Ventspils Augstskola

Ekonomikas un Parvaldîbas fakultate

Referats – tulkojums  parvaldîbas çtika

Sirdsapziòa

Satura radîtajs.

Ievads. 3

Sirdsapziòa – termins, realitate un izcelsme. 4

Komentari. 10

Izmantota literatûra.  11

Ievads.

Sirdsapziòa ir tik vienkarša lieta, par kuru šíiet ka tik un ta jau neko jaunu mçs vairs neuzzinasim, jo kurš gan ar to nav saskaries un tada veida arî iepazinis, ko tad ta îstenîba nozîmç un kas ta tada ir, bet ka izradas nav nemaz tik vienkarši arî ar tik pašsaprotamam lietam. Šis darbs pamata ir ka tulkojums[1], jo darba mçríis ir dot iespçju iepazîties ar šada veida idejam ikvienu interesentu, bet ta ka nedomaju, ka esmu pietiekošs specialists šinî jautajuma, tad nolçmu, ka mçrítiecîgak bûtu, ja es vienkarši iztulkotu šî autora darbu un tad komentçtu un šîs lietas strikti nodalîtu, lai lasîtajs pats varçtu izdarît savus secinajumus un iepazîties ar abiem viedokïiem. Piebildîšu, kaut arî tas manuprat ir pašsaprotami, ka komentçšu tikai tas vietas, kur mans viedoklis îsti nesaskan ar tulkota darba autora pausto. Lîdz ar to šim darbam veidojas loìiska struktûra, kura sastav no divam daïam tulkojuma un komentara.

Vçl tikai pavisam neliels ievadîšanas pasakums, lai bûtu varbût vieglak lasît šo materialu, proti, no dažiem avotiem definîcijas:

Sirdsapziòa – tikumiskas atbildîbas jûtas par savu rîcîbu attieksmç pret citiem cilvçkiem[2].

Sirdsapziòa - sirdsbalss, sirdsprats.

Afekts – ïoti spçcîgs îslaicîgs emocionals stavoklis; arkartîgs uzbudinajums, satraukums.

Tad nu saksim ar tulkojumu.

Sirdsapziòa – termins, realitate un izcelsme.

Jau visparçja izklasta par çtiku autors uzsvçra, cik fundamentala nozîme ir sirdsapziòai ka centralajam objektam gan macîba par paražam un tradîcijam, gan macîba par pareizu rîcîbu un vçlçšanos (Wollen)[5]. Un, ja tagad, ka jau vairakas reizes ir bijis apgalvots, vadîšana, ar ko saprotam personalvadîbu, cilvçku parvaldîšanu, kura ir neatraujami saistîta ar vadîtaja personîbu un, ja šadi saprasta vadîšana vienmçr ir arî vadošas personas personîbas attîstîbas spoguïattçls, tad noteikti japasaka, ka personîbas veidošana ir ïoti cieši saistîta arî ar sirdsapziòas veidošanu – personîbas veidošana îstenîba sakas ar sirdsapziòas veidošanu, kas kïûst par procesu, kurš ilgst visa mûža garuma un no kura nepalîdz atbrîvoties ne kapšana uz augšu pa hierarhijas kapnçm, ne tas, ka cilvçks kïûst vecaks. Personîba nav dots lielums, bet gan uzdevums (, kuru jacenšas sasniegt)!

Autors jau vairakas reizes ir apgalvojis, ka çtika (ka tada) nepastav, bet, ka ir atsevišíi sistçmu uzmetumi. Ta piemçram, çtiku pilnîgi pamatoti var òemt arî ka macîbu par cilvçku rîcîbas motivaciju un šeit paralçli daudziem citiem faktoriem, lai pamatotu (indivîda) rîcîbu, nozîmîgu lomu var spçlçt arî personîgie faktori. Ar personîgo motivaciju jasaprot ar paražam saistîto aspektu (rîcîbas) pamatojums balstoties uz sirdsapziòu un parliecîbu (Gesinnung). Abiem terminiem, kurus tik bieži izmanto ka ikdiena ta arî politiskaja un uzòçmçjdarbîbas nozarçs, to darot visai neprecîzi un tada veida manipulçjot ar šiem terminiem, ir nepieciešams kartîgs (dziïš) skaidrojums.

Jau no paša sakuma ir japasaka viena lieta, proti, ka mana sirdsapziòa ir tikai un vienîgi mana un nevar tik vçrsta uz aru, tas ir mans îpašums un manai individualitatei nozîmîgi piederošs. Tadçï spriedumi un nosodîjumi var bût tikai pirmaja persona, tas nozîmç, ka tas attiecas tikai un vienîgi uz manis paša rîcîbu un saka man, ko man darît, un izvçrtç to, ko es esmu izdarîjis. Pats par sevi saprotams, ka mana sirdsapziòa nevar spriest par to, ko kads cits dara vai ko kadam citam vajadzçja darît – bet šeit nekavçjoties arî paradas tads moments, ka (sabiedriskai) sirdsapziòas brîvîbai (brîvai attiecîba uz sabiedrîbu) tomçr piemît sociala komponente, proti, citas personas lçmuma, kurš balstîts uz sirdsapziòu, pilnîgu akceptçšana, bez nekadiem “ja nu” vai “bet”, arî gadîjumos, kad es to nesaprotu.

