Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Rēzeknes pilsētas kultūras un sabiedrības raksturojums

tūrisms

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

BIZNESA  AUGTSKOLA  TURĪBA

Tūrisma katedra



LATVIJAS  UN  BALTIJAS  KULTŪRAS  VĒSTURE

Rēzeknes pilsētas kultūras un sabiedrības raksturojums

Rīga-2001

Satura radītajs:

Rēzekne.. 3

Rēzeknes vēsture. 4

Reliģija un ta objekti. 6

Daba un klimats. 7

Iedzīvotaji. 8

Maksla.. 8

Sabiedriska un kultūras dzīve... 9

Rēzeknes apkartne, muzeji un apskates objekti.. 10

Rēzekne.

Rēzekne ir Latvijas pilsēta. Pilsētas iedzīvotaji Rēzekni daudzina par Latgales galvaspilsētu. Rēzekne atrodas Latgales novada centra.

Platība 17,48 km2. Iedzīvotaji: 41464 (1997.g.); latvieši 41,3%, krievi 51,8%, poļi 2.8%, baltkrievi 1.85, ukraiņi 1,35. Attalums no Rīgas 242 km.

Pilsētas teritorija robežojas ar Vērēmu pagastu ziemeļos, Griškanu pagastu austrumos un dienvidaustrumos, Ozolaines pagastu dienvidos un dienvidrietumos un Ozolmuižas pagastu rietumos.

Rēzekne ir nozīmīgs transporta centrs. To šķērso gan svarīgi valsts nozīmes autoceļi- no Gulbenes, no Kraslavas, gan starptautiskie autoceļi: Rīga- Maskava,  Kauņa- Daugavpils- Sanktpēterburga. Aiz pilsētas R un Z robežas uzcelts apvedceļš. Pilsētu šķērso arī dzelzceļa līnijas Rīga- Maskava, Sanktpēterburga- Varšava. Rēzekne atrodas 63 km no Latvijas un Krievijas robežas, 685 km no Maskavas, 450 km no Sanktpēterburgas, 860 km no Varšavas. Rēzeknes dzelzceļš (stacija Rēzekne I un Rēzekne II) veic gan pasažieru parvadajumus, gan kravu parvadajumus (arī tranzītpasažieru un tranzītkravu parvadajums). Pilsētas iekšēja transporta izmanto autobusus (171),mikroautobusus (194).Lielakie transportuzņēmumi ir SIA ‘’RTA’’, valsts a/s ‘’Rēzeknes transserviss’’, valsts a/s ‘’Rēzeknes aotobusu parks’’, SIA ‘’Dekom’’. 8 km no pilsētas atrodas neliela lidosta (regulari satiksmes pašlaik neizmanto). Darbojas trīs telefona centrales, kas pieder SIA ‘’Lattelekom’’ Latgales zonas Rēzeknes nodaļai.

 

Rēzeknes vēsture.

Pilsēta atrodas paša Latgales vidū, Rēzeknes upes un Rēzeknes (Kovšu) ezera krastos. Tapat ka Roma, arī Rēzekne guļ uz 7 pakalniem, viszemaka vieta pilsēta ir 130 m vjl., bet visaugstaka-160 m vjl. Īpatnējais reljefs, daudzie darzi un apstadījumi veido gleznainu pilsētas ainavu. Visspilgtak šo pilsētu savulaik raksturojis Latvijas prezidents Karlis Ulmanis, teikdams: ‘’Rēzekne ir un paliek Latgales sirds’’.

