Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Budisms Indija

māksla

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

 

 

 



 

Budisms


Budisms Indija.

            Daudzus gadsimtus budismam Indija nebija visai liela ietekme. Bet tūkstoš gadu pēc ģeniala radītaja naves tas Indija plauka. Raugoties atpakaļ, var saskatīt trīs lielako tradīciju paradīšanos jeb “Dharmas rata trīs pagriezienus”, katra no tam bija savas skolas un sektas.

1)      Sakotnējais budisms

2)      Mahajana jeb “lielais rats”

3)      Vadžrajana jeb “zibens rats”

Sakotnējais budisms.

Buda, dinamisks garīgais skolotajs, sludinaja macību, izejot no katras konkrētas situacijas vajadzībam. Kaut arī viņa sasniegumu dēļ Budam piemita zinama dabiska autoritate, viņš nekad necentas kļūt par vadoni un arī nenosauca savu sekotaju. Acīmredzot viņš gribēja savos sekotajos ieaudzinat pašpaļavību un izvairīties no varas un autoritates radītajiem slazdiem.

            Tomēr drīz pēc Budas naves un kremacijas attalos apgabalos izklīdušie mūki un mūķenes sapulcējas vienkopus un noturēja lielu apspriedi, kura tika mutiski atkartotas Budas macības. Beigu beigas viņi izveidoja “autorizēto versiju”. Tad specialisti to iemacījas no galvas, un vairak neka četrus simtu gadu ta izplatījas mutvardos. Pierakstīta forma ta paradījas tikai mūsu ēras pirmaja gadsimta. Šo svēto rakstu milzīgo apkopojumu sauc par “Pali kononu”.

            Budas macība nekada gadījuma netika vēstīta pali valoda, tapat arī ne sanskrita, bet kada nu jau aizmirsta tautas valoda, iespējams, ka magadhu valoda. Tad Budas sekotaji, darbodamies ka misionari, aiznesa to uz citiem Indijas novadiem citu tautu valodas. Noteikti pastavēja daudz iespēju izdarīt nelielas izmaiņas. Tatad ir liels vilinajums uzskatīt “Pali kanona” daļas par Budas vardu, bet varbūt tas tomēr būtu neapdomīgi, ka arī tas nonaktu pretruna ar budisma brīvo garu. Visgudrak būtu lasīt un pētīt svētos rakstus ar atvērtu pratu, uztvert tos vienlaicīgi atzinīgi un kritiski, ar vēlmi ne tik nonakt pie burtiskas izpratnes, bet gan izprast to dziļako būtību.

            Otra vēsturiska attīstība pēc Budas naves bija ta, ka paša sangha sakas iekšējas nesaskaņas. Jau Budas dzīves laika bija radušas domstarpības, it īpaši gadījuma Devadatu, un bez Šakjamuni vienojošas un samierinošas klatbūtnes nesaprašanas par likumiem un viņa macības interpretacijam pastiprinajas un bija aizvien grūtak atrisinamas. Sakas arī kustība pret elites parakumu, proti, pret arhatiem jeb klosteru vecakajiem, kuri teicas esam sasnieguši nirvanu un kuri parvaldīja agrīnas sanghas.

            Galu gala tas noveda pie sadalīšanas ta saucamajas “Astoņpadsmit skolas”. Tomēr šaja agrīnaja perioda budisms guva panakumus liela mēra tapēc, ka joprojam bija saglabajis savu sakotnējo dzirksti, par spīti mēģinajumiem to parveidot reliģija.

Mahajana.

Buda pats paredzēja, ka viņa macība pakapeniski zaudēs vitalitati un ietekmi. Tomēr atstajis to atvērtu un elastīgu, viņš atļava jauniem radošas ieejas un attīstības viļņiem viņa aizsakto tradīciju periodiski atdzīvinat. Pirmais no tiem bija mahajana.

            Mahajanas nosaukums ir hibrīdvards, kas pauž ļoti dažadas noskaņas un attīstības virzienus, kuri veidojas starp Budas piekritējiem. Tie neapšaubami piederēja budismam taja ziņa, ka to sludinaja pašos pamatos godaja Budu un atzina viņa macības būtību un mērķi- sasniegt apskaidrotību. Bet tajos arī vērojama tradīcijas slēpto iespēju uzplaukšana.

            Gadsimtu gaita šos attīstības virzienus saka saistīt ar vienu kustību, kuras parstavji sevi apzinati uzskatīja par mahajanistiem- pretstata priekšgajējiem, kurus viņi diezgan nievajoši nodēvēja par hīnajanistiem. Tomēr būdami labi un iecietīgi budisti, abu tradīciju piekritēji laikam saprata, ka viņus visus apvieno kaut kas dižaks par atsevišķam domstarpībam.



