Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

 
CATEGORII DOCUMENTE
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

KOKAPSTRADES OPERACIJAS AR ROKAS INSTRUMENTIEM

tehnika

+ Font mai mare | - Font mai mic


DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger
Varstu demontaža, montaža, piestrade (varstu hermētiskuma nodrošinašana), savienojumu parbaude
Spēkratu izplūdes gazu normēšana Latvija
Dzesēs sistēmas cirkulacijas sūkņa demontaža, montaža
Sajūga parbaude
Dīzeļmotoru atgazu analizatori
Mērīšana un parbaude
Diferencialis, uzbūve
Transmisijas tehniska stavokļa parbaude
Ritošas daļas un stūres iekartas diagnostika
Varstu blīvslēgu maiņa

TERMENI importanti pentru acest document

Koksni ka materialu lieto kopš seniem laikiem. Tautas saimniecība nav tadas nozares, kur neizmantotu koksni. Īpaši plaši koksni lieto celtniecība.

Lai arī pēdēja laika kokmaterialu aizstašanai paradas ļoti daudz dažadu makslīgu materialu, tomēr kokmaterialu īpatsvars individualaja būvniecība joprojam ir ļoti liels. Kokmaterialus izmanto praktiski visos darbos, sakot ar ēkas nospraušanas darbiem un zemes darbiem – būvbedres un tranšeju nostiprinašanai u.c., un beidzot ar apdares darbiem – koka apšuvuma izveidošanai. Bez kokmaterialiem praktiski nav iespējams uzbūvēt nevienu maju. Tos plaši izmanto gan dažadu palīglīdzekļu un palīgierīču izgatavošanai – mietiņiem, pastatnēm, pagaidu ceļiem, blietēm u.c., gan arī logiem, durvīm, grīdam, kapnēm un citam ēkas konstrukcijam. Tapēc arī būvgaldnieku un namdaru darbu apjoms majas būvniecība ir ļoti liels.

Būvgaldnieku darbos ietilpst koka detaļu un koka būvkostrukciju izgatavošana un montaža, koka elementu līmēšana, logu un durvju bloku, kapņu, iebūvētu mēbeļu un citu būvgaldniecības izstradajumu izgatavošana un montaža.

SATURS

KOKAPSTRADES OPERACIJAS AR ROKAS INSTRUMENTIEM

1.1. Darba vietas iekartojums

1.2. Koksnes izgriešanas pamati

1.3.       Aizzīmēšana

1.4.       Zaģēšana

1.5.       Ēvelēšana

1.6.       Kalšana

1.7.       Urbšana

1.8. Palīginstrumenti

1.9.       Rokas instrumentu asinašana

KOKA KONSTRUKCIJU SAVIENOJUMI

Savienojumu uzbūve. Sēžas

2.2.       Paplatinašana

2.3.       Plakšņu galu nostiprinajumi

2.4.Potētie koka savienojumi

2.5.Metinatie koka savienojumi

2.6.       Krusteniskie savienojumi

2.7.Gala iesējumi

2.8.Stūra iesējumi

2.9.       Ramja stūra savienojumi

2.10.Ramja T veida savienojumi

2.11.Kastes stūra savienojumi

2.12.Līmētie savienojumi

2.13.Dažadi savienojumi

2.14.Naglotie savienojumi

ĒKAS UN TO DAĻAS

3.1.Ēkas galvenas konstrukcijas

3.2.       Ēku sienas

3.3.       Starpsienas

3.4.       Parsegumi

3.5.       Logi

3.6.       Durvis

3.7.       Kapnes

3.8.       Jumtu konstrukcijas

BŪVGALDNIEKU IZSTRADAJUMI

4.1.       Logu bloki

4.2.       Durvju bloki

4.3.       Koka starpsienas

IZSTRADAJUMU VIRSMU APDARE

5.1.       Necaurspīdīga apdare

5.2.       Caurspīdīga apdare

5.3.       Finierēšana

KOKMATERIALU LIEKŠANA

STIKLOTAJU DARBI

NAMDARU DARBI

8.1.       Pastatnes un sastatnes

8.2.       Veidņi

8.3.       Statņu – karkasa ēkas

8.4.       Vairogu, paneļu ēkas

8.5.       Guļbūves, stavbūves

8.6.       Koka parsegumi

8.7.       Jumta konstrukcijas

8.8.       Jumta iesegšana

8.9.       Grīdu ieklašana

8.10.Koka kapnes

8.11.Logu un durvju uzstadīšana  sienu ailēs

8.12.Arsienu siltinašana

8.13.Iekartie griesti

ĒKAS DAĻU REMONTS

9.1.       Logu remonts

9.2.       Durvju remonts

9.3.       Guļbūves sienu remonts

9.4.       Koka karkasa sienu remonts

9.5.       Parseguma remonts

9.6.       Koka kapņu remonts

9.7.       Jumta konstrukciju remonts

9.8.       Grīdu remonts

IEBŪVĒTAS MĒBELES

KOKA ŽOGI

DĒĻU UN PLATŅVEIDA MATERIALU APŠUVUMI

PIELIKUMS

Galdnieka ēvelsols:

1 – ēvelsola kajas (pamatne); 2 – priekšēja saspiedējskrūve; 3 – spīļu žoklis; 4 – ēvelsola galds; 5 – ķīļu ligzdas; 6 – instrumentu sile; 7 – aizmugures saspiedējkarba; 8 – ķīlis; 9 – tapa ar plaksnīti.

Detaļu iespīlēšana ēvelsola:

a – horizontala stavoklī; b – vertikala stavoklī, saspiežot ar priekšējo saspiedējskrūvi; c – vertikala stavoklī, saspiežot ar aizmugures saspiedējkarbu; d – horizontala stavoklī, saspiežot “uz kantes” ar priekšējo saspiedējskrūvi.

Galdnieka darba vieta:

a – kopskats; b – dēļa nostiprinašana ar līmspīlēm; c – dēļa atbalstīšana ēvelēšanai; d – instrumentu izvietojums.

Galdnieka darbu ierīces:

a-c – līmspīles; d – apskavveida līmspīles; e – vienkaršas spīles; f – uzlabotas spīles; g – spīles ar parstatamu atbalstu; h – spīles ar parstatamu atbalstu un saspiedējskrūvi; I – prese; j – atbalsts (piestiprinats ēvelsolam); k – paliktnis ar atbalstu.

 

Galdnieka darbu ierīces:

a – slīpzaģēšanas sile; b – zaģēšana slīpzaģēšanas silē; c, d – paliktņi malu ēvelēšanai; e – paliktnis plakšņu ēvelēšanai; f – pamatiņš (1 – skrūve ar sparnuzgriezni; 2 – tiešais atbalsts; 3 – slīpais atbalsts; 4 – pamats; 5 – vadotne); g – šķautņa gala ēvelēšana zem taisna leņķa; h – dēļa ēvelēšana zem slīpa leņķa; I – izzaģējamais galdiņš.

Instrumentu novietojums pie sienas:

a – uz plaksnē iedzītam naglam; b – perforētas plaksnes izmantošana; c – plauktiņi ar caurumiem; d – burkas naglam un skrūvēm; 1 – plaksne; 2 – instrumentu fiksējoša nagla; 3 – instrumentu attēls uz plaksnes; 4 – perforēta plaksne; 5 – cilpa plakanu instrumentu pakaršanai; 6 – piekare apaļiem traukiem; 7 - piekare amuram; 8 – piekare skrūvgriezim vai kaltam; 9 – piekares plakanu, garu priekšmetu glabašanai ( vīlēm u.c.); 10 – piekare plauktam; 11 – koka dēlītis; 12 – dēlis ar caurumiem; 13 – trīsstūrveida koka balsts; 14 – kokskrūve; 15 – metala leņķveida balsts; 16 – stikla burkas; 17 – metala uzgriežamais burkas vaciņš; 18 – paplaksne.

Pie sienas piestiprinams instrumentu skapītis ar skapītī un skapīša durtiņas izveidotiem instrumentu stiprinajuma elementiem.

ĶĪĻA ELEMENTI

 

 

GRIEŽŅA ĢEOMETRIJA

 

 

Griešanas virzieni koksnē:

a – griešana šķērsvirziena; b – griešana garenvirziena; c – griešana tangenciali; d – griešana šķērsam-tangenciali; e – griešana šķērsam-garenvirziena; f – griešana tangenciali-garenvirziena; 1 – grieznis; 2 – koksne.

 

Aizzīmēšanas instrumenti

 

Salokamais metramērs

Garums: 1000 mm; iedalījums: cm un mm; pieļaujama kļūda ± 0,5 mm.

 

Bīdmērs

Metala priekšmetu mērīšanai ar mērījumu precizitati līdz 0,1 mm.

Leņķmērs taisniem leņķiem (900).

 Izgatavo no koka vai metala.

Taisna leņķa parbaudei un rasēšanai.

Parstatams leņķmērs

Dažadu leņķu parbaudei un rasēšanai.

Leņķmērs 450  leņķim.

Izgatavo no koka vai tērauda. 450 leņķa parbaudei un rasēšanai.

Lineals bez iedalījumiem.

Izgatavo no cietas koksnes.

Koka virsmu līdzenuma parbaudei un rasēšanai.

Garums: 1500 mm; 2000 mm.

Svītrvilcis

Izgatavo no koka.

Paralēlu līniju novilkšanai platumam un biezumam.

Aizzīmēšanas cirkulis

Riņķa līnijas uzvilkšanai uz kokmaterialiem dalījumu aizzīmēšanai.

Parstatamais mērlineals

Lietojams līdzīgi svītrvilcim, tikai lielaku platumu aizzīmēšanai.

Aizzīmēšanas adata

Ēvelētu dēļu aizzīmēšanai.

Aizzīmēšanas paņēmieni

Ar linealu

Ar 450 leņķmēru

Ar maiņleņķa mēru

Ar svītreni malu aizzīmēšanai

Ar svītreni platuma aizzīmēšanai

Ar metala svītreni plašu aizzīmēšanai

Ar taisnleņķa mēru un īlenu

Ar cirkuli

Ar artaustu (kroņcirkuli)

Ar skavu

Ar auklu un atsvaru

Aizzīmēšanas aukla

Ka aizzīmēšanas instruments tiek lietota kaņepaju aukla 8-10 m garuma. Auklu parasti ievieto plakana skardenē (no konfektēm), kura bez auklas ir kads viegli notīrams krasu pulveris (krīts, dzelzs suriks, bērzkoka ogles pulveris). Ar auklu aizzīmē divi cilvēki, to “atsitot” pret aizzīmējamo plakni.

Taisnas līnijas aizzīmēšana uz baļķa

Aizzīmēšanas šabloni:

a – dziļuma ieciršanai; b – pusķetnas ieciršanai; c – tapu aizzīmēšanai; d – vienkaršai ķetnai; e – iestradata vienkarša ķetna.

 

Zaģa zobu elementi

Loka zaģis

 

Loka zaģa zobu profili

Vidējie loka zaģa zobi

Gludai šķērszaģēšanai

Smalkie loka zaģa zobi

Līkumu izzaģēšanai

Rupjie loka zaģa zobi

Gareniskai gludai zaģēšanai un iezaģēšanai

Ļoti smalkie loka zaģa zobi

Smalkzaģis ļoti gludiem zaģējumiem

Zaģi, to veidi

Šķērszaģis – divrocis

Lieto baļķu, brusu, dēļu un līstu sagarumošanai

Rokas zaģis

Kokmaterialu sagatavošanai, zaģēšanai šķērsam šķiedram, iezaģēšanai

Smalkais rokas zaģis

Zaģēšanai grūti sasniedzamas vietas, līkņu izzaģēšanai

Rokas zaģis ar cietu muguru

Iezaģēšanai koksnē dažados virzienos

Rokas zaģis iezaģēšanai noteikta dziļuma

Gropju iezaģēšanai noteikta dziļuma

Finieru nazis

Finieru griešanai šķērsvirziena un garenvirziena

Rotzaģis

Saplakšnu zaģēšanai, smalkiem darbiem, intarsijam, kokgriezumiem

Zaģa zobu asinašana (a), izlocīšana (b) un izlocītu zobu profils (c):
1 – nepareiza nepietiekoša zobu izlocīšana; 2 – nepareiza parak liela zobu izlocīšana; 3 – pareiza zobu izlocīšana; d – izlocīta zaģa zobu parbaude ar specialu šablonu (1 – zaģis; 2 – šablons; 3 – izgriezums šablona: vienads ar pusi no zaģa biezuma).

Dēļu zaģēšana:

a – garenzaģēšana; b – šķērszaģēšana; c – šķērszaģēšana un slīpa zaģēšana lietojot lokzaģi un zaģēšanas kast.

Zaģēšana ar finierzaģīti:

a – zaģēšanas galdiņa uzstadīšana; b – zaģēšana ar finierzaģīti.

Zaģēšanas paņēmieni:

a – garenzaģēšana; b – zaģēšana šķiedru garenvirziena (zaģēšanas sakums); c – garenzaģējuma ķīlēšana; d – zaģa platnes stavokļa parbaude ar stūreni; e – tapu izzaģēšana; f – plankas zaģēšana plakaniski; g – zaģēšana ar atbalstu; h – apaļa cauruma izzaģēšana ar šauro zaģīti; I – finiera zaģēšana.

Ēveles

Skrube

Rupjai kokmaterialu ēvelēšanai gareniski, šķērsam un slīpi šķiedram

Ēveles naža asmens

Gludēvele

Virsmas nolīdzinašanai pēc zaģēšanas un ēvelēšanas ar skrubi

Ēveles naža asmens

Tīrēvele

Kokmaterialu tīrapstradei

Ēveles nazis ar pretzobu

Zobēvele – virsmu uzkasīšanai un līdzinašanai pirms finierēšanas

Gala ēvele – kokmaterialu gala ēvelēšanai

Gropjēvele – taisnleņķa gropes iestradašanai būvdetaļas

Profilēvele – profilgropju un izciļņu ēvelēšanai

Kuģēveles- liektu virsmu ēvelēšanai

Ēveles iestatīšana

a – ēveles izjaukšana; b, c – paņēmieni ēvelnaža padošanai uz priekšu; d – ķīļa nostiprinašana; e – ēvelnaža zoba parbaude; f – nepareizu ēvelnaža stavokli izlabo ar vieglu amura uzsitienu; g – pareizs ēvelnaža stavoklis.

Ēvelēšanas paņēmieni:

a – ēvelēšana ar ēveli; b – ēvelēšana ar garēveli; c, d – gala ēvelēšana; 1 – klucītis ar slīpu galu, kas neļauj veidoties atšķēlumiem apstradajamai detaļai; 2 – apstradajama detaļa; 3 – ēvelsols.

Sagatavju ēvelēšanas secība: a – īsa sagatave; b – gara sagatave.

Ēvelējuma kvalitates kontrole:

a – ar stūreni brusas garenvirziena; b – ar stūreni brusas gala un garenvirziena; c, d – ar linealu koksnes šķiedru virziena un perpendikulari šķiedram pret gaismu; 1 – apstradajama brusa; 2 – stūrenis; 3 – lineals.

Kalti un darbs ar tiem

Namdaru kalti

Dažadiem kalšanas darbiem, padziļinajumiem un caurumiem

Galdnieku kalti

Satapojumu caurumu kalšanai

Iegriezuma tīrapstrade

Iegriezums šķērsvirziena

Iegriezums garenvirziena

Fazēta malas griešana garenvirziena

Gala tīrapstrade

Fazēta šķērsmalas griešana

Griešana ar pilnu spēku

Darba paņēmieni, stradajot ar galdnieka kaltu:

a, b – galu notīrīšana; c – ligzdas tīrīšana; d – fazītes veidošana sanu šķautnei;

e – fazītes veidošana gala šķautnei; f – griešana gar linealu; g – noapaļotas detaļas izgatavošana.

Caurumu kalšanas paņēmieni:

a – detaļas nostiprinašana ar līmspīlēm; 1 – darba galds (ēvelsols, ēvelsola plate u.c.); 2 – dēļa paliktnis; 3 – detaļa; 4 – līmspīle; b – galdnieka kalta un koka amura pareiza turēšana; c – pakapeniska caurumu izkalšana; d – galdnieka kalta stavoklis kaļot.

Urbji

Gliemežurbis

Skrūvju vietu ieurbšanai, arī aizzīmēšanai

Urb.diam.2; 3; 4…16 mm

Centrurbis

Dziļiem urbumiem

Spiralurbis

Dažadiem urbšanas darbiem

Atrurbis

Saplakšņu urbšanai

Gremdurbis

Skrūvju galviņu iegremdēšanai

Caurumu urbšanas paņēmieni:

a – urbja pareiza stavokļa parbaude ar stūreni; b – urbja pareiza stavokļa parbaude, urbjot dziļus urbumus; c – pašdarinats urbšanas dziļuma ierobežotajs; d – slīpa cauruma urbšana pēc konduktora.

Dažadi darbarīki

Plakanas rašvīles

Koka virsmas nogludinašanai

Pusapaļas rašvīles kokam

Ieapaļu virsmu nogludinašanai

Skrūvgrieži (plakanie un ar krustiņu)

Skrūvju iegriešanai

Naglu knaibles

Naglu izvilkšanai

Plakanknaibles

Stiepļu un naglu liekšanai

Metala amuri

Naglošanas un citiem darbiem

Koka amuri

Kalšanas darbiem

Cirvja asmens attiecība pret kata asi:

a – taisna leņķī, derīgs skaldīšanai; b – asa leņķī (knūpus), derīgs zaru darinašanai no stumbra; c – plata leņķī (atkarē), derīgs koku aizciršanai meža.

Cirvja kati un to daļas:

A – taisnais skaldama cirvja kats; B – divlīkumu aizcērtama un zaru cirvja kats.

Kata daļas: a – sekste; b – kata vidus; c – rokturis; d – paresninajums; D- planciņa ar uzzīmētam cirvja kata arējam kontūram; E – namdara cirvis; F – spraugu veidi kata gala ķīļu iedzīšanai.

Ēveles vai kalta zobu asinašana:

a – uz galodas; b – uz slīpakmens; c – griežņu asmeņu fazītes stavoklis, asinot griežņus uz galodas; d – uz slīpripas, lietojot atbalstierīci.

Zaģa asinašana un zobu virsotņu nolīdzinašana ar vīli:

a – zaģa asinataja roku stavoklis, asinot taisni, b – zaģa asinataja roku stavoklis, asinot slīpi, c – skrūvspīlēs iestiprinata lokzaģa asinašana, d – koka turētaja iestiprinata lokzaģa asinašana, e – zaģa zobu virsotņu nolīdzinašana; 1 – vīle,  2 – vīles turētajs, 3 – zaģis.

Slīpripa un tas izlīdzinašanas ierīce

Ēvelnažu asinajuma kvalitates parbaude:

a – asinajuma leņķu parbaudes šablons; b – uzasinatas griežņu fazītes.

 

 

Ēvelnažu asinašana:

a – naža stavoklis, asinot ar slapju slīpripu (tecīlu), b – naža stavoklis, asinot uz galodas, c – naža asmens vizuala parbaude.

 

Instrumentu asinašanas piemēri:

a – naža; b – griežņu; c – skrūvgrieža; d – urbja.

Savienojuma uzbūve

 

Ramja stūra sējums ar saspriegtu sēžu

Ciešas sēžas ir ar vislielako uzspīlējumu dobuma un tapas savienojuma: mēbeļu konstrukcijas ciešas sēžas tiek lietotas kokmaterialu detaļu T veida savienojumos.

Nominalizmēri (mm)

1-10

10-18

18-30

30-50

50-80

80-120

Dobuma izmēra robežnovirze (mm) max

+0,25

+0,30

+0,35

+0,40

+0,45

+0,50

Izciļņa jeb tapas robežnovirze (mm) max

+0,35

+0,40

+0,45

+0,55

+0,60

+0,65

Izmēru robežnovirzes (mm) min

+0,10

+0,10

+0,10

+0,15

+0,15

+0,15

 

Saspriegtas sēžas parasti lieto ramju un kastu stūru L veida sējumos. Saspriegtam sēžam uzspīlējums ir par mazu, lai konstrukcijas savienojumi būtu izturīgi bez līmēšanas, tapēc tie jasalīmē.

Izciļņa jeb tapas izmēru robežnovirzes (mm)

max

+0,25

+0,30

+0,35

+0,40

+0,45

+0,50

min

0

0

0

0

0

0

 

Blīvas sēžas lieto tapojumiem vai dzeguļu sējumiem. Tas lieto arī dažadu paplatinajumu savienojumos un ramju pildiņu konstrukcijas. Izturīgas konstrukcijas ar blīvu sēžu sējumiem iegūst pēc to salīmēšanas.

Izciļņa jeb tapas izmēru robežnovirzes (mm)

max

+0,15

+0,15

+0,20

+0,20

+0,25

+0,25

min

-0,10

-0,15

-0,15

-0,20

-0,30

-0,35

Slīdsēžas lieto izjaucamas konstrukcijas, kad, detaļas samontējot, tam vienai pret otru jaslīd, bet savienojumam tomēr japaliek pietiekami blīvam, piemēram, sēdekļa novietojums vainagramī.

Izciļņa jeb tapas izmēru robežnovirzes (mm)

max

0

0

0

0

0

0

min

-0,25

-0,30

-0,35

-0,40

-0,45

-0,50

Brīvas sēžas parasti lieto veramam konstrukcijam, durvīm, sekretaru platnēm, atveramiem ramjiem. Dažkart šadu konstrukciju rasējumos pēc brīvas sēžas iegūstamo spraugas izmēru nosacīti noapaļo uz 1,5 mm, lai vienkaršotu parbaudi ražošanas procesa.

1-10

1-18

18-30

30-50

50-80

80-120

120-260

260-500

500-800

800-1250

max

min

-0,15

-0,40

-0,15

-0,45

-0,20

-0,55

-0,20

-0,60

-0,25

-0,70

-0,25

-0,75

-0,30

-0,90

-0,35

-1,05

-0,45

-1,30

-0,50

-1,50

Ļoti brīvas sēžas ir galvenais sēžu veids, ko lieto bīdamam konstrukcijam, jo ekspluatacijas apstakļos te jarēķinas ar iespējamam kokmaterialu deformacijam mitruma dēļ. Tas lieto visas atvilktnēs, skapju bīdamas durvīs utt., pie tam spraugas izmērus nosacīti noapaļo uz 2 mm.

 

Nominal-

izmēri (mm)

Dobuma

rob. izm.

