Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Kas ir delfīns?

bioloģija

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Kas ir delfīns?



Delfīns (Delphinidae) ir zobu vaļu dzimta. Daudzi ar smailu purnu, ar saaugušiem kakla skriemeļiem,muguras spuru un šauram krūšu spuram. Apdzīvo visas jūras, turas kopa baros. Partiek no zivīm , vēžiem, un galvkajiem. Delfīni ir atri veikli peldētaji. Parastais (Delphinus delphis) ir līdz 2.5 m garš, parasti 84-100 zobu, reti arī līdz 200 zobiem. Sirpveidīgam vidēji lielam krūšu spuram, pelēki melnu virsu un baltu apakšu.

Kapēc delfīni tik atri tiek uz priekšu?

Dabai ar optimalo veidolu vien vēl nepietiek. Kautkadi uzlabojumi ir allaž iespējami. Kad zivij formas ziņa līdzīgais dzīvnieks slīd ūdenī ,mēdz veidoties sīki virpulīši. Šīs turbulences bremzē peldētaju. Delfīni un haizivis tas novērš atsķirīgi. Delfīnu gluda ada nav saspriegta un paliek elastīga.Peldēšnas laika taja daudzviet veidojas nelielas ieplakas. Ūdens tajas cieši pieplok adai. Strauja peldējuma delfīnu ir parklajusi tam pielipusī ūdens kartiņa. Ūdens ,kura peld delfīns gandrīz bez jeb kadas berzes aizslīd gar šo kartiņu, saceļot mazak virpuļu.

Kapēc delfīni glabj cilvēkus?

Delfīni ir ļoti labdabīgi dzīvnieki. Ka spēcīgi un gudri plēsēji , delfīni grupa ir gatavi cīnīties pat ar haizivīm un cilvēku spētu nogalinat bez īpašas piepūles, taču nav zinams neviens gadījums kad delfīns bez vajadzības būtu nogalinajis vai uzbrucis cilvēkam. Gluži otradi, ir zinami ļoti daudzi fakti, kad delfīns ir glabis cilvēku no noslīgšanas. Viņi paceļ nogurušos vai ievainotos peldētajus virs ūdens virsmas un ļauj tiem ieelpot gaisu. Šadas labvēlības pamata gan laikam tas ir delfīnu dzīves veids. Jaundzimušos un vai slimos delfīnus tie arī izceļ ūdens virspusē, lai paglabtu no noslīgšanas. Peldētajs laikam arī izraisa delfīniem šadus pašus instinktus.

Par Afalīnu jeb Pu­deļ­de­gun­del­fīnu!

   Afalīna ir vispazīstamaka delfīnu suga. Afalīnas garums ir 1,9 – 3,9 m, bet svars 150 – 275 kg. Ta dzīves ilgums ir 25 – 30 gadi. Afalīna ir atrs peldētajs un draisks dzīvnieks, ko bieži tur delfinarijos. Atsevišķas delfīnu dzīves jomas joprojam ir mīkla. Delfīni ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo gan viena dzimuma grupas, gan arī jauktas grupas (kopa matītes, tēviņi un jaunajiem). Tie vienmēr cits citam palīdz medības, dzemdības un slimību laika. Šī sadarbība ir nepieciešama, lai izdzīvotu. Daļu dienas tie pavada rotaļas. Delfīni saprotas ar svilpieniem un īpašam skaņam. Līdz pat šim laikam nav noskaidrots, cik sarežģīta ir delfīnu valoda, bet ir skaidrs, ka tie atpazīst cits citu un labi saprotas sava starpa.

Afalīnas vairošanas!

 Afalīnas parojas pavasarī un vasara. Mazuļi nak pasaulē pēc 10 – 12 mēnešiem. Dzemdību laika vismaz divas matītes sarga jauno mati un mazuli. Tas i nepieciešams tapēc, ka asinis, ko dzemdības zaudē mate, bieži vien pievilina haizivis. Asistējošas matītes reizēm nak talka arī pašas dzemdības. Tas palīdz jaundzimušajam nokļūt līdz ūdens virsmai, lai tas pirmo reizi mūža varētu ieelpot gaisu. Līdzīga palīdzība tiek sniegta, ja delfīns ir savainots. Savainotais delfīns sauc palīga citus delfīnus, lai nokļūtu līdz ūdens virsmai un ieelpotu gaisu. Matītes vismaz 16 mēnešus nodarbojas ar saviem mazuļiem, tapēc var vairoties tikai katru otro vai trešo gadu. Delfīni nav uzticīgi dzīves draugi, daudzas matītes katru reizi parojas ar citu tēviņu.

Barības iegūšana!

Delfīni partiek no dažadu sugu zivīm. Cik lielas ir medības, atkarīgs no zivju sugas. Delfīni gandrīz vienmēr, kad uzbrūk zivju baram, rīkojas saskaņoti. Kad delfīni tuvojas zivju baram, zivis cenšas aizbēgt. Sazinoties ar svilpieniem, delfīni kopīgi aplenc zivju baru. Uzskata, ka delfīni skaņas lieto arī tapēc, lai dezorientētu un apdullinatu zivis. Kad zivju netrūkst, delfīni dienas laika medī gan atsevišķi, gan bara peldošas zivis. Kad zivju ir maz, tie medī astoņkajus un jūras dibena dzīvojošas zivis. Parasti tas notiek naktī, kad dziļuma mītošas zivis ir aktīvas. Nakts medības vienlaikus piedalas mazak delfīnu neka parasti. Delfīni diena uzlec augstu gaisa, lai saredzētu, kur atrodas jūras putni. Visticamak, ka vieta kur tie tobrīd medī, atrodas arī zivis, no kuram partiek delfīni. Afalīnas mutē ir no 20 līdz 25 pari mazu, vienadu zobu, kuri neataug.




Delfīns un cilvēks!

           

Katru gadu tūkstošiem delfīnu noslīkst, sapinušies zvejnieku tīklos. Reizēm delfīni bariem nonak krasta. Ļoti reti izdodas kadu izglabt, atgriežot tos atpakaļ ūdenī. Iespējams, ka pie izmešanas krasta ir vainojams delfīna bojatais “radars”, kuru, iespējams, iespaidojis kuģa radars. Delfīnam rodas orientacijas grūtības, un tas nonak krasta. Uz sauszemes nokļuvušais delfīns sauc palīga savus ciltsbraļus, tadejadi arī citi delfīni nokļūst turpat.

        

Viss par delfīniem un

viņu dzīvi!

                                                           








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1728
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site