Vçl ir arî otra priekšnorade, kas jau ieskandina, pirmkart, cik liela mçra realo, praktisko “sirdsapziòu” îsti “specialisti” ir spçjîgi izmantot ka perfektu alibi (aizsegu), lai rîkotos viennozîmîgi amorali, otrkart, cik ïoti ir nepieciešama termina sirdsapziòa “attîrîšana”, òemot vçra ta daudzinašanas un cildinašanas empîrisko raksturu. Sirdsapziòas varda cilvçces vçstures gaita ir veiktas brutalakas un nicinajumu pelnîjušas lietas: jamin tikai Svçtas inkvizîcijas parstavjus, kas rîkojas sirdsapziòas vadîti, kad nežçlîgi spîdzinaja un sadedzinaja viòiem uzticîgos cilvçkus, vai neskaitamos íçniòus, íeizarus, vadoòus vai prezidentus, kas rîkojas sirdsapziòas varda, kad, sekojot savai varas karei un valdîšanas tieksmei, uzstajas un uzstaja par cilvçkus iznîcinošiem kariem. Arî it ka neizbçgamas ik darbadienas grûtîbas, sakot no uzòçmuma kaitîga klimata lîdz pat degradçjošai parcelšanai vai izraidîšanai, atrod alibi priekšnieku sirdsapziòas lçmumos. Kopuma, raugoties uz vçsturi un pastavošo apkartni un visu, kas ar to ir saistîts, var teikt, ka nekad vçl nav pastavçjusi tik liela nežçlîba vai bezemociju vienaldzîba pret citiem vai arî pret sevi, ka to nevarçtu racionalizçt un padarît par sirdsapziòas bausli – no šî var secinat, cik spçcîgi un meistarîgi sirdsapziòa pieprasa sevis nomierinašanu, žçlošanu un nomierinašanu!

Katrs jau bûs reiz piedzîvojis, ka kaut kas iekša viòu moka un nedod mieru, ja viòš apzinati ir izdarîjis kadu netaisnîbu, aizvainojis kadu, izsmçjis vai pazemojis. Šinî gadîjuma sirdsapziòa uzstajas ka ïauna sirdsapziòa, ka vainas, kïûdas apziòa – ar šo sirdsapziòas veidu kïûst skaidrs, ka cilvçks ir savas pagatnes lîdzzinatajs. Tradicionali šo sirdsapziòu sauc par “atskatošos” vai “sekojošo sirdsapziòu” (conscientia consequens), un par tadam dçvç tas rîcîbas (un izturçšanas), kuras mçs veicam vai esam paveikuši. Šadai sirdsapziòai nepieciešams maigums un žçlošana vai arî visa vçršana par labu, lai ta atkal kïûst par labu, nomierinatu sirdsapziòu un nevis paliek par permanentu apsûdzçtaju – Kants šinî sakara runa par sirdsapziòu ka par “iekšçjo tiesu”.

Iepriekš secinoša vai uz priekšu raugoša sirdsapziòa (conscienta antecedens) “saka” mums, pirms mçs pieòemam lçmumus, kads izturçšanas vai rîcîbas veids bûtu morali pareizs. Ta, tatad ir vçrsta uz nakotnes darbîbam, brîdina un aptur lçmumu pieòemšanas spontanumu, tomçr vienlaicîgi arî pozitîvi noskaòo rîkoties (uz rîcîbu). Šinî sakara ir minams Sokrats, kas runa par kadu iekšçju balsi, par savu “dçmonu”, tatad par kaut ko dievišíu un dçmonisku; viòš drîzak mirtu, ta viòš uzstajas tiesas priekša, neka atteiktos no savas sabiedriskas filosofiskas un audzinošas darbîbas, jo attiecîba uz šo lietu viòam ir vairak jaklausa Dievam, nevis cilvçkiem, un tadçjadi, šinî gadîjuma, viòš nevarot pakïauties valstij. Iepriekšsecinošo sirdsapziòu var uztvert ka instanci, kas iepriekš novçrtç, vai kada rîcîba ir pareiza vai nepareiza, vai kaut kas ir jadara vai nav jadara.

No augstak minçtas diferencçšanas varam secinat sekojošo, proti, ka tika runats no vienas puses par balsi un no otras puses – par apziòu .

