Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

 
CATEGORII DOCUMENTE
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Primara arteriala hipertensija

medicīna

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger
BEZIEMESLA SAPJU SLIMĪBA
Primara arteriala hipertensija
Starptautiskais marketings organu transplantacija
Kardioloģisku pacientu medikamentoza aprūpe
Nanozinatne un Nanotehnoloģijas. Nanotehnoloģiju un nanodaļiņu ietekme uz veselību un vidi
ASINIS. ASINSRADE - Embrionala asinsrade t.s. dzeltenuma maisa asinsrade
PROGRAMMA „VESELĪBAI UN DZĪVOTPRIEKAM” - Projekta pieteikuma veidlapa
Ar akūto sirds mazspēju saistīto slimību raksturojums
Koronara sirds slimība (KSS)
Hroniska sirds mazspēja

TERMENI importanti pentru acest document

Primara arteriala hipertensija

Primarai arterialai hipertensijai (PAH) ir daudz cēloņu, no kuriem noteicošie ir ģenētiskie faktori. Parmantotas vajas vietas asinsspiediena regulacijas mehanismos rada apstakļus spēcīgakai arējas vides nelabvēlīgo faktoru ietekmei, kuri veicina arterialo hipertensiju.

No parmantotiem faktoriem būtu jamin arterialo spiedienu regulējošo nervu centru hiperaktivitate un simpatisko šķiedru noradrenalīna depo samazinata ietilpība vai traucēta noradrenalīna atpakaļuzsūkšanas no simpatiskas spraugas, ka rezultata adrenoreceptori ir pakļauti ilgakai mediatora ietekmei. Svarīga nozīme ir arī parmantotai gludas muskulatūras šūnu membranu kalcija kanalu receptoru hiperaktivitatei vai pastiprinatam kalcija jonu transportam caur membranu un kalcija ienakšanai šūna.

Asinsspiediena lielumu nosaka sirds izsviede (minūtes tilpums) un kopēja perifēra pretestība. Raksturīgaka arterialas hipertensijas pazīme – palielinata perifēra pretestība ar normalu sirds izsviedi.

Arteriala hipertensija veidojas ģenētiskas predispozīcijas un nelabvēlīgu arējo faktoru (aptaukošanas, mazkustīgs dzīves veids, parmērīga sals uzņemšana, alkohols, smēķēšana u.c.) mijiedarbība.

Galvenie AH mehanismi:

1.  Palielinata SNS aktivitate

2.  Renalie mehanismi

·                                                  Na aizture

·                                                  palielinata presoro faktoru (renīna) izdale

·                                                  samazinata depresoro faktoru (prostaglandīnu, adrenomedullīna) izdale

3.  RAA sistēmas aktivacija (veicina Na aizturi, vazokonstrikciju, asinsvadu un sirds hipertrofiju u.c. strukturalo parveidošanos)

4.  Endotēlija disfunkcija

5.  Strukturalas kardiovaskularas adaptacijas traucējumi

6.  Natrija transporta parmaiņas caur šūnu membranu

Arterialo hipertensiju veicinošie faktori

Palielinata ķermeņa masa. Liekais svars paaugstina arterialas hipertensijas risku 2 – 6 reizes. Saistība starp palielinatu ķermeņa masu un arterialo hipertensiju visbiežak izpaužas vecuma grupa no 40 līdz 50 gadiem. Samazinot svaru par 4,5 – 5 kg, arterialais asinsspiediens samazinas par 5 – 20 mm Hg.

Metabolais sindroms. Tas raksturojas ar hiperlipidēmiju, adipozitati, insulīna rezistenci un hipertensiju.

Fiziska aktivitate vai mazaktivitate. Personam ar mazaktīvu dzīvesveidu un sēdošu darbu arterialais spiediens ir par 20 līdz 50% augstaks neka fiziski aktīviem indivīdiem. Regulara fiziska slodze (30 minūtes 4 reizes nedēļa) – samazina SAS par 5 – 10 mm Hg.

Varama sals lietošana. Šim faktoram ir īpaša nozīme, ja ir parmantota saļu homeostazes mehanisma nepilnība. Arī vairakos plašos daudzu centru pētījumos pieradīta sakarība starp sals patēriņu un arterialo hipertensiju. Fizioloģiska diennakts varama sals norma ir 1 – 3 g.

