Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





loading...

BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Gramatvedības pamatprincipi - Gramatvedības pamata pieņēmumi

grāmatvedība

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Biļete

Gramatvedības pamatprincipi un pamata pieņēmumi L2



Gramatvedības pamatprincipi

Gramatvedības pamata pieņēmumi

2.1. Uzņēmuma nepartrauktas darbības princips

2.2. Piesardzības (konservatīvisma) princips

2.3. Atklatības princips

2.4. Pastavīguma princips

2.5. Divkarša ieraksta princips

2.6. Uzskaites perioda atbilstības princips

2.7. Relatīva svarīguma princips

2.8. Uzņēmuma aktīvu un pasīvu atsevišķas novērtēšanas princips

2.9. Ienakumu un izdevumu atzīšanas princips

3. Jautajumi

4. Literatūra

1. Gramatvedības pamatprincipi

Likumi nosaka kartīgas gramatvedības pamatprincipus. Gramatvedības sniegtajai informacijai jabūt:

patiesai - nav pieļaujami fiktīvi un nepareizi ieraksti;

salīdzinamai - uzņēmuma ir nepieciešama uzskaites sistēma, kura ir pastavīga un netiek mainīta;

Finanšu parskata uzrada iepriekšējo periodu salīdzinamo informaciju. Salīdzinamo informaciju iekļauj izklasta un aprakstošaja daļa, ja tas palīdz saprast kartēja perioda finanšu parskatu.

Atsevišķos gadījumos informacija, kas uzradīta finanšu parskata par iepriekšējo periodu (periodiem), ir nozīmīga un to uzrada arī kartēja perioda, piemēram, iepriekšēja parskata perioda neatrisinata juridiska strīda detaļas.

Ja posteņu uzradīšana vai informacijas klasifikacija finanšu parskata tiek mainīta, salīdzinamas summas arī parklasificē. Pielikuma uzrada parklasificēšanas būtību, summu un iemeslu. Ja salīdzinamas summas praktiski nav iespējams parklasificēt, uzrada iemeslu un to izmaiņu būtību, kuras tiktu veiktas, ja summas parklasificētu.

Posteņu parklasificēšana nedrīkst ietekmēt parskata perioda neto peļņu vai zaudējumus un pašu kapitala posteņus.

Atsevišķos gadījumos salīdzinamo informaciju praktiski nav iespējams parklasificēt, piemēram, ja par iepriekšējiem periodiem nav atbilstošo datu un šadu datu apkopošana prasītu nesamērīgas izmaksas. Šados gadījumos pielikuma apraksta korekcijas, kuras būtu veicamas.

savlaicīgai - ierakstiem gramatvedības reģistros jabūt izdarītiem līdz na­-
koša mēneša piecpadsmitajam datumam;

nozīmīgai -jaatspoguļo visi svarīgakie notikumi uzņēmuma, kadi noti­-
kuši parskata perioda;

saprotamai - lai kvalificēta treša persona varētu gūt skaidru priekšstatu
par uzņēmuma finansialo stavokli un ta saimnieciskajiem darījumiem no­
teikta laika posma, ka ari lai varētu konstatēt katra saimnieciska darījuma
sakumu un izsekot ta norisei;

pilnīgai - gramatvedības reģistros jabūt iereģistrētiem visiem saimniecis-­
kiem darījumiem, kas apliecinati ar dokumentiem.

2. Gramatvedības pamatpieņēmumi

2.1. Uzņēmuma nepartrauktas darbības princips

Sastadot finansu parskatus parasti tiek pieņemts, ka uzņēmums ir darboties spējīgs un tuvakaja nakotnē ta darbība turpinasies. Tadējadi tiek pieņemts, ka uzņēmumam nav ne nodoma, ne nepieciešamības likvidēt savu darbību vai būtiski samazinat savu operaciju apjomu. Ja ir šads nodoms vai nepieciešamība, tad ir iespējams, ka finansu parskati jagatavo saskaņa ar citu pieņēmumu (piemēram likvidacijas), un šada gadījuma šis lietotais pieņēmums ir jaskaidro.

Sagatavojot finanšu parskatu, vadība izvērtē uzņēmuma spēju turpinat darbību. Finanšu parskatu sagatavo, pieņemot, ka uzņēmums turpinas savu darbību, ja vien vadībai nav nolūka to likvidēt vai pastav citi apstakļi, kas nosaka nepieciešamību likvidēt uzņēmumu. Ja vadība ir informēta par būtisku nenoteiktību, kas ir saistīta ar notikumiem vai apstakļiem, kuri rada nopietnas šaubas par uzņēmuma spēju turpinat darbību, šo faktu uzrada pielikuma, noradot finanšu parskata sagatavošanas principus un iemeslu, kapēc darbības turpinašanas pieņēmums ir pamatots. Ja finanšu parskata sagatavošanas pamata nav darbības turpinašanas pieņēmums, šo faktu uzrada pielikuma, noradot finanšu parskata sagatavošanas principus un iemeslu, kapēc darbības turpinašanas pieņēmums nav pamatots.

Izvērtējot, vai darbības turpinašanas pieņēmums ir pamatots, uzņēmuma vadība novērtē visu tas rīcība esošo informaciju par uzņēmuma planiem un izredzēm paredzamajai nakotnei jeb periodam, kas nav īsaks par 12 mēnešiem pēc bilances sagatavošanas datuma. Ja uzņēmuma līdzšinēja darbība ir bijusi rentabla un tam ir pieejami finanšu resursi, darbības turpinašanas principa lietošana ir pamatojama bez dziļas analīzes. Pretēja gadījuma uzņēmuma vadība analizē faktorus, kas skar esošo un paredzamo rentabilitati, paradu atmaksašanas grafikus un iespējamos finansējuma aizvietošanas avotus.

2.2. Piesardzības (konservatīvisma) princips

Ja ir iespējama izvēle starp diviem vai vairakiem saimnieciskas darbības novērtējumiem, tad ir japieturas pie ta, kas nodrošinas viszemako peļņu un / vai vismazako tīro vērtību. Konservatīvisms, būtība nozīmē to, ka gramatvežiem ir jaatspoguļo viszemako no iespējamam aktīvu un ieņēmumu vērtībam, un visaugstako no iespējamam pasīvu un izdevumu vērtībam. Tada veida, piesardzība nosaka sekojošo:

aktīviem, kas parstavēti dota perioda bilancē, ir jaiegūst minimalo no visiem reali iespējamiem novērtējumiem;

izdevumi, kas tika potenciali izveidoti dotaja parskata perioda, netiek attiecinati uz nakotnes parskatu periodiem, bet tiek atspoguļoti dotaja parskata perioda;

saistībam, kas paradīti dota parskata perioda bilancē, ir jaiegūst maksimalo no visiem reali iespējamiem novērtējumiem;

ieņēmumus, kas tika potenciali izveidoti dotaja parskata perioda, ir jaatspoguļo taja parskates perioda, kura tie tiks realizēti.

2.3. Atklatības princips

Gramatvedības regulējošie likumi noteic, ka katra gada beigas uzņēmumam ir jasastada parskats, kuru veido gramatvedības bilance un peļņas zaudējumu aprēķins un pielikumi. Uzņēmuma gada parskats ir pieejams visiem interesentiem, un tieši šis apstaklis nosaka atklatības principa praktisko pielietojumu. Visi finanšu gramatvedības dati nav konfidenciali un ir pieejami informacijas izmantotajiem arī arpus uzņēmuma.

2.4. Pastavīguma princips

Parejot no viena parskata perioda pie cita, organizacijai ir gramatvedības uzskaites metodoloģijai, ko ta izvēlējas agrak, kas nodrošinas atskaišu datu salīdzinamību laika.

25. pants likuma „ Par uzņēmumu gada parskatiem”: “… 2) ir nepieciešams saglabat tas novērtēšanas metodes, kas tika izmantoti iepriekšēja parskata gada.”

2.5. Divkarša ieraksta princips

Finanšu gramatvedība izmanto divkarša ieraksta principu (skaidrojums tiek dots 5. nodarbība)

2.6. Uzskaites perioda atbilstības princips (Uzkrašanas un saskaņošanas pieņēmums).

Ieņēmumi un izdevumi tiek ņemti vēra to rašanas brīdī (nevis tad, kad ir saņemta vai samaksata nauda vai tas ekvivalenti).

Ieņēmumi tiek saskaņoti ar attiecīgajiem izdevumiem un atbilstoši laika periodam uz kuru tie attiecas.

Saskaņa ar uzkrašanas principu darījumus un notikumus atzīst perioda, kad tie notiek, neatkarīgi no ta, kad tiek veikti norēķini. Izdevumus atzīst peļņas vai zaudējumu aprēķina, pamatojoties uz tiešu saistību starp izmaksu rašanos un konkrēta ienakumu posteņa nopelnīšanu (saskaņošanas princips).

2.7. Relatīva svarīguma princips (Būtiskums un posteņu apvienošana)

Informacija ir uzskatama par būtisku, ja tas neatklašana varētu ietekmēt finanšu parskata lietotaju pieņemtos lēmumus. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīga posteņa lieluma un rakstura. Nosakot posteņa būtiskumu, posteņa raksturu un lielumu novērtē vienlaikus. Atkarība no apstakļiem noteicošais faktors ir vai nu posteņa raksturs, vai lielums. Atsevišķus aktīvus ar līdzīgu raksturu un funkcijam apvieno arī tad, ja to summas ir lielas, bet naudas izteiksmē nelielus posteņus, kas atšķiras pēc rakstura vai funkcijas, uzrada atsevišķi.

Katru nozīmīgu posteni finanšu parskata uzrada atsevišķi. Nenozīmīgus posteņus apvieno ar līdzīga veida vai funkciju posteņiem.

Sagatavojot finanšu parskatu, liels skaits darījumu tiek sistematizēts, tos apvienojot grupas atbilstoši būtībai vai funkcijam. Apvienotie un klasificētie dati tiek uzradīti finanšu parskata posteņos vai pielikumos. Ja postenis nav pietiekami nozīmīgs, lai to atsevišķi uzradītu bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķina, to iekļauj pēc satura līdzīga postenī un uzrada pielikuma.

2.8. Uzņēmuma aktīvu un pasīvu atsevišķas novērtēšanas princips

Aktīvus un saistības nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad savstarpēju ieskaitīšanu pieprasa vai atļauj kads cits Latvijas gramatvedības standarts.

Ienakumu un izdevumu posteņus savstarpēji ieskaita tikai tad, ja:

to pieprasa vai atļauj likums 'Par uzņēmumu gada parskatiem' un/vai likums 'Par konsolidētajiem gada parskatiem', un/vai Latvijas gramatvedības standarts;

ieguvumi, zaudējumi un saistītie izdevumi, kas rodas no vienadiem vai līdzīgiem darījumiem un notikumiem, nav būtiski. Šadas summas apvieno saskaņa ar šī standarta 25.punktu.

Nozīmīgi aktīvi un saistības, ienakumi un izdevumi tiek uzradīti atsevišķi. Savstarpēja finanšu parskata posteņu ieskaitīšana, izņemot gadījumus, kad ta uzrada darījuma vai notikuma būtību, samazina finanšu parskata lietotaju spēju saprast veiktos darījumus un izvērtēt uzņēmuma naudas plūsmu nakotnē. Par savstarpēju ieskaitīšanu nav uzskatama aktīvu uzradīšana, atskaitot novērtēšanas uzkrajumu, piemēram, uzkrajumu novecojušiem krajumiem un uzkrajumu šaubīgiem debitoru paradiem.

Ja uzņēmums parastas darbības ietvaros veic darījumus, kuru mērķis nav ieņēmumu radīšana, šo darījumu rezultatus uzrada neto summa, no visiem ienakumiem atņemot atbilstošos izdevumus, piemēram:

ieguvumus un zaudējumus, atsavinot ilgtermiņa ieguldījumus, taja skaita finanšu ieguldījumus un pamatdarbība lietotos ilgtermiņa aktīvus, uzrada, no iegūtajiem līdzekļiem atskaitot aktīvu bilances vērtību un pardošanas izdevumus;

izmaksas saskaņa ar līgumsaistībam ar trešo personu (piemēram, apakšīres līguma gadījuma) tiek atskaitītas no atbilstošajam ieņēmumu summam;

arkartas posteņus var uzradīt, atskaitot attiecīgos nodokļus un mazakuma līdzdalību, bruto summas uzradot pielikuma.

Ieguvumus un zaudējumus, kas rodas no līdzīgiem darījumiem, piemēram, ieguvumus un zaudējumus no valūtas kursa svarstībam un finanšu instrumentiem, kas paredzēti pardošanai, uzrada neto vērtība, izņemot gadījumus, kad cita Latvijas gramatvedības standarta ir noteikts citadi.

