Sirds asinsvadu slimību pacienta novērtēšana

Sirds asinsvadu slimību pacienta novērtēšana

Lai precīzi uzstadītu pacientu aprūpes diagnozes, masai nepieciešams precīzi novērtēt pacienta sūdzības, simptomus, ģimenes anamnēzi.

Sapes krūtīs

Raksturojums

aicinat pacientu saviem vardiem aprakstīt sapes - trulas, asas, dedzinošas, vai ir smaguma vai spiediena sajūta

aicinat pacientu salīdzinat pašreizējas un agrakas sapes pēc skalas no 1 līdz 10(10- visstiprakas, 1 - visvajakas sapes)

Sapju sakums un ilgums:

kad sapes sakušas

kads bijis sapju epizodes ilgums

Sapju lokalizacija un izstarošana

aicinat pacientu noradīt, kura vieta sapes jūtamas visstiprak (pozitīvs Levina simptoms: pie krūtīm pacelta sažņaugta dūre: norada uz difūzam visceralam sapēm, kas saistas ar sirdsdarbības traucējumiem

noskaidrot, vai sapes iradiē (parasti uz kreiso roku, žokli, muguru un vēderu)

Sapju izraisītaji un remdētaji:

ko pacients darījis tieši pirms sapju rašanas (atra iešana, salšana, asu ēdienu lietošana)

kas mazina sapes (atpūta, medikamenti, ķermeņa stavokļa maiņa)

Blakussimptomi:

slikta dūša, svīšana, dispnoe, nespēks, dezorientacija

Sapju nozīme

išēmija, ko izraisījusi nepietiekama koronara asinsrite un skabekļa patēriņš, norada uz koronaras artērijas slimību (stenokardija, miokarda infarkts)

mokošas durošas sapes, kas iradiē uz muguru un saniem, var noradīt uz akūtu aortas aneirismas atslaņošanos

asas sapes sirds apvidū, kas iradiē uz kreiso plecu un pastip­rinas elpojot, norada uz akūtu perikardītu

Elpas trūkums (dispnoe)

Raksturojums

kas provocē vai mazina elpas trūkumu?

cik spilvenu pacients izmanto naktī? (Vairaki spilveni norada uz progresējošu sirds mazspēju)

cik daudz pacients var noiet kajam; līdz kuram stavam var uzkapt bez elpas trūkuma?

Elpas trūkuma tips:

piepūles - elpas trūkums ir mērenas fiziskas slodzes laika, pēc atpūtas pariet

nakts lēkmes - pēkšņs elpas trūkums naktī, pacients pamostas no smakšanas sajūtas; pēc sēdus pozīcijas ieņemšanas elpas trūkums pariet

ortopnoja - elpas trūkums guļus stavoklī, pacients izmanto vairakus spilvenus, lai atvieglotu elpošanu

Palpitacija

Raksturojums

vai pacients ir jutis sirdi dauzamies, sitam parak atri vai izlaižot sitienus

vai šaja laika ir bijis reibonis vai ģībonis

kas izraisījis sirdsdarbības traucējumus

cik ilgi epizode turpinajusies

kas darīts, lai epizodi partrauktu

sirds dauzīšanas sajūta parasti ir tahiaritmijas dēļ. Sitiena izlaišana parasti ir priekšlaicīgu atriju vai ventrikulu kontrakciju dēļ

Vajums/nespēks

Raksturojums

kadas darbības pacients var veikt nenogurstot

kas izraisa nogurumu

vai vajums pēc atpūtas pariet

vai vajums kajas kombinējas ar sapēm vai dedzinašanu

nogurumu rada vaja asinsapgade. Sirds nespēj piegadat tik daudz asiņu, cik nepieciešams šūnu metabolisma nodrošinašanai

sirds slimībai progresējot, aizvien mazaka piepūle rada nespēku

kaju vajumu vai tirpšanu izraisa perifēro artēriju vai vēnu slimība

Reibonis un sinkope

Raksturojums

cik sinkopes vai tuvojošas sinkopes epizožu pacients piedzīvojis

vai karstums istaba, bada sajūta, pēkšņa pozīcijas maiņa vai spiediens uz kaklu izraisa sinkopi

cik ilgi pastav reibonis

ka izdodas reiboni partraukt

sinkope ir parejošs samaņas zudums asinsapgades traucējumu dēļ, kas izraisa cerebralu išēmiju. Par sinkopes tuvošanos liecina reibonis, īslaicīga dezorientacija

sinkopi var izraisīt ar sirds slimību saistīta disritmija

Iepriekš izslimotas slimības

Slimības un operacijas anamnēze

Hipertensija, cukura diabēts, hiperlipidēmija vai citas hroniskas slimības, kas var izraisīt vai pasliktinat sirds un asinsvadu slimības

Slimības un hospitalizacija: krūškurvja trauma (iespējama miokarda kontūzija), sapes kakla/ zoba ekstrakcija (iespējams endokardīts); reimatisks drudzis (varstuļu disfunkcija, endokardīts), trombembolija (miokarda infarkts, plaušu embolija)

Ģimenes anamnēze

Noskaidrot, vai pacienta ģimenes locekļiem (vecakiem, vecvecakiem, braļiem un masam, citiem asinsradiniekiem) nav bijušas koronaras artērijas slimības, hipertensija, hiperlipidēmija, diabēts

