiski jauninajumi veicina produkcijas ratošanas un pardošanas efektivitates paaugstinašanu;

·        Zinatnes un tehnikas jaunatklajumi taja paša laika paatrina produkcijas novecošanos un prasa jaunas produkcijas ratošanas attistišanu;

·        Progress veicina komunikacijas lidzekļu attistibu, atvieglo un paatrina darbu ar informaciju.

A/s „Talsu metrūpnieciba” ir ratošanas uzņēmums, kas nozimē, ka to ietekmē tehnoloģisko iekartu un procesu attistiba un inovacijas. Autors uzskata, ka uzņēmuma ir vairakas ratošanas iekartas, kuram nepieciešama nomaiņa pret jaudigakam iekartam, ka ari nepieciešami uzlabojumi tehnoloģisko procesu realizacija.

Starptautiskas attiecibas

Starptautiskas attiecibas ir saretģitakas par visiem parējiem arējas vides elementiem, jo ietver gan ekonomiku, gan politiku, gan socialas kultūras faktorus.

Kad jebkurš uzņēmums plano uzsakt uzņēmējdarbibu cita valsti, tam pilnigi vai daļēji jamodificē vadibzinibu paņēmieni un metodes, kuri sekmigi darbojas, stradajot vietējos apstakļos [21,100].

Starptautiskas attiecibas ir saretģitakas par visiem parējiem arējas vides elementiem, jo ietver gan ekonomiku, gan politiku, gan socialas kultūras faktorus.

Kad jebkurš uzņēmums plano uzsakt uzņēmējdarbibu cita valsti, tam pilnigi vai daļēji jamodificē vadibzinibu paņēmieni un metodes, kuri sekmigi darbojas, stradajot vietējos apstakļos [21,100].

Ka autors minēja iepriekš, uzņēmumam „Talsu metrūpnieciba” ir svarigs starptautisko attiecibu faktors, jo uzņēmums daļu savas produkcijas eksportē uz arvalstim, galvenokart uz Iriju un Lielbritaniju. Ta ka akciju sabiedribai padomes priekšsēdētajs un viens no lielakajiem akciju turētajiem ir Lielbritanijas pilsonis Ian Frederick Thomson, tad sadarbiba norit sekmigi. Savstarpējas sapratnes gaisotnē un kopējo ekonomisko mērķu vaditi starptautiskie sadarbibas partneri a/s “Talsu metrūpnieciba” un Lielbritanijas uzņēmums TimberMart Ltd, kura lidzipašnieks ir minētais akcionars Ian Frederick Thomson lidz šim nav saskarušies ar būtiskam vadibzinibu atšķiribam. Tomēr viens no būtiskakajiem trūkumiem starptautisko partneru ideala sadarbiba pēc autora domam ir komunikaciju problēma. Uzņēmuma vadošie darbinieki neprot angļu valodu, lidz ar to sarunajoties tiek pieaicinats tulks, kas savukart nav kompetents specifiskaja kokapstrades nozarē un tehnikas jautajumos. Ari savstarpējo ligumu, pilnvaru un pavadzimju noformēšana nepieciešama angļu valoda, ta  būtiski atvieglotu savstarpējas biznesa sarunas un ļautu iesaistities zibenigaka situacijas risinašana. Autors izsaka priekšlikumu uzņēmumam rūpigi apsvērt visus turpmakas sadarbibas ietekmējošos faktorus, bet ipašu vēribu veltit angļu valodas apguvei, ka vienu no pirmajiem soļiem starptautisko attiecibu, valsts ekonomikas un valsts ekonomikas un politikas veicinašanai.  

2.3. A/s “Talsu metrūpnieciba” ratošanas apjoma un finanšu raditaju novērtējums

Uzņēmuma finanses ir saimnieciska subjekta attiecibu sistēma, ko veido ar naudas lidzekļu palidzibu. Šis attiecibas veido ar kapitala ipašniekiem, kreditoriem, uzņēmuma darbiniekiem, valsts institūcijam, investoriem un darijuma partneriem.

Visam šim attiecibam ir kopēja iezime – tas veido naudas lidzekļu plūsmu. Naudas lidzekļu plūsma uzņēmuma ir sava veida asinsrites sistēma, no kuras veiksmigas plūsmas ir atkariga uzņēmuma dzivotspēja. Tapēc, komercdarbibai attistoties, arvien svarigaka nozime ir finanšu vadišanai uzņēmuma. Finanšu vadišanai ka zinatnei ir saretģita struktūra. Tas galvenas sastavdaļas ir finanšu uzskaite un analize, kas balstas uz gramatvedibas uzskaites datiem un nakamas saimnieciskas darbibas varbūtējo novērtējumu [24,15].

Pēc ratošanas apjoma novērtējuma, autors veiks galveno finanšu raditaju analizi.

A/s “Talsu metrūpnieciba” galvenie darbibas virzieni ir:

·        metizstrade;

·        kokapstrade.

Metizstrade ir viens no komercdarbibas veidiem, kas rada lielakus ienakumus un peļņu. A/s “Talsu metrūpnieciba” metizstrades materiali ir lietkoki un malka. Pēc autora veikta pētijuma var secinat, ka metistrades apjomi uzņēmuma ir mainigi. Iegūto informaciju autors ir atspoguļojis 2.8. attēla.

2.8. att. A/s “Talsu metrūpnieciba” metizstrades apjoma izmaiņu attēlojums no 2003. gada lidz 2007. gadam. (m3) [ autora aprēķini pēc uzņēmuma iegūtas informacijas]

Aplūkojot 2.8. attēlu, varam redzēt, ka apjomam 2004. gada ir bijusi tendence samazinaties, bet 2005. gada jau metizstrades apjoms atkal palielinas nodrošinot lielakus ienakumus un lidz ar to ari gada peļņu. 2005. gada metizstrades apjoms palielinajies sakara ar janvara vētru, kura nodarija lielus postijumus Latvijas metos. Seku likvidēšana prasija daudz darba, bet radija ari lielus ienakumus. Salidzinot 2003. un 2007. gada apjomus, autors secina, ka apjoms ir palielinajies par 11% un sasniedzis 57 700m3.  

Kokapstrade ietver sevi lietkoku un malkas izstradi, ka ari mietiņu ratošanu. Lietkoki sevi ietver [45]:

  • zaģbaļķus;
  • sikbaļķus;
  • taras klučus;
  • sērkociņu klučus;
  • finiera klučus;
  • papirmalku.

Pēc uzņēmuma iegūtas informacijas, autors ir izveidojis apkopojumu par lietkoku veidiem no kopapjoma. Skatit sekojošo tabulu.

2.2. tabula

2003.-2007. gados realizēto lietkoku apjoms pa galvenajiem veidiem

[autora veidota tabula pēc uzņēmuma iegūtas informacijas]

Lietkoki

Realizētais daudzums, tūkst. m3

2003.g.

2004.g.

2005.g.

2006.g.

2007.g.

Bērza papirmalka

10.4

8.5

6.3

3.4

3.6

Priedes papirmalka

9.8

7.2

6.5

4.0

2.1

Dedzinama malka

8.1

9.9

8.7

11.2

4.9

Priedes zaģbaļķi

3.6

6.6

13.8

7.1

1.9

Egles zaģbaļķi

2.9

3.6

11.5

5.3

2.6

Lapu koku taras kluči

3.3

1.6

0.9

0.3

1.7

Priedes sikbaļķi

2.8

2.8

4.2

0.1

-

            Lai varētu efektivak salidzinat realizēto apjomu, autors izveidoja attēlu, kura paradija procentuali lietkoku apjomu pa galvenajiem veidiem no 2003. gada lidz 2007.gadam.

2.9.att. 2003.g.-2007.g. realizēto lietkoku apjoms pa galvenajiem veidiem [autora veidots attēls pēc uzņēmuma iegūtas informacijas]

Pēc 2.9. attēla redzamas informacijas autors secina, ka realizacijas apjomi kopuma ir strauji kritušies. Tomēr pēdēja gada palielinajies lapu koku taras kluču apjoms. Kopuma vērojama negativa realizēto lietkoku apjoma tendence.

Kopš 2000. gada a/s “Talsu metrūpnieciba” tika uzsakta mietiņu ratošana, kuru izgatavošanai nepieciešami priedes un egles sikbaļķi – 2002. gada tika iepirkti 11.5 tūkstoši kubikmetri sikbaļķu, bet 2003. gada šis skaitlis pieauga par 49% lidz 16.7 tūkstoši kubikmetri sikbaļķu. Rezultata mietiņu ratošana ir kļuvusi par vienu no visnozimigakajiem ieņēmumu avotiem. 2002. gada tika pardots 5.5 tūkstoši kubikmetru mietiņu, kas sastada 17% no kopējiem ieņēmumiem, savukart, 2003. gada saratotais apjoms pieauga lidz 9550 kubikmetriem mietiņu, no kuru pardošanas tika gūti LVL 518 6000 lieli ieņēmumi [45]. 2005. gada mietiņu ratošana sasniedza 7724 kubikmetrus, bet 2006.gada – 10200 kubikmetri. Salidzinot 2003. gada ratošanas apjomu ar 2006. gada apjomu, var redzēt, ka ratošanas apjoms ir palielinajies par 6.81%. Sikaku kokapstrades apjomu pēdējos 5 gados var aplūkot 2.3. tabula.

2.3.tabula

Kopējais kokapstrades apjoms pēdējos 5 gados. (m3) [autora aprēķini]

Raditajs

2003.g

2004.g

2005.g

2006.g

2007.g

Kokapstrades apjoms

9551

7805

7724

10200

5038

Ka redzams tabula, kokapstrades apjomi 2007.gada, salidzinot ar 2006.gadu ir samazinajušies apmēram 2 reizes. Tas izskaidrojams ar izejmaterialu cenu pieaugumu, ka dēļ uzņēmumam neatmaksajas iepirkt materialu un lidz ar to samazinajas ari ratošanas apjomi.

2.4. tabula autors ir apkopojis galvenos sikbaļķu piegadatajus un aprēķinajis katra piegadataja %  piegades apjomus no kopapjoma.

2.4. tabula

Galvenie sikbaļķu piegadataji [45]

Uzņēmumi

Piegadatais daudzums, tūkst. m3

Procentuali no kopapjoma

VAS „Latvijas valsts meti”

5.0

29.9%

SIA “Kursa MRU”

3.6

21.6%

SIA “MRS Eksports”

1.4

8.4%

SIA “Raimoks”

1.4

8.4%

Parvalde “Beļļeseksport”

1.0

6.0%

A/s “Tukuma MRS”

0.9

5.4%

SIA “KI”

0.6

3.6%

SIA “Sils”

0.5

3.0%

Ka redzams no 2.4. tabula attēlotajiem datiem, a/s “Talsu metrūpnieciba” nav būtiski atkariga mietiņu ratošana no kada noteikta piegadataja, jo neviens no piegadatajiem neparsniedz 30 % no piegadata izejmateriala mietiņu ratošanai.

            Lidz 2000.gadam a/s “Talsu metrūpnieciba” daļu no kopēja realizacijas apjoma eksportēja uz Zviedriju (papirmalku), lidz 1998. gadam uz Vaciju un Italiju tika eksportēti zaģmateriali. Sakot ar 2005. gadu lobitos un virpotos mietus eksportēja uz Angliju un Iriju.[45] Lobito un virpoto mietu eksporta cenu izmaiņas var aplūkot sekojošaja tabula.

2.5. tabula

Lobito un virpoto mietu eksporta gada vidējas cenas no 2003. gada lidz 2007. gadam. (LVL)[autora aprēķini]

Mietu apstrades veids

2003.g

2004.g

2005.g

2006.g

2007.g

Lobitie

47.62

55.7

57.87

60,09

79,00

Virpotie

63.06

67.99

70.96

80,42

111,19

Pēc 2.5. tabulas datiem, var secinat, ka virpoto mietu eksporta vidējai cenai ir tendence palielinaties. Pēdēja gada pieaugums lobitiem mietiem 31%, bet virpotiem mietiem 38%. Salidzinot ar 2003.gadu, cenas pieaugums lobitiem mietiem ir 66%, bet virpotiem – 76%. Cenu pieaugumu autors pamato galvenokart ar kokmaterialu iepirkuma cenu kapumu.

Malka un apaļkoki netiek eksportēti, to noieta tirgus ir Latvija. SIA “Cord” ir lielakais A/s “Talsu metrūpnieciba” produkcijas pircējs, un tam tiek realizēta vidēji 70% no akciju sabiedribas mietiņu un zaģbaļķu apjoma. SIA “Cord” produkciju realizē talak Anglija ar uzņēmuma “TimberMart Holdings” starpniecibu. Autors ir noskaidrojis ari parējos lielakos “Talsu metrūpnieciba” produkcijas pircējus:

·        SIA “Silva”;

·        SIA Krauzers;

·        A/s “Komēta.

Nezinot uzņēmuma finansialo stavokli, nav iespējams vadit uzņēmumu, pieņemt lēmumus. Svariga ir uzņēmuma lēmumu efektivitate, saimnieciskaja darbiba iesaistitie resursi un finansialais iznakums [35,22].

Finanšu vadibas galvenais mērķis ir uzņēmuma finansialas stabilitates nodrošinašana, noturigu priekšnoteikumu radišana uzņēmuma ekonomiskas izaugsmes un peļņas iespējam. 

