Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

CELŠANAS MAŠĪNU RAKSTURĪGAKIE ELEMENTI

tehnika

+ Font mai mare | - Font mai mic






DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

CELŠANAS MAŠĪNU RAKSTURĪGAKIE ELEMENTI

Celšanas mašīnu konstrukcijas ir ļoti dažadas. Tomēr vairumam mašīnu kravas tvērēji, lokanie elementi, trīši, trices, zvaigznītes, spoles, sprūdierīces, bremzes un citas raksturīgakas detaļas un mezgli ir līdzīgi.

                                                  1. Kravas tvērēji


Kravas tvērējus izmanto, lai samazinatu kravas piekaršanai nepieciešamo laiku un atvieglotu stradnieku darbu. Kravas tvērējiem jabūt vienkaršas konstrukcijas, ar lielu darbības drošumu un mazu pašsvaru. Gabalkravas un tara ievietotas kravas transportēšanai var izmantot kašus un cilpas, beramo materialu parvietošanai izmanto pašgrabjus, kausus un kublus.

Kaši un cilpas.   Kaši un cilpas ir tvērēji, pie kuriem, izmantojot palīgtroses, piekar parvietojamo gabalkravu.  Kašus un cilpas kaļ vai štancē no kvalitatīva tērauda 20. Pēc izgatavošanas kasi atkvēlina, lai likvidētu iekšējos spriegumus. Celšanas mašīnas, kuru celtspēja ir liela, izmanto arī no štancētam plaksnēm sakniedētus kašus. Tie ir vieglak izgatavojami, lētaki un drošaki darbība neka kaltie kaši.


Vienžubura kaši.  Vienžubura kaša (1. zīm.)  augšgals ir cilindrisks, tam uzgriezta metriska vītne vai trapecvītne. Kaša apakšgalu veido izliektu, pie tam šķēlumam kaša izliektaja daļa parasti ir aptuvenas trapeces forma.

              

                         1. zīm.  Vienžubura kasis un spēki, kas iedarbojas uz to

Kaša vītņoto daļu parbauda stiepē, izmantojot formulu    

                                            ,

kur  Q – kravas svars (N);    d1 - vītnes iekšējais diametrs (mm).                

Ievērojot aprēķina neprecizitati un detaļas nozīmīgumu, parasti pieņem, ka pieļaujamais stiepes spriegums [σst] = 50…60 N/mm

Vītņoto daļu parbauda arī virsmas spiedē pēc formulas    

                                            ,                    [p]  = 25…35 N/mm

kur  s - vītnes solis (mm);    d - vītnes arējais diametrs (mm);    H - uzgriežņa augstums (mm).

Kaša izliektas daļas stiprības parbaudei šķēluma  A – A var izmantot formulu

                                           

kur  σ  - pilnais  normalais  spriegums  karta,  kas  atrodas  attaluma   y   no  šķēluma  laukuma 

              smaguma centra  s  ( zīm.);

       Q - uz  šķēluma  smaguma centru parnestais spēks,  kuru pieņem par pozitīvu, ja šis spēks  

              rada stiepes spriegumus, vai par negatīvu, ja šīs spēks rada spiedes spriegumi;

        F  - šķēluma laukums;        Ml  - lieces moments.   Moments tiek uzskatīts par negatīvu, ja  kaša  liekuma  radiuss  šī    momenta   ietekmē  palielinas, un  par  pozitīvu,  ja  liekuma radiuss samazinas.  Šķēluma      A-A  (1.zīm.)                   Ml = - Q ( e1 + a/2 ) = - Q r;

         e1  - atstatums no šķēluma smaguma centra līdz materiala kartai kaša ieliekuma pusē;

          a  - kaša mutes diametrs;          r  - smaguma līnijas liekuma radiuss dotaja šķēluma;


k  - šķēluma formas koeficients, kas atkarīgs no šķēluma formas un liekuma radiusa.

                                                    zīm. Kaša šķērsgriezums

Dažadam šķēluma formam atrasti koeficienta  k  izteiksmi.

Maksimalie  stiepes spriegumi rodas materiala karta  kaša ieliekuma puse,  kur   y = - e1 ( zīm.):                      σst = + 2 Q e1 / k F a ,                                                                       (1)

 bet maksimalie spiedes spriegumi – materiala karta kaša izliekuma pusē, kur    y = + e2:             

                               σsp= - 2 Q e2 / k F( a+ 2h)                                                                (2)

Divžuburu kaši.  Divžuburu kaša (3. zīm.) vītņotas daļas stiprības parbaudi izdara tapat ka  vienžubura kasim, bet divžuburu kaša žuburi japarbauda šķēlumos A-A  un  B-B, pieņemot, ka uz


                                                   

                                               3. zīm.  Divžuburu kasis un spēki

 

katru žuburu iedarbojas kravas svars 2Q/3. Šķēluma  A-A  virzienu atrodam, savienojot kaša mutes centru ar punktu, kura simetrijas ass krusto kaša apakšējo kontūrlīniju. Lai divžuburu kaša stiprības parbaudei varētu izmantot vienžubura kasim atrastas formulas (2-1) un (2-2), jaaprēķina palīgtrosei pielikta spēka P komponente, kas darbojas perpendikulari šķēlumam A–A:

                                                 

kur –  -  palīgtroses slīpuma leņķis (      - šķēluma A – A slīpuma leņķis.             Savukart       .

Atrasta P vērtība jaievieto formulas (2-1) un (2-2) spēka Q vieta. Pieļaujamo spriegumu ieteicams izvēlēties atkarība no celšanas mehanisma darbības režīma. Parasti [] ≈100 N/mm.

Cilpas kaļ no viena metala gabala (4. zīm. a) vai arī samontē no vairakiem gabaliem (4.zīm. b). Vienadas celtspējas gadījuma cilpas izmēri un svars ir mazaki par kaša izmēriem un svaru, bet ekspluatacija cilpa ir visai neērta, jo kravas piekaršana pie cilpas prasa vairak laika.

Kalta viengabala cilpa ir statiski nenoteicama sistēma. Ar nelielu tuvinajumu var pieņemt, ka uz sanu stieni iedarbojas stiepes spēks   P = Q / (2cosα)  un  lieces moments   M≈ Ql /13.

Traversa  tiek  spiesta  ar spēku    Q= (Q / 2),  tas   vidēja  šķēluma  darbojas  lieces  moments M= Q l / 6.  Viengabala un vairakgabalu cilpu vītņotas daļas stiprības aprēķinu izdara

tapat ka kasim. Vairakgabalu cilpai sanu stieņa stiepes spēks un traversa spiedes spēks nosakami pēc tam pašam formulam ka viengabala cilpai.  


                                                    

                                                   4. zīm.  Cilpas

                              a – viengabala cilpa;  b – vairakgabalu cilpa; 

                                      1 – kats;  2 – stienis;  3 – traversa

Maksimalais lieces moments traversas vidēja šķēluma ir     

                                                           M = .


Cilpas izgatavo no parastas kvalitates tērauda  St.3.  Pieļaujamais lieces spriegums        l]=  80 …100 N/mm.

                            5. zīm. Troses pievienošana pie kaša vai metalkonstrukcijas

             a – ar spīlēm;  b – ar špleisējumu;  c – ar konisku čaulu;  1 – spīle;  2 – skava

Piekares izmanto kašu, cilpu un citu kravas tvērēju piekaršanai pie trosēm, ka arī trošu pievienošanai  pie  celtņa  metalkonstrukcijas  elementiem.  Piekares  konstrukcija  atkarīga no

kravas svara un izmēriem. Ja kravas svars un izmēri ir nelieli un krava tas parvietošanas laika drīkst grozīties, kravu piekar pie viena troses zara. Kaša piekare šai gadījuma sastav no skavas, ko  aptver  troses  brīvais  gals,  kuru  pie troses zara piestiprina ar spīlēm  (5. zīm.a)  vai ar  t.s.

 špleisējumu, t.i., ar brīva gala stiepļu ievijumu troses zara (5. zīm.b). Piekari ar šplēisējumu, ja

ta izveidota kvalitatīvi, uzskata par visdrošako. Tas trūkumi: nav iespējams veikt precīzu stiprības aprēķinu, piekares izveidošana saistīta ar lielu laika patēriņu.

Skavas, kuras lieto lai aizsargatu trosi pret bojajumiem ir normalizētas, to izmēri atkarīgi no troses diametra. Lai troses brīvais gals neizslīdētu no savienojuma, berzes spēka, kas iedarbojas uz troses galu, jabūt ne mazakam par aktīvo spēku, ko rada kravas svars, t.i., jabūt izpildītam nosacījumam             .               Pēc normam .

Tatad minimalais spīļu skaits     ,       kur   Q -  kravas svars;   s = 2;

         f   -  slīdes berzes koeficients trosei pret trosi un pret spīli;             

       2P – spiedes spēks, ko var attīstīt viena spīle;              P1 = πd12st ] / 4∙1,3.   

        d  – vītnes iekšējais diametrs.         


Pieļaujamais stiepes spriegums spīles vītņotajiem galiem ir  (tēraudam St.3). Kasi pie troses vai trosi pie metalkonstrukcijas var pievienot izmantojot arī konisku čaulu, kura ievelkot troses brīvo galu, kam iepriekš atvij un atloka stieples (5. zīm. c). Čaulu pēc tam pielej ar svinu. Ja jaceļ smagaka krava (Q >3T), kasi piekar pie diviem vai vairakiem troses zariem, šim nolūkam izmantojot piekares ar vienu vai vairakiem trīšiem.

                                                   6. zīm.  Īsa piekare                                                         

 Lieto divu veidu piekares – garo un īso piekari.  7. zīm. redzam gara  piekare ar  īso  kasi,  bet   6. zīmējuma - īsa piekare ar garo kasi.


                                              

                                               7. zīm.  Gara piekare 

                                                

Knaibles un spīles. Parvietojot vienada izmēra un formas gabalkravu liela daudzuma, izdevīgi  lietot  knaibles un spīles,  kuras, sakot kravas celšanu, automatiski satver kravu, bet pēc


kravas  nolaišanas  automatiski atbrīvo to.  Kravas  satveršanas  un  atbrīvošanas  laiks  līdz ar to

                                        

                                        8. zīm. Knaibles un ekscentra spīle

               a, b  – knaibles gabalkravas parvietošanai;  c – knaibles ar regulējamu   

                                         žokļu atvērumu;  d – ekscentra spīle

ievērojami samazinas. Knaibļu un spīļu konstrukciju izvēlas atbilstoši kravas gabalu formai un izmēriem.   8. zīmējuma a, b un c paradītas dažadu knaibļu principialas shēmas, bet                     8. zīmējuma  d – ekscentra spīles principiala shēma. Knaibļu aprēķins. Gabalkravas satveršanai izmanto berzes spēkus, kas attīstas, knaibļu žokļiem piespiežoties pie kravas ar normalspēkiem N   (9.zīm.).