Modernaja filosofija sirdsapziòa vairs netiek uzskatîta par îpašu socializacijas izpausmi, ka to pamatoti pieòem psihoanalîze, balstoties uz savu sirdsapziòas rašanas ka “Par-Es” teoriju. Ta drîzak ir personalizacijas un individualizacijas izpausme. Ja Haidegera (Heidegger) sirdsapziòa ir esamîbas sauciens uz sevi, kas, atrodoties neîstenîba, sauc uz esamîbu un îstenîbu, tad saskaòa ar Karlu Jaspersu (Karl Jaspers) ta nav Dieva balss, tomçr no tas izriet transcendence (kaut kas neaptverams, nesaprotams): sirdsapziòa mani uzruna kada balss, kas esmu es pats. Ta ir mûsu patiesa “es “ balss, kas mûs no vienas puses sauc atpakaï mûsos pašos, no otras mudina mûs kïût par tiem, kas mçs pçc iespçjas esam – ir jaatceras mûsu personîbas veidošana (kïûsti tas, kas tu esi).

Tagad mçs saprotam arî to, ko autors, uzsakot runat par sirdsapziòas problçmu kompleksu, teica, proti, ka personîbas veidošana ir cieši saistîta ar sirdsapziòas izveidi – ta sakas ar sirdsapziòas veidošanu. Sirdsapziòa es distancçjos no sevis – tik ilgi, kamçr es sevi apjçdzu nevis ka kaut ko gatavu, tikai tagad esošu un tikai tagad pastavošu, bet gan ka uzdevumu, kas sakuma ir jasastada, un tas notiek visas dzîves garuma.

Sirdsapziòa ka mûsu patiesa “es” balss un arî ka mûsu moralas pieredzes dzîvç, mûsu intereses par mums pašiem un mûsu integracijas izpausme ir tadçjadi mûsu personîbas, ne tikai mûsu sapratnes reakcija, tai ir arî afektîva kvalitate, jo mçs izjûtam arî mûsu iekšçjas piekrišanas, pareizuma un saskaòas sajûtu, ja mûsu rîcîbas, domas un emocijas ir radušas mûsu personîbas pieprasîjuma rezultata. Tadçjadi mûsu sirdsapziòa ir cieši saistîta ar mûsu dziïako bûtîbu, ta mûs kaut kada veida padara par tiem, kas mçs esam; mçs ietekmçjamies no tas, un nepastav nepieciešamîba, lai mçs šo ietekmçšanas procesu apzinatos. Çrihs Fromms (Erich Fromm) nosauc to ïoti skaisti, proti, sirdsapziòa esot mûsu integritates sargs.

Sadzirdçt sirdsapziòas balsi un saprast tas valodu nav viegls uzdevums, jo vairums cilvçku šodien un šinî sabiedrîba, ka arî kultûras vidç vairs neprot ieklausîties sevî (ta vieta viòi ir iemacîjušies klausîties neskaitamas balsîs, kas nak no parlieku liela daudzo mçdiju piedavajuma), ka arî tadçï, ka cilvçks vienkarši vairs nav spçjîgs bût vienatnç ar sevi – bailes bût vienam viòš labak aizvieto ar stresa pilnu un trivialu sabiedrîbu un tadçjadi viòš atsakas no iespçjas parunaties ar sevi, satikt sevi, ieklausîties sevî. Lîdz ar to viòš ignorç arî savu sirdsapziòu, sava ziòa viòš dzîvo otršíirîgu dzîvi, vairak vai mazak ïaujot visu noteikt arçjiem un svešiem apstakïiem, – nevis apzinati dzîvojot un eksistçjot pašam, brîvi un atbildîgi paròemot vçrtîbas, kas nosaka viòa rîcîbu, un veicot uzdevumus, kas ir viòa pienakumos vai kas ir saistîti ar personam, kas viòu mîl, – ta neizpaužas personîba, tada veida nekas netiek darîts moralas, uz vçrtîbam orientçtas un nobriedušas personîbas attîstîbai.

Autors uzskata, ka nekas tik ïoti nepalîdz personîbas izveidei ka spçja sadzirdçt sirdsapziòas balsi. Ta ir ne tikai sauciena vieta, kura ta aicina mûs uz kadu rîcîbu, bet gan ta vienlaicîgi ir arî sauciena saòemšanas, vieta , vieta, kur mçs apzinamies to, uz ko tiekam aicinati. Metaforiski formulçjot (E. Lukas), ta ir ka tranzistors, kas uztver noteiktu frekvenèu nedzirdamus viïòus un parvçrš tos par dzirdamiem tiem, kas grib dzirdçt un kam tie ir jasadzird. Tas, ko ta saòem, ir “pats par sevi labais”, bezgalîga çtika, un tas, ko ta nodod talak, ir “pats par sevi labais priekš manis”, ka par to ir rakstîjis Makss Šçlers (Max Scheler).