Alkohola lietošana. Tiem, kuri katru dienu lieto alkoholu, ir palielinats ka sistoliskais, ta diastoliskais arterialais spiediens vidēji par 6,6 un 4,7 mm Hg staba salīdzinajuma ar tiem, kuri alkoholu lieto vienu reizi nedēļa.

Smēķēšana arī pieder pie sirds un asinsvadu saslimšanas veicinošiem faktoriem.

Vecums. Vīrieši >55 gadiem, sievietes >65 gadiem. Hipertensijas prevalence palielinas ar vecumu.

Psihosocialais stress. Ka īslaicīgs, ta ilgstošs stress veicina arteriala spiediena palielinašanos. Liela loma ir arī nervu sistēmas tipam. Visbiežak arterialas hipertensijas attīstībai pakļauti cilvēki ar šadam nervu sistēmas iezīmēm:

·    ar augstam prasībam pret sevi un apkartējiem

·    emocionali

·    ar noslieci reaģēt „agresīvi” vai arī iekšēji apspiest agresīvas emocijas

·    ambiciozi, atkarīgi no ietekmīgam personam, kas baidas pazaudēt to labvēlību vai baidas paši pazaudēt dominējošo stavokli sava vidē

Hronisku stresu var radīt arī konfliktsituacija ģimenē vai darba, bezmiegs, ierasta dzīves režīma izmaiņas, hroniskas slimības.

    Pacientus ar paaugstinatu arterialo asinsspiedienu ietekmē arī meteroloģiskie apstakļi, īpaši nervozus cilvēkus. Laika maiņa tiem var veicinat spiediena palielinašanos vai pat izraisīt hipertonisko krīzi. Tadi pacienti ir dzīvi barometri, viņi laika izmaiņas jūt pat agrak neka barometrs.

Primaras arterialas hipertensijas iedalījums pēc attīstības stadijam un organu bojajuma.

Hipertensijas smagumu nosaka ne tikai arteriala spiediena lielums, bet arī hipertensijas izraisīto organu bojajumi, kas rodas, pastavot ilgstoši paaugstinatam asinsspiedienam. PVO rekomendē PAH iedalīt 3 pakapēs:

I pakape – nav organu bojajumu.

II pakape – ir vismaz viens no mērķorganu bojajumiem, piemēram,

·    kreisa sirds kambara hipertrofija,

·    acs tīklenes artēriju sašaurinajums,

·    mikroalbuminūrija,

·    aortas koronaro artēriju, miega artērijas un iegurņa artēriju aterosklerotiskie bojajumi.

III pakape – bojajumi aptver vairakus organus un ir izteiktaki. Tie skar:

·    sirdi – stenokardija, sirds infarkts, sirds mazspēja,

·    galvas smadzenes – insults, hipertoniska encefalopatija, parejoši smadzeņu asinsrites traucējumi,

·    acs dibenu – asins izplūdumi tīklenē, redzes nerva tūska,

·    nieres – kreatinīna koncentracija asins plazma > 2mg/dl, nieru mazspēja,

·    asinsvadus – aneirismas atslaņošanas, perifēro asinsvadu oklūzija.

Nearstēta vai nepietiekami arstēta arteriala hipertensija atri progresē un arī atri izraisa minēto mērķorganu bojajumu. Savlaicīga terapijas uzsakšana PAH agrīnas stadijas pasarga no mērķorganu bojajuma.

Hipertensīva krīze (HK) ir sindroms, kam raksturīga pēkšņa un strauja sistoliska un diastoliska asinsspiediena paaugstinašanas, ko pavada smadzeņu vai/un koronaras, ka arī nieru asinsrites un veģetatīvas nervu sistēmas traucējumi. Hipertoniska krīze var būt jebkura arterialas hipertensijas attīstības stadija. Jebkurš augsts asinsspiediens vēl nav hipertoniska krīze.

Pēc klīniskiem simptomiem hipertonisko krīzi mēdz iedalīt 2 tipos:

1.tipa – neatliekami kupējamai krīzei raksturīgi simptomi ir stipras galvassapes, reibonis, slikta dūša/vemšana, uzbudinajums, tahikardija, drebuļi, traucēta redze, krampji, apjukums, miegainība, samaņas traucējumi.