Žokļu piespiešanas spēkus  N atrodam,  izmantojot vienadojumu    S l1 = N l2,   N = S l1/l

                                        9. zīm. Knaibles un spēki, kas iedarbojas uz tam

Lai krava neizslīdētu no knaibļu žokļiem, jabūt izpildītam nosacījumam     T = f N≥Q/2,

kur  f – berzes koeficents knaibļu žokļu un kravas saskarvirsmas;   Q – kravas svars.

Ekscentra spīles aprēķins. Šo kravas tvērēju izmanto lokšņu un plakšņu transportēšanai. Transportēšanas laika loksne vai plaksne atrodas vertikala stavoklī. Ekscentra spīle (10. zīm.) sastav no cilpas  1, skavas 2 un ekscentra 3. Zīmējuma paradīti arī spēki, kas iedarbojas uz spīli kravas celšanas laika. Lai spīle satvertu un noturētu plaksni 4, plaksnes svars Q nedrīkst būt lielaks par spīles un plaksnes saskarvirsmas darbojošos berzes spēku T un T summu                                    

            kur   f1  un  f2 – slīdes berzes koeficienti.

Vertikalais spēks, kas darbojas uz ekscentru, aprēķinams pēc formulas

                                             P = Q - T2.

No šīs formulas iegūstam      ,        tatad        .       

          Vienkaršojot pēdējo izteiksmi, atrodam spīles darbības nosacījumu   ,

vai ,    kur   ρ1 – berzes leņķis

          Ja šis nosacījums ir izpildīts, plaksne iesprūst starp ekscentru un skavu.


                        10. zīm. Ekscentra spīle un spēki, kas iedarbojas uz to


Pašgrabji.  Beramo materialu (akmeņogļu, rūdas, grunts utt.) parvietošanai izdevīgi lietot pašgrabjus. Tiem kravas iekraušanas un izkraušanas operacijas ir automatizētas, tapēc pašgrabju darba ražīgums ir lielaks neka kausu, kublu un citu pusautomatisko tvērēju ražīgums, kuriem parasti automatizēta ir vienīgi kravas izbēršana.

                                    11. zīm.  Vientroses pašgrabja shēmas

                                              a  – iegrabšana;  b – izbēršana

Biežak lieto vientroses un divtrošu pašgrabējus, ka arī dzinējpašgrabējus (pasgrabējus, kuru žokļu aizvēršanai izmanto atsevišķu ar dzinēju darbinamu mehanismu).

Vientroses  pašgrabjus var piekart pie jebkura celšanas mehanisma kaša. Šadu pašgrabi parasti

lieto, ja paredzēts celšanas mašīnu periodiski izmantoto gan gabalkravas, gan beramo materialu transportēsanai. 11. zīmējuma a un b - paradītas izgrabšanas un izbēršanas operacijam atbilstošas vientroses pašgrabja principialas shēmas.

Divtrošu pašgrabjiem (1zīm.), salīdzinajuma ar vientrošu pašgrabjiem ir lielaks darbības

drošums,  lielaks darbības atrums un tatad lielaks arī darba ražīgums.  Divtrošu pašgrabim ir divi


                                                   1 zīm.  Divtrošu pašgrabja shēmas

                                a – nolaišanas;  b – iegrabšanas;  c – celšana;  d – izbēršana

žokļi 1, kas ar stieņiem 2 pievienoti augšējas traversas 3.  Žokļi kustīgi pievienoti arī pie apakšējas traversas 4. Traversas piekaršanas troses 5 un 6 uztinas katra uz savas spoles, kuras darbinamas neatkarīgi viena no otras. Apakšējas traversas trose 6 aptver trīši 7. Darbības sakuma, pašgrabi nolaižot, troses 5 un 6 notinas no spolēm uz žokļi 1  iecērtas transportējama materiala. Kravas iegrabšanas laika trose 5 ir atbrīvota, bet trose 6 uztinas uz spoles un aizver pašgrabja žokļus 1.  Aizvērta pašgrabja transportēšanas laika abas troses ir pievilktas, bet, kravu izberot, trosi  6 atbrīvo.

Dzinējpašgrabjus  piekar pie celšanas mehanisma kaša.  Žokļu aizvēršanai izmanto telferu vai kadu citu mehanismu, kas sastav no dzinēja, parvada un spoles, uz kuras uztinas žokļu aizvēršanas trose. 13. zīm. paradīts dzinējpašgrabis ar telferu. Pašgrabja žokļi  1 ar stieņiem 2 pievienoti pie augšējas traversas 3. Pie tas piemontēts arī telfers 4, pie kura trices 5 piekarta apakšēja traversa 6. Lai palielinatu žokļu aizvēršanas spēku, arī šajos pašgrabjos izmanto trices ar lielu parnesuma skaitli.                                                                                                             


Dzinējpašgrabjiem ir lielaks svars un mazaks žokļu aizvēršanas un atvēršanas atrums neka divtrošu pašgrabjiem. Bez tam dzinējpašgrabja parvietošanai laika iespējama ta grozīšanas un šūpošanas.    

                13. zīm. Dzinējpašgrablis ar telferu                     14. zīm. Kauss

          1 – žoklis;  2 – stienis;  3 – augšēja traversa;             1 – korpuss;  2 – aizturis;

           4 – telfers;  5 – trice;  6 – apakšēja traversa.             3 un 4 – atduri, kas ierobežo kausa        

                                                                                                  kustību uz  priekšu un atpakaļ

Kausi un kubli. Beramo materialu un javu parkraušanas darbus var mehanizēt, arī lietojot kausus un kublus. 14. zīmējuma paradīts apgažams kauss, ko izmanto grunts un javas parvietošanai ceļu remonta darbos. Ja kausa korpuss 1 piepildīts ar kravu, kausa smaguma centrs atrodas priekšpusē, tapēc, lai pilnais kauss neapgaztos, nepieciešams aizturis  Iztukšotam kausam smaguma centrs (punkts s) ir otra pusē griezes asij, tadēļ iztukšots kauss automatiski atgriežas sakumstavoklī.

Kravas elektromagnēti.  Kravas elektromagnētus izmanto dažadu magnetizējošos materialu detaļu. Elektromagnēta celtspēja atkarīga no kravas veida un izmēriem, tas ķīmiska sastava un temperatūras. Celtspēja samazinas, kravas temperatūrai parsniedzot 200˚C, un pilnīgi zūd, ja šī temperatūra ir augstaka par 700˚C.

Garas gabalkravas transportēšanai izmanto traversu, pie kuras piekar divus vai vairakus elektromagnētus.

                                 Lokanie elementi  (ķēdes, virves, troses)

            Lokanie elementi var būt celšanas mehanisma sastavdaļa, bez tam tos var izmantot arī kravas piestiprinašanai pie tvērēja (kaša vai cilpas). Lokanajiem elementiem jabūt ļoti izturīgiem, lokaniem un ar mazu pašsvaru.

            Metinatas ķēdes. Šīs ķēdes izgatavo no mīksta apaļtērauda (St.2, St.3). Izšķir kalibrētas un nekalibrētas metinatas ķēdes. Kalibrētas ķēdes celšanas mehanismos izmanto tad, ja ķēdei jastrada sazobē ar zvaigznīti.

Ķēdes vidēja soļa  t   (15.zīm.)  robežizmērus   nosaka  for­mula          ,

kur       tnom - ķēdes nominalais solis;    dnom - ķēdes stienīša diametrs.


                                                               15. zīm. Metinata ķēde

Nekalibrētas ķēdes lieto celšanas mehanismos, vai arī izmanto par palīgķēdēm kravas piestiprinašanai pie tvērēja. Nekalibrēto ķēžu solim jabūt       .

            Celšanas mašīnas parasti lieto ķēdes ar īsiem locekļiem (tnom < 3d0), jo tas ir loka­nakas, labak pieguļ pie spoles un trīša vir­smas, tadēļ ķēdes locekļos attīstas mazaki lieces spriegumi. Mazam ķēdes solim atbilst arī mazaks zvaigznītes diametrs un mazaks kravas svara radītais griezes moments uz zvaig­znītes varpstas. Samazinas arī celšanas mehanisma parnesuma skaitlis un gabarīti.      Parnesuma skaitli aptuveni aprēķina pēc formulas      i ≈ M / M1,

kur   M  un  Ml  - griezes momenti uz zvaigznītes un dzinēja varp­stam  (Ml ≈ const).

            Ķēdes, kuru stienīša diametrs neparsniedz 8 mm, izgatavo 50 m garas, bet ķēdes, kuram šis diametrs ir 9 mm un vairak, - 25 m garas.  Ķēdes parbaudes spēks ir divreiz mazaks par graujošo spēku. Parbaudes spēks nedrīkst radīt ķēdes locekļu paliekošas deformaci­jas vai arī bojajumus.

Ķēdes locekļi mehanisma darbības laika tiek pakļauti stiepei un liecei, pie tam nav iespējams atrast precīzu sakarību starp ķēdei pie­likto spēku S un ķēdē attīstītajiem spriegumiem. Tadēļ aprēķinu iz­dara pēc  normam, izmantojot formulu           Sgr = kS,                                 

kur       Sgr - graujošais spēks (ķēdes parraušanas spēks), kuru zinot izvēlas ķēdi (no tab.);

            k - drošības koeficients, kuru izvēlas atbilstoši normam, iz­mantojot 1. tabulu;

            S - ķēdei pieliktais spēks kravas celšanas laika.

            Lai samazinatu lieces spriegumus un ķēdes dilšanu šarnīros, ja­izvēlas šads spoles diametrs: ar roku darbinamiem mehanismiem D≥20d0, bet ar dzinēju darbinamiem mehanismiem D≥30d0.