(mm)

Izcilņa jeb tapas robežnovirzes (mm)

Nekustīgas sēžas

Kustīgas sēžas

Ciešas

Saspriegtas

Blīvas

Slīdošas

Brīvas

Ļoti brīvas

min

max

min

max

min

max

min

max

min

max

min

max

min

max

1-10

0

+0,25

+0,35

+0,10

+0,25

0

+0,15

-0,10

0

-0,25

-0,15

-0,40

-0,25

-0,50

10-18

0

+0,30

+0,40

+0,10

+0,30

0

+0,15

-0,15

0

-0,30

-0,15

-0,45

-0,30

-0,60

18-30

0

+0,35

+0,45

+0,10

+0,35

0

+0,20

-0,15

0

-0,35

-0,20

-0,55

-0,35

-0,70

30-50

0

+0,40

+0,55

+0,15

+0,40

0

+0,20

-0,20

0

-0,40

-0,20

-0,60

-0,40

-0,80

50-80

0

+0,45

+0,60

+0,15

+0,45

0

+0,25

-0,20

0

-0,45

-0,25

-0,70

-0,45

-0,90

80-120

0

+0,50

+0,65

+0,15

+0,50

0

+0,25

-0,25

0

-0,50

-0,25

-0,75

-0,50

-1,00

120-260

0

+0,60

-

-

-

0

+0,30

-0,30

0

-0,60

-0,30

-0,90

-0,60

-1,20

260-500

0

+0,70

-

-

-

0

+0,35

-0,35

0

-0,70

-0,35

-1,05

-0,70

-1,40

500-800

0

+0,85

-

-

-

0

+0,45

-0,40

0

-0,85

-0,45

-1,30

-0,85

-1,70

800-1250

0

+1,00

-

-

-

0

+0,50

-0,50

0

-1,00

-0,50

-1,50

-1,00

-2,00

1250-2000

0

+1,20

-

-

-

0

+0,60

-0,60

0

-1,20

-0,60

-1,80

-1,20

-2,40

2000-3150

0

+1,40

-

-

-

0

+0,70

-0,70

0

-1,40

-0,70

-2,10

-1,40

-2,80

 

Paplatinašana

Ar stavu saduru

Ar slīpu saduru (saduras paralēlas)

Ar slīpu saduru (blakus saduras nav paralēlas)

Ar taisnu gropi

Ar zobveida saduru

Ar zobveida pusķetnas saduru

Ar taisnstūra rievu

Ar smailu rievu (trīsstūra sadura)

Ar trapecveida rievu

Ar parlaistu taisnstūra rievu

Ar iedzītņiem

Ar trīnīti

Ar šķērsiedzītņiem

Ar apaļu un taisnstūra veida tapu

Ar parlaidumu

Plakšņu galu nostiprinajumi

Ar ierievotu uzgalvi

Ar ielīmētu ķīļveida uzgalvi (trīsstūrveida)

Ar ielīmētu uzgalvi

Ar uzlīmētu uzgalvi

Ar gropētu uzgalvi

Potētie koka savienojumi

Ar starpas tapu

Ar slīpu taisngala parlaidumu

Ar taisnu parlaidumu puskoka

Ar taisnu saduru un tērauda iedzītni

Ar centra tapu

Ar taisnu saduru un plakandzelzs uzliktņiem 

Savienojumiem jabūt centrētiem

Visi savienojumi japastiprina ar metala savilcēm

Metinatie koka savienojumi

Maza šķērgriezuma kokmaterialiem:

Ar stavu saduru

Ar taisnu sarievojumu

Ar vienpusīgi slīpu saduru

Ar līmētu zobveida sarievojumu

Ar sagropējumu

Ar iedzītni

Liela šķērsgriezuma kokmaterialiem:

Ar taisnu parlaidumu puskoka

Ar slīpu taisngala parlaidumu

Ar slīpu zobparlaidumu

Ar taisnu zobparlaidumu un ķīļiem

Ar slīpu parlaidumu un apslēptu tapu

Ar caurlaistu ķetnu

Ar taisnu parlaidumu puskoka un slīpiem saduru kaktiem

Ar divam parlaistam ķetnam puskoka

Ar taisnu, bīdamu, parlaistu zobu

Ar slīpu parlaidumu un ķīļveida saduru tapam

Ar piedursavienojumu

Ar taisnu divkaršu zobu un dzeguli

Ar slīpu galu parlaidumu puskoka

Krusteniskie savienojumi

Ar līdzenu parlaidumu

Ar nevienadu parlaidumu

Ar uzsēdinašanu viena roba

Ar uzsēdinašanu divos robos

Ar uzsēdinašanu krusta tapai

Ar uzsēdinašanu bezdelīgastes veida ķetnai vai pusķetnai

Ar vienpusīga iecirtuma parlaidumu

Ar beziecirtuma parlaidumu

Gala iesējumi

Ar taisnu parlaidumu

Ar ķetnotu parlaidumu

Ar pusķetnotu parlaidumu

Ar ķetnu

Ar pusķetnu

Ar apslēptu ķetnu

Ar taisnu parlaidumu un zobu

Ar slīpu tapu un zobu

Ar slīpu tapu un divkaršu zobu

Ar vienkaršu nošļauptu tapu

Ar nošļauptu tapu un robu

Ar divkaršu zobu un tapu

Stūra iesējumi

Ar taisnu parlaidumu

Ar slīpu parlaidumu vai pusķetnu

Ar bezdelīgastes veida pusķetnu

Ar dzeguļu starpas tapu

Ar ķetnotiem dzeguļiem un vēja tapu

Ar taisnu kapņotu parlaidumu un ķetnotu zobu

Ar ķetnotu starpas tapu

Ar bezdelīgastes veida starpas tapu

Ar līdzenu pusķetnu

Ar vienkaršu tapu

Ar līdzenu iegrieztu parlaidumu

Ramja stūra savienojumi

 

Nosaukums

SANSKATS un PRETSKATS

Aprēķinu formulas

Ar vienkaršu atklatu

caurejošu tapu (УК-1) 

S1 = 0,45 So;

S2 = 0,5(So-S1)

Ar divkaršu atklatu

caurejošu tapu (УК-2) 

S1 = 0,2So;

S2 = 0,5[So-(2S1+S3)];

S3 = 0,2So

Ar trīskaršu atklatu                                                                    

caurejošu tapu (УК-3)

S1 = 0,14So;                                                                

S2 = 0,5[So-(3S1+2S3)];

S3 = 0,14So

Ar puspaslēptu necaurejošu                                                         

vienkaršu tapu (УК-4)                                                                

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1);

h = 0,7B1;

l = (0,5…0,8)B;

l1 = (0,3…0,6)l;

b = vismaz 2 mm

 

Ar puspaslēptu caurejošu

vienkaršu tapu (УК-5)

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1);

l = 0,5B;

h = 0,6B1

Ar paslēptu necaurejošu                                                  

vienkaršu tapu (УК-6)                                                                

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1);

l = (0,5…0,8)B;

h = 0,7B1;

b = vismaz 2 mm

Ar paslēptu caurejošu                                                                 

vienkaršu tapu (УК-7)                                                                

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1);

h = 0,6B1

Ar caurejošam un

necaurejošam apaļam                                                                 

tapiņam (УК-8)

l = (2,5…6)d;

l1 > l- vismaz 2…3 mm;

d = 0,4So

Ar necaurejošam slīpam,                                                 

apaļam tapiņam (УК-9)                                                              

l = (2,5…6)d;

l1 > l – vismaz 2..3 mm;

d = 0,4So

Ar necaurejošu slīpu,                                                                  

plakanu iedzītni (УК-10)                                                 

S1 = 0,4So;

l = (1,0…1,2)B;

b = 0,75B

Ar caurejošu slīpu,                                                                     

plakanu iedzītni (УК-11)                                                             

S1 = 0,4So;

l = (1,0…1,2)B

Ar parlaidumu puskoka

Ar bezdelīgastes veida caurejošu tapu

Ar slīpu dzeguli

Ramja T veida savienojumi

 

Nosaukums

SANSKATS un PRETSKATS

Aprēķinu formulas

Ar necaurejošu vienkaršu                                                            

tapu (УС-1)      

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1);

b – vismaz 2 mm;

l = (0,3…0,8)B

Ar necaurejošu vienkaršu                                                            

tapu rieva (УС-2)                                                                      

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1);

b – vismaz 2mm;

l2 = (0,2…0,3)B1

Ar caurejošu vienkaršu                                                               

tapu (УС-3)                                                                              

S1 = 0,4So;

S2 = 0,5(So-S1)

Ar caurejošu divkaršu                                                                 

tapu (УС-4)                                                                              

S1 = S3 = 0,2So;

S2 = 0,5[So-(2S1+S3)]

Ar necaurejošu                                                                          

sarievojumu (УС-5)                                                                   

S1 = (0,4…0,5)So;

l = (0,3…0,8)S;

S2 = 0,5(So-S1);

b – vismaz 2 mm

Ar necaurejošu                                                                          

rievu (УС-6)                                                                             

l = (0,3…0,5)So;

b – vismaz 2 mm

Ar necaurejošam apaļam                                                 

tapiņam (УС-7)                                                                         

d = 0,4So;

l = (2,5…6)d;

l1 - 2 …3 mm lielaks par l

Ar necaurejošu                                                                          

bezdelīgastes savienojumu                                                          

 (УС-8)                                                            

l = (0,3…0,5)B1;

S1 = 0,85So

Aprēķinatie izmēri janoapaļo līdz

tuvakam frēzes izmēram, bet ne

mazaki par S0

                                                                                               

Ar taisnu parlaidumu puskoka

Ar bezdelīgastes veida parlaidumu puskoka

 

Kastes stūra savienojumi

Ar atklatu taisnu tapu (УЯ-1)

S1=S3=6;8;10;12;14;16;

l = S0;

S2 – vismaz 0,3S0

Ar atklatiem ķetnotiem savienojumiem (УЯ-2)

S1=0,85S0 (izmēru noapaļo līdz 13;14;15;16;17);

S2 = 0,75S0;

S3 = (0,85…3,0)S0;

l = S0;

a = 100

Ar atklatam apaļam tapiņam (УЯ-3)

d = 0,4S0 (izmēru noapaļo līdz 4;6;8;10;12;15;20 un 25 mm);

l = (2,5…6)d;

l1 ir lielaks par l 1…2 mm;

b – no 0…dmin;

l1 un b > 2d;

tapiņu skaits - vismaz 2

Ar taisnu saduru, rievu un iedzītni

Ar puspaslēptiem bezdelīgastes veida dzeguļiem

Ar apslēptam tapam

Līmētie savienojumi

Paka sakartotu dēļu līmēšana

Salīmētu dēļu paka ar saniskam vai gala saduram

Dēļu līmēšana garuma, izmantojot taisnu piedursavienojumu

Dēļu līmēšana, izmantojot slīpu piedursavienojumu

Dēļu līmēšana, izmantojot zobveida savienojumu

Dēļu līmēšana ar gludam sanu malam:

a, b – nepareizi;

c, d – pareizi.

Dēļu paplatinajumi un galenisku savienojumu veidi

Nosaukums

Attēls

Aprēķinu tabulas

Ar līstīšu iedzītni (K-1)

                                                                       

Ja līstīšu platums l ir 20-30 mm, tad

l1 ir 2…3 mm lielaks par l

S1 = 0,4S0 (koka līstēm);

S1 = 0,25S0 (saplakšņu līstēm)

Paplatinajums ar

sagropējumu (K-2)

S0 mm

b mm

12…15

15…20

20…30

30

6

8

10

16

h = S0/2 – 0,5 (mm)                  

Paplatinajums ar taisnu

sarievojumu (K-3)

S0 mm

S1

l

10…12

12…19

19…25

25…29

29…40

4

6

8

10

12

6

6

8

10

12

r = 1…2 mm

l1 > l par 1…2 mm

Grīdas dēļu

sarievojums (K-4)

S0

S

S1

l

l1

b

b1

29

37

6

9

8

10

6

6

7

7

16

18

15,5

17,5

Ar trapecveida

sarievojumu (K-5)

S0

S1

l

l1

r

12…13

15…16

20-22

25

30…35

40…45

50…60

5,5

6,5

8,5

9,0

11,5

14,5

16,5

7

8

10

10

12

12

12

8

9

11

11

13

15

15

1,5

2,0

2,0

2,0

3,0

3,0

3,0

Koka detaļu, mezglu un mēbeļu elementu savienojumi

Izjaucamie         Neizjaucamie

Kustīgie             Nekustīgie         Līmētie              Naglotie

Viras     Ķīlis      Kokskrūves       Savilcēji             Leņķī                Garuma             Platuma

Ramju stūru       T-veida Kastu stūru

 

Plauktu iestiprinašanas paņēmieni:

1-3 – izvelkami ar vadlīstēm; 4 – ar līstītēm; 5,6 – ar plauktu turētajiem.

Atvilkņu iestiprinašanas varianti:

1-13 – ar vadlīstēm; 14 – ar teleskopiskajam vadotnēm.

Mēbeļu vairogu sanmalu noformēšanas varianti

Tapošanas darbi:

a – cilindrveida koka tapas iestradašana un ielīmēšana; b – saspriegts stūra savienojums ar divam cilindrveida koka tapam; c – saspriegts stūra savienojums ar trim taisnstūra koka tapam.

Skapīšu sieniņu savienošana ar apaļam tapam.

Vienadmalu plates leņķis

Vienadmalu plates leņķis, paaugstinatas stingrības

Vienadmalu plates leņķis, pastiprinats

Uzlabots leņķis, paaugstinatas stingrības

Nevienadmalu plates leņķis

Caurumots plates leņķis

Leņķis betonam

Slīpa plate

Taisna savienojumu plate

Nevienadmalu plates leņķis, paaugstinatas stingrības

Nesoša plate

Universals plates leņķis

Siju kurpe

Stūra balsts

Siju kurpe D

Siju kurpe DS

Siju kurpe S

Balsta kurpe I

Balsta kurpe U

Dēļu bloka savienotajs

Dakšu plate

Betona savienotajs

Stiprinajuma lenta

Vītņota plate

Enkura nagla

Četrstūra paliktnis

Minimalie atstatumi starp naglam:

a – naglas izvietotas taisnas rindas; B – naglas izvietotas slīpas rindas; c – naglas izvietotas pamīšus.

Naglu dzīšana noteikta leņķī:

a – parastais savienojums; b – gala savienojums.

Naglas nolocīšana:

a – naglas nolocīšana, izmantojot dorni; b – pakapeniska naglas nolocīšana.

Nepareizi (1, 3) un pareizi (2, 4) attiecība pret koksnes gadskartam dzītas naglas.

Naglas iedzīšana tuvu šķērslim, par amura vadulu izmantojot saplakšņa gabalu.

Naglu turētaji, kas izgatavoti no metala plaksnītes un no 1,5-2 mm diametra stieples.

Naglas dzīšana elementa, kas no pretējas puses tiek balstīts.

Naglas iedzīšana grūti pieejama vieta, izmantojot caurulītē ievietotu stieni.

Naglas izvilkšana ar:

a – amuru un koka paliktni; b – koka paliktni un bez ta; c – naglu velkamo lauzni un paliktni.

Naglas galvas iegremdēšana ar dorni vai citas naglas galvu.

Ēkas galvenas konstrukcijas:

1 – pamati; 2 – sienas; 3 – starpsienas; 4 – pagraba parsegums; 5 – starpstavu parsegums; 6 – bēniņu parsegums; 7 – jumts; 8 – logs; 9 – durvis; 10 – grīda; 11 – ēkas apmale.

Ēku sienas

Arējas sienas

Iekšējas sienas

Kapitalsienas

Pašlodzes sienas

Piekartas sienas

Nesošas sienas

Starpsienas

Sadalošas

Atdalošas

Stacionaras starpsienas

Starpstavu parseguma shēma

Parsegumi

Pagraba

Bēniņu

Starpstavu

Savienotais jumts jeb parsedze


Logi

Vienkaršie

Dubultlogi

Atveramie

Neatveramie

Vienvērtņa

Divvērtņu

Trīsvērtņu utt.

Gropes logi

Oderlogi

Zviedru logi

Amerikaņu logi

Logu veidi:

a – logi bez virsloga; b – logi ar virslogu: 1 – loga vērtne; 2 – virslogs; 3 – vēdlodziņš; 4 – aploda; 5 – horizontala sija jeb šķērskoks; 6 – vērtnes ramis.

Durvju veidi un to konstrukcijas:

a – pretskata un vērtņu vēršana: 1 – vienviras durvis; 2 – divviru durvis; 3 – pusotrviru durvis; b – durvju vērtņu konstrukcijas: 4 un 5 – namdaru durvis; 6 un 7 – būvgaldnieku durvis; 8 – stiklotas durvis.

Durvis

Ardurvis

Iekšdurvis

Parades

Pagalma

Labas puses

Kreisas puses

Namdaru

Pildiņu

Vairoga tipa

Vienvērtņa

Pusotrvērtņu

Divvērtņu

Kapnes

Kapņu veidi:

a – vienlaida; b – divlaidu; c – divlaidu ar puspodestu; d – trīslaidu; e – grieztas; f – vienlaidu ar dažiem grieztiem pakapieniem laida gala; g – vītņu.

Jumtu veidi

Vienslīpes jumts

Divslīpju jumts

Četrslīpju (piramīdas) jumts

Četrslīpju (valmju) jumts

Mansarda jumts

Divslīpju jumts ar valmju nošļaupumu

Kupoli

Tornis

Divslīpju jumta konstrukcijas

LOGI

Loga bloks telpiska skata

Loga bloka šķērsgriezums

Loga bloka izgatavošanas tehnoloģiska procesa karte

 

Operacijas nosaukums

Iekartas, palīgierīces, instrumenti

Dēļu šķērsgarinašana aplodu un ramju

izgatavošanai

Svarstzaģis

Dēļu garenzaģēšana, sagatavojot aplodu un ramju šķautņus

Ripzaģmašīna garenzaģēšanai

Šķautņu abu redzamo virsmu ēvelēšana

noteikta leņķī

Taisnošanas garenfrēzmašīna

Šķautņu abu parējo virsmu ēvelēšana pēc

dotajiem izmēriem

Biezumapstrades garenfrēzmašīna

Aplodu un ramju detaļu aizzīmēšana

Leņķmērs (stūrenis), svītrvilcis,

mērlineals

Ligzdu, tapu un austiņu izveidošana aplodu

un ramju sagatavēs

Horizontalais svarsturbis, tapošanas darbgalds, kalts, koka veseris, loka zaģis

Gropju izgriešana no aplodas un ramju šķautņiem

Frēzmašīna, gropēvele

Profila izveidošana ramju šķautņos

Frēzmašīna

Aplodu un ramju montaža

Līmspīles vai montažas spiede

Izstradajumu slīpēšana

Lentes slīpmašīna

Virslogu vērtņu pieēvelēšana pēc izmēriem

Frēzmašīna

Vērtņu ielagošana aplodas

Frēzmašīna

Vērtņu ievirošana

Leņķmērs, īlens, skrūvgriezis un amurs

Seglīstu un noteku uzstadīšana

Skrūvgriezis, amurs, īlens

Loga bloka iegruntēšana ar pernicu

Krasas smidzinataja pistole vai ota

Guļbaļķu sienu sleņģu šķērsgriezums

Palīgierīces loga izgatavošanai:

a – elektriskais ripzaģis; B – virsmas stavoklis, zaģējot slīpas malas; c – virsmas stavoklis, zaģējot rievas stikla ievietošanai un laseni; d – virsmas stavoklis, zaģējot gala rievas; e – attaluma mērīšana no zaģa zoba talakas un tuvakas malas; f – zaģēšanas kaste ar perpendikularu spraugu; g – zaģēšanas kaste ar 150 slīpu spraugu; 1 – zaģripa; 2 – virsma; 3 – parvietojama vadotne; 4 – virsmas augstuma regulators; 5 – virsmas slīpuma regulators; 6 – zaģripas aizsargs; 7 – motors; 8 – pie vadotnes piestiprinats klucītis, kas latu notur paralēli zaģripai.

Logu vērtņu profili:

a – vienkaršai vērtnei; b – divvērtņu loga vidus savienojumam ar seglīstēm; c – oderloga arējas vērtnes apakšējas latas profils (lasenis ir pielīmēts); d – gropesloga arējas vērtnes apakšējas latas profils ( arēja mala iezaģēta laseņa rieva).

Logu ramja stūra savienojums:

a – vertikalas latas gals ar iegriezumu; b – horizontalas latas gals ar tapu; c – savienotais stūris (katrai latai šadi izveidojams viens gals, bet otrs gals javeido spoguļattēla).

Loga bloka šķērsgriezums ar savietotam vērtnēm

Stikla iestiprinašana koka ramjos:

a – pareizi iedzītas metala tapiņas; b – nepareizi iedzītas metala tapiņas; c – metala tapiņu izgatavošana; d – metala tapiņu iedzīšana; e – tepējuma izveidojums; f – stikla iestiprinašana ar divkaršo tepējumu un koka līstītēm: 1 – metala tapiņas; 2 – stikls; 3 – tepējums; 4 – koka līstīte; 5 – skrūve vai nagla.

Koka palodzes konstrukcija:

a – ķieģeļu siena; b – koka siena: 1 – loga bloks; 2 – palodzes skards; 3 – sienas; 4 – palodze; 5 – voiloks; 6 – kronšteins.

Plastikata un alumīnija logi

Logu veidi:

a – logi bez virsloga; b – logi ar virslogu: 1 – loga vērtne; 2 – virslogs; 3 – vēdlodziņš; 4 – aploda; 5 – horizontala sija jeb šķērskoks; 6 – vērtnes ramis.

Koka logi ar vērtni, kas griežas ap horizontalo asi:

a – varstlogs; b – logs bez varstloga un cieša loga; c – logs ar ciešo logu; 1 – aplodas sija; 2 – blīvējums; 3 – varsts; 4 – vertikalais ķermenis (imposts); 5 – savienotas vērtnes ramji; 6 – stikls.

Logs ar siltiem (trīskaršiem) ramjiem.

Stiklojuma paketes montēšanas secība loga vērtnē :

a – sanu blīvējuma pielīmēšana, b – stiklojuma paketes un atbalsta blīvējuma novietošana, c – hermetizējošas, nesacietējošas mastikas uzklašana ar smidzinataju, d – stikla blīvējuma un seglīstes novietošana, e – spraugu noblīvēšana ar mastiku; 1 – loga vērtne, 2 – sanu blīvējums, 3 – smidzinatajs, 4 – atbalsta blīvējums, 5 – stiklojuma pakete, 6 – loga seglīste, 7 – sanu blīvējums.

No latam izgatavota gropesloga aplodas un vērtnes šķērsgriezums vertikala plaknē

Gropes loga bloka vertikalais griezums, ieskaitot ķemperi

Loga vērtnes aizgriežņa ierīkošana:

a – aizzīmēšana; b – urbumu izveidošana; c – koksnes izgriešana ar kaltu nosedzošas plaksnītes iegremdēšanai.

No latam izgatavota oderloga aplodas un vērtnes šķērsgriezums vertikala plaknē

Dzīvojamo un sabiedrisko ēku koka logs ar stiklojuma paketi:

a – loga kopskats, b – loga vērtņu šķērsgriezums; 1 – loga aploda, 2 – vērtnes sija, 3 – stiklojuma blīvējums, 4 – stiklojuma pakete, 5 – vērtnes blīvējums (putu poliuretans), 6 – noteka.

Loga palodžu segums ar skardu:

a – ar ķieģeļu parkari; b – bez ķieģeļu parkares; 1 – cinkots skards, 2 – aploda, 3 – apmetums, 4 – apmetums ailas sanos slīpi atgriezts (tas novērš nokrišņu ūdens uzsūkšanos apmetuma); 5 – cinkota skarda segums.