Ienakumu un izdevumu atzīšanas princips

Ir spēka sekojošais noteikums:

Ja veiktie izdevumi noved pie nakotnes labumiem, tos atspoguļo ka aktīvus;

Ja tie noved pie tekošiem labumiem – ka izdevumus;

Ja tie nenoved pie kadiem labumiem vispar – ka zaudējumus

Izdevums tiek atzīts peļņas un zaudējumu aprēķina pēc ienakuma, kas tika iegūts izdevumu rezultata atzīšanas. Piemēram, pardotas produkcijas pašizmaksa tiek atzīta par izdevumu peļņas un zaudējumu aprēķina tikai pēc ienakuma no produkcijas realizacijas atzīšanas.

Ja izdevumi nosaka ienakumu iegūšanu vairaku atskaišu periodu laika, un sakarība starp izdevumiem un ieņēmumiem nevar būt noteikta precīzi, vai arī var būt noteikta netieši, izdevumi tiek atzīti peļņas un zaudējumu aprēķina tos pamatoti sadalot starp periodiem.

Postenis tiek atzīts par parskata perioda izdevumu, ja atbilstošais postenis nenesīs uzņēmumam nakotnes ekonomiskos labumus vai arī, ja nakotnes ekonomiskie labumi neatbilst kritērijiem, kas nepieciešami aktīva atspoguļošanai bilancē.

Ienakuma atzīšana. Darījums ir noticis, ienakums un līdz ar to peļņa ir iegūta:

    • Preču pardošanas gadījuma darījums ir noticis, kad prece pariet pircēja valdījuma;
    • Pakalpojumu gadījuma tas ir tad, kad šis pakalpojums ir veikts;
    • Nomas vai augļu procenta gadījumos noteicošais ir laika periods.

Visos šajos gadījumos ienakums ir kopēja naudas summa, kura pienakas no pircēja, balstoties uz preču vai pakalpojumu saņemšanas dokumentiem.

Jautajumi

Kadai ir jabūt gramatvedības sniegtajai informacijai?

Kadi ir gramatvedības pamatprincipi?

Kas ir uzskaites perioda atbilstības princips?

Ko nosaka piesardzības ( konservatīvisma ) princips?

Ja piesardzības principa pastav izvēle starp vairakiem novērtējumiem, tad kuram ir japievērš uzmanība?

Kur interesentiem ir iespēja aplūkot vai uzzinat kada uzņēmuma parskata datus?

Kas ir uzņēmuma aktīvu un pasīvu atsevišķas novērtēšanas princips?

Kada veida izvērtē uzņēmuma darbības turpinašanas pamatu?

No ka ir atkarīgs posteņa būtiskums?

Nosauciet ienakumu un izdevumu atzīšanas principa noteikumus.

Kadi varētu būt iemesli informacijas parklasificēšanai finanšu parskata?

Raksturojiet divkarša ieraksta principu.

Vai ir alternatīva divkarša ieraksta principam?

Ka notiek aktīvu un pasīvu savstarpēja ieskaitīšana?

Raksturojiet relatīva svarīguma principu.

Nosauciet uzņēmuma bilances sastavdaļas.

Kadas ir galvenas PZ aprēķina pozīcijas?

Vai ir iespējams palielinat uzņēmuma aktīvus, samazinot pasīvus?

Pastavīguma principa tiek teikts, kad nevar mainīties gramatvedības uzskaites metodoloģija, bet, ja uzņēmums vēlas kaut ko mainīt, kas tam ir jadara?

Kas ir un ka tiek nodrošinats atklatības princips?

Kas izskata informacijas klasifikaciju finanšu parskata un cik bieži to var mainīt?

Ja sastadot finanšu parskatu uzņēmuma vadība nolemj uzņēmumu likvidēt, bet gada laika savu lēmumu maina, ka tas ietekmē finanšu parskata sastadīšanu?

Vai gramatvedības reģistros iereģistrētajiem visiem saimnieciskajiem darījumiem jabūt dokumentali pamatotiem?

Vai ir nepieciešams saglabat tas pašas novērtēšanas metodes, kuras tika izmantotas iepriekšēja parskata gada?

Pēc kadiem faktoriem finanšu parskata nosaka posteņu nozīmīgumu vai nenozīmīgumu?

Ka posteņu parkvalificēšana ietekmē parskata perioda neto peļņu vai zaudējumu un pašu kapitala posteņus?

Ieņēmumi rodas brīdī, kad prece tiek nosūtīta pircējam vai par preci tiek saņemta nauda?

2. Biļete

Bilance, tas raksturojums

Šī parskata forma atspoguļo uzņēmuma finansialo stavokli parskata gada beigas (uz datumu).

Bilances pamata ir formula:

Līdzekļi = Kapitals + Saistības

Bilances sastavs

Aktīvs:

Pasīvs:

Ilgtermiņa ieguldījumi

Pašu kapitals

nematerialie ieguldījumi

statūtkapitals(pamatkapitals)

pamatlīdzekļi

rezerves

ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

nesadalīta peļņa

Apgrozamie līdzekļi

Uzkrajumi

krajumi

Kreditori

debitori

ilgtermiņa saistības

vērtspapīri un līdzdalība kapitala

īstermiņa saistības

nauda

Bilances galveno posteņu saturs

(sk. bilances veidlapu)

Aktīvs – rada uzņēmumam piederošos līdzekļus.

Aktīvu sadalīšanai posteņos par pamatu tiek ņemta spēja līdzekļus parvērst naudas līdzekļos (līdzekļu likviditates pakape).

Ilgtermiņa ieguldījumi – uzņēmuma ieguldījumi līdzekļos, kas tiek iegadati uz termiņu, kas ir ilgaks par 1gadu:

nematerialie ieguldījumi – par naudu pirktas vērtības, kuram nav materialas formas (patenti, licences, koncesijas, preču zīmes u.c. vērtības). Nematerialo ieguldījumu vērtību pakapeniski noraksta izdevumos.

pamatlīdzekļi – par naudu pirktie ražošanas līdzekļi, kuriem ir materiala forma, ar kuru palīdzību uzņēmuma tiek veikta ražošana vai pakalpojumu sniegšana, kuri tiek iegadati uz ilgaku laika periodu un nolietojas pakapeniski (ēkas, būves, ilggadīgie stadījumi, tehnoloģiskas iekartas un mašīnas, zemes gabali u.c.);

Bilancē pamatlīdzekļus uzrada pēc atlikušas vērtības (no sakotnējas vērtības tiek atņemta aprēķinata nolietojuma vērtība). Pamatlīdzekļus sadala piecas kategorijas un nosaka taksacijas perioda nolietojuma likmi procentos (sk. 1. tabulu).

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi – uzņēmuma ieguldījumi citos uzņēmumos uz laika periodu, kurš ir ilgaks par 1 gadu, vai uzņēmuma ilgtermiņa aizdevumi fiziskam vai juridiskam personam ar mērķi iegūt stabilus ienakumus procentu veida no aizņēmumiem vai kredītiem vai arī dividendes no investīcijam citu uzņēmumu akcijas.

1.tabula

Pamatlīdzekļu kategorijas un nolietojuma likmes:

Kategorija

Nolietojuma likme

Pamatlīdzekļu veids

Ēkas, būves, ilggadīgie stadījumi

Dzelzceļa ritošais sastavs un tehnoloģiskas iekartas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskas iekartas, enerģētiskas iekartas

Skaitļošanas iekartas un to aprīkojums, tai skaita drukas ierīces, informaciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrašanas iekartas, sakaru līdzekļi, kopētaji un to aprīkojums

Parējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorija minētos pamatlīdzekļus

Naftas izpētes un ieguves platformas kopa ar to funkcionēšanai nepieciešamajam iekartam, kuras atrodas uz šīm platformam, naftas izpētes un ieguves kuģi

Apgrozamie līdzekļi – uzņēmuma ieguldījumi līdzekļos, kuri tiek izmantoti parskata perioda laika (aprites laiks - viens gads).

krajumi – uzņēmuma līdzekļi, kas ir nepieciešami ražošanas procesa vai pakalpojumu sniegšanas procesa nodrošinašanai (izejvielas, materiali, nepabeigtie ražojumi vai pasūtījumi, gatava produkcija);

debitori – uzņēmuma paradnieki neatkarīgi no ta, vai parada dzēšanas termiņš ir vai nav iestajies, vai arī ir nokavēts. Tie ir pircēji, kuri vēl nav samaksajuši par saņemto gatavo produkciju vai pakalpojumiem, ka arī citi debitoru paradi.

vērtspapīri un līdzdalība kapitala – uzņēmuma ieguldījumi citos uzņēmumos uz laika periodu, kurš ir īsaks par 1 gadu, vai uzņēmuma ieguldījumi īstermiņa vērtspapīros; Visbiežak šadi vērtspapīri var būt valsts aizņēmuma obligacijas, kuras nepieciešamības gadījuma var parvērst skaidras naudas līdzekļos.

naudas līdzekļi – uzņēmuma naudas līdzekļi uzņēmuma kasē vai bankas konta (skaidra un bezskaidra veida).

Biļete

Bilances pasīvs – rada uzņēmuma līdzekļu avotus (saistības).

Pašu kapitals – īpašnieku veiktie ieguldījumi, uzņēmumu dibinot, ka arī uzņēmējdarbības finansialais rezultats – peļņa vai zaudējumi un citi pašu līdzekļi.

Pamatkapitals (statūtu kapitals) – veido uzņēmuma dibinataji, uzņēmumu dibinot.

Rezerves – pamata tiek veidotas ka atskaitījumi no uzņēmuma tīras peļņas;

Nesadalīta peļņa – ta peļņas daļa, kura paliek pari uzņēmumam pēc visu atskaitījumu veikšanas (pēc iepriekšējo gadu nesegto zaudējumu segšanas, rezerves kapitala veidošanas, pamatkapitala palielinašanas, sponsorēšanas, ka arī peļņas sadales uzņēmuma īpašniekiem dividendēs).

Uzkrajumi tiek veidoti, ja uzņēmumam ir paredzami maksajumi nakamaja gada, kuri parskata sagatavošanas datuma precīzi nav nosakami, vai arī nav precīzi nosakams to maksašanas datums.

Kreditori – fiziskas vai juridiskas personas, kuram uzņēmums ir parada. Kreditoru paradi saukti arī par saistībam. Tas klasificē ka ilgtermiņa saistības (samaksas termiņš ir ilgaks par 1 gadu) un īstermiņa saistības (samaksas termiņš neparsniedz 1 gadu).

Parads piegadatajiem – visbiežak lietotais postenis gramatvedība, kas rodas materialo vērtību iegades momenta, kad to saņemšana (izejvielu, materialu iegade) nesaskan ar samaksas brīdi. Parads var rasties ne tikai materialo vērtību, bet arī dažadu pakalpojumu saņemšanas rezultata;

Parads kredītiestadēm – nozīmīgs un bieži lietots kreditoru paradu postenis, kurš var būt gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa, t.i., šis postenis uzņēmumu gada parskatos ir tad, ja uzņēmumam ir parads par bankas aizņēmumu.

Norēķini par nodokļiem – nodokļu maksajumi, kuri ir veicami saskaņa ar Latvijas Republikas likumdošanu jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no īpašuma formas un juridiska statusa. Parads par nodokļiem rodas perioda no nodokļu aprēķinašanas brīža līdz to samaksas brīdim (neatkarīgi no ta, vai nodokļu samaksas brīdis nav vai ir iestajies, vai arī tas ir nokavēts);

Norēķini par darba algu – parads par darba algam darbiniekiem no algu aprēķinašanas brīža līdz samaksas brīdim.

Bilances parskats atbild uz jautajumiem:

Cik daudz kapitala (līdzekļu) tiek izmantots uzņēmuma? (saistīts ar uzņēmuma vērtību);

Cik likvīds ir uzņēmums? (uzņēmuma spēja segt īstermiņa saistības);

Cik maksatspējīgs ir uzņēmums?

Ka uzņēmums tiek finansēts? ( uzņēmuma finanšu avoti un to raksturojums);

Tomēr, analizējot bilanci ir jaņem vēra vairaki bilances ierobežojumi, kas var būtiski ietekmēt konkrēta uzņēmuma finanšu radītaju vērtējumu:

bilance neatspoguļo uzņēmuma tendences un dinamiku, ta ir fotografija viena diena;

analīzes brīdī bilances dati ir vairak vai mazak “novecojuši”;

bilancē netiek ņemta vēra inflacijas ietekme;

pēc bilances grūti spriest par nakotnes iespējam - uzņēmuma finansialo stavokli un ta parmaiņas nakotnē ietekmē ne tikai finansiala rakstura faktori, bet arī politiskas un ekonomiskas parmaiņas valstī, modes tendences un sezonala rakstura faktori.

