Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Pašvaldību institūcijas Bērnu tiesību aizsardzības nodrošinašanai, pašvaldību palīdzība ģimenēm ar bērniem

socioloģija

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Pašvaldību institūcijas Bērnu tiesību aizsardzības nodrošinašanai,

pašvaldību palīdzība ģimenēm ar bērniem



Normatīvie akti: likums “Par pašvaldībam” (15.p.), “Bērnu tiesību aizsardzības likums” (66. un 67. pants), likums “Par bariņtiesam un pagasttiesam”, likums 'Par socialo palīdzību', “Izglītības likums”, likums 'Par dzīvojamo telpu īri”, likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautajumu risinašana”, Ministru kabineta „Noteikumi par garantēto minimalo ienakumu līmeni un pabalsta apmēru garantēta minimala ienakumu līmeņa nodrošinašanai” (09.12.2003., noteikumi nr. 693), MK noteikumi „Kartība, kada piešķirams, aprēķinams un izmaksajams pabalsts garantēta minimala ienakumu līmeņa nodrošinašanai” (Nr. 96. Izd. 25.02.2003.), MK noteikumi „Kartība, kada ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu” (Nr. 97. Izd. 25.02.2003.), “Rajona, pagasta un pilsētas pašvaldības socialas palīdzības dienesta paraugnolikums” (25.04.1995. MK ieteikumi Nr.2.), Rajona (pilsētas) bērnu tiesību aizsardzības centra paraugnolikums (11.06.96. MK Ieteikumi nr.2), Pirmsskolas izglītības konsultatīva centra paraugnolikums (09.01.96. MK ieteikumi Nr. 1), MK 1999.gada 2.novembra noteikumi nr. 370 „Noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskaja transporta”, MK ieteikumi „Nakts patversmes paraugnolikums” (21.02.1995. MK ieteikumi Nr. 1) u.c.

Pašvaldība ir tuvak ģimenēm neka centralas varas institūcijas. Tas dod lielaku iespēju izvērtēt (testēt) situaciju uz vietas un lemt atbilstoši konkrētas personas vajadzībam. Šai sistēmai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Par priekšrocībam var uzskatīt iespēju precīzak apzinat realo situaciju, iespēju dažadot palīdzības formas un precīzaku to pielietošanu, uzlabojumu vistrūcīgakajam personam ar mazakiem resursiem. Par trūkumiem var uzskatīt augstas administratīvas izmaksas, klientu iekšējas motivacijas samazinašanos gūt (legalus) ienakumus un risinat savas problēmas pašiem, palīdzība bieži vien vairak sasniedz uzstajīgakos un “pabalstu profesionaļus”, atstajot “aiz kadra” trūcīgakas personas.

Pašvaldību kompetence bērna tiesību aizsardzība

Pagasta un pilsētas pašvaldība analizē stavokli bērna tiesību ievērošanas joma, izstrada un realizē bērna tiesību aizsardzības programmu pilsētas vai pagasta administratīvaja teritorija.

Pašvaldība atbilstoši likumam:

   1) sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kuras ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorija dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stavoklim atbilstošu uzturu;

   2) nodrošina  arpusģimenes  aprūpi tiem  bērniem,  kuriem uz  laiku  vai pastavīgi nav savas ģimenes vai  kurus viņu pašu interesēs nedrīkst  atstat šaja ģimenē;

    3) nodrošina bērna tiesības iegūt visparējo vidējo izglītību un sniedz viņiem palīdzību arodapmacība;

   4) organizē mates un bērna primaro veselības aprūpi;

   5) organizē vecaku izglītošanu;

6)  gada par pirmsskolas un arpusskolas bērnu iestadēm, tautas bibliotēkam, bērnu atpūtas organizēšanu;

7)  piedalas adopcijas, aizbildnības un aizgadnības jautajumu risinašana;

8)  organizē darbu ar sociala riska grupas jauniešiem;

9)  sadarbība ar bērnu vecakiem, izglītības iestadēm, valsts policiju, sabiedriskajam organizacijam un citam iestadēm veic likumparkapumu profilakses darbu ar bērniem;

10) veic citus pasakumus bērna tiesību nodrošinašana.