            Metinato ķēžu trūkumi: liels pašsvars, ķēdes locekļu saskarvietu atra dilšana, kuras rezultata mainas solis un ķēdes sazobē ar zvaigznīti rodas traucējumi. Bez tam bojajumu vietas grūti ieraugamas, tadēļ ķēde var negaidīti patrūkt.            Lai samazinatu dilšanu, ķēdi regulari ieziež ar piemērotu ziedi (parasti solidolu).

               Drošības koeficienta k minimalas vērtības metinatajam ķēdēm                           1.  tabula

Ķēdes izmantošanas veids

Koeficienta k minimala vērtība

ar roku darbinamiem mehanismiem

ar dzinēju darbinamiem mehanismiem

Ķēdes, kas uztinas uz spoles

3

6

Ķēdes, kas strada sazobē ar zvaigznīti

3

8

Palīgķēdes ar kravas tvērēju ķēdes gala

5

5

Palīgķēdes bez kravas tvērēja

6

6

            Plaksnīšu ķēdes.     Plaksnīšu  ķēdes  locekļus  izgatavo  no   2 … 12   plaksnītēm,  kuras


savieno ar tapiņam. Plaksnīšu un tapiņu materials - kvalitatīvie tēraudi 40, 45 un 50). Izgatavo četru tipu ķēdes (16. zīm.).

                                                    16.zīm.  Plaksnīšu ķēžu tipi

            I  tipa ķēdēm plaksnītes nostiprina, atkniedējot tapiņu kakliņu (redžu) galus, II tipa ķēdēm zem atkniedēta tapiņas gala atrodas paplaksne, III tipa ķēdēm plaksnīšu nostiprinašanai izmanto

pa­plaksnes un šķelttapas, bet IV tipa ķēdēm plaksnīšu nostiprinašanai uz tapiņam lieto gredzenus ar šķelttapam un savilcējskrūves.  Lai ķēdi piestiprinatu pie celšanas mašīnas metalkonstrukcijas,

izmanto ķēdes locekli ar palielinatu izmēru plaksnītēm un tapiņu (17. zīm.). Šadu locekli ķēdei pievieno tikai tad, ja to pieprasa pasūtītajs.


                                                                                                                

                                                          17. zīm.  Ķēdes gals

           Plaksnīšu ķēdes partrūkst retak neka metinatas ķēdes, jo plaksnī­tes izgatavo štancējot, atsevišķam ķēdes loceklim visas plaksnītes nebojajas vienlaikus, to bojajumus var viegli ieraudzīt un ķēdi sav­laicīgi izremontēt. Darbības laika tapiņu deformacijas dēļ plaksnītes netiek                                       vienadi saspriegtas, tadēļ ķēdes precīzu aprēķinu izdarīt nav iespējams.

            Kravas celšanai paredzēto plaksnīšu ķēžu aprēķinam izmantojama ta pati formula, ka metinatajam ķēdēm. Minimalais drošības koeficients, kurš atbilst ķēdes atrumam v = 0,25 m/s, ir k = 5. Ja atrums v = 1 m/s, vēlams pieņemt k = 6, bet, ja v = 1,5 m/s - pieņemt k = 8.   Plaksnīšu ķēdes lokas viena plaknē. Tas var stradat vienīgi sazobē ar zvaigznītēm, bet  nevar tikt uztītas uz spolēm. Šis ķēdes ir dargakas par metinatajam ķēdēm, bez tam plaksnīšu ķēžu šarnīri putekļaina vidē atri izdilst.

            Virves. Virves izgatavo ar specialam virvju vīšanas mašīnam, kuras vienlaikus no attiecīga materiala šķiedram savij auklas un no auklam virvi. Šķiedras auklas un auklas virvē ievij pretējos virzienos, lai virve arī tad, ja uz to iedarbojas spēks paliktu savīta stavoklī. Virves parasti savij no trim auklam.         Virves izmanto vienīgi kravas piekaršanai pie kaša vai arī vilkšanai, tas nedrīkst izmantot par celšanas meha­nisma sastavdaļu, t. i., kravas celšanai. Svarīgakos gadījumos mitrumizturīgu un lokanu virvju izgatavošanai izmanto neilonu. Šadam virvēm ir ievērojami lielaka stiprība neka kaņepaju virvēm.

            Tērauda troses. Troses ir celšanas mašīnas visbiežak izmantotais lokano elementu veids. Tas gal­venokart lieto kravas celšanai, ka arī izmanto par palīgtrosēm kravas piestiprinašanai pie tvērēja. Tro­ses izgatavo no tērauda stieplēm, kuru diametrs ir 0,2 4,0 mm. Ar specialam trošu vīša­nas mašīnam izgatavo triju veidu troses - viensavijuma, divsavijumu un trīssavijumu troses.


   Viensavijuma troses (18. zīm.) izgatavo no stieplēm, tas vairakas kartas savijot, ap centralo stiepli. Lai, iedarbojoties spēkam, trose neatšķetinatos, blakusesošajas kartas stieples ievij pretējos virzienos. Šīm trosēm piemīt maza lokanība, tadēļ tas izmanto vienīgi piekar­tajos trošu ceļos, kabelceltņos un citur.

           

                                           18. zīm.  Viensavijuma trošu šķērsgriezumi

                              a – trose ar apaļam stieplēm;   b – trose ar fasonstieplēm

           

Lai šadu trosi (kabeli) aizsargatu pret mitruma iedarbību un iz­veidotu gludaku troses virsmu, arējas stiepļu kartas ievij Z veida, trapecveida un cita veida fasonstieples   (18. zīm. b).

            Divsavijumu troses izgatavo, vienlaikus savijot no stieplēm auklas un no auklam trosi. Izgatavojot trosi, auklas vij ap t. s. troses serdi, kura var būt izgatavota no organiska vai neorganiska (azbests, mīksts tērauds) materiala. Celšanas mašīnas visbiežak izmanto divsavijumu troses.                                  

            Trīssavijumu troses izgatavo, savijot, trīs divsavijumu troses. Arī trīssavijumu troses sauc par kabeļiem, tam, tapat ka viensavijuma trosēm, ir maza lokanība, un tas tapat tiek izmantotas kabeļceltņos.

   Parastas divsavijumu troses savij no 5 8 auklam. Visvairak izmanto sešu auklu troses. Auklai parasti ir apaļš, retak elipsveida vai trīsstūrveida profils.


            Parasti sešu aukļu trosēm katru auklu savij no 19 vai 37 apaļa šķērsgriezuma stieplēm. Stiepļu diametri var būt vienadi  (19. zīm. a)  vai dažadi  (19. zīm. b un c).

                                              19. zīm.  Divsavijamu trošu šķērsgriezumi

                                          a  – parasta tipa trose;  b  un c - kompaundtroses

            Trosi raksturo arī stiepļu un auklu savīšanas veids. Ja stieples auklas un auklas trosē ievītas viena virziena, trosi sauc par līdzsavijuma trosi. Ja stiepļu un auklu savīšanas virzieni ir pretēji, trosi sauc par krustsavijuma trosi. Līdzsavijuma troses ir lokanakas neka krustsavijuma troses un labak pieguļ pie trīšu un spoļu virsmas, tadēļ līdzsavijuma troses nolietojas lēnak neka krustsavijuma troses.

            Darbības laika troses stieples tiek pakļautas berzei, tatad dilst. Visvairak nodilst arējas stieples, jo spēku iedarbības rezultata mai­nas troses garums un trose slīd pa spoles un trīšu rievam. Lai sama­zinatu dilšanu, trose regulari jaieziež ar specialu ziedi, kura ietilpst grafīts. Darbības laika stieples ieziež arī troses serde.

            Augstas temperatūras jalieto troses ar neorganiska termoizturīga materiala (azbesta) serdi. Celšanas mašīnas, kuras kravu paceļ liela augstuma (torņa celtņos utt.) trosi uz spoles uztin vairakas kartas, tapēc apakšējie troses vijumi tiek pakļauti stipram spiedienam. Lai trose paliekoši nedeformētos, par tas serdi izvēlas mīksta tērauda stiepļu auklu. Šo trošu galvenais trūkums ir to maza lokanība.

            Trošu aprēķins.   Darbības laika uz trosi iedarbojas spēks, kas stiepj trosi. Trose tiek arī

liekta (uz trīšiem un spoles). Bez tam stieplēs pēc troses izgatavošanas rodas priekšspriegumi.

          Tas tiek pakļautas daža­dam deformacijam - stiepei, liecei, vērpei un virsmas spiedei. Deformaciju un spriegumu lielumu ietekmē vairaki faktori, pie kuriem pie­der troses sastiepuma spēka lielums, trīšu un spoles izmēri, troses konstrukcija utt. Ta ka nav iespējams atrast precību

matematisku sakarību starp trosei pielikto spēku S un troses stieplēs attīstītajiem spriegumiem, trošu aprēķinu veic analogi ķēžu aprēķinam, izmantojot formulu       Sgr=kS.

            Drošības koeficientu k izvēlas atbilstoši normam. Nosakot trosei pielikto spēku S, jaievēro ari kravas tvērēja svars. Kad ir aprēķinats graujošais spēks (troses parrauša­nas spēks) Sgr, izvēlas trosi. Šim nolūkam izmanto tabulu, ka arī trošu pasu datus.

            Graujošo spēku var noteikt arī eksperimentali, nocērtot nelielu tro­ses gabalu un parbaudot to laboratorija. Ja nav pietiekami spēcīgu mašīnu troses parraušanai, rīkojas šadi: atrod graujošo spēku atse­višķam stieplēm, nosaka vidējo σB vērtību un aprēķina graujošo spēku trosei pēc formulas

                                                     ,                                                              (3)

kur         i  -  stiepļu skaits trosē;           δ - stieples diametrs;  

            σB  - stiepļu materiala stiprības robeža stiepē.

            Stieples trosē pakļautas ne tikai stiepei, bet arī citiem deforma­ciju veidiem, tadēļ stiepļu stiprība troses darbības laika samazinas par 15 20%. Šis apstaklis ievērots, formula (3) ievedot koefi­cientu 0,83. Ka rada izmēģinajumi troses darbmūžu ietekmē ne tikai maksi­malais sastiepuma spēks, bet arī spoles (trīša) diametra un troses diametra attiecība . Ja šī attiecība ir parak maza, trose stipri izliecas un, savstarpēji parvietojoties auklam un stieplēm nepieļau­jami deformējas.  Ta rezultata palielinas spriegumi, iekšēja berze un dilšana, trose atri nolietojas.