Augstak runaju par vienu no momentiem, par apziòu, kas jau slçpjas sirdsapziòas jçdziena un tas paradas arî latîniska varda Con-scientia saknç. Balstoties uz lîdzšinçjo sirdsapziòas sapratni no šîs iekšçjas balss es saòemu informaciju par sevi, informaciju par manas dzîves veiksmçm un neveiksmçm; tomçr ta nav abstraktas domašanas apziòa, tai piemît, ka jau teikts, afektîva kvalitate un ta drîzak atrodas iekšçjas sajûtas, intuitîvas uztveres sfçra. Ja sirdsapziòa sniedz mums informaciju arî par mûsu dzîves mçríi, par mûsu personîgi individualo ceïu un par tiem principiem, ar kuru palîdzîbu mçs tos varam sasniegt, tad ceïam šî mçría sasniegšanai ir jabût tikai un vienîgi meditatîvam, vismaz ne tadam, kas pacieš moderna laikmeta steigu, virspusîgo izklaidîbu un nervozo stresu.

Viduslaiku sholastiíu filosofija, pçc manam domam, pamatoti izšíir starp Conscientia un Synteresis, kas veido visparîgo vçrtîbu apziòu – ta sava ziòa ir dabisks cilvçka îpašums (Habitus naturalis), kas cilvçkam ir iedzimts un kas sniedz viòam spçju saskatît vçrtîbas. Tadçjadi viòš var kaut ko novçrtçt par vçrtîgu un pareizu, viòš var gribçt labu. Conscientia šinî diferencçšana bûtu jauztver ka situacijas sirdsapziòa, pamatojoties uz kuru ikdiena tiek pieòemti lçmumi, kurus ietekmç visparîga vçrtîbu apziòa. Šî vçrtîbu pamatapziòa, šî orientacija vçrtîbas un to iesaistîšana tradicionalajas normas, kas pamata nav nekas cits ka iedzimtas, saglabatas, iesakòojušas vçrtîbas, ir raksturîgas vadošai personîbai – tagad sapratîs, ko autors domaja ar augstak minçto apgalvojumu par to, ka orientacija tradîcijas ir konstruktîvas sirdsapziòas izveides, ka arî iekšçja seismografa izveides un tradicionali vçrtîga attîstîbas rezultats. Moralo vçrtîbu, normu un principu iekšçja apziòa un apzinata un atbildîga šîs apziòas pielietošana veido çtikas spçju, vadîtaja çtikas kompetenci.

Tomçr rodas jautajums – no kurienes rodas šîs vçrtîbas, ja mçs izslçdzam iespçju, ka tas kopa ar personas esamîbu pieder cilvçkam ka attîstîties spçjîgi pamatlielumi, un ja mçs apgalvojam, ka sirdsapziòa ka ”Dieva balss” nav nekada balss, kas nak no Bîbeles, bet gan ta nak no cilvçka iekšçjas bûtîbas? Tas ir jautajums par sirdsapziòas rašanos, balstoties uz kuru psihoanalîtiskajas skolas un arî socioloìija tika veidotas teorijas, kas pamata uzsver sirdsapziòas socialo izpausmi un sirdsapziòa saskata socialo normu paròemšanas formu.

Jaunakaja psihoanalîzç, piemçram Fromma sekotaji, paldies Dievam, tomçr sliecas uz sirdsapziòas dubulto funkciju, no vienas puses ta ir humana sirdsapziòa – labaks ir personîgas sirdsapziòas jçdziens – ka personîga balss, kas katra cilvçka runa ïoti individuali, un no otras puses ta ir autoritara sirdsapziòa ka arçjas autoritates padarîšana par iekšçju. Pçdçjais atbilst tam, ko Zigmunds Freids (Sigmund Freud) apraksta ka “Par-Es” – îstenîba un par nožçlu vairums cilvçku sirdsapziòa piemît šinî forma, un to var apzîmçt ka vairak vai mazak nekritisku sistçmisko normu paròemšanu (no vecakiem, skolas, valsts, sabiedrîbas, baznîcas utt.): Cilvçks ir heteronoms (viòu iespaido no arienes), viòš nav autonoms vai arî ir tikai ierobežoti autonoms – viòam ir konvencionala vai funkcionala sirdsapziòa.

Sekojot socioloìiski psiholoìiskai sirdsapziòas analîzei, cilvçkam sirdsapziòa izveidojas jau agra bçrnîba, un, proti, identificçjot sevi ar savu vecaku Es, kura bçrns (zîdainis) iepazîst saskarsmi ar pasauli un ar “Par-Es”(Freids) ka sabiedrisko normu nesçju. Bçrns paròem vecaku “instanci” ar tas personîgo autoritates prasîbu un ar visam tai piederošajam vçrtîbam, vçrtçjumiem un normam, baušïiem un aizliegumiem, kas ir viòa piemçrs un vadmotîvs, viòš to paròem sevî iekša, piesavinas, un tas bçrna “Es” pievieno parsvara parak spçcîgu “Par – Es”, no ka var rasties konflikti, kas nereti noved pie kïûdam, nervu stresiem, atstumšanas ka aizsardzîbas izturçšanas.