Viens no svarigakajiem priekšnosacijumiem veiksmiga uzņēmuma finanšu vadiba, ir uzņēmuma finansiala stavokļa analize. Tirgus ekonomika uzņēmuma finansialais stavoklis atspoguļo ta darbibas galigos rezultatus. Tie interesē ne tikai uzņēmuma ipašniekus, vadibu, darbiniekus, bet ari ekonomiskas sadarbibas partnerus, valsti, finanšu un nodokļu organizacijas.

Mūsdienas informativas sistēmas nodrošinašanas pamata ir gramatvedibas dati, parskati kļuvuši par galveno komunikaciju limeni, kas nodrošina ticamu informaciju par uzņēmuma finansialo stavokli. Uzņēmuma gada parskats ir vispilnigakais informacijas avots, kas atspoguļo uzņēmuma darbibas raditajus, kurus bez papildus apstrades var izmantot sasniegto rezultatu izvērtēšanai.

Iegūtas peļņas lielums nosaka uzņēmuma talakas attistibas iespējas. Efektiva un racionala uzņēmuma vadišana ir pamats un iespējas ta talakai attistibai. Zaudējumu palielinašanas, kas rodas produkcijas realizacijas gada, lidzekļu neracionala izmantošana, traucējumi kapitala nepartraukta apritē pazemina uzņēmuma ienakumus, iespējas talakai attistibai, konkurētspēja un finanšu stabilitatē.

Lai pilnigak izprastu un izvērtētu ekonomisko raditaju savstarpējo novirtu izmaiņas, ietekmes procesus, to sakaribas, finanšu raditaju analizē visbietak izmanto relativos raditajus – koeficientus un procentus, kas parada proporcijas starp datadiem parskatu posteņiem, par pamata bazi ņemot nozares vidējos raditajus, optimalos raditajus, koeficientu dinamiku. Tie dod priekšstatu par uzņēmuma attistibas tendencēm.

2.10. attēla autors ir attēlojis uzņēmuma “Talsu metrūpnieciba” apgrozijuma salidzinajumu no 2003.gada lidz 2007.gadam.

2.10.att. a/s „Talsu metrūpnieciba” apgrozijums Ls, 2003.-2007.gads [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

 

Autors secina, ka no 2003. gada lidz 2006.gadam uzņēmuma apgrozijumam ir bijusi tendence palielinaties, kas galvenokart saistita ar cenu pieaugumu. No 2003.gada lidz 2005.gadam šis pieauguma temps ir straujaks, 2006.gada tas ir minimals, bet 2007.gada ir vērojama uzņēmuma apgrozijuma samazinašanas, kas saistita galvenokart ar izejmaterialu cenu pieaugumu un darba apjoma samazinašanos.

Finansiala stavokļa novērtēšanai, autors 2.11.attēla apkopoja parskata perioda peļņas vai zaudējumu salidzinajumu pēdējos piecos gados.

2.11.att. a/s „Talsu metrūpnieciba” peļņa vai zaudējumi Ls, 2003.-2007.gads [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

Autors secina, ka nav vērojama tendence peļņas pieauguma vai samazinajuma. 2004.gada uzņēmums parskata gadu beidzis ar 7461 Ls lieliem zaudējumiem, turklat 2005.gada peļņa sasniedza 94 151 Ls. Salidzinot ar 2003.gadu, peļņa 2007.gada ir samazinajusies un radijusi 79853 Ls lielus zaudējumus.

Debitoru paradu aprites koeficients dod ieskatu, cik reizes vidēji gada laika debitoru paradi parvērtušies naudas lidzekļos. Koeficientu aprēķina, realizētas produkcijas vērtibu (apgrozijumu) dalot ar vidējo debitoru paradu summu [22,239.].

2.12.att. a/s „Talsu metrūpnieciba” debitoru paradu aprites atrums dienas, 2003.-2007.gads [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

           

Pēc 2.12 attēla redzamas informacijas apkopojuma, autors secina, ka pēdējos tris gados debitoru paradu aprite samazinas. Ja 2005.gada debitoru paradi apritēja 7,92 dienas, tad 2007.gada – 5,49 dienas. Uzņēmumam būtu jacenšas šo raditaju uzlabot.

Likviditate, tas raditaji un novērtējums

Uzņēmuma finansialo stavokli var novērtēt no istermiņa un ilgtermiņa perspektivas viedokļa. Pirmaja gadijuma finansiala stavokļa novērtēšanas kritērijs ir uzņēmuma likviditate un maksatspēja, t.i., uzņēmuma spēja savlaicigi un pilna apmēra norēķinaties par savam istermiņa saistibam [22,218].

Maksatspējas novērtēšanai izmantojami visi tris uzraditie likviditates koeficienti, tie atšķiras viens no otra ar apgrozamo lidzekļu sastavu, kurus pieņem istermiņa saistibu dzēšanai.

Likviditates kopējais koeficients

Kopēja likviditate. Šis raditajs ir apgrozamo aktivu attieciba pret istermiņa saistibam. Ja likviditates kopēja koeficienta limenis ir par zemu, tad uzņēmuma var izveidoties grūtibas istermiņa saistibu kartošana. Ja tas ir par augstu, tad uzņēmums par daudz kapitala ieguldijis apgrozamo lidzekļu posteņos, vai ari nepietiekami izmantojis istermiņa kreditus. [22,219]

            Tiek uzskatits, ka normalos apstakļos uzņēmuma likviditates kopējam koeficientam jabūt robetas no 1 lidz 2.

2.13.attēls. a/s „Talsu metrūpnieciba” likviditates kopejais koeficients [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

Vērtējot a/s „Talsu metrūpnieciba” likviditates koeficientu, autors secina, ka pēdējo piecu gadu laika nav vērojama augšupejas vai lejupslides tendence. Salidzinot ar 2003.gadu koeficients ir palielinajies par 29% un abos šajos gadus šis raditajs ir normas robetas. Tas nozimē, ka uzņēmuma lidzekļi tiek izmantoti lietderigi un efektivi. 2006.gada minētais koeficients ir bijis visaugtsakais – 3,13.

Likviditates starpseguma koeficients

            Starpseguma likviditates raditajs ir saistits ar uzņēmuma saimnieciskaja darbiba iesaistito aktivo kapitalu. Šo koeficientu iegūst naudas lidzekļu, istermiņa vērtspapiru un debitoru paradu kopsummu dalot ar istermiņa saistibam [22,219].

Pēc starptautiskajiem standartiem uzskata, ka šim raditajam jabūt vismaz 1, jo tikai tada gadijuma uzņēmums reali spēj segt istermiņa saistibas. [22,220].

2.14.attēls. a/s „Talsu metrūpnieciba” likviditates starpseguma koeficients [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

Pēc 2.14.attēla redzamas informacijas autors secina, ka likviditates starpseguma koeficients pēdējos piecos gados, no teorētiska viedokļa raugoties, ir bijis normas robetas, jo parsniedzis 1 punkta atzimi. Taču pēdēja – 2007.gada uzņēmumam segt istermiņa saistibas ir visapgrūtinošak, jo likviditates starpseguma koeficients tikai nedaudz parsniedz 1 punkta atzimi. Salidzinot ar 2003.gadu koeficients ir samazinajies par 24%.

Absolūtas likviditates koeficients

Vislikvidakie apgrozamo lidzekļu posteņi ir naudas lidzekļi un istermiņa vērtspapiri; tie vai nu ir naudas forma, vai ari tos atri var parvērst par naudu. Tapēc absolūtas likviditates koeficients rada kadu istermiņa saistibu daļu uzņēmums var dzēst vistuvakaja laika. Šo koeficientu iegūst naudas lidzekļu un istermiņa vērtspapiru kopsummu dalot ar istermiņa saistibam.

2.15.attēls. a/s „Talsu metrūpnieciba” absolūtais likviditates koeficients [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

Pēc veiktajiem aprēķiniem autors secina, ka šajos piecos gados šis raditajs ir ļoti zems. Pēdējos trijos gados tas ir 0 robetas, ari 2003. un 2004.gada tas ir ļoti tuvu 0 robetai. Tas ir saistits galvenokart ar uzņēmuma riciba maz esošiem naudas un vērtspapiru lidzekļiem.  

Rentabilitates raditaji

Rentabilitate ir uzņēmuma darbibas efektivitates raditajs. Ta parada realo stavokli tirgus vidē un uzņēmuma attistibas iespējas. Ar rentabilitati saprot attiecibu starp peļņas lielumu un kadu citu raditaju, kurš ir saistits ar attiecigo peļņas lielumu. Rentabilitates analizes gaita par peļņu ietekmējošiem raditajiem parasti mēdz pieņemt iesaistito kapitalu vai ipašumu, vai ari neto apgrozijumu.

Rentabilitati parasti raksturo un mēri no trim viedokļiem:

1. Komercialais viedoklis (komerciala rentabilitate), t.i., cik daudz peļņas uzņēmums ieguvis uz neto apgrozijuma vienibu.

2. Ekonomiskais viedoklis (ekonomiska rentabilitate), t. i., cik peļņas iegūts, rēķinot uz uzņēmuma aktivu vienibu.

3. Finansialais viedoklis (finansiala rentabilitate), t.i., cik daudz peļņas ieguvuši uzņēmuma ipašnieki rēķinot uz ieguldita kapitala vienibu.

Katram minētajam viedoklim atbilst savs rentabilitates limeņa mērišanas raditajs. Rentabilitates raditaji atspoguļo uzņēmuma panakumus peļņas gūšana. Ta ka peļņa ir pats svarigakais uzņēmuma darbibas rezultats, zems rentabilitates limenis atspoguļo neveiksmi; ja to laikus nenovērš, tad sagaidams uzņēmuma bankrots.

Komercialas rentabilitates limeņa raksturošanai visbietak izmanto realizacijas rentabilitates raditaju.

Realizacijas rentabilitate

Realizacijas rentabilitate parada, cik liela peļņa ir iegūta uz vienu neto apgrozijuma vienibu. Ta sniedz informaciju par uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem.         Realizacijas rentabilitati aprēķina parskata perioda peļņu vai zaudējumus dalot ar Neto apgrozijumu un, ta ka rentabilitati parasti atspoguļo procentuali, tad iegūto rezultatu reizina ar 100.

Realizacijas rentabilitate var paaugstinaties, sakara ar no peļņas maksajamo nodokļu likmes pazeminašanos vai ari uzņēmuma finansu politikas parmaiņu dēļ.

Rentabilitates limeņa vērtēšanai nav absolūta kritērija un rentabilitates limeņa paaugstinašanas vienmēr tiek vērtēta pozitivi. Pēc A.Vedļas uzņēmējdarbibas kurss gramata veidotas shēmas ”pēc darbibas virziena izšķir četras uzņēmējdarbibas sfēras: ratošanas, komercialo, finansu un konsultativo” [27,39].

2.16.attēls. a/s „Talsu metrūpnieciba” realizacijas rentabilitate, % [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

Pēc veiktajiem aprēķiniem, autors secina, ka „Talsu metrūpniecibas” rentabilitate pēdēja gada ir strauji samazinajusies, ko autors vērtē negativi. Gan 2004.gada, gan 2007. gada realizacijas rentabilitate ir ar (-) zimi, jo uzņēmums šos gadus beidzis ar zaudējumiem.

Aktivu rentabilitate

Aktivu rentabilitate ir visbietak pielietotais ekonomiskas rentabilitates raditajs. Šo rentabilitati rēķina peļņu pirms % un nodokļu atskaitišanas dalot ar vidējo aktivu vērtibu un reizinot ar 100. Šadi aprēķinatais raditajs rada, cik efektivi uzņēmuma izmanto aktivus, lai gūtu ienakumus, ši raditaja limenis datadas ratošanas nozarēs, uzņēmumos var būt ievērojami atšķirigs. Ta limenis ir ievērojami augstaks, neka vidēji nozarēs (uzņēmumos), kuras izmanto daudz dziva darba, bet zems nozarēs, kuras ir kapitalietilpigas.

2.17.attēls. a/s „Talsu metrūpnieciba” aktivu rentabilitate, % [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

Pēdēja gada aktivu rentabilitate ir samazinajusies par vairak ka 800%. Salidzinot 2003.gada un 2007.gada aktivu rentabilitates raditajus, stavoklis uzņēmuma ir ļoti pasliktinajies, tas ir skaidrojams ar 2007. gada lielajiem zaudējumiem 89759 latu apmēra.

Pašu kapitala rentabilitate

Pašu kapitala rentabilitate ļauj noteikt ta kapitala izlietošanas efektivitati, kuru ir investējuši uzņēmuma ipašnieki, un salidzinat šo raditaju ar iespējamo ienakuma saņemšanu ieguldot šos lidzekļus citos vērtspapiros. Šo rentabilitati rēķina gada peļņu dalot ar pašu kapitala vidējo summu un reizinot ar 100.

2.18.attēls. a/s „Talsu metrūpnieciba” pašu kapitala rentabilitate, % [autora veidots pēc 40;41;42;43;44]

No ipašnieka viedokļa raugoties, šis ir pats svarigakais rentabilitates raditajs, jo tas rada, cik daudz peļņas iegūts no ipašnieku katra uzņēmuma ieguldita lata. Autors secina, ka 2007.gada ipašnieki cieš zaudējumus 19 santimu apmēra no katra uzņēmuma ieguldita lata. Salidzinot ar 2003.gadu šis raditajs ir ļoti pasliktinajies un tik zema pašu kapitala rentabilitate nav bijusi pēdējo gadu laika ka tas bija 2007. gada.