9.-13.gs. Rēzeknes pilskalna pacēlas latgaļu pils, pie kuras atradas senpilsēta, par ko liecina arī kapulauks Rēzeknes aptures avotos Rēzekne upes kr.krasta. Vēstures avotos Rēzekne pirmoreiz minēta 1285.g. Nopostītas latgaļu pils vieta Livonijas orderis 1263.-1324.g. uzcēla mūra pili (Rositten) (sk. attēls 1;2)`. Pilī dzīvoja Rēzeknes novada parvaldes priekšnieks ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Pie šas ordeņa pils vēlak pamazam izveidojas apmetne. Gan pils, gan apmetne ir parcietusi vairakus krievu, poļu, zviedru uzbrukumus. 1324.gada krievu karaspēks iebruka Latgalē, ieņēma Rēzekni un  aizejot aizveda gūsta daudz vietējo iedzīvotaju. 14.gs. 1.pusē Livonijas orderis karoja ar Lietuvu. Karam beidzoties (1338.g.), Latgale uz Austrumiem no Aiviekstes tika atzīta par tirdzniecības ziņa neitralu apgabalu, kura brīvi varēja tirgoties vacu bruņinieki, Rīgas pilsoņi, leiši un krievi. Ša novada administratīvais cents bija Rēzeknē. 1367.gada Livonijas orderis karoja ar Pleskavu, 1432.gada- ar Lietuvu. 1480.gada Livonijas ordeņa mestrs Borhs devas uz Pleskavu ar savu karaspēku. Šajos karagajienos piedalījas arī Rēzeknes fogs. 1481.gada Latgalē savukart iebruka Maskavas karapulki, izpostīja vairakas pilis un iebruka arī Rēzeknē. 1556.gada Livonijas orderis ar Poliju noslēdza savienības līgumu, lai nodrošinatos pret turpmakiem krievu uzbrukumiem. 1558.gada ordenis Polijai ieķīlaja Rēzeknes pili ar novadu, pamazam Rēzekne saka atcelt, un 1575.gada taja dzīvoja ap 500 iedzīvotaju. Pēc diviem gadiem 1577.gada Ivana Barga karaspēks ieņēma Rēzeknes pili, nojauca luteraņu baznīcu, izpostīja ciemu, kas bija izveidojies pie pils 16.gs. pēdēja ceturksnī, un iedzīvotajus aizveda gūsta. 1579.gada Rēzekne atkal bija poļu rokas. Livonijas kara baigas (1558.-1583.g.). Krievija 1582.gada bija spiesta atteikties no Latgales. 1590.gada Rēzeknē pie pils bija tikai 14 mazpilsoņu majas. Lai apmetnē atrak attīstītos, iedzīvotajus atbrīvoja no klaušam. 1599.gada iedzīvotajiem uzlika nodokļus. Visiem, kas bija nodzīvojuši Rēzeknē deviņus gadus, bija pilij jamaksa darza un kroga nodoklis. Ka minēts 1590.gada vēstures dokumentos, pils robežas stiepas astoņas jūdzes uz Daugavpils pusi un astoņas jūdzes pretēja virziena līdz Lubanam. 1601. Gada Rēzekni ieņēma zviedri, pēc tam poļi.1625.gada Rēzekne bija zviedru rokas, 1626.gada to iekaroja poļi, 1654.gada-krievi, 1656.gada-atkal zviedri, (1660 kuri iznicinaja pils nocietinajumus, kas vairs netika atjaunoti. Pēc Olivas miera līguma.g.) Latgali pievienoja Polijai, un zviedri to atstaja. 1661.gada Zviedrijas karaliene Eleonora atļava Koknesei uz atvieglotiem nosacījumiem tirgoties ar Rēzekni. Rēzeknes pili izpostīja zviedri jau 1660.g. Tikai 1765.g. Rēzekni (toreiz-Režica) atkal saka dēvēt par miestu. Kad Latgali pievienoja Krievijai (1772.g.) Rēzeknei 1773.gada piešķīra pilsētas tiesības un ta kļuva par Pleskavas (1802.-1918.g.-Vitebskas) guberņas apriņķa pilsētu.

 Gadsimtu gaita mainījies iedzīvotaju sastavs, īpaši 17.-18.gs. mija, kad Rēzeknē ieceļoja daudz vecticībnieku. 1846. gada pilsētu apmeklējis imperators Nikolajs I. Pilsētas attīstību veicinaja Pēterburgas- Varšavas šosejas (1836), Pēterburgas- Varšavas dzelzceļa (1860) un dzelzceļa līnijas Ventspils- Maskava (1904) izbūve.

