Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

NodokĻi un nodevas

ekonomiku

+ Font mai mare | - Font mai mic






DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Rīgas Tehniska universitate

Ventspils macību centrs

Inženierekonomikas fakultate


KONTROLDARBS

priekšmeta

NODOKĻI UN NODEVAS

Ievads.

         Latvijas Republikas valsts budžetu veido ieņēmumi, kurus sastada saņemtie nodokļi, valsts un pašvaldības nodevas un citi maksajumi. Lai labak un perfektak funkcionētu nodokļu un nodevu sistēma, tai ir jabūt ekonomiski efektīvai, jo nodokļiem ir pēc iespējas vairak un izdevīgak jasakrīt ar tautsaimniecības interesēm, tada veida stimulējot kapitala veidošanos, sistēmas uzbūvei ir jabūt viegli un lēti parvaldamai, lai novērstu nodokļu nemaksašanu un mazak izmaksatu nodokļu iekasēšana. Tapat sistēmai ir jabūt elastīgai, tai atri ir jareaģē uz ekonomisko apstakļu izmaiņam un japielagojas ekonomikas attīstības tendencēm. Nodokļu sistēmai ir jabūt objektīvai, korektai, savukart politiķu uzdevums ir veidot elastīgu, godīgu, efektīvu un vienkaršu nodokļu sistēmu, lai mēs – nodokļu maksataji varētu zinat, par ko un kadi nodokļi mums ir jamaksa.

Nodevas un nodokļi.

         Nodevas un nodokļi tiek uzlikti un tie ir japilda pēc Ministru kabineta noteikumiem vai Saeimas likumiem. Savukart atbilstoši tiem Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrada un apstiprina metodiku, pēc kadas aprēķinas tos. Nodevas tiek iedalītas divas kategorijas:

  1. valsts nodeva – obligats maksajums valsts budžeta (pamatbudžeta vai specialajos budžetos) vai šaja likuma noteiktajos gadījumos pašvaldības budžeta ka atlīdzība par nodrošinajumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, ka arī likumos paredzētiem specialiem mērķiem.
  2. pašvaldības nodeva – obligats maksajums pašvaldības budžeta vai specialaja budžeta šaja likuma paredzētajiem mērķiem vai maksa par pašvaldības domes (padomes) iestažu sniegtajiem pakalpojumiem.

Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņa ar likumiem šadiem objektiem: ostas un kuģošanas nodevas, transportlīdzekļu ikgadēja nodeva, izložu un azartspēļu nodeva, nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos, utt. Savukart pašvaldības nodevas objekti ir: atpūtnieku un tūristu uzņemšana, tirdzniecība publiskas vietas, visu veidu dzīvnieku turēšana, pašvaldību simboliku izmantošana, utt. Ir noteikts, ka valsts nodevas iemaksa valsts budžeta, savukart valsts nodevas, kuras iekasē pilsētu vai pagastu pašvaldības vai to dzimtsarakstu nodaļas, iemaksajamas pašvaldību budžetos, un arī pašvaldību nodevas tiek iemaksatas attiecīgo pašvaldību budžetos.  

         Likuma par “Nodokļiem un nodevam” nodoklis ir definēts ka noteikts obligats maksajums valsts budžeta vai pašvaldību budžetos (pamatbudžeta vai specialajos budžetos), kas nav maksajums par noteiktas preces iegadi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksajums. Nodokļu maksataji ir rezidenti (iekšzemes nodokļu maksataji) un nerezidenti (arvalstu nodokļu maksataji). VID informē, ka  administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2001.gada valsts budžeta bija iekasēti Ls 1445,92 milj. apmēra, kas ir par Ls 81,42 milj. jeb 5,9 % vairak neka 2000.gada. Svarīgakie nodokļu ieņēmumus ietekmējošie faktori bija pastavīgs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, Latvijas rūpniecības apjomu pieaugums, tautsaimniecības nozaru darījumu apjomu palielinašanas, arvalstu uzņēmumu pieaugoša vēlme ieguldīt līdzekļus uzņēmējdarbība Latvija, ka arī nodokļu administrēšanas procesa pilnveidošana.