Kopuma autors uzņēmuma finansialo stavokli vērtē negativi. Uzņēmumam ir zema rentabilitate, nav brivu naudas lidzekļu, kas apgrūtina uzņēmuma iespēju apmaksat istermiņa paradus, ari debitoru paradu aprite ir lēna.

Sabiedribas finansialo stavokli 2007.gada ietekmēja būtiska cenu limeņa celšanas pēc 2005.gada vēja gatu izstradašanas un to seku likvidēšanas.

2007.gada Sabiedribai metizstrades kopējais fonds pēc metizstrades ligumiem un izsolēm bija 21.1 tūkstoši m3 koksnes, tai skaita 14.6 tūkstoši m3 galvenaja cirtē un 6.5 tūkstoši m3 starpcirtēs. Faktiski 2007.gada metizstradē izstradati 19.1 tūkstoši m3 koksnes, tai skaita 14.9 tūkstoši m3 lietkoksnes un 4.2 tūkstoši m3 dedzinama malka.

Sniedzot pakalpojumus VAS “Latvijas valsts meti”, izstradati 38.6 tūkstoši m3 koksnes.

Kokapstrades ceha 2007.gada saratoti 5.1 tūkstoši m3 mietu produkcija, realizēta šķelda 17.4 tūkstoši m3, Sabiedriba sniegusi transporta pakalpojumus par summu Ls 128,300, ka ari greiderēšanas pakalpojumus par summu Ls 4,152.

Kopējie realizacijas ieņēmumi Sabiedribai 2007.gada Ls 1,492,729.

Sabiedriba 2007.gadu ir noslēgusi ar zaudējumiem Ls 79,853 apmēra, kas attiecigi ir Ls 0.161 zaudējumi uz akciju.

Šie zaudējumi radušies galvenokart divu iemeslu dēļ:

1.      2007.gada ievērojami – lidz pat 60%, cēlas mietu ratošanai nepieciešamas koksnes cena, lidz ar to samazinajas ratošanas apjoms un ieņēmumi.

2.      2007.gada gatavas produkcijas cena palielinajas tikai par 28%.

Nakotnē Sabiedriba paredz turpinat lobito un virpoto mietu ratošanu, palielinot koksnes iepirkuma ipatsvaru no mazajiem metizstrades uzņēmumiem un individualiem izstradatajiem, kuru cenas ir zemakas neka VAS “Latvijas valsts meti” piedavatajai koksnei. Ari gatavo produkciju paredzēts realizēt plašakam patērētaju lokam, izvēloties izdevigako pardošanas cenu.


2.4. A/s “Talsu metrūpnieciba” konkurentu novērtējums

Konkurence ir ciņa starp preču ratotajiem par izdevigakiem preču ratošanas un realizēšanas apstakļiem un iespēju iegūt lielaku peļņu. Konkurence ir uzņēmējsabiedribas stratēģija un tada ekonomiski patstavigu uzņēmēju sacensiba, kas efektivi ierobeto atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt visparigos preču apgrozibas apstakļus (cenu, piedavajumu) un veicina preču ratošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasijumam. Uzņēmējdarbiba visu laiku ir jasastopas ar konkurenci un jaapzinas savi konkurenti. Nemēdz būt, ka nav konkurentu, jo bez konkurences nevar pastavēt briva tirgus ekonomika. Konkurenti stimulē uzlabot preces un pakalpojumu kvalitati un radit jaunus preču veidus. Patērētajiem konkurence ir izdeviga, jo konkurences rezultata viņiem ir plaša pakalpojumu un preču izvēle.

            Ir jaapsver, kas ir zinams par saviem konkurentiem, ir jabūt par viņiem labi informētiem, nepartraukti jacenšas papildinat zinašanas par viņu darbibu. Konkurenti būs tie, kas liks vienmēr meklēt variantus, ka uzlabot savu preci un pilnveidot uzņēmējdarbibu.

            Konkurenti var ierobetot ienakumus un būt nopietns drauds panakumiem, jo pircējs var atteikties no jūsu preces vai pakalpojuma un izvēlēties konkurenta kvalitativako vai ari lētako preci. Tapēc ir jasalidzina ne tikai preču izmaksas ar konkurentu vidējam izmaksam, bet ari parējie faktori. Tirgus visu laiku mainas, jaseko lidzi visam izmaiņam attieciba uz konkurentiem, jaaprēķina aizņemta tirgus daļa, savstarpēji jasalidzina savas un konkurentu priekšrocibas un trūkumi.

            Vispirms jaapzinas tuvakie konkurenti, bet nedrikst ignorēt ari tos, kas atrodas talak un pašreizēja bridi it ka neapdraud, bet pēc neilga brita situacija var mainities [12].

Konkurencei var būt datadas intensitates pakapes, formas un metodes, ta var notikt datados limeņos. Vērtējot pēc intensitates pakapēm, konkurence var būt:

·        pievilciga – ja konkrētaja tirgus segmenta ir iespējams kvalitativak apmierinat savas vajadzibas vai iegūt lielaku peļņu ka iepriekšēja segmenta;

·        mērena – ja konkrētaja tirgus segmenta konkurences subjekta darbiba uztur un atbalsta esošo konkurences vidi;

·        bistama konkurences objektam – ja subjekts iznicina vai izspiet objektu no konkrēta tirgus segmenta;

·        bistama konkurences subjektam – ja konkurents iznicina vai izdzen subjektu no konkrēta tirgus.

Teorija izšķir četrus konkurences veidus [36,271]:

1.      Konkurence starp zimoliem – par konkurentiem tiek uzskatiti uzņēmumi, kas piedava lidzigus pakalpojumus par lidzigam cenam tai pašai mērķpircēju grupai;

2.      Nozares konkurence – par konkurentiem tiek uzskatiti visi to pašu pakalpojumu vai pakalpojumu grupu piedavajoši uzņēmumi;

3.      Formala konkurence – par konkurentiem tiek uzskatiti visi tie uzņēmumi, kas piedava tikai tadus pašu pakalpojumus ka pats uzņēmums;

4.      Pilniga konkurence – uzņēmums konkurē ar jebkuru citu uzņēmumu, kas piedalas ciņa par patērētaja naudu.

Konkurētspēja raksturo spējas pastavēt un izturēt konkurenci konkrētaja tirgū. Konkurētspēja ir cieši saistita ar konkurences priekšrocibam, jo abi šie raditaji balstas uz piedavajuma un pieprasijuma lidzsvaru tirgū.

Pēc jaunakam ekonomikas literatūras ziņam konkurence tiek aprakstita ka preces, pakalpojuma, tirgus attiecibu subjekta ipašiba izvirzities tirgū lidzigi to analogiem, kas nozimē tehnoloģisku preces limeni, tirgzinibas, reklamas un informacijas apgadi, atbilstibu patērētaja prasibam, tehnoloģiskajiem noteikumiem un standartiem, servisa organizaciju, autortiesibu uzraudzibu, garantiju nodrošinajumu, personala apmacibu, piegades laiku, ta garantēšanu, atbilstošu cenu, izdevigus maksašanas nosacijumus un savlaicigu attieciga produkta paradišanos konkrētaja reģiona.

Vispariga vidē ir spēki un attistibas tendences, kas vairak vai mazak ietekmē visus uzņēmumus. Konkurences jeb nozares vide satur faktorus, kas būtiski katram uzņēmumam attiecigaja nozarē. Galvenie spēki, kas darbojas jebkura nozarē, ir klienti, konkurenti, piegadataji un potencialie preču un pakalpojumu aizstajēji. Konkurences vides analize katram uzņēmumam ir tieši saistita ar konkurences novērtēšanu attiecigaja nozarē. Nozares pievilcibu nosaka potenciala peļņa, kas ir atkariga no uzņēmuma konkurētspējas. Nozares peļņas potencialu novērtē, analizējot datadu, konkurenci ietekmējošu vides spēku savstarpējo darbibu [7,50].

Nozari var definēt ka uzņēmumu grupu, kas rato lidzigus vai sava starpa aizvietojamus produktus. Sava starpa aizvietojamas preces ir tadas preces vai pakalpojumi, kas var apmierinat vienas un tas pašas patērētaju vajadzibas. Lai novērtētu iespējas un draudus, ko rada uzņēmuma arēja vide, ir jaizprot konkurences virzitajspēki. Autors uzskata, ka labs paligs konkurētspējas novērtējumam ir M.Portera piecu konkurences virzitajspēku modelis.

2.19.att. M.Portera piecu spēku modelis [39,95.]

Ka redzams attēla, modelis ietver piecus spēkus, kas nosaka konkurences limeni nozarē: jaunpienacēju jeb potencialo konkurentu draudi; konkurence starp esošajiem tirgus dalibniekiem; pircēju ietekme; piegadataju ietekme un aizvietotajproduktu draudi.

Pirmais Portera konkurences virzitajspēks ir konkurence starp esošajiem tirgus dalibniekiem. Konkurences intensitate: tajas nozarēs, kur šo piecu spēku ietekme ir labvēliga, konkurentiem ir lielakas iespējas gūt lielu peļņu no ieguldita kapitala. Turpreti, nozarēs, kur viena vai datu spēku ietekme ir nelabvēliga, tikai datiem uzņēmumiem izdodas ilgaku laiku iegūt samēra lielu peļņu [38,133].

Otrais no Portera konkurences virzitajspēkiem ir pircēju ietekme. Uzņēmuma produkcijas vai pakalpojumu pircēji var būt gala lietotaji, tie, kas reali izmanto šo produktu, lai apmierinatu savas vajadzibas, un tie var būt tirgotaji un vairumtirgotaji, kas šo produkciju izplata talak. Nozares preču vai pakalpojumu pircēji datreiz atrodas tada situacija, ka tie var iespaidot uzņēmumus, lai nodrošinatu sev zemakas cenas vai labakus pakalpojumus. Klientam, kurš izprot nozares kopsakaribas un zina tas produkciju, ir daudz lielaks spēks neka nekompetentam pircējam, kurš tik labi neparzina tirgu. Pircēju spēks ir ipaši izteikts, kad nozarē ir tikai dati dominējošie pircēji un daudz pardevēju, ka ari tad, ja produkcija ir standartizēta [11,573].

Trešais Portera konkurences virzitajspēks ir piegadataju ietekme. Konkurētspējiga vidē ari piegadatajiem ir vēra ņemams spēks, jo tie ir spējigi ietekmēt nozares rentabilitati. Ja piegadatajs nodrošina pircēju ar tam ļoti svarigu preci, tad, risinot parrunas, tas būs izdevigaka pozicija. Ja pircējam būtu parak dargi nomainit vienu piegadataju pret otru, tad, risinot parrunas, piegadataji atrastos izdevigakaja pozicija. Ja piegadataji ir daudz vairak koncentrēti neka pircēji, tie atradisies izdevigaka pozicija, nosakot cenu [7,53.].

Ceturtais konkurences virzitajspēks ir aizvietotajprodukti jeb substitūti. Substitūti ir tie, kas var apmierinat tas pašas klienta vajadzibas ka pamata produkts. Substitūtu raditie draudi ir atkarigi no pircēju attieksmes pret aizvietotajiem, no to cenas un kvalitates. Liela nozime ir substitūtu kvalitatei. Ja to tehnoloģija ir atbilstoša un šiem substitūtiem ir augsta konkurētspēja, pastav risks, ka cenas un peļņa šajos segmentos kritisies [11,572].

Piektais Portera izvirzitais spēks ir jaunienacēju raditie draudi. Draudi, ka jauni uzņēmumi paradisies nozarē, ir atkarigi no ta, kadas un cik augstas ir nozares ieiešanas barjeras. Ja ieiešanai nozarē ir nepieciešams liels kapitala apjoms, ta ir slēgta uzņēmumiem, kuriem trūkst lidzekļu. Ieiešanai nepieciešama kapitala izmaksas datadas nozarēs var ievērojami atšķirties. Ienakšanu nozarē var kavēt tas, ka nozarē esošajiem uzņēmumiem ir nostabilizētas attiecibas ar vairumtirgotajiem un piegadatajiem, tie preces iegadajas vairak un turklat ar atlaidēm. Tas nozimē, ka sakuma jaunienacējam viena produkcijas vieniba izmaksas vairak, neka uzņēmumiem, kas jau ilgaku laiku atrodas attiecigaja nozarē. Lai gūtu panakumus, jaunienacējiem ir jabūt spējigiem parliecinat klientus pirkt citu uzņēmumu produkcijas vieta jauna uzņēmuma preces. Datas nozarēs represiju draudi pret jaunienacējiem no nozarē konkurējošo uzņēmumu puses ir ievērojami. Esošie uzņēmumi negrib pieļaut jaunu uzņēmumu paradišanos nozarē un cenšas padarit ienakšanu tirgū parak dargu [7,53-54].

Ja uzņēmums ir sasniedzis konkurētspējigas priekšrocibas, svarigi ir šis pozicijas saglabat un uzturēt, jo gandriz visi konkurējošie uzņēmumi centisies sasniegt to pašu. Konkurētspējigas priekšrocibas ilgtspēja ir atkariga no vairakiem faktoriem – atdarinašanas barjeras, konkurentu spējas un nozares visparējs dinamiskums.