Biļete

Amortizacijas atskaitījumi

2. Nematerialo ieguldījumu amortizacija

Amortizacijas rēķinašana nodrošina gan nematerialo aktīvu sakuma vērtības parnešanu uz izmaksam, gan līdzekļu uzkrašanu jaunu aktīvu iegadei. Licences veikt noteiktus uzņēmējdarbības veidus amortizē pēc linearas metodes to lietošanas laika. Šis laiks ir noradīts iegades dokumenta, kurš apliecina tiesību iegūšanu. Datorprogrammas uz izmaksam arī tiek norakstītas pēc linearas metodes saskaņa ar uzņēmuma apstiprinatajam amortizacijas normam. Aprēķinot UIN, atļaujas veikt noteiktus uzņēmējdarbības veidus tiek amortizētas pēc linearas metodes piecu gadu laika.

Uzņēmuma vismaz katra parskata gada beigas japarskata nematerialo aktīvu amortizacijas periods un amortizacijas metodes, lai novērstu gadījumus, kad būtiski mainījies ša aktīva lietderīgas lietošanas laiks un notikusi ta vērtības samazinašanas, īpašu uzmanību japievērš tadiem aktīviem, kuri vēl nav pieejami lietošanai.

Nematerialo aktīvu izslēdz no gramatvedības uzskaites gadījumos, kad ta izmatošana talak vairs nav lietderīga vai no ta izmantošanas nakotnē vairs nav sagaidami nekadi ekonomiski labumi.

Finanšu parskata pielikuma par katru nematerialo aktīvu grupu jaatklaj papildu informacija, uzņēmuma radītos nematerialos aktīvus nodalot no citiem nematerialajiem aktīviem:

To lietderīgas izmantošanas laiks vai nolietojuma normas;

Izmantotas amortizacijas metodes;

Sakotnējas uzskaites vērtība un uzkrata nematerialo aktīvu vērtības norakstīta daļa perioda sakuma un beigas;

Nematerialo ieguldījumu kustība parskata perioda;

Ja aktīvu lietderīgas izmantošanas periods ir ilgaks par 20 gadiem – iemesli šada lietderīgas izmantošanas laika noteikšanai;

Tadu nematerialo aktīvu, kuru īpašumtiesības ir ierobežotas, eksistence un uzskaites summa, un tadu nematerialo aktīvu, kuri ir ieķīlati ka saistību nodrošinajums, uzskaites summa;

Par izmaksam atzītas pētniecības darbu un attīstības pasakumu izdevumu kopsummas.

Biļete. Amortizacijas apreķinašanas metodes

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina metodes un uzskaite

Pamatlīdzekļos ieguldīta vērtība ir realas saimnieciskas darbības izmaksas, bet, ta ka šos objektus izmanto vairakus gadus, to vērtību pa daļam ieskaita saimnieciskas darbības izdevumos, atbilstoši kalpošanas laikam. Šo norakstīšanu sauc par nolietojumu jeb amortizaciju.

Nolietojums ir pamatlīdzekļu pakapeniska novecošana, ka rezultata samazinas to sakotnēja vērtība. Izšķir divus nolietojuma veidus: fizisko un moralo. Fiziskais nolietojums saistīts ar pamatlīdzekļu nodilšanu to izmantošanas procesa, bet moralu nolietojumu raksturo tehniska novecošana.

Amortizacija nozīmē pamatlīdzekļu vērtības pariešanu nolietošanas procesa uz izdevumiem veicot amortizacijas atskaitījumus, tas ir, var teikt, ka amortizacija ir pamatlīdzekļu nolietojuma naudas izteiksme.

Tadējadi tieši pamatlīdzekļu uzskatītais vērtības nolietojums atspoguļojas gramatvedība atsevišķa konta “Pamatlīdzekļu nolietojums”. Šada veida rodas jēdziens “uzkratais nolietojums”.

Nolietojums netiek aprēķinats un uzskaitīts tiem pamatlīdzekļu objektiem, kuru patēriņa īpašības laika gaita nemainas. Šadi objekti ir zeme, bibliotēku fondi, gleznas un citi antikvarie priekšmeti, dzīvnieki, kas uzskaitīti pamatlīdzekļu sastava (suņi, zirgi u.c.), un daudzgadīgie stadījumi, kas nav sasnieguši ekspluatacijas vecumu (parasti 1 g.).

Katram uzņēmumam ir tiesības izstradat savu pamatlīdzekļu uzskaites kartību un noteikt nolietojuma aprēķinašanas politiku.

Pamatlīdzekļu nolietojums (amortizacija)

Pamatlīdzekļu objektu derīgas lietošanas laiku nosaka pats uzņēmuma vadītajs jeb īpašnieks. Nosakot šo derīgas lietošanas laiku jeb, ka to parasti apzīmē gramatvedība, nolietošanas (amortizacijas) periodu, katra ziņa jaņem vēra arī tadi apstakļi, kuru dēļ derīgas izmantošanas laiks būtu īsaks neka objekta fiziskas nolietošanas laiks. Nolietošanas perioda ilgumu ietekmē ne tikai fiziska nolietošanas, bet arī

Konstruktīva novecošanas un tehnoloģiskais progress

Izmaiņas tirgus pieprasījuma pēc produkcijas, ko izgatavo ar šo pamatlīdzekli

Likumiski ierobežojumi (piemēram, attiecīga nomas termiņa izbeigšanas).

Galveno pamatlīdzekļu objektu vai to grupu derīgas izmantošanas laiks ir periodiski japarbauda un, ja paredzams, ka tas nozīmīgi atšķirsies no iepriekšēja novērtējuma, janoregulē amortizacijas normas ka attiecīgajam parskata periodam, ta nakamajiem periodiem. Šadu izmaiņu ietekme ir japamato attiecīga gada parskata pielikuma.

Pasaules praksē lieto vairakas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinašanas metodes.

Lineara metode paredz, ka pamatlīdzekļu vērtība samazinasies vienmērīgi. Pēc šīs metodes ik gadu norakstamo nolietojuma summu nosaka, izdalot objekta sakotnējo vērtību ar noteikto (normatīvo) ekspluatacijas gadu skaitu. Nolietojuma aprēķinašanai peļņas jeb ienakuma nodokļa aprēķinos pieļauta tikai linearas metodes lietošana.

Degresīvas metode ņem vēra to, ka pirmajos ekspluatacijas gados remontizmaksas būs mazakas, bet pēdējos – lielakas; lielakas būs arī citas ekspluatacijas izmaksas. Lai izlīdzinatu iekartas ekspluatacijas izmaksas visa lietošanas perioda, pirmajos gados aprēķina lielaku nolietojumu, bet pēdējos – mazaku. Šada metode nodrošina pret zaudējumiem arī pēkšņu tehnoloģijas izmaiņu gadījumos, kad iekarta janoraksta pirms normatīva lietošanas laika beigam. Degresīvas metodes parasti lieto tikai tehnoloģiskas iekartas un mašīnu nolietojumu aprēķinos.

Ģeometriski degresīva metode paredz, ka nolietojuma normu, izteiktu procentos, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu rēķina no atlikuma vērtības. Pēc šadas aprēķinašanas metodes atlikuma vērtība nekad nevar nonakt līdz nullei, tapēc pēdēja normatīva ekspluatacijas gada noraksta visu palikušo atlikuma vērtību. Ģeometriski degresīva metode ir visplašak lietota nolietojuma aprēķinašanas nelineara metode.

Aritmētiski degresīva metode jeb gadu skaitļu metode lietojama citadi. Vispirms saskaita visus skaitļu rindas ciparus par visu normatīvo ekspluatacijas laiku. Ja pieņemam, ka ekspluatacijas laiks ir 6 gadi, tad saskaita: 1+2+3+4+5+6=21. Pirmaja ekspluatacijas gada noraksta 6/21 no objekta sakotnējas vērtības, otraja – 5/21, trešaja – 4/21 utt., un tad pēdēja gada noraksta 1/21 no sakotnējas vērtības.

Lielam pamatlīdzekļu skaitam šī metode tomēr ir grūti lietojama, jo nolietojuma summas ir jaaprēķina katram objektam atsevišķi, atšķirība no ģeometriskas degresīvas metodes, kur nolietojumu var aprēķinat veselai objektu grupai ar vienadu nolietojuma normu.

Ir pazīstamas arī citas nelinearas nolietojuma aprēķinašanas metodes, bet tas tiek mazak lietotas.

Salīdzinajumam dots piemērs, kur objektam ar Ls 1200,- sakotnējo vērtību un 6 gadu normatīvo lietošanas periodu aprēķinats nolietojums pēc visam trim metodēm.

Piemērs

Gads

Lineara metode

Ģeometriski degresīva metode

Aritmētiski degresīva metode

Nolietojums gada

Atlikuma vērtība gada beigas

Nolietojums gada 33,33%

Atlikuma vērtība gada beigas

Nolietojums gada

Atlikuma vērtība gada beigas

1. gads

2. gads

3. gads

4. gads

5. gads

6. gads

Pamatlīdzekļu objekta nolietojuma summu dažadiem objektiem var aprēķinat arī pēc izpildīta darba vai saražotas produkcijas apjoma. Piemēram, kravas automobiļiem – pēc nobraukto tonnkilometru skaitu, aprēķinot noteikto procentu no sakotnējas vērtības par katriem nobrauktiem 1000 tonnkilometriem. Tomēr jaatceras, ka ar šadu nolietojuma aprēķinašanas paņēmienu netiek ņemt vēra objekta konstruktīva nolietošanas un citi faktori, kas saīsina lietošanas laiku.

Uzņēmuma vadība ir tiesīga izvēlēties nolietojuma aprēķinašanas metodi, bet, reiz izvēlēta, ta jalieto pastavīgi, ja vien būtiska apstakļu maiņa neattaisno metodes maiņu. Par nolietojuma aprēķinašanas metodes maiņu attiecīga gada parskata pielikuma ar attiecīgu aprēķinu ir japarada metodes maiņas sekas un janorada metodes maiņas cēlonis.

Visu amortizējamo summu nosaka, atskaitot no sakotnējas vērtības objekta likvidacijas vērtību – to ieņēmumu summu, ko varētu iegūt, likvidējot galīgi nolietotu objektu (veco materialu pardošanas vērtība, atskaitot demontažas vai nojaukšanas izmaksas). Ja šada likvidacijas vērtība ir nenozīmīga, to var neņemt vēra.

Ceturksnī nolietojums jaaprēķina ¼ no gada amortizacijas summas, mēnesī – 1/12.

Pamatlīdzekļiem, kuri atrodas ekspluatacija, amortizacija tiek aprēķinata gan finanšu uzskaites, gan arī nodokļu aplikšanas vajadzībam, atbilstoši likuma “Par uzņēmuma ienakuma nodokli” 13.panta prasībam.

Likums Par uzņēmumu ienakuma nodokli paredz, ka visu pamatlīdzekļu nolietojums ir jaaprēķina pēc ģeometriski degresīvas metodes; sīkaki noradījumi šī nolietojuma aprēķinašanai doti Valsts ieņēmumu dienesta instruktīvajos paskaidrojumos.

Tadējadi uzņēmumam pamatlīdzekļu nolietojums ir jarēķina divējadi – atsevišķi pašu uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultatu noteikšanai sava peļņas un zaudējumu parskata un atsevišķi uzņēmuma iemakumu nodokļa aprēķina. Šie aprēķini parasti nesakrīt. Ja pēc uzņēmuma noteiktas kartības pamatlīdzekļu nolietojums būs mazaks neka pēc uzņēmuma ienakumu nodokļa noteikumiem aprēķinatais, tad starpība jaatņem no apliekama ienakuma summas, bet pretēja gadījuma šo starpību japieskaita pie apliekamo ienakumu summas.

Jaatceras, ka pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķinašana pēc uzņēmuma noteiktas kartības un nolietojuma aprēķins ar nodokli apliekamas summas noteikšanai ir divi atšķirīgi aprēķini.

Nolietojuma normas un aprēķina metodes finanšu uzskaites vajadzībam nosaka uzņēmuma uzskaites metodika, nolietojuma normas nodokļu aplikšanas vajadzībam noteiktas minētaja 13.panta.

Nodokļu uzskaites vajadzībam p/l tiek iedalīti 5 kategorijas:

Nr.