DURVIS

Durvju vērtņu veidi

Namdaru durvis

Šķēršu durvis ar salīmētu dēļu vērtni

Šķēršu durvis ar sarievotu dēļu vērtni

Pildiņu durvis

Ar trīs pildiņiem

Ar sešiem pildiņiem

Stiklotas durvis

Durvju bloka izgatavošanas tehnoloģiska procesa karte

Operacijas nosaukums

Iekartas, palīgierīces

un mehanismi

Zaģmaterialu šķērszaģēšana aplodas un durvju vērtņu izgatavošanai

Šķērszaģis, metramērs

Dēļu garenzaģēšana aplodu, ramju un pildiņu izgatavošanai

Garenzaģēšanas darbagalds

Figuralo pildiņu šķautņu garenfrēzēšana

Taisnošanas garenfrēzmašīna

Pildiņu salīmēšana

Montažas spiede

Šķautņu priekšējo virsmu ēvelēšana noteikta leņķī

Taisnošanas garenfrēzmašīna

Šķautņu ēvelēšana pēc dotajiem izmēriem

Biezuma apstrades garenfrēzmašīna

Aplodas un durvju vērtņu detaļu aizzīmēšana

Metramērs, stūrenis, bīdmērs, aizzīmēšnas šabloni

Ligzdu izveidošana

Horizontalais svarsturbis, kalti un koka veseris

Tapu izgriešana un austiņu iegriešana

Tapošanas darbgalds vai frēzmašīna

Gropju izgriešana no aplodas detaļam

Frēzmašīna

Rievu iegriešana vērtņu ramju šķautņos

Frēzmašīna

Profila iegriešana vērtņu ramju šķautņos

Frēzmašīna

Pildiņu apstrade pēc dotajiem izmēriem

Taisnošanas biezumapstrades garenfrēzmašīna, loka zaģis un stūrenis

Figūrgriezuma izveidošana pildiņiem

Frēzmašīna

Aplodas un durvju vērtnes montaža

Montažas spiedes, urbjmašīna, kalts, koka veseris, stūrenis

Durvju vērtnes notīrīšana

Lentes slīpmašīna, slīppapīrs

Durvju vērtnes pieēvelēšana pēc izmēriem

Frēzmašīna

Durvju vērtnes ielagošana aploda un ievirošana

Aizzīmēšanas šablons, stūrenis, īlens, mehaniskais skrūvgriezis

Durvju bloka iegruntēšana ar pernicu

Krasu smidzinašanas pistole

Vienkarša dēļu durvju vērtne:

a – kopskats; b – ar pieskrūvētiem šķērskokiem; c – ar šķērsdzītņiem

Koka vairoga konstrukcija:

1 – vairoga ietvara šķērslata; 2 – vairoga šķērslata; 3 – dēļu (vai platņu) apšuvums; 4 – siltumizolacijas pildījums; 5 – vairoga ietvara garenlata

Sabīdamo durvju konstrukcija:

a – no metala plaksnēm ar šarnīriem; b – ar parbīdamam piekarēm: 1 – vadule, 2 – ar šarnīriem sastiprinatas metala plaksnes, 3 – vērtne, 4 – cieta koka šķiedru platne, 5 – porolons, 6 – makslīga ada, 7 – parbīdamas piekares, 8 – vadošas vērtnes piekare, 9 – metala aptvere, 10 – kniedes vai bultskrūves, 11 – vertikala koka brusa (2000x50x25 mm), 12 – maza vērtne, 13 – liela vērtne, 14 – vadoša vērtne, 15 – rokturi, 16 – magnētiskais slēdzis, 17 – vertikala aplodas brusa, 18 – apmale.

Plakšņu durvju vērtnes:

a – kopskats, b – divvērtņu plakšņu durvju vidējo piedurlīstu šķērsgriezums, c – durvju vērtņu malas konstrukcijas šķērsgriezums; 1 – vērtne, 2 – saduras seglīste, 3 – stikla līste, 4 – stikls, 5 – segums, 6 – apmalojuma līste.

Dzīvojamo un sabiedrisko ēku iekšdurvis:

a – plakšņu durvju kopskats, b – plakšņu durvju šķērsgriezums, c – ramja durvju kopskats, d – ramja durvju šķērsgriezums; 1 – grīdas līste (plintuss), 2 – stikls, 3 – stikla līste, 4 – plakšņu durvju vērtne, 5 – blīvējums, 6 – aplodas sija, 7 – pergamīns, 8 – segums ar cieto kokšķiedru plati (marka T-400, biezums – 4 mm), 9 – koka apšuvums, 10 – līmējums ar paaugstinatas ūdensizturības līmi, 11 – ramja durvju vērtne.

Durvju karkasa izveidošana:

a – kopskats; b – vidējas šķērslatas un garenlatas savienojuma mezgls; 1 – kokšķiedru platne, 2 – gala šķērslata, 3 – garenlata, 4 – vidēja šķērslata, 5 – nagla, 6 – koka tapas.

Koka elementu stūra savienojums puskoka

Pildiņu veidi

Durvju karkasa apšūšana ar kokšķiedru platnēm:

a – pielīmēšana; b – saspiešanas ar līmspīlēm.

Durvju aplodu šķērsgriezuma profilu veidi:

a – parastai durvju aplodas šķērsgriezums ar gropi vērtnei; b – durvju aplodas sanelementa šķērsgriezums stiklotam vērtnēm ar svarstveida (pendeļa) viram; c – bezsliekšņa aplodas apakšdaļas elements.

Pašizgatavotas durvju aplodas šķērsgriezums:

1 – 40-50 mm koka brusa; 2 – 25 mm bieza lata; 3 – nagla; 4 – tepējums.

Durvju atvēruma virziena shēmas:

a – labais atvērums; b – kreisais atvērums.

Pildiņu durvju ramju stūru satapojumi

Bez nošļaupuma

Ar nošļaupumu ramja iekšmalas

Ar ciļņotam ramja iekšmalam

Šķērsgriezumi dažadi ciļņotiem durvju ramjiem un ievietotiem pildiņiem

Dažadi rotajoši ciļņi durvju vērtņu ramju iekšmalas un stūros

Slēdzenes dobuma izveidošana durvju vērtnē

Četrpildiņu durvju ramja sastavdaļas un to satapojumi

Slēdzenes ierīkošana durvju vērtnē:

a – nosedzošas metala plaksnītes kontūras aizzīmēšana; b – koksnes izgriešana ar kaltu; c – slēdzenes nostiprinašana.

Durvju viras piestiprinašana:

a – koksnes izgriezums ar kaltu; b – viras piestiprinašana ar skrūvēm.

Viru konstrukcijas: 

a – šarnīrveida viras; b – pusšarnīrveida viras.

Stacionaras starpsienas

Ar cietam kokšķiedru platēm parklata šķērssiena:

a – no sijam samontēts šķērssienas karkass, b – šķērssienas parklašanas process.

Starpsienu balstīšanas veidi:

a – virs sijam; b – paralēli sijam; c – perpendikulari sijam; d – uz ķieģeļu stabiņiem: 1 – parsegumu sijas, 2 – starpsiena, 3 – diafragma, 4 – grīda, 5 – izmija, 6 – paliktnis, 7 – latas, 8 – siltumizolacija, 9 – grīdas gulsnis, 10 – jumta pape, 11 – ķieģeļu stabiņi, 12 – ½ ķieģeli bieza diafragma pagrīdes telpas sadalīšanai, 13 – grīdlīste, 14 – griesti.

Stikla bloku starpsiena:

1 – elastīga materiala starplika, 2 – rieva stikla bloku ievietošanai, 3 – stikla bloks, 4 – cementa java, 5 – stiegrojums.

Galdnieku starpsienas konstrukcija:

1 – pildiņi; 2 – seglīste; 3 – augšēja vainaga griestu latas; 4 – apakšēja vainaga latas.

Koka karkasa starpsiena ar spraišļiem:

1 – apšuvums; 2 – augšējais saišķis; 3 – spraišļi; 4 – statņi; 5 –apakšējais paliktnis.

Ģipškartona lokšņu nolocīšana skaņizolacijas materiala ievietošanai:

1 – augšējais saišķis; 2 – skaņizolacijas pildījums; 3 – statņi; 4 – ģipškartona loksne.

Ģipškartona lokšņu piestiprinašana ar skrūvēm pie starpsienas karkasa ap durvju ailu:

1 – piezaģētas ģipškartona loksnes; 2 – skrūves.

Vienkartas dēļu starpsiena:

1 – starpsiena; 2 – parseguma sija; 3 – apakšējas latas; 4 – grīda; 5 – grīdlīste; 6 – griestu latas; 7 – ģipša java samērcētas pakulas; 8 – griesti.

Statņu piestiprinašana pie apakšēja paliktņa un augšēja saišķa:

a – ar naglam; b – mar metala stūreni; c – ar tapveida savienojumu; d – ar iecirtumiem.

Transformējamas jeb salokamas starpsienas kopskats

Šarnīrveida salokama starpsiena (a), tas piestiprinajums pie griestiem (b) un savienojums ar grīdu (c):

1 – griestu vadula; 2 – vērtne; 3 – šarnīrveida sastiprinatas metala plaksnītes; 4 – virzienelements; 5 – grīdas vadula.

Salokamas starpsienas posma fragments:

1 – klaviereņģes; 2 – saplakšņa sloksnes; 3 – brusas; 4 – metala “šķēres”; 5 – leņķprofils; 6 – starpsienas malas brusa ar gropi; 7 – starpsienas rokturis.

Salokamas starpsienas piestiprinajums pie griestiem:

1 – metala vadula; 2 – ritenīšu paris; 3 – aķīšu sastiprinajuma plaksnīte; 4 – aķītis; 5 – starpsienas vertikala brusa; 6 – koka dēlis.

Uz grīdas balstīta šarnīrveida salokama starpsiena:

1 – virzienrullītis; 2 – aploda; 3 – seglīste vai apmale; 4 – gumijas blīve; 5 – vērtnes koka karkass; 6 – vērtnes apšuvums; 7 – skaņizolacijas (siltumizolacijas) pildījums; 8 – nesošais rullītis; 9 – grīdas vadula; 10 – virzienelements.

Salokama stiklota starpsiena:

1 – klaviereņģes; 2 – aķītis ar stiprinajuma plaksni; 3 – stiklota virsma.

Krokotas starpsienas konstrukcija:

1 – vadula; 2 – cietas kokšķiedru platnes sloksnes; 3 – porolona starplika; 4 – makslīgas adas apšuvums; 5 – kniede vai bultskrūve; 6 – metala aptvere; 7 – parvietojamais piekars; 8 – vadvērtnes piekars; 9 – siena; 10 – seglīste; 11 – vertikala 50x25 mm šķērsgriezuma brusa; 12 – maza vērtne; 13 – liela vērtne; 14 – vadvērtne; 15 – rokturis; 16 – vertikala aplodas brusa; 17 – magnētiskais slēdzis.

Špakteles:

a – parasta; b – plata.

Otu veidi:

a – liela ota; b – parasta ota; c – plakana ota; d – svītru ota; e – krasotaju suka; f – tupinašanas suka; g – otas radiatoru krasošanai; h – ota cauruļu krasošanai.

Koka klucītis ar smilšpapīru

Koka spals slīpēšanai ar rokam

Plakanas otas pareiza iegremdēšana trauka ar krasu

Pareiza otas turēšana krasošanas laika

Nelīdzenumu  aizšpaktelēšana

Krasotaju veltnīša piesūcinašana ar krasu:

1 – veltnītis; 2 – siets; 3 – vanniņa; 4 – krasa.

Logu stiklu aizsargašana pret nosmērēšanu ar krasu

Pneimatiskais krasošanas veltnītis:

1 – aizgrieznis; 2 – metala caurulīte; 3 – veltnītis

Krasotaju apdares veltnītis un nomainamo reljefa ornamenta veltnīšu komplekts

Krasu smidzinataja konstrukcija:

1 – sūknis; 2 – tvertne; 3 – spiedvads; 4 – varsta nospiešanas mēlīte; 5 – filtrs; 6 – iesūkšanas caurule; 7 – kats; 8 – sprausla.

Krasas smidzinataji:

a – parnesamais; b – rokas smidzinatajs: 1 – sprausla, 2 – smidzinatajstobriņš, 3 – varsta nospiežama mēlīte, 4 – spiedvads, 5 – rokas sūknis ar tvertni, 6 – iesūkšanas šļūtene ar filtru gala.

Krasošana ar rokas krasas smidzinataju

Putekļu sūcēja krasas smidzinašanas ierīces shēma:

1 – gaisa strūkla no putekļu sūcēja; 2 – krasas kūlis; 3 – krasa; 4 –iesūkšanas caurulīte; 5 – stikla burka.

Pareiza un nepareiza rokas smidzinataja parvietošana:

1 – iecirkņi, kur smidzinatajs ieslēgts; 2 – iecirkņi, kur smidzinatajs izslēgts.

Darba operacijas, krasojot virsmas ar ūdenī nešķīstošam un dispersijas krasam.

Operacijas

nosaukums

Krasojuma veids

Koka virsma

Apmetuma virsma

Metala virsma

Vienkaršais krasojums

Daļēji uzlabotais krasojums

Uzlabotais krasojums

Augstvērtīgais krasojums

Vienkaršais krasojums

Daļēji uzlabotais krasojums

Uzlabotais krasojums

Augstvērtīgais krasojums

Vienkaršais krasojums

Uzlabotais krasojums

Virsmas tīrīšana

Virsmas norīvēšana

Zaru un sveķaino vietu izgriešana un spraugu aizšpaktelēšana

Plaisu apstrade

Koka virsmu antiseptēšana

Daļēja špaktelēšana

Špaktelēto vietu slīpēšana

Pirma vienlaidu špaktelēšana

Slīpēšana

Otra vienlaidu špaktelēšana

Slīpēšana

Virsmas gruntēšana (krasošana)

Pirma krasošana

Otra krasošana

+

-

-

-

+

-

-

-

-

-

-

+

+

-

+

-

+

-

+

+

+

-

-

-

-

+

+

-

+

-

+

-

+
+
+
+
+
-

-

+
+
+

+

-

+

-

+
+
+
+
+
+
+
+
+
+

+

+

-

-

-

-

-

-

-

-

-

+

+

-

+

+

-

+

-

+

+

-

-

-

-

+
+
-

+
+

-

+

-

+
+
+
+
-

-

+
+
+

+
+

-

+

-

+
+
+
+
+
+
+
+
+

+

-

-

-

-

-

-

-

-

-

-

+
+

-

+

-

-

-

-

+
+
+
+
-

-

+
+
+

 

Krasojuma ar eļļas un emaljas krasam defekti, to rašanas iemesli un novēršanas paņēmieni

Defekts

Defekta rašanas iemesli

Novēršanas paņēmiens

Tumšas krasas vai rūsas traipi

Nežūstoši dažadas krasas traipi

Krasas velšanas un atlupusi krasa

Slikta segtspēja

Otas svītras

Notecējumi

Redzams atsevišķu krasoto laukumu salaidums

Krokaina virsma

Krasojot agrak krasotu virsmu, krasa atlūp

Nenokrasotas vietas, samešanas, krasojumam rupja faktūra

No virsmas nenotīrītu sveķu, eļļas vai citu vielu caurspiešanas

Svaiga apmetuma krasojums, špakteltepe pagatavota no sarmus saturošas līmes kopa ar organisko līmi

Krasota mitra virsma

Krasa parak šķidra; lietota gruntskrasa, kam ir cits krasas tonis neka pamatkrasai

Lietota parak bieza krasa

Šķidra krasa; krasa nepietiekami izlīdzinata; ota apgriezta, atstajot asas malas

Vairaki lieli laukumi krasoti ar atržūstošu krasu

Krasots ar atržūstošu krasu uz nenožuvušas pamatnes

Krasota nenotīrīta virsma

Neuzmanīgs darbs

Apmetuma vai betona virsmu nožavē, nomazga ar 5 % salskabes šķīdumu un parklaj ar divam šellakas kartam. Virsma esošos sveķu un eļļas traipus nokasa un nomazga ar sarmu šķīdumu.

Nokasa sarmus un šīs vietas neitralizē ar 5% salskabes šķīdumu, noskalo ar tīru ūdeni, nožavē, sagatavo un kraso vēlreiz

Nokasa atlupušo krasu, nožavē, sagatavo virsmu un kraso vēlreiz

Kraso vēlreiz

Notīra ar pumeku un smilšpapīru un kraso vēlreiz

Notīra ar pumeku un smilšpapīru un kraso vēlreiz

Parkraso, cenšoties darbu veikt nepartraukti

Notīra ar pumeku un smilšpapīru, pernico, špaktelē un kraso vēlreiz

Virsmu notīra ar pumeku, nomazga ar ziepēm, noskalo, nožavē un parkraso

Parkraso

 

Laku parklajumu defekti

 

Lakošanas defekti

Defektu rašanas iemesli

Raupja lakas plēve

Slikti noslīpēta virsma; putekļaina virsma; laka uzklata bieza slanī

Nepietiekošs spīdums

Liels koksnes mitrums; nav ievērots žavēšanas ilgums starp pēdējo un iepriekšējo lakojumu; laka uzklata uz stipri atdzesētas virsmas

Nevienads spīdums

Gruntējot nav vienmērīgi aizpildītas visas poras; nevienmērīgs lakojums

Lakas plēves atslaņošanas

Izmantots nepiemērots gruntskrasas sastavs vai arī grunts uzklata nevienmērīgi

Lakas plēves plaisašana

Laka nav elastīga (trausla plēve); parak mitra koksne, kura žūstot parrauj lakas plēvi (japievieno plastifikators- vasks)

Lakas joslas

Laka parak bieza un pietiekoši neizplūst; parak lēnas kustības, ar tamponu uzklajot lakas kartu

Tampona pēdas

Nepietiekami mīksts audums tampona ietīšanai; tampons aptīts ar nemazgatu marles audumu, kas atstaj šķiedras

Plankumi uz lakas plēves

Nevienmērīgs uzspiediens tamponam; lakojot tampons aizturēts viena vieta

Nitrolakas plēve paliek balta

Parak mitra koksne; lakošanas telpa parak zema temperatūra, telpa caurvējš

Bojatas koksnes izlabošana:

a – koksnes bojato vietu izkalšana; b – izkrituša zara vieta ielikta pielagota un ielīmēta puscilindra tapa (ielaps); c – bojajums izlabots ar rombveida ieliktni; d – tas pats ar cilindrveida ieliktni; e – tas pats ar četrstūra ieliktņiem.

Tampona turēšana pulējot:

a – pirmais variants; b – otrais variants; c – pulēšana ar tamponu.

Gruntēšana

Politūra 10-11 %

Iztur 5 dienas

1.pulēšana

Politūra 8-10 %

Iztur 6 dienas

2.pulēšana

Politūra 10-11 %

Iztur 12 dienas

3.pulēšana

Politūra 5-7 %

Iztur 7 dienas

Finierēšanas veidi:

a – vienpusīgs; b – divpusīgs; c – divslaņu.

Stūru un galu sagatavošana finierēšanai:

a, b – atvilktņu stūri; c – dzeguļsavienojumu stūri; d-f – dēļu un vairogu gali.

Finierējuma standartsalikumi

Vertikali – taisnšķiedru salikums

Salikums ar kontrasta joslam

Slīpais salikums

Finierskaidas salikums

Finierskaidu salikumi:

a – eglīte; b – šahveida; c – aploksne; d – stūrenisks; e – frīze.

Finierskaidas savilkšana līmējot:

a – ar tapiņam; b – ar līstītēm; 1 – tapiņa; 2 – papīrs; 3 – līstīte.

Finierēšana, piegludinot atsevišķas finierskaidu loksnes:

a – pirmas loksnes piegludinašana; d – otras loksnes piegludinašana; b – malu apgriešana; e – nogrieztas lentes noņemšna; c – papīra lentes uzlīmēšana; f – finierēta detaļa.

Lentes uzlīmēšana finierskaidai

Šauru detaļu (a) un vairogu (b) finierēšana, izmantojot līmspīles

Finierēšana, izmantojot apskavveida līmspīles:

a – detaļu presēšana; b – līmspīļu novietošana (skats no augšas).

Detaļas malu finierēšana, izmantojot līmspīles:

1 – paliktnis; 2 – finierskaida; 3 – detaļa; 4 – klucītis; 5 – ķīļi.

Līklīniju virsmu finierēšana:

a – izmantojot līstīšu veidni; b - ar smilšu maisiņa palīdzību.

Šķautnīšu pielikšana finierētas detaļas malai.

Spieķa rokturu liekšana ar rokas spēku.

Spieķu rokturu liecamas ierīces.

Ar rokas spēku darbinama ierīce stipraku koku liekšanai.

Svērteniska koku liecama mašīna.

Līmeniska koku liecama mašīna.

Vecas logu tepes nokasīšana ar nazi.

Stikla loksnes piegriezuma karte:

a – pareiza; b – nepareiza.

Logu iestiklošana:

a – dimanta grieznis stiklu griešanai; b – stikla grieznis ar veltnīti; c – plakankalts logu tepes uzziešanai; d – tepes sagatavošana; e – līstīšu formas.

Silikonpastas iestradašana:

1 – silikonpastas kapsula; 2 – pistole silikonpastas izspiešanai.

Stikla griešana:

a – ar dimanta stikla griezni; b – ar rullīšu stikla griezni.

Stikla nolaušana uz neliela diametra caurulītes.

Lineala-sliedes ar atbalstiem konstrukcija un ta izmantošana stikla griešana:

1 – lineals; 2 – parvietojams atbalsts; 3 – ligzda stikla griežņa ievietošanai; 4 – sparnuzgrieznis; 5 – padziļinajums; 6 – stikla grieznis; 7 – stikls.

Nelielo stikla maliņu nolaušana:

a – ar dimanta stikla griezni; b – ar zobstieni; c – ar plakanknaiblēm.

Stikla iestiprinašana vērtnes rievas ar metala tapiņam:

a – pareizi; b – nepareizi; 1 – metala tapiņas; 2 – stikls.

Figūrveida stikla izgriezumu veidošana.

Logu stikla ietepēšanas shēma:

1 – loga ramis; 2 – ramja grope; 3 – tepe; 4 – stikla rūts iegremdēta tepē; 5 – tepes karta nogludinata 450 leņķī.

Tepes izlīdzinašana ar nazi.

Tepes iespiešana ar īkšķi vērtnes rieva.

Stikla iestiprinašana ar divkaršo tepējumu un koka līstītēm:

1 – loga vērtne; 2 – stikls; 3 – tepējums; 4 – koka līstīte; 5 – skrūve vai nagla.

Divu stiklu iestiprinašana ar parlaidumu:

1 – apakšējais stikls; 2 – tapiņa zem augšēja stikla; 3 – augšēja stikla piespiedtapiņa; 4 – augšējais stikls; 5 – tepējums zem augšēja stikla; 6 – salaiduma tepējums; 7 – skava.

Trešas stikla rūts ievietošana:

1 – arējais stikls; 2 – koka līste, blīvējums vai tamlīdzīgs materials papildrūts balstīšanai; 3 – papildrūts; 4 – līste papildrūts nostiprinašanai; 5 – iekšējais stikls; 6 – loga vērtne; 7 – aploda.

Papildvērtnes ierīkošana:

1 – pagriežams slēdzis; 2 – viras ligzda; 3 – viras tapa.

Cauruļsastatnes

Inventaras ramju pastatnes, buku pastatnes un pastatņu darba klaja vairogs:

a – inventaro  ramja pastatņu pretskats: 1 – iežogojums, 2 – kopturis, 3 – saišķis; b – galskats: 1 – statņi, 2 – atgažņi, 3, 4 – saišķi, 4 – starplikas, 6 – kopturi; c – buku pastatnes; d – pastatņu darba klaja vairogs.