Ja uzņēmums darbojas nozarē ilgaku laiku, ratojot vienu un to pašu produkcijas veidu, tam izstradajas noteikts darbibu komplekss, ko tas nemainigi veic. Tas nozimē, ka uzņēmums ir izvēlējies stratēģiju un to sekmigi realizē. Ja mainiga tirgus situacija prasa, lai šis darbibu komplekss vairs netiktu ievērots, uzņēmumam būs grūtak pretoties konkurencei.[7,71]

Autors veica konkurētspējas novērtējumu, balstoties uz M.Portera piecu spēku modeli. Kopuma autors uzskata, ka uzņēmumu „Talsu metrūpnieciba” vairak vai mazak, bet ietekmē visi M.Portera piecu spēku modeli iekļautie spēki. 2.20. attēla autors ir atspoguļojis savu vērtējumu, cik liela mēra katrs no spēkiem ietekmē uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” darbibu.

2.20. att. a/s „Talsu metrūpnieciba” konkurences piecu spēku ietekme uz uzņēmuma darbibu [autora veidots]

Konkurences intensitate nozarē ir vērojama augsta, tomēr ir būtiski, ka pēdēja laika kokrūpniecibas nozarē vērojama negativa attistibas tendence, daļa uzņēmumu slēdz savas ratotnes. Tas nozimē, ka konkurence teorētiski samazinas, lai gan tirgū paliek spēcigakie uzņēmumi, kas nozimē, ka konkurence šaja joma ir spēciga.

Pircēju un piegadataju ietekme uz uzņēmuma darbibu nav augsta, bet tomēr vēra ņemama. Pircējiem ir iespēja diktēt savus noteikumus, jo nozarē ir jūtama konkurence.

Jauno konkurentu rašanas nozarē uz doto bridi vērtējama ar samēra mazu % iespējamibu. Autors uzskata, ka jauni uzņēmumi šobrid nevar būtiski ietekmēt uzņēmuma „Talsu metrūpnieciba” attistibu, ja nu vienigi pie jauniem uzņēmumiem var pieskaitit uzņēmumus, kas būs apvienojušies, lai tadējadi cinitos par savu vietu tirgū.

Uzņēmuma pircēji ir galvenokart juridiskas personas. Tuvakie akciju sabiedribas “Talsu metrūpnieciba” konkurenti kokapstradē ir:

  • SIA “VIKA WOOD”, kas atrodas Laucienes pagasta (šim uzņēmumam vismaz 30 reitu lielaks apgrozijums, ratošana piedalas lielaka daļa arzemju kapitala);
  • SIA “MoDo mets”, kas atrodas Mērsraga;
  • SIA “Kureks”, kas atrodas Ventspili (šim uzņēmumam vairaku reitu lielaka ratotne, lidz ar to ievērojami lielaks apgrozijums; ģeografiski izdevigaka vieta – Ventspili pie ostas).

Šie uzņēmumi ir ari vienlaicigi uzņēmuma “Talsu metrūpnieciba” apaļkoksnes iepircēji un parstradataji.

Uzņēmuma priekšrocibas ir ilggadēja darba pieredze metizstradē, lidz ar to cieši ilggadēji sakari ar klientiem.

Mietiņu ratošanas konkurenti ir:

  • SIA “Baušķenieks”, kas atrodas Rigas rajona;
  • SIA “Šķēles”, kas atrodas Talsu rajona.

A/s “Talsu metrūpnieciba” atrodas Kurzemē, bet SIA “Baušķenieks” Zemgalē, lidz ar to viņi nav konkurenti šaja novada, sevišķi izejmaterialu iegadē. A/s “Talsu metrūpnieciba” uzņēmuma kontrolpaketes turētajs ir Anglija, lidz ar to šeit nerodas konkurence gatavas produkcijas realizacijas joma. SIA “Šķēles” salidzinajuma ar a/s “Talsu metrūpnieciba” ir mazs uzņēmums un nespēj konkurēt, jo nav tik lieli apgrozamie lidzekļi izejmaterialu iegadē un nerato tik daudz gatavas produkcijas.

Metizstrades nozares konkurents ir metizstrades uzņēmums “Silva”. Metizstrades ziņa konkurenci sastada ari VAS “Latvijas valsts meti”, kas ir reizē konkurents un sadarbibas partneris metizstrades nozarē.

Ar visiem konkurentiem tiek sadzivots. Autors uzskata, ka vienmēr jabūt modriem par konkurentu cenam, ratošanas tehnoloģiju uzlabojumiem - vienmēr jabūt soli priekša saviem konkurentiem.


3. A/S „TALSU METRŪPNIECIBA” ATTISTIBAS IESPĒJAS UN PERSPEKTIVAS

Pieaugot arējas vides faktoru izmaiņas atrumam un palielinoties konkurencei, arvien lielaku lomu uzņēmumu darbiba ieņem stratēģiska planošana un vadišana.

Stratēģijas definējumi ir vairaki, tomēr pamata tie akcentē uzņēmuma eksistēšanas iemeslu, uzņēmuma darbibas un virzibas izvēli un planoto rezultatu sasniegšanas pasakumus.

Viens no vadibzinibu guru H.Mincbergs ir noradijis, ka stratēģija ir kas vairak par to, ko uzņēmums plano veikt, jo ta ir sistēmu un darbibu virkne, kas ietver planotas un neparedzētas izmaiņas, kas rodas neatkarigi no uzņēmuma, mainoties arējas vides faktoriem [10,149].

Lietas ap mums nemitigi mainas, tapēc neviens uzņēmums nevar vienkarši saglabat kadreiz sasniegto attistibas limeni. Vai nu uzņēmuma vadiba veic pasakumus, lai attistitos talak, vai ari tas atpaliek no citiem uzņēmumiem, kas attistas sekmigak. Uzņēmēji, kuri ir izpratuši stratēģiskas planošanas nepieciešamibu, var kontrolēt savu uzņēmuma likteni nakotnē, savukart, tie, kas to neizprot, var tikai reaģēt uz mūtigi mainigo vidi. Stratēģiska ekonomiska attistibas planošanas process sakas ar izpratni par plašako ekonomisko vidi, kura uzņēmums darbojas [25,145].

Interese par stratēģiju un tas nepieciešamibu no briva prata vai piespiedu karta parasti rodas pēc tam, kad ir uzkrata krietna teorētiska bagata vai praktiska darba pieredze. Veidojot stratēģiju liek lieta datadas metodes un atšķirigu informaciju. Stratēģijas formulēšana neaprobetojas ar paredzēšanu, prioritašu formulēšanu un resursu izvietošanu. Šaja procesa nepieciešams ņemt vēra gan iespējamas krizes situacijas datados posmos, gan politiskas parmaiņas ari periodiskus tirgus lidzsvara traucējumus un socialas parmaiņas [13,140].

Bez stratēģijas vaditajam nav pardomata darbibas plana – ceļveta, ka ari nav vienota mērķa sasniegšanas programmas. Stratēģijas vadibas plans ietver sevi visas galvenas funkcijas un procesa sastavdaļas: sagadi, ratošanu, finanses, tirgzinibas, personalu, inovacijas. Katrai sastavdaļai ir sava ipaša vieta kopigaja stratēģija. Izvēlēties stratēģiju nozimē - izanalizēt katru sastavdaļu, izstradat katras jomas planu un vienot tos viena kopplana saistiba ar konkurētspēju nodrošinošu ricibu un, izvērtējot to, ja rodas jaunas iespējas vai notiek izmaiņas. Veiksmiga stratēģijas izvēle un tas prasmiga istenošana, tie ir vadibas atbilstošas darbibas kritēriji, kuriem uzticas patērētaji un darbinieki. Datkart vaditaji izstrada labu stratēģiju, bet nespēj to istenot. Protams, ari laba stratēģija kopa ar prasmigu istenošanu vēl nenodrošina rezultatu, jo būtiski ir tas, ka uzņēmumam izdodas izvairities no kritieniem un izmaiņam [17].

Stratēģija ietver visas uzņēmuma būtiskas darbibas, noradot uzņēmuma darbibas virzienu un eksistences mērķi, ka ari stimulējot nepieciešamas parmaiņas, kuras nosaka darbibas vide. Ta nosaka, ka uzņēmums rada konkurētspējigu priekšrocibu un nodrošina tas pastavēšanu. Visaptverošs stratēģijas jēdziens ietver šadas sastavdaļas:

-         stratēģija ir loģisku, integrējošu un sabalansētu lēmumu sistēma. Definējot stratēģiju ka uzņēmuma lēmuma sistēmu, var uzskatit, ka ta izriet no uzņēmuma darbibas veida. To var noteikt, analizējot lēmuma pieņemšanu organizacija un laika gaita sasniegtos rezultatus;

-         stratēģija nosaka un parada organizacijas stratēģisko mērķi, ņemot vēra tas ilgtermiņa uzdevumus, darbibas programmas un resursu izmantošanu. Ši ir viena no visvecakajam un klasiskakajam stratēģijas definicijam. Šaja gadijuma tiek minēts, ka stratēģija nosaka organizacijas ilgtermiņa mērķus, ka ari resursu, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, sadali;

-         stratēģija izvēlas organizacijas darbibas sfēru, t.i. ar ko uzņēmums nodarbojas un ar ko tai vajadzētu nodarboties;

-         stratēģija nodrošina konkurētspējigu priekšrocibu katra uzņēmuma darbibas nozarē, ņemot vēra iespējas un draudus arēja vidē un organizacijas stipras un vajas puses iekšēja vidē. Galvenais šeit ir noturigas konkurētspējigas priekšrocibas radišana. Lai realizētu iespējas arēja vidē, organizacijai ir jaizmanto savas stipras puses. Stratēģijas uzdevums nav tikai pasivi reaģēt uz draudiem un iespējam arēja vidē, bet nepartraukti parveidot organizaciju atkariba no arējas vides izmaiņam;

-         stratēģija definē ekonomiskus un neekonomiskus labumus tas ieinteresētajam pusēm. Ieinteresēto pušu viedoklis pēdējos gados ir kļuvis būtisks stratēģijas elements. Ieinteresēta puse ir jebkurš, kas tieši vai netieši gūst kadu labumu vai cieš zaudējumus uzņēmuma darbibas iespaida: akciju ipašnieki, vaditaji, klienti, piegadataji, kreditori, pašvaldibas, valdiba u.c.

Stratēģijas var ari rasties spontani paša uzņēmuma, bez kada formala plana. Henrijs Mincbergs raksturo stratēģiju ka “lēmumu sistēmu un darbibu virkni”, sistēmu, kas radusies no iecerēto stratēģiju istenotajam darbibam, ka ari no neplanotajam stratēģijam, kas radušas pašas, mainoties arējas vai iekšējas vides faktoriem [36,15].

Visspēcigaka ietekme uz uzņēmuma stratēģiju ir arējas vides iespējam un draudiem. Stratēģija ir jaizstrada ta, lai varētu realizēt vairak iespējas, ipaši tas, kuras nodrošina stabilas konkurētspējas priekšrocibas un uzņēmuma ienakumus. Bez tam, stratēģijai ir jaizsarga uzņēmumu no arējiem draudiem šobrid un nakotnē, tapēc tiek izstradati ricibas plani, lai realizētu tirgus iespējas un aizsargplani, kas aizsarga konkurences pozicijas un ienakumus.

            Laba stratēģija ir orientēta uz maksimalu iespēju izmantošanu un drošu aizsardzibu no arējiem draudiem.

Izstradajot stratēģiju jarēķinas ari ar iekšējas vides faktoriem. Uzņēmumam pieejamie attiecigie resursi, kompetence un iespējas, lai efektivi realizētu izvēlēto stratēģiju. Labi, ja uzņēmumam ir kadas unikalas iespējas vai konkurences priekšrocibas, tie kļūst par pamatu nakotnes stratēģijai. Visvienkaršak sasniegt konkurences priekšrocibas tadas sfēras, kura uzņēmumam ir unikali resursi vai kompetence, kas nav citiem uzņēmumiem vai iespējas, ko konkurenti nespēj atri sasniegt vai ari gadijuma, ja japalielina izmaksas. Ja uzņēmumam nav nekadu ipašu priekšrocibu vai iespēju, ka tas visbietak mēdz būt, tad stratēģijas izstrade notiek no esošajiem resursiem, ņemot vēra vajas puses, jo bezjēdzigi izstradat stratēģiju, kuru nav iespējams realizēt pie dotajam iespējam. Vēl bezjēdzigak ir izstradat stratēģiju, ja uzņēmums atpaliek no konkurentiem vai nav nekadas pieredzes šaja joma. Veiksmigi izstradata stratēģija maksimali izmanto uzņēmuma priekšrocibas un neitralizē trūkumus.

Uzņēmuma vaditaji nevar vienaldzigi attiekties pret stratēģijas izvēli. Viņu pozicija parasti tiek virzitas uz konkurences metodēm un pozicionēšanu, ka ari viedokli par nakotnes uzņēmuma tēlu. Vaditaju personigas vērtibas zinama mēra ietekmē uzņēmuma stratēģiju, jo viņi iegulda savu potencialu uzņēmuma attistiba. Piesardzigi vaditaji visbietak izvēlas konservativa limeņa stratēģijas ar minimalu riska pakapi un aizsargajoša rakstura stratēģijas, kas garantē peļņu tuvakaja laika. Vaditaji, kuriem ir nosliece uz risku, izvēlas radikalas, drastiskas un uzbrūkošas stratēģijas, kas izveidotas uz inovacijam un nodrošina ļoti lielu ienakumu, bet ilgtermiņa perspektiva [37,86-93].

