Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Darba aizsardzības un drošības organizacija

dažādi

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

Vadības katedra



 DABAS UN DARBA AIZSARDZĪBA

Studiju darbs

 Darba aizsardzības un drošības organizacija

 

ievads

Darba aizsardzībai un drošībai ir ļoti liela nozīme uzņēmuma veiksmīgai darbībai un darbinieku drošībai. Neievērojot darba drošības noteikumus var notikt dažadi nelaimes gadījumi, kuriem var būt dažadas nepatīkamas sekas. Lai iespējami samazinatu nelaimes gadījumus un darba drošības parkapumus veic darbinieku instruēšanu par darba drošību, ka arī notiek darba drošības noteikumu ievērošanas parbaudes.

Darba mērķis:

1.      Iepazīties ar darba aizsardzību;

2.      Iepazīties ar sieviešu un jauniešu līdz 18 gadiem darba aizsardzību;

3.      Iepazīties ar nelaimes gadījumu izmeklēšanu unuzskaiti.


DARBA AIZSARDZĪBA

Darba aizsardzības attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju regulē darba likumu kodekss.

Likums par darba aizsardzību nosaka personu loku, uz kuram attiecas instruktažas, instruktažu veidus, darbinieku instruēšanas un instruktažu reģistrēšanas kartību, ka arī darba drošības instrukciju izstradi uzņēmuma.

Darba drošības instruktažu mērķis ir sniegt darbiniekiem nepieciešamas zinašanas par darba drošības instrukciju prasībam, darba metodēm un paņēmieniem, lai garantētu drošu darba veikšanu, veselībai bīstamo vai kaitīgo darba vides faktoru ietekmes novēršanu un darbinieku darba spēju saglabašanu darba procesa.

[3]

Darba drošības instrukcijam ir pakļauti pilnīgi visi darbinieki neatkarīgi no izglītības un ieņemama amata, un par visu darbinieku instruktažu atbild uzņēmuma vadītajs.

Darba drošības instruktažas iedala divas grupas – ievadinstruktaža un instruktaža darba vietas.

Uzņēmuma ievadinstruktažu veic ar uzņēmuma vadītaja rīkojumu nozīmēts cilvēks.,. bet instruktažu darba vieta veic tiešais darba vadītajs. Instruktažas veic individuali vai darbinieku grupai. Pēc instruktažam parbaudot darbinieku zinašanas un par instruktažu veikšanu izdara ierakstus instruktažu reģistracijas žurnalos, apstiprinot tos ar parakstu.

Ievadinstruktaža

Ievadinstruktaža ir darbinieka iepazīstinašana ar uzņēmuma darba organizacijas un darba drošības pamatjautajumiem. Ievadinstruktaža darbiniekus iepazīstina ar uzņēmuma visparējo darbības specifiku un galvenajam darba aizsardzības pamatnostadnēm uzņēmuma, ka arī atbildību par darba drošības noteikumu neievērošanu.

Veicot ievadinstruktažu darbiniekus iepazīstina ar uzņēmuma  esošiem  veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktoriem; kolektīviem darba aizsardzības līdzekļiem un drošības zīmēm; visparējam darba higiēnas prasībam; ugunsdrošības prasībam; pirmas  palīdzības  sniegšanu;  darbinieku  rīcība,  ja ir noticis nelaimes gadījums darba; uzņēmuma iekšējas kartības noteikumu pamatprasībam.

[3]

Instruktaža darba vieta

Instruktaža darba vieta ir darbinieka iepazīstinašana ar konkrētam darba veidam raksturīgiem darba drošības jautajumiem, izmantojot uzskates līdzekļus un praktiski paradot drošas darba metodes un paņēmienus, iepazīstina darbinieku ar attiecīgam darba drošības instrukcijam.

[3]

Darba drošības instruktažas darba vieta ir javeic jaunam darbiniekam sakot darbu, mainoties darba specifikai, izstradajot jaunu darba drošība instrukciju, darbiniekiem kuri norīkoti citu darbu veikšanai.

Darbinieku instruktaža par darba drošības noteikumiem janodrošina ne retak ka reizi gada, bet  darbos ar bīstamam iekartam un paaugstinatas bīstamības darbos -ne retak ka reizi sešos mēnešos. Ja ir noticis nelaimes gadījums būtu nepieciešams veikt atkartotu darbinieku instruktažu darba vieta.