P/l kategorijas

Nolietojuma normas

Ēkas, būves, ilggadīgie stadījumi

Ritošais sastavs, un dzelzceļa tehnoloģiskais aprīkojums, jūras  un upju transportlīdzekļi, enerģētikas iekartas

Skaitļošanas tehnika, iespiedmašīnas, informacijas sistēmas, programmiskais nodrošinajums un datu bažu sakaru sistēmas, kopējamas mašīnas un to aprīkojums

Visi parējie p/l, izslēdzot 5. punkta minētos

Pētniecības un naftas ieguves platformu aprīkojums

Nodokļu aplikšanas vajadzībam katrai kategorijai var tikt piemērota dubultlikme nolietojuma aprēķinašanai.

Nolietojumu sak aprēķinat ar nakama mēneša 1.datumu pēc nodošanas ekspluatacija un beidz aprēķinat ar 1.datumu nakamaja mēnesī pēc objekta izslēgšanas no pamatlīdzekļiem.

Pamatlīdzekļiem, kuri atrodas veidošanas stadija (konts 1240), nolietojums netiek aprēķinats.

Pamatlīdzekļiem, kuri atrodas noliktava, vai uz laiku ir izslēgti no ekspluatacijas finanšu uzskaites vajadzībam nolietojums tiek aprēķinats pēc linearas metodes, bet nodokļu aplikšanas vajadzībam- pēc samazinoša atlikuma metodes, nedrīkst pielietot nolietojuma dubultlikmi.

Ja pamatlīdzekļa sakotnēja vērtība ir pilnīgi norakstīta nolietojuma veida, bet objektu turpina ekspluatēt, tad nolietojuma aprēķinašanu partrauc.

Biļete. PZA

Peļņas vai zaudējumu aprēķins, ta raksturojums. P/Z aprēķina formas

Uzņēmums var izvēlēties vienu no likuma “Par uzņēmumu gada parskatiem” noteiktajam peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmam.

Izmaksu klasifikacija pēc to funkcijam un rakstura

Izmaksu iedalījums pēc to funkcijam un rakstura atbilstoši Latvijas Republikas likumam „Par gada parskatiem” dots 3. tabula

3. tabula

Uzņēmējdarbības izmaksu sastavs pēc to funkcijam un rakstura

Pielietojot perioda izmaksu metodi

Pielietojot apgrozījuma izmaksu metodi

1. Materialu izmaksas



1.1. Izejvielu un palīgmaterialu izmaksas (pieskaitot pirkšanas cenai ar iegadi saistītos izdevumus)

1.2. Parējas arējas izmaksas (izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikušas citas juridiskas vai fiziskas personas)

2. Personala izmaksas

2.1. Algas (darba samaksa nauda un natūra)

2.2. Pensijas no uzņēmuma līdzekļiem utml. izmaksas

2.3. Parejas socialas apdrošinašanas izmaksas (socialas apdrošinašanas atskaitījumi, citas izmaksas darbiniekiem, apdrošinašanai, parējie socialie pabalsti darbiniekiem)

3. Līdzekļu vērtības norakstīšana

3.1. Pamatlīdzekļu un materialo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana

3.2. Apgrozamo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normatīvajiem norakstījumiem

4. Parējas saimnieciskas darbības izmaksas

4.1. Ar darba aizsardzību saistītie izdevumi

4.2. Uzņēmuma mantas apdrošinašanas maksajumi

4.3. Komandējuma izmaksas

4.4. Transporta, sakaru, komisijas, reklamas, marketinga, preču apdrošinašanas izmaksas

4.5. Parējie izdevumi, kas nav ietverti iepriekšējos posteņos

4.6. Izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu likvidaciju un pardošanu

4.7.Iepriekšējo gadu zaudējumi, kas konstatēti parskata gada

4.8. Parējas ar uzņēmuma pamatdarbību nesaistītas izmaksas

5. Arkartas izmaksas

5.1. Zaudējumi sakara ar stihiskam

nelaimēm, saņemto apdrošinašanas atlīdzību

1. Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas

Tiešas izmaksas

1.1. Izejvielu, pamatmaterialu un palīgmaterialu izmaksas:

izejvielu un pamatmaterialu izmaksas;

palīgmaterialu iepirkšanas izmaksas;

kurinama, degvielas, smērvielu iepirkšanas izmaksas.

1.2. Pirkto materialu piegades izmaksas

1.3. Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no arienes

1.4. Pamatstradnieku darba samaksa ar pieskaitījumiem socialajai apdrošinašanai

Ar ražošanu netieši saistītas izmaksas

1.5. Ražošanas visparējas izmaksas:

ražošanas vadīšana un apkalpošana nodarbinato darbinieku alga ar pieskaitījumiem socialajai apdrošinašanai;

ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatacijas izmaksas;

ražošanas telpu apkures, apgaismošanas uc. izmaksas;

pamatlīdzekļu nolietojums;

nomas maksa;

apdrošinašanas maksajumi;

visparējas nozīmes palīgmateriali;

citas ar ražošanu un netieši saistītas izmaksas.

2. Pardošanas izmaksas:

transporta, sakaru, komisijas, reklamas, marketinga izmaksas;

ar precēm saistītie apdrošinašanas maksajumi;

algas un pieskaitījumi socialajai apdrošinašanai;

ēku, inventara, iekartu nolietojums (amortizacija);

darbība izmantoto pamatlīdzekļu remonta un uzturēšanas izmaksas;

telpu uzturēšanas izdevumi, ieskaitot nomas (īres) maksu, apgaismošanu, apsardzi, apkopšanu utml.

kancelejas izdevumi, ieskaitot pasta un citus izdevumus.

3. Administracijas izmaksas:

algas un pieskaitami socialajai apdrošinašanai;

ēku, inventara, iekartu nolietojums (amortizacija);

darbība izmantoto pamatlīdzekļu remonta un uzturēšanas izmaksas;

materialo ieguldījumu un apgrozamo līdzekļu vērtības norakstījumi;

telpu uzturēšanas izdevumi, ieskaitot nomas (īres) maksu, apgaismošanu, apsardzi, apkopšanu utml.;

kancelejas izdevumi, ieskaitot pasta un citus izdevumus.

4. Arkartas izmaksas (sastavu skat. 1. ailē)

Uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķins ir visu uzņēmuma ieņēmumu un izdevumu (izmaksu) atspoguļojums par parskata periodu.

Parskata pamata ir formula:

Peļņa = ieņēmumi – izdevumi

Peļņas vai zaudējumu aprēķina ir jaiekļauj visi ieņēmumi un izdevumi neatkarīgi no maksajuma datuma, ja tie saistīti ar parskata gadu neatkarīgi no ta, vai parskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem.

Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes), kas ir noradīta likuma “Par Uzņēmumu gada parskatiem” ir šada:

Neto apgrozījums.

Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas.

Bruto peļņa vai zaudējumi.

Pardošanas izmaksas.

Administracijas izmaksas.

Parējie uzņēmuma saimnieciskas darbības ieņēmumi.

Parējas uzņēmuma saimnieciskas darbības izmaksas

Ieņēmumi no līdzdalības meitas un asociēto uzņēmumu kapitalos.

Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojoši ilgtermiņa ieguldījumus.

Parējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

Procentu maksajumi un tamlīdzīgas izmaksas.

Peļņa vai zaudējumi pirms arkartas posteņiem un nodokļiem.

Arkartas ieņēmumi.

Arkartas izmaksas.

Arkartas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

Uzņēmuma ienakuma nodoklis par parskata gadu.

Parējie nodokļi.

Parskata gada peļņa vai zaudējumi.

Galvenas P/Z aprēķina pozīcijas

(sk. P/Z veidlapu)

Neto apgrozījums ir ieņēmumi no uzņēmuma pamatdarbības, produkcijas pardošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtas atlaides, ka arī pievienotas vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pardošanu.

Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas parada neto apgrozījuma gūšanai izlietotas produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas pēc ražošanas vai iegades pašizmaksas.

Pardošanas izmaksas un Administracijas izmaksas iekļauj ar tam saistītas personala izmaksas, materialu izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojuma un nematerialo ieguldījumu vērtības norakstījumu summas un citas ar tam saistītas izmaksas.

Posteņos Parējie saimnieciskas darbības ieņēmumi un Parējas saimnieciskas darbības izmaksas iekļauj attiecīgi uzņēmuma saimnieciskas darbības ieņēmumus vai izmaksas, kas nav paradītas citos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos un kas ir radušas saimnieciskas darbības rezultata vai ar to saistītas, vai izriet tieši no tas.

Ieņēmumi un izdevumi, kas rodas tadu notikumu vai darījumu rezultata, kuri neparprotami atšķiras no uzņēmumam parastajam darbībam un kuru bieža vai periodiska atkartošana nav gaidama, ir japarada posteņos Arkartas ieņēmumu un Arkartas izmaksas.

7. Biļete. Naudas plūsmas parskats.

Naudas plūsmas parskats, ta raksturojums

Naudas plūsmas parskats atspoguļo naudas plūsmu parskata perioda, klasificējot to ka naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības.

Naudas plūsmas parskats informē finanšu parskatu lietotajus arī par to, kada apjoma un kadu faktoru rezultata ir izveidojusies starpība starp parskata gada peļņu un naudas ekvivalentu atlikumu.

Naudas plūsmas parskata sagatavošanas procesa ir janosaka:

saimnieciskas darbības naudas plūsma;

investīciju darbības naudas plūsma;

finanšu darbības naudas plūsma.

Saimnieciskas darbības naudas plūsma rodas galvenokart no uzņēmuma pamatdarbības.

Šo naudas plūsmu veido:

nauda, kas saņemta par pardotajam precēm un sniegtajiem pakalpojumiem;

nauda, kas saņemta autoratlīdzības, dažadu iemaksu, komisijas un citu ieņēmumu veida;

preču un pakalpojumu piegadatajiem izmaksata nauda;

darbiniekiem un darbinieku uzdevuma izmaksata nauda;

apdrošinašanas sabiedrībai izmaksata nauda prēmijam un no tas saņemta nauda atlīdzībam u.c. polisēs paredzētajiem labumiem;

samaksatie nodokļi un nodokļu atmaksa, ja to nav iespējams īpaši attiecinat uz finansēšanu vai investīcijam.

Naudas parvietošana no bankas konta uz kasi un otradi neveido naudas plūsmu!

Investīciju darbība ir uzņēmuma darbības virziens, kas saistīts ar ilgtermiņa ieguldījumu un vērtspapīru iegadi un pardošanu. Šo naudas plūsmu veido:

nauda, kas samaksata par īpašuma, ēku, būvju un iekartu, nematerialo ieguldījumu un citu ilgtermiņa līdzekļu iegadi, ka arī maksajumi, kas attiecas uz kapitalizētam uzņēmuma attīstības izmaksam un pašu būvētam ēkam, būvēm un iekartam;

nauda, kas saņemta par īpašuma, ēku, būvju un iekartu, nematerialo ieguldījumu un citu ilgtermiņa ieguldījumu pardošanu;

nauda, kas samaksata, lai iegadatos līdzdalības daļu citu uzņēmumu pašu kapitala vai daļas kopuzņēmuma;

nauda, kas saņemta, pardodot līdzdalības daļu citu uzņēmumu pašu kapitala vai daļas kopuzņēmuma;

naudas avansi un aizdevumi citam pusēm;

nauda, kas saņemta no atmaksatiem avansiem un aizdevumiem;

nauda, kas samaksata par nakotnes darījumu līgumiem un maiņas darījumu līgumiem.

Finansiala darbība ir uzņēmuma darbības virziens, kura rezultata mainas pašu kapitala un saistību apjoms un sastavs. Šo naudas plūsmu veido:

naudas ieņēmumi no pašu akciju emisijas vai kapitala līdzdalības daļu papildu ieguldījumiem;

naudas maksajumi par pašu akcijam vai daļam;

naudas aizņēmumi pret obligacijam vai citiem parada dokumentiem (ieskaitot aizņēmumus no bankam);

naudas izdevumi aizņēmuma atmaksai (ieskaitot aizņēmuma atmaksu bankam);

naudas maksajumi iznomatajam nomnieka kreditoru parada dzēšanai.

Lai noteiktu parskata gada saimnieciskas darbības naudas plūsmu, gramatvedība izmanto tiešo vai netiešo metodi. Ar abam metodēm iegūst vienus un tos pašus rezultatus, tomēr ieteicams lietot tiešo metodi, jo informaciju, ko iegūst datu uzkrašanas un sagatavošanas procesa, uzņēmuma vadība var izmantot arī kontrolei un planošanai.

Lietojot tiešo metodi, janosaka katras trīs minētas naudas plūsmas ieņēmumus un izdevumus, vai koriģējot P/Z aprēķina posteņus ar to ieņēmumu un izdevumu summam, kuras faktiski nebija veiktas.