Veiksmigas stratēģijas kritēriji

Atbilstiba videi. Laba stratēģija atbilst nozares nosacijumiem un konkurencei, tirgus iespējam un draudiem un citiem arējas vides aspektiem. Pie tam, stratēģijai jaņem vēra uzņēmuma stipras un vajas puses, ta kompetence un konkurētspējas. Stratēģija, kas neatbilst arējai un iekšējai uzņēmuma videi, nesniegs vēlamos rezultatus.

Konkurētspējas priekšrocibas. Laba stratēģija nodrošina labas konkurētspējas priekšrocibas. Jo konkurētspējas priekšrocibas spēcigakas, ko nodrošina stratēģija, jo lielaka tas efektivitate un atdeve.

Efektivitate. Laba stratēģija vairakkartigi palielina uzņēmuma darba efektivitati. Vislabako stratēģijas izvēli apliecina divi raditaji – ienesigums un konkurences stiprinašana, ka ari uzņēmuma tirgus pozicijas.

Protams, eksistē ari citi kritēriji stratēģijas novērtēšana – pēc iespējas pilnigaku saimnieciskas darbibas aspektu iekļaušanu, sastavdaļu iekšēja savietojamiba, riska pakape, elastiba. Tos var izmantot ka papildkritērijus pie tris galvenajiem, bet nevis izmantot tos aizstajot.

Vadibzinatnes uzdevums, izvēloties uzņēmuma attistibas virzienu, sastav no tris elementiem:

1.      uzņēmuma attistibas stratēģiska virziena izvēle;

2.      mērķu noteikšana;

3.      stratēģijas izstrade.

Izvēles sakuma stadija vaditajiem nepieciešams noteikt, ko nozimē esoša uzņēmuma komercdarbiba un kadai tai jabūt. Priekšstati un vaditaja secinajumi par uzņēmuma nakotnes attistibu, vēlamo vietu tirgū un uzņēmējdarbibas veidiem nosaka stratēģisko viziju. Vizija norada virzienu un nosaka sasniedzamo mērķi. Efektivai vizijai ir jabūt skaidrai, ambiciozai un tai jaatbilst esošai situacijai tirgū [37]. Patiesi vērtiga vizija sakas darba grupa, kuras uzdevums ir izvērtēt, kads patlaban ir uzņēmuma stavoklis un ka to vērtē ieinteresētas puses – klienti, personals, piegadataji, sabiedriskas domas veidotaji un sabiedriba kopuma. Svarigi noteikt, kadus uzlabojumus uzņēmums vēlas veikt, respektivi, kads tas grib kļūt. Lai gan viziju var un vajag izteikt vardos, tai jabūt reali pamatojamai.

Stratēģijai jabalstas uz uzņēmuma misiju, bet teorija pastav ari pretējs viedoklis, ka stratēģija ļauj izprast un izskaidrot misiju. Misija ir baze galveno mērķu noteikšanai un galvenas koncepcijas izstradei. Stratēģija, savukart, ir baze ilgtermiņa mērķu un apakšmērķu noteikšanai un definē integrētus pasakumus šo mērķu sasniegšanai. Mērķiem un to sasniegšanai ir jabūt konkrēti izmēramai un konstatējamai. Savukart, misija un uz tas pamata pieņemtais lēmums par stratēģijas koncepcijas izstradi, ir nakotnes iecere [10,149].

Misija ir baze galveno mērķu noteikšanai un talakai stratēģijas koncepcijas izstradei. Stratēģija, savukart, ir baze ilgtermiņa mērķu un apakšmērķu noteikšanai un definē integrētus pasakumus šo mērķu sasniegšanai. Mērķiem un to sasniegšanai jabūt konkrēti izmēramiem un konstatējamiem. Savukart, misija un uz tas pamata pieņemtais lēmums par stratēģijas koncepcijas izstradi ir nakotnes iecere. Šadu secinajumu apstiprina K.Šole (K.Scholes) un G.Dtonsons (G.Johnson), noradot, ka stratēģijas lēmumiem un to sekam, kuri balstas uz analizi un kuriem ir komplekss raksturs, piemit augsta nenoteiktibas pakape un pat integrētai vadibas procesa, var rasties būtiskas izmaiņas organizacijas darbiba. Japiekrit šim secinajumam, kuru autori pamato ar straujajam arējas vides izmaiņam, organizacijas ricibas elastibu. H.Mincbergs (H.Mitzberg) noradijis, ka stratēģija ir kas vairak neka tas, ko organizacija plano veikt, jo ta ir sistēmu un darbibu virkne, kas ietver planotas un neparedzētas izmaiņas, kas rodas neatkarigi no organizacijas, mainoties arējas vides faktoriem. A.Tompsons (A.Thompson) un A.Striklends (A.Strickland) izvirzijuši viedokli par to, ka stratēģija un mērķi jaizvirza visiem organizacijas limeņiem, katrai struktūrvienibai, to noteikšanas process sakas no augšas un izveido mērķu piramidu. Stratēģija nebūs isteni uzvaroša, ja ta neatbilst organizacijas situacijai – iekšējiem un arējiem faktoriem, organizacijas iespējam, nerada parakumu par konkurentiem un neuzlabo organizacijas darbibu. Stratēģijas analize un tai sekojoša planošana apstiprina izvirzito mērķu atbilstibu, izvēlēto planu un pasakumu kompleksa varianta optimalitati. P.Smits (P.Smith) izvirza četrus planošanas nepieciešamibas iemeslus [7,38]:

  1. Ieviest nodomu (ieceru) skaidribu. Ja organizacija cenšas paplašinat panakumu sasniegšanas iespējas, tad tai jabūt skaidrai savas attistibas virzibai, javadas no konkrētiem uzdevumiem un prioritatēm;
  2. Saskaņot nodomus. Organizacijai jakoordinē visu struktūru virziba uz vienu mērķu sistēmu. Skaidri formulēta stratēģija, kura iekļauj visparpieņemtas vērtibas, sekmē korporativo pieeju. Tomēr organizacijas stratēģija pati par sevi vēl nav pietiekoša. Sekmigu planu istenošanu ietekmē efektiva komunikaciju sistēma un visu organizacijas darbinieku augsta lidzdalibas pakape;
  3. Piedalities nodomu istenošana. Pat skaidri formulēta un lidz katram darbiniekam novadita stratēģija vēl nenozimē tas ietekmes esamibu, ja darbinieki neatbalsta tas nodomus. Vadibai janovērtē, vai organizacijai stratēģijas istenošanai ir visi nepieciešamie finansu, personala un citi resursi;
  4. Izveidot operativu lēmumu pieņemšanas struktūru. Lai ari stratēģija virzita uz ilgtermiņa attistibu, organizacijai nepieciešams istermiņa ricibas plans. Gadijuma kad pamatkoncepcijas un ģeneralie plani nekalpo par pamatu vadibas darbibai un to kontrolei, tad tiem nav jēgas.

Pēc šis teorētiskas bazes izvērtējuma autors secina, ka uzņēmumam ir jadefinē sava misija, lai varētu objektivak noteikt uzņēmuma stratēģiskas attistibas virzienus, ka ari jaizmanto savas stipras puses, attieciba pret konkurentiem, lai varētu veiksmigak attistit savu darbibu perspektiva.

3.1. A/s “Talsu metrūpnieciba” SVID analize

Viens no etapiem uzņēmuma stavokļa novērtējuma, ir SVID (SWOT) analize. Šo metodi bieti lieto atsevišķu uzņēmumu konkurētspējigas situacijas noteikšanai realas arējas vides ietekmes apstakļos. Veicot uzņēmuma vērtējumu, ir nepieciešams noteikt konkurētspējas pozicijas stiprumu. Daļēji to var novērtēt, ņemot vēra sekojošas uzņēmuma ipašibas:

*cik stingri uzņēmums notur savu esošo konkurējošo poziciju?

*vai uzņēmuma konkurējoša pozicija uzlabosies jeb pasliktinasies, ja turpinasies esoša stratēģiska virziba?

*ka uzņēmums tiek vērtēts salidzinoši ar saviem galvenajiem konkurentiem katra konkurences aspekta un izejot no nozares galvenajiem attistibas faktoriem?

*vai uzņēmumam ir kadas vēra ņemamas konkurējošas priekšrocibas, jeb ari vajas puses?

*kadas ir uzņēmuma spējas aizstavēt savu poziciju nozarē, ņemot vēra nozares konkurences faktoru darbibu? [20,4]

Realaja uzņēmējdarbiba katram no uzņēmumiem ir ne tikai vairakas stipras puses, bet ari vairakas vajas puses, pie kam to svarigums var būt stipri atšķirigs. Arēja vidē ari vienlaicigi pastav ka draudi ta iespējas.

SWOT matricas nosaukums cēlies no angļu valodas vardu pirmajiem burtiem.

Strengths – uzņēmuma jeb biznesa vienibas stipras puses;

Weaknesses – uzņēmuma vajas puses;

Opportunities – arējas vides izdevibas un iespējas;

Threats – arējas vides draudi [20,36]

Kad stipras un vajas puses apzinatas un izvērtētas, tas salidzina, lai noteiktu viena vai otra raksturojuma ietekmi. Turklat jaņem vēra, ka visi stipro vai vajo pušu raksturlielumi attiecigaja situacija nav lidzvērtigi un tie var mainities. SWOT analize ir stratēģijas bilance, kur stipras puses ir konkurences aktivs, vajas puses – pasivs. Svarigi ir zinat, kuras puses parakums attiecigaja perioda ir noteicošakais. Stipras puses uzņēmumam jaizmanto, bet vajas puses jamazina vai janovērš. Riskanti ir izstradat stratēģiju, kurai ir vajo pušu parsvars.

A/ s ”Talsu metrūpnieciba” SWOT:

Stipras puses:

  • Izdeviga ģeografiska atrašanas vieta.
  • Stabila vieta metrūpniecibas biznesa.
  • Pietiekams stradajošo un stradat gribošo cilvēku skaits.
  • Patstavigi piegadataji.
  • Lidzas dzelzceļš.
  • Mietu ratošanas palielinašana.

Vajas puses:

  • Nav garantiju kritu un katastrofu gadijumos.
  • Nolietojusies meta tehnika.
  • Mūsdienu prasibam neatbilstošas ratošanas iekartas.
  • Mazaktiva uzņēmuma vadiba.

Iespējas:

  • Investiciju piesaiste.
  • Iesaistišanas projektos.
  • Cilvēku parkvalifikacija, talaka izglitiba.
  • Sadarbiba ar kaimiņu rajoniem.
  • Uzņēmuma tēla veidošana.
  • Specialistu piesaistišana.
  • Uzņēmumu sadarbiba.

Draudi:

  • Inflacijas limeņa celšanas.
  • Pirktspējas samazinašanas, iedzivotaju zemais dzives limenis.
  • Darbaspēka aizplūšana.
  • Valsts politikas izmaiņas attieciba uz valsts metu izstradi.
  • Konkurences palielinašanas.
  • Izejmaterialu nepietiekamiba un iegades cenu palielinašanas.
  • Nodokļu, muitas un valūtas kursu izmaiņas.

Izstradajot sava uzņēmuma darbibas planu, jarēķinas ar iespējamam problēmam, risku, zaudējumiem, kas var rasties nakotnē, tapēc savlaicigi jaapdoma un jameklē varianti to samazinašanai un novēršanai. Jo labak uzņēmums būs sagatavots, jo veiksmigak varēs rikoties neparedzētas situacijas.

Risks ir neveiksmju un materialo zaudējumu iespējamiba, kas uzņēmumam izveidojas nelabvēligu apstakļu rezultata [12]. Jebkuram riskam ir pamats jeb ta avots. Pēc riska avotiem risku var iedalit septiņas grupas:

  • dabiskais risks – plūdi, viesuļvētras, sausums un citas dabas apstakļu raditas katastrofas;
  • tehnogēnais risks – rada jebkada darbiba ar ķimiskam un ugunsnedrošam vielam, lidošana lidmašina, braukšana automašina u.tml.;
  • ekonomiskais risks – rada saimniecisko nozaru pagrimums, konkurence, inflacija, valsts ekonomiska stavokļa pasliktinašanas;
  • politiskais risks – izsauc korupcija, mafija;
  • militarais risks – saistits ar citas valsts bruņoto intervenci, terorismu;
  • mediciniskais risks – epidēmijas u.c.;
  • reliģiskais risks – rada datadu ticibu parstavju savstarpējas nesaskaņas [8]  

A/s “Talsu metrūpnieciba” vadiba ir iepazinusies ar iespējamiem riskiem. A/s “Talsu metrūpnieciba” ratotas produkcijas cenu un pašizmaksu ietekmē ekonomiskais risks, kas sastav no:

  • patērētaju pirktspējas;
  • energoresursu cenas;
  • koksnes cenas;
  • konkurences;
  • likumdošanas.