                                            3. Trīši, zvaigznītes un spoles

Parastos trīšus izmanto lokano elementu (ķēžu, virvju un trošu) virziena maiņai. Ar zvaigznītēm un spolēm var vilkt lokana elementa galu. Troses vilkšanai var izmantot arī berzes spēku, kas attīstas starp spoli un uz tas uztītas troses vijumiem. Liftos troses vilkšanai izmanto berzes spēku, kas rodas starp dzenošo trīsi un trosi, kura ievietota trīša aploka trapecveida rieva.

Trīši. Atkarība no ta, kadam lokanajam elementam trīši paredzēti, tos iedala ķēdes, virves un troses trīšos.

Parastie virzienmaiņas trīši var būt nekustīgi un kustīgi. Nekustīga trīša ass pievienota pie celtņa vai ratiņu ramja,  bet kustīga  trīša ass tiek iemontēta piekarē, kas parvietojas attiecība pret

celtņa metalkonstrukciju. Trīša diametru izvēlas atkarība no metinatas ķēdes stienīša diametra vai troses diametra. Trīša aploka profils (20. zīm.) un izmēri atkarīgi no lokana elementa konstrukcijas un izmēriem. Lai lokanais elements mazak diltu, trīšus parasti lej no čuguna. Gadījumos,  kad trīši pakļauti triecieniem, trīšus lej vai metina no tērauda.


 

                                           20. zīm.  Trīša aploka profils

                                   a  - metinatas ķēdes trīsim;  b  - troses trīsim


Zvaigznītes. Metinatas ķēdes zvaigznītēm (21. zīm.) raksturīgs ir tas, ka šīs zvaigznītes parasti strada sazobē ar kalibrētu ķēdi. Katrs otrais ķēdes loceklis, zvaigznītei griežoties, ievietojas tas aploka izveidota ligzdiņa, kurai ir plakans pamats. Ķēdes locekļi mehanisma darbības laika netiek liekti, tadēļ iespējams izvēlēties mazu zvaigznītes diametru un līdz ar to samazinat ka griezes momentu uz zvaigznītes varpstas, ta arī parvada izmērus.

                                         21. zīm. Metinatas ķēdes zvaigznīte

Metinatas ķēdes solis nav vienads.   Lielakais solis      a = t + d0,

kur  t  - ķēdes vidējais solis;    d0 – ķēdes stienīša diametrs.  Mazakais solis     b = t – d0 .


                                         

                                            2 zīm.  Plaksnīšu ķēdes zvaigznīte

Plaksnīšu ķēdes zvaigznītes (2 zīm.) ir līdzīgas zobratiem. Zobu profils atkarīgs no ķēdes  soļa.  Ķēde  uz zvaigznītes  atbalstas  ar  tapiņam,  kas  novietojas  zvaigznītes zobstarpas.

Zvaigznītes diametru izvēlas iespējami mazaku. Minimalais zobu skaits 6…8.


Spoles. Ķēdes spoles lieto metinatas ķēdes uztīšanai. Šīs spoles izmanto ar roku darbinamos grozamajos celtņos, kuru celtspēja neparsniedz 50 kN. Spoles darbīga virsma ir gluda vai arī tai izveidota spiraliska rieva (23. zīm.). Spoles sienas biezums  δ = (0,75…1,3) d0.

                                        23. zīm.  Ķēdes spoles garengriezums


Troses spoles izgatavo ar rievotu vai gludu virsmu. Spiralisko rievu spoles virsma ievirpo tad, ja uz spoles paredzēts uztīt vienu troses kartu. Rieva neļauj saskarties blakusesošajiem troses vijumiem, bez tam palielinas troses dilšana. Lai samazinatu spoles garumu, trosi uz spoles uztin vairakas kartas. Šadam spolēm izveido gludu virsmu un apmales, kuru augstumam jabūt vismaz par vienu troses diametru lielakam neka uz spoles uztīto troses kartu kopējam biezumam. Šai gadījuma troses vijumi saskaras, tadēļ trose pastiprinati dilst un atri nolietojas. 

 

                          24. zīm. Troses spoles normalais rievas profils

Spoles garums atkarīgs no spolei uztinamo troses vijumu skaita. Kopējais vijumu skaits gadījuma, kad uz spoles uztinas tikai viens troses zars, aprēķinams pēc formulas

                      z = H itr / π D0 + (1,5…2,0),

kur  H  - kravas celšanas augstums;   itr – trices parnesuma skaits;  D0 – vijuma diametrs.

Ja uz spoles paredzēts uztīt divus troses zarus (25. zīm.), spiraliska rieva jaizveido abiem spoles  galiem  pretējos  virzienos. Troses vijuma skaits uz spoles ir divreiz lielaks neka spolei ar  

                                                                                                                                             

 vienu rievu. Spoles garumu savukart nosaka pēc formulas

                  L = 2 ( z s + l1) + l2 + 2 ( H itr / π D0 + 6 )s + l2 ,

kur   l1 – troses piestiprinašanai nepieciešama spoles gala garums ( l1 ≈ 4s );                     

        l2  - spoles vidējas nerievotas daļas garums ( 26. zīm.). Parasti   l2 = l – 0,2 Hmin .           



        

        25. zīm. Divu troses zaru uztīšanai

              paredzētas spoles garengriezums                                      26. zīm. Piekares shēma                                                                                                           

             

Spolei stradajot, uz tas sienu spiež troses vijumi, bez tam spole tiek liekta un vērpta. Ja spoles garums ir mazaks par tas trīskaršotu diametru, noteicošie ir spiedes spriegumi. Maksimalie spriegumi attīstas spoles siena pie iekšējas virsmas, kur

                                 ,

kur  p1 un p2 – virsmas spiedes spriegums attiecīgi spoles sienas iekšēja un arēja virsma;

                D1 -  spoles cilindra iekšējais diametrs.

Ievērojot, ka  D1 = D - 2δ,  p1 = 0,   p2 = 2S1 / Ds  un pieņemot,  ka  D -  δ ≈ D iegūsim

                                            σ = σsp = S1 / s δ ,

kur  S1 – spēks troses zara, kas uztinas uz spoles.

Troses gala piestiprinašana pie spoles. Šīm nolūkam var izmantot planku un skrūves, ar kuram troses galu piespiež pie spoles (27.zīm.). Lai troses gals netiktu izvilkts no savienojuma,

trosei pieliktais spēks  S  nedrīkst būt lielaks par troses galam pielikto berzes spēku  T1 un T2 summu. T1 – berzes spēks spoles un troses saskarvirsma, T2 - berzes spēks starp plankas un troses. Spēku S, kas iedarbojas uz skrūvju savienojumu, aprēķina pēc formulas  S = S 1 e ,

kur  S1 – spēks, kas pielikts tam troses zaram, kurš nak no piekares un uztinas uz spoles.


                                     27. zīm. Spolē ievirzīta troses gala nostiprinajums

Tatad, lai savienojums būtu drošs, jabūt izpildītam nosacījumam

                                      S ≤ T1 + T2 = z ( f1 + f2 ) Q.

Ja skrūvju skaits ir  z, katrai skrūvei planka pie troses japiespiež ar spēku

                                                  Q ≥ S / z ( f + f1 ),

kur   f1 = f / ( sin β + f cos β )  - reducētais berzes koeficients plankas un troses saskarvirsma.


                                              28. zīm. Troses savienojums ar spoli

                                   a – izmantojot tapskrūves;  b – izmantojot bultskrūves

         Skrūves iekšējais diametrs              .

Skrūves diametrs un plankas izmēri atkarīgi no troses diametra, un tos izvēlas, ievērojot pastavošos normatīvus. Nepieciešamo skrūvju skaitu atrod, izmantojot nosacījumu

             S ≤ T = f N = f z Q / 2,      no  kurienes      z ≥ 2 S / f Q. 

Šaja formula:    f  - berzes koeficients spoles un troses saskarvirsma;           

               N – spēks, ar kadu troses vijumu piespiež pie spoles;   z – skrūvju skaits.

           Skrūvei pieļaujamo stiepes spēku aprēķina pēc formulas                    

                                                                                                      

Berzes spoles izmanto grozamajos celtņos strēles izlaides maiņai (ratiņu parvietošanai pa strēli), vagonu manevriem stacijas un citur. Spolei, kas paradīta 29. zīmējuma, ir spiraliska rieva, kas paredzēta troses vadīšanai un blakusesošo troses vijumu noturēšanai pareiza atstatuma. Spoles garums atkarīgs no ta, cik troses vijumu paredzēts uztīt uz spoles, ka arī no ta, cik gara ir strēle, pa kuru japarvieto ratiņi. Spoli griežot, trose parvietojas spoles ass virziena,  pie tam, ja


                                     

                                   29. zīm. Strēles izlaides maiņas mehanisma shēma

                                                    1 – berzes spole;  2 – ratiņi;  3 - trisis

                       


ratiņu parvietojums ir liels, spole var izradīties gara un nekonstruktīva. Lai berze būtu pietiekama un trose uz spoles neslīdētu, maksimalajam troses vilkšanas spēkam (troses sastiepuma spēkam) jabūt                 W – ratiņu braukšanas pretestība.                                                                                    

                                       

                                            30. zīm. Saistītu berzes spoļu shēma

Ratiņu parvietošanai lielaka attaluma izmanto divas saistītas berzes spolēs (30. zīm.), kuram troses vijumi novietoti gredzenveida rievas un tadēļ neparvietojas spoles ass virziena.

Arī manevrēšanas spoles (31. zīm.) darbinašanai izmanto dzinēju. Spoles virsma ir gluda (bez rievam).   Uz  spoles tiek  uztīti vairaki troses vijumi. Velkot no spoles no skrejošo troses zaru ar spēku, uz spoles uz skrejošaja troses zara attīstas spēks . Darbības    laika trose pastiprinati dilst, jo uz spoles uztītie troses vijumi nepartraukti noslīd uz spoles tievako vidējo daļu. Iespējamais parvietojuma lielums atkarīgs no troses, nevis no spoles garuma.