Stacionaras kokmaterialu sastatnes:

a – skats pret kapņu laipu; b – kapņu laipas un sastatņu šķērsgriezums I-I: 1 – dēļu vai planku paliktņi, 2 – kopturi, 3 – šķērši, 4 – saišķi, 5 – darba klajs, 6 – sandēlis (borta dēlis), 7 – kapņu margu rokturis, 8 – kapņu margu starpelements (lata), 9 – kapņu laipas grīda, 10 – latiņas, 11 – siena iemūrēti enkuri, 12 – mūra siena, 13 – segdēlis, 14 – statņi; c – darba klaja un margu fragments.

Pastatņu klaja vairogs (a) un no diviem vairogiem veidota klaja novietojums uz pastatnēm un pastatņu balstīšana (b):

1 – klaja garensija; 2 - 25 mm biezi dēļi; 3 – naglas; 4 – steķi; 5 – paliktņi zem steķiem.

Steķu pastatnes:

a – pastatņu konstrukcija ar dēļa klaju; b – dažada līmeņa steķu pastatnes.

Pastatņu steķis.

Pastatņu izvietojums divos stavos.

Izbīdītas pastatnes:

a – garengriezums; b – šķērsgriezums; 1 – izbīdītas sijas; 2 – dēļu klajs; 3 – margas; 4 – ēkas arsiena; 5 – augšējais parsegums; 6 – apakšstava parsegums; 7 – augšējais izbīdīto siju atbalsts; 8 – paliktnis; 9 – loga aila.

Pastatnes:

a – steķu pastatnes līdz 3 m augstu telpu apdarei; b – kapņu pastatnes līdz 4 m augstu telpu apdarei; c – steķu konstrukcija; d – kapņu pastatņu konstrukcija; e – pastatņu kapnes.

Divpakapju pamata veidnis kolonnu pamatiem

Taisnstūra kolonnu veidņi

Stabveida pakapienveida pamatu veidņi:

1 – apakšējo veidņu arējais vairogs; 2 – apakšējo veidņu iekšējais vairogs; 3 – augšējo veidņu arējais vairogs; 4 – augšējo veidņu iekšējais vairogs; 5 – stieples savilce; 6 – atgaznis; 7 – mietiņš; 8 – dēlis (laipa) betonēšanas darbu veikšanai.

Kolonnu veidņu kopskats:

 1 – arējais veidņu vairogs; 2 – iekšējais veidņu vairogs; 3 – koka aptvere; 4 – vairoga šķērskoks; 5 – izgriezums veidņu tīrīšanai; 6 – dēļu ramis.

Taisnstūrveida kolonnu veidņu šķērsgriezums:

1 – arējais veidņu vairogs; 2 – iekšējais veidņu vairogs; 3 – koka aptvere; 4 – koka ķīlis.

Sienu parstadamie veidņi virzienstatņos:

 1 – veidņu vairogs; 2 – spraislis; 3 – pamati; 4 – uzbetonēta siena; 5 – hidroizolacija; 6 – caurumi pēc spraišļu izvilkšanas; 7 – ķīļi; 8 – virzienstatņi; 9 – saišķis.

Izvirzīta virspamata (cokola) izveidošana:

1 – virspamats; 2 – spraislis; 3 – parvietojamie saišķi; 4 – ķīļi; 5 – virzienstatņi; 6 – veidņu vairogs; 7 – lata vai šaurs dēlis sienas izvirzījuma veidošanai.

Veidņu izveidojums pamatu pēdas betonēšanai.

Lentveida pamatu veidņu konstrukcija ar paplašinatu pamatu pēdu:

1 – veidņu vairogs; 2 – šķērskoks; 3 – spraislis; 4 – stieples savilce; 5 – atgaznis; 6 – miets; 7 – hidroizolacija; 8 – iebetonēta pamatu pēda.

Vienpakapes stabveida pamata veidņi:

1 – iekšējais veidņu vairogs; 2 – arējais veidņu vairogs; 3 – šķērskoks (šķērsdēlis); 4 – stieples savilce; 5 – spraislis; 6 – atgaznis; 7 – mietiņš.

Arējo un iekšējo veidņu vairogu savienojuma mezgls:

1 – arējais veidņu vairogs; 2 – iekšējais veidņu vairogs; 3 – iekšējais šķērskoks (šķērsdēlis); 4 – arējais šķērskoks (šķērsdēlis).

Pagraba sienas veidņi:

1 – veidņi, veidoti no atsevišķiem dēļiem vai vairogiem; 2 – vertikals statnis; 3 – stiprinatajbrusa; 4 – atgažņi; 5 – apakšējais atbalstdēlis; 6 – stieples savilce; 7 – koka ķīļi; 8 – stieples savijums; 9 – dēļa atgriezums stiprinatajbrusas balstīšanai; 10 – spraislis; 11 – betonmasa.

Saliekami izjaucams veidnis stabveida pamatu virszemes daļas betonēšanai:

1 – parsedzošais dēlis; 2 – ieliekamais dēlis; 3 - atdurlata; 4 - mietiņi; 5 – spraislis.

Saliekami izjaucamie veidņi ar plastmasas ieliktņiem stabveida pamatu virszemes daļas betonēšanai:

1 – koka vairogs; 2 – plastmasas vai cita cieta, izturīga materiala ieliktnis (plaksne).

Veidņu izveidojums lentveida pamatu virszemes daļai, betonēšanu veicot divas kartas:

1 – betons; 2 – veidņu vairogi; 3 – mietiņš; 4 – spraislis.

Veidņu konstrukcija pamatu virszemes daļai:

1 – stiprinatajbrusa vai dēlis; 2 – dēļa atgriezums; 3 – atgaznis; 4 – spraislis; 5 – veidņu vairogi; 6 – vairoga šķērsdēlis; 7 – mietiņš; 8 – horizontalais atbalstdēlis.

Tranšeja pamatu veidņu uzstadīšanai, darbus veicot no vienas puses.

Stieples savilces izveidošana lentveida pamatu veidņiem:

1 – pie šķērskoka pienaglots dēļa atgriezums; 2 – stiprinatajbrusa (vai dēlis); 3 – veidņu vairoga dēļi; 4 – veidņu vairoga šķērskoks; 5 – stieples savilce; 6 – koka ķīļi; 7 – sprauga stieples izvilkšanai.

Lentveida pamatu veidņi:

1 – veidņu vairogs; 2 – spraislis; 3 – atgaznis; 4 – šķērskoks; 5 – horizontalais atbalstdēlis; 6 – atbalstspraislis; 7 – mietiņš.

Uz blokiem atbalstītu veidņu konstrukcija:

1 – stūra vieglbetona bloki; 2 – rindas betona bloks; 3 – metala aptvere; 4 – monolīta betona josla; 5 – veidņu vairogs.

Parstatamie monolītas vieglbetona sienas veidņi ar atbalstbrusam:

1 – arējais veidņu vairogs; 2 – koka uzliktnis sienas biezuma fiksēšanai; 3 – ķīlis; 4 – lata veidņu arēja stūra vairoga fiksēšanai; 5 – atbalstbrusa; 6 – iekšējais veidņu vairogs; 7 – vieglbetona pildījums.

Monolītas dzelzbetona parsedzes veidņi (pretstats un šķērsgriezums):

1 – ķieģeļu mūris; 2 – statņi; 3 – veidņu dibena vairogs; 4 – sanu vairogs; 5 – izvirzītas brusas; 6 – koka paliktnis; 7 – atgaznis.

Koka veidņu konstrukcija ribotajam dzelzbetona parsegumam:

a – kopskats; b – šķērsgriezums; 1 – malas dēlis; 2 – platnes veidņu vairogi; 3 – platnes veidņu balstsija (riba); 4 – zemribu dēlis (balstdēlis); 5 – paliktnis (statnis); 6 – piespieddēlis; 7 – turas statnis; 8 – statņa uzgalis; 9 – sijas dibena vairogs; 10 -  sijas sanu vairogi.

Sijas veidņa gala nostiprinajums ar krusteniskiem saites dēļiem:

1 – dibena vairogs; 2 – sanu vairogs; 3 - spraislis; 4 – nagla; 5 – krusteniskie saites dēļi.

Sijas un kolonnas veidņu savienojumu mezgls:

1 – sijas veidnis; 2 – atgažņi; 3 – kolonnas veidnis; 4 – sijas veidņa balstdēlis; 5 – izgriezums sijas veidņa ievietošanai; 6 – sijas veidņa balststatņi.

Siju un turu statņu savienojuma mezgls:

1 – garensiju dēļi; 2 – turu statņi; 3 – statnim pienaglots balsts.

Parseguma platnes veidnis un turu konstrukcija: 1 – siena; 2 – parseguma platnes veidnis (dēļu vairogi vai atsevišķi dēļi); 3 – tura (statnis); 4 – garensijas dēlis.

Parseguma platnes veidņu konstrukcija starp metala sijam:

1 – veidņu dēļu vairogi vai atsevišķi dēļi; 2 – metala sija; 3 – koka ķīļi; 4 – koka (dēļu) sijas; 5 – metala stieple.

Parseguma platnes veidnis, kam turas nostiprinatas ar vēja saitēm:

1 – slodzi sadalošais paliktnis; 2 – statnis (tura); 3 – krusteniski dēļi – vēja saites; 4 – garensija; 5 – šķērssija; 6 – platnes veidņu dēļi.

Veidņa piestiprinašana pie metala sijas:

1 – metala sija; 2 – koka ķīļi; 3 – stieple; 4 – sijas dēlis; 5 – vairoga dēlis vai atsevišķs dēlis.

Darza kapņu vai ēkas arējo kapņu veidņi:

1 – vidējais atbalstdēlis; 2 – koka mietiņš; 3 – pakapienveida veidņa dēlis; 4 – veidņu sanu dēlis; 5 – brusiņas pakapienu veidņa dēļu atbalstīšanai.

Veidņu konstrukcija arējam kapnēm ar lieveni:

1 – ieejas durvis; 2 – hermetizējošs materials temperatūras šuves veidošanai; 3 – gala veidnis; 4 – sanu veidnis; 5 – latas; 6 – mietiņi atsevišķo veidņu elementu nostiprinašanai; 7 – slīps mietiņš vidēja dēļa (saišķa) nostiprinašanai; 8 – vidējais dēlis (saišķis) 9 – pie sienas piestiprinati pakapienu veidņu atbalsti; 10 – pakapiena veidņa elements; 11 – lata vidēja saišķa dēļa piestiprinašanai.

Perpendikulari arsienai orientētu arējo kapņu veidņu konstrukcija ar slīpiem pakapieniem:

1 – ardurvis; 2 – hermetizējošs materials temperatūras šuves veidošanai; 3 – arsiena; 4 – virspamats; 5 – kapņu sanu veidnis; 6 – pakapienu veidņi; 7 – sanu veidņa stinguma riba; 8 – zemē iedzīts mietiņš; 9 – atgaznis; 10 – pie sienas piestiprinats sanu veidņa atbalsts.

Arējo kapņu veidņi ar izliektiem pakapieniem: 

1 – saplakšņa, skarda vai tamlīdzīga materiala izliektas platnes-pakapienu veidņi; 2 – atveidņošanas gaita nozaģējamie mietiņi; 3 – stieples savilce; 4 – pakapienu stiegrojums; 5 – zemē iedzīti koka mietiņi.

Ar koka skrūvspīlēm sastiprinati betona platņu saliekami izjaucamie veidņi:

1 – arēja lata vai brusa; 2 – ieliekamas latas vai brusas; 3 – koka skrūvspīles.

Sienu bloku saliekami izjaucamie veidņi:

a – veidoti no horizontaliem dēļiem; b – veidoti no vertikaliem dēļiem; 1 – veidņu dēlis; 2 – metala cilpas; 3 – metala ieliktnis.

Ar aptverēm un ķīļiem sastiprinati betona platņu saliekami izjaucamie veidņi:

 1 – arēja lata vai brusa; 2 – ieliekama lata vai brusa; 3 – plakandzelzs aptvere; 4 – ķīļi.

Karkasa – statņu ēkas savienojumu mezgli.

Salikts koka statnis ar starplikam:

1 – dēļi; 2 – koka starplikas; 3 – naglas.

Koka karkasa sienas konstrukcija:

1 – apakšējais vainags; 2 – stūra statnis; 3 – augšējais vainags; 4 – atgaznis; 5 – starpstatnis; 6 – apakšējais loga spraislis; 7 – augšējais loga spraislis; 8 – loga ailas ierobežojoša statņa pastiprinajums; 9 – loga apakšēja spraišļa balsts; 10 – īsais apakšējais starpstatnis; 11 – īsais augšējais starpstatnis; 12 – durvju ailu ierobežojošais spraislis; 13 – durvju ailu ierobežojoša statņa pastiprinajums.

Koka karkasa sienas konstrukcija:

1 – atgaznis; 2 – stati; 3 – spraišļi; 4 – apakšējais vainags; 5 – grīdu sijas; 6 – augšējais vainags; 7 – griestu sijas.

Vienstava ēkas koka karkasa sienu konstrukcijas elementi:

1 – stūra statnis; 2 – atgaznis; 3 – apakšējais vainags; 4 – loga (durvju) ailu ierobežojošais statnis; 5 – loga (durvju) ailu ierobežojošais spraislis; 6 – stapstatnis; 7 – augšējais vainags; 8 – pirma stava grīdas gulšņi (sijas).

Koka karkasa divstavu ēkas konstrukcija:

1 – pamati; 2 – pamatu hidroizolacija; 3 – apakšējais vainags no diviem dēļiem (5x15 cm); 4 – skavas; 5 – stūra stats no trīs dēļiem (5x15 cm); 6 – stati no viena dēļa (5x15 cm); 7 – spraislis virs logu vai durvju ailes no diviem vai trīs dēļiem (5x15 cm); 8 – palodze no viena dēļa (5x15 cm); 9 – spraislis siju atbalstīšanai no viena dēļa (5x15 cm); 10 – sijas; 11 – spares; 12 – mūrlata no diviem dēļiem (5x15 cm); 13 – dēļu savienošanas mezgls.

Amerikaņu karkass no dēļiem.

Statņu noturību sanvirziena nodrošina platņu vai 450 slīpuma pienaglotu dēļu apšuvums.

Zviedru karkass no dēļiem.

Statņi iet cauri diviem staviem.

Daži dēļu karkasa mezgli:

a – dubultrīģelis uz viena dēļa statņa; b – vienkaršs rīģelis uz statņa; c – dubultsijas piestiprinajums pie statņa; d – rīģelis uz salikta stūra statņa; e – statņa piestiprinajums pie pamatu enkura bez apakšēja vainaga (1 – statnis; 2 – enkurs; 3 – hidroizolacija); f – palodzes dēļa piestiprinajums pie statņa.

Dzīvojamas ēkas koka karkass.

1 – stinga saplakšņa fasonlapa (t=40 mm), kas rūpnīca ar naglam piesista kolonnai, bet montažas laika – pie sijas;

2 – parseguma panelis ar ribam 8x16 cm;

3 – apaļtērauda saites, d=16 mm;

4 – skrūve M20;

5 – pie skrūves 4 piemetinata plaksnīte, kam savukart piemetinatas atbalstligzdas;

6 – savelkoša uzmava;

7 – plaksne ar piemetinatam skrūvēm, kas no virsas nosegta ar vaku;

8 – kolonnas balsts ar T-veida profilu, kam piemetinata enkura tapa, kas savukart piemetinata atbalstplatnei;

9 – aizbetonējums;

12 – arsienas panelis, riba – 5x10 cm, arējais apšuvums- azbestcementa, iekšējais- kokskaidu platnes (t=16 mm);

13 – skrūves gala un sanu sienas savienošanai.

Rīģeļu tipa koka karkasa konstrukcija.

1 – tērauda ieliekama detaļa ar stinguma ribu;

2 – skrūves ar iegremdētu galvu;

3 – lata 45x75 mm, piesista pie galvenas sijas;

4 – mezgla detaļa no lokšņu tērauda;

5 – caurule, d 80 mm ar augšējo horizontalo plaksni;

6 – apaļtērauds, d 15 mm.

Karkasa stingumu nodrošina ar iekšējo apšuvumu no saplakšņa (t= 12 mm) un arējo apšuvumu no spundētiem dēļiem, kas piestiprinati pie karkasa statiem.

Fahverka būve

Vienelementu sijas un statņi

Nepartrauktas sijas

Nepartraukti stati

Karkasa ēku aksonometri

Karkasa ēku griezumi un plani

Statņi un sijas no vairakiem elementiem

Ribotas sistēmas

Nepartrauktas sijas un stati

Ēku karkasu aksonometriji

Karkasa ēku griezumi un plani

Mezgli

Mezglu griezumi un plani

Mezgli

Mezglu griezumi un plani

Karkasu ēku būvniecības konstruktīvie risinajumi:

1 – stats; 2 – pasija; 3 – sija; 4 – vainags; 5 – fahverka vainags.

Paneļu savienošana:

a – vertikalais griezums; b – horizontalais griezums; 1 – azbestcementa loksne; 2 – stikla vate; 3 – saplaksnis; 4 – hermetizacijas sloksne (“garnits”); 5 – seglīste; 6 – mineraltūba; 7 – skrūve; 8 – profilēts alumīnijs; 9 – mastika.

Paneļu konstrukcijas majas sienu montažas shēma:

 a – paneļu uzstadīšana stūros, b – parējo sienas paneļu uzstadīšana, c – vainaga novietošana; 1 – arsienu paneļi, 2 – paneļu pagaidu piestiprinašanas atgažņi; 3 – gala siena, 4 – vidēja nesoša siena, 5 – garensiena, 6 – augšējais vainags, 7 – virspamata vainags, 8 – izolacijas pakete, kas sastav no 3 kartas sakartota, ar bitumenu piesūcinata papīra un no planas mineralvates kartas.

Saliekamo vairogu ēku montaža:

a – virspamata un pirma stava parseguma savienojuma mezgls; b – sienu montažas shēma; c – augšēja vainaga ierīkošana: 1 – pamats; 2 – hidroizolacija; 3 – apakšējais vainags; 4 – lata; 5 – sienu panelis; 6 – pagraba parseguma panelis; 7 – antiseptizēts koka paliktnis; 8 – augšējais vainags.

Guļbaļķu sienas griezums.

Guļbūves sienu konstrukcija:

a – sienas griezums; b – siju un sparu balstīšana; c – guļbūves stūra salaidums: 1 – pamati; 2 – pamatu hidroizolacija; 3 – brusas vai baļķi; 4 – ar bitumenu parklats koka paliktnis; 5 – siltumizolacijas pildījums; 6 – ar siltumizolacijas materialu pildīta sprauga; 7 – metala sloksne sparu stiprinašanai pie sienam; 8 – sijas; 9 – spares; 10 – dēļu apšuvums.

Guļbaļķu ēku stūru savienojumi.

Ar apaļu rievu un parlaidumu

Baļķu sienu kaķējums

Ēkas stūris ar ķetnotiem dzeguļiem

Baļķa gala apstrade, veidojot dzeguli

Šablonkaste dzeguļa aizzīmēšana

Ēkas stūra salaidums

Guļbūves arsienas un nesošas iekšsienas sajūguma mezgls, kas veidots, izmantojot ķetnoto savienojumu

Ķetnota dzeguļa aizzīmēšana

Baļķu sienu savienojums pa vertikali

Baļķu guļbūves stūra izveidojums ar pakšiem (a), ar dzeguļiem (b) un baļķu savienojums ar pusapļa kaķējumu:

1 – baļķis; 2 – šuves siltumizolacija; 3 – virspamata slīpe; 4 – virspamats; 5 – tapa; 6 – caurums tapai.

Darbs ar cirvi:

a – baļķa parciršana; b – šķautņa aptēšana; c – dēļa malas aptēšana; d – pusapļa aptēšana; e – baļķa aizzīmēšana aptēšanai (1 – ar krītu ierīvēta aukla, 2 – svērtenis).

Kokmaterialu tēšana:

a – cirvis, b – dēļa malas tēšana, c – baļķa gala aizzīmēšana ar auklu un svērteni, d – iecirtumi aizzīmēta baļķī, e – baļķa tēšana, vadoties no iecirtumiem, f – baļķa aizzīmēšana četru skaldņu tēšanai, g un h – baļķa četru skaldņu tēšana, i un j – baļķa tēšana, lietojot šablona skavu, k un m – rievas un gropes ieciršana, l – ceturtdaļbiezuma gropes ieciršana; 1 – cirvja kats, 2 – asmens, 3 – fazīte, 4 – cirvja deguns, 5 – cirvja platne, 6 – piets, 7 – paliktnis.

Spraugu aizdrīvēšana ar pakulam

Baļķu mizošanas darbarīki:

a – baļķu mizošanas lapsta ar dzelksni; b – slīmests.

Namdara kaķis:

1 – dzelkšņi; 2 – skrūve; 3 – regulējošais uzgrieznis; 4 – fiksējošais uzgrieznis.

Guļbūves sienu savienojumi:

a – iekšsienu un arsienu savienojums, b – iecirtums vainaga arsiena, c – iecirtums vainaga iekšsiena, d – iekšsienas un sienas savienojuma iecirtums, e – stūra savienojums ar parlaidumu, f – stūra savienojums bez parlaiduma, g – ķetnots savienojums bez zoba; 1 – iekšsiena, 2 – arsiena, 3 – vainagsija, 4 – pakulas.

Tapu zīmulis:

1 – rokturis; 2 – zīmulis; 3 – cirkulis.

Baļķa mizošana ar asu lapstu

Baļķu uzglabašana krautuvē.

Runga baļķu uzdzīšanai uz tapam:

1 – rungas galva; 2 – kats.

Baļķu atslēga

Sūnu lapstiņa

Mērlīste guļbūves baļķu garuma un citu atzīmju aizzīmēšanai:

1 – atdura; 2 – līste; 3 – dzelkšņi.

Tapu stūrenis:

1 – atbalsts; 2 – lineals.

Notēšamas apakšmalas aizzīmēšana galasienas baļķim:

1 – baļķis; 2 – pamati; 3 – pamatu horizontala hidroizolacija.

Baļķa nostiprinajums apakšmalas notēšanai:

1 – baļķis; 2 – paliktnis; 3 – skava.

Baļķu izvietojums pirms to apstrades ap guļbūves pamatiem:

1 – pamati; 2 – sansienas baļķis; 3 – galasienas baļķis; 4 – paliktnis; 5 – skava.

Notēšamo vaigu aizzīmēšana galasienas baļķim:

1 – aizzīmējamais baļķis; 2 – pamati; 3 – pamatu horizontala hidroizolacija.

Stūra pakšu robu izmēri:

a – sansienas baļķis; b – galasienas baļķis.

Urbuma veidošana tapas iedzīšanai guļbūves otra vainaga galasienas baļķī:

1 – pamati; 2 – pirma vainaga galasienas baļķis; 3 – otra vainaga galasienas baļķis; 4 – skava; 5 – pamatu horizontala hidroizolacija; 6 – spiralurbis; 7 – līstīte urbuma dziļuma kontrolei; 8 – gumijas gredzens.

Urbuma vietu aizzīmēšana uz baļķiem:

1 – pamati; 2 – pamatu horizontala hidroizolacija; 3 – pirma vainaga galasienas baļķis; 4 – otra vainaga galasienas baļķis; 5 – paliktnis; 6 – fiksējoša līste; 7 – tapu stūrenis; 8 – tapu zīmulis.