Ta ka “Talsu metrūpnieciba” savu produkciju realizē patērētajam, kas to talak eksportē uz arvalstim, riska limeni papildus ietekmē ari valūtas kursa potencialas izmaiņas.

Politiskais risks

Nav garantijas, ka pašlaik istenotas politiskas un ekonomiskas reformas, kas vērstas uz tirgus ekonomiku, valsts uzņēmumu privatizaciju un ekonomisko decentralizaciju, būs neatgriezeniskas. Lai ari ekonomisko reformu rezultata ir sasniegti pozitivi rezultati un vērojama ekonomiska augšupeja, nav drošas parliecibas, ka uzsakta pozitiva virziba turpinasies. Akciju sabiedribas darbiba ir pakļauta fiskalajai un monetarajai politikai Latvijas Republika. Mainoties nodokļu sistēmai vai Latvijas Bankas monetarajai politikai, ir iespējamas parmaiņas ari uzņēmuma talakai darbibai. Akciju sabiedribas darbibu ietekmē ari valsts politika attieciba uz valsts metu izstradi.

Tehniskais un tehnoloģiskais risks

Uzņēmuma tiek investēti lidzekļi, tiek pirkts transports un ratošanas iekartas, tomēr daļa uzņēmuma ratošanas iekartu ir tehniski un tehnoloģiski novecojušas un nav atbilstošas mūsdienu prasibam, kas samazina uzņēmuma saratotas produkcijas konkurētspēju.

Ekoloģiskais risks

“Talsu metrūpnieciba” darbiba nodara zinamu kaitējumu apkartējai videi, tomēr ta cenšas ievērot ekoloģiskas prasibas.          

Katram no ratošanas veidiem ir savi riski. Apaļķoksnes sagatavošanas riski ir lidzigi visiem citu ratošanas veidu riskiem. Ratošanas risks – klimatiskie apstakļi, ilgstoša lietus gadijuma pievešanas apstakļi nav labvēligi. Risks tiek samazinats izplanojot cirsmu izstrades secibu, vadoties pēc laika apstakļiem un sezonas. Tirgus risks – saistits ar produkcijas realizacijas cenam, ka ari ar izejvielu un resursu cenu svarstibam degvielai, koksnei, rezerves daļam. Lai no ta izvairitos, regulari tiks analizēta tirgus situacija un tirgus cenas, tiks slēgti ilgtermiņa realizacijas ligumi. Finanšu risks – saistits ar valūtas kursa svarstibam, ši riska samazinašanai tiks slēgti ligumi noradot cenas un fiksējot samaksas termiņus. Politiskais risks – saistits ar izmaiņam likumdošana un normativajos aktos. To mazinašanai jaseko lidzi normativo aktu izmaiņam, ka ari likumdošanai. Cilvēciskais risks – saistits ar stradajošo veselibu. Riska mazinašanai tiks veikta visu stradajošo veselibas apdrošinašana, veseligas atmosfēras uzturēšana kolektiva.

            Ar datadu veidu riskiem uzņēmuma “Talsu metrūpnieciba” vadiba ir saskarusies, bet vienmēr ir bijis risinajums un nav ciesti lieli zaudējumi. Risku nevar prognozēt, staties tam preti ir jabūt gataviem vienmēr. Pie riskiem pieskaita ari ugunsnelaimes un zagļu nodarijumus. Neviena nelaime par sevi iepriekš nebridina, tapēc a/s “Talsu metrūpnieciba” savus ipašumus un tehnoloģiskas iekartas ir apdrošinajusi, tadējadi samazinot risku.

3.2. A/s „Talsu metrūpnieciba” stratēģiskie plani

Katra uzņēmuma dibinašanas pamata ir galvena mērķa apzinašanas un ta noformulēšana. Tikai tad, kad dibinataji skaidri zina savu gala mērķi, var sakt izstradat planu, ka šo mērķi sasniegt. Parasti izvēlētais mērķis nav sasniedzams isa laika, bet tam nepieciešami vairaki gadi. Ta ir uzņēmuma stratēģiska planošana. Stratēģiska planošana nodrošina uzņēmuma ilgtermiņa darbibu. Mērķis palidz koncentrēt enerģiju uz galveno uzdevumu sasniegšanu un nenovirzities uz datadam blakus idejam. Tas nenozimē, ka galveno mērķi nevar mainit, ja izradas, ka rezultati ir atšķirigi no planotajiem.

Parasti komercuzņēmuma mērķis ir peļņas iegūšana, sniedzot sabiedribai nepieciešamos pakalpojumus. Peļņa garantē uzņēmuma izdzivošanu. Bez mērķa – apmierinat patērētaju vajadzibas, uzņēmuma eksistence būs problematiska, jo produkcijai jaatbilst patērētaju prasibam un tai jaapmierina iespējami lielaks pircēju skaits.

Lai veiksmigi varētu darboties izvēlētaja joma, ir labi japarzina uzņēmuma arēja vide, javeic apkartējas vides apstakļu (iespējas, riska faktori) analize. Bez arējas vides pastav ari uzņēmuma iekšēja vide ar savam stiprajam un vajajam pusēm. Šis vides savstarpēji iedarbojas, un, ņemot to vēra, tiek izstradats uzņēmuma stratēģiskais plans, paredzot uzņēmuma struktūru, parvaldi, finansēšanu, nepieciešamos resursus, tehnoloģiju, kontroles sistēmu. ilgtermiņa planu sadala sikakos istermiņa planos, kas sasniedzami isaka laika perioda konkrētu uzdevumu veikšanai.

Izstradajot uzņēmuma attistibas perspektivu stratēģisko planu, jaņem vēra, cik pašreiz uzņēmuma produkcija ir konkurētspējiga tirgū, un jameklē iespējas, ka paplašinat jau esošo tirgu un pardod taja vairak produkcijas, un jaunu tirgu radišana [12]. A/s “Talsu metrūpnieciba” stratēģisko planu izstradaja pirms vairakiem gadiem, kad apsvēra ideju ratot šķeldu. Stratēģiskaja plana tika apskatits, ka uzņēmums šobrid finansiali var to atļauties reali ieguldot naudu, kas pēc tam nesis peļņu. Šķelda ir skaidu kurinamais materials, ko rato no datadiem kokmaterialu parpalikumiem vai nestandarta kokmaterialiem, ko citur nevar izmantot. Galvenais stratēģiska plana mērķis bija uzsakt šķeldas ratošanu un turpinat to ta, lai ta nestu peļņu. Jo nerentabli ir iesakt ratošanu, kas reali beidz darboties jau pēc datiem gadiem. Tika apzinati reali pircēji, kas būtu gatavi pirkt gatavo produkciju. Veica izmaksu aprēķinus un noteica aptuveno cenu, par kadu pardot gatavo produkciju. Pēc izmaksu aprēķinašanas, prognozēja pēc cik ilga laika ir iespējams sakt ratošanu. Uzņēmuma vadiba apsvēra visu un secinaja, ka ir javeido šķeldas ratošanas cehs un jasak ratot. Uzņēmums atmaksaja stradnieku izglitošanos, jo, lai produktivi veiktu darbu ir jabūt attiecigam zinašanam.

Šis stratēģiskais plans tika sadalits sikakos, isaka laika izdaramos darbos. Mazos darbus pakapeniski izpildot, saka ratot produkciju un pardot jau zinamajiem pircējiem. 2007. gada virpoto un lobito mietu gatava produkcija planota ap 10000 m3 un lidz ar to šķeldas apjoms ap 30000 beramo m3. Pardošanas ieņēmumi par šķeldu 4.78 LVL/ berama m3. Pašizmaksa par 1 beramo m3:

§         alga + socialais nodoklis – 0.27 LVL;

§         izejmaterials – 3.37 LVL;

§         amortizacija – 0.22 LVL;

§         kopa pašizmaksa 3.86 LVL

Peļņa no šķeldas 1 berama m3 4.78-3.86=0.92 LVL.

Gatavo šķeldu pērk

  • Mateiķu siltums;
  • a/s “Bolderaja”;
  • Talsu katlumajas.

Aprakstits ir tikai viens stratēģiskais plans, bet uzņēmums vēl apsver iespēju ratot guļbūves un turpina attistit mietu ratošanu. Katram no šiem ratošanas virzieniem ir bijis stratēģiskais plans. Stratēģiskais plans ir ari A/s “Talsu metrūpniecibas” uzņēmējdarbibai – peļņas iegūšana, sniedzot sabiedribai nepieciešamos pakalpojumus un pardodot preci.

Uzņēmuma vadiba planoja 2007. gada:

1.      Uzsakt  no virpota koka ratošanas:

a.       darzu maju ratošanu;

b.      darza mēbeles;

2.      Mehaniskajas darbnicas organizēt kokvedēju automašinu un traktoru remontu servisu centru.

3.      Piedalities VAS Latvijas Valsts meti organizētos konkursos par metizstradi kopšanas cirtēs.

4.      Ar Eiropas finansējuma palidzibu izveidot šķeldu granulu ratošanas cehu.

Autors ir secinajis, ka lielako daļu izvirzito plana uzdevumu uzņēmuma vadiba ir istenojusi 2007.gada un nerealizētos planus turpina realizēt 2008.gada. Lidz ar to, autors uzskata, ka šie plani nav jaiekļauj stratēģisko virzienu noteikšanai nakamajiem gadiem.

3.3. A/s „Talsu metrūpnieciba” stratēģiskas attistibas perspektivas

Šaja apakšnodaļa autors dos savu ieskatu pētama uzņēmuma stratēģiskas attistibas iespējam.

Lai varētu veikt stratēģisko attistibas virzienu izstradi, uzņēmumam nepieciešams izstradat misiju un stratēģiskos mērķus. Autors ir izstradajis savu misijas formulējumu uzņēmumam „Talsu metrūpnieciba”: Izmantojot jaunakas tehnoloģijas, ratot kvalitativu produkciju ar pievienoto vērtibu, nodrošinot konkurētspēju un klientu apmierinatibu.

Pēc izstradatas misijas, autors piedava uzņēmumam izstradatus divus galvenos stratēģiskas attistibas virzienus, kurus atspoguļojis 3.1.attēla.

3.1. att. A/s „Talsu metrūpnieciba” attistibas virzieni perspektiva [autora veidots]

Ka redzams 3.1. attēla, galvenos attistibas virzienus autors redz jaunu produktu vai produktu liniju ar augstu pievienoto vērtibu izveidošanai, kas palielinatu uzņēmuma piedavatas produkcijas sortimentu, ka ari veicinatu uzņēmuma apgrozijuma pieaugumu, ka ari esošo produktu realizēšanu jaunos tirgos.

Jaunu produktu piedavašanai autors piedava divus risinajumus – jaunu tehnoloģisko iekartu iegade vai veco iekartu nomaiņas un produkcijas datadibu jeb diferenciaciju. Autors iesaka uzņēmumam izvērtēt iespēju iegadaties mazlietotu tehniku no arvalstim, kas ļautu ietaupit finansialos lidzekļus, jo jaunu tehnoloģisko iekartu iegadei nepieciešami ļoti lieli finansiali ieguldijumi. Attieciba uz produkcijas datadošanu – nepieciešams veikt izpēti, lai izzinatu uzņēmuma patērētaju vajadzibas un vēlmes.

 Otrs autors piedavatais attistibas virziens ir esošas produkcijas realizēšana jaunos tirgus, galvenokart, autors uzskata, ka nepieciešams uzņēmumam atrast sadarbibas partnerus arpus Latvijas – Vacija, Skandinavijas valstis un tml.

Autors uzskata, ka uz abiem stratēģiskajiem attistibas virzieniem uzņēmums nevar tiekties vienlaicigi, jo tas prasis lielus gan materialos, gan cilvēkresursus. Autors iesaka  sakt attistibas virzienu ieviešanu ar esošo produktu realizēšanu jaunos tirgos, bet paralēli veikt iestradnes procesus jaunu produktu piedavašanai, tas ir – izzinat jaunakas tehnoloģiskas iekartas, inovativus risinajumus tehnisko procesu realizēšanai utt.

Lai efektivak veiktu jaunu parteru piesaistišanu, autors iesaka uzņēmumam izveidot vakanci sabiedrisko projektu vaditajam. Autors uzskata, ka uzņēmuma vadibai nepieciešams vairak laika veltit stratēģisko planu izvirzišanai un to realizacijas uzraudzibai un kontrolei. Vēl autors iesaka ņemt vēra to, ka sekmigi attistas Mērsraga osta, kura iegulditi ievērojami lidzekļi. Tadēļ uzņēmumam paveras jaunas perspektivas, kas saistitas ar kravu parvadajumiem.

Pēc autora veikta konkurentu novērtējuma, tika secinats, ka nozarē ir liela konkurences intensitate. Sekojoša 3.2. attēla autors ir izstradajis nepieciešamos darbibas kompleksus konkurētspējas paaugstinašanai perspektiva un, lidz ar to ari attistibas veicinašanai.