Darba drošības instrukciju izstrade

Par darba drošības instrukciju izstradi atbild uzņēmuma vadītajs. Darba drošības  instrukcijas  izstrada  konkrēto  darbu  vai darba veidu veikšanai. Uzņēmuma  vadītajs apstiprina izstradajamo instrukciju sarakstu, saskaņojot to  ar  Valsts  darba  inspekciju, ka arī apstiprina izstradatas instrukcijas.

Darba drošības instrukcijas jaizstrada, ņemot vēra darba vides riska

faktorus un pamatojoties uz darba  drošību  reglamentējošiem  normatīvajiem  aktiem  (likumiem, normatīviem, standartiem u.c.);

Darba  drošības  instrukcijas prasībam jabūt neparprotami saprotamam un piemērojamam.

Darba drošības instrukcijas precizējamas vai parstradajamas, ja spēka stajušies  jauni  darba  drošību  reglamentējoši normatīvie akti; mainījies tehnoloģiskais process, iekartas, lietojamie materiali; konstatētas instrukciju nepilnības.

[3]

Darba drošības noteikumu ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija.

Atbildība par noteikumu neievērošanu

Uzņēmuma vadītaji un personas, kuras parkapušas šo noteikumu prasības, ir atbildīgas likuma noteiktaja kartība.

Darbinieki par darba drošības instrukciju prasību neievērošanu ir atbildīgi likuma noteiktaja kartība.


sieviešu un jauniešu darba aizsardzība



Latvijas Republikas darba likumu kodekss nosaka darbus kuros ir aizliegts nodarbinat sievietes un jauniešus jaunakus par 18 gadiem.

Sievietes ir aizliegts nodarbinat smagos darbos un darbos ar kaitīgiem darba apstakļiem.

Smaguma parnēsašanas vai parvietošanas normas sievietēm

1. Maksimali pieļaujama viena paņēmiena parvietojama un paceļama smaguma norma:

1.1. veicot pastavīgu darbu maiņas laika, - 10 kilogramu;

1.2. paceļot smagumu vairak neka 1,5 m augstuma, - 10 kilogramu;

1.3. smaguma celšana un parvietošana, ja darbs tiek veikts pamīšu ar citiem darba veidiem - 15 kilogramu.

2. Smaguma  parvietošana,  izmantojot  ratiņus vai konteinerus, pielikta

spēka lielums nedrīkst parsniegt 15 kilogramu.

3. Maiņas laika kopēja pieļaujama smaguma parnēsašanas vai parvietošanas norma nedrīkst parsniegt - 2500 kilogramu.

Piezīme. Noteiktaja  parvietojama  un paceļama smaguma norma ir ietverts arī taras un iesaiņojuma svars.

[6]

Darba likumu kodekss aizliedz iesaistīt nakts darbos, virsstundu darba, darba brīvdienas un sūtīt komandējumos grūtnieces, ka arī sievietes, kuram ir bērni līdz triju gadu vecumam. Ka arī ierobežo sieviešu sūtīšanu komandējumos un iesaistīšanu virsstundu darbos ja viņam ir bērni līdz 14 gadu vecumam.

Likums nosaka ļoti daudz dažadas priekšrocības sievietēm grūtniecēm un sievietēm bērnu kopšanas atvaļinajuma laika vai audzinot bērnus līdz trīs gadu vecumam.

Personas, kas jaunaks par 18 gadiem , aizliegts nodarbinat smagos darbos un darbos ar jauniešu veselībai un tikumībai kaitīgiem  un bīstamiem darba apstakļiem.

[2]

Smaguma parnēsašanas vai parvietošanas normas jauniešiem

1.      Jauniešus vecuma no 16 līdz 18 gadiem nedrīkst iesaistīt ar pastavīgu smaguma parnēsašanu vai parvietošanu saistīto darbu veidos, kuros parvietojamais smagums parsniedz: jauniešiem - 10 kilogramu, jaunietēm – 4 kilogramus.

2.      Normam  atbilstoša smaguma parnēsašana vai parvietošana no 16 līdz 18 gadu veciem  abu  dzimumu jauniešiem tiek atļauta tikai tados gadījumos, ja tas ir tieši saistītas ar profesionalo darbu un ilgst ne vairak ka trešdaļu no darba laika.

3.      Jauniešus vecuma no 15 līdz 16 gadiem nedrīkst iesaistīt ar pastavīgu smaguma parnēsašanu vai parvietošanu saistīto darbu veidos, kuros parvietojamais smagums  parsniedz: jauniešiem - 4 kilogramus, jaunietēm – 2 kilogramus.