Katra gadîjuma bçrns iepazîst “Par-Es” ka iekšçju kontrolinstanci, kurai viòam ir japakïaujas un no kuras viòš var vçl mazak aizbçgt, ka no arçjas autoritates, jo nejûtas jau atbildîgs pret kaut ko vai kadu, kas atrodas arpusç, bet gan pret kaut ko, kas ir paša iekša, pret sirdsapziòu ka pret iekša izveidotas autoritates balsi – šadu sirdsapziòu varçtu nosaukt par iekšçjas tiesas sirdsapziòu (Kants), kura rodas vainas apziòa un bailes, ja paròemtajam normu kodeksam neatbilst baušïi un aizliegumi.

Sirdsapziòas izveidošana ka drošîbas un regulçšanas organs piemçrotai uzvedîbai var attîstîties normali, ja vçcaku – bçrnu attiecîbas valda sakotnçja uzticçšanas un ja ìimenç valda pastavîga mîlestîba. Parasti gan tomçr bçrna pieredzç atstaj iespaidu bezpalîdzîga atstumšana un bailes no atšíiršanas un atstašanas, kas ir par iemeslu sirdsapziòas bailçm ka bailçm no “izslçgšanas no bara” (Freids) un sliktai sirdsapziòai ka bailçm no “Par-Es” instances soda un dusmam.

Autoritara sirdsapziòa var tikt iepazîta ka nežçlîga un visu zinoša, tomçr arî ka pastavîgi sodoša instance, kuras stiprakais un briesmîgakais ierocis atrodas vainas apziòa. Jo autoritaraku audzinašanu bçrns ir ieguvis, jo biežak bçrna griba ir lauzta, jo atrak tiek pastiprinati sirdsapziòas baiïu simptomi, kas ved pie patoloìiskam paradîbam, kas izpaužas cilvçka mçtašana starp no vienas parmçrîgu vainas apziòu un no otras puses neskaitamam aizliegtam vçlmçm, ka viòš izsmeï sevi, klausot piespiedu neirozes skrupulozo sirdsapziòu.

Katra gadîjuma ir nopietni jaskatas uz briesmam (risku), kas var rasties, audzinoši ietekmçjot bçrna sirdsapziòas izveidi un novçrst tas sirdsapziòas iezîmes, kas nav konstruktîvas, bet gan virza uz stingru, tikai uz aizliegumiem orientçtu – vai arî uz šauru, uz kadas vienas normas piespiedu izpildîšanu, piemçram šíîstîbas, – vai arî uz parak stûrgalvîgas sirdsapziòas izveidi.

Pçdçjais piemçrs rada par traìisku apzîmçjamu bçrna atkarîgu no viòa autoritaras personas – vçlak ta var bût atkarîba no laulata drauga, no partijas, šefa, valsts aparata, baznîcas. Ta bçrns dzîvo pastavîgas bailçs tikt sodîtam, nepievçršot viòam uzmanîbu: Es esmu paklausîgs – tikai tad un tapçc es patîku; es nepaklausu – tad esmu nopelnîjis sodu un mîlestîbas atòemšanu, tas vairs netiek akceptçts. (Saistîba ar vadîtaja socialas kompetences iztirzajumu jasaka, ka tieši šinî audzinašanas brîdî tiek pieïautas lielas kïûdas, kas aprok elementaro cilvçka pamatsajûtu, viòa pašvçrtîbas sajûtu un îstenîba neïauj tai rasties un ieprogrammç pardomu pilnu domašanu par paveikto: es kaut ko paveicu – tapçc tieku akceptçts, tapçc es sevi varu pieòemt.)

Dzîvot ar stingu “Par Es” nozîmç pastavîgi bût atkarîgam no identifikacijas attiecîbam. Šadi cilvçki ïoti ietekmçjas no apkartçjas vides, viòi neuzdrîkstçsies paši pieòemt lçmumus, nepavisam ne tadus, kas nostada viòus pretruna ar viòu autoritaram personam un kuru cena ir viòu mîlestîbas, simpatijas vai cieòas zaudçšana. Viòi ir nepatstavîgi un viòus vienmçr ir javada, viòiem îstenîba ir nepieciešama tradicionala aizbildniecîba. Attiecîbas ar savam autoritatçm viòi ir nepilngadîgi piekritçji (“Ja teicçji”), pretîgi oportûnisti. Bçrnîba iegûta beznoteikumu pakïaušanas kadai autoritatei signalizç par personîgas cieòas trûkumu, un šadus cilvçkus ir viegli novirzît no mçría, parvçrst par lîdzekli, viòi ir nekritiski kadas virsvaras instrumenti, vai ta bûtu kada valsts ideoloìija vai institucionalizçta konfesijas draudze (Baznîca) – tas nav nemaz tik rets patoloìiskas sirdsapziòas deìeneracijas (izvirzîšanas) gadîjums ka ekleziongçna (kristîgas baznîcas macîbas) neiroze, kas izpaužas parspîlçta vainas un paradu bailçs attiecîba uz neskaitamajam baznîcas instanèu normam, baušïiem un sankcijam un ka beznoteikumu paklausîba un kalpošana iestadei ( attiecîba uz šo var izlasît Eižena Drevermana (Eugen Drewermann) “Kleriker”).