Guļbūves tapsavienojums:

m – urbuma dziļums apakšēja baļķī; m1 – urbuma dziļums augšēja baļķī; l – tapas garums; l1 – urbuma kopējais garums siena; b – baļķa notēsta gala platums (atstatums starp vaigiem) vaiga platums; bk – kaķējuma rievas platums; 1 – apakšējais baļķis; 2 – augšējais baļķis; 3 – tapa; 4 – siltumizolacijas materials.

Guļbūves baļķu kaķēšana un vaigu aizzīmēšana:

1 – augšējais galasienas baļķis; 2 – apakšējais galasienas baļķis; 3 – tapa; 4 – kaķis; 5 – kaķējuma līnija; 6 – pamatu horizontala hidroizolacija.

Guļbūves pirma vainaga paksis:

1 – pamati; 2 – pirma vainaga galasienas baļķis; 3 – pirma vainaga sansienas baļķis; 4 – pamatu horizontala hidroizolacija; 5 – fiksējošais mietiņš; 6 – siltumizolacijas materials.

Siltumizolacijas drīvējuma ievietošana starp guļbūves pirma un otra vainaga galasienas baļķiem:

1 – pamati; 2 – pirma vainaga galasienas baļķis; 3 – otra vainaga galasienas baļķis; 4 – pirma vainaga sansienas baļķis; 5 – 10 mm biezs paliktnis; 6 – siltumizolacijas materials.

Guļbūves stūra paksis:

1 – pamati; 2 – sansienas baļķi; 3 - galasienas baļķi; 4 – tapas; 5 – siltumizolacijas drīvējums.

Parseguma siju balstīšana uz guļbūves sienas: 

1 – sienas baļķis; 2 – parseguma sija; 3 – tapas.

Guļbūves siena ar durvju ailu: 

1 – pamati; 2 – pirma vainaga baļķis; 3 – tapas; 4 – siltumizolacijas  drīvējums.

Guļbūves augšēja vainaga baļķu sastiprinajums stūrī ar skavu:

1 – galasienas augšējais baļķis; 2 – sansienas augšējais baļķis; 3 – skava.

Ķetnotais dzegulis.

Guļbaļķu vainagu savietojums.

Arsienu un iekšsienu salaidums.

Guļbaļķu stikējums.

Vaduļu sasaiste ar sienu.

Mezgla siltinašana.

Divpusējs siju atbalsts.

Guļbaļķu sienu stūru iesiešana.

Mezgla siltinašana.

Vienpusējs siju balsts.

Brusu salaidums stūrī.

Arsienu un iekšsienu salaidums.

Arējas sienas siltinašana.

Sijas atbalsts.

Durvju aile starpsiena.

Piezīme: Griezumi A-A un B-B attiecas uz katru otro kartu.

Iekšsienu salaidums.

Guļkoku sienu savienojumi ar tapam.

Brusu salaidums stūrī.

Arsienu un iekšsienu salaidums

Siltinajums no dēļiem.

Sienas siltinajums no dēļiem.

Stavbūves sienas konstrukcija:

1 – pamati; 2 – pamatu hidroizolacija; 3 – brusa; 4 – apakšējais vainags; 5 – skavas; 6 – augšējais vainags; 7 – siltumizolacija; 8 – loga parsedze; 9 – palodze.

Brusu guļbūves stūra izveidojums ar parsiešanos (a) un ar savienojumu puskoka (b):

1 – virspamats; 2 – slīps dēlis lietusūdens novadīšanai; 3 – guļbūves brusas; 4 – tapa; 5 – caurums tapai.

Brusu savienošana no brusam celtu maju sienas:

a – brusu stūra savienojums arsienas, b – brusu savienojums arsienas un iekšsienas, c – loga aplodas un arsienu brusu savienojums; 1 – arsienu brusa, 2 – 400 mm gara tapiņa (diametrs – 25 mm), 3 – iedzītnis ar šķērsgriezumu 32x50…150 mm, 4 – iekšsienas brusa, 5 – 32x30 mm šķērsgriezuma līste loga aplodas garuma, 6 – loga aploda.

Sijas atbalsts.

Iekšsienu salaidums..

Rūpnieciski ražota guļbūve.

Virpoti baļķi.

Virpotai guļbūvei kokmaterials tiek izmantots ekonomiskak. Salīdzinajuma ar frēzbaļķu maju ta ir lētaka, bet kaķējuma vieta tai ir  vismazakais šķērsgriezuma laukums, un tas palielina siltuma zudumus ziema. Jebkura veida rūpnieciski ražotiem guļbaļķiem kaķējuma vieta tiek ieklats blīvējums-siltinajums. Var lietot sūnas ka senos laikos, bet šeit ieteikts filca tipa elpojošs materials.

Frēzbaļķi.

Frēzbaļķu majam ir visplatakais baļķu savienojums kaķējuma vieta. Ja sienu biezums ir atbilstošs, tas nav nepieciešams papildus siltinat. Piedavati divu veidu profili, kuri tiek ēvelēti no iepriekš apzaģētiem šķautņiem. Šiem baļķiem ir lielaks kokmaterialu atbirums, tapēc tie ir dargaki par virpotajiem.

Sienas biezuma iespējas vasaras un ziemas majai.

Kaķējuma un sienas platuma attiecība.

Līmētais kokmaterials.

Viena no guļbūvju īpatnībam ir “sēšanas” un kokmateriala plaisašana žūstot. Slapjam masīvkokam “sēšanas” koeficients uz sienas augstumu var sasniegt līdz pat 5%, un tas arī vairak plaisas. Risinajums ir sauss līmēts kokmaterials, kas praktiski neplaisa, nesagriežas un tam ir ļoti mazs “sēšanas” koeficients. Ta izmaksas ir daudz augstakas par  masīvkoka izmaksam.

Starpstavu parseguma shēma

Izmiju ierīkošana ap dūmeni

Koka siju novietojums uz mūra

Arsienu enkurojums ar sijam

Koka siju novietojums uz mūra  :

a - slēgta ligzda; b – atklata ligzda; c – sijas enkurojums uz iekšējas sienas; d – gala sienu enkurojums ar sijam; e – siju enkurojums gazbetona siena; 1 – antiseptēts sijas gals; 2 – siltumizolacijas ieliktnis; 3 – cementa java; 4 – metala enkurs; 5 – dēļi; 6 – jumta pape vai ruberoīds; 7 – naglas.

Koka starpstavu parsegumu konstrukcijas:

a – ar starpgriestiem un apmestiem griestiem; b – ar starpgriestu vairogu; c – starpgriestu vairoga konstrukcija; d – ar izdedžu pildījumu virs sijam; e – ar iegremdētu izdedžu pildījumu; f – ar kokšķiedru platnes griestiem un mineralvates pildījumu; g – ar kokšķiedru platnes griestiem un skaidbetona pildījumu; h – koka parsegums ar vieglu skaņas un siltumizolacijas pildījumu un griestu apšuvumu ar kokskaidu platnēm vai vagondēļiem; I – ar vieglbetona bloku pildījumu: 1 – sijas; 2 – latas (40x50 mm); 3 – starpgriestu vairogs; 4 – voiloka vai kokšķiedru platnes starplika; 5 – grīda; 6 – dēļu vai kokskaidu platņu griesti; 7 – kokšķiedru platņu griesti; 8 – dēļi (50x200 mm līdz 60x240 mm); 9 – kartons, biezs papīrs, mala karta, jumta pape u.tml; 10 – skaņas un siltuma izolacija; 11 – mineralvate; 12 – skaidbetona bloki; 13- vieglbetona bloki; 14 – gulšņi; 15 – starpgriesti no 2,5 cm bieziem dēļiem vai nomaļiem; 16 – spraislis (2,5x12 cm) ik pēc 130 cm; 17 – latas (30x40 mm) ik pēc 65 cm; 18 – izdedžbetona izlīdzinoša karta; 19 – linolejs; 20 – latas (30x50 cm) ik pēc 50 cm.

PARSEGUMI:

7

1 – keramikas plaksnīšu segums; 2 – apsildama grīda; 3 – skaņas izolacijas platnes; 4 – kokskaidu platne; 5 – mineralvate; 6 – sija 8x18 cm; 7 – atsperskava; 8 – ģipškartona platnes GKF

LSM=+14; TSM=+14; m=115; 1/l =3.25

8

1 – kokskaidu platnes; 2 – mineralvate; 3 – gulšņi 40x60 mm; 4 – voiloka paliktnis; 5 – smilts bērums; 6 – kokskaidu platne; 7 – sija 8x18 cm; 8 – mineralvate; 9 – atsperskava; 10 – latojums 14x48 mm; 11 – ģipškartona platne 2x12.5 mm

LSM=+16; TSM=+28; m=140; 1/l =2.27

9

1 – cementa javas segums; 2 – sapresēta mineralvate; 3 – kokskaidu platne; 4 – sija 8x18 cm; 5 – mineralvate; 7 – ģipškartona platne

LSM=+15; TSM=+21; m=175; 1/l =2.39

10

1 – parkets; 2 – kokskaidu platne; 3 – saspiesta mineralvate; 4 – betona platnes 30x30x4 cm; 5 – filcs; 6 – kokskaidu platne; 7 – sija; 8 – brusa; 9 – mineralvate; 10 – elastīga aptvere; 11 – latojums 24x48 mm; 12 – ģipškartona plate

LSM=+8; TSM=+26; m=200; 1/l=3.00

11

1 – kokskaidu platnes; 2 – sija 8x18 cm; 3 – mineralvate; 4 – atsperskava; 3 – betona platnes 30x30x4 cm; 5 – ģipškartona platne

LSM=+9; TSM=+8; m=75; 1/l =1.85

12

1 – sausais apmetums 40 mm; 2 – izolacijas platne no šķiedru materiala; 3 – kokskaidu platne; 4 – sija; 5 – mineralvate; 6 – atsperskava; 6 – ģipškartona platne;

LSM=+12; TSM=+10; m=8; 1/l =1.90

LSM – skaņas izolacijas radītajs no trokšņiem gaisa; dB

TSM – izolacijas radītajs no triecientrokšņiem; dB

m – parseguma masa, kg/m2

1/l  - parseguma termiska pretestība.

PARSEGUMI (savietotie jumti)

1 – jumta segums, 1’ - betona karniņi, 1” - plakanas azbestcementa plaksnītes; 2 – latojums 30x50 mm; 3 – hidroizolacija: ruberoīda vai plastmasas; 4 – spare; 5 – mineralvate, g ³ 30 kg/m3, 5, - mineralvate,  g ³ 50 kg/m3; 6 – tvaika izolacija; 7 – latojums; 8 – griestu apšuvums; 9 – gropētu dēļu apšuvums; 10 – kokskaidu platne V20, t=16 mm; 11 – ģipškartona platne GKF, t=15 mm;

12 – lata 40x60 mm; 13 – brusa 60x80 mm; 14 – atmosfēras apstakļos izturīga kokskaidu platne V100 G ar aizsargparklajumu, t=13 mm; 15 – presēta jumta seguma platne; 16 – līmēta jumta segums ar grants aizsargkartu; 17 – izlīdzinoša karta; 18 – izlīdzinoša stikla auduma karta bīdes deformacijas kompensēšanai – slīdes virsma; 19 – spundēto dēļu klajs; 20 – gaisa slanis; 21 – sija 8x14 cm; 22 – sija 8x12 cm; 23 – sija 6x16 cm.

PARSEGUMA DETAĻAS

Siju balsts uz statni ar aptveres palīdzību.

Nepartrauktas sijas un statņa sajūgums.

Vairaku siju vai sparu sajūgums ar statu.

Krustveida taisnleņķa siju balsts uz partraukta stata.

Siju atbalsts 600 leņķī, veidojot stingru parseguma platni.

Sijas aptver nepartrauktu statu.

Siju sajūgums ar saliktu, partrauktu statu.

Parseguma siju atbalsts uz garenrežģotu statu.

Rīģeļu stiprinajums pie sijam iecērtot.

Rīģeļu stiprinajums pie sijam, atbalstot uz latam.

Rīģeļu stiprinajums pie sijam ar metala kapsli.

Kapšļa izklajums.

Parseguma siju veidi.

SAPLAKŠŅA STARPSTAVU PARSEGUMA SIJAS.

Saplakšņa sijas konstrukcija.

Baļķa minimalais tievgaļa šķērsgriezuma izmērs, kads nepieciešams, lai no baļķa varētu izzaģēt divas 120x260 mm šķērsgriezuma sijas.

Starpstavu koka parseguma sijas aplēse: a – plans; b – griezums; c – aplēses shēma.

Siju veidi: a – vienkarša sija; b – konsolsija; c – iespīlēta sija; d – daudzlaidumu sija.

Siju brīva balstījuma un iespīlējuma aplēses shēmas:

a – sija uz kustīga un nekustīga balsta; b – iespīlēta sija.

Vienslīpes jumta shēmas

Bez atgažņa

Ar atgazni

Ar statni un atgažņiem

Divslīpju jumta shēmas

Ar diviem taisniem jumta krēsliem

Ar slīpu jumta krēslu

Ar diviem taisniem jumta krēsliem

a – divslīpju jumts ar diviem slīpiem jumta krēsliem; b – mezgls A:

1 – spare; 2 – sparu kopturis; 3 – saišķi; 4 – bultskrūve; 5 – slīpa jumta krēsla statņi; 6 – atgažņi; 7 – būvskava; 8 – savilces.

Divslīpju jumtu konstruktīvas shēmas ar taisniem krēsliem:

1 – mūrlata; 2 – spare; 3 – kores kopturis; 4 – atgaznis; 5 – statnis; 6 – apakšējais kopturis (paliktnis); 7 – skava; 8 – augšējais kopturis; 9 – saišķis; 10 – spraislis.

Divslīpju jumts ar trīs krēsliem uz dzelzbetona parseguma.

Divslīpju jumts ar divam kartnēm

Divslīpju jumts ar trīs kartnēm:

1 – spare, 2 – statnis, 3,6,7 – atgažņi, 4 – sparu kopturis, 5, 8 – saišķi, 9 – metala uzlika, 10 – būvskava.

Sparu konstrukciju shēma:

a – divpusīgas pieslejspares, b – vienpusīgas pieslejspares, c – iekartas spares; 1 – sija zem sparēm (mūrlata), 2 – kopturis, 3 – statnis, 4 – spares kaja, 5 – atgaznis, 6 – spraislis, 7 – atbalsta mezgls, 8 – kores mezgls, 9 – skava, 10 – savilcējskava, 11 – sparu savilce; I un II – sparu detaļu mezgli.

Šabloni sparu konstrukcijas elementu aizzīmēšanai:

a – spares kajai, b – atgaznim, c – spraislim, d – spares kajas sasaistīšanai ar statni un atgažņiem; 1 – dobums spares kajas iecirtuma aizzīmēšanai, kas atbalstas uz mūrlatas, 2 – planka līdzena parlaiduma savienojuma aizzīmēšanai uz sparu kajam savienojumam jumta korē, 3 – dobums iecirtuma aizzīmēšanai uz atgažņa ta savienojuma vieta ar apakšējo kopturi, 4 – planka iecirtuma aizzīmēšanai uz atgažņa ta savienojuma vieta ar spares kaju, 5 – dobums spraišļu aizzīmēšanai savienojuma vieta ar spares kaju, 6 – šablona sanu sienas, 7 – šablona dibens, 8 – dobums iecirtuma aizzīmēšanai uz spares kajas savienojumam ar savilci, 9 – līste, 10 – dobums iecirtuma aizzīmēšanai uz spares kajas tas savienojumam ar atgazni, 11 – plankas sparu kaju savienojuma aizzīmēšanai jumta korē.

Sparu plana shēma

Apaļkoku spares

Sparu paru savienojums kores mezgla:

1 – kopturis, 2 – malējais, ar pusgropi (puskoka) savienotais sparu paris, 3 – vidējo sparu paru savienojums, 4 – kores līnija.

Sparu savienojums korē:

1 – statnis, 2 – kopturis, 3 – spares, 4 – nozaģējamie sparu gali.

Jumta konstrukciju elementu savienojuma mezgli:

a – sparu savienojums korē, b – atgažņu un apakšēja koptura savienojums, c – mūrlatas un spares savienojums, d – kores un atgažņa savienojums; 1 – spare, 2 – kores kopturis, 3 – naglas, 4 – statnis, 5 – skava, 6 – apakšējais kopturis, 7 – atgaznis, 8 – hidroizolacija, 9 – nesoša siena, 10 – mūrlata, 11 – spares pieaudzējums, 12 – dzega, 13 – bēniņu parsegums.

Jumta stava loga izbūve: 1 – jumta spares; 2 – mūrlata; 3 – saišķis; 4 – jumta stava statņi; 5 – sparu izmija; 6 – jumat loga statņi; 7 – palodzes statņi; 8 – palodze; 9 – spares virs jumta loga; 10 – jumta loga augšējais ramis; 11 – paliktņi; 12 – parseguma sijas.

Bezbēniņu jumta konstrukcija:

a – jumta konstrukcija ar dzegam; b – jumta savienojums ar sienu: 1 – spare, 2 – mūrlata, 3 – griesti, 4 – jumta pape, 5 – siltumizolacija, 6 – dēļu klajs, 7 – jumta segums, 8 – dzegas dēļu apšuvums, 9 – vēdinašanas spraugas, 10 – vertikala vēdinašanas sprauga, 11 – ķieģeļu izvirzījums, 12 – cinkotais skards.

Jumta stava izbūve:

a – ar taisniem griestiem; b – ar slīpiem griestiem; c – jumta stava konstrukcija; d – sienu un griestu konstrukcija: 1 – spare, 2 – mūrlata, 3 – saišķis, 4 – statņi, 5 – augšējais kopturis, 6 – apakšējais kopturis, 7 – sijas, 8 – jumta pape vai ruberoīds, 9 – siltumizolacijas pildījums, 10 – vagondēļu vai kokskaidu platņu apšuvums, 11 – dēļu apšuvums, 12 – jumta stava grīda uz koka sijam.

Jumta kopnes kopskats mansarda izbūvei: 1 – apakšēja josla – parseguma sijas; 2 – augšēja josla; 3 – malējais statnis; 4 – kores uzliktnis; 5 – augšēja savilce; 6 – arsiena; 7 – iekšēja nesoša siena.

Jumta kopnes balstmezgla (a) un kores mezgla (b) pastiprinajums ar uzliktņiem un naglu atrašanas vietas.

Jumta dēļu kopnes augšējas un apakšējas joslas savienojuma mezgli: a - apakšēja josla veidota no diviem dēļiem; b – apakšēja josla veidota no viena dēļa; 1 – augšēja josla; 2 – statnis; 3 – bultskrūves; 4 – parseguma sija; 5 – koka ieliktņi; 6 – metala uzliktnis; 7 – naglas.

Jumta kopņu nostiprinašana: 1 – kopne; 2 – lata kopnes apakšējas joslas piestiprinašanai pie atsaites dēļa; 3 – atsaites dēlis; 4 – slīps dēlis; 5 – horizontals dēlis otras kopnes augšējas joslas nostiprinašanai; 6 – horizontals dēlis otras kopnes apakšējas joslas nostiprinašanai.

Jumta dēļu kopnes izgatavošanas secība būvlaukuma: a – kopnes arējas kontūras nostiprinašana darba; b – kopnes apakšējas un augšējas joslas nostiprinašana; c – malējo statņu, savilces un uzliktņu piestiprinašana no vienas puses; d – kopnes pagriešana par 1800 un malējo statņu, savilces un uzliktņu piestiprinašana no otras puses.

Kopņu nostiprinašana ar vēja saitēm un latojumu: 1 – kopne; 2 – atsaites dēlis; 3 – krusteniskas vēja saites (metala sloksnes); 4 – horizontals dēlis kopņu augšējas joslas pagaidu nostiprinašanai; 5 – horizontals dēlis kopņu apakšējas joslas pagaidu nostiprinašanai.

Naglotas režģveida dēļu kopnes: a – vienlaiduma kopnes; b – divlaidumu kopnes, balstītas arī uz vidējas nesošas sienas.

Režģveida dēļu kopne: a – kopskats; b – no diviem dēļiem sastavošas kopnes augšējas un apakšējas joslas savienojuma mezgls; 1 – augšēja josla; 2 – apakšēja josla.

JUMTS NO EGLES DĒLĪŠIEM

Skaidu jumta shematisks klajums: a – griezums garenvirziena; b – griezums šķērsvirziena; c – skaidas parbaude, lai atrastu “spalvu”; d – skaidas liekšanas atkarība no serdes puses; e – steķītis sēdēšanai un naglu novietošanai; f – steķītis skaidu novietošnai.

Ruļļu materiala jumta segums: a – kores veidojums; b – jumta papes stiprinašana uz līstēm; c – jumta segums ar parlaidumu par līstēm; d – jumta segums no vairakam kartam; e – saduras izveidojums ar mūri: 1 – jumta pape; 2 – jumta papes strēmeles, 3 – līstes, 4 – dēļu klajs, 5 – spare, 6 – papildu ruļļu materiali, 7 – bitumena mastika, 8 – apkaisījums, 9 – cementa javas izlīdzinoša karta, 10 – darvots koka ķieģelis, 11 – pie koka ķieģeļiem pienaglota līste, 12 – pie līstes pienaglots cinkotais skards.

Viļņota šīfera lokšņu jumta segums: a – kopskats; b – malējo lokšņu stiprinajums; c – stūru nogriešanas secība četru lokņu savienojuma vietas: 1 – latas, 2 – šīfera loksnes, 3 – spare, 4 – nagla, 5 – ar bitumenu piesūcinatas tūbas vai gumijas ripiņa, 6 – stūra loksne.

Viļņota šīfera lokšņu uzklašana jumtam: a – uzklašanas shēma,  b – lokšņu piestiprinašana, c – jumta kores detaļu piestiprinašana, d – jumta klajums pie skursteņa: 1 – jumta latojums, 2 – spares, 3 – viļņota šīfera loksne, 4 – naglas, 5 – kores seguma detaļa, 6 – 350 mm plata jumta papes starplika, 7 – metala skava, 8 – stūra detaļa, 9 – spraislis.

Viļņota  šīfera lokšņu ieklašanas veidi: a – katras rindas lokšņu gali atrodas uz vienas horizontalas līnijas, bet sanu malas veido taisnas līnijas, b – lokšņu gali atrodas uz horizontalam līnijam, bet sanu malas parbīdītas par pusi no loksnes platuma, c – lokšņu sanu malas atrodas uz vienas līnijas, bet blakus esošo lokšņu gali parbīdīti par pusi no loksnes garuma; 1, 2, 3, 4, 5 –lokšņu uzklašanas secība.

NIEDRU JUMTI

Jumta laipa: 1 – laipa; 2 – rokturis.

Zobota rīve: 1 – rokturis; 2 – zobota rīve.

Slīdošais mezgls niedru jumta siešanai: 1 – jumta karts; 2 – kņutiņa; 3 – sienama stieple.

Šķīrējlapsta stieples izvēršanai caur niedru kūlīti.

Latojums

Sastatnes niedru jumta seguma izveidei: 1 – sastatņu karkass; 2 – dēļu klajs; 3 – kapņu atbalstdēlis; 4 – kūlīšu atbalstdēlis; 5 – kūlīšu atbalstdēļa balsts; 6 – jumta kartis; 7 – vējdēlis; 8 – niedru kūlītis; 9 – niedru kūlīša sējums.