                                    31.zīm.  Manevrēšanas spoles shēma

                                                       4. Sprūdierīces

Jebkura sprūdierīce pieļauj celšanas mehanisma rotacijas kustību virziena, kas atbilst kravas celšanai, bet nepieļauj kustību pretēja virziena. Lai samazinatu sprūdierīces izmērus, to izdevīgi novietot uz dzinēja varpstas, kurai pielikts vismazakais griezes moments. Lielaku darba drošību tomēr var panakt, sprūdierīci savienojot ar spoli, jo tad zobratu un citu celšanas mehanisma elementu avarijas gadījuma nevar notikt kravas krišana. Lieto zobu un berzes sprūdierīces.





Zobu sprūdierīces. Šada veida sprūdierīces (3 zīm.) galvenie elementi ir sprūdrats 1 un sprūds 2, kas celšanas mehanismiem, kurus darbina ar dzinēja, izgatavoti no tērauda. Sprūdu pie sprūdrata piespiež sprūda pašsvars vai atspere. Lai samazinatu troksni, kas rodas, sprūdam kravas celšanas laika slīdot pa sprūdrata zobiem, var ierīkot automatiski paceļamu sprūdu.

                                     

                                                    3 zīm.  Zobu sprūdierīce

                                                      1 - sprūdrats;    2 – sprūds

Izmanto sprūdierīces ar arējo (3zīm.) un iekšējo sazobi. Maksimalais ceļš, kurš kravas celšanas laika janoiet sprūdrata zobam pa arējo aploci, lai zobs nonaktu saskarē ar sprūdu, ir vienads ar zobu soli, ko arī mēra uz sprūdrata arējas aploces. Šo ceļu var samazinat, uz ass citu citam blakus novietojot vairakus nevienada garuma sprūdus. Blakusesošo sprūdu garumu starpībai jabūt vienadai ar zobu soli, kas dalīts ar sprūdu skaitu. Šai gadījuma viens no sprūdiem atri nonak sazobē ar sprūdratu, līdz ar to samazinas dinamiskie spēki, kas iedarbojas uz sprūdierīci.                                                                                                                                     Lai sprūda gals (3 zīm.) aploces spēka P iedarbības rezultata ieslīdētu sprūdrata zobu starpa, zoba priekšējas plaknes slīpuma leņķim φ jabūt lielakam par berzes leņķi ρ . šis nosacījums ņemts vēra, izvēloties zobu formu, kura ir normalizēta. Berzes koeficients sprūda gala un sprūdrata zoba saskarvirsma ir  ƒ ≈ 0,

Pēc nonakšanas sazobē sprūda gals atbalstas pret sprūdrata zoba priekšējo šķautni. Lai ta

paliekoši nedeformētos, īpatnēja līnijas spiede q nedrīkst parsniegt pieļaujamas robežas:

                                          

kur P – aploces spēks, kas darbojas sprūdrata arējas aploces pieskares virziena;

           b – sprūdrata platums (zoba garums), ko aprēķina pēc formulas ;

          M – griezes moments uz sprūdrata varpstas;

          D – sprūdrata arējas aploces diametrs;

           - sprūdrata platuma koeficients;

            z – sprūdrata zobu skaits; parasti izvēlas.

Izmantojot šo formulu, var aprēķinat sprūdrata zobu moduli uz arējas aploces

                                                                                                                  

Zobu solis uz sprūdrata arējas aploces ir .

Īpatnējas līnijas spiedes un platuma koeficienta pieļaujamas vērtības [q] un  dotas  tabula. Lielakas  vērtības var izvēlēties tad, ja sprūdrata zobi ir labi apstradati un sprūdierīces montaža – precīza. Lai nodrošinatu sprūdrata un sprūda saskari visa sprūdrata zoba garuma, sprūds jaizgatavo par 4 mm plataks neka sprūdrats.

Ja zobu modulis m<6 mm, jaizdara arī zobu parbaudes aprēķins liecē. Maksimalie lieces spriegumi zoba pamatnes šķēluma attīstas tad, kad aploces spēks P iedarbojas uz sprūdrata zoba priekšējo šķautni. Maksimalais lieces moments                 

kur h – zoba augstums;

 a – zoba biezums pie pamatnes.

Pieņemot , ,  un  atrodam, ka

                                                                                                          Pieļaujama lieces sprieguma [] izvēlei var izmantot  tabulu.

Sprūda stiprības aprēķinu izdara, novietojot sprūdu stavoklī, kas paradīts 3 zīmējuma. Pilnais normalais spriegums bīstamaja šķēluma, kas atrodas vistalak no spēka P darbības līnijas, aprēķinams pēc formulas

                                                                kur  - sprūda platums;          e – atstatums no spēka P darbības līnijas līdz bīstama šķēluma smaguma līnijai.

          Tēraudam 45 var pieņemt [σ]=6080N/.


 Berzes sprūdierīcē ar sprūdiem (33. zīm. a) parasti lieto divus sprūdus 1, kas grozami pievienoti uz varpstas  2 uzķīlētai rumbai  3 un ar atsperēm  4 piespiesti sprūdrata  5 aploka iekšpuses. Kravu ceļot, varpstu griež pulksteņa radītaju kustības virziena. Sprūdi šadu varpstas kustību nekavē. Celšanu partraucot, varpsta kravas svara ietekmē cenšas pagriezties pretēja virziena, taču šadu kustību nepieļauj sprūdi, kas iesprūst nekustīga sprūdrata aploka Lai kravu varētu nolaist, jaatbrīvo sprūdrata aploku aptveroša bremzes lenta. Pēc lentas atbrīvošanas sprūdrats kopa ar varpstu griežas pretēji pulksteņa radītaju kustības virzienam.

                           

                               33. zīm. Berzes sprūdierīce ar sprūdiem

                    a  - sprūdierīce;  b  - spēku shēma;  1 – sprūdi;  2 – varpsta;

                                      3 – rumba;  4 – atspere;  5 – sprūdrats

Sprūdu galus parasti ievieto sprūdrata aploka izvirpota trapecveida rieva, ta palielinot berzi starp sprūdiem un sprūdratu. 

Berzes sprūdierīces ar rullīšiem sastav no nekustīga apvalka  1, kura iekšpusē atrodas uz varpstas  2 brīvi novietota ripa  3. Ripas aploka ir izgriezumi rullīšu  4 novietošanai (34. zīm.). Ripu  3 pie aksiala lodīšu gultņa  5 piespiež uz varpstas nostiprinats disks 6.  Kravas celšanas un

nolaišanas laika varpstai japieliek aksials spēks, kura iedarbības rezultata rodas berzes spēki diska  6 un ripas  3 saskarvirsma un ripa tiek saistīta ar varpstu. Šo aksialo spēku nodrošina celšanas mehanisma iebūvēts gliemežparvads.                                                                            


Krava ceļ, varpstu  2 griežot pretēji pulksteņa radītaju kustības virzienam. Šai gadījuma rullīši  4 kustību netraucē. Celšanu partraucot, varpsta kravas ietekmē cenšas pagriezties pulksteņa radītaju kustības virziena, rullīši iesprūst starp apvalka gredzenu  7 un ripu  3 un aptur kustību. Lai kravu nolaistu, varpsta jagriež pulksteņa radītaju kustības virziena, parvarot berzi starp ripu  3 un uz varpstas cieši nostiprinato disku  6.

                                         34. zīm. Rullīšu sprūdierīce

                  a  - sprūdierīce;  b  - spēku shēma;  1 – apvalks;  2 – varpsta;                                  

        3 – ripa;  4 – rullītis;  5 – aksialais gultnis;  6 – disks;  7 – apvalka gredzens

Rullīšu sprūdierīces priekšrocības: mazs brīvgajiens, t. i., mazi dinamiskie spēki, ka arī klusa darbība. Rullīšu sprūdierīces elementiem veic kontaktstiprības parbaudes aprēķinu. Lai parbaudītu maksimalo normalo kontaktspriegumu rullīša un ripas saskarvirsma, izmantojama formula                                        ( N/mm2),

bet rullīšu un apvalka gredzena sakarvirsma – formula         ( N/mm2).

Šajas formulas ar  E apzīmēts reducētais elastības modulis     E ≈ 2,15∙105N/mm

Pieļaujamo kontaktspriegumu  k] var noteikt pēc sakarības  k] ≈ 25…35 HRC (N/mm2).

Spēka  N aprēķinašanai var izmantot formulu    N = 2M / f z D,

kur   M – griezes moments uz sprūdierīces varpstas;   z – rullīšu skaits.

                                                                  5. Bremzes

Bremzes ir ļoti nozīmīgi celšanas mašīnu mezgli, kas paredzēti kravas, ratiņu un celtņa kustības apturēšanai, ka arī kustības atruma regulēšanai. Bremzei visa paredzēta darbmūža laika jastrada bez avarijam, tai jaieslēdzas un jaizslēdzas atri un bez trokšņa. Bez tam bremzei jabūt ar iespējami maziem gabarītiem.

Bremzes pēc uzdevuma iedala kustības apturēšanas, kustības at­ruma regulēšanas  un  drošības  bremzēs.

Pēc vadības principa izšķir vadamas un automatiskas bremzes. Vadamas bremzes ieslēdz un izslēdz, izmantojot cilvēka muskuļu vai elektriska, hidrauliska vai pneimatiska dzinēja enerģiju. Automatisko bremžu ieslēgšanai enerģija no arpuses nav japievada. Tas ieslēdzas automatiski kravas svara vai uz bremzes siekstam vai atsvariem iedarbojošos centrbēdzes spēku ietekmē.

Pēc konstruktīvam pazīmēm (bremzējošo elementu veida) izšķir siekstu, lentas, disku bremzes, koniskas bremzes, ka arī citas bremzes.

Lai iegūtu lielaku bremzēšanas momentu bremzējošo elementu darbīgas virsmas parklaj ar specialu nodilumizturīgu materialu. Celšanas mašīnas par parklajuma materialu visbiežak izmanto azbesta lentu, kuru izgatavo no azbesta auduma un kurai ir vara vai misiņa stiepļu armatūra. Bremzēs plaši izmanto arī velmētas lentas, kuras izgatavo no sasmalcinata azbesta un lateksa. Lentas izgatavo 4 8 mm biezas un 20100 mm platas. Šīm lentam piemīt liela nodilumizturība un liels berzes koeficients, kas maz izmainas arī tad, ja bremze sakarst.

Lai skriemeļa berzes virsma parak atri nenodiltu, čuguna vai tē­rauda skriemeļa aploka virsmas cietībai jabūt ne mazakai par HB = 250. Pieļaujama sakaršanas temperatūra velmētai lentai ir 220°C.