1917.g. 27.aprīlī Rēzeknē pavasarī notika Latgales latviešu kongress, kas nolēma atdalīties no Vitebskas guberņas un pievienoties parējai Latvijai.

2. pasaules kara laika 1940.g. jūnija Rēzeknē ienaca PSRS karaspēks, 1941.g. 4.jūlija- vacu okupacijas armija. 1942.g. 3.janvara naktī Ančupanu kalnos pēc vacu okupacijas varas iestažu rīkojuma nošava 170 Audriņu ciema iedzīvotajus, 4. Janvarī 30 Audriņu vīriešus publiski nošava Rēzeknes tirgus laukuma. 1944.g. 27.jūlija Rēzekne atkal ienaca PSRS okupacijas karaspēks. Karš nodarīja lielu postu pilsētai. 

Reliģija un ta objekti.

Rēzeknē darbojas Vissvēta Jēzus Sirds, Sapju Dievmates Romas katoļu draudze, Vissvētas Dievmates piedzimšanas pareizticīgo draudze, baptistu draudze, Svēta Sirdsskaidra Radoņežas Sergija grieķu katoļu draudze, vecticībnieku draudze, Saptītas dienas adventistu draudze.



Reizē ar Rēzeknes pili 1285. Gada tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalna- Vacu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra- pilsētas draudzei. 16.gs. dokumentos ir minētas divas Rēzeknes baznīcas. Neskaidrību tomēr rada izteiciens, ka viena baznīca esot bijusi pagasta, bet otra, celta no mūra, pils tuvuma.1577.gada Livonijas kara laika Rēzeknes baznīca tika sagrauta. 1599.gada Rēzeknes pils īpašnieki uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685.gada Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887.gada baznīcu iespēja pērkons un ta nodega. Tagadējo mūra baznīcu saka celt 1888.gada. 1900.gada taja noturēja pirmos dievkalpojumus un ta paša gada novembrī baznīcu iesvētīja, bet 1914.gada baznīcu iesvētīja Vissvēta Jēzus Sirds godam. Baznīca ir celta no sarkaniem ar diviem staltiem torņiem fasadē. Tajos ir četri lieli zvani. Virs jumta deviņi mazi tornīši (sk.attēl.3.).

1935.-1939.g. Rēzeknē uzkalna aiz Rēzeknes upes Daugavpils- Pleskavas šosejas mala uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu. 1937.gada baznīcu iesvētīja Sapju Dievmates godam. Celta no cementa ķieģeļiem, arpuse un balti krasota. Ir divi vidēji augsti torņi, starp tiem zelminis ar lielu apaļu logu un Jaunavas Marijas statuju. Macītajs 1998.gada pravests P. Zeile. (sk. attēls 4).

1997.gada Rēzeknē izveidota Romas katoļu baznīca diecēze. Rēzeknes- Aglonas diecēzes bīskaps ir J. Bulis.

Rēzeknes vecticībnieku dievnams celts 1895.gada. 1905.gada tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogrami. Tiek uzskatīts, ka šis Rēzeknes vecticībnieku zvans ir lielakais zvans Baltija. Tika atlieti vēl divi zvani. Diemžēl, lielais zvans ir ieplaisajis un to vairs nelieto.

Jau 1888.gada Rēzeknē bija uzcelta neliela koka luteraņu baznīca. Padomju okupacijas laika baznīca atsavinata, tur ierīkots kinofilmu iznomašanas kantoris.

Rēzeknes baptistu draudzei ir savs dievnams. Tas iekartots, parveidojot gramatu veikala ēku, kas bija uzcelta uz bij. Baznīcas drupam.

Daba un klimats.