Niedru jumta šķērsgriezuma fragments jumta gala: 1 – spare; 2 – jumta karts; 3 – kņutiņa; 4 – stieple; 5 – niedru jumta segums; 6 – vējdēlis; 7 – dēļu apšuvums.

Niedru jumta ieklašana: 1 – spare; 2 – jumta karts; 3 – niedru kūlis; 4 – kņutiņa; 5 – jumta laipa; 6 – laipas virve; 7 – kapnes; 8 – arsienas augšējais baļķis; 9 – sastatņu dēļu klajs.

Niedru jumta kores izveidošana: a – kopskats; b – kores ieklajuma šķērsgriezums; 1 – spare, 2 – jumta kartis, 3 – kņutiņa, 4 – stieples sējums, 5 – kores ieklajums ar šķērsdēļiem, 6 – garendēļu karkass.

Skarda jumts

Skarda jumta segumi: a – skarda ieloki; b – darbgalds skarda locīšanai; c – skarda jumta seguma veidošana: 1 – vienkaršais gulošais ieloks, 2 – dubultais gulošais ieloks, 3 – vienkaršais stavais ieloks, 4 – dubultais stavais ieloks, 5 – leņķtērauds, 6 – parkares skarda segums, 7 – noturjosliņa, 8 – tekne, 9 – piltuve, 10 – metala kaba, 11 – stavais ieloks, 12 – skarda strēmele lokšņu stiprinašanai, 13 – latas, 14 – spares, 15 – dēļu klajs, 16 – horizontalais ieloks.

Skarda jumtu var klat divejadi: 1) ar parasto ieloku; 2) ar dubulto ieloku.

Pieredzējuši amatnieki pirmo variantu pielieto reti: ja ir liels jumta slīpums (virs 450 attiecība pret horizontu) un ja uz jumta nav šķēršļu ūdens notecēšanai (skursteņi, ugunsmūri, parapeti u.c.).

Dubulto ieloku veido šadi:

sagatavo 100-120 mm garas un 15-20 mm platas skarda sloksnītes – klammerus skarda stiprinašanai pie parsedzes;

loka gulošo ieloku; loka stavošo ieloku (nesabojajot iepriekšējo);

savieno gulošos ielokus vajadzīgaja garuma (parasti ne vairak par trim, ja jumta slīpne ir garaka) un saplacina ar koka veseri; gulošo ieloku savienošanu veic, sabažot pa galu vienu otra;

paceļ uz jumta un nostiprina ar klammeriem, pirms tam ar stangam paceļot stavošo ieloku salaiduma vieta. Apakšējas skarda sagataves daļu aizaķē aiz iepriekš pienaglotas ap 120-150 mm platas skarda sloksnes (skardnieki to sauc par zoli);

tada paša veida sagatavo parējas skarda loksnes. Jaņem vēra, ka gulošie ieloki nedrīkst atrasties viens pret otru, citadi iznaks nekvalitatīvs savienojums. Dažkart pie jumta dzegas klaj vispirms veselu, pēc tam pusloksni utt.;

ar stangam savelk kopa abas sagataves un nostiprina ar klammeriem;

veido dubulto stavošo ieloku. Tam vajadzīgs kvadratdzelzs; var veidot arī zemakus ielokus, piem. 25 mm;

divslīpju jumtam kores daļu veido šadi:

apmēram 100-200 mm garuma stavošo ieloku pieplacina pie jumta,

ar stangam atloka otras jumta slīpnes virziena, 

uzklato un pieplacinato otras jumta slīpnes klajumu, kas parlaists apmēram 10-15 mm pari pirmajam, kopa ar to paceļ vertikali, 

parloka otras slīpnes klajumu pari pirmajam un pieplacina. Kores savienojumu veido ar parasto ieloku un stiprina ar klammeriem.

Skursteņus, jumta lūkas, vēdinašanas lūkas un citus jumta elementus iestrada atsevišķi.

Metala dakstiņu piestiprinašana: a - dakstiņu loksnes novietošana uz latam; b – dakstiņu lokšņu piestiprinašana ar naglam: 1 – spare, 2 – lata, 3 – metala dakstiņu loksne, 4 – stiprinajuma nagla, 5 - pretkondensata plēve.

Metala dakstiņu loksnes montažu sak ar leņķa parbaudi starp frontonu un karnīzi. Nelielas 20-30 mm novirzes tiek parsegtas ar frontona elementiem. Lielakas leņķa novirzes ir janovērš. Attēls 1.

Ka metala dakstiņu loksnes pamatne tiek likti virsgriesti un hidroizolējošs papīrs. Attēls 3.

Loksnes klaj sakot no karnīzes un turpina darbu pa labi un pa kreisi. Ļoti svarīgi, lai pirma loksne būtu pareiza leņķī pret karnīzi. Ja karnīze nav līdzena, novelciet auklu un izlīdziniet loksnes pēc auklas. Katru nakošo rindu jaliek ta, lai loksnes blīvi ieietu iepriekšējas gropēs. Tas ir ļoti svarīgi, lai iegūtu līdzenu un glītu jumtu.

Pretlata 22x48 mm tiek likta 600 mm attaluma (centrs-centrs); latojums 34x70 mm, 350 mm (c-c). Attēls 1 un 3.

Loksne tiek piestiprinata ar garam pašieejošam 4,8x35 mm skrūvēm. Skrūves tiek liktas “viļņa” dibena. Karnīzes rinda, rinda pie kores un šķērssavienojums tiek pastiprinati ar skrūvēm katra “vilnī”. Attēls 1, latiņa A,E un I. Pie nepara latam latojums tiek stiprinats ik pēc katra otra “viļņa”. Attēls 1, latiņa C un G, attēls 2. Gareniskaja savienojuma loksnes tiek stiprinatas ar īsam pašieejošam skrūvēm, bet ar garam skrūvēm pie frontona apmēram 500 mm attaluma starp skrūvēm. Attēls 4.

Kore tiek nostiprinata ar 4,8x20 mm skrūvēm ik pēc katra metala loksnes dakstiņa otra “viļņa”. Frontona planka tiek stiprinata pie metala loksnes dakstiņiem ar īsam pašieejošam skrūvēm, var ar garajam skrūvēm pie frontona ar attalumu starp skrūvēm apmēram 500 mm. Attēls 4.

Gareniskaja savienojuma lieto īso pašieejošo 4,8x20 mm skrūvi. Skrūvi liek pie katras latojuma latiņas viena  “viļņa” parejas apakšēja daļa uz otro “vilni”. Attēls 2 un 5.

Dakstiņus ir viegli uzklat:

Braas dakstiņus var izmantot visu veidu jumtiem: staviem, nolaideniem, divslīpju un daudzslīpju jumtiem. Pirms uzsakt darbu, parliecinieties, vai jums pie rokas ir visi nepieciešamie instrumenti un ierīces: amurs, liels lineals, mērlenta, atrgaitas rokas diskzaģis (flex), urbis ar cietkausējuma uzgali, nazis, kalkulators un pildspalva.

Dakstiņu sagriešanai var izmantot parasto urbjmašīnu ar griežama diska uzmavu. Diskiem jabūt piemērotiem akmens iežu apstradei un griešanai.

Montažas instrukcija:

Zemsegumu klaj uz sparēm horizontala virziena no apakšas, nostiprina ar naglu palīdzību un ierīko latojumu.

Jumtu attīra un ierīko atveres dūmvadam un ventilacijai. Dakstiņus novieto uz latojuma kaudzītēs ar noteiktu atstarpi.

Dakstiņus uz latojuma sak likt no jumta apakšas, no labas uz kreiso pusi.

Malējie dakstiņi pa perimetru tiek pienagloti. Parējie dakstiņi tiek likti vienkarši – viens pie otra bez naglošanas.

Dakstiņus, kas liekami ap izliekumiem, ka arī dažadiem izvadiem, pienaglo. Ja jumts ir ļoti stavs, daļa dakstiņu tiek piestiprinata ar naglam.

Ja tiek planots izmantot citus jumta sistēmas aksesuarus, tad parasti tos stiprina vienlaikus ar dakstiņiem.

Nobeiguma tiek stiprinatas kores starplikas, kores dakstiņi un kores gala elementi.

Dakstiņa klajuma virziens.

U veida aķis (E 13, T 11, normals stiprinajums)

S veida aķis (E 13, T 11, stiprs stiprinajums)

Specialais aķis (E 13, normals stiprinajums)

Karniņu veidi un to ieklašanas piemēri: a – rievoti presētie karniņi; b – rievotie lentes karniņi; c – gludi lentes karniņi; d – kores.

Karniņu jumta izbūves elementi: 1 – gala karniņš; 2 – seguma karniņi; 3 – karniņš ar caurumu televīzijas antenas statnim; 4 – kores gala noslēguma plaksnīte; 5 – ovalais kores karniņš; 6 – mehaniskas ventilacijas izvada skurstenis; 7 – elastīgs elements kores nosegšanai; 8 – jumta lūka; 9 – stacionaru jumta kapņu elementi; 10 – metala platforma, kas nepieciešama skursteņa tīrīšanai; 11 – kores noseguma papildelements; 12 – dabiskas gaisa cirkulacijas izvada skurstenis; 13 – kores noseguma papildelements; 14 – karniņš ar atvērumu jumta seguma vēdinašanai; 15 – slīpas kores beigu elements; 16 – metala rene; 17 – aķi ugunsdzēsības kapņu nostiprinašanai; 18 – elestīga materiala iesegums skursteņa izvada izolēšanai; 19 – jumta tekne; 20 – sniega nobrukuma aizsargbarjera; 21 – elastīga materiala barkstveida platne; 22 – tvaikizolacijas platnes.

Karniņu jumta konstrukcijas izveidojums: 1 – spare; 2 – kores sija; 3 – jumta korei perpendikulara lata (šķērsgriezums – 25x25 mm); 4 – jumta tekne; 5 – cinkota skarda lasenis; 6 – segums karniņš; 7 – pirma horizontala lata (40x40 mm); 8 – horizontala lata (25x40 mm); 9 – dēļu klajs no 25 mm bieziem dēļiem; 10 – hidroizolacija; 11 – gala dēlis.

Karniņu jumta segums: a – dzegas veidojums; b – kores veidojums: 1 – jumta karniņi, 2 – ūdens notekcaurule, 3 – latojums, 4 – spare, 5 – mūrlata, 6 – jumta pape, 7 – cinka stieple karniņu piestiprinašanai, 8 – nagla, 9 – kores karniņš, 10 – jaukta java.

Sateknes konstrukcija, veidojot karniņu jumta segumu: 1 – vertikalais latojums; 2 – karniņi; 3 – horizontalais latojums; 4 – ruberoīds; 5 – dēļu klajs; 6 – cinkotais jumta skards; 7 – lata; 8 – spare; 9 – sparu balstsija.

Gumijota bitumena zvīņveida plaksnīšu naglojuma vietas: 1 – malējas naglas; 2 – vidējas naglas; 3 – naglu rindas attalums no plaksnīšu apakšmalas; 4 – naglas attalums no plaksnītes gala; 5 – pareizi iedzīta skava; 6 – slīpi iedzīta skava; 7 – līdz galam neiedzīta skava; 8 – parak dziļi iedzīta skava.

Jumta pamatnes sagatavošana gumijota bitumena zvīņveida plaksnīšu piestiprinašanai: 1 – jumta pamatnes apakšmalas horizontalais aizsargleņķis; 2 – apakšēja ruļļmateriala sloksne, kas tiek piestiprinata virs aizsargleņķa malas; 3 – gala ruļļmateriala sloksne, virs kuras piestiprina gala aizsargleņķi; 4 – gala aizsargleņķis; 5 – vismaz 5 cm liels parlaidums; 6 – 10 cm liels parlaidums; 7 – jumta pamatne.

Jumta pamatnes aizzīmēšana pirms gumijota bitumena zvīņveida plaksnīšu ieklašanas: a – precīzu izmēru jumta pamatnes aizzīmējums; b – neregularas formas jumta pamatnes augšmalas aizzīmējums; 1-6 – plaksnīšu rindas; 7 – pirmas plaksnīšu rindas augšmalas attalums no jumta apakšmalas; 8 – nakamo plaksnīšu rindu augšmalu novietojuma līnijas; 9 – šauraka brīva josla; 10 – plataka brīva josla; 11 – šaurakie attalumi starp plaksnīšu rindam; 12 – platakie attalumi starp plaksnīšu rindam; 13 – pēdējas plaksnīšu rindas platums.

Jumta sateknes izveidošanas paņēmieni: a – vaļējas sateknes konstrukcija; b, c – slēgtas sateknes konstrukcijas; 1 – apakšēja, 45 cm plata ruļļmateriala sloksne; 2 – virsēja, 90 cm plata ruļļmateriala sloksne; 3 – paralēlas līnijas, gar kuram piegriež jumta plaksnītes; 4 – 90 cm plata ruļļmateriala sloksne; 5 – nagla plaksnītes gala; 6 – plaksnīšu parlaidums (ne mazaks par 30 cm); 7 – stiprinajuma nagla (ne tuvak par 15 cm no sateknes viduslīnijas); 8 – virsējas plaksnīšu kartas piegriešanas līnija.

Jumta kores seguma ieklašana, izmantojot specialas kores plaksnītes: 1 – pēdēja kori veidojoša elementa nostiprinajums; 2 – nosedzoša plaksnīte.

Piebūves jumta pieslēguma vietas izbūve pie esošas ēkas sienas: 1 – dēļu apšuvums; 2 – ruļļmateriala sleja; 3 – jumta plaksnīšu sloksnes platums, ne mazaks par 10 cm; 4 – ielocīta jumta plaksnīšu sleja; 5 – slejas austums, ne mazaks par 10 cm; 6 – 7 cm liels parlaidums; 7 – atstarpe starp jumta segumu un apdares dēļu apšuvumu – 5 cm.

Jumta seguma veidošana piebūvei, kuras jumtam ir neliels slīpums: 1 – dēļu klajs; 2 – pusplatuma ruļļmateriala sloksne; 3 – pilna platuma ruļļmateriala sloksne; 4 – gumijota bitumena zvīņveida plaksnītes.

Piebūves jumta seguma veidošana no lielizmēra viļņotajam loksnēm: a – jumta seguma pamatnes konstrukcija atkarība no jumta slīpuma; b – lokšņu izvietojums atkarība no valdošo vēju virziena; c – lokšņu piestiprinašana pie latam; 1 – spare; 2 – dēļu klajs; 3 – lata; 4 – lielizmēra viļņotas loksnes; 5 – nagla; 6 – valdošo vēju virziens; 7 – naglojuma vieta loksnes apakšmala; a – lokšņu sanu parlaidums; b – atstatums starp latam, ko izvēlas atkarība no jumta slīpuma; I, II…VIII - lokšnu piestiprinašanas secība.

Kompozītmateriala lielizmēra viļņoto lokšņu stiprinajuma mezgli: a – apakšējas loksnes novietojums; b – sanu loksnes malas nosegšana; c – kores mezgls; d – vienslīpes jumta pieslēgums pie ķieģeļu mūra sienas; e – jumta sanmalas pieslēgums pie ķieģeļu mūra sienas; f – sateknes izveidojuma varianti; 1 – viļņotas loksnes; 2 – lata; 3 – spares; 4 – jumta tekne; 5 – vējdēlis; 6 – jumta kores elements; 7 – ķieģeļu mūra siena; 8 – specials pieslēguma elements; 9 – aizsargelements; 10 – cinkota skarda sloksne; 11 – satekne, izveidota no cinkota skarda sloksnes.

Papildu aizsargjumtiņa izbūve pie dūmeņa: a – jumtiņa karkasa novietojuma shēma aiz dūmeņa; b – jumtiņa karkasa galvenie izmēri; 1 – slīpi novietots dēlis; 2 – spares; 3 – kopturis; 4 – dūmeņa platuma puse; 5 – jumtiņa kopējais platums; 6 – jumtiņa ieseguma parlaidums.

Jumta seguma pieslēguma vietas izveidošana pie dūmeņa: a – skarda slokšņu izvietojums jumta seguma pieslēguma vieta pie dūmeņa; b – apakšējo skarda slokšņu montažas shēma; c, d – skarda slokšņu piegrieztņu shēmas; 1 – dūmeņa ķieģeļu mūris; 2 – apakšēja skarda sloksne; 3 – augšēja, nosedzoša skarda sloksne; 4 – gumijota bitumena zvīņveida plaksnītes; 5 – augšējas, nosedzošas skarda sloksnes ielaidums ķieģeļu mūrī (ne mazaks ka 3-4 cm); 6 – skarda sloksne dūmeņa apakšmala; 7 – skarda sloksne dūmeņa sanos; 8 – apakšējas skarda sloksnes un sanu skarda sloksnes savienojuma vieta; 9 – dūmeņa platums jumta garenvirziena; 10 – dūmeņa platums jumta slīpuma virziena; 11 – iegriezuma dziļums (25 cm); 12 – attalums līdz locījuma vietai (20 cm); 13 – attalums līdz locījuma vietai (25 cm); 14 – skarda sloksnes slīpas daļas platums (10 cm).

Lielizmēra profilēto tērauda lokšņu jumta seguma mezgli: a – lokšņu stiprinajums jumta apakšmala; b – lokšņu stiprinajums korē; c – loksnes stiprinajums pie latas; d – jumta parkares konstrukcija; e – sateknes konstrukcija; 1 – profilēta loksne; 2 – stiprinajuma skrūve; 3 – lata; 4 – tvaika barjeras piespiedējlata; 5 – dēļu klajs; 6 – paliktnis; 7 – jumta teknes stiprinajuma skava; 8 – skarda lasenis; 9 – jumta tekne; 10 – kores nosedzējelements; 11 – kores sija; 12 – gala nosedzējelements; 13 – izolacijas slanis; 14 – metala nosedzējsloksne; 15 – vējdēlis; 16 – trīsstūrveida brusa; 17 – metala satekne.

Lielizmēra profilēto tērauda lokšņu uzbūve un jumta seguma pamatnes (latojuma) izveidojums: a – tērauda loksnes uzbūve; b – latojuma izveidojums uz dēļu klaja; 1 – virsmas parklajums; 2 – gruntējums; 3 – pasivacijas slanis; 4 – cinka slanis; 5 – tērauda loksne (biezums – 0,5-1,5 mm); 6 – gruntējums; 7 – fona krasojums; 8 – spare; 9 – dēļu klajs; 10 – jumta teknes stiprinajuma skava; 11 – skarda lasenis; 12 – latojums; 13 – korei perpendikularas tvaika barjeras piespiedējlatas.

Lielizmēra profilēto tērauda lokšņu piestiprinašana: a – skrūvju izvietojums; b – nepieciešamie darbarīki; c – skrūves vietas aizzīmēšana; d – skrūves ieskrūvēšana: 1 – pirma, apakšēja lata; 2 – latas; 3 – skrūvju vietas; 4 – elektriska urbjmašīna ar regulējamu apgriezienu skaitu vai specials elektrisks skrūvju ieskrūvētajs; 5 – skrūve; 6 – gumijas blīve; 7 – amurs; 8 – caurumsitnis.

Auksta grīda bez vaļējas pagrīdes

Auksta grīda ar silto pagrīdi

Vēdinašanas spraugas ierīkošana

Grīdas telpiskais attēls

Silta grīda ar auksto pagrīdi

Grīdas dēļu izvietojums: a – pareizi; b – nepareizi (grīdas dēļu izliekums attēlots nosacīti palielinats)

Gulšņu novietojuma pareizības parbaude ar kontrollatu

Dēļu pienaglošana pie gulšņiem, ja grīdu paredzēts lakot: 1 – gulsnis; 2 – grīdas dēlis; 3 – nagla

Iezaģējums grīdlīstē

Grīdas dēļu ieklašana skujiņveida: 1 – grīdas dēļi; 2 – gulsnis; 3 – ķieģeļu (vai betona) stabiņš; 4 – ruberoīds; 5 – antiseptēts koka paliktnis.

Grīdas dēļu piespiešana ar divdaļīgo ķīli

Dēļu grīdas ieklašana, izmantojot ķīļus un parasto skavu (a) vai dubultskavu (b): 1 – gulsnis; 2 – parasta skava; 3 – ķīļi; 4 – grīdas dēļi; 5 – dubultskava.

Grīdas malas dēļa novietošana

Ar saplakšņa starpliku

Ar dēļa starpliku

Aukstas dēļu grīdas un starpstavu parseguma vēdinašana pa caurumiem grīdlīstēs (a), pa caurumiem grīda (b) un koka ramītis un režģis (c): 1 – grīdas dēļi; 2 – caurums grīdlīstē; 3 – grīdlīste; 4 – caurumi grīda; 5 – koka ramītis; 6 – metala režģis.

Izstradajumi parketa grīdam

Dēlīši

Rievoti, savienojami ar mīksto līsti

Ar rievu un tapu

Ar slīpam malam

Ar ķīļveida gropi

Gabalparketa dēlīšu savienojums ar koka līstītēm (a), ar rievu un ierievi (b), ar asfaltu (c) un ar bitumena mastiku (d): 1 – parketa dēlīts; 2 – koka līstīte; 3 – nagla; 4 – koka pamatne; 5 – lietais asfalts; 6 – dzelzbetona parsegums; 7 bitumena mastika.

100 parketa dēlīšu laukums (m2)

Garums

(mm)

Platums (mm)

30

35

40

45

50

55

60

150

200

250

300

350

400

0,45

0,6

0,75

0,9

1,05

1,2

0,525

0,7

0,875

1,05

1,225

1,4

0,6

0,8

1,0

1,2

1,4

1,6

0,675

0,9

1,125

1,3

1,575

1,8

0,75

1,0

1,25

1,5

1,75

2,0

0,825

1,1

1,375

1,65

1,925

2,2

0,9

1,2

1,5

1,8

2,11

2,5

Rindu skaita noteikšana, veidojot parketa salikumu “skujiņa”

Vadošas skujiņas novilkšana

Vadošas skujiņas ieklašana

Parketa dēlīšu piestiprinašanas veidi

Piesitot ar naglam

Pielīmējot ar mastikam

Lejamais kauss

Mastikas uzliešana

Uzlietas mastikas izlīdzinašana ar zobšpakteli

Istabas grīdas aizzīmēšana pirms gabalparketa dēlīšu pielīmēšanas

Parketa grīda uz dēļu klaja

Gabalparketa dēlīšu ieklašanas secība

Gabalparketa dēlīšu pielīmēšanas secība

Gabalparketa grīdas ciklēšana

Parketa grīdu frīzes

Bez norobežojuma

Ar malas dēlīti

Ar līsti

Ar dēlīti un līsti

Frīžu stūru salikums

Parketa klatne (dēlis)

Parketa vairogs

Parketa vairogu ieklašana piramīdveida

Parketa vairogu ieklašanas virzienlīniju aizzīmēšana

Pienaglojamais parketa vairogs

Pielīmējama parketa vairoga ieklašana- piedzīšana pie jau iepriekš pielīmētajiem vairogiem ar koka amuru

Linoleja ieklašanas defekti, to rašanas cēloņi un novēršanas paņēmieni

Defekts

Defekta cēlonis

Novēršanas paņēmiens

Nelīdzenas linoleja salaiduma vietas

Neprecīza blakus sleju piegriešana

Japiegriež uzreiz divas slejas

Plaisas, gaisa pūslīši

Linolejs pielīmēts pie mitras pamatnes

Linolejs janoņem, jaizžavē pamatne un linolejs japielīmē no jauna

Īsas plaisas, pēc pielīmēšanas linolejs krokojas

Pirms ieklašanas linolejs nav pietiekami ilgi izturēts silta telpa gan rullī, gan izklata veida

Noņem linoleju, iztur silta telpa ne mazak par divam diennaktīm un pielīmē no jauna. Vajadzības gadījuma linolejs janomaina

Nelīdzenumi, pauguri, grumbuļi

Slikti sagatavota pamatne

Janoņem linolejs, jasagatavo pamatne un līmēšana jaatkarto

Pielīmētas linoleja slejas atlec gar malam

Ar mastiku vai līmi noklatas malas nav pietiekami izturētas

Linoleja malas un pamatni no jauna noklaj ar līmi vai mastiku, iztur, kamēr līme vai mastika sabiezē, malas rūpīgi nogludina un noslogo

Šuvju vietas izspiežas mastika

Parak bieza līmes vai mastikas karta

Notīra lieko līmes vai mastikas kartu

Redzamas kokšķiedru platņu pamatnes salaiduma vietas

Vai nu kokšķiedru platnes ieklatas uz mitras pamatnes cieši cita pie citas, vai platņu izmēri ir par lieliem

Noņem linoleju un kokšķiedru platnes, attiecīgi sagatavo pamatni un platnes un linoleju ieklaj no jauna

Linoleja piespiešana pie pamatnes

Linoleja nogriešana salaiduma vieta: a – nogriešanas shēma; b – salaiduma šuve; 1 – apakšēja linoleja sleja; 2 – augšēja linoleja sleja; 4 – nazis; 5 – salaiduma šuve.