2.tipa – steidzami kupējama krīze ir smagaka un tas raksturīgie simptomi ir ļoti stipras galvassapes, slikta dūša un vemšana, parestēzijas, parēzes, neskaidra apziņa. Bieži vien attīstas sirds mazspēja, akūts infarkts, subarahnoidali asinsizplūdumi, smaga retinopatija, akūta nieru mazspēja. Otra tipa krīzes gadījuma nepieciešama steidzama pacienta hospitalizacija.

Hipertoniskas krīzes iestašanos var provocēt pēkšņa antihipertensīvo līdzekļu, īpaši – adrenoblokatoru lietošanas partraukšana, liela saļu produktu vai ūdens daudzuma uzņemšana, psihoemocionals stress, ilgstošs sasprindzinats darbs, kas saistīts ar paaugstinatu atbildību, arī straujas meteofaktoru izmaiņas. Hipertoniskas krīzes veicinataji var būt daži partikas produkti – siers, vistu aknas, šokolade, banani, kafija, avokado.

Primaras arterialas hipertensijas pacientu arstēšana

Lai maksimali aizkavētu patoloģiskas izmaiņas mērķorganos un uzlabotu pacienta dzīves kvalitati, javeic riska faktoru mazinašanu, ko liela mēra veic ar nemedikamentoziem pasakumiem un asinsspiediena optimizacija ar medikamentiem.

Medikamentoza terapija:

·    Arterialas hipertensijas gadījuma medikamenti jalieto visu mūžu

·    preparata deva bieži jakoriģē

·    medikamenta izvēli ierobežo blakus saslimšanas

·    jaizvēlas preparati ar prolongētu darbību, kuri lietojami 1 – 2 reizes diena

·    vēlams kombinēt vairakus antihipertensīvos līdzekļus ar dažadu darbības mehanismu, kas ļauj tos lietot mazakas devas

Arterialas hipertensijas un tas komplikaciju arstēšanas jaunumi

Arterialas hipertensijas arstēšana pielieto četru grupu medikamentus (A, B, C un D):

·    A - angiotensīna konvertazes inhibitorus (AKE – I) vai angiotensīna receptoru blokatorus (ARB)

·    B – beta – blokatorus

·    C – kalcija kanalu blokatorus

·    D – diurētiskos līdzekļus

Eiropas Hipertensijas biedrības un Eiropas Kardiologu biedrības (EHB/EKB) vadlīnijas rekomendē dažadu antihipertensīvo medikamentu zemu devu kombinacijas. Tas pieļauj vēlak devas palielinat.

Angiotensīna receptoru blokatori

Lai gan vadlīnijas rekomendētais optimalais arterialais asinsspiediens ir <120 (sistoliskais) un <80 (diastoliskais), zinatnieki reali iesaka visiem hipertensijas pacientiem panakt asinsspiediena samazinašanos līdz <140/90 mm Hg, bet augsta riska pacientiem – līdz <130/80 mm Hg (augsta riska hipertensijas pacienti ir tie, kuriem ir pavadošas slimības: cukura diabēts, nieru slimības, koronara sirds vai cerebrovaskulara slimība).

Neefektīva asinsspiediena kontrole, kas nenodrošina asinsspiediena normalizēšanos visas 24 stundas diennaktī, parasti raksturojas ar rīta hipertensiju, kas savukart asociējas ar nopietniem mērķa organu bojajumiem:

·    kreisa kambara hipertrofiju,

·    cerebrovaskulariem bojajumiem,

·    nieru bojajumiem (mikroalbuminūriju)

Cerebrovaskularie notikumi

Rīta hipertensijai ir tiešs sakars ar nopietniem kardiovaskulariem notikumiem (miokarda infarktu, insultiem, pēkšņu navi). Galvenie riska faktori ir hipertensija, smēķēšana, diabēts, dislipidēmija un viscerala aptaukošanas. Insultu risku ievērojami samazina hipertensijas arstēšana, statīnu un antitrombocitara terapija. Sevišķi efektīva ir 24 stundu asinsspiediena kontrole ar ARB, kas aizkavē tieši rīta stundu cerebrovaskularos notikumus.