Siekstu bremzes. Šīm  bremzēm, ko plaši izmanto celšanas mašīnas, ir liels  darbības drošums. Bez tam, ja bremzes ir pareizi konstruētas, tas neliec varpstu. Siekstu bremzēm ir viena vai divas siekstas, kuras pie bremzes skriemeļa piespiež no arpuses vai iekš­puses. Celšanas mašīnas parasti lieto divsiekstu bremzes ar arējam siekstam. Vienkaršakajos mehanismos dažreiz lieto arī viensiekstas bremzes, taču tas nav visai izdevīgas, jo liec varpstu.

Izšķir atsvara un atsperes bremzes. Pirmajas bremzēšanas mo­mentu rada atsvara svars, otrajas — atsperes elastības spēks. Kus­tības apturēšanas bremzes šo spēku ietekmē ieslēdzas un nobremzē kustību. Bremzes izslēgšanai visbiežak izmanto elektromagnētu, kas ieslēgts viena ķēdē ar elektrodzinēju. Ja kaut kada iemesla dēļ strava tiek partraukta, bremze ieslēdzas un aptur kustību. Kustības atruma regulēšanas bremzes parasti ir izslēgtas. Tas ieslēdz tikai atruma re­gulēšanas laika. Atsvara bremzei (35. zīm.) siekstas 1 un 2 pie bremzes skriemeļa 3 piespiež atsvars 4. Siekstu atvirzīšanai no skriemeļa izmanto elektromagnētu 5. Normalspēki N1 un N2 siekstu un skriemeļa saskarvirsmas rada berzes spēkus  T1 un T2,  kuru  moments,  ja  tas  ir  lielaks neka uz skriemeli iedarbojošos aktīvo spēku moments, noteikta laika perioda aptur skriemeļa kustību. Pieņemot, ka aktīvie spēki griež skriemeli pulksteņa radītaju kustības virziena, noteiksim abu siekstu attīstīto kopējo bremzēšanas momentu. Spēku N1 un N2 aprēķinašanai jauzraksta sviru 6 un 7  līdzsvara vienadojumi:

svirai 6                                        K a2 - Nl al – f N1 b = 0 ;

svirai 7                                       - K a2  + N2 a1 – f N2 b =0.                                                        


                                        35. zīm.  Atsvara bremze

                  1 un 2 – siekstas;  3 – bremzes skriemelis;  4 – atsvars;

               5 - elektromagnēts;  6 un 7 – siekstu svars; 8 un 9 – sviras                      

 

Kopējais bremzēšanas moments       

                                 Mb = f (N1 – N2) D/2 = ( f a1a2 KD) /(a12- f 2b2).                                         (4)

Spēki  Nl  un  N2  nav vienadi, tadēļ varpstu liec spēks

                             DR = R2 - Rl = ( N2-Nl ) √1 + f  

Lai varpsta netiktu liekta, siekstu sviras jaizveido ta, ka to gala­punkti atrodas uz berzes spēku darbības līnijam  (35. zīm. šada svira paradīta ar svītrlīniju). Šadam bremzēm ar izliektam sviram, pie kuram cieši piestiprinatas siekstas, spēki  Nl = N2 = N  un bremzēšanas moments

                               Mb = fND=fKDa2 /al .                                                                 (5)

Parasti zinams ir bremzēšanas moments, bet jaaprēķina bremzes atsvara svars un elektromagnēta galvenie parametri, t. i., elektro­magnēta enkura gajiens un vilkšanas spēks (spēks, ar kadu elektro­magnēts parvieto enkuru, tatad arī atsvara sviru 9).

Bremzēšanas moments                 Mb = β M ,

kur β   — bremzes drošības koeficients;       M   — griezes moments uz bremzes varpstas.

 Izmantojot vienadojumu (4) vai (5), vispirms atrod spēku K, bet pēc tam sastada atsvara sviras  9  līdzsvara vienadojumu un aprēķina atsvara svaru

                                    

Šaja formula:

l    — atsvara sviras garums;

Gs — atsvara sviras svars;

Ge — elektromagnēta enkura svars;

η  — bremzes    sviru    sistēmas    lietderības    koeficients     (η = 0,9.. .0,95).  Lielakas η vērtības jaizvēlas tad, ja sviru savienojumu vietas (šarnīri) ir labi eļļotas.

Nepieciešamais elektromagnēta vilkšanas spēks

                                 Fm = S2a4 / a5η = K a3/ a5η.

Zinot h un Fm, var no tabulam izvēlēties attiecīgajai atsvara bremzei piemērotako gargajiena elektromagnētu.  Parametru h un Fm izvēlei var izmantot arī elektromagnēta vei­cama darba formulu                    Fm h ≥ 2ε N / ke η. 


Ka jau minēts, atsvara bremzēm šarnīru dilšanas un sviru defor­mēšanas rezultata var rasties liels brīvgajiens, tadēļ šim bremzēm ir maza jūtība. Bez tam satricinajumi, kas rodas parvietojoties rati­ņiem vai celtnim, var izraisīt atsvara lēkašanu un kravas pakape­nisku nolaišanos. Minētie trūkumi novērsti atsperes bremzēs ar īsgajiena elektromagnētu.

                            36. zīm.  Atsperes bremze ar īsgajiena elektromagnētu

   1 un 2 – siekstas;  3 – skriemelis;  4 – galvena atspere;  5 – stienis;

    6 un 8 – skava;  9 – elektromagnēts; 10 – enkurs; 11 – palīgatspere

Atsperes bremze, ko darbina īsgajiena elektromagnēts, shematiski paradīta 36. zīmējuma. Siekstas 1 un 2 pie skriemeļa 3 piespiež gal­vena atspere 4, parvietojot stieņi 5 un labas siekstas sviru 6 pa kreisi, bet skavu 7 un kreisas siekstas sviru 8 pa labi. Ja ieslēdz stravu elektromagnēts 9 pievelk enkuru 10, kas pagriežoties spiež uz stieņa 5 galu un parbīda šo stieņi pa labi. Ta rezultata siekstu sviras attali­nas viena no otras, bremze izslēdzas. Izslēgtai bremzei siekstu atvir­zījums  ε  ieregulējas,  kreisas siekstas svirai elektromagnēta  pašsvaru  ietekmē  pagriežoties  pa

         

 kreisi līdz atdurim (zīmējuma nav paradīts). Labas siekstas sviras stavokli un līdz ar to šīs siekstas atvirzījumu fiksē palīgatspere 11.

Atsperes bremzēs izmanto maiņstravas elektromagnētus ar pagriežamu enkuru un līdzstravas elektromagnētus ar ievelkamu enkuru. Šiem elektromagnētiem nav iespējams regulēt enkura kustības atrumu, magnēti ieslē­dzas strauji tadēļ rodas troksnis un triecieni. Triecienu dēļ sviru sis­tēmas stiprības aprēķina jaieved dinamiskuma koeficients, kurš vie­nads ar .. 2,5. Troksni un dinamiskos spēkus var samazinat bremžu darbinašanai lietojot elektrohidrauliskus vai elektromehanis­kus parvadus, kuri bremzēšanas momentu izmaina pakapeniski. Lai atsperes bremze attīstītu nepieciešamo bremzēšanas momentu, galvenajai atsperei 4 jaiedarbojas uz siekstu sviru  6 un 8  galiem ar spēku

                                                       

kur η -  sviru sistēmas lietderības koeficients.

Galvenajai atsperei japarvar arī enkura pašsvara radītais mo­ments (elektromagnētiem ar pagriežamu enkuru) un palīgatsperes pretestības spēks, tadēļ kopējam spēkam, ko attīsta galvena at­spere, jabūt                                  Fk = F1 + F2 + Me / e ,

kur   F2 – palīgatsperes pretestības spēks (parasti   F2 = 20. ..50 N);

  Me – elektromagnēta  enkura  pašsvara  radītais moments, kas dots elektromagnētu tabula;

    e  -  atstatums no enkura pagriešanas ass līdz stienim 5.

Izslēdzot bremzi elektromagnētam jasaspiež galvena atspere un jaattalina siekstu sviru gali. Attiecīgais sviru galu parvietojums ir               h = 2 ε a2 / a1 ke.

Šaja formula   ke = 0,85 0,9    ir  elektromagnēta  enkura   pagrieziena  leņķa   (gajiena)  izmantošanas koeficients.

Papildu spēks, kas iedarbojas uz galveno atsperi pēc bremzes iz­slēgšanas, ir

                                                           ,

kur   G - bīdes modulis;   d  - atsperes stieples diametrs;  D0 - atsperes vijuma diametrs;

 z - vijumu skaits;  h - atsperes deformacija, kas vienada ar siekstu sviru galu kopējo parvietojumu.

Maksimalais spēks, ar kadu elektromagnēts iedarbojas uz galveno atsperi, ir

                                                        Fm = Mm / e ,

kur Mm  -   elektromagnēta attīstītais enkura griezes moments.

Lai elektromagnēts varētu izslēgt bremzi, jabūt izpildītam nosacījumam
     
                                                     Fm ≥ F’k ≈ F1 + Fp .

Galvenas atsperes stiprības parbaudi izdara vērpē pēc formulas         .                             

  Pieļaujamo vērpes spriegumu izvēlas atkarība no atsperes mate­riala un darbības režīma.

Lai berzes virsmas parak atri nenodiltu, virsmas spiedes spriegu­mam jabūt pieļaujamas robežas:                        p = N / F ≤ [ p ].

Siekstas piespiešanas spēks  N = M b / f D . Siekstas berzes virsmas laukums F = α D b /2,.

kur a — aptveres leņķis (rad).  Parasti a @12rad (60° 120°). Jo mazaka ir a  vērtība, jo  labak dzesējas bremzes skrie­melis;    b — berzes virsmas platums.

Siekstu bremzēm pieļaujama virsmas spiedes sprieguma vērtības dotas tabula.


Atsperes bremze ar elektrohidraulisku parvadu (hidrobīdītaju) paradīta 37. zīmējuma. Hidrobīdītajs  (37. zīm. a)  ir  kompakts  agre­gats,  kura  sastava  ietilpst  nelielas  jaudas elektrodzinējs 1, centr­bēdzes sūknis 2 un hidrocilindrs 3. Sūknis un hidrocilindrs ievietoti ar eļļu piepildītaja hidrobīdītaja korpusa 4.