Rēzeknes atrodas Latvijas A daļa, Latgales novada centra. Pilsētas teritorija atrodas Latgales augstienes Z nogazē, Rēzeknes pazeminajuma, gleznainos Rēzeknes upes senlejas krastos, ap Rēzeknes (Kofšu) ezeru (sk.attēls 7.). Pilsētas rietumu un centralas daļas reljefs paugurains, daudz gravu, kas kopa ar daudzajiem apstadījumiem un parkiem skaistu pilsētas ainavu. Arī apkaimes reljefs ir paugurains, jo uz Z no pilsētas atrodas Burzavas pauguraine, bet uz D Raznavas pauguraine. Šeit parsvara vidēji, ka arī sīki pauguri. Lielako pauguru vidējais augstums 150-170 m vjl. Pilsētas Z atrodas Ančupanu kalni (186 m vjl.), uz ZA no pilsētas pauguru augstums lielaks par 200 m vjl. (ap Adamovas ezeru). Apkartnē vedējpauguraines un lēzenie pacēlumi iekultivēti, mitros pazeminajumos un pauguru nogazēs meži.

Cauri pilsētas teritorijai no A, apmetot nelielu loku uz D, DR, tek Rēzekne (sk.attēls 8). DR tas kreisaja krasta ietek Kovšupe, bet pilsētas R ietiek Rodupe. Arī pilsētas apkaime tek Rēzeknes kreisa krasta pieteka Ližvanka. Pilsētas DR ir Rēzeknes (Kofšu) ezers (22ha), 5 km uz ZA no tas atrodas Adamovas ezers (1,86 km2); kopš 1977,gada ezers ar apkartējo ainavu ir dabas parks (441ha). Talak uz R no pilsētas atrodas Bižas(Beizagala). Ezers (1,4 km2), bet uz D- Kiuku ezers. Pie ezeriem labas atpūtas vietas un peldvietas. No kopējas pilsētas platības (1748 ha) apbūve aizņe 1211 ha, lauksaimniecība izmantojamas zemes (darziņi, mazdarziņi)-232 ha, zaļa zona un meži- 214 ha, iekšējie ūdeņi- 74 ha.

Klimats mēreni kontinentals. Gada vidēja temperatūra 5,8°C, janvara vidēja temperatūra -7°C. Bet jūlija 17°C. Nokrišņi līdz 650 mm gada.

Iedzīvotaji.

1786.gada Rēzeknē dzīvoja 1651 iedzīvotajs. Pēc Pēterburgas- Varšavas un Ventspils- Ribinskas dzelzceļa līnijas izbūves 19.un20.gs.mija mainījas pilsētas dzīves ritms. Daudzi rēzeknieši devas pelņa uz Pēterburgu un citam pilsētam, savukart ērtas satiksmes un gleznainas apkartnes dēļ Rēzekne kļuva par Pēterburgas atpūtnieku iecienītu vietu. Pilsēta strauji pieauga iedzīvotaju skaits. Pirms 1. pasaules  kara Rēzekne bija jau 23 tk. Iedzīvotaju. Pardzīvojot abus pasaules karus, kas pilsētai nesa lielus postījumus, 1945. Gada tur bija tikai 5,8 tk. Iedzīvotaju. Pēckara gados, sakoties socialistiskajai industrializacijai, iedzīvotaju skaits strauji palielinajas mehaniskas migracijas dēļ. 90.gados šis process beidzas, un iedzīvotaju skaits saka palēnam samazinaties gan emigracijas, gan mazas dzimstības dēļ. 1997.gada iedzīvotaju dabiskums pieaugums. Laika gaita stipri mainījies iedzīvotaju nacionalais sastavs.

Maksla.

Rēzeknes viduslaiku pils, ka arī Rēzeknes senkapi ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Vissvēta Jēzus Sirds katoļu baznīcas ozola koka altaris ar Vissvēta Jēzus Sirds tēlu darinats līdzīgi gotikas formam ( sk.attēls 5.). Viena sanu altarī ir Sv. Antona glezna, bet otra- Jaunavas Marijas Bezvanīgi ieņemtas tēls ar Sv. Annas un Elizabetes statujam sanos. Logos pie galvena altara bīskapam Albertam un bīskapam Meinardam veltītas viražas. Ir plašas kora telpas, kur atrodas ērģeles. Baznīca atrodas feretrons ar gleznu (18.gs. 1.puse).