Investīciju un finanšu darbības naudas plūsmu nosaka tikai ar tiešo metodi. Ja saimnieciskas darbības naudas plūsmas noteikšanai izmanto tiešo metodi, naudas ieņēmumu un izdevumu svarīgakos posteņus nosaka:

pamatojoties uz gramatvedības reģistru un naudas līdzekļu uzskaites kontu apgrozījuma analīzes datiem

pamatojoties uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu un veicot attiecīgas ša parskata posteņos ietverto summu korekcijas. Uzņēmumiem ar sarežģītu naudas ieņēmumu un izdevumu struktūru ieteicams iekartot darba tabulas nepieciešamo datu uzkrašanai un analīzei.

Naudas plūsmas parskata rezultats ir pozitīva vai negatīva starpība starp naudas līdzekļu atlikumu gada sakuma un gada beigas.

Parskata pamata ir formula:

Naudas līdzekļi gada sakuma

naudas ieņēmumi

naudas izdevumi

Naudas līdzekļi gada beigas

Uzņēmuma naudas plūsmas parskata piemērs

1. Piemēra radītaji ietverti tikai naudas plūsmas sagatavošanas nolūkiem un to mērķis nav uzradīt peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci ta, ka to prasītu citi Latvijas gramatvedības standarti vai likums “Par uzņēmumu gada parskatiem”.

Lai sagatavotu naudas plūsmas parskatu, izmantojama šada informacija:

2.1. parskata perioda uzņēmums par Ls 590 iegadajies meitas uzņēmumu, nopērkot visus 100 % akciju un pievienoja šo meitas uzņēmumu sev. Iegadata meitas uzņēmuma aktīvu un saistību patiesa vērtība iegades brīdī bija šada:

(latos)

pamatlīdzekļi

krajumi

pircēju paradi

nauda

ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestadēm

paradi piegadatajiem

2.2. jaunu akciju emisijas rezultata uzņēmums piesaistījis Ls 250. Parskata perioda uzņēmums saņēmis arī ilgtermiņa aizdevumu Ls 230 apmēra;

2.3. parskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina uzņēmums atzinis Ls 400 lielas procentu izmaksas. No šīs summas uzņēmums parskata perioda samaksajis Ls 170. Parskata perioda uzņēmums samaksajis arī iepriekšēja perioda beigas uzkratos procentus Ls 100 apmēra;

2.4. parskata perioda uzņēmums izmaksajis dividendes Ls 1200 apmēra;

2.5. uzņēmuma nodokļu saistības parskata perioda sakuma bija Ls 1000, bet perioda beigas – Ls 400. Parskata perioda uzņēmumam radušas uzņēmumu ienakuma nodokļu izmaksas Ls 300 apmēra;

2.6. parskata perioda uzņēmums iegadajies pamatlīdzekļus Ls 1250 vērtība. Uzņēmums par pamatlīdzekļu iegadi samaksaja Ls 350. Pamatlīdzekļus Ls 900 vērtība uzņēmums iegadajies atbilstoši finanšu līzinga līgumam no kredītiestades. Parskata gada atmaksati Ls 90 no pamatsummas;

2.7. parskata perioda uzņēmums par Ls 20 pardeva iekartu, kuras iegades vērtība bija Ls 80, bet uzkratais nolietojums pardošanas brīdī – Ls 60;

2.8. debitoru parada atlikums parskata perioda un iepriekšēja perioda beigas:

(latos)

Parskata Iepriekšēja perioda perioda

beigas beigas

Pircēju paradi 1800 1200

Procentu paradi 100 –

Parads par subsīdiju – 350;

2.9. peļņas vai zaudējumu aprēķina atzītie procentu ienakumi bija Ls 500, no kuriem Ls 100 perioda beigas vēl nebija saņemti;

2.10. pardotas produkcijas ražošanas izmaksas ietver pamatlīdzekļu nolietojumu Ls 450 apmēra;

2.11. peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Arkartas ienakumi” iekļauta saņemta apdrošinašanas atlīdzība par plūdu nodarītajiem postījumiem;

2.12. zaudējumi arvalstu valūtas kursa svarstību rezultata sastav no Ls 10, kas attiecas uz naudas līdzekļu arvalstu valūtas parvērtēšanu, un Ls 30, kas saistīti ar ilgtermiņa aizņēmumu no kredītiestadēm parvērtēšanu;

2.13. parskata gada uzņēmums saņēma subsīdijas Ls 400 apmēra, no kuram Ls 350 bija finanšu palīdzība par iepriekšēja perioda uzstadīto gaisa piesarņojuma kontroles iekartu, bet Ls 50 attiecas uz parskata gada sniegtajiem pakalpojumiem par pazeminatu samaksu rajona izglītības iestadēm. Šie Ls 50 iekļauti parskata gada neto apgrozījuma. Debitoru parads par saņemamo subsīdiju Ls 350 apmēra bija atzīts jau iepriekšēja parskata perioda bilancē.

Informacija par uzņēmuma parskata perioda

pelņas vai zaudējumu aprēķinu

Parskata periods (latos)

Neto apgrozījums

 

Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas

 

Bruto peļņa

 

 

Administracijas izmaksas

 

Procentu ieņēmumi

 

Procentu izmaksas

 

Zaudējumi arvalstu valūtas kursa svarstību rezultata

 

Peļņa pirms arkartas posteņiem un nodokļiem

 

 

Arkartas ienakumi

 

Peļņa pirms nodokļiem

 

 

Uzņēmumu ienakuma nodoklis par parskata periodu

 

Parskata perioda peļņa

 

Informacija par uzņēmuma bilanci

Parskata perioda beigas

(latos)

Iepriekšēja perioda beigas

 

Aktīvs

 

 

Ilgtermiņa ieguldījumi

 

Pamatlīdzekļi

 

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

 

 

Apgrozamie līdzekļi

 

Krajumi

 

Debitori

 

Nauda

 

 

Pasīvs

Pašu kapitals

 

Pamatkapitals

 

Nesadalīta peļņa

 

 

Kreditori

 

Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestadēm

 

Paradi piegadatajiem

 

Nodokļi

 

Uzkratas procentu izmaksas

 

Nakamo periodu ieņēmumi

 

 

 

Uzņēmuma naudas plūsmas parskats,
kas sagatavots, izmantojot tiešo metodi

Pieli-kums

Parskata periods

(latos)

Iepriekšējais periods *

 

Pamatdarbības naudas plūsma

 

No pircējiem saņemta nauda

 

Saņemtas dotacijas

 

Piegadatajiem un darbiniekiem samaksata nauda

 

Pamatdarbības rezultata saņemta nauda

 

Samaksatie procenti

 

Samaksatais uzņēmumu ienakuma nodoklis

 

Naudas plūsma pirms arkartas posteņiem

 

Saņemta apdrošinašanas atlīdzība par plūdu nodarītajiem postījumiem

 

Pamatdarbības neto naudas plūsma

 

 

Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

 

Meitas uzņēmuma iegade neto naudas summa

A

 

Pamatlīdzekļu iegade

B

 

Pamatlīdzekļu pardošana

 

Saņemtie procenti

 

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma

 

 

Finansēšanas darbības naudas plūsma

 

Akciju emisija

 

Saņemtie ilgtermiņa aizņēmumi




 

Samaksatas finanšu līzinga saistības

 

Saņemtas subsīdijas

 

Samaksatas dividendes

 

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma

 

Arvalstu valūtu kursu svarstību rezultats

 

 

Naudas un tas ekvivalentu neto pieaugums

 

 

Nauda un tas ekvivalenti parskata perioda sakuma

C

 

 

Nauda un tas ekvivalenti parskata perioda beigas

C

 

 

* – naudas plūsmas parskata uzrada arī iepriekšēja parskata perioda datus.

Uzņēmuma naudas plūsmas parskats,

kas sagatavots, izmantojot netiešo metodi

Pieli-kums

Parskata periods

(latos)

Iepriekšējais periods *

 

Pamatdarbības naudas plūsma

 

Peļņa pirms arkartas posteņiem un nodokļiem

 

Korekcijas:

 

Pamatlīdzekļu nolietojums

 

Zaudējumi arvalstu valūtu kursu svarstību rezultata

 

Ienakumi no ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem

 

Atzītie ieņēmumi no subsīdijam

 

Procentu izmaksas

 

Peļņa pirms darbības kapitala izmaiņam

 

Pircēju paradu pieaugums

 

Krajumu samazinajums

 

Paradu piegadatajiem samazinajums

 

Pamatdarbības naudas plūsma

 

Samaksatie procenti

 

Samaksatais uzņēmumu ienakuma nodoklis

 

Naudas plūsma pirms arkartas posteņiem

 

 

 

Saņemta apdrošinašanas atlīdzība par plūdu nodarītajiem postījumiem

 

Pamatdarbības neto naudas plūsma

 

 

Ieguldīšanas darbības naudas plūsma

 

Meitas uzņēmuma iegade neto naudas summa

A

 

Pamatlīdzekļu iegade

B

 

Pamatlīdzekļu pardošana

 

Saņemtie procenti

 

Ieguldīšanas darbības neto naudas plūsma

 

Finansēšanas darbības naudas plūsma

 

Akciju emisija

 

Saņemtie ilgtermiņa aizņēmumi

 

Samaksatas finanšu līzinga saistības

 

Saņemtas subsīdijas

 

Samaksatas dividendes

 

Finansēšanas darbības neto naudas plūsma

 

Arvalstu valūtu kursu svarstību rezultats

 

Naudas un tas ekvivalentu neto pieaugums

 

Nauda un tas ekvivalenti parskata perioda sakuma   C

C

 

Nauda un tas ekvivalenti parskata perioda beigas   C

C

 

* – naudas plūsmas parskata uzrada arī iepriekšēja parskata perioda datus.

Uzņēmuma finanšu parskata pielikums

Naudas plūsmas parskata, kas sagatavots,

izmantojot tiešo vai netiešo metodi, skaidrojumi

A pielikums. Meitas uzņēmuma iegade

Parskata perioda uzņēmums iegadajas meitas uzņēmumu “A”, kurš iegades brīdī tika pievienots mates uzņēmumam. Šīs iegades rezultata iegūto

aktīvu un saistību patiesa vērtība iegades brīdī bija šada:

(latos)

Pamatlīdzekļi

Krajumi

Pircēju paradi

Nauda

Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestadēm

Paradi piegadatajiem

Kopēja iegades vērtība

Meitas uzņēmuma nauda

Par meitas uzņēmuma iegadi samaksata neto naudas summa

B pielikums. Pamatlīdzekļi

Parskata perioda uzņēmums iegadajas pamatlīdzekļus, kuru kopēja vērtība bija Ls 1250. Uzņēmums par pamatlīdzekļiem samaksaja Ls 350. Parējos pamatlīdzekļus Ls 900 vērtība uzņēmums iegadajas atbilstoši finanšu līzinga līgumam. Parskata gada uzņēmums saņēma subsīdiju Ls 350 apmēra saistība ar iepriekšēja gada uzstadītajiem pamatlīdzekļiem.