                                            37. zīm. Atsperes bremze ar hidrobīdītaju     

Lentas bremzes. Šajas bremzēs bremzēšanai izmanto tērauda lentu, kuru pie bremzes skriemeļa piespiež, izmantojot sviru. Lai sa­mazinatu piespiešanas spēkus, kas stipri liec varpstu, un palielinatu bremzēšanas momentu, lentas iekšpusi parklaj ar nodilumizturīgu materialu (koku, azbesta lentu, velmētu lentu u. tml.), kam ir liels berzes koeficients. Parklajuma materiala normalu darbmūžu var no­drošinat, virsmas spiedes spriegumu lentas un skriemeļa saskarvirsma ieturot pieļaujamas robežas. Lai varētu izdarīt parbaudi virsmas spiedē jazina, kura saskarvirsmas punkta virsmas spiedes spriegums ir vislielakais. No bremzes lentas, kas pie bremzes skriemeļa piespiesta spēku S1 un S2 iedar­bības rezultata (38. zīm.),  izdalam elementaru gabaliņu, kura garums ir   dS = dα D/2   un uz kuru no skriemeļa   puses   iedarbojas  spēki dN   un   f dN.   Tos līdzsvaro  materiala  pretestības  spēki S + dS  un  S  elementara lentas


                         38. zīm. Spēki, kas iedarbojas uz bremzes lentu



                      

  gabaliņa  galos. Projicējam visus minētos spēkus uz vertikalo koordinašu asi:

                          d N – ( S + dS ) sin ( dα/2) – S sin( dα/2)= 0.

Mazam leņķa vērtībam var pieņemt   sin ( dα/2) ≈( dα/2)  ,  kur  da  izteikts radianos. Tapat var pieņemt, ka   dS dα/2 ≈ 0 .    Šo vienkaršojumu rezultata iegūstam      d N = S dα .

Virsmas spiedes spriegumu elementara lentas gabaliņa un skrie­meļa saskarvirsma var aprēķinat pēc formulas

                    ,                                  kur b — lentas platums.

Maksimalais virsmas spiedes spriegums ir taja saskarvirsmas punkta, kura spēks S ir vislielakais, t. i., punkta a. Tatad parbaude virsmas spiedē javeic pēc formulas

                                                      

Lentas galos pielikto spēku lielumus saista Eilera formula          S1 = e f α S2,

kur   e  —  naturalo logaritmu baze (e = 2,718 );  f  —  berzes koeficients lentas un skriemeļa saskarvirsma;   a  —  aptveres leņķis (rad).

Bremzēšanas moments                   ,               (6) 

kur  T — nepieciešamais berzes spēks skriemeļa  un lentas saskar­virsma.         

Spēks no skriemeļa noskrejošaja lentas zara ir             ,

bet uz skriemeļa uzskrejošaja lentas zara                        .

Atkarība no ta, kada veida lenta piestiprinata pie bremzes sviras, izšķir vienkaršas bremzes, diferencialas bremzes un summas bremzes.

Vienkaršajai lentas bremzei  (39. zīm.) viens lentas gals pievie­nots pie bremzes pamata, otrs — pie bremzes sviras. Bremzēšanas moments atkarīgs no skriemeļa griešanas virziena.

Ja skriemelis griežas virziena, kads paradīts zīmējuma,


                           S1 = e f α S2         un        T1 = S1 – S2 = S2 (e f α – 1) ,

                                              39. zīm. Vienkarša lentas bremze

 

bet, ja skriemelis griežas pretēja virziena,

            S’1 = S2    un   S’2 = S2 / e f α ,       tatad      T2 =  S’1 - S’2 = S2 ( 1 – 1/e f α).

Abiem griešanas virzieniem atbilstošo berzes spēku attiecība ir

                                               .                                                      (7)

No vienadojuma (7) redzams, ka berzes spēks un līdz ar to arī bremzēšanas moments gadījuma,  kad  skriemelis  griežas  virziena, kads paradīts zīmējuma,  ir  e f α   reizes lielaks neka gadījuma, kad skriemeļa griešanas virziens ir pretējs.

Bremzēšanas moments parasti ir zinams. Aprēķinot bremzi, vis­pirms atrod nepieciešamo berzes spēku T  [ izmantojot formulu (6) ],  bet pēc tam — spēkus S2 un S1, kas darbojas lentas zaros. Kad ir uzrakstīts bremzes sviras līdzsvara vienadojums, var aprēķinat nepieciešamo atsvara svaru

                                                    ,

kur Gs  un Ge  –  attiecīgi  bremzes sviras un elektromagnēta enkura svars;

         i –  bremzes sviras garums;

          h –  sviras   un   lentas   sistēmas   lietderības   koeficients   (h = 0,9 0,95).

Lai paceltu bremzes sviru, elektromagnētam jaattīsta  vilkšanas spēks       .

Bremzes varpstu liecošais spēks ir             .

Diferencialajai bremzei (40. zīm.) abi lentas gali pievienoti pie bremzes sviras un ir kustīgi.  Lentas  atvirzīšanos  no skriemeļa no­drošina abu lentas galu parvietojumu starpība, t. i.,


                                     

                                                      40. zīm. Diferenciala lentas bremze

h2 – h1= ε α .  Diferencialajai bremzei, tapat ka vienkaršajai bremzei, mainot skriemeļa griešanas virzienu, izmainas bremzēšanas moments, tadēļ arī diferencialo bremzi iespējams izmantot celšanas mehanismos, ku­riem bremzēšanas moments atkarīgs no skriemeļa griešanas virziena.

Summas bremzei  (41. zīm.) lentas atvirzīšanos no skriemeļa no­drošina abu kustīgo lentas galu parvietojumu summa, t. i.,     2 h1 = ε α .

 Atbilstošais sviras gala parvietojums ir     .            


                                              41. zīm. Summas bremze

Noteikta lieluma radialas spēles e garantēšanai šaja bremzē ne­pieciešams divreiz mazaks sviras gala parvietojums neka vienkaršaja bremzē, kuras spēku plecu attiecība ir tikpat liela.    

Savukart, sviras gala pieliktajam stradnieka spēkam          

jabūt efa+ 1 reizes lielakam neka vienkaršas bremzes gadījuma.  Summas bremzes īpatnība ir ta,

ka spēks  S2,  berzes spēks T  un bremzēšanas moments         

nav  atkarīgs no bremzes  skrie­meļa griešanas  virziena, bet tikai no spēka  K  lieluma.  Summas bremzes lieto braukšanas mehanismos, kur, ratiņiem vai celtņiem parvietojoties jebkura virziena, janodrošina vienads bremzē­šanas moments.


Citadas konstrukcijas summas bremze paradīta 4 zīmējuma. Šī bremze paredzēta kustības atruma  regulēšanai  kravas nolaišanas laika.

                                         4 zīm. Summas bremze (divsvīru)

Pieņemsim, ka, kravu nolaižot, skriemelis griežas pulksteņa radī­taju kustības virziena. Kustības apturēšanai nepieciešamais stradnieka spēks          .

Mainot skriemeļa griešanas virzienu, spēki  S1 un S2 apmainas vietam, taču spēks K izmainas tikai nedaudz (berzes dēļ). Aptveres leņķis a šajas bremzēs var parsniegt 300°, līdz ar to samazinas brem­zes varpstu liecošais spēks un arī spēks K (salīdzinajuma ar 63. zīm. paradīto bremzi).   Radiala spēle e lentas bremzēm parasti ir 1,0 1,5 mm.

Lentas bremžu priekšrocības: vienkarša konstrukcija un liels bremzēšanas moments, kaut gan bremzes gabarīti ir mazi.

Lentas bremžu galvenie trūkumi: liels bremzes varpstu liecošais spēks un bremzes lentas nevienmērīga dilšana.

   Koniskas bremzes. Koniskajas bremzēs vienu berzes virsmu pie otras piespiež aksials spēks, tadēļ šīs bremzes var izmantot celšanas mehanismos, kuros iebūvēts gliemežparvads. Koniskas bremzes lieto ar roku darbinamos ķēžu vilcējos, tas darbojas automatiski.

Koniskas bremzes (43. zīm.) galvenie elementi ir bremzes konuss, kas var būt izgatavots kopa ar gliemeža varpstu (no viena metala gabala), sprūdrats 2, kura ievirpota koniska virsma bremzes konusa atbalstīšanai, un sprūds 3, kura uzdevums ir netraucēt kravas cel­šanu, ka arī novērst kravas krišanu celšanas mehanisma darbības partraukumu laika.                                  


                                                      43. zīm. Koniska bremze

             1- bremzes konuss;  2 – sprūdrats;  3 – sprūds;  4 – vilcējķēde; 5 – ķēdesrats;

     6 - gliemezis;  7 – gliemežrats;  8 – kravas zvaigznīte;  9 – kravas ķēde;  10 – korpuss

Lai paceltu kravu, ar vilcējķēdi 4 griež ķēdesratu 5 un gliemezi 6, kas parvada kustību uz gliemežratu 7 un kravas zvaigznīti 8. Zvaig­znīti 8 izmanto kravas ķēdes 9 parvietošanai. Ķēdes abi gali pievie­noti pie vilcēja korpusa 10.

Aksialais spēks P, ko rada kravas svars, piespiež koniskas ber­zes virsmas vienu pie otras. Berzes spēku dēļ sprūdrats 2 griežas kopa ar bremzes konusu 1 un gliemezi 6. Celšanu partraucot, kravas krišanu novērš sprūds 3 un koniska bremze (ja tas bremzēšanas mo­ments nav mazaks par kravas svara radīto griezes momentu uz gliemeža varpstas). Moments uz gliemeža varpstas var rasties vie­nīgi tad, ja gliemežparvads nav pašbremzējošs.

Griezes moments uz gliemeža varpstas ir              M = P tg ( α – ρ ) rV ,

kur  a  -  vidējais gliemeža vijuma kapes leņķis;

        r  -  reducētais berzes leņķis;

        rv  -  gliemeža vijuma vidējais radiuss.

Lai bremze būtu darbība droša, bremzēšanas momentam jabūt lielakam par kravas svara radīto momentu uz gliemeža varpstas, t. i.,          Mb = β M .

Bremzēšanas momentu aprēķina pēc formulas      Mb = 2 f N RV = β P tg (α – ρ) rV ,

kur  RV – konisko berzes virsmu vidējais radiuss.