Šada sirdsapziòa ka stûrgalvîgs “Par Es” ir funkcionala sirdsapziòa, kas liek kadai personai nekritiski un bez atbildîgas parbaudes îstenot sistçmas intereses – ta ir ideoloìiska sirdsapziòa, kas uzstajas funkcionalas sirdsapziòas veidola, pie kam personîga atbildîba un personîgais cilvçciskais iespaids par situaciju tiek noklusinati par labu pakïautîbai kadai politiskai vai reliìiskai, vai ekonomiskai instancei.

Domaju, saistîba ar šo sirdsapziòu kïûst “saprotamas” visas tas neìçlîbas cilvçces vçsturç, kas tikušas îstenotas it ka sirdsapziòas varda, - ta ir pavçïu îstenošana, klausîšana pavçlçm, kas ïauj šaut uz cilvçkiem, ka likums pavçl! Par sistçmu aìentiem – un to ir daudz vadîtaju vidû – autors sauc tadus interešu îstenotajus, kurus pastavîgi vada sistçma un sistçmas intereses un mçríi. Sistçmu aìenti ir paròçmuši kadas sistçmas normas un vçrtîbas, kas ir ka viòu “Par Es” kolektîva persona un neapstrîdama autoritate, un tadçjadi psihiski padarîjuši tas par savam tik spçcîgi, ka vairs nepamana svešo orientaciju. Viòi îsteno savas personîgas intereses, orientaciju, vajadzîbas, emocijas kolektivizçtas dzîves pasaules procesa ta, ka vienlaicîgi viòi dzîvo otršíirîgu dzîvi, to neapzinoties.

Sirdsapziòas audzinašana bûtu jaapdoma parsvara brieduma fazçs, kad janoarda tçva tçla virsvadîba un augošajam jaatbrîvo ceïš uz patstavîbu un spçju kritizçt. Ir jamaca diskutçt ar sirdsapziòu, ar tam sfçram, kas, balstoties uz vairak vai mazak autoritaru svarîgo personu ietekmi uz bçrna piedzîvojumu pasauli, ir radîjušas, izveidojušas un raksturojušas “Par Es”. Aizstajot infantilo sirdsapziòu ar personîgo, ir jamaca parvarçt sirdsapziòas konfliktus, bez ta dzîvç nevar iztikt, tie varçtu bût, piemçram, konflikti starp personîgo (seksualo) dzîvi un sabiedriskajam normam vai konflikti starp patçrçtaju prasîbam un godîgumu.

Çtiska kompetence - to ir vçrts atkartot – konstruktîvas sirdsapziòas izveides rezultats. Ko tas nozîmç?

Ja tradicionala vai personîga (pçc Fromma: humanistiska) sirdsapziòa, izòemot autoritaru, funkcionalu, konvencionalu “Par Es” sirdsapziòu – pieprasa orientaciju uz paša paròemtam vadošam vçrtîbam, kas var bût pretruna ar tam, kas ir paròemtas no “Par ES” sistçmas vçrtîbam (vecaki, ìimene, skola, baznîca), tad tadu sirdsapziòas izveidi varçtu nosaukt par konstruktîvu, kas augošai personai droši sniedz informaciju par vadošam normam, tatad, nebaidoties no soda un bez vainas apziòas, saskatot šinîs normas ko vçrtîgu un nepieciešamu. Çtika uzrodas jau agra audzinašanas stadija tad, kad ta noder vçrtîbu apziòas pamodinašanai – çtiska rîcîba tiek îstenota çtiskas vçrtîbas, un cilvçks, kurš macas atpazît çtiskas vçrtîbas un cenšas tas îstenot, ir vçrtîbas saskatošs cilvçks. Autors uzskata, ka pareiza apiešanas ar vçrtîbam nozîmç arî pareizu (un arî atvieglotu) normu pielietošanu, jo – to ir vçrts atkartot – normas ir drošas, saglabatas un iesakòojušas vçrtîbas.