C pielikums. Nauda un tas ekvivalenti

Nauda un tas ekvivalenti ietver naudu kasē, noguldījumus kredītiestadēs un īstermiņa ieguldījumus likvīdos parada vērtspapīros. Naudas plūsmas parskata uzradīta nauda un tas ekvivalenti ietver šadus posteņus:

(latos)

Parskata

perioda beigas

Iepriekšēja perioda beigas

Nauda kasē un noguldījumi kredītiestadēs

Īstermiņa ieguldījumi vērtspapīros

Nauda un tas ekvivalenti

Aprēķini naudas plūsmas parskatu sagatavošanai

1. No pircējiem saņemta nauda (pēc tiešas metodes)

(latos)

 

Neto apgrozījums

 

Pircēju paradu kopējais pieaugums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma pircēju paradi iegades brīdī

 

Neto apgrozījuma iekļautas saņemtas dotacijas

 

 

2. Piegadatajiem un darbiniekiem samaksata nauda (pēc tiešas metodes)

 

Pardotas produkcijas ražošanas izmaksas

 

Administracijas izmaksas

 

Kopējais paradu piegadatajiem samazinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma paradi piegadatajiem iegades brīdī

 

Kopējais krajumu samazinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma krajumi iegades brīdī

 

Pamatlīdzekļu nolietojums

 

Ieņēmumos atzīta subsīdija (no nakamo periodu ieņēmumiem)

 

 

Ieņēmumos atzīta subsīdija

 

Nakamo periodu ieņēmumu atlikums iepriekšēja perioda beigas

 

Nakamo periodu ieņēmumu atlikums parskata perioda beigas

 

Starpība – ieņēmumos atzīta subsīdijas daļa

 

 

Pircēju paradu palielinajums (pēc netiešas metodes)

 

Pircēju paradu kopējais pieaugums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma pircēju paradi iegades brīdī

 

 

 

Paradu piegadatajiem samazinajums (pēc netiešas metodes)

 

Paradu piegadatajiem kopējais samazinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma paradi piegadatajiem iegades brīdī

 

 

Krajumu samazinajums (pēc netiešas metodes)

 

 

Krajumu kopējais samazinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma krajumi iegades brīdī

 

 

Samaksatie procenti

 

 

Procentu izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķina

 

Uzkrato procentu izmaksu palielinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

 

Samaksatais uzņēmumu ienakuma nodoklis

 

 

Uzņēmumu ienakuma nodokļa izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķina

 

Uzņēmumu ienakuma nodokļa parada samazinajums

 

 

Saņemtie procentu maksajumi

 

 

Procentu ieņēmumi peļņas vai zaudējumu aprēķina

 

Debitoru parada par procentiem palielinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

 

Saņemta ilgtermiņa aizņēmumu summa

 

 

Kopējais ilgtermiņa aizņēmumu palielinajums (starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Meitas uzņēmuma ilgtermiņa aizņēmumi iegades brīdī

 

Finanšu līzinga saistību pieaugums (ar naudu nesaistīts, starpība starp bilances atlikumu parskata perioda beigas un iepriekšēja perioda beigas)

 

Līzinga saistību pamatsummas atmaksa

 

Zaudējumi no valūtas kursu svarstībam

 

 



8. Biļete. Ieņemumi gramatvedības izpratne un to atšķirība no no naudas ieņēmumiem.

Uzņēmuma ieņēmumi gramatvedības izpratnē, jeb ieņēmumi ir par parskata periodu saņemamas summas par preču pardošanu, pakalpojumu sniegšanu, aktīvu pardošanu. Tie var būt:

Preču (pakalpojumu, darbu ) pardošanas ieņēmumi;

Ieņēmumi no līdzdalības citas uzņēmējsabiedrības (ieņēmumi no akcijam, pajam utt.)

Ieņēmumi no uzņēmuma īpašuma iznomašanas;

Ieņēmumi no aktīvu pardošanas;

Procentu ieņēmumi no izsniegtiem kredītiem;

Ieņēmumi, kas saņemtas ka ekonomiskas sankcijas no paradniekiem (soda nauda, līgumsods);

Ieņēmumi no vērtspapīru emisijas;

Ieņēmumi no lata kursa izmaiņam salīdzinajuma ar brīvi konvertējamam valūtam;

Citi.

Ne vienmēr naudas saņemšana ir ieņēmumi gramatvedības izpratnē, piemēram, debitoru paradu atdošana, kredīta saņemšana.

Naudas ieņēmumi tiek atzīti pēc naudas iekasēšanas principa. Jebkura naudas summa, kura ir saņemta kasē vai bankas konta ir naudas ieņēmumi. Skaidrs, ka ne visi naudas ieņēmumi ir ieņēmumi gramatvedības izpratnē, ka arī uzņēmumam var būt ieņēmumi gramatvedības izpratnē, kuri vēl nav saņemti nauda.

9. Biļete. Izdevumi gramatvedības izpratne un to atšķirība no no naudas izdevumiem.

Uzņēmuma izdevumi gramatvedības izpratnē, jeb izdevumi ir par parskata periodu maksajamas summas par izmantotiem pakalpojumiem un atri nolietojamam materialu vērtībam.

Tie var būt:

Izejvielu, materialu izmaksas;

Amortizacijas (nolietojuma) atskaitījumi;

Darba algas un prēmijas (personala izmaksas);

Sociala nodokļa obligatas iemaksas;

Nomas maksa par zemi, par pamatfondiem;

Maksa par dabas resursu izmantošanu un vides piesarņošanu;

Procenti par saņemto kredītu;

Apdrošinašanas maksajumi;

Izmaksas par citu uzņēmumu veiktiem ražošanas rakstura darbiem;

Nodokļu un nodevu maksajumi (izņemot ienakuma nodokli, PVN un dažus citus nodokļus);

Reklamas izdevumi;

Zaudējumi no lata kursa izmaiņam;

Citi.

Ne vienmēr naudas izmaksas ir izdevumi gramatvedības izpratnē, piemēram.:

pamatlīdzekļu iegade;

kredīta atdošana;

apmaksatie pakalpojumi par nakamo periodu

Piemēri, kuri ilustrē atšķirības starp peļņas vai zaudējumu aprēķinu (P/Z) un naudas plūsmas parskatu:

  • naudas plūsmas parskata uzņēmums rada reali notērēto naudu, tai skaita investīcijam (pamatlīdzekļu iegade un citas), tas summas netiks iekļautas P/Z aprēķina ka izdevumi, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījumi;
  • P/Z aprēķina ir paradīti ieņēmumi, pat, ja uzņēmumam ir debitori, kuri vēl nav samaksajuši par precēm vai pakalpojumiem, tatad, naudas plūsmas parskata ienakošas naudas plūsmas nav;
  • P/Z aprēķina amortizacijas (nolietojuma) izdevumi ir paradīti, bet naudas plūsmas parskata amortizacijas izdevumi netiek paradīti, jo amortizacijas atskaitījumi neizraisa izejošo naudas plūsmu;
  • P/Z aprēķina ir materialu iegades izdevumi, bet tie var būt ir paņemti uz kredīta, līdz ar to naudas plūsmas parskata tas summas netiks atspoguļotas;
  • tatad P/Z aprēķina peļņa tiek aprēķinata ka starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, kuri var būt reali vēl nesaņemti vai nesamaksati nauda.

10. Biļete. PVN

1. Norēķini par pievienotas vērtības nodokli (PVN)

Ar PVN apliekama persona ir fiziska vai juridiska persona, kas veic ar PVN apliekamus darījumus, t.i., preču piegadi, pakalpojumu sniegšanu, preču importu, pašpateriņu, un ir likuma “par pievienotas vērtības nodokli” noteiktaja kartība reģistrējusies VID ar PVN apliekamo personu reģistra.

Priekšnodoklis – PVN summa, kas noradīta ar PVN apliekamai personai izrakstītaja PVN rēķina par iegadatajam precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tas saimnieciskas darbības nodrošinašanai.

prece - jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šaja likuma nav noteikts citadi.

preču piegade — darījums, kas izpaužas ka īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai ta varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegadi tiek uzskatīta arī nekustama īpašuma vai ta daļas pardošana, ka arī darījumi, kas veikti saskaņa ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem.

pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegade ša panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskas darbības ietvaros, arī pašnodarbinato personu darbība,

b) nemateriala īpašuma (nematerialo vērtību un tiesību) pardošana (nodošana),

c) saistības atturēties no kadas darbības vai rīcības vai pieļaut kadu darbību vai rīcību,

d) lietu noma,

e) nekustama īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas.

pašpatēriņš — preču piegade vai pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citam personam bez atlīdzības, ja ta nav ar pievienotas vērtības nodokli apliekamas personas saimnieciska darbība.

Preču piegades un pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņa ar likuma 4. panta nosacījumiem. Šī vieta ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai preču piegade un pakalpojumu sniegšana ir notikusi iekšzemē vai nē, ka arī piemērojamo PVN likmi.

Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir ta vieta, kur notiek preču vai pasažieru parvadašana. Ja transporta pakalpojums tiek sniegts gan iekšzemē, gan arvalstīs, PVN likme tiek piemērota MK noteiktaja kartība proporcionali iekšzemē un arvalstīs sniegta transporta pakalpojuma apjomam.

iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija

starptautiskais transports

a) lidmašīnas, kas kursē starptautiskaja satiksmē,

b) kuģi, kas kursē starptautiskaja satiksmē, izņemot Latvijas Republikas ostas reģistrētos zvejas kuģus,

c) kuģi, kas veic glabšanas vai palīdzības darbus jūra;

Nodokļa likmes

Pievienotas vērtības nodoklim saskaņa ar LR Likumu “Par PVN” ir proporcionala nodokļu likme, tadējadi mēs izsakam maksajamo nodokli f(x) ar linearo vienadojumu,

f(x) = a*x

kur x - ir apliekamo darījumu kopsumma

a - ir nodokļa likme simtdaļas (0,18; 0,05 vai 0,00)

Nodokļa likme tiek noteikta 18% apmēra no preču (arī importēto preču) piegades, pakalpojumu un pašpatēriņa vērtības, kas apliekama ar nodokli.

Nodokļa 0% likme tiek piemērota preču piegadēm un pakalpojumiem saskaņa ar likuma “Par pievienotas vērtības nodokli” 7. pantu.

Piemēram: nodokļa 0% likme tiek piemērota

preču eksportam un to preču piegadēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorija no trešajam valstīm vai trešajam teritorijam un nav izlaistas brīvam apgrozījumam, ja piegades veiktas muitas noliktavas un brīvajas zonas

pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņa ar likumu nav iekšzeme

ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņa ar likuma 13. pantu

preču piegadēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti ievērojot paritates principu

un citiem

Nodokļa 5% likme tiek piemērota preču piegadēm un pakalpojumiem saskaņa ar likuma “Par pievienotas vērtības nodokli” 6.2 pantu.

Piemēram: nodokļa 5% likme tiek piemērota

medikamentu piegadēm saskaņa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegadēm, kas paredzētas invalīdu un slimnieku personīgajai lietošanai, saskaņa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

veterinaro medikamentu piegadēm saskaņa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegadēm saskaņa ar Ministru kabineta apstiprinato sarakstu

gramatu piegadēm

un citiem

1. piemērs

Uzņēmums “Gramatnīca X” tirgo ar gramatam, kancelejas precēm, un citu produkciju. Par vienu taksacijas periodu tika novērtēti ar pievienotas vērtības nodokli (likme - 18 %) apliekamie darījumi – 10 000 LVL; ar pievienotas vērtības nodokli (likme - 5 %) apliekamas gramatu piegades – 5 000 LVL.

Cik liels ir maksajamais PVN?

APRĒĶINI:

f1 (x) = 0,18 * 10 000 LVL = 1800 LVL

f2 (x) = 0,05 * 5 000 LVL = 250 LVL

Maksajamais PVN = 1800 + 250 = 2050 LVL

Maksajamais PVN tiek gramatots:

Debets 572x “Norēķini par PVN” = LVL 2050,00

Kredīts 26xx “Naudas līdzekļi” = LVL 2050,00

Nodokļa taksacijas periods ir viens kalendarais mēnesis

Par nodokļa rēķinu izmantojami dokumenti, kuri noformēti MK noteiktaja kartība un kuros ietvērta likuma 8. panta 6. daļa noteikta informacija:

preču nosūtītaja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai - vards, uzvards), juridiska adrese (fiziskajai personai - deklarēta dzīvesvieta), ka arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotas vērtības nodokli apliekamas personas reģistracijas numurs;

preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai - vards, uzvards), juridiska adrese (fiziskajai personai - deklarēta dzīvesvieta), ka arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotas vērtības nodokli apliekamas personas reģistracijas numurs;

preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

nodokļa likme un aprēķinatais nodoklis;

preču piegades vai pakalpojuma sniegšanas datums.

Par nodokļu rēķinu var izmantot arī tirdzniecības uzņēmuma saņemto pirkuma čeku, ja taja sniegta iepriekš minēta informacija. Ja šī informacija nav pilnīga, čekam japievieno kvīts, kura sniegta trūkstoša informacija.

2. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžeta maksajama nodokļa aprēķinašana

Tikai Valsts ieņēmumu dienesta reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklaracija ka priekšnodokli no budžeta maksajamas nodokļa summas atskaitīt:

no citam apliekamajam personam saņemtajos nodokļa rēķinos noradītas nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošinašanai, ka arī tadu arvalstīs veiktu darījumu nodrošinašanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķina vai preču vai pakalpojumu saņemšanas vai pēc nodokļa summas samaksas avansa;

samaksato nodokļa summu par iekšzemē ievestajam precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošinašanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros ka pasūtītajs vai importētajs ir noradīta apliekama persona;

aprēķinato nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksacijas perioda jamaksa ka pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošinašanai, ka arī tadu arvalstīs veiktu darījumu nodrošinašanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

muitas deklaracija noradīto, bet nesamaksato nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnība vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošinašanai;

Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojami:

1) muitas deklaracija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestades atzīmi, ka pievienotas vērtības nodoklis ir samaksats;

2) muitas maksajumu kvīts, bankas vai citas iestades (pasta, telegrafa) maksajuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksats.