AKE inhibitori

AKE inhibitori pazemina arterialo asinsspiedienu, mazinot perifērisko pretestību, jo nomac angiotensīna II veidošanos no angiotensīna I.

Lietošana. AKE inhibitorus var lietot par pirmas līnijas preparatiem visas arterialas hipertensijas pakapēs un gadījumos, kad arteriala hipertensija kombinējas ar sirds mazspēju un/vai cukura diabētu.

Iedarbība. AKE inhibitori pazemina asinsspiedienu, kavējot angiotensīnu konvertējošo enzīmu un samazinot angitensīna II izdali. AKE inhibitori netieši pazemina aldosterona līmeni asinīs (tas ir spēcīgs hormons, no kura atkarīga natrija un ūdens aizture organisma). Atslogo sirdi un līdz ar to uzlabo hemodinamiku, jo AKE inhibitori ir gan venozi, gan arteriali vazodilatatori, kuri samazina sirds pirmsslodzi un pēcslodzi, kavē sirds hipertrofiju.

Biežakas blaknes:

·    Reibonis, galvassapes, bezmiegs

·    Klepus (10% pacientu)

·    Hiperkaliēmija

·    Proteīnūrija

·    Pēkšņa hipotensija, tahikardija

·    Izsitumi, reti – angioneirotiska tūska ar laringospazmu

·    Garšas sajūtas parmaiņas, ēstgribas trūkums, slikta dūša

Ieteikumi pacientam. Svarīgi ievērot AKE inhibitoru lietošanas režīmu:

·    arstēšana var būt sekmīga tikai pēc 3 – 4 nedēļam,

·    nemainīt noteikto devu,

·    lietot viena un taja paša laika attiecība pret ēdienreizi; labaku iedarbību var iegūt, lietojot preparatu 1 – 1,5 stundu pirms vai 2 – 2,5 stundas pēc ēdienreizes,

·    lietot viena un taja paša dienas laika,

·    lēnam mainīt pozas, lai izvairītos no ortostatiskas hipotensijas,

·    nekavējoties ziņot arstam par pēkšņiem reiboņiem, drudzi, sapēm kakla un izsitumiem,

·    lietojiet sals aizstajējus tikai tad, ja ta noradīts (daudzi aizvietotaji satur kaliju!),

·    var pasliktinaties garšas sajūta, ēstgriba un samazinaties ķermeņa masa. Parasti tas notiek pēc 2 - 3 mēnešus ilgas lietošanas,

·    izvairīties no emocionalas parslodzes.

Angiotensīna II receptoru antagonisti

Lietošana. Angiotensīna II receptoru antagonistus lieto, ja AKE inhibitorus blakņu dēļ nevar izmantot vispar vai vēlama deva. Angiotensīna II receptoru antagonistiem ir ievērojami mazak blakņu neka AKE inhibitoriem.

Pastav angiotensīna I parveidošanas par angiotensīnu II bez angiotensīnu konvertējoša enzīma līdzdalības, tapēc ar lielaku hipotensīvo darbību ir preparati, kuri bloķē angiotensīna II receptorus, jo blokade izraisa šadu iedarbību:

·    bloķē angiotensīna II vazokonstriktīva darbību,

·    samazina perifēras un centralas nervu sistēmas aktivitati,

·    nomac aldosterona atbrīvošanu,

·    samazina natrija un ūdens reabsorbciju nierēs,

·    stimulē prostaciklīna veidošanos nebloķētas angiotensīna II receptoru stimulacijas dēļ,

·    samazina kardiomiocītu un asinsvadu gludo muskuļu šūnu hipertrofiju un hiperplaziju.

Beta – blokatori pazemina arterialo asinsspiedienu, galvenokart mazinot sirds minūtes tilpumu. Preparata iedarbību var gaidīt tikai pēc 2 – 3 nedēļam. Neregulara lietošana nav efektīva.

Lietošana. Beta adrenoblokatorus izmanto pacientiem ar arterialo hipertensiju un KSS, tahikardiju vai pēc miokarda infarkta.

Iedarbība. Beta adrenoblokatori, parejoši bloķējot beta adrenoreceptorus,

·    samazina sirdsdarbības biežumu,

·    samazina sirds kontrakcijas spēku,

·    palēnina atrioventrikularo vadīšanu,

·    pazemina renīna līmeni asinīs,

·    pazemina asinsspiedienu,

·    pavajina miokarda reakciju uz stresu.