4.      Normam (jauniešiem - 4 kilogrami, jaunietēm - 2 kilogrami) atbilstoša smaguma parnēsašana vai parvietošana jauniešiem vecuma no 13 līdz 15 gadiem tiek atļauta  tikai  izņēmuma gadījumos - ar regulariem partraukumiem darba un saskaņa ar sanitaras uzraudzības iestažu noradījumiem.

[6]

Darba likumu kodekss nosaka darbiniekiem, kas jaunaki par 18 gadiem saīsinato darba dienu un par šo saīsinato darba dienu saņemot attiecīgi mazaku atalgojumu, bet ne mazaku par noteikto minimalo algu. Ka arī nosaka iespēju ikgadējo atvaļinajumu izmantot vasara, vai jebkura cita gada laika pēc darbinieka vēlēšanas. Jauniešus jaunakus par 18 gadiem aizliegt nodarbinat nakts darbos un virsstundu darbos.


nelaimes gadījumi darba, to izmeklēšana un reģistracija

 Ir pieņemti noteikumi par nelaimes gadījumu darba izmeklēšanu un uzskaites kartību. Šie noteikumi nosaka, ka visi darba notikušie nelaimes gadījumi ir jaizmeklē un jareģistrē, bet tie neattiecas uz Iekšlietu ministrijas pakļautība esošajiem darbiniekiem.

Nelaimes gadījumu izmeklēšanai un uzskaitei ir vairaki mērķi:

ü      noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus, lai turpmak tos novērstu;

ü      noformēt  nepieciešamos dokumentus, lai nodrošinatu darbiniekam vai darbinieka (pēc  viņa naves) apgadība bijušajam personam normatīvajos aktos paredzētas socialas garantijas;

ü      noteikt personas, kuras pieļavušas darba aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu parkapumus, kas izraisīja nelaimes gadījumu.

[5]

Visi nelaimes gadījumi, kas saistīti ar darbu ir jaizmeklē, izmeklēšanas izdevumus sedz darba devējs.

Ja nelaimes gadījums ir noticis arvalstīs, tad nelaimes gadījumu apliecinošais dokuments pielīdzinams izmeklēšanas aktam, pie nosacījuma, ka ir ievēroti sekojoši noteikumi – dokuments neparprotami apliecina nelaimes gadījumu, pievienots notariali apstiprinats latviskais tulkojums, darbinieks ar kuru ir noticis nelaimes gadījums ir ievērojis starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus.

Nelaimes gadījumus, kas notikuši ar arvalstu darba devēja darbinieku, kurš darba  devēja  uzdevuma  nodarbinats  Latvija, izmeklē saskaņa ar šiem noteikumiem vai starpvalstu līgumiem.

[5]

Nelaimes gadījuma izmeklēšana

Nelaimes gadījumus darba vietas izmeklē speciala komisija, kuru izveido ar darba devēja rakstisku rīkojumu. Ja nelaimes gadījums noticis pie darba devēja, kas nodarbina mazak par pieciem darbiniekiem, to izmeklē inspekcijas amatpersona kopīgi ar darba devēja pilnvarotu personu. Komisija sastav no darba devēja pilnvarotas personas, specialista darba aizsardzības jautajumos un darbinieku uzticamas personas, ja nepieciešams pieaicina citus specialistus.

Par nelaimes gadījumu nekavējoties ir jaziņo darba devējam vai tiešajam darba vadītajam un jasniedz pirma palīdzība cietušajam, ja nepieciešams nogadajot to slimnīca. Notikuma vietu līdz komisijas  darba  sakumam  saglaba  neskartu,  ja  tas  neapdraud citu cilvēku dzīvību  vai  vidi, neizraisa avariju, ugunsgrēku un netraucē darba procesu. Nelaimes gadījuma izmeklēšana ir jauzsak nekavējoties un par notikušo ir jasastada akts. Aktu sastada četros eksemplaros – pirmais eksemplars ar izmeklēšanas materialiem darba devējam, pa vienam eksemplaram darba ņēmējam, Valsts socialas apdrošinašanas nodaļai un inspekcijai. Nelaimes gadījumu izmeklē, ja darbinieka darba spēju zudums ir ilgaks par vienu dienu vai ir iestajusies darbinieka nave. Vai pēc nelaimes gadījuma darbinieks uz laiku japarceļ cita darba.