Ja apliekama persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darijumus un ja ir nodrošinata atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, par šīm saņemtajam precēm un pakalpojumiem samaksatais priekšnodoklis atskaitams no budžeta maksajamas nodokļa summas, nepiemērojot 10. panta 10. daļas proporciju:

Ja iegadatas preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai un ja nav nodrošinata to atsevišķa uzskaite, atskaitama priekšnodokļa daļu taksacijas perioda aprēķina, izmantojot šadu proporciju:

skaitītaja - veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucēja - kopēja veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītaja ietverto darījumu un saskaņa ar ša likuma 6.panta pirmo daļu neapliekamo darījumu vērtību summa).

Text

Text

2. piemērs

Uzņēmums “Veselības centrs X” sniedz dažadus medicīnas pakalpojumus tai skaita zobarstniecības pakalpojumus. Šaja uzņēmuma nav nodrošinata apliekamo un neapliekamo darījumu atsevišķa uzskaite.

Ta ka zobarstniecības pakalpojumi saskaņa ar likuma “Par pievienotas vērtības nodokli” 6. pantu netiek aplikti ar nodokli, varam pielietot formulu nodokļa atskaitīšanai.

Par vienu taksacijas periodu tika novērtēti ar pievienotas vērtības nodokli (likme - 18 %) apliekami darījumi – 7000 LVL un neapliekamie darījumi 2850 LVL.

Cik liels ir neatskaitamais priekšnodoklis?

Text

Ar nodokli apliekamo darījumu īpatsvars

 


= 71,07 %

Kopējais samaksatais priekšnodoklis = 9850 LVL x 18% = 1773 LVL

Atskaitamais priekšnodoklis (LVL)

 


= 71,07 % x 1773 LVL

Atskaitamais priekšnodoklis (LVL)

 

= 1260,07 LVL

Neatskaitamais priekšnodoklis (LVL) 

 


= 1773 LVL – 1260,07 LVL = 512,93 LVL

Neatskaitamais priekšnodoklis tiek gramatots:

Debets 7xxx “Neatskaitamais priekšnodoklis” = LVL 512,93

Kredīts 572x “Norēķini par PVN” = LVL 512,93

VID nodokļa parmaksu (starpību starp maksajamo nodokli un samaksato priekšnodokli) pēc pamatota pieprasījuma reģistrētajai personai atmaksa 30 dienu laika pēc pieprasījuma iesniegšanas. Nodokļa deklaracija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam arī taja gadījuma, ja apliekama persona taksacijas perioda nav veikusi apliekamus darījumus.

Ja PVN deklaracija nav iesniegta laika vai vispar nav iesniegta, apliekama persona netiek atbrīvota no nodokļa maksašanas budžeta, bet saskaņa ar likuma 10. pantu zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem attiecīgaja parskata perioda, bet ta drīkst aprēķinato priekšnodokli atskaitīt pēctaksacijas perioda saskaņa ar VID iesniegto nodokļa deklaraciju, samaksajot kavējuma naudu.

3. Uzdevumi

1. uzdevums

Parskata perioda saimnieciskas operacijas:

Samaksats par printeri- 240,- + PVN

Preču realizacija, pircējs nav samaksajis 1650,- +PVN

Iegadatas preces realizacijai, piegadatajam nav samaksats- 270,-+PVN

( iegramatot pēc periodiskas inventarizacijas metodes)

Apmaksati sakaru izdevumi- 50,- +PVN

Dators iegadats uz kredīta- 450,- + PVN

Preču realizacija, nauda ieskaitīta norēķinu konta - 2300,- +PVN

Nopirktas preces realizacijai- 2200,- + PVN

( iegramatot pēc periodiskas inventarizacijas metodes)

Iegramatot operacijas un aprēķinat konta 5721 saldo.

2. uzdevums

Pēc parskata perioda sakuma bilances atvērt kontus, iegramatot parskata perioda saimnieciskas operacijas, noslēgt operaciju kontus, aprēķinat parskata perioda finansu rezultatu ( peļņu/zaudējumus), aprēķinat bilances kontu perioda beigu saldo, sastadīt bilanci, raksturot konta 5721 saldo.

Aktīvs

Pasīvs

280,-

Kopa:  Ls 6660,-

Kopa:  Ls 6660,-

Parskata perioda saimnieciskas operacijas:

Dators iegadats uz kredīta- 420,- + PVN

Preču realizacija, pircējs nav samaksajis 2400,- +PVN

Nopirkti materiali 2300,- + PVN

( iegramatot pēc periodiskas inventarizacijas metodes)

No norēķinu konta samaksats parads piegadatajam 300,-

Apmaksati kancelejas izdevumi- 90,- +PVN

Apmaksata uzņēmuma licence- 600+PVN

4. Jautajumi

Kadi pakalpojumi ir apliekami ar PVN?

Vai ar nodokli neapliekamie darījumi ir tas pats, kas PVN 0%?

Kadam precēm/pakalpojumiem tiek piemērota 0% PVN likme?

Kas ir priekšnodoklis? Kura brīdī tiek atskaitīts priekšnodoklis, kada ir to nozīme?

Kada informacija ir iekļauta nodokļa rēķina dokumentos?

Vai par PVN nodokli jaizraksta atsevišķs rēķins?

.Ka jarīkojas uzņēmumam, kurš no VID vēlas saņemt parmaksato priekšnodokli?

Vai uzņēmumam javeic atsevišķa uzskaite ar PVN apliekamajiem un neapliekamajiem darījumiem, kapēc?

Kadi dokumenti kalpo par apliecinajumu nodokļu samaksai par preču importu?

Nosaukt vismaz divus piemērus pie katras pozīcijas, kad PVN likme ir 18%, 9%; 0%.

Vai autotransports, kas kursē arpus iekšzemes arī uzskatams par starptautisko transportu?

Ka aprēķina ar nodokli apliekamo darījumu īpatsvaru, kadiem mērķiem to dara?

Kadas sankcijas tiek piemērotas PVN maksatajiem, ja Valsts ieņēmumu dienestam noteikta laika nav iesniegta PVN deklaracija?

Vai PVN tiek iekasēts arī no soda naudam?

Kads normatīvais dokuments nosaka personas, kas ir apliekamas ar PVN un kas ir šīs personas?

Kados gadījumos tiek pielietota PVN lineara aprēķina metode?

Kadas prasības paredz MK noteikumi nodokļa aprēķina dokumentu noformēšanai?

Par kadam precēm ir noteikta PNV likme 5% apmēra?

Līdz kuram datumam ir janodod PVN deklaraciju?

Miniet piemērus pašpatēriņam.

Ka var apliecinat nodokļu samaksu par preču importu?

Kada ir PVN nodokļa likme gramatu piegadēm?

Ko nozīmē jēdziens pēctaksacijas periods?

Vai uzņēmuma gadu slēdzot konta 5721 var būt atlikuma saldo D pusē?

Vai par saņemtu avansu ir jamaksa Valsts kasei PVN?

Vai pardodot pamatlīdzekli ir jamaksa Valsts kasei PVN?

Gada parskats.

Gada parskata nozīme un sastavs, sastadīšanas kartība, termiņi

1.1. Gada parskata nozīme

Uzņēmuma gada parskats ir galvenais un obligatais parskats jebkura uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, organizacijas, iestades vai arvalsts parstavniecības, kura strada Latvijas Republikas teritorija, visas parskatu sistēmas sastava.

Uzņēmuma gada parskats Latvija ir ta finanšu parskata pamatforma, kas sastadama tapēc, lai jebkura ieinteresēta persona varētu iegūt pilnīgu un neapšaubamu informaciju par uzņēmuma darbu. Gada parskatam ir jasniedz patiesa informacija par uzņēmuma finansialo stavokli bilances datuma, saimnieciskas darbības rezultatiem un naudas plūsmu parskata perioda, jo tas ir vissvarīgakais uzņēmuma finanšu dokuments, ko izskata investori, finanšu analītiķi un konsultanti, pētot kompanijas, ka arī citi informacijas lietotaji: valsts institūcijas, kreditori, klienti, sabiedrība un citi.

Lieluzņēmumu, komercbanku, citu kredītiestažu, apdrošinašanas kompaniju, privato pensiju fondu, sabiedrisko organizaciju, partiju, sabiedrisko fondu un citu uzņēmumu gada parskati obligati publicējami Latvijas Republikas oficialaja avīzē ”Latvijas Vēstnesis” un citos masu informacijas līdzekļos. Uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizaciju parskati, kuri nav obligati japublicē, tapat ir pieejami LR Uzņēmumu reģistra katram interesentam (LURSOFT datu bazē), kurš ir samaksajis atbilstīgo nodevu.

Uzņēmuma gada parskata forma, apjomi un ta nodošanas termiņi ir atkarīgi no uzņēmējdarbības veida un tas juridiskas formas.

Par pamatu jebkura uzņēmuma gada parskata sastadīšanai kalpo ta gramatvedības dati. Tiem uzņēmumiem, kuriem, atbilstīgi LR likumam “Par uzņēmuma gada parskatiem”, jasastada gada parskats, obligati jakarto uzskaite, ievērojot dubultieraksta principu, reģistrējot uzņēmuma ienakumus un izdevumus un realizacijas principa pamata un ievērojot citus gramatvedības pamatprincipus.

Likuma nav noteikta stingra, vienota parskata forma vai arī apstiprinatas noteikta parauga veidlapas. Gada parskatu var sagatavot ar datoru ka vienu dokumentu, izmantojot vienotu stilu, šriftu un formu, ir daudz parskatamaks.

1.2. Uzņēmuma gada parskata sastavs

Uzņēmuma gada parskata sastavu nosaka LR likums “Par uzņēmumi gada parskatiem”. Par uzņēmuma sakuma datumu tiek uzskatīt ta reģistracijas datums LR Uzņēmumu reģistra, neatkarīgi no ta, vai uzņēmums ir vai nav uzsacis saimniecisko darbību.

Latvijas teritorija stradajoša uzņēmuma gada parskats sastadams latos un latviešu valoda, neatkarīgi no ta zibinataju un īpašnieku sastava. Nepieciešamības gadījuma uzņēmuma gada parskats var tikt tulkots cita valoda vai parrēķinats cita valūta.

Uzņēmuma gada parskats sastav no:

Bilances

Bilance ka uzņēmuma gada parskata sastavdaļa, sniedz priekšstatu par ta finansialo stavokli gada parskata datuma, par ta līdzekļiem, saistībam un kapitalu.

Peļņas vai zaudējuma aprēķina

Peļņas vai zaudējuma aprēķins, ka uzņēmuma gada parskata otra daļa, sniedz priekšstatu par uzņēmuma ienakumiem un izdevumiem un par ta parskata gada darbības rezultatiem.

Naudas plūsmas parskata

Naudas plūsmas parskats, ka uzņēmuma gada parskata treša daļa, sniedz priekšstatu par to, uz kadu līdzekļu rēķina tika īstenota ta darbība parskata gada, ka arī par to, kadi līdzekļi bija uzņēmuma rīcība parskata gada.

Pielikuma

Gada parskata pielikumiem ir jasatur gada parskata trīs pamatdaļu - Bilances, Peļņas vai zaudējumu aprēķina, Naudas plūsmas parskata -atsevišķu iedaļu un ciparu atšifrējums.

Ziņojuma

Ziņojums ir uzņēmuma vadības paskaidrojums par tas darbību parskata gada, attīstības perspektīvam.

Katru uzņēmuma gada parskatu obligati parskata revidents un sniedz par to savu slēdzienu. Bet pēc revidenta slēdziena saņemšanas uzņēmuma gada parskats obligati ir jaapstiprina ta īpašnieku kopsapulcē.

Kopuma gada parskatam jasniedz pareizs, neapšaubams un pilnīgs parskats par uzņēmumu, ta parskata gada līdzekļiem, saistībam, kapitalu, Finansialo stavokli, peļņas vai zaudējumiem uz parskata datumu. Par uzņēmuma gada parskata neapšaubamības un pareizības garantiju kalpo revidenta slēdziens.

1.3. Uzņēmuma gada parskata sastadīšanas kartība

Uzņēmuma gada parskata sagatavošana un sastadīšana prasa samēra ilgu laiku – trīs mēnešus līdz parskata gada noslēgumam un trīs(sešus) mēnešus pēc parskata gada noslēguma, ka arī vēl, mazakais, viens mēnesis revidenta darbam. Parasta uzņēmuma gada parskata sagatavošanai un sastadīšanai LR likums piešķir 7 mēnešus.