Rajona  pašvaldība koordinē  šo  darbību izpildi.

Bērna tiesību nodrošinašana pašvaldība iesaista sabiedrību, ka arī koordinē sabiedrisko organizaciju darbību.

Par bērna tiesību aizsardzību atbild rajona un vietēja pašvaldība pēc bērna dzīvesvietas. Pagasta (pilsētas) pašvaldība ņem uzskaitē katru tas teritorija dzīvojošo bērnu.

Par bērna dzīvesvietu uzskatama viņa vecaku dzīvesvieta.

Ja bērna vecaki dzīvo dažadas administratīvajas teritorijas, par bērna dzīvesvietu uzskatama mates dzīvesvieta, ja vien ar tiesas spriedumu bērna dzīvesvieta nav noteikta pie tēva vai vecaki par to nav savstarpēji vienojušies.

Laika, kad bērns atrodas arpusģimenes aprūpē, viņa pastavīga dzīvesvieta saglabajas tas pašvaldības administratīvaja teritorija, kura pieņēmusi lēmumu par arpusģimenes aprūpi.

Gadījumos, kad bērns atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamos apstakļos, palīdzību sniedz pašvaldības un valsts iestades pēc bērna atrašanas vietas. Par bērna dzīvībai un veselībai  bīstamiem  apstakļiem uzskatams drošas pajumtes, siltuma, apģērba un bērna vecumam un  veselības stavoklim atbilstoša uztura trūkums, ka arī vardarbība pret bērnu.

Ja bērns viens pats vai kopa ar vecakiem atrodas pagaidu dzīvesvieta, palīdzību un atbalstu viņam sniedz  pašvaldības iestades  pēc pagaidu dzīvesvietas.

Pašvaldību savstarpējo norēķinu kartību par socialas palīdzības sniegšanu nosaka likums 'Par socialo palīdzību'.

Ja aizbildnis vai ģimene, kurai  ir nodots barenis vai bez  vecaku gadības palikušais bērns,  nesaņem likuma  noteiktos uzturēšanas  izdevumus vai socialo palīdzību, bērnam palīdzība nekavējoties nodrošinama no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgas pašvaldības lēmuma  pieņemšanai. No valsts budžeta izmaksatie līdzekļi iekasējami no pašvaldības pēc bērna dzīvesvietas.

Pašvaldības kopa ar Pilsonības un migracijas lietu parvaldes Iedzīvotaju reģistru un citam institūcijam Ministru kabineta noteiktaja kartība piedalas obligato izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites nodrošinašana (regulē MK not. Nr.439 no 28.12.1999.)



Uzskaite tiek veikta un informacija par obligato izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem tiek precizēta katru gadu, un ta attiecas uz bērniem vecuma no sešiem līdz astoņpadsmit gadiem, kuri nav ieguvuši obligato pamatizglītību.

Pašvaldību institūcijas:

1.    Bariņtiesas un pagasttiesas (kompetenci nosaka Civillikums, likums “Par bariņtiesam un pagasttiesam” u.c.);

2.    Domes (padomes) Socialo (..) jautajumu komiteja (kompetenci nosaka likums “Par pašvaldībam” un komitejas nolikums;

3.    Domes (padomes) Izglītības (..) jautajumu komiteja (kompetenci nosaka likums “Par pašvaldībam” un komitejas nolikums;

4.    Bērnu tiesību aizsardzības centrs (vai tml.) (kompetenci nosaka pašvaldība - ņemot vēra MK 11.06.96. ieteikumus nr.2 “Rajona (pilsētas) bērnu tiesību aizsardzības centra paraugnolikums”.