Biežakas blaknes

·    lipīdu līmeņa paaugstinašanas asinīs, bronhiala astma, sirds vadīšanas traucējumi

·    reiboņi, bezmiegs, depresija, bieži miegainība

·    hipoglikēmija

·    bronhu spazmas

·    bradikardija

·    hipotensija

Beta blokatorus lieto kombinacijas ar diurētiķiem, kalcija antagonistiem, alfa adrenoblokatoriem.

Ieteikumi pacientam

Perorala lietošana.

·    Tabletes drīkst sasmalcinat un ieņemt ar šķidrumu vai, norīt veselas tukša dūša un pirms gulētiešanas.

·    Zales ieņemt vienmēr vienada režīma, nemainīt ieņemšanas kartību, ievērojot iedarbības atšķirību, ieņemot pirms vai pēc ēšanas.

·    Neselektīvos preparatus parasti lieto, sadalot dienas devu 3 – 4 daļas, bet var lietot arī retak, jo iedarbība atkarīga no devas lieluma. Jo lielaka deva, jo preparata iedarbība ir ilgaka. Selektīvos preparatus parasti lieto 1 – 2 reizes diena.

·    Ja mainījies preparata iesaiņojums, japarbauda, vai preparats nav ar prolongētu darbību. Tada gadījuma deva janosaka no jauna. Jasazinas ar arstu.

Beta adrenoblokatoru lietošanas partraukšana

Pēkšņa lietošanas partraukšana saistīta ar lielu stenokardijas, hipertensijas vai aritmijas atjaunošanas risku (atkarība no pacientu slimības), parasti fiziskas slodzes laika.

Preparatu partraukšanas sindroms izpaužas ar galvassapēm, hipertensiju, sirdsklauvēm, trīci, aritmiju un svīšanu.

Kalcija antagonisti pazemina arterialo asinsspiedienu, mazinot kopējo perifērisko pretestību, jo izraisa visparēju arterialu vazodilataciju.   

Lietošana. Kalcija antagonistus lieto par pirmas rindas preparatiem vai arī, kad citu grupu preparati ir neefektīvi vai kontrindicēti. Tie ir efektīvi gados veciem pacientiem, īpaši ar izolētu sistolisko hipertensiju, perifēras asinsrites traucējumiem un KSS.

Iedarbība. Kalcija antagonisti kavē kalcija jonu iekļūšanu miokarda šūnas sirds depolarizacijas laika un tadējadi

·    samazina miokarda vajadzību pēc skabekļa

·    atslabina un paplašina koronaros asinsvadus

·    rada antianginalu efektu un novērš stenokardiju

Kalcija antagonisti ir vazodilatatori, paplašina asinsvadu perifērija, iedarbojas hipotensīvi.

Biežakas blaknes

CNS traucējumi: galvassapes, reibonis, miegainība un bezmiegs, vajums, parestēzijas.

Gremošanas traucējumi: nelaba dūša, vemšana, aizcietējumi vai caureja.

Hipotensija, bradikardija.

Ieteikumi pacientam:

Perorala ieņemšana.

·    Visus preparatus ieteicams ieņemt tukša dūša, labak pirms naktsmiera.

·    Gremošanas traucējumu gadījuma drīkst ieņemt kopa ar ēdienu.

·    Prolongētas darbības preparatus drīkst ieņemt kopa ar ēdienu, bet nedrīkst dalīt, košļat vai parkost. Janorij veselus.

Kalcija antagonistus lietošanas partraukšanai jabūt pakapeniskai, lai neatjaunotos slimības simptomi.

Diurētiskie līdzekļi pazemina arterialo asinsspiedienu, mazinot sirds minūtes tilpumu tikai arstēšanas sakuma, kopējo natrija daudzumu organisma un kopējo perifērisko asinsvadu pretestību. Gandrīz vienmēr lieto kombinētas antihipertensīvas terapijas ietvaros, jo diurētiķi novērš šķidruma aizturi un maza deva ļoti reti izraisa blakusparadības. Diurētiskie līdzekļi ir efektīvi arī gados veciem un pacientiem ar hipertensiju un sirds mazspēju. Plaši izmanto kombinētos preparatus.