Nepielīmēta linoleja iecirkņa remonts

Darba rīki linoleja uzklašanai: a- zobaina koka špaktele klīstera uzklašanai; b – zobaina metala špaktele, c un d – naži linoleja griešanai; e – linoleja malu nogriešana.

Kokskaidu platņu grīdas paneļu malas profils, kas dod iespēju tos ļoti vienkarši un ērti savienot sava starpa

Kokskaidu platņu grīdas paneļu salīmēšana sava starpa, ieklajot grīdu

Kokskaidu platņu grīdas paneļu montaža uz gulšņiem: 1 – parseguma sija; 2 – gulsnis; 3 – grīdas panelis; 4 – segmaterials (parkets, linolejs, paklaji, grīdas krasa u.c.)

Kokskaidu platņu grīdas paneļu ieklašanas shēma un atstatumi starp stiprinajuma vietam

Grīdas līstes un seglīstes piestiprinašanas shēma: 1 – siena; 2 – apmale; 3 – grīdas dēļi; 4 – seglīstes; 5 – līste; 6 – starplikas; 7 – grīdas līste.

Koka grīdlīste: a – tas izveidojums kakta; b – sadura stūrī 450 leņķī; c – neasa sadura; d – noapaļojums stūros.

KOKA KAPŅU SHĒMAS

Kapnes ar iebīdītiem kapieniem

Kapnes ar uzliktiem kapieniem

Dažadas kapņu vaigu formas

Kapnes ar iekaltiem pakapieniem

Kapņu aprēķina shēma

2.stava grīdas atzīme

1.stava grīdas atzīme

Kapņu telpas plans

Griezums

Individualo dzīvojamo ēku kapnes: a – ar vaigos iekaltiem kapieniem; b – ar vaigos iegrieztiem un tiem uzliktiem kapieniem.

Metala-koka kapnes: 1 – koka kapslis; 2 – izlocīta plakandzelzs sloksne; 3 – koka kapņu laida pasijas; 4 – skrūves.

Koka kapnes, kas sastav no laida pasijam 1, uz kuram balstīti kapšļi 2; 3 – skrūves

Kapņu veidi: a – vienlaida; b – divlaidu; c – divlaidu ar puspodestu; d – trīslaidu; e – grieztas; f – vienlaidu ar dažiem grieztiem pakapieniem laida gala; g – vītņu.

Ar drazto oša finieri aplīmēts saplakšņa kapslis ar iefrēzētu oša līsti: 1 – saplakšņa kapslis; 2 – draztais oša finieris; 3 – oša līste.

Vienkaršas konstrukcijas kapņu margas: 1 – apakšējais atbalststatnis; 2 – roktura dēlis; 3 – vidējais statnis; 4 – augšējais atbalststatnis.

Dažadas kapņu konstrukcijas: a – paralēli novietotas divlaidu kapnes, kas izbūvētas noslēgta kapņu telpa; b – trīslaidu kapnes; c – vītņu kapnes; d – perpendikulari novietotas divlaidu kapnes ar starpstavu kapņu laukumu; e – perpendikulari novietotas divlaidu kapnes ar grieztiem pakapieniem; f – vienlaida kapnes, kas novietotas slēgta kapņu telpa; g – vienlaida kapnes, novietotas pie telpas sienas; h – divlaidu kapnes, kam laidumi izvietoti viena līnija; I – daļēji slēgtas vienlaida kapnes.

Atvēruma konstrukcija starpstavu parseguma kapņu izbūves vieta: a – atvērums izveidots paralēli parseguma sijam; b – atvērums izveidots perpendikulari parseguma sijam; 1 – atvēruma platums; 2 – atvēruma garums; 3 – parseguma sija; 4 – pastiprinata parseguma sija gar atvēruma malu; 5 – spraislis; 6 – saīsinata parseguma sija; 7 – vainagsija; 8 – papildsija parseguma siju balstīšanai; 9 – balsts; 10 – papildsijas metala stiprinajuma elements.

Vienlaida koka kapņu galvenie elementi: 1 – atvēruma garums starpstavu parseguma; 2 – kapņu laida garuma horizontala projekcija; 3 – piebūves stava augstums; 4 – brīvais augstums starp starpstavu parsegumu un kapnēm; 5 – pakapiena platums; 6 – pakapiena augstums; 7 – kapņu vaigs; 8 – kapņu vaiga neiezaģētas daļas platums; 9 – kapslis; 10 – pildiņš; 11 – tīra grīda; 12 – kapņu vaigu atbalstsija.

Kapņu vaigu aizzīmēšana: a – ar stūreni; b – ar šablonu; 1 – pakapiena augstums; 2 – pakapiena platums; 3 – stūrenis; 4 – šablons; 5 – kapņu vaiga neiezaģēta daļa.

Kapņu vaigu augšgala stiprinajuma varianti: a – stiprinajums ar starpdēli; b – stiprinajums ar metala uzliktni; c, d – stiprinajums uz papilddēļa; e – stiprinajums, izmantojot metala savienojuma elementus; 1 – kapņu vaigs; 2 – stiprinajuma dēlis; 3 – metala uzliktnis; 4 – pildiņš; 5 – atbalstdēlis; 6 – papilddēlis; 7 – augšējais metala savienojuma elements; 8 – sanu metala savienojuma elements.

Kapņu vaigu uzstadīšana: a – kapņu vaigu augšgalu uzstadīšana uz slīpas grīdas; b – kapņu vaiga uzstadīšanas precizitates parbaude; c – paralēli uzstadītu kapņu vaigu novietojuma precizitates parbaude un korekcija ar starplikam; 1 – slīpa grīda; 2 – horizontala līnija; 3 – kapņu vaigs; 4 – kapņu vaiga nozaģējama daļa; 5 – kapņu vaiga augšgala attalums līdz tīras grīdas augšmalai; 6 – kapšļa augšmalas attalums līdz tīras grīdas augšmalai; 7 – pakapienu izveides vietu pareiza novietojuma parbaude ar līmeņradi; 8 – starplikas kapņu vaigu galu stavokļa korekcijai; 9 – sija kapņu vaigu apakšgala piestiprinašanai pie grīdas; 10 – kapņu vaigu paralēla stavokļa parbaude ar namdara līmeņradi; 11 – kapņu vaigu stavokļa parbaude, izmantojot no dēļa izgatavotu stūreni.

Kapņu starpstavu laukuma izbūves shēma: 1 – ēkas sienu karkasa statņi; 2 – vainagsija; 3 – kapņu vaigs; 4 – kapņu vaiga stiprinajums pie statņiem; 5 – kapņu laukuma atbalstsija; 6 – kapņu laukuma parseguma sija; 7 – papildbalsts; 8 – kapņu vaigu atbalstdēlis.

Vītņu kapņu uzbūves shēma: 1 – kapšļa priekšējas malas atrašanas vieta; 2 – kapšļu balsti pie sienas; 3 – vītņu kapņu centralais balsts; 4 – iekalums centralaja balsta kapšļa balstīšanai.

Perpendikulari novietotu divlaidu kapņu ar grieztiem pakapieniem konstrukcija: a – kapņu aksonometrija; b – kapņu plans; c – nepieciešamo kapņu elementu noteikšana, izmantojot aksonometrisku zīmējumu; 1 – pkapiena platums kapņu vidū; 2 – papildbalsts; 3 – piebūves sienas; 4 – apakšēja laida kapņu vaigs; 5 – kapņu grieztas daļas centrs; 6 – pirma griezta pakapiena atbalstvieta pie sienas; 7 – otra griezta pakapiena atbalstvieta pie sienu stūra; 8 – treša griezta pakapiena atbalstvieta pie sienas; 9 – augšēja laida kapņu vaiga balstījuma vieta; 10 – pakapiena platuma puse; 11 – augšēja laida kapņu vaigs; 12 – kapslis, kas izgatavots no diviem dēļiem; 13 – dēļu līmējuma vieta.

Pakapienu izveidošana kapnēm, kuru vaigiem izzaģēta robota augšmala: a – ar redzamam kapšļu un pildiņu naglojuma vietam; b – nosedzot kapšļa un pildiņa piestiprinajuma vietas ar robotu apdares dēli; 1 – kapņu vaigs; 2 – pildiņš; 3 – kapslis; 4 – kapšļa un pildiņa naglojums pie kapņu vaiga; 5 – pildiņa un kapšļa savstarpējais sastiprinajums ar naglam; 6 – apdares dēlis; 7 – grīdlīste; 8 – apdares līste; 9 – robots apdares dēlis.

Atvieglotas konstrukcijas vaļēju kapņu shēma: 1 – kapņu vaigs; 2 – koka brusiņa vai metala leņķprofils; 3 – bultskrūve; 4 – viengabala kapslis; 5 – divgabalu kapslis; 6 – kapšļa stiprinajums uz metala leņķprofila; 7 – metala leņķprofils; 8 – kapšļa iestiprinajums metala leņķprofila.

Kapņu pakapienu izveidošana iekalumos kapņu vaigos: a – iekalumu izveidošanas shēma kapņu vaiga; b – pildiņu un kapšļu savstarpēja stiprinajuma izveidošana; c – kapšļu un pildiņu pastiprinašana ar koka brusiņam; 1 – kapņu vaigs ar iekalumiem; 2 – apdares līste; 3 – horizontalais ķīlis kapšļa nostiprinašanai; 4 – vertikalais ķīlis pildiņa nostiprinašanai; 5 – kapslis; 6 – pildiņš; 7 – nagla; 8 – pastiprinajuma brusiņas.

Loga aplodas (sleņģes) nostiprinašana guļbaļķu sienas

Loga bloka pagaidu nostiprinašana un parbaude

Loga bloka novietojuma parbaude pa vertikali

Loga bloka novietojums mūra sienas

Logu aplodu nostiprinajumi ailas: a – mūra siena; b – koka siena; c – vertikalais griezums caur mūra siena iemontētu aplodu un oderlogu; I-I – vertikalais griezums caur aplodu koka siena; 1 – mūra siena; 2 – koka siena; 3 – bitumenizēts koka klucītis; 4 – koka ķīļi; 5 – naglas; 6 – spraislis; 7 – drīvējums; 8 – gropes loga aploda; 9 – oderloga aploda; 10 – apmale; 11 – plankojums; 12 – apmetums; 13 – dzelzbetona parsedze.

Koka klucīšu novietojums mūra siena: a – nepareizi, jo ķīļveida klucītis otradi; b – nepareizi, jo klucītim nav ķīļveida formas; c – nepareizi, jo klucīša šķiedra paralēla naglas iedzīšanas virzienam; d – pareizi, jo naglu iedzīšanas virziens tangencials koksnes šķiedrai un pareiza ķīļveida klucīša orientacija mūra siena.

Logu bloka spraugas drīvējums

KA LIETOT PAROC AKMENS VATI?

Siltinašana no arpuses ar apmetumu

Bēniņu siltinašana

Siltinašana no arpuses ar apšuvumu

Jaunu starpsienu būvniecība

Ekonomiska ģimenes majas būvbiecība

Siltinašana no iekšpuses

Grīdas uz grunts siltumizolacija

Ventilējamas grīdas siltumizolacija

Jumta ventilacija

Pretuguns izolacija

Koka konstrukciju pretuguns izolacija pie skursteņa

Arsienu siltumizolacija no iekšpuses: a – 6 cm bieza mineralvates karta; b – divkartu 1,5 cm biezs kokšķiedru platņu slanis.

ISOVER

Bēniņu, jumtu un arsienu siltinašanas risinajumi

1 – Latojums jumtam; 2 – Gaisa šķirkarta; 3 – Vēja izolacijas plaksne RKL-EJ (RKL-A,RKL); 4 – Mīksta siltumizolacija 565-KL (KT, 565-KL-E); 5 – Siltumizolacija ar tvaika izolaciju REK-25; 6 – Iekšēja apdare (ģipškartons vai tml.)

1 – Vēja izolacijas plaksne RKL-EJ (RKL-A, RKL); 2 – Mīksta siltumizolacija 565-KL (KT, 565-KL-E); 3 – Siltumizolacija ar tvaika izolaciju REK-25; 4 – Iekšēja apdare (ģipškartons vai tml.).

1 – Mīksta siltumizolacija 565-KL (KT,565-KL-E) siju austuma; 2 - Tvaika izolacija (zem siltumizolacijas).

1 -  Arēja apdare (apdares dēļi); 2 - Gaisa šķirkarta; 3 - Vēja izolacijas plaksne RKL-EJ (RKL-A, RKL); 4 - Mīksta siltumizolacija 565-KL (KT, 565-KL-E), nostiprinata koka karkasa;

5 -Tvaika izolacija; 6 - Iekšēja apdare (ģipškartons vai tml.); 7 - Pamati.

1 – Arēja apdare (ķieģeļu mūris); 2 – Gaisa šķirkarta; 3 – Vēja izolacijas plaksne RKL-EJ (RKL-A, RKL); 4 – Mīksta siltumizolacija 565-KL (KT, 565-KL-E), nostiprinata koka karkasa; 5 – Tvaika izolacija; 6 – Iekšēja apdare (ģipškartons vai tml);

7 – Vaļēja šuve ventilacijai; 8 – Pamati.

1 – Arēja apdare (ķieģeļu mūris); 2 – Gaisa šķirkarta; 3 – Vēja izolacijas plaksne RKL-EJ (RKL-A,RKL); 4 – Mīksta siltumizolacija 565-KL (KT, 565-KL-E); 5 – Iekšējie paneļu bloki; 6 – Vaļēja šuve ventilacijai; 7 – Pamati.

Sienas siltinašana no arpuses, lietojot platņu apdari: 1 – mūris; 2 – koka līstes; 3 – koka plaksne; 4 – Rockwool Rock-Batts Super puscieta platne; 5 – stiprinajums; 6 – vēja izolacija; 7 – plaksnes fasades apdare.

Vieglu metala konstrukciju celtnes arsiena: 1 – iekšēja profilēta plaksne; 2 – vēja izolacija; 3 – nesoša konstrukcija-kolonna; 4 – Rockwool Rock-Batts Super puscieta platne; 5 – starplika; 6 – nerūsējoša skrūve; 7 – arēja profilēta metala plaksne.

Fasades platņu izvietojums

Fasades siltinašanas piemērs

Horizontalais šķērsgriezums

Fasades platņu savienojums

1 – esoša fasade; 2 – stiprinajums ar Z tipa detaļu; 3 – Venti platnes; 4 – EPT gumijas josta; 5 – fasades platnes.

1.Parklajums; 2.Metala stieple; 3.Rockwool Pipe Section

1.Parklajums; 2.Metala stieple; 3.Rockwool Lamella Mat

1.Kniedes vai bultskrūves; 2.Rockwool Wired Mat; 3.Speisers; 4.Parklajums; 5.Stieples cauršuvums vai sastiprinajums ar sašuvumu

Konstrukciju izveidojums

Jumts

Starpsiena

Grīda

Sienas siltinašana no arpuses

Vertikalais šķērsgriezums

Horizontalais šķērsgriezums

Rockwool Rock-Batts Super vieta var lietot Rockwool Rock-Batts, Flexi-Batts, Handy-Batts platnes.

Stiprinajums

Salīmētas platnes

Vertikalas šuves starp platnēm jabūt pamīšus vienai pret otru.

Pazeminatie griesti, kas piestiprinati pie patstavīgas nesošas konstrukcijas: a, b – stiprinajums ar mazu brusiņu palīdzību, kas ievietots pretējas sienas; c – pazeminatie kasešu griesti; d – l veida kopņu vai iekarinato griestu latu izmantošana lielaka laiduma gadījuma; e – pagrabtelpas apdare, pazeminot griestus un apšujot ar koksni sienas.

Uz tieva apaļtērauda pakariem iekarti griesti

ALTERNATĪVAIS VARIANTS

Optiska un turklat dekoratīva griestu pazeminašana nepiemēroti augstas priekštelpas: a,b,c,d,e, - dēļi vai brusas, kas šauras telpas ar palīgkonstrukcijas palīdzību piestiprinati pie pretējam sienam; f – brīvi iekarinati dēļu vai brusu griesti; g – iekartie griesti, kuriem uzliktas bambusa nūjas; h – pazeminatie griesti no nospriegotam stieplēm, kuras var aizpīt ar klūgam, krasainam auklam vai arī piestiprinat tam salmu pīteņus u.tml.

Apgaismojums caur iekartiem griestiem: a – visa platība; b,c – tikai dažas vietas.

Iespējamie netieša apgaismojuma veidi: a – spuldze aiz apšuvuma virs grīdas; b – spuldze aiz aizkariem; c – spuldze, kas ievietota parveidota aizkarstanga; d, e – spuldžu rinda kastītēs zem griestiem; f – spuldzes pa iekarinato griestu perimetru; g – spuldzes zemak iekarinatas H – veida kastītēs; h, I, j – aiz ekrana novietotas spuldzes.

Montaža ar T veida līstēm

Loga aplodas, vērtņu ramja un palodzes dēļa remonts: a – vērtnes ramja apakšējas daļas remonts, nomainot sijas; b – stūra pastiprinajums ar metala stūreņiem; c – laseņa apmaiņa vērtnes arpusē; d – aplodas remonts – vertikalas sijas apakšējas daļas apmaiņa; e – palodzes dēļa remonts, ielīmējot līstīti.

Loga vērtnes vai aplodas bojata iecirkņa nomainīšana: a – aizzīmēšana; b – nomainama iecirkņa izkalšana; c – izkaltais iecirknis; d – jauna iecirkņa (ielapa) pieslīpēšana.

Loga bloka remonts: a – aplodas un vērtnes iecirkņa nomaiņa; b,c,d – bojato iecirkņu nomaiņas paņēmieni; 1 – vesela koksnes daļa; 2 – nomainīta koksnes daļa; 3 – stiklojums; 4 – noteka.

Loga vērtņu remonts: a – vērtnes stūris pastiprinats ar tērauda stūreni; b – vērtnes sanmalai pielīmēta vai ar kokskrūvēm pieskrūvēta latiņa; c – vērtnei apmainīts apakšējais horizontalais elements, vertikala elementa apakšējais gals un noteka.

Loga vērtnes augstuma regulēšana ar stieples gredzenu: 1 – stieples gredzens; 2 – viras apakšēja plaksnīte ar stieni; 3 – viras augšēja plaksnīte.

Vērtnes stūra savienošana

Vecas tapiņas izsišana (a) un jaunas iestradašana vērtnes stūrī (b)

Šablons iekaļamo atslēgu ligzdu aizzīmēšanai

Durvju remonts

Koksnes ielaps durvju viru piestiprinašanas vieta

Durvju vērtnes labošana: a – vērtne pirms labošanas; b – vērtne pēc labošanas; 1 – apakšēja nozaģējama vērtnes daļa; 2 – augšēja nozaģējama vērtnes daļa; 3 – naglas vai skrūves; 4 – augšēja pienaglota lata; 5 – apakšēja pienaglota lata.

Durvju vērtnes pieēvelēšana: a – ēvelējot paralēli durvju malai; b – ēvelējot galsavienojumu perpendikulari šķiedram; c – tas pats, paralēli šķiedram.

Sašķobījušas guļbūves sienas nostiprinašana

Guļbūvē bojatu vainagu vieta iestradats skaidbetons: 1 – laukakmeņu virspamati (agrak celtajam ēkam guļbūves arsienu neparlaida pari virspamatam); 2 – hidroizolacija; 3 – statnis; 4 – dēļu veidņi; 5 – veidņu šķērskoki; 6 – skaidbetona iepildīšanas vietas; 7 – skaidbetons; 8 – bultskrūves galva ar paplaksni; 9 – uzgrieznis ap paplaksni; 10 – nebojati guļbūves baļķi; 11 – cietas sugas koka tapa; 12 – antiseptēts plankas paliktnis; 13 – lačsūnas.

Izliekušas guļbūves sienas pirma vainaga ievilkšana un nostiprinašana: 1 – virspamati; 2 – izliecies guļbūves vainags; 3 – pirmais tērauda stienis; 4 – otrais tērauda stienis; 5 – otra tērauda stieņa galva; 6 – pirmajam stienim piemetinats S veida atbalsts; 7 – spraislis, baļķis (tievgalī diametrs 150 mm); 8 – dēļu atbalstsieniņa; 9 – zemē iedzīti paļi; 10 – atbalstplanka; 11 – cietas sugas koka ķīļi; 12 – otra tērauda stieņa uzgrieznis ar paplaksni; 13 – pirma tērauda stieņa uzgrieznis ar paplaksni; 14 – kapitalsiena; 15 – otra guļbūves siena.

Guļbūves sienas pacelšana ar domkratiem

Guļbūves sienas pacelšana, par sviram izmantojot baļķus

Apakšējo guļbūves vainagu aizvietošana ar bluķiem vai brusam: 1 – pamati; 2 – pamatu hidroizolacija; 3 – bluķis vai brusa; 4 – iekšējais apšuvums; 5 – loga bloks; 6 – veselie baļķi; 7 – nomaļdēļi; 8 – notekdēlis.

Ēkas sienas statņa pastiprinašana: 1 – pamatu sija; 2 – nagla; 3 – papildbrusa; 4 – statnis.

Statņa apakšdaļas nomaiņa: a – savienojums veidots taisna iekaluma; b – savienojums veidots kombinēta iekaluma; 1 – tapas vai bultskrūves; 2 – bultskrūves.

Sijas pacelšana uz augšu virs statņa: a – iedzenot ķīļus; b – ievietojot paliktni; 1 – statnis; 2 – parseguma sija; 3 – starpliktnis; 4 – ķīlis; 5 – paliktnis; 6 – tapa; 7 – statņa iekaluma gals ar tapu nostiprinajumu.