5.    Socialas palīdzības dienests (nodaļa, parvalde), (kompetenci nosaka pašvaldība);

6.    Bērnu un ģimeņu atbalsta centri (kompetenci nosaka pašvaldība);

7.    Bērnu aprūpes iestades (kompetenci nosaka pašvaldība);

8.    Pašvaldības policija (kompetenci nosaka pašvaldība);

9.    Pirmsskolas izglītības konsultatīva centrs (kompetenci nosaka pašvaldība - ņemot vēra MK 09.01.96 ieteikumus Nr. 1 “Pirmsskolas izglītības konsultatīva centra paraugnolikums”;

10.Citas.

Rajona vai pilsētas Bērnu tiesību aizsardzības centrs

Rajona padome vai pilsētas dome var veidot tas pakļautība esošu iestadi - Bērnu tiesību aizsardzības centru, kas savas kompetences ietvaros koordinē, īsteno un analizē bērnu tiesību nodrošinajumu attiecīgaja teritorija.

Centra galvenie uzdevumi:

1.    izveidot un uzturēt bērnu tiesību aizsardzības sistēmu attiecīga rajona (pilsētas) teritorija;

2.    sadarbība ar medicīnas iestadēm, tiesu iestadēm, macību un audzinašanas iestadēm, Izglītības un zinatnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centru, citam pašvaldībam, ka arī ar sabiedriskajam organizacijam, kuru kompetencē ir bērnu tiesību aizsardzība, koordinēt, uzraudzīt un apsekot bērnu tiesību nodrošinajumu;

3.    sniegt bērniem, vecakiem, pedagogiem, socialajiem darbiniekiem un citam ieinteresētajam personam konsultatīvu palīdzību bērnu tiesību nodrošinašanai un realizēšanai;

4.    nodrošinat attiecīga rajona (pilsētas) teritorija bērnu, vecaku, pedagogu, socialo darbinieku un bariņtiesu un pagasttiesu locekļu izglītošanu bērnu tiesību aizsardzības joma;

5.    apkopot un sniegt vecakiem, skolam, bērniem un jauniešiem informaciju par macību un audzinašanas iestadēm, arodapmacības vai papildizglītības iespējam, lai palīdzētu katram bērnam izvēlēties macību iestadi izglītības turpinašanai līdz pilnīgai pamatizglītības apguvei vai amata iegūšanai;

6.    ar masu informacijas līdzekļu starpniecību informēt sabiedrību par bērnu tiesību aizsardzības stavokli Latvija;

7.    sadarbība ar Skolu valdi nodrošinat skolas vecuma bērnu uzskaites datu savakšanu no attiecīga rajona pagastiem un pilsētam, ka arī pastavīgi koordinēt minēto darbu; novērst bērnu tiesību parkapumus valsts, pašvaldību un privatajas macību un audzinašanas iestadēs.

Centra direktoru pieņem darba un atbrīvo no darba rajona (pilsētas) padome (dome), kura informē par to Izglītības un zinatnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centru.

Centra darbojas Skolu valdes arsts, psihologs, bērnu tiesību aizsardzības inspektors un metodiķis (galvenais specialists).

Par Centra darbību un attiecīgajiem priekšlikumiem Centra direktors informē rajona (pilsētas) Skolu valdi un pašvaldību.

Sociala palīdzība bērniem

Pašvaldību palīdzību ģimenēm ar bērniem organizē Socialas palīdzības dienests (nodaļa, parvalde) u.c. Parasti šī institūcija arī gatavo pašvaldības lēmumu projektus par šiem jautajumiem.

Ministru kabineta noteikumi “Par trūcīgo ģimeņu socialas palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiala stavokļa novērtēšanu” paredz, ka gadījuma, ja vairaku  pabalstu  pieprasījušo ģimeņu materialais stavoklis ir vienads un pašvaldības finansu iespējas ir ierobežotas, pabalsts piešķirams šada secība:

1. bērniem līdz 15 gadu vecumam;

2. bērniem pēc 15 gadu vecuma, ja viņi apmeklē visparizglītojošo skolu un nav stajušies laulība;

3.  personam  ar smagu  invaliditati  un pensijas vecuma personam, kuram nav apgadnieku;

4. invalīdiem un pensijas vecuma personam;

5. parējiem.