Iepriekš minçtais infantilas sirdsapziòas dzçšanas (jeb aizstašanas) process ar personîgo sirdsapziòu – dažiem tas vispar nekad nenotiek, citiem tas ir uzdevums dzîves garuma – vienmçr norisinasies ka konfliktiem bagata un sapîgam diskusijam pavadîta cîòa par atbrîvošanos no un par kritisku visa “Par Es” kodeksa uztveri. Ta varçs bût arî cîòa par jaunu un brîvi izvçlçtu un personîgi atbildçtu vçrtîbu priekšstatu un agrakas ar normam saistîto vecaku, skolas sabiedrîbas un baznîcas instanèu vçrtîbu pasaules akceptçšanu. Tikai no bailçm brîvs vçrtîbu un normu piedavajums, tikai bezbailîga informacija par normam un vçrtîbam ïauj fiziski veselam cilvçkam atrast ceïu uz personîgo sirdsapziòu, jo tas ir iespçjams tikai no bailçm brîva atmosfçra un, ja izdodas kritiski diskutçt ar bçrnîba un jaunîba uzzinatam un paròemtam sirdsapziòas sfçram un arî atbrîvoties no arçjas ietekmes, piemçram, ar kadas institucionalizçtas baznîcas vçrtçjumu palîdzîbu, tad ta sirdsapziòu saista ar it ka dievišíam, uz pozitîvo virzîtam, jurisdikcija (grçksûdzes praksç) reglamentçtam normam, no kurienes izriet parkapumu un pretçju rîcîbu gadîjumos (pretapaugïošanas lîdzekïi, aborts) pastavîga vainas sajûta.

Vadîtaja çtiska izturçšanas bûs jaatpazîst konstruktîvas sirdsapziòas izveides augïos. Tas nozîmç, individualas personîgas sirdsapziòas attîstîba ïauj ieraudzît savu vçrtîbu apziòu, vçrtîbu sajûtu, uzskatu, kas iegûts no vçrtîbu atpazîšanas un paròemšanas, ka sava veida pieraduma izturçšanos, balstoties uz kuru tad arî tiek pieòemti lçmumi dažadas situacijas. Ja mçs augstak rakstîtaja tikumu uztvçram ka virzîbu pareizai rîcîbai, tad tagad mçs vara definçt uzskatu ka pamata gribas virzîšanu un konstanti pastavîgu rîcîbu, kas ir mûsu izturçšanas un darbîbu pamata. Ja šis uzskats principa ir çtiski orientçts un balstîts uz to, ko mçs nosaucam par paradumiem, tad vadîtajs nevarçs kïût par sistçmu aìentu ar tîri funkcionalu sirdsapziòu, kas nekritiski iesaistas kadas sistçmas sistçmai tipiskas darbîbas, vai ta bûtu valde, vai uzraudzîbas padome, vai iestade vai kada cita komanda vai komisija.

Konstruktîvas sirdsapziòas izveide bez šaubam ir bûtisks faktors vadîtaja çtikas spçju izveidç. Pirms autors pariet pie nakoša, autors uzskata par svarîgu, vçlreiz vismaz visparîgi noteikt to, kas ir sirdsapziòa: saskaòa autora pçtîjumiem ar sirdsapziòu var apzîmçt:

subjektîvo laba un ïauna apziòu, savas rîcîbas un izturçšanas vai neizdarîbas tradicionalas vçrtîbu pazîšanu ka iedzimto visparîgo vçrtîbu apziòu;

to psihisko instanci, kura ir iesakòojušas cilvçka rîcîbu vadošas vçrtîbas, ta ir skaidra vçrtîbu un normu apzinašanas (synteresis) un pçc R. Leja (R. Lay) – vienlaicîgi ta ir parveides instance, kas çtiskas normas pielieto praktiskas situacijas, parbaudot situaciju prasîbu raksturu un izvçrtç situacijas pieprasîto rîcîbu vai neizdarîbu moralo vai tradicionalo kvalitati.

Sirdsapziòa ir mûsu patiesa Es balss, ta ir mûsu personîbas reakcija, un tadçjadi sirdsapziòas izveide ir arî mûsu personîbas attîstîbas mçraukla un otradi.

Komentari.

Teikšu, ak ir visai grûti kaut ko teikt par augstak rakstîto tulkojumu, jo tas ir visai sapiòíerçts un grûti uztverams – vacu skolas gara. Plaši ir pazîstami vacieši ar savam sarežìîtajam teikumu konstrukcijam, bet filosofija tas izpaužas vçl spilgtak. Savukart vienkarši uztveramajas lietas bija grûti saskatît kadus jautajumus, kur gribçtos iebilst. Uz mirkli samulsumu un apjukumu radîja tas, kad izlasîju, ka sirdsapziòa ir iedzimta, bet tad to visu parlasot sapratu, ka runa ir par viduslaikiem un to, ka šeit varçtu bût runa par priekšnosacîjumiem tam, lai sirdsapziòa varçtu attîstîties un veidoties, bet tas jau ir cits jautajums. Tomçr neskatoties uz visu iepriekšteikto ir viens jautajums, kur es ka parvaldîbas nodaïas students tomçr atïaušos uzreiz nepiekrist un varbût paradît šo jautajumu arî no otras puses.