Lai samazinatu bremzes izmērus, bremzes konusa virsmu ieteicams parklat ar azbesta lentu. Pieļaujamais virsmas spiedes spriegums jaizvēlas apmēram divreiz mazaks, neka noradīts tabulas. Kravas nokaišana iespējama, griežot gliemeža varpstu pulksteņa radītaju kustības virziena un parvarot berzi koniskaja saskarvirsma.


Disku bremzes.  Konis­kajam bremzēm ir tikai viena bremzēšanas saskarvirsma, tadēļ attīstītais bremzēšanas   moments   ir samēra neliels. Lielu brem­zēšanas momentu iegūša­nai izmanto disku bremzes,  kuram  bremzēšanas moments atkarīgs no disku skaita.  Disku bremzes ( 44. zīm.) vidējais disks 1, kas atrodas sazobē ar sprūdu 2, var brīvi rotēt uz gliemeža varpstas.  Malējie diski 3 un 4 rotē kopa ar gliemeža varpstu, jo novietoti uz ierievja. Šos diskus iespējams parbīdīt varpstas ass virziena. Bremzi tas darbības un partraukumu laika ieslēgta stavoklī notur aksialais spēks P, kas piespiež diskus citu pie cita.

                                    

                                                                  44. zīm. Disku bremzes 

                                          1 - vidējais disks;  2  – sprūds;  3  un  4  – malējie diski   

           

Skrūves bremzes.  Skrūves bremzes, tapat ka koniskas bremzes un disku bremzes, ieslēdzas automatiski kravas svara iedarbības rezul­tata. Skrūves bremzes izslēdz, atvirzot saskarē


                                         

                                        45. zīm.  Skrūves bremze

   1 - kloķis;  2 - mazais zobrats; 3 – sprūdrats;  4 – dzenošas varpstas disks;

                                5 – lielais zobrats;  6 – spole;  7 – sprūds                                         

                                                                                                                                             

esošas berzes vir­smas.  Skrūves bremzes  var lietot, ja celšanas-mehanisma kustības parvadīšanai izmantoti cilindriskie zobrati ar taisniem zobiem.

Griežot skrūves bremzes  (45. zīm.)  kloķi 1 virziena, kas atbilst  kravas celšanai, mazais zobrats 2 iegūst aksialu parvietojumu, tuvo­jas sprūdratam 3 un piespiež to pie dzenošas varpstas diska 4. Pēc tam cieši saistīta varpstas sistēma, kas sastav no varpstas, sprūdrata un maza  zobrata,  sak  griezt  lielo  zobratu  5,  pie kura  pievienota spole 6. Ta rezultata uz spoles uztinas kravas trose. Sprūds 7 celša­nas kustību nekavē, jo slīd pa sprūdrata zobiem.

Drošības kloķi. Ja, izmantojot rokas kloķi, kravu nolaiž ar lielu atrumu un kloķis palicis uz dzenošas varpstas gala, var notikt ne­laimes gadījumi. Sakara ar to  noteikumi pieprasa visos ar kloķi darbinamos celšanas mehanismos parastos kloķus aiz­vietot ar drošības kloķiem.

Drošības kloķis no parasta kloķa atšķiras ar to, ka drošības kloķis ir saistīts ar bremzi, bez tam kravas nolaišanas laika stradniekam nepartraukti jaiedarbojas uz kloķa rokturi. Kloķa brīva griešanas šai gadījuma nav iespējama, tatad palielinas darba drošība.

Izmanto griežamos un nospiežamos drošības kloķus. Celšanas me­hanisms ar griežamo drošības kloķi pēc uzbūves ir līdzīgs mehanis­mam ar skrūves bremzi (45. zīm.). Darba  drošība  prasa,  lai  berzes  pretestības  moments  bremzes  maza zobrata un varpstas vītnē būtu mazaks par kloķa svara radīta momenta un varpstas gultņu berzes momenta summu. Pretēja gadījuma mazais zobrats nepieskrūvējas pie bremzes sprūdrata, bet griež varpstu un kravas krišana netiek apturēta.


            Griežama drošības kloķa tipiska konstrukcija paradīta 46. zīmējuma.

                                                

                                     

                                                   46. zīm. Griežamais drošības kloķis

                        1 - rumba ar vītni;  2 – kloķis;  3 – sprūdrats;  4 – varpsta;  5 – sprūds


Nospiežamais drošības kloķis (47. zīm.) sastav no sprūdrata  1 ar tam grozami piestiprinatu sviru 2, ko cenšas pagriezt atspere 3, la, pievelkot lentu 4, savstarpēji saistītu rumbu 5 un uz rumbas brīvi novietoto sprūdratu.

                               47. zīm.  Nospiežamais drošības kloķis

      1 – sprūdrats;  2 – svira;  3 – atspere;  4 – lenta;  5 – rumba;  6 – sprūds

Rumba ir cieši nostiprinata uz varpstas, tadēļ, griežot drošības kloķa elementu sistēmu virziena, kas atbilst kravas celšanai, līdzi griežas arī varpsta. Sprūds  6 šadu kustību nekavē, jo slīd pa sprūdrata zobiem. Partraucot celšanu, kravas svara radītais moments cenšas pagriezt varpstu pretēja virziena. To nepieļauj sprūds, iesprūstot starp sprūdrata zobiem. Lai nolaistu kravu, japarvar atsperes 3 pretestība un japagriež svira 2 virziena, kas atbilst kravas nolaišanai. Svirai pagriežoties, lenta 4 atbrīvo rumbu 5, kas sak griezties kopa ar varpstu, tatad krava tas pašsvara ietekmē parvietojas uz leju. Ja sviru atbrīvo, ta atsperes 3 elastības spēka ietekmē atkal pievelk lentu – kravas nolaišana tiek apturēta.

Centrbēdzes bremzes. Centrbēdzes bremžu jeb atruma regulatoru  uzdevums ir ierobežot kravas nolaišanas atrumu. Berzes virsmu savstarpējai piespiešanai šajas bremzēs izmanto centrbēdzes spēkus, kas iedarbojas uz bremzes siekstam (siekstu bremzēs) vai atsvariem (disku bremzēs). Šīs bremzes nav piemērotas kustības apturēšanai, tadēļ celšanas mehanisma vienlaikus ar centrbēdzes bremzi jabūt arī kustības apturēšanas bremzei.

            Centrbēdzes bremzēs lielakam varpstas rotacijas atrumam atbilst lielaks bremzēšanas moments, tadēļ smagai kravai nolaišanas atrums ir lielaks neka vieglai. Centrbēdzes bremzes izmanto celšanas ierīcēs, kas paredzētas lielam celšanas augstumam (ja kravas svars izmainas maz).

            Centrbēdzes siekstu bremzei (48. zīm.) ir varpsta 1, uz kuras cieši nostiprinats disks  Ap ta  tapam 3 var grozīties siekstas 4, kas, diskam rotējot, centrbēdzes spēku C ietekmē parvar pie diska rumbas pievienoto atsperu 5 pretestību un piespiežas pie nekustīga korpusa gredzena 6.


Normalspēks N  katras siekstas kurpes 7 un gredzena saskarvirsma rada berzes spēku T, kas palielinas, palielinoties varpstas   griešanas   atrumam.  Ja  varpsta   apstajas,   atsperes  elastības spēks F pagriež siekstu pretēja virziena un atvirza siekstas kurpi no korpusa gredzena. Spēku F regulēšanai paredzēts ap rumbu grozams fiksējams regulēšanas gredzens 8.

 

                                                      48. zīm. Centrbēdzes siekstu bremze

                                     1 – varpsta;  2 – disks;  3 – tapa;  4 – sieksta;  5 – atspere; 

                              6 – korpusa gredzens; 7 – siekstas kurpe;  8 – regulēšanas gredzens

            Bremzēšanas moments, kads jaattīsta bremzei, ja varpsta 1 sa­sniegusi vēlamo atrumu, vienads ar kravas svara radīto momentu uz bremzes varpstas, t. i.,        M = M b= 3fNR.

Ja korpusa gredzena berzes virsmas radiuss R ir zinams, no šīs formulas atrod N.

Sastadot siekstas līdzsvara vienadojumu               Cc – Na – f Nb – F d = 0

un izvēloties plecu attiecību  a/c = b/c ≈ 1/8  un  d/c ≈ 1,5, var atrast centrbēdzes spēku, kas jaattīsta vienai siekstai.

            Izmantojot centrbēdzes spēka izteiksmi             ,

savukart var aprēķinat vienas siekstas svaru G1, kas, varpstai rotējot ar atrumu n apgr./min., nodrošina nepieciešamo bremzēšanas mo­mentu:              .

            Siekstu bremze nav reversīva. Varpstai rotējot pretēja virziena, neka paradīts 48. zīmējuma, tikpat liela bremzēšanas momenta attīs­tīšanai nepieciešams mazaks leņķiskais atrums, bremzēšana notiek strauji, ar triecieniem, pie tam nevienmērīgi dilst korpusa gredzena berzes virsma.  Siekstu  kurpēm  berzes  virsma  ir  neliela, tadēļ  tas  atri nodilst un bieži jamaina. Grūti

 

regulēt arī atsperu deformaciju un kravas no­laišanas atrumu. Centrbēdzes siekstu bremzes izmanto samēra reti. Biežak lieto centrbēdzes disku bremzes, kuram nepiemīt iepriekš minētie trūkumi.


            Centrbēdzes disku bremzē (49. zīm.) bremzēšana notiek, centrbēdzes spēkiem C iedarbojo­ties uz atsvariem 1.

                                               49. zīm.  Centrbēdzes disku bremze

                              1 – atsvars;  2  un  3 – rotējošie diski;  4 – nekustīgais disks;

                                                  5 – regulējama atspere;  6 - varpsta   

Atsvaru sviras piespiež rotējo­šos diskus 2 un 3 pie nekustīga diska 4, kura abas pusēs piekniedēti azbesta gredzeni (berzes pa­lielinašanai). Disku piespiešana notiek, deformējot regulējamu at­speri 5. Varpstas 6 rotacijas atru­mam samazinoties, atspere izple­šas un atvirza berzes virsmas. Centrbēdzes  disku bremzēm raksturīgs tas, ka neatkarīgi no varpstas rotacijas virziena katram leņķiskajam atrumam atbilst noteikts bremzēšanas moments.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 3359
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site