Lai noteiktu, vai ģimenei ir tiesības saņemt pabalstu, pašvaldība, pamatojoties uz iztikas līdzekļu deklaracija noradītajam ziņam, valsts un pašvaldību institūciju, ka arī citu juridisku un fizisku personu rīcība esošajam ziņam un socialas palīdzības dienesta darbinieka veikto aprēķinu, novērtē ģimenes kopējos ienakumus, kustamo un nekustamo mantu, likumīgo apgadnieku iespējas dot uzturu, ka arī citus resursus, kas ietver iespējas palielinat pelnīt spēju, atrast darbu un gūt ienakumus, izmantojot savu īpašumu.

Ģimene atzīstama par trūcīgu, ja:

1. tas ienakumi pēdējo trīs mēnešu laika neparsniedz 75% no Ministru kabineta noteikta krīzes iztikas minimuma mēnesī uz katru ģimenes locekli;




2. tai nepieder naudas līdzekļi, kuru apmērs ir lielaks par 200 latu;

3. tai nepieder īpašums, kura vērtība parsniedz 3000 latu;

4. tai nav apgadnieku, kuri spēj dot uzturu;

5. ta nav noslēgusi uztura līgumus.

Par īpašumu šajos gadījumos nav uzskatama dzīvokļa iekarta, apģērbs un sadzīves priekšmeti, kas ģimenei pieder brīdī, kad tiek noteiktas tas tiesības saņemt pabalstu.

Ja pašvaldībai tiek uzticēta ģimenei piederošas majas vai privatizēta dzīvokļa pardošana,  attiecīga  nekustama  īpašuma vērtību uz trim mēnešiem neieskaita kopēja īpašuma vērtība.

Ģimenes materiala stavokļa izmaiņas pabalsta saņemšanas laika vērtē socialas palīdzības dienesta pilnvarots apsekotajs.

Apgadnieka iespēju novērtējums

Tas pašvaldības socialas palīdzības dienests, kuras administratīvaja teritorija ir apgadnieka  dzīvesvieta, novērtē apgadnieka iespējas pilnība vai daļēji  dot  pabalsta pieprasītajam uzturu un sniedz savu atzinumu par tam. Atzinumu sagatavo,  pamatojoties  uz  pabalsta  pieprasītaja vai viņa apgadnieka iesniegumu.

No pienakuma dot uzturu apgadnieku  var  pilnība atbrīvot, ja:

1. apgadnieks  ir  pašvaldības trūcīgo ģimeņu  socialas palīdzības pabalsta saņēmējs;

2. apgadniekam nepieder kustamais un nekustamais īpašums un nav citu  ienakumu, izņemot  valsts  pabalstus  un pensijas;

3. apgadnieks neizvairas no darba un viņa ienakumi pēdējo trīs mēnešu laika neparsniedz 75% no Ministru kabineta noteikta krīzes iztikas minimuma mēnesī uz katru ģimenes locekli.

No pienakuma nodrošinat kopšanu (turpmak teksta  - 'aprūpe') apgadnieks atbrīvojams, ja viņš  slimības vai smagas  invaliditates dēļ nespēj pilnība  vai  daļēji  nodrošinat  aprūpi. Ja apgadnieks atzīts par trūcīgu, pašvaldība  var  ņemt vēra arī attalumu no apgadnieka dzīvesvietas līdz pabalsta  pieprasītaja  dzīvesvietai  un  pilnība  vai daļēji atbrīvot apgadnieku no pienakuma sniegt aprūpi.

Pabalsta piešķiršanas kartība

Pabalsta piešķiršanai nepieciešamo ģimenes materiala stavokļa novērtējumu izdara, pamatojoties uz deklaracija noradītajam ziņam, apsekošanas rezultatiem, valsts un pašvaldību institūciju, ka arī citu juridisku un fizisku personu rīcība esošo informaciju.