Tatad, runa ir par sistçmas aìentiem ka tos nosauca Berhards Grimms. Viòš saka, ka cilvçki bieži mçdz aizrauties ar darbu un personificç sevi ar šo uzòçmumu vai amatu, kas izpaužas ta, ka viòi jau jauc savas intereses ar uzòçmuma interesçm. Tomçr, šeit ir kada nianse, kas šo izteikumu un apstakïus maina pçc bûtîbas. Tas ir ta, ka jebkurš vadîtajs ir saistîts ar to vietu, kur viòš strada un pirmkart jau viòa ieòemamais amats ir apdraudçts vai pareizak sakot kïûst apdraudçts, ja viòš nerûpçjas par savu uzòçmumu vai pienakumiem, jo, ja viòš nav îpašnieks, tad viòu atlaidîs no darba, bet ja viòš ir îpašnieks, tad viòš bankrotçs un atkal bûs bçdîga situacija. Pie tam, ja darbu zaudç tadçï, ka savus pienakumus veic slikti vai pavirši, tad arî nav viegli atrast citu darbu. Tie ir tîri finansiala rakstura apsvçrumi, kas liek vadîtajam veikt savus pienakumus ïoti cîtîgi un rûpçties par uzòçmumu un ta interesçm ka par sevis  paša interesçm. Es pat gribçtu teikt kaut ko vairak – šie cilvçki nav identificçjušies ar savu darba vietu un tadçï nespçj nošíirt savas intereses no uzòçmuma interesçm, tieši otradi, viòu intereses sakrît pilnîgi perfekti, jo, ja uzòçmumam ir labak tad arî ta darbiniekam ir labaka situacija kaut vai tikai no ta viedokïa, ka viòam ir lielak stabilitate un tas nav maz.

Šeit it ka varçtu jau likt arî punktu, bet manuprat šeit ir vçl viens tads knifiòš, ja ta drîkst izteikties, kuru šeit bûtu jaòem vçra. Proti, šie ta saukti sistçmas aìenti noteikti, ka biežak bûs sastopami, augstakajos vadîbas lîmeòos un nevis zemakajos. Kapçc? Tas tadçï, ka šiem cilvçkiem ir nevis tikai šis faktors, ka viòi ir atbildîgi sava priekša no šî jau aplûkota finansiala viedokïa, bet tie vçl ir saistîti ar uzòçmumu tanî ziòa, ka viòiem ir pakïauts personals un viòi zina, ka, ja viòi slikti stradas un nerûpçsies par šî uzòçmuma interesçm, tad stavoklis tanî pasliktinasies un viena no pirmajam lietam, kas ir novçrojama, ir ta, ka tiek meklçtas izmaksas, kuras varçtu samazinat un tas parasti atrod darbinieku algas, kur atlaižot darbiniekus var samazinat izmaksas. Bet, lai cik dîvaini vai neticami tas arî neizklausîtos, vadîtajiem nepatîk atlaist savus darbiniekus. Tur ir jasaskaras ar negatîvam emocijam un tas ir tas no ka indivîds sevi cenšas pasargat. Turpinot šo aizsakto tçmu par personalu un darbinieku atlaišanu, gribçtos piebilst, ka tas viedoklis, kas rodas skatoties uz to, ka vadîtaji atlaiž darbiniekus vieglu roku tikko ir problçmas un viòiem nav nekadi çtiski apsvçrumi par to, ka tiem cilvçkiem majas ir bçrni un ka tos bûs jabaro un darbu ir grûti. Bet vai kads arî padoma par to, ka šiem cilvçkiem ir jaatbild par tiem cilvçkiem, kuri paliek pie viòiem stradat, ka viòiem jadoma, lai labak atlaižot vienu cilvçku var paglabt varbût desmit no ta, ka viòi paliek bez darba?! Cik bieži tas tiek pateikts, cik bieži viòus kads atbalsta šajos grûtajos, es pat teiktu izšíirošajos momentos, kad ir japieòem lçmumi? Viòi taèu ar šiem lçmumiem ir izcînîjuši to, ka palikuši cilvçki varçs turpinat savu darbu. Jo vai bûtu çtiski ïaut dažu indivîdu dçï atstat bez lîdzekïiem tik daudz citus? Smags jautajums.

Tagad gan varbût arî îsuma viss, ko vçlçjos pateikt sakara ar šo tulkojumu. Vienîgi gribas vçl teikt, ka tas bija diezgan interesanti iepazîties ar Berharda Grimma domu gajienu.

Izmantota literatûra.

Berhard A. Grimm, Ethik des Fürens, Ausburga, tipografija “Edition seminar“

Latviešu valodas vardnîca, Rîga, tipografija “Avots”,  1998.g.

Grînberga u.c., Sinonîmu vardnîca, Rîga, tipografija