            Mahajana ir pilnība iezīmētas dažadas bhūmanas jeb līmeņi bodhistavas ceļa, tapat līzd pilnībai attīstamas labas īpašības. Visaugstak vērtētais tikums mahajana ir aktīva līdzjūtība.

            Buda mahajana tiek uztverts nevis ka cilvēks no miesas un asinīm, bet gan ka parpasaulīga principa iemiesojums. Lai spētu viņš paradīties dažadas svēras un laikos tam pieder trīs ķermeņi: 1) Nirmanakaja, ķermenis kurai viņš paradas pasaulei; 2) Sambhogakaja, kura viņš paradas debesu svēras; 3) Dharmakaja, kosmisks ķermenis. 

            Galu gala paradījas garīgi izsmalcinatajiem domati ļoti ezoteriski jauni virzieni un filozofiskas skolas. Bez šaubam arī to paradīšanos noteica reals vajadzības. Mahajanas filozofu jaunais vilnis tapēc saka stradat pie tadu filozofijas metožu un sistēmu izveidošanas, kuras veicinatu pareizus uzskatus, proti, tadus, kuri atbilstu paša Budas macībai. Zinama mēra šis bija ne tik daudz jaunas prasmīgu līdzekļu izmantošana, bet gan ka nonakt pie seno patiesību nepastiprinatas uztveres.

            Lai gūtu priekšstatus par to kadu atdzīvinošu enerģijas ladiņu deva Mahajana, ir jaieskatas tas plašaja svēto rakstu konona. Šie teksti ne būt nav ikdienas valoda sarakstītas gramatas ar loģiskiem un spēcīgi izklastītiem uzskatiem, bet gan tie ir poētiski krašņi izteikumi, kuri plūst no pašas apskaidrotības augstakas smailes. Parasti mūsdienu rietumniekiem šos tekstus lasīt ir grūti. Stila ziņa jamin daudz atkartojumu, kas var uzdzīt garlaicību.

Vadžrajana.

            Pat mūsdienas ceļojot pa Indiju dažos reliģiskajos centros var satapt ļoti neparastu sadhu jeb svēto vīru, kura apvienojušies mūžīgie pretstati- askētiskai un erotiskais. Viņš staiga kails, miesa viņam notriepta pelniem, garie mati un barda sapinkojušies, uz pieres uzvilktas krasainas zīmes, acu skatiens ir mežonīgs. Viņš ir tantrika, tanrisma piekritējs.

            Šadi svētie ir garīgas dzīves anarhisti. Tomēr iecietīgaja Indija nekad nav teikts, ka tatrisma ceļš nederētu, kaut arī tas varbūt nav piemērots visiem patiesības meklētajiem. Kad savukart mahajanas budisms saka zaudēt sakotnējo vitalitati, budisma galvenajam virzienam pievienojas tatrisms un veicinaja ta nakamo atdzimšanas un atjaunotnes fazi- tas bija trešais dharmas rada pagrieziens. Par tantrisma izcelšanos nav daudz zinams, bet ap mūsu ēras septīto gadsimtu tas bija jau nostiprinajies. Tagad to sauc par vadžrajanu.

            Tatrisma mērķis ir ar specialiem jogas paņēmieniem parvērst ķermeni, runu un pratu, lai tie kļūtu tadi paši ka pilnība apskaidrotam budam. Šī mērķa sasniegšanai izstradati dažadi rituali un noslēpumaini paņēmieni, ar kuriem saistīta īpašu veidolu izmantošana, piemēram, mandalas (simbolisks visuma modelis), mantraus (svētas formulas) un mundras (rokas kustības), ka arī īpaši priekšmeti, piemēram, vadžra, rituals duncis (phurba), zvans (ghanta) un mazas bundziņas (damaru). Šo priekšmetu spēks slēpjas taja apstaklī, ka tantrisma it visam tiek piedēvēta kosmiska enerģija. Tapēc vienkarša skaņa tai piemītoša kvanta ladiņa dēļ var atstat spēcīgu garīgu iespaidu. Tantrisma piekritēji arī strada ar īpašam dievībam (tibetiešu valoda pazīstamas ka idami), kuras var būt miermīlīgas vai naidīgas, bet visas spējīgas nest apskaidrotību.

            Saskaņa ar Tibetas tradīciju, tantrisma ir četras kategorijas: darbības tantra (krija), izpildes tantra (Čarija), jogas tantra (Anutrajogas tantra). Tantrisma ir savi noslēpumainie teksti- “tantra” ir svētais raksts, bet par vissvarīgako tiek uzskaīts guru.