Deklaracija noradītas ziņas var parbaudīt izlases kartība.

Socialas palīdzības dienesta un ta parraudzība esošo institūciju sniegtas palīdzības izplatītakas formas:

Palīdzība bez vecaku gadības palikušiem bērniem

Sociala grupa:            Bez vecaku gadības palikušie bērni

Nonak redzesloka:

Bariņtiesa vai BTAC ziņo par krīzes situaciju ģimenē vai citiem apstakļiem.

Socialas palīdzības nodaļas specialisti informē Bariņtiesu un BTAC par problēmam ģimenē.

Sniegta palīdzība:

1.   Ievieto institūcija, kas sniedz diennakts aprūpes pakalpojumu.

2.   Nodrošina bērniem nepieciešamo psiholoģisko palīdzību.

3.   Kopa ar Bariņtiesu un BTAC strada ar ģimeni un meklē risinajumu.

4.   Pēc pilngadības sasniegšanas palīdz dzīvokļa jautajuma risinašana un sniedz atbalstu patstavīgas dzīves uzsakšanai.

Pēc palīdzības saņemšanas:

Bērns vai nu atgriežas ģimenē, vai tam atrod aizbildni, audžuģimeni, vai bērns uzaug institūcija. 18 gadus sasniegušie saņem dzīvokli un var uzsakt patstavīgu dzīvi.

Problēmpunkti:

1.   Līdz šim parak maz tiek izmantota bērnu ievietošana audžuģimenēs. Institūcijas ir augstakas izmaksas, bērni nav tik labi sagatavoti dzīvei.

2.   Audžuģimenēm un aizbildņiem nav būtiskas funkciju atšķirības, taja paša laika to finansējums daudzviet Latvija ievērojami atšķiras.

3.   Nav skaidrība par dzīvokļu piešķiršanu bareņiem jau tuvakaja nakotnē. Ka veidosies piešķiramo dzīvokļu fonds? Vai bareņi tos varēs saņemt īpašuma?

Palīdzība trūcīgam ģimenēm

Sociala grupa:            Trūcīgas ģimenes

Nonak redzesloka: Vēršas pēc palīdzības Socialas palīdzības nodaļa, Bariņtiesas vai medicīnas iestažu pieteikumi. Nepieciešams atbalsts dzīvokļa un komunalo maksajumu segšanai, sociala dzīvojama platība, partika, apģērbs un veselības aprūpe. Pēc pašvaldību sniegtajam ziņam Valsts Bērna tiesību aizsardzības centram, 2000. gada  Latvija konstatēti 1110 gadījumi, kad bērni atstati bez minimaliem iztikas līdzekļiem, 1236 gadījumi, kad bērni atstati bez uztura un 730 gadījumi, kad bērni atstati bez veselības aprūpes.

Sniegta palīdzība:



1.   Pabalsts dzīvokļa un komunalo maksajumu segšanai.

2.   Socialas dzīvojamas platības piešķiršanas organizēšana.

3.   Brīvpusdienas skolniekiem.

4.   Zupas virtuve.

5.   Apģērbs no humanas palīdzības sūtījumiem.

6.   Socialais darbs ar ģimeni - SPN  vai tas deleģēta institūcija sniedz konsultacijas un nepieciešamo atbalstu, lai veicinatu iespējas izkļūt no krīzes situacijas.