Pagaidu balsti ēkas iekšpusē statņu nomaiņas laika: 1 – brusu kravums; 2 – domkrats; 3 – pagaidu balstbrusas; 4 – pamatu sija; 5 – parseguma sija; 6 – grīda; 7 – nomainamais statnis; 8 – balstbrusa; 9 – spare.

Parseguma ieliekuma lieluma noteikšana: a – vaļējam sijam; b – pasijam, kuras parseguma sijas piestiprinatas ar iekalumiem; 1 – pamatu augšmala; 2 – stieple; 3 – parseguma sija; 4 – grīdas sija; 5 – grīdas dēļi; 6 – pamatu sija; 7 – koka klucītis; x – parseguma ieliekuma lielums.

Parseguma siju pastiprinašana: a – sijas šķērsgriezuma palielinašana ar plankam; b – daļējas pastiprinajuma sijas uzstadīšana; c – pilnas pastiprinajuma sijas uzstadīšana; 1 – pamati; 2 – parseguma sija; 3 – planka; 4 – naglojums; 5 – pacelta sija; 6 – statnis; 7 – balīgbalsts sijas ieliekuma izveidošanai uz augšu; 8 – palīgbalsts sijas ieliekuma izlīdzinašanai; 9 – papildsija; 10 – papildstatnis.

Nesošo siju remonts: a – sanu uzliktņu piestiprinašana, b – sijas gala piestiprinašana ar virsējo uzliktni; 1 – siena; 2 – antiseptēts paliktnis; 3 – bulta; 4 – nesoša sija; 5 – uzliktnis.

Atjaunota sijas gala sastiprinajums ar koka uzliktņiem: 1 – jaunais sijas gals; 2 – koka uzliktnis; 3 – pagaidu balsts; 4 – antiseptēts koka paliktnis; 5 – skrūves (bultskrūves).

Parseguma siju pagaidu balstījums: 1 – apakšējais gulsnis, 2 – statņi, 3 – rīģelis, 4 – koka sijas, 5 – grīda.

Sijas gala pastiprinajums ar virssiju (a) un apakšsiju (b): 1 – remontējama sija; 2 – papildu sija (virssija vai apakšsija); 3 – bultskrūves; 4 – ar ruberoīdu notīts virssijas (apakšsijas) gals; 5 – siena.

Sijas gala pastiprinajums ar tērauda velmēto U veida profilu: 1 – sija; 2 – pagaidu balsts; 3 – bultskrūves; 4 – paplaksne; 5 – tērauda velmētais U veida profils; 6 – cementa java.

Kapņu laida pasiju savilkšana ar metala savilci: 1 – laida pasija; 2 – pakapiens; 3 – stiegras atgriezums ar vītnēm; 4 – paplaksnes; 5 – uzgrieznis.

Ķīļu dzīšanas vietas un virziens dažadas konstrukcijas koka kapnēs kapņu deformacijas gadījuma.

Spares nostiprinajums tas gala nomaiņas gadījuma: 1 – mūrlata; 2 – antiseptēts koka paliktnis virs hidroizolacijas kartas; 3 – spare; 4 – spares pieaudzējums; 5 – atgaznis spares nostiprinašanai; 6 – dēļu klajs; 7 – bēniņu parseguma sija; 8 – naglas; 9 – vismaz uz divam sijam novietots baļķis (vai brusa).

Spares gala remonts: 1 – spare; 2 – spares gals abas pusēs pastiprinats ar dēļiem un naglam vai bultskrūvēm; 3 – naglas vai bultskrūves; 4 – spares piere; 5 – mūrlatas; 6 – jumta pape; 7 – atjaunota mūrlatas daļa.

Spares gala remonts: 1 – atjaunotais spares gals; 2 – atgaznis; 3 – būvskavas; 4 – jumtu pape; 5 – mūrlata; 6 – šķērsis.

Spares balstījums, ja mūrlata ir satrupējusi tikai neliela posma: 1 – mūrlata; 2 – atgažņi; 3 – spare; 4 – mūrlatas satrunējusī daļa; 5 – skavas; 6 – spares pieaudzējums.

Spares balstījums, ja mūrlata ir satrupējusi gara posma: 1 – mūrlata; 2 – spares pieaudzējums; 3 – spare; 4 – mūrlatas satrupējusī daļa; 5 – no dēļiem veidoti atgažņi; 6 – uz metala tapam balstīta papildbrusa; 7 – metala tapas.

Spares pastiprinajums ar uzlikņiem: 1 – spares bojata daļa; 2 – spare; 3 – baļķa mūrlata; 4 – naglas; 5 – no koka dēļiem veidoti uzliktņi.

Nesošo jumta konstrukciju pagaidu nostiprinajums to remonta laika: 1 – horizontalie pagaidu nostiprinajumi virs un zem bojajuma vietas; 2 – kopturis; 3 – koptura nomainama daļa; 4 – koka ķīlis; 5 – koka brusa (paliktnis); 6 – pagaidu statnis; 7 – pagaidu atgaznis; 8 – spare; 9 – statnis; 10 -  savilce; 11 – bēniņu parsegums.

Sparu iztaisnošana parak lielas izlieces gadījuma: 1 – sija; 2 – mūrlata; 3 – spare; 4 – papildstatnis; 5 – bojatas spares kores mezgls; 6 – abpusēji uzliktņi (dēļu atgriezumi); 7 – nostiprinajums, veidots no vertikali pienaglotiem dēļu atgriezumiem; 8 – diagonali pienagloti dēļu atgriezumi; 9 – savilce; 10 – naglas vai skrūves; 11 – apakšējais kopturis.

Bojata dēļa posma izņemšana: a – dēļa parkalšana šķērsvirziena; b – dēļa sadalīšana šķēpelēs; 1 – bojatais dēlis; 2 – grīdas gulšņa vai parseguma sijas vieta; 3 – virs gulšņa vai sijas parkaltais dēlis.

Ķīļu iedzīšana starp grīdas dēļiem grīdas čīkstēšanas novēršanai

Grīdas dēļa ielapa šķiedru virziens

Koka dēļu grīdas bojajumu novēršana: a – plaisas nosegšana ar papildlīsti; b – caurumu aiztaisīšana ar koka tapam; c – tapas gala nociršana; d – līstu izgatavošana grīdas plaisu aizpildīšanai; e – līstes iedzīšana grīdas plaisa; 1 – grīdlīste; 2 – papildlīste; 3 – horizontali iedzīta nagla; 4 – tapa; 5 – kalts; 6 – nagla; 7 – slīpi noēvelēta līste; 8 – dēļa atgriezums; 9 – plaisa starp grīdas dēļiem.

Bojata dēļu grīdas gulšņa nomaiņa

Grīdas dēļa bojata posma izzaģēšana

Caurumu aizpildīšana grīda pēc bojato dēļu izņemšanas: a – dēļu nepieciešama garuma noteikšana; b – dēļa aizzīmēšana; c – dēļa otra gala aizzīmējuma korekcija; d – jauna dēļa pienaglošana; e – beidzama dēļa pienaglošana; f – savienojuma vietas aizšpaktelēšana; 1 – grīdas gulsnis vai parseguma sija; 2 – veca dēļu grīda; 3 – mērlente; 4 – taisnleņķa stūrenis; 5 – slīpi dzīta nagla; 6 – apēvelēts pēdējais dēlis; 7 – špaktele; 8 – jaunais dēļu grīdas posms.

Bojato grīdas dēļu izņemšana: a – grīdas dēļu stiprinajumu veidi; b – izzaģējamas vietas aizzīmēšana; c – elektriska ripzaģa zaģējuma dziļuma ieregulēšana; d – dēļu šķērszaģēšana; e – dēļu garenzaģēšana; f – dēļu galīga atbrīvošana ar kaltu; g – dēļu izcelšana ar lauzni; h – dēļu spundējuma (sarievojuma) vietas iztīrīšana; 1 – grīdas gulsnis vai parseguma sija; 2 – vertikals dēļu naglojums; 3 – slēptais slīpi dzītais naglojums; 4 – aizzīmēšanas taisnleņķa lineals; 5 – šķērszaģējuma vieta; 6 – garenzaģējuma vieta; 7 – elektriskais rokas ripzaģis; 8 – zaģripa; 9 – zaģa atbalstplatforma; 10 – zaģēšanas dziļums; 11 – kalts; 12 – lauznis; 13 – koka klucītis.

Gaisa pūslīšu remonts linoleja grīda

Linoleja ielapa izgriešanas secība

Defekta aizšpaktelēšana linoleja grīda, linoleja nebojato daļu aizsargajot ar līmlenti

Bojatas parketa plaksnītes izkalšana pa aizzīmēto kontūru

Jaunas plaksnītes ievietošana bojatas vieta

Gabalparketa dēlīša pienaglošana pie koka pamatnes

Cikliņa sagatavošna darbam: a – asinašana; b – atkarpes izveidošana; 1 – vīle; 2 – cikliņa asmens; 3 – metala stienis.

Parketa grīdas dēlīšu ciklēšanas virziens un secība

Parketa grīdas remonts: a – bojato parketa dēlīšu izņemšana; b – jauna parketa noēvelēšana; 1 – bojatie parketa dēlīši; 2 – jaunie parketa dēlīši; 3 – ēvele.

Nomainama parketa dēļa parzaģēšanas vietas: 1 – nomainamais dēlis; 2 – zaģējuma līnija; 3 – nomainama dēļa rievas daļa; 4 – nomainama dēļa ierievja daļa; 5 – nomainamais blakus esošais vecais dēlis.

Jauna parketa dēļa ievietošana: 1 – jaunais parketa dēlis; 2 nozaģēta rievas mala; 3 – nenomainamais blakus esošais dēlis; 4 – līmes ieklašanas vietas; 5 – pastiprinoša lata.

Kombinēto iebūvēto mēbeļu varianti: a – ar iebūvēto dīvanu; b – ar iebūvētu rakstamgaldu; c – ar paceļamu gultu.

Priekšnama iekartojums: a – drēbju pakaramais ar spoguli; b – iebūvētais skapis ar drēbju pakaramo, spoguli un plauktu apavu glabašanai: 1 – drēbju pakaramais; 2 – gaismas ķermenis; 3 – spogulis; 4 – plaukti apavu glabašanai; 5 – iebūvēts skapis; 6 – porolona paliktnis sēdēšanai; 7 – plaukts cepuru glabašanai; 8 – antresols.

Kombinētie skapji pie sienam ar logiem un durvīm: a – siena ar logu; b – siena ar durvīm.

Ramjveida konstrukciju iebūvētu skapju starpsiena: a – pretskats; b – plans; c – vertikalais griezums A-A; I, II, II un IV – mezglu griezumi; 1 – amortizators, kas fiksē skapja saduru ar griestiem; 2 – seglata; 3 – montažas lata; 4 – ramja statņi; 5 – antresola skapja durvis; 6 – plaukti; 7 – grīdlata; 8 – durvis un aila starp iebūvētiem skapjiem; 9 – tērauda stūrenis; 10 – apmale; 11 – aploda; 12 – durvis; 13 – frontala skapja ramja augšējais vertikalais elements; 15 – durvis; 16 – skapja grīda; 17 – frontala skapja ramja apakšējais vertikalais elements; 18 – amortizators, kas fiksē skapja saduru ar grīdu.

Istabas kakta iemontēts racionals skapis, kas savienots ar guļvietu (a- atvērta, b – aizvērta stavoklī).

Latu žoga projekts

M = 1 :500

M = 1 : 10

N.

p.k.

Posmu

skaits

Garums

(m)

1

2

3

4

4

6

4

5

2,9

3,1

3,2

3,3

M = 1 : 10

Koka sētas: a – stabiņa stiprinašanas variants ar metala plaksnītēm; b – satrunējuša stabiņa nostiprinašana.

Koka žogu apšuvuma dēļi un to profili šķērsgriezuma: H – horizontalais apšuvums, V – vertikalais apšuvums ar seglatiņu. Profilētu dēļu savienojumi: A – ar parlaidumu, B – ar rievu un izcilni, C – pusrustikali, D – rustikali; a un a1 – nepareizi, b un b1 – pareizi.

Koka žoga latojuma izveidojums: 1 – lata; 2 – šķērskoks; 3 – vartiņu stabs; 4 – vartiņi; 5 – šablons latojuma pienaglošanai; 6 – aukla; 7 – žoga stabs; 8 – bedre vartiņu staba ierakšanai.

Koka žoga stabs: 1 – izzaģējums šķērskoku piestiprinašanai; 2 – antiseptēta un ar hidroizolacijas materialu aizsargata staba daļa.

Dažadi koka žogu latojuma piestiprinašanas veidi

Tradicionalais pilnīgi necaurskatamais ciešžogs: 1 – dzelzbetona stabs; 2 – norobežojoša betona sieniņa; 3 – metala plaksnīte; 4 – horizontala brusa; 5 – bultskrūve; 6 – vertikalie dēļi; 7 – augšējais aizsargdēlis.

Pilnīgi necaurskatamie ciešžogi: a – žogs, kas veidots no šauriem dēlīšiem; b – platu dēļu žogs; 1 – statnis; 2 – apakšējais horizontalais dēlis (šķērsgriezums 50x100 mm);  3 – augšējais horizontalais dēlis (50x100 mm); 4 – šauru dēlīšu apšuvums; 5 – platu dēļu apšuvums; 6 – papildlata (25x25 mm).

Daļēji caurredzamie žogi: a – žogs «dēlis pret dēli»; b – vertikalas žalūzijas žogs; c – horizontalas žalūzijas žogs; 1 – statnis (šķērsgriezums 100x100 mm); 2 – apakšējais horizontalais dēlis (50x100 mm); 3 – augšējais horizontalais dēlis (50x100 mm); 4 – arējie apšuvuma dēļi; 5 – iekšējie apšuvuma dēļi; 6 – vertikalie žalūzijas dēļi; 7 – starpstatnis; 8 – starpelements; 9 – horizontalie žalūzijas dēļi.

Koka sētu konstrukciju varianti.

Vartiņu un pergolu risinajumu varianti.

No koka dēlīšiem izgatavoti vartiņi.

Dažada šķērsgriezuma apšuvuma dēļi.

Arējais horizontalais apšuvums ar parlaidumu.

Horizontala dēļu apšuvuma izveidojums, ja pirmais dēlis tiek balstīts pret virspamatu:  1 – virspamats; 2 – hidroizolacija; 3 – apšuvuma dēļi; 4 – naglas; 5 – lata; 6 – guļbūves baļķis; 7 – siltumizolacijas drīvējums; 8 – iekšēja apdare; 9 – grīda.

Horizontala dēļu apšuvuma ar parlaidumu stūra izveidojums

Pareizs (a) un nepareizs (b) apšuvuma dēļu gropju novietojums

Laseņa izveidojums vertikala apšuvuma dēļu apakšgala

Pusgropēto horizontala apšuvuma dēļu piestiprinajums pie virspamata: a – izmantojot līsti; b – pie izvirzīta virspamata.

No negropētiem dēļiem veidots vertikalais apšuvums: a – salaiduma vietas nosegtas ar līstēm; b – dēļi nagloti pamīšus.

Gropēto apšuvuma dēļu piespiešana pie iepriekš piestiprinata dēļa

Pusgropēto horizontala apšuvuma dēļu piestiprinašana

Parastakie vertikala apšuvuma - savienošanas veidi: a – ar līsti parsegta sadura; b, c – savienojumi ar rievu.

Telpas ventilacija aiz apšuvuma: a – izzaģējot caurumus horizontalajas latas vertikali liktu dēļu apšuvuma; b – vertikalajiem un horizontalajiem apšuvumiem zem griestiem.

Apšuvums no lielaka izmēra plaksnēm, kas piestiprinatas pie vertikali novietotu latu režģa pamatnes: a – plaksnes piestiprinašana; b – siena no finierētam galdnieka plaksnēm.

Uz latu režģa uzklats koka apšuvums: a,b,c – bez siltumizolacijas; d – ar siltumizolaciju brīvaja telpa aiz apšuvuma; e – latu piestiprinašana pie mūra.

Riģipša (sausa apmetuma) plakšņu saduras: a – nepareiza ķīļveida sadura, jo krīt tepējums; b – nepareiza paralēla sadura, jo tepējums nestabils; c – pareiza ķīļveida sadura, jo tepējums stabils.

Ēvelētas nevienada biezuma un platuma latas

No koka brusam nozaģētu platnīšu apšuvums

Pamatnei pielīmēti grīdas dēlīši

Neparastakie koka apšuvuma veidi no dažadam latam (a), brusam (b), dēlīšiem (c).

Apšuvums starp sijiņam

Griestu apšuvums no dēļiem, kas daļēji parklajas (a) un griestu apšuvums starp griestu latam

Paneļu piestiprinašana pamatnei

Sienas apšūšana ar saplakšņiem (a) vai koka paneļiem (b), kas piestiprinati pie pamatnes latu režģa.

Šuvju izveidošana, virsmas apšujot ar koka skaidu platnēm: a – platņu savienojums uz latas ar spraugu; b – platņu savienojums bez latas ar spraugu; c – platņu savienojuma šuves nosegšana ar dekoratīvam koka vai plastmasas līstītēm; d – platņu savienojuma šuves izveidojums ar rievu; e, f – platņu savienojuma šuves izveidojums ar profilētam līstītēm starp platnēm.

Sienu un griestu apšūšana ar kokskaidu un kokšķiedru plaksnēm: a – apdares veids, plaksnes pienaglojot latam ar spraugam; b – apdares veids, plaksnes pienaglojot ar spraugam bez latu pamatnes; c, d, e un f – plakšņu šuves, kas nosegtas ar līstītēm; g – šuves ar rievu; h  un l – profilētas līstītes, kas pienaglotas starp plaksnēm.

Griestu apšuvums, kas piestiprinats pie latu režģa papildkonstrukcijas: a – latas pie griestiem piestiprinatas plakaniski; b – latas pie griestiem piestiprinatas stavus.

Vertikala dēļu apšuvuma parklašana ar līstēm.

Biežak lietoto tērauda kokskrūvju izmēri un masa atkarība no to galvas veida

Skrūvju izmēri

1000 gab.masa (kg)

diametrs

(mm)

garums

(mm)

pusapaļa

galva

iegremdēta

galva

iegremdēta noapaļota galva

1

2

3

4

5

1,6

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

5,0

6,0

8,0

10,05

7

10

13

7

10

13

16

7

10

13

16

18

20

22

25

10

13

16

18

20

22

25

30

10

13

16

18

20

22

25

30

35

40

13

16

18

20

22

25

30

35

40

13

16

18

20

22

25

30

35

40

45

50

60

70

18

20

22

25

30

35

40

45

50

60

70

80

90

100

50

60

70

80

90

100

80

90

100

0,13

0,16

0,20

0,20

0,26

0,32

0,38

0,33

0,42

0,51

0,60

0,66

0,71

0,77

0,86

0,64

0,77

0,90

0,99

1,08

1,16

1,30

1,52

0,89

1,07

1,25

1,36

1,48

1,60

1,78

2,07

2,36

2,66

1,44

1,67

1,83

1,98

2,14

2,36

2,75

3,14

3,52

2,40

2,76

3,00

3,24

3,49

3,85

4,45

5,06

5,67

6,27

6,88

8,09

9,30

4,53

4,88

5,22

5,74

6,61

7,47

8,34

9,20

10,07

11,80

13,53

15,26

16,99

18,72

18,47

21,52

24,57

27,63

30,68

33,73

44,39

49,14

53,89

0,09

0,12

0,16

0,14

0,20

0,25

0,31

0,21

0,30

0,39

0,48

0,54

0,60

0,66

0,75

0,42

0,56

0,69

0,77

0,86

0,95

1,08

1,30

0,57

0,75

0,93

1,04

1,16

1,28

1,46

1,75

2,05

2,34

0,97

1,20

1,35

1,51

1,66

1,89

2,28

2,66

3,05

1,45

1,81

2,06

2,30

2,54

2,90

3,51

4,11

4,72

5,30

5,93

7,14

8,35

2,89

3,24

3,58

4,10

4,97

5,84

6,70

7,57

8,43

10,16

11,90

13,63

15,36

17,09

14,75

17,80

20,85

23,90

26,96

30,01

36,97

41,72

46,47

0,10

0,14

0,17

0,16

0,21

0,27

0,33

0,24

0,33

0,42

0,51

0,57

0,63

0,69

0,78

0,48

0,61

0,74

0,83

0,92

1,01

1,14

1,36

0,67

0,85

1,02

1,14

1,26

1,38

1,55

1,85

2,14

2,44

1,10

1,33

1,49

1,64

1,80

2,03

2,41

2,80

3,18

1,72

2,09

2,33

2,57

2,81

3,18

3,78

4,39

4,99

5,60

6,20

7,41

8,62

3,35

3,69

4,04

4,56

5,42

6,29

7,16

8,02

8,89

10,62

12,35

14,08

15,81

17,54

15,83

18,88

21,93

24,98

28,04

31,09

39,04

43,79

48,53

 

Biežak lietoto naglu izmēri un masa

Naglu izmēri

1000 gab.

masa

(kg)

diametrs

(mm)

garums

(mm)

0,8

1,0

1,2

1,4

1,6

1,8

2,0

2,5

3,0

3,5

4,0

5,0

6,0

8,0

8

12

16

16

20

25

25

32

40

25

40

50

32

40

50

40

50

50

60

70

80

90

100

120

120

150

150

200

250

0,035

0,054

0,105

0,154

0,196

0,232

0,320

0,403

0,500

0,420

0,656

0,814

0,675

0,817

0,997

0,990

1,230

1,930

2,310

3,880

4,440

6,800

9,800

11,800

18,300

22,400

33,200

44,200

98,200

 

Jumta seguma raksturojums

 

Seguma materials

Degšanas pakape

Aptuvens kalpošanas laiks, gados

Minimalais jumta

slīpums

Aptuvena jumta masa, ieskaitot latojumu un spares kg/m2

grados

attiecības, tg

Pape, viena karta

Pape, divas kartas

Ruberoīds, divas kartas

Ruberoīds, trīs kartas

Ruberoīds, četras kartas

Zvīņveida ruberoīds

Cinkotais skards ar vienkaršu atloku

Melnais skards ar divkaršu atloku

Viļņotais skards

Azbestcementa (šīfera) plaksnītes

Viļņotas šīfera plaksnes ar vienkaršu profilu

Viļņotas šīfera plaksnes ar pastiprinatu profilu

Mala karniņi (dakstiņi)

Jumstiņi un koka dēlīši

Plēstas koka skaidas

Degošs

“

“

“

“

“

Nedegošs

“

“

“

“

“

“

Degošs

“

4…5

5…6

10…12

12…15

12…15

12…15

25…30

15…20

25…30

20…40

20…40

20…40

50…60

10…18

12…25

17

10

8

4

2

27

16

20

10

27

18

15

37

38

36

1 : 3,5

1 : 6

1 : 7

1 : 14

1 : 30

1 : 2

1 : 3,5

1 : 2,8

1 : 6

1 : 2

1 : 3

1 : 4

1 : 3,5

1 : 1,25

1 : 1,4

30

32

35

38

40

45

25

27

30

35

35

38

50…60

30

30

Jumta slīpums grados (l)

         a (m)

p (m)

1,50

2,00

2,50

3,00

3,50

4,00

4,50

5,00

5,50

6,00

6,50

7,00

7,50

8,00

8,50

9,00

9,50

10,00

10,50

11,00

11,50