            Tatrisms ienesa budisma praktiskas jogas un maģijas elementus. Maģija neietekmē racionalo pratu, bet gan iedarbojas uz mazak attīstītajiem psihes stavokļiem. Attīstības psihologi ir izdalījuši evolūcijas psiholoģiskas fazes, caur kuram izgajusi cilvēce ceļa uz pilnīgu racionalitati. Maģiskaja fazē, kas dominē migla tītaja aizvēsturē, iekšējas un arējas pasaules bija sava starpa savijušas. Iedomatais bija tik pat īsts ka materialais, ta izveidojies priekšstats par prata parakumu par matēriju.

            Ta ka konkrēta informacija nav pieejama, varam tikai iedomaties, ka agrīnie tatrisma budisti līdzinajas viņu spilgtajiem mūsdienu hinduistu sekotajiem, proti, sidham, kuriem bija lielas “vajprata gudrības” bagatības un kuri klīda pa pasauli vieni paši vai kopa ar dzīves biedrēm vai citiem precējušie jogiem, kuri ne tikai nodevas noslēpumainai praksei, bet arī tuvakajai apkartnei sniedza okultus pakalpojumus- zīlēja, izdzina nelabos garus un ta talak.


Izmantota literatūra.

“Pasaules reliģija” enciklopēdija

“BUDISMS” Džons Snelings, 1999. 30-41 lpp.

Liela ilustrēta enciklopēdija – R., Zvaigzne ABC, 1996.

Attēli:

 1) A. Mūrnieks “Ieskats kultūras vēsturē” Raka 1998. 256 lpp.

 2) F.Vilkinsons “Reliģijas” Zvaigzne ABC, 1996. 55 lpp

 3) A. Mūrnieks “Ieskats kultūras vēsturē” Raka 1998. 256 lpp.

4)     “BUDISMS” Džons Snelings, 1999. 44 lpp.        

5)     F.Vilkinsons “Reliģijas” Zvaigzne ABC, 1996. 57 lpp                                                  


Ievads.

                Budisms ir Indijas garīgas kultūras bagatību kratuves dargakmens, kas radies apmēram pirms 2500 gadiem- ta varētu raksturot Indijas Budismu. Šis referats sniedz lakonisku parskatu par visu Indijas Budismu. Svarīgakais ir noskaidrot ka iedalas Indijas Budisms un pēc tam iztirzat katru iedalījumu sīkak. Indijas Budisms iedalas ta sauktajos “Dharmas rata trīs pagriezienos”:




            • Sakotnējais budisms- tiek aprakstīts Budas (garīgais skolotajs) darbības principi un viņa sekotaju darbība pēc viņa naves. Aprakstīts ka sangha sakas iekšējas nesaskaņas it īpaši gadījuma Devadatu un pie ka noveda kustība pret arhatiem jeb klosteru vecakajiem.

            • Mahajana jeb “lielais rats”- ka Buda tiek uztverts Mahajana un kados ķermeņos viņš var paradīties dažadas svēras un laikos. Stastīts par to kapēc paradījas garīgi izsmalcinatajiem domati ļoti ezoteriski jauni virzieni un filozofiskas skolas.

            • Vadžrajana jeb “zibens rats”- budisma galvenajam virzienam pievienotais tantrisms un ta garīgas dzīves anarhisti, rituali un noslēpumaini paņēmieni, ar kuriem saistīta īpašu veidolu izmantošana.

            Rakstīju šo referatu par Indijas Budismu, jo tas man likas svarīgi tapēc, ka Budisms ir tieši cēlies Indija un nekur citur.

            Rakstot vēlējos noskaidrot svarīgako par Indijas Budismu, proti, ka laika gaita paradas Indijas trīs Budisma tradīcijas jeb “Dharmas rata trīs pagriezieni”, un kadas skolas un sektas katra no tam bija.


Nobeigums.

            Šaja referata esmu paveicis visu to ko vēlējos paveikt, proti, esmu noskaidrojis ka laika gaita paradas Indijas trīs Budisma tradīcijas jeb “Dharmas rata trīs pagriezieni”, un kadas skolas un sektas katra no tam bija.

            Referats sniedza ka teorētiskas zinašanas, ta arī iespēju rast atbildes uz konkrētiem jautajumiem, kas bieži rodas saskaroties ar Budismu Indija. Šo darbu rakstīju ta, lai to varētu uztvert un izmantot gan tas, kuram ir maz zinašanu par Indijas Budismu, gan tas, kam to nav nemaz, gan arī tas, kurš šaja darba sniegto informaciju varētu salīdzinat ar jau iepriekš uzkratajam zinašanam, tadejadi papildinot savas zinašanas.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1250
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site