7.   Dzīvokļu paradu vadīšana.

8.   Naudas pabalsts.

9.   Veselības aprūpe - konsultacijas un nepieciešamības gadījuma pacienta līdzdalības maksajumu segšana.

10. Trūcīgo ģimeņu izziņu izsniegšana personam nodokļu atvieglojumu saņemšanai.

Problēmpunkti:

1. Šada palīdzība neapšaubami ir nepieciešama iedzīvotajiem, kuri nonakuši krīzes situacijas, tomēr liela daļa gadījumu SPN ir pasīva puse (gaida pieteikumu), šo palīdzību saņem iedzīvotaji, kuri:

1)  ir pietiekami informēti par iespējam saņemt palīdzību;

2)  paši pietiekami aktīvi šo palīdzību meklē;

3)  var pieradīt, ka viņu legalie ienakumi ir zemaki par Ministru kabineta un pašvaldības noteikto slieksni.

Rezultata notiek tada ka pabalstu saņēmēju profesionalizacija - veidojas iedzīvotaju grupas, kas “prot” saņemt pabalstus. Taja paša laika ir iedzīvotaji, kuriem tas varbūt ir vairak nepieciešams, bet saņemt to liedz iemaņu trūkums un tadas rakstura īpašības ka kautrīgums, neuzņēmība un godīga attieksme pret ienakumu deklarēšanu.

Piemēram, Jūrmala 5% no ģimenēm, kas vēršas SPN, nesaņem materialu palīdzību, 59% saņem palīdzību ne biežak ka reizi gada, 41 % ģimeņu to saņem 2 - 4 reizes gada.

6% ģimeņu pēc vienreizējiem pabalstiem nespēj izkļūst no radušas krīzes un tam nepieciešama regulara palīdzība. 

Lai palīdzības sadalē mazinatu “stiprako elkoņu efektu” (šai paradībai piemērotaka vieta ir uzņēmējdarbība), palīdzības piešķiršana kritērijs nedrīkst būt potenciala saņēmēja uzstajīgums.

Socialo dzīvojamo platību piešķiršana

Sociala grupa:   Pretendenti uz socialo dzīvojamo platību  un socialo maju iemītnieki

Nonak redzesloka:

1.   Pēc tiesas sprieduma par īres līguma laušanu.

2.   Bariņtiesa vai BTAC informē SPN par krīzes situaciju ģimenē ar bērniem.

3.   Vēršas SPN pēc  palīdzības dzīvokļu jautajumos.

Pēc pašvaldību sniegtajam ziņam Valsts Bērna tiesību aizsardzības centram, 2000. gada  Latvija konstatēts 1501 gadījums, kad ģimenes ar bērniem izliktas no dzīvokļiem bez citas apdzīvojamas platības ieradīšanas.

Sniegta palīdzība:

1.   Socialais darbs

2.   Iekartošana socialajas majas, socialajos dzīvokļos.

Pēc palīdzības saņemšanas:

6 mēnešus cilvēkiem ir iespēja izmantot pajumti par pazeminatam cenam. Daļa izkļūst no radušas krīzes un atrod piemērotu risinajumu, citi kļūst par ilglaicīgiem socialo maju iemītniekiem.

Problēmpunkti:

1.   Ierobežoto resursu dēļ ne visiem, kuriem nepieciešama sociala dzīvojama platība, ir iespēja to saņemt.

2.   Ne visiem, kuri izmanto socialo dzīvojamo platību, ta ir nepieciešama. Piemēram, pieaugušas personas, kuras par mēru lieto alkoholu, ja to apgadība nav citas personas, nebūtu jaievieto socialajas majas, jo šie cilvēki padara neciešamus apstakļus parējiem socialo maju iemītniekiem.

3.   Pašvaldības tērē ievērojamus līdzekļus socialo dzīvokļu remontam, lai savestu tos laba stavoklī. Liela daļa gadījumu iemītnieku attieksme pret dzīvojamam telpam padara šīs investīcijas bezjēdzīgas.

Ļoti izplatīta atbalsta forma ir piemaksa pie sabiedriska transporta līdzekļa mēnešbiļetēm skolniekiem (galvenokart saskaņa ar MK 1999.gada 2.novembra noteikumiem nr. 370). Trūcīgo ģimeņu bērniem pašvaldības nereti sabiedriska transporta izmaksas kompensē pilnība.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1303
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site