Visu gada parskata sastadīšanas periodu var sadalīt sastadīšanas stadijas:

q       Sagatavošanas stadija. Šī stadija ilgst 4 mēnešus. Stadijas mērķis ir sagatavot izejas informaciju – gada parskata bilances posteņu neapšaubamības un pareizības pieradījumus. Šaja stadija uzņēmums veic virkni inventarizaciju, kuru vidū obligati atsevišķi izdala:

Uzņēmuma mantas inventarizaciju

Uzņēmuma nematerialo aktīvu inventarizaciju

Uzņēmuma krajumu inventarizaciju

Uzņēmuma naudas līdzekļu inventarizaciju

Uzņēmuma norēķinu inventarizaciju.

Nepieciešamības gadījuma tiek veikta uzņēmuma ilgtermiņa finanšu norēķinu un ieguldījumu statūtkapitala inventarizacija.

Šī stadija nodrošina ta sastadītajus ar bilancē ierakstamo skaitļu dokumentariem pieradījumiem.

SAKUMSTADIJA. Šī stadija aizsakas tikai pēc parskata gada noslēguma. Šīs stadijas mērķis ir parbaudīt, vai visi parskata gada dokumenti iegramatoti uzskaites reģistros, vai pareizi ir aprēķinatie apgrozījumi un kontu atlikumi, vai visas operacijas – tiešas un netiešas – radušas atspoguļojumu uzskaitē. Šaja stadija gramatvedis parbauda:

Vai visi parskata gada tekošie dokumenti ierakstīti reģistros;

Aprēķina apgrozījumus un saldo katram kontam, kas ticis izmantots parskata gada, parbaudot to matematisko pareizību;

Noskaidro tas operacijas, kuras savlaicīgi netika izdarītas parskata gada, bet ir saistītas ar uzņēmuma ienakumiem vai izdevumiem;

Nosaka papildu iegramatojumus, kuri nodrošina visu noskaidroto, neizdarīto iegramatojumu atspoguļošanu uzskaitē.

Pēc šīs stadijas rezultatiem tiek sastadīta Gramatveža darba tabula, kura kalpo par pamatdokumentu uzņēmuma gada parskata pamatformu sastadīšanai.

PAMATSTADIJA. Šīs stadijas mērķis ir sastadīt Uzņēmuma peļņas – zaudējumu aprēķinu, apkopot datus un aprēķinat ta parskata gada darbības rezultatus, ka arī aprēķinat peļņas nodokli. Uzņēmuma peļņas – zaudējumu aprēķina sastadīšana notiek Gramatveža darba tabula operatīvo kontu slēgšanas veida un tiek noformēta atsevišķas gramatvedības izziņas veida. Pēc Uzņēmuma peļņas - zaudējumu aprēķina sastadīšanas tiek aprēķinati peļņas nodokļi un aizpildītas nodokļu parskatu formas.

APKOPOJOŠI PARVEIDOJOŠA STADIJA. Šīs stadijas mērķis ir uzņēmuma gada parskata galīga sastadīšana pilna apjoma. Šīs stadijas gaita uzņēmuma galvenais gramatvedis vai finanšu dienesta vadītajs:

Parbauda un pilnība slēdz visus operatīvos kontus, kas izmantoti parskata gada;

Summē un sagrupē atlikumus bilances kontos, kas izmantoti parskata gada, ta, lai iegūtu gatavus skaitļus Bilances parskata formas aizpildīšanai;

Aizpilda Bilances un Peļņas – zaudējumu parskata formas;

Sastada skaidrojošos pielikumus Bilances un Peļņas – zaudējumu aprēķina posteņiem;

Sastada Uzņēmuma naudas plūsmas parskatu un aizpilda atbilstīgo parskata formu.

Uzņēmuma vadība šaja stadija sastada un noformē savu Ziņojumu par gada parskatu. Visas operacijas, kuras tiek izpildītas uzskaites kontos šaja stadija, obligati atspoguļojamas Gramatveža darba tabula un nepieciešamības gadījuma noformējamas ar atsevišķam izziņam. Šīs stadijas rezultats ir pilnība sastadīts uzņēmuma gada parskats, kurš tiek nodots parbaudei revidentam vai auditoram.

NOSLĒGUMA STADIJA. Šīs stadijas mērķis ir apstiprinat un iesniegt uzņēmuma gada parskatu nodokļu inspekcija un LR Uzņēmumu reģistra, nepieciešamības gadījuma publicēt parskatu un , galvenais, sadalīt parskata gada peļņu vai segt parskata gada izdevumus.

Šī stadija sastav no divam daļam:

Revidenta darba. Šīs stadijas pirma daļa sakas pēc apkopojoši parveidojošas stadijas noslēguma vai arī agrak, kopa ar uzņēmuma gada parskata sastadīšanas pirmo sagatavošanas stadiju, vai arī vēl agrak, parskata gada laika. Izvēle ir revidenta parziņa, kurš šadi plano savu darbu. Lai iegūtu pietiekoši daudz pieradījumu sava viedokļa noformēšanai par minēto uzņēmuma gada parskatu, LR likums “Par uzņēmumu gada parskatiem” paredz, ka revidenta darbam japiešķir ne mazak par vienu mēnesi pēc parskata sastadīšanas. Revidenta darba rezultats ir viņa sastadītais Slēdziens par uzņēmuma gada parskatu.

Gada parskata apstiprinašanas. Šīs stadijas otra daļa iespējama tikai pēc Revidenta slēdziena par uzņēmuma gada parskatu. Šaja laika perioda obligati jasasauc uzņēmuma īpašnieku gada sapulce, kuri apstiprina Uzņēmuma gada parskatu un nosaka, ka sadalama iegūta peļņa vai no kadiem avotiem sedzami parskata gada zaudējumi. Kopsapulces protokols var kalpot arī par īpašnieku Ziņojumu, kas kopa ar gada parskatu iesniedzams nodokļa inspekcija un LR Uzņēmumu reģistra. Pēc uzņēmuma gada parskata sastadīšanas pēdējas stadijas noslēguma pats Parskats kopa ar revidenta Slēdzienu, īpašnieku Ziņojumu un uzņēmumu Ienakuma nodokļa deklaraciju iesniedzams nodokļu inspekcija un LR uzņēmumu reģistra.

Pēc Parskata iesniegšanas nodokļu inspekcija gramatvedis veic bilances reformaciju, lai atspoguļotu uzskaitē īpašnieku lēmuma rezultatus par noslēgušos parskata gadu.

Ar to noslēdzas parskata gads, un gramatvedis var uzsakt gatavošanos nakama gada parskatam.

Tatad, uzņēmuma Gada parskata sastadīšanas posmi:

1. Sagatavošanas posms ( no 01.10 līdz 01.02) –

uzņēmuma līdzekļu un norēķinu inventarizacija

inventarizacijas rezultatu atspoguļošana uzskaites reģistros

2. Pamatposms (no 01.12. līdz 01.04) –

Kontu slēgšana un kontu atlikumu noteikšana

Kontu apgrozījumu un kontu atlikumu parskata sastadīšana

Kontu inventarizacija

Korektējošo kontējumu noskaidrošana un attiecīgo gramatvedības izziņu sastadīšana

Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastadīšana

Izziņu sagatavošana pēc noslēguma kontējumiem

Gramatveža Darba tabulas slēgšana

Slēguma (nobeiguma) iegramatojumu izpildīšana

Uzņēmuma ienakuma nodokļa deklaracijas sastadīšana

Bilances, naudas līdzekļu plūsmas parskata, uzņēmuma pašu kapitala izmaiņu parskata sastadīšana

Finanšu parskata noformēšana un parakstīšana

Finanšu parskata pielikumu sagatavošana

3 . Noslēguma posms (no 01.04. līdz 30. 04) –

Vadības Ziņojuma sastadīšana.

Revidenta vai zvērinata revidenta darbs (pēc nepieciešamības):

o       Uzņēmuma sakotnējas dokumentacijas parbaude

o       Uzņēmuma gramatvedības uzskaites metodikas un shēmas parbaude

o       Uzņēmuma Gada parskata ar vadītaja parakstu saņemšana

o       Uzņēmuma Gada parskata pareizības parbaude

o       Atzinuma par uzņēmuma Gada parskatu sastadīšana

o       Atzinuma par uzņēmuma Gada parskatu aizstavēšana (uzradīšana) uzņēmuma īpašnieku sapulcē

Gada parskata apstiprinašana ar uzņēmuma īpašniekiem.

Uzņēmuma Gada parskata nodošana Valsts ieņēmumu dienesta un komercreģistra.

Darbības ar gramatveža darba tabulu noteikumi

Kontu inventarizacija sastav no vairakam procedūram:

Apgrozījumu un atlikumu matematiska parbaude visos kontos, kadi izmantoti uzņēmuma gramatvedība parskata gada. Šī procedūra ir obligata tajos uzņēmumos, kuros uzskaite tiek veikta ar roku. Taču nav liegts šo procedūru pielietot arī datorizētaja uzskaitē, lai konstatētu nepareizos iegramatojumus un nepareizos apgrozījumus un atlikumus kontos;

Gramatvedības reģistru izdrukas sagatavošana atsevišķi katram kontam. Šī procedūra īpaši svarīga ir tiem uzņēmumiem, kuros uzskaite tiek veikta ar datoru. Šeit būtu vēlams sagatavot izdrukas visiem debitoru un kreditoru kontiem, lai vieglak būtu veikt norēķinu salīdzinašanu un noskaidrot neizdarītos iegramatojumus;

Bilances apgrozījumu saraksta veidošana un, pamatojoties uz to, gramatveža darba tabulas pirmo trīs aiļu aizpildīšana uzņēmuma Gada parskata sastadīšanai;

Gramatvedības izziņu veidošana papildu iegramatojumiem, kuri tika noskaidroti reģistru sagatavošanas gaita, kas ļauj gramatvedim aizpildīt gramatveža darba tabulas 4. un 5. aili.


Gramatveža darba tabula

1.4. Uzņēmuma gada parskata iesniegšanas un publicēšanas termiņi

Uzņēmuma gada parskats sastadams trijos eksemplaros:

q       pirmais eksemplars paliek uzņēmuma,

q       otrais eksemplars iesniedzams nodokļu inspekcija,

q       trešais tiek iesniegts LR Uzņēmumu reģistra.

Uzņēmuma gada parskata iesniegšanas termiņš ir ne vēlak ka 4 mēnešus pēc parskata gada noslēguma. Uzņēmuma pilnīgs gada parskats ietver sevī revidenta vai auditora slēdzienu. Turklat tiem uzņēmumiem, kuru parskata gada radītaji parsniedz divus no talak minētajiem:

bilances summa parskata datuma - 100 000 latu.

Neto apgrozījums gada – 200 000 latu.

Darbinieku vidējais skaits gada – 25 cilvēki.

Gada parskatu obligati parbauda zvērinats revidents.

Par revidentu, kurš parbauda uzņēmuma gada parskatu, var būt:

Pieaicinats specialists, kuram ir gramatveža un revidenta zinašanas un prakse

Iekšējais revidents vai iekšēja revīzijas komisija no uzņēmuma īpašnieku sastava

Uzņēmuma īpašnieks, ja tiek parbaudīts viena īpašnieka uzņēmējsabiedrības gada parskats.

Uzņēmumu gada parskatu iesniegšanas termiņi tapat noteikti LR likuma “Par uzņēmumu gada parskatiem”. Gada parskats iesniedzams nodokļu inspekcija un LR Uzņēmumu reģistra:

Ne vēlak ka mēnesi pēc apstiprinašanas un ne vēlak ka četrus mēnešus pēc parskata gada noslēguma – parastiem uzņēmumiem;

Ne vēlak ka mēnesi pēc apstiprinašanas un ne vēlak ka septiņus mēnešus pēc parskata gada noslēguma – koncerniem, mates uzņēmumiem, kuri sastada konsolidētu parskatu, un lieluzņēmumiem.

Par lieluzņēmumiem uzskatami uzņēmumi, kuru parskata gada radītaji parsniedz divus no sekojošiem radītajiem:

Bilances summa parskata datuma – 1000 000 latu;

Neto apgrozījums gada – 2400 000 latu;

Darbinieku vidējais skaits gada – 250 cilvēki.

Saskaņa ar LR likumu “Par uzņēmumu gada parskatiem”, obligati publicējami oficialaja LR avīzē “Latvijas Vēstnesis”:

lieluzņēmumu,

koncernu un mates uzņēmumu, kuri sastada konsolidēto parskatu, gada parskati



Latvijas gramatvedības standarta Nr.2 „Naudas plūsmas parskats” 3. pielikums



loading...







Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 3308
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site