3.2. att. A/s „Talsu metrūpnieciba” konkurētspējas paaugstinašana perspektiva [autora veidots]

Autors uzskata, ka ka pirmais ir javeic konkurentu apzinašana, kas turpmak ir nepartraukts process, lai vienmēr būtu informacija par esošiem un jauniem konkurentiem nozarē. Pēc konkurentu apzinašanas seko konkurentu un to darbibas novērtēšana pēc vairakiem kritērijiem - nepieciešams rast atbildes uz vairakiem jautajumiem. Pēc šis konkurentu darbibas novērtēšanas nepieciešama regulara iegūto rezultatu analize, lai rastu objektivus nosacijumus pēdējam posmam - ricibas planu izstradei. Šis process ir nepartraukts, un šis konkurētspējas paaugstinašanas darbibas komplekss paaugstinas uzņēmuma konkurētspēju.

Kopuma autors secina, ka uzņēmumam esošaja tirgus situacija ir attistibas iespējas. Uzņēmums nozarē darbojas ilgus gadus, ta priekšrocibas ir kvalificēti darbinieki, uzņēmumam ir plašs un patstavigs klientu loks un, lai gan finansialais stavoklis uzņēmuma šobrid nav pietiekami pozitivs, jaņem vēra faktors, ka lielakai daļai nozares uzņēmumu ekonomiskais un finansialais stavoklis pēdēja laika ir pasliktinajies, lidz ar to konkurējošie uzņēmumi ir lidzigas pozicijas.

  


SECINAJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Secinajumi.

1.      Mets un koksne ir Latvijas galvenais resurss. Sagaidams, ka nakotnē metainuma raditajs Latvija vēl nedaudz palielinasies, jo paredzams apmetoto lauksaimnieciba neizmantoto zemju platibu pieaugums. Šobrid Latvija metainums ir 3,6 miljonus ha jeb 55,9% no valsts teritorijas.

2.      Valsts nodrošinajumu ar metu raksturo meta platiba uz vienu iedzivotaju. Latvija šis raditajs ir 1,6 ha – tas ir 2,7 reizes lielaks neka vidēji pasaulē.

3.      Latvijas metos lielakais koku ipatsvars ir priedei (37%), bērzam (30%) un eglei (18%), kas kopa sastada 85% no kopēja sugu ipatsvara visos metos kopa.

4.      Metsaimnieciba un kokrūpnieciba šobrid nodrošina apmēram 7,5% no Latvijas iekšēja kopprodukta, taja nodarbinati 81 000 stradajošo (7% no visiem).

5.      A/s “Talsu metrūpnieciba” atrodas Talsu rajona un uzņēmuma galvenie darbibas virzieni ir:

·        meta izstrade, kokmaterialu sagatavošana un ar to saistitie pakalpojumi – 30% no kopēja darba apjoma;

·        kokapstrade, koksnes impregnēšana – 15% no kopēja darba apjoma;

·        galdniecibas izstradajumu ratošana – 10 % no kopēja darba apjoma;

·        lobito un virpoto mietiņu ratošana – 45 % no kopēja darba apjoma.

6.      Ekonomiska krize, kuras rezultata kritas darba apjoms un ir vērojams cenu pieaugums, ir skarusi lielako daļu Latvijas tautsaimniecibas nozares uzņēmumu, ka kokrūpniecibas uzņēmumus, tai skaita ari a/s „Talsu metrūpnieciba”.

7.      A/s “Talsu metrūpnieciba” 2007. gada palielina lobito mietu ratošanas iespējas par 10%, uzstadot otru ratošanas liniju.

8.      A/s „Talsu metrūpnieciba” ir jauktas sistēmas vadišanas organizatoriska struktūra (lineari funkcionala). Šada struktūra vērtējama pozitivi, jo netiek pieļauti pretrunigi lēmumi un vadibas dubultošanas, katrai personai ir personiska atbildiba par izpildito un par visiem darba jautajumiem padotie atbild tikai vienam vaditajam.

9.      Darbinieku mainiba vērojama ratošanas nozarēs. Kopš 2006.gada darbinieku skaitam ir tendence samazinaties (par 20%), kas izskaidrojama ar darba apjoma samazinašanos.

10.  Uzņēmuma strada kvalificēti, zinoši un pieredzes bagati darbinieki. Uzņēmuma galvenais akcents tiek likts uz darba izpildes kvalitati un kvalificēta darbinieka                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                   viedoklim uzņēmuma ir lielaks spēks ka ieņemamajam amatam.

11.  Lielu daļu savas produkcijas uzņēmums eksportē, tie ir lobitie un virpotie mietiņi– tie sastada 52% no kopēja ratošanas apjoma apgrozijuma. 25% produkcijas (malka, finiera kluči, zaģbaļķi) tiek novirziti industrialaja tirgū.

12.  Uzņēmuma ir vairakas ratošanas iekartas un transports, ka koksnes transportēšanas linijas vai autoiekravēji, kas parvieto gatavas produkcijas pakas, kuram nepieciešama nomaiņa pret jaunam vai jaudigakam iekartam, ka ari nepieciešami uzlabojumi tehnoloģisko procesu pilnveidošana.

13.  Realizacijas apjomi kopuma ir strauju kritušies, salidzinot ar 2003.gadu, 2007.gada tie kritušies par vairak ka 200%. Tomēr pēdēja gada piecas reizes palielinajies lapu koku taras kluču apjoms. Kopuma vērojama negativa realizēto lietkoku apjoma tendence.

14.  Uzņēmumam ir zema rentabilitate, piemēram, realizacijas rentabilitate 2007.gada bija 5,35%, nav brivu naudas lidzekļu, kas apgrūtina uzņēmuma iespēju apmaksat istermiņa paradus, ari debitoru paradu aprite ir lēna.

15.  Uzņēmumu „Talsu metrūpnieciba” ietekmē visi M.Portera piecu spēku modeli iekļautie spēki, visvairak ietekmē konkurences intensitate nozarē, tiešo konkurentu skaits - 5.

Priekšlikumi a/s “Talsu metrūpnieciba” darbibas attistibai un konkurētspējas palielinašanai

  1. Uzņēmuma vadibai ir nepieciešams noformulēt uzņēmuma misiju un izstradat ilgtermiņa stratēģiskos planus, jo pretēja gadijuma situacija apgrūtina uzņēmuma attistibu perspektiva.
  2. A/s „Talsu metrūpnieciba” vadibai, ņemot vēra uzņēmuma ši brita finansialo stavokli, nepieciešams uzņēmumam piesaistit finanšu specialistu, lai veiktu pilnu uzņēmuma finanšu analizi un uzklausitu eksperta ieteikumus finansiala stavokļa uzlabošanai.
  3. Uzņēmuma vadibai jarod iespēja parorientēt darbibu uz produkcijas ratošanu ar augstaku pievienoto vērtibu, ka darza majiņu vai bērnu laukumu izgatavošanu, šim nolūkam piesaistot Eiropas Savienibas fondus.
  4.  A/s „Talsu metrūpnieciba” vadibai, izvērtējot ratoto produkciju, ir jaatsakas no produktiem, kuri nes zaudējumus un kuriem nav nakotnes perspektivas ka, piemēram, malkai.
  5. Konkurētspējas paaugstinašanai izmantot autora izstradato ricibas modeli, kas ietver konkurentu apzinašanu, novērtēšanu, izzinot to stipras un vajas puses un, izanalizējot iegūtos rezultatus, izstradat ricibas planu.
  6. Balstoties uz autora izstradato misiju un ieteiktajiem galvenajiem attistibas virzieniem, izstradat stratēģiskos mērķus.
  7. Uzņēmuma vadibai jameklē jaunas tirgus iespējas Skandinavijas valstis vai citas, kur ratota produkcija būtu konkurētspējiga, piesaistot ari arvalstu sadarbibas partnerus.
  8. A/s „Talsu metrūpnieciba” vadibai jaapsver jaunu partneru piesaistišana, izveidojot projekta vaditaja vakanci.
  9.  Izmantot savas stipras puses un iespējas, stratēģisko planu izstradē un realizacija.
  10. Lai pilniba izmantotu koksnes resursus, uzņēmumam tuvaka nakotnē jauzsak šķeldas un granulu ratošana, šim nolūkam izveidojot ratotni un iegadajoties nepieciešamas iekartas.


IZMANTOTA LITERATŪRA UN AVOTI

1.      Darba likums: LR likums // www.likumi.lv – 2008. – 5. marts

2.      LR Centralas statistikas parvalde // www.csb.gov.lv – 2008. – 3. maijs

3.      LR Zemkopibas Ministrija. Meta nozare Latvija 2003 // Riga, 2003.

4.      LR Zemkopibas Ministrija. Meta nozare Latvija 2007 // Riga, 2007. – 20 lpp.

5.      Meta likums: LR likums // www.likumi.lv – 2008. – 17. aprilis

6.      Autoru kolektivs. Ekonomikas un finanšu vardnica. – Riga: Norden AB, 2003. – 514 lpp.

7.      Caune J., Dzedons A., Pētersons L. Stratēģiska vadišana. – Riga: Kamene, 2000. – 232 lpp.

8.      Dobele A., Mihejeva L., Špoģis K., Vedļa A., Viekals U., Ruskule S., Asejeva A., Upite I. Saimniekošanas maciba. // Ozolnieki, 1999.

9.      Donkerslijs P., Berouss K., Gerets B. u.c. Vadibzinibas rokasgramata. – Riga: Zvaigzne ABC, 2004. – 256 lpp.

10.  Forands I. Biznesa vadibas tehnoloģijas. – Riga: Elpa-2, 2004. – 330 lpp.

11.  Jobber David. Principles and Practice of Marketing. - 3rd ed. - London: McGraw-Hill Publishing Company, 2001. - 823 p.

12.  Junior Achievement Latvija, Biznesa pamati. // Raka, Latvija, 1998.

13.  Kalve I. Apseglot parmaiņu vējus. Stratēģiska un parmaiņu vadiba. – Riga: Biznesa augstskola Turiba, 2005. – 288 lpp.

14.  Kehre M. Personalmenedtments uzņēmuma. – Riga: Biznesa augstskola Turiba, 2004. – 230 lpp.

15.  Kļavis A. Biznesa iespējas reģionos. Talsi. – Kapitals, 2008. Nr.1/2008 (121) – 36. - 39.lpp.

16.  Ķirsons M. Sarūk zaģmaterialu eksports. – Dienas bizness, 2008.g. 28.aprilis. Nr.81 (3342) – 8.lpp.

17.  Latvijas Biznesa Konsultantu Asociacija. Stratēģijas izvēle. http://www.biznesam.lv

18.  Latvijas mēbeļu bizness. Specializēta datu baze // www.mebeles.biz – 2008. – 20. aprilis

19.  Niedritis J.Ē., Marketings. – Riga: Biznesa augstskola Turiba,2005. – 407 lpp.

20.  Pētersons L. Uzņēmuma stratēģijas izvēle. – Riga, 2000. – 36 lpp.

21.  Praude V., Beļčikovs J. Menedtments. – Vaidelote, 2001. – 507 lpp.

22.  Rurane M. Finansu parvaldiba. – Riga: Latvijas izglitibas fonds, 2001. – 281 lpp.

23.  Rurane M. Uzņēmējdarbibas pamati. - Riga: Turibas macibu centrs, 1997. - 184 lpp.

24.  Rurane M. Uzņēmuma finanses. - Riga: Jumava, 2007. - 266 lpp.

25.  Slavinska I. Uzņēmējdarbibas planošana un kontrole. – Riga: Biznesa augstskola Turiba, 2003. – 167 lpp.

26.  Valsts meta dienests // www.vmd.gov.lv – 2008. – 27. aprilis

27.  Vedļa A. Uzņēmējdarbibas kurss. - Riga: Petrovskis & Ko, 2000. –  456 lpp.

28.  Vitenburga I. Cenu kapums dzen stūri Ziemeļeiropu. – Kapitals, 2007. Nr.12/2007 (120) – 72.lpp.

29.  Vitenburga I. Globala finanšu krize ietekmē ari mazos uzņēmējus. – Kapitals, 2008. Nr.03/2008 (123) – 68.lpp.

30.  Vitenburga I. Krievijas lēmumi liek meklēt jaunus ceļus un kvalitati. – Kapitals, 2008. Nr.01/2008 (121) – 64.lpp.

31.  Vitenburga I. Latvija meti spekulativu peļņu nenesišot. – Kapitals, 2008. Nr.04/2008 (124) – 70.lpp.

32.  Viksna A. Personala vadiba. – Riga: Jumava, 1999. – 119 lpp.

33.  Volkova T., Vērdiņa G., Pildavs J. Organizacijas un to vadišana parmaiņu apstakļos. – Riga: Banku augstskola, 2001. – 112 lpp.

34.  Zaķis Ē. Metsaimnieciba, metodisks macibu paliglidzeklis // Jelgava 1999.

35.  Дробозина Л.А. Финансы. – Москва: ЮНИТИ, 2001. – 527 стр.

36.  Котлер Ф. Маркетинг менеджмент. Анализ, планирование, внедрение, контроль. Издание 9. – Москва: Изд-во ПИТЕР, 1998. – 518 стр.

37.  Томсон А.А.,Стрикленд А.Дж. Стратегический менеджмент. - Москва: Вильямс, 2005. – 924 стр.

38.  Фатхутдинов Р.А. Стратегический маркетинг. - Москва: ЗАО Бизнес-школа Интел –Синтез. 2000. – 637c

39.  Черняк В.З. Основы экономики в схемах и таблицах – Издательство „Экзамен”, 2003. – 352 с.

40.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” 2003. gada parskats // Talsi, 2004.

41.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” 2004. gada parskats // Talsi, 2005.