Darba devējs informē darbinieku par tiesībam uz apdrošinašanas atlīdzību.

Nelaimes gadījumiem veic specialu izmeklēšanu pie nosacījuma, ja iestajusies viena vai vairaku darbinieku nave, darbiniekam konstatēti smagi vai vidēji smagi miesas bojajumi; cietuši  divi  vai vairak darbinieku neatkarīgi no miesas bojajumu smaguma pakapes.




Specialo izmeklēšanu veic:

ü      inspekcijas  amatpersona,  kura  pieaicina darba devēja pilnvarotu personu, darbinieku  vai  darbinieku  arodu organizacijas galveno uzticības personu vai  uzticības personu, ka arī attiecīgus specialistus, ja nelaimes gadījums ir  izraisījis  darbinieka  navi,  smagus vai vidēji smagus miesas bojajumus vai  nelaimes  gadījuma  ir  cietuši  divi  vai vairak darbinieku neatkarīgi no miesas bojajumu smaguma pakapes;

ü      inspekcijas izveidota specialas izmeklēšanas komisija, ja nelaimes gadījums ir izraisījis divu vai vairaku darbinieku navi.

[5]

Specialo izmeklēšanu veic 15 dienu laika no nelaimes gadījuma notikšanas brīža, ja nepieciešams šo termiņu var pagarinat.

Pēc  specialas  izmeklēšanas pabeigšanas inspekcijas amatpersona vai specialas izmeklēšanas  komisija,  pamatojoties  uz  izmeklēšana iegūtajiem materialiem, sastada aktu vai atzinumu piecos eksemplaros.

 Nelaimes gadījumu uzskaite

Nelaimes gadījumus, par kuriem sastadīts akts vai atzinums, darba devējs, kura darbinieks ir cietis (gajis boja) nelaimes gadījuma, uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumu darba reģistracijas žurnala .

Nelaimes gadījumi, par kuriem ir sastadīts akts vai atzinums, tiek reģistrēti inspekcija.

Arvalstī notikušo nelaimes gadījumu inspekcija reģistrē pēc tam, kad darbinieks vai persona, kura parstav viņa intereses, uzrada nepieciešamos dokumentus.

 [5]

Darba drošības noteikumu ievērošanu uzrauga inspekcija. Par šo noteikumu parkapumiem personas saucamas pie likumos noteiktas atbildības.


secinajumi

ü      Darba drošība un aizsardzības noteikumus ir jaievēro visiem darba devējiem un ņēmējiem.

ü      Sakot jebkuru jaunu darbu vai mainoties darba specifikai ir javeic darba drošība instruktažas.

ü      Japlano darbiniekiem regularas darba drošības instrukcijas.

ü      Sieviešu un jauniešu darba līdz 18 gadiem ir paredzēti daudzi atvieglojumi un priekšrocības, bet reali tas tomēr ta nenotiek.

ü      Jebkurš nelaimes gadījums darba ir rūpīgi jaizmeklē un jareģistrē specialos žurnalos.

ü      Kaut arī sakot darbu ir paredzētas ievadinstruktažas, tas tomēr notiek ļoti formali, galvenais lai būtu paraksts. Notiekot nelaimes gadījumam darba devējs var pateikt “bet šeit ir paraksts, tatad zinaji pats vainīgas, neievēroji noteikumus.” Kaut reali daudzi darbinieki vispar nezina par ko parakstas.

ü     


izmantota literatūra

1.      LR Civillikums

2.      LR Darba likumu kodekss: Ar grozījumiem līdz 1997. gada 13. martam

3.      LR 1993. gada 4. maija likums “Par  darba aizsardzību”.

4.      LM rīkojums 14.07.1997., Nr. 252 “Par darba drošības instruktažam”.

5.      LR MK noteikumi 22.12.1998. Nr.470 “Nelaimes gadījumu darba izmeklēšanas un uzskaites kartība”.

6.      LR MK lēmums 24.07.1992. Nr.289. “Par smaguma parnēsašanas vai parvietošanas normam sievietēm un jauniešiem”.

7.      Lr MK lēmums 24.07.1992. Nr.291. “Par darbiem, kuros aizliegts nodarbinat skolu audzēkņus vecuma līdz piecpadsmit gadiem”.

8.      LR MK noteikumi Nr. 50 16.02.1999.. “Obligatas socialas apdrošinašanas pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībam apdrošinašanas atlīdzības piešķiršanas un apreiķinašanas kartība”.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1304
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site