Iedarbība.

·    Bloķē natrija reabsorbciju nefrona

·    Samazina ūdens reabsorbciju

·    Palielina urīna izdali

·    Samazina asiņu tilpumu

Blakusparadības

·    Hiperglikēmija

·    Hipokaliēmija

·    Hiponatriēmija

·    Holesterīna līmeņa paaugstinašanas asinīs

·    Ortostatiska hipotensija

·    Gremošanas traucējumi

·    Agrunulocitoze

·    Impotence (līdz 20%)

Ieteikumi pacientam:

·    Medikamentu ieteicams ieņemt agri no rīta pēc ēšanas, lai izvairītos no gremošanas traucējumiem.

·    Pozas jamaina lēnam.

·    Ieteikt ēst produktus, kas satur kaliju.

·    Katru dienu parbaudīt ķermeņa masu.

Arstēšanas mērķis – pēc iespējas normalizēt asinsspiedienu (zem 140/90 mm Hg), panakt maksimalu ilgtermiņa kopējas kardiovaskularas saslimstības un mirstības riska samazinašanu. Šaja nolūka javēršas pret visiem modificējamiem riska faktoriem, to skaita smēķēšanas, dislipidēmijas vai diabēta, jaarstē saistītie klīniskie stavokļi un japazemina asinsspiediens.

Hipertensijas pacientu aprūpe

Arterialas hipertensijas arstēšana ar zalēm ir ļoti sarežģīts un komplekss pasakums mūža garuma, ko var izstradat un vadīt tikai arstējošais arsts.

Uzsakot antihipertensīvo līdzekļu lietošanu to iedarbība sakas pēc 2 – 4 nedēļu nepartrauktas lietošanas. Hipotensīvie medikamenti jalieto gadiem ilgi (ar laiku var tikt samazinata deva). Preparata lietošana japartrauc pakapeniski ar obligatu arsta kontroli.

Hipotensīva medikamenta ieņemšanu nedrīkst partraukt pēkšņi. Var rasties „atsitiena efekts” hipertensijas veida. Tas nozīmē, ka asinsspiediens var paaugstinaties līdz sakuma līmenim vai pat augstak. Vienlaikus rodas simpatiskas nervu sistēmas hiperaktivitates simptomi: bezmiegs, uzbudinajums, svīšana, sapes muskuļos, tahikardija.

Informēt pacientu par iespējamu ortostatisku hipotensiju. Apmacīt par veicinošiem un provocējošiem faktoriem, kas paaugstina ģīboņa risku. 

Ortostatiska hipotensija

Normalos apstakļos atras pozas maiņas dēļ (atri ceļoties) asinis parvietojas lejup un uzkrajas ķermeņa un kaju vēnas. Līdz ar to samazinas asiņu pieplūde sirdij, sirds izsviede un asinsspiediens.

Klīniska izpausme: atras pozas maiņas dēļ var pēkšņi samazinaties arterialais asinsspiediens, pat izraisot ģīboni (sinkopi). Šada hipotensija parasti rodas, ja asinsspiediens pazeminas par vairak neka 20/10 mm Hg. Ta rodas, asinīm ieplūstot apakšējas ekstremitatēs, kur asinsvadi ir paplašinati.

·    Vajums, reibonis ir sajūta it ka ir „tumšs gar acīm” un apjukums ir vieglas un vidēji smagas smadzeņu asinsrites samazinašanas pazīmes

·    Fiziska slodze un parmērīga uztura uzņemšana var saasinat simptomus

·    Smagaki smadzeņu asinsrites traucējumi var izraisīt ģīboni un krampjus

Ieteikumi pacientam:

Ja ir aizdomas par ortostatisko hipotensiju, arterialais asinsspiediens jamēra stavus, guļus un sēdus stavoklī.

·    Jainformē pacientu par iespējamu ortostatisku hipotensiju, lietojot antihipertensīvus līdzekļus. Ieteikt pacientiem celties lēnam un izvairīties no ilgas stavēšanas viena poza. Izvairīties no alkohola lietošanas, karstam vannam un dušam.