Sapju Dievmates katoļu baznīca ir trīs koka altari. Lielaja altarī glezna ‘’Jaunavas Marijas upurē Jēzus Bērnu svētnīca’’. Kreisaja pusē Sv. Antona altaris, labaja pusē Sv. Terēzijas altaris. Rēzeknes vecticībnieku dievnama ir valsts nozīmes glezniecībs piemineklis- ikona ‘’Par tevi priecajas’’ ar rizu.

Rēzeknē atrodas arī Latvijas Brīvības cīņas kritušo karavīru piemiņai celtie pieminekļi. Pilsētas katoļu kapos atrodas pēc E. Laubes meta darinats nošķelts obelisks (atklats 1925.g. 18.novembrī). Otrs ir Latgales atbrīvošanas piemineklis ‘’Vienoti Latvijai’’ (‘’Latgales Mara’’; tēlnieki: L.Tomašicka mets, K Jansona veidots, 1939.g.), kas iznīcinats padomju okupacijas laika 1940.g. 6.novembrī; atjaunots 1943.gada un vēlreiz (1950.g.) iznīcinats. Atjaunots 1992.gada (tēln. A. Jansons un I. Folkmanis)sk.attēls 6.

Sabiedriska un kultūras dzīve.

Pilsēta ir divi kultūras nami, četras publiskas bibliotēkas (8 tk. lasītaju), Latgales kultūrvēstures muzejs ar pastavīgu Latgales keramikas ekspozīciju, Latgales kultūras centrs (dib. 1990.g.). Veiksmīgi darbojas jauniešu koris ‘’Ezerzeme’’, deju kopa ‘’Dziga’’. Pilsēta ir noticis Tautas teatru festivals (1995.g.), notiek vasara Latgales mūzikas festivals, Pļaujas svētki un citi pasakumi. Darbojas Latgales TV sabiedrība un vietējas TV un radio kompanijas. Kopš 1991.gada iznak laikraksts ‘’ Rēzeknes vēstis’’ (latviešu un krievu valoda).

Sporta nodarbībam izmanto 12 sporta zales, darbojas sporta cenrs ‘’Rēzekne’’, peldbaseins, stadions. Rēzekne ir reģionalais tūrisma centrs. 1997.gada izveidots tūrisma informacijas birojs, darbojas tūrisma firma ‘’Gamma’’. Veiksmīgi darbojas daudz sabiedrisko organizaciju: Daudzbērnu ģimenes biedrība, Latgales informatīvas izglītības fonds un citi. Rēzeknes sadraudzības pilsētas Arendale Norvēģija un Vitebska Baltkrievija, pat centrala bibliotēka atrodas Arendales informatīvais centrs.

Rēzeknes apkartne, muzeji un apskates objekti.




Muzeji un apskates objekti:

Ø      Latgales kultūrvēstures muzejs;

Ø      Rēzeknes Sv. Trīsvienības luteraņu baznīca;

Ø      Jēzus sirds katoļu baznīca (1893.g.);

Ø      Vissvētas Dievdzemdētajas piedzimšanas pareiticīgo baznīca (1842.g.);

Ø      Pilsētas kultūras nams (1928.g.-1929.g.);

Ø      Piemineklis ‘’Vienoti Latvijai’’ (Latgales Mara’’);

Ø      Piemineklis Tautas dzejniekam Rainim;

Ø      Piemiņas zīme ‘’Klusa kokle’’;

Ø      Piemineklis padomju karkvīriem; Katoļu kapi;

Apkartnē:

Ø      Raznas ezers; Adamovas ezers;

Ø      Makoņkalns; Lielais Liepukalns;

Izmantota literatūra.

1.    Pēteris Apinis, ‘’Latvija. Zeme, tauta, valsts’’.

2.    Enciklopēdija, ‘’Latvijas pilsētas’’,  Preses nams, 1999.g.

3.    Arvīds Plaudis, ‘’Ceļvedis pa Latviju’’, Jumava, 1998.g.

 

 








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1093
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site