42.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” 2005. gada parskats // Talsi, 2006.

43.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” 2006. gada parskats // Talsi, 2007.

44.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba” 2007. gada parskats // Talsi, 2008.

45.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba”, Prospekts. // Talsi, 2004.

46.  Akciju sabiedriba “Talsu metrūpnieciba”. Statūti (jauna redakcija)// Talsi, 2004.


PIELIKUMI

           


Pielikums Nr. 1

2003. gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins

Untitled-7.jpg

Pielikuma Nr. 1 turpinajums

Untitled-6.jpg

Pielikuma Nr. 1 turpinajums

Untitled-5.jpg

Pielikums Nr. 2

2004. gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins

Pielikuma Nr. 2 turpinajums

Pielikuma Nr. 2 turpinajums

Pielikums Nr. 3

2005. gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins

BILANCE 2005.gadam

Pielikuma Nr. 3 turpinajums

Pielikuma Nr. 3 turpinajums

                                                                                                                                


Pielikums Nr. 4

2006. gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins

BILANCE

2006. gada 31.decembri (latos)

Bilances posteņi

Piez.

Uz

Uz

 

 

2006.12.31

31.12.2005.

AKTIVS

 

 

 

ILGTERMIŅA IEGULDIJUMI

 

 

 

I Nematerialie ieguldijumi

 

 

 

1. Uzņēmuma attistibas izmaksas

 

 

 

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zimes un tamlidzigas tiesibas

 

 

 

3. Citi nematerialie ieguldijumi

 021

    

    865.00

4. Uzņēmuma nemateriala vērtiba

 

 

 

5.Avansa maksajumi par nematerialiem ieguldijumiem

 

 

 

Kopa nematerialie ieguldijumi

 050

   

     865.00

II Pamatlidzekļi

 

 

 

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadigie stadijumi

 060

36915.00 

39505.00

2. Ilgtermiņa ieguldijumi nomatajos pamatlidzekļos

 

 

 

3. Iekartas un mašinas

 080

255922.00 

291768.00 

4. Parējie pamatlidzekļi un inventars

 090

1889.00   

    2294.00

5. Pamatl1idzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecibas objektu izmaksas

 100

43316.00   

57211.00 

6.Avansa maksajumi par pamatlidzekļiem

 

 

 

Kopa pamatlidzekļi

 120

338042.00

390778.00

III Ilgtermiņa finanšu ieguldijumi

 

 

 

1. Lidzdaliba radniecigo uzņēmumu kapitala

 

 

 

2. Aizdevumi radniecigajiem uzņēmumiem

 

 

 

3. Lidzdaliba asociēto uzņēmumu kapitala

 

 

 

4. Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem

 

 

 

5. Parējie vērtspapiri un ieguldijumi

 

 

 

6.Parējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori

 

 

 

7. Pašu akcijas un daļas

 

 

 

8. Aizdevumi uzņēmuma lidzipašniekiem un vadibai

 

 

 

Kopa ilgtermiņa finanšu ieguldijumi

 

 

 

Kopa ilgtermiņa ieguldijumi

220 

338042.00

391643.00

APGROZAMIE LIDZEKĻI

 

 

 

I. Krajumi

 

 

 

1. Izejvielas, pamatmateriali un paligmateriali

 230

8017.00  

 7703.00

2. Nepabeigtie ratojumi

 240

39382.00  

101510.00 

3. Gatavie ratojumi un preces pardošanai

 250

27556.00 

41860.00

4. Nepabeigtie pasūtijumi

 

 

 

5. Avansa maksajumi par precēm

 270

9403.00

7376.00

6. Darba dzivnieki un produktivie dzivnieki

 

 

 

Kopa krajumi

 290

84358.00

158449.00

II Debitori

 

 

 

1. Pircēju un pasūtitaju paradi

300 

276099.00 

209711.00

2. Radniecigo uzņēmumu paradi

 

 

 

3. Asociēto uzņēmumu paradi

 

 

 

4. Citi debitori

 330

28436.00

17738.00

5. Neiemaksatas daļas sabiedribas kapitala

 

 

 

6. Istermiņa aizdevumi uzņēmuma lidzipašniekiem un vadibai

 

 

 

 

7. Nakamo periodu izmaksas

 360

5430.00

6494.00

Bilances posteņi

Piez.

Uz

Uz

 

 

31.12.2006.

31.12.2005.

8. Uzkratie ieņēmumi

 

 

 

Kopa debitori

 370

309965.00

233943.00

III Istermiņa finanšu ieguldijumi

 

 

 

1. Lidzdalibas radniecigo uzņēmumu kapitala

 

 

 

2. Pašu akcijas un daļas

 390

 

 

 

 

 

3. Parējie vērtspapiri un lidzdaliba kapitalos

 

 

 

4. Atvasinatie finanšu instrumenti

 

 

 

Kopa istermiņa finanšu ieguldijumi

 410

 

IV Nauda

 420

47.00

487.00

Kopa apgrozamie lidzekļi

 430

394370.00

392879.00

Aktivs kopa

 440

732412.00

784522.00

 

 

 

 

PASIVS

 

 

 

I   PAŠU KAPITALS

 

 

 

1. Akciju vai daļu kapitals (pamatkapitals)

 450

 495699.00

495699.00 

2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums

 

 

 

3. Ilgtermiņa ieguldijumu parvērtēšanas rezerve

 

 

 

4. Finanšu instrumentu parvērtēšanas rezerve

 

 

 

5. Rezerves

 

 

 

a) likuma noteiktas rezerves;

 

 

 

b) rezerves pašu akcijam vai daļam;

 

 

 

c) sabiedribas statūtos  noteiktas rezerves;

 

 

 

d) parējas rezerves.

 

 

 

Rezerves kopa

 

 

 

6. Nesadalita peļņa:

 

 

 

a) iepriekšējo gadu nesadalita peļņa;

 530

-56183.00

 -123385.00

b) parskata gada nesadalita peļņa.

 540 

4283.00

67202.00 

Nesadalita peļņa kopa

 

 

 

Kopa pašu kapitals

 550 

443799.00

438372.00 

II  UZKRAJUMI

 

 

 

1. Uzkrajumi pensijam un tamlidzigam saistibam

 

 

 

2. Uzkrajumi paredzamajiem nodokļiem

 570

28863.00

29319.00 

3. Citi uzkrajumi

 580

10801.00   

13728.00 

Kopa uzkrajumi

 590

39664.00 

43047.00 

III KREDITORI

 

 

 

Ilgtermiņa kreditori

 

 

 

1. Aizņēmumi pret obligacijam

 

 

 

2. Akcijas parvēršamie aizņēmumi

 

 

 

3. Aizņēmumi no kreditiestadēm

 

 

 

4. Citi aizņēmumi

 

 

 

5. No pircējiem saņemtie avansi

 

 

 

6. Paradi piegadatajiem un darbuzņēmējiem

 650

122777.00 

135835.00 

7. Maksajamie vekseļi

 

 

 

8. Paradi radniecigajiem uzņēmumiem

 

 

 

9. Paradi asociētajiem uzņēmumiem

 

 

 

10. Nodokļi un valsts socialas apdrošinašanas obligatas iemaksas

 

 

 

11. Parējie kreditori

 700 

 

 7562.00

12. Nakamo periodu ieņēmumi

 710

196.00

388.00 

Bilances posteņi

Piez.

Uz

Uz

 

 

31.12.2006.

31.12.2005.

13. Neizmaksatas iepriekšējo gadu dividendes

 

 

 

Kopa ilgtermiņa kreditori

 740

122973.00 

143785.00 

Istermiņa kreditori

 

 

 

1. Aizņēmumi pret obligacijam

 

 

 

2. Akcijas parvēršamie aizņēmumi

 

 

 

3. Aizņēmumi no kreditiestadēm

 770 

32511.00

29959.00 

4. Citi aizņēmumi

 

 

 

5. No pircējiem saņemtie avansi

 790

 

 297.00

6. Paradi piegadatajiem un darbuzņēmējiem

 800

59921.00 

74654.00 

 

 

 

 

 

 

7. Maksajamie vekseļi

 

 

 

8. Paradi radniecigajiem uzņēmumiem

 

 

 

9. Paradi asociētajiem uzņēmumiem

 

 

 

10. Nodokļi un valsts socialas apdrošinašanas obligatas iemaksas

 840

11897.00

20724.00 

11. Parējie kreditori

 850

21647.00 

32540.00 

12. Nakamo periodu ieņēmumi

 

 

 

13, Parskata gada dividendes

 

 

 

14. Neizmaksatas iepriekšējo gadu dividendes

 

 

 

15. Uzkratas saistibas

 

 

 

16. Atvasinatie finanšu instrumenti

 

 

 

Kopa istermiņa kreditori

 890

125976.00 

158174.00 

Kopa kreditori

 900

248949.00

301959.00 

Pasivs kopa

 910

732412.00 

784522.00 

Pielikuma Nr. 4 turpinajums

 


Pielikuma Nr. 4 turpinajums

PEĻŅAS VAI ZAUDĒJUMU APRĒĶINS

par 2006. gadu

(latos)

(Vertikala forma klasificēts pēc apgrozijuma  izmaksu metodes)

Posteņi

Piez.

2006.

2005.

 

 

gads

gads

 

 

 

 

1. Neto apgrozijums

 010

1909893 

1903924 

2. Pardotas produkcijas ratošanas izmaksas

 020

1851178 

1770157 

3. Bruto peļņa vai zaudējumi

 030

58715  

    133767

4. Pardošanas izmaksas

 040

 

 

5. Administracijas izmaksas

 050

42137 

  37942

6. Parējie uzņēmuma saimnieciskas darbibas ieņēmumi

 060

     192

      192

7. Parējas uzņēmuma saimnieciskas darbibas izmaksas

 070

 

 

9.Ieņēmumi no lidzdalibas koncerna meitas un asociēto uzņēmumu kapitalos

 080

 

 

9. Ieņēmumi no vērtspapiriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldijumus

 090

 

 

10. Parējie procentu ieņēmumi un tamlidzigi ieņēmumi

 100

   

         5

11. Ilgtermiņa finanšu ieguldijumu un istermiņa vērtspapiru vērtibas norakstišana

 110

 

 

12. Procentu maksajumi un tamlidzigas izmaksas

 120

6262 

 6704

13. Peļņa vai zaudējumi pirms arkartas posteņiem un nodokļiem

 130

  10510 

  89318

14. Arkartas ieņēmumi

 140

 

 

15. Arkartas izmaksas

 150

 

 

16.Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------   

17.Atliktais uzņēmuma ienakuma nodoklis

 160

171

10510

  -456 

89318

4165

18. Uzņēmumu ienakuma nodoklis par parskata gadu

 170

 5508 

   16820

19. Parējie nodokļi

 180

 1175   

 1131

20. Parskata gada peļņa vai zaudējumi

190

4283

 67202


Pielikums Nr. 5

2007. gada bilance; peļņas vai zaudējuma aprēķins

BILANCE 2007.gadam

AKTIVS

Pielik.

Nr.

31.12.

2007.

LVL

31.12.

2006. LVL

1.

2.

3.

4.

1.Ilgtermiņa ieguldijumi

I Nematerialie ieguldijumi :

1.Koncesijas, patenti, licences, preču zimes

   un tamlidzigas tiesibas

I  KOPA

1.

II  Pamatlidzekļi :

1.Zemes gabali, ēkas un būves,

    ilggadigie stadijumi

33321

36915

2.Ilgterm. ieguld. Nomatajos

   pamatlidzekļos

3.Iekartas un   mašinas

216857

255922

4.Parējie pamatlidzekļi un inventars

18846

1889

5. Pamatlidzekļu izveidošana un

    nepabeigto celtniecibas objektu izmaksas

43316

6.Avansa maksajumi par pamatlidzekļiem

II  KOPA

2.

269024

338042

III Ilgtermiņa finanšu ieguldijumi

1.Parējie vērtspapiri un ieguldijumi

III  KOPA

1.iedaļas kopsumma

269024

338042

2. Apgrozamie lidzekļi

I Krajumi :

1. Izejvielas, pamatmateriali un

    paligmateriali

7695

8017

2.Gatavie ratojumi un preces pardošanai

175599

66938

3.Avansa maksajumi par precēm

38347

9403

I Kopa

221641

84358

II Debitori :

1.Pircēju un pasūtitaju paradi

 

209556

276099

2.Citi debitori

3.

20281

28436

3.Nakamo periodu izmaksas

4162

5430

II Kopa

233999

309965

III Pašu akcijas un daļas

III Nauda

256

47

2. iedaļas kopsumma

Pielikuma Nr. 5 turpinajums

 
455896

394370

BILANCE

724920

732412

1.

2.

3.

4.

1. Pašu kapitals

 1. Akciju kapitals (pamatkapitals)

495699

495699

2.Nesadalita peļņa :

a) iepriekšējo gadu nesadalita peļņa

-51900

-56183

b) parskata gada nesadalita peļņa

-79853

4283

1.iedaļas kopsumma

363946

443799

Uzkrajumi

2. Kreditori

I  Ilgtermiņa kreditori :

1. Citi aizņēmumi

4.

30589

110866

39664

122973

I  Kopa

110866

122973

II Istermiņa kreditori :

1. Citi aizņēmumi

5.

123362