·    Ieteikt gulēt gulta ar paceltu galvgali, kas veicina natrija aizturi organisma un samazina nakts diurēzi. Ieteikt pirms celšanas no gultas pusstundu pasēdēt un kustēties lēni. Apmacīt pacientu pirms piecelšanas dažas minūtes pakustinat pēdas un pirkstus.

·    Reiboņa gadījuma ieteikt atgulties ta, lai galva būtu zemak par kajam, palielinat šķidruma un varama sals uzņemšanu, ja nav kontrindicēts. Dzert tikt daudz, lai dienas laika nejustu slapes un lai būtu gaišs urīns.

      Lai novērstu un samazinatu pacientu saslimstību ar kardiovaskularam slimībam svarīga ir riska faktoru mazinašana, kas pēc būtības ir dzīvessveida maiņa.

Atmest smēķēšanu (vai samazinat izsmēķēto cigarešu skaitu)

Partraucot smēķēšanu, izmaiņas organisma sakas nekavējoties:

·    Pēc 20 min – pulss un asinsspiediens normalizējas

·    Pēc 8 h skabekļa un tvana gazes līmenis atgriežas normas robežas

·    Pēc 48 h uzlabojas garšas un ožas sajūtas

·    Pēc 72 h kļūst vieglak elpot, jo atslabinas bronhu gluda muskulatūra un palielinas plaušu tilpums

1 gadu pēc smēķēšanas atmešanas atkartota koronara notikuma (miokarda infarkta) rašanas samazinas par 50%

 Svara samazinašana

Mērķis:

·      ĶMI <25 (30) kg/m2

·    Vidukļa apkartmērs: vīriešiem <94 (102) cm; sievietēm <80 (88) cm

Svara samazinašanas ieguvumi - samazinot svaru par 10% samazinas:

·    sistoliskais ainsspiediens - 10 mmHg

·    diastoliskais asinsspiediens - 20 mmHg

·    cukura līmenis asinīs tukša dūša – 50%

·    kopējais holesterīns – 15%

·    kopēja mirstība – 20%

Fiziska aktivitate:

·    Regulara

·    Aeroba

·    30-40 minūtes 3-4 reizes nedēļa

Enerģijas patēriņš kcal

·    Aerobika ~546

·    Skriešana ~800

·    Slidošana, skrituļošana ~384

·    Grīdu mazgašana ~440

·    Peldēšana ~600

·    Dejošana ~210

·    Vingrošana ~355

·    Slēpošana ~690

·    Darza darbi ~390

Kustību veids – 1h

Veselīgs uzturs - No1: taukvielu izvēle!

Taukskabes ietekmē:

·    Lipīdus

·    Trombocītu agregaciju

·    Endotēlija funkciju (dažas taukskabes)

Tauki: kuri ir kuri?

Piesatinatas taukskabes – vissliktakais tauku veids. Piesatinatie tauki sacietē istabas temperatūra.

·    dzīvnieku tauki un dažas tropiskas eļļas (palmu un kokosriekstu)

Nepiesatinatas taukskabes

·    margarīni, gremotaju tauki un gaļa, piens, piena produkti

Polinepiesatinatas taukskabes – labakas ka piesatinatas, istabas temperatūra tie ir šķidra veida

·    Augu eļļas (saulespuķu, kukurūzas, sojas)

Mononepiesatinatas taukskabes – labakais tauku veids

·    Olīveļļa, rapšu eļļa, mandeles, rieksti

Omega-3 taukskabes

·    Jūras veltes, treknas zivis (Arī: sēklas)

·    Papildus labvēlīgas īpašības (antitrombotiskas, antiaritmiskas – samazina pēkšņas naves risku)

Ēšanas paradumi, kas veicina tauku uzkrašanos organisma:

·    Samazinats ogļhidratu un palielinats tauku īpatsvars uztura

·    Graudaugi vairak miltu veida

·    Vairak mīksta, viegli sagremojama barība

·    Ēdiens, kur vienkopus daudz tauku, cukura – konditorijas izstradajumi

·    Daudz konservētu produktu

·    Pieēšanas pirms gulētiešanas

·    Pastiprinata alkohola lietošana

Japievērš uzmanība:

·    Produkta izvēlē, ko satur produkts

·    Produkta pagatavošanas veidam.

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1622
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2014. All rights reserved