Dzīvesveids

Noskaidrot, vai pacientam ir sirds un asinsvadu slimību riska faktori, piemēram, smēķēšana, aptaukošanas, ķermeņa masas atra atgūšana pēc diētas ievērošanas, sēdošs dzīvesveids, stress, alkohola lietošana

Vitalie radītaji

Pulsa noteikšana

Pulsu noteikt vienu pilnu minūti; vērot ta regularitati. Salīdzinat apikalo un radialo pulsu (pulsa deficīts)

Asinsspiediena noteikšana

Mērīt asinsspiedienu uz abam rokam un noteikt atšķirību (norma ir 5-10 mm Hg). Ja atšķirība ir lielaka par 10, tas var noradīt uz aortas aneirismu

Noteikt pulsa spiedienu (sistoliskais spiediens mīnus diastoliskais spiediens), lai novērtētu asinsapgadi (30 - 40 mm Hg; norma, mazak par 30 mm Hg norada uz samazinatu asinsapgadi)

Vērot, vai nav pulsus alternans — stipri sitieni mijas ar vajiem (kreisa ventrikula mazspējas pazīme)

Vērot, vai nav pulsus paradoxus - patoloģiska asinsspiediena krišanas ieelpas laika (sirds tamponades simptoms)

Ortostatiskas hipotensijas noteikšana

Autonomie kompensacijas mehanismi ir nepietiekami, lai nodrošinatu stabilu asinsspiedienu stavus pozīcija šķidruma nepietiekamības, ilgstošas guļus pozīcijas, medikamentu, ka alfa-adrenerģiskie blokatori, vai neiroloģiskas slimības gadījuma; pieceļoties rodas pēkšņa hipotensija

Konstatēt, vai ir pulsa un asinsspiediena atšķirības sēdus, stavus un guļus pozīcijas; mērījumi javeic vismaz 3 minūtes pēc pozīcijas maiņas

Ortostatiska hipotensija diagnosticējama, ja, mainot pozīcijas, sistoliskais spiediens krītas par 15 mm Hg vai diastoliskais spiediens - par 5 mm Hg un/vai pulss paatrinas par 15 sitieniem, jaatceras, ka pacientiem, kuri lieto beta-blokatorus, var nebūt kompensatoriskas pulsa paatrinašanas

Ada un ekstremitates

Noteikt adas temperatūru un svīšanu

Silta un sausa ada liecina par pietiekamu asinsapgadi

Vēsa, mitra ada liecina par kompensatorisku asinsvadu sašaurinašanos sliktas asinsapgades dēļ

Noteikt cianozi, dzelti un ksantomas

Cianoze zilgana ada un gļotadas:

Centrala cianoze - zems skabekļa saturs arterialajas asinīs. Konstatējama mēlē un vaigu gļotadas, lūpas. Norada uz kardiorespiratorisku slimību; arī sirds mazspējas vai plaušu tūskas gadījuma

Perifēra cianoze - samazinata ekstremitašu asinsapgade asinsvadu sašaurinašanas dēļ. Novērojama uz plaukstam un pēdam, deguna gala, ausīm; to izraisa aukstums vai obstruktīva perifēro asinsvadu slimība

Dzelte - acu baltumu un adas dzeltenīgums; var liecinat par sirds labas puses mazspēju vai hronisku hemolīzi makslīga sirds varstuļa dēļ

Ksantomas - dzeltenīgi tauku nogulsnējumi uz adas, kas saistami ar hiperlipidēmiju un vainagartērijas slimībam

Nagi un pirksti

Tievas, brūnas līnijas naga pamatnē liecina par endokardītu

Bungvališu pirksti (uztūkusi naga pamatne un palielinats leņķis starp naga platnīti un pirksta mugurējo virsmu) mēdz būt iedzimtas sirdskaites un cor pulmonale gadījuma

Tūskas - patoloģiska seroza šķidruma uzkrašanas mīkstajos audos

Tūskas lokalizaciju ietekmē smaguma spēks - šķidrums uzkrajas bilaterali ķermeņa zemakajas vietas; uz krustiem (gulošiem pacientiem), uz potītēm un pēdam (staigajošiem pacientiem), iespiežot rodas bedrīte

Pirms tūskas klīnisko pazīmju paradīšanas pieaug ķermeņa masa. Tūska ir vēlīns sirds mazspējas simptoms

Tūskas pakapi raksturo iespiestas bedrītes dziļums;

vaja 0-0,6 mm, vidēja 1,5 cm, smaga 2—2,5 cm

Arteriala pulsa palpacija - perifērajam pulsam abas pusēs jabūt vienadam:

Konstatējiet pulsa amplitūdu (piepildījumu), kas atkarīga no pulsa spiediena (starpības starp sistolisko un diastolisko spiedienu); tas ļauj aptuveni novērtēt izsviedes (sis-toles) tilpumu

Vaja pildījuma pulsa cēlonis var būt mazs izsviedes tilpums un perifēro asinsvadu sašaurinašanas (šoks, konstriktīvs perikardīts, tireotoksikoze, bradikardija, atvērts Botalla vads)

Izpalpējiet miega artēriju, lai noteiktu proksimalas aortas pulsa raksturu un iespējamo kreisa varstuļa slimības cēloni