         Latvijas Republikas nodokļu sisitēma ir iedalīta deviņas kategorijas:

  1. Pievienotas vērtības nodoklis (PVN) – ar šo nodokli apliek visu apliekamo darījumu vērtību, kurus iekšzemē veikusi ar  nodokli apliekama persona. Ar PVN apliekamie darījumi ir preču piegade, pakalpojumu sniegšana, preču imports un pašpatēriņš. PVN ieņēmumi 2001.gada bija Ls 350,57 milj., kas par Ls 12,7 milj. jeb 3,76 % ir vairak neka bija 2000.gada. Lielakais īpatsvars kopējos PVN ieņēmumos bija vairumtirdzniecībai, un tas sastadīja Ls 105,59 milj. jeb 24,9 %. VID informē, ka šī darbības sfēra ir arī viena no nedaudzajam, kura relatīvi līdzīgs pieaugums salīdzinot ar 2000.gadu ir gan nodokļu ieņēmumiem, gan arī veikto darījumu apjomam.
  2. Uzņēmuma ienakuma nodoklis – šo nodokli maksa visi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskas un reliģiskas organizacijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuri gūst ienakumus no saimnieciskas darbības. Persona, kura gūst ienakumus mūsu valstī, ir apliekams ar uzņēmuma ienakuma nodokli. Uzņēmuma ienakuma nodokļa ieņēmumi 2001.gada bija Ls 98,42 milj., kas ir par Ls 0,37 milj. jeb 0,4 % vairak neka planots un par Ls 24,7 milj. jeb 33,5 5 vairak neka 2000.gada.
  3. Iedzīvotaja ienakuma nodoklis – nodoklis, ar ko apliek fiziskas personas gūtos ienakumus, un tas sastav no algas nodokļa, ko par darba ņēmēja gūtajiem ienakumiem aprēķina un maksa darba devējs, no patentmaksas, kas ir pašvaldību noteikts avansa maksajums par atsevišķu veidu saimnieciskas darbības veikšanu un no nodokļa par ienakumiem no uzņēmējdarbības, ja tie nav uzņēmuma ienakuma nodokļa objekts, no individuala darba, no īpašuma un citiem avotiem. Iedzīvotaja ienakuma nodokļa ieņēmumi 2001.gada bija Ls 284,8 milj., kas ir par Ls 0,03 milj. jeb 0,01 % vairak neka planots un par Ls 23,47 milj. jeb 8,98 % vairak neka 2000.gada. Iedzīvotaju ienakuma nodokli ietekmē dažadas likumdošanas maiņas, vistiešak likuma normu maiņas maksajumiem, kuru apliekama baze ir arī baze iedzīvotaju ienakuma nodokļa maksajuma aprēķinašanai. Sakara ar ekonomisko situaciju un pieaugošajiem izdevumiem medicīniskajai aprūpei un izglītībai, ir pieaugusi iedzīvotaju interese un informētība par iespējam daļu samaksata nodokļa saņemt atpakaļ, iesniedzot gada nodokļa dekleraciju un pamatotas kompensējamo izdevumu maksajumu kvītis. Nodokļu administracija 2001.gada ir atmaksajusi nodokli Ls 2,27 milj. apjoma, kas ir par Ls 0,58 milj. jeb 24,51 % vairak neka 2000.gada.
  4. Akcīzes nodoklis – šo nodokli maksa personas (juridiskas vai fiziskas) vai arī ar līgumu saistītas minēto personu grupas, kas ieved akcīzes preces Latvijas Republikas muitas teritorija izlaišanai brīvam apgrozījumam. Ka arī šo nodokli vēl maksa akcīzes preču ražotnes turētaji. Ieņēmumi (ieskaitot summas, kas parskaitītas specialajam budžetam) 2001.gada bija Ls 160,97 milj., kas nesasniedz 2000.gada ieņēmumus par  Ls 3,07 milj. jeb 1,87 %.  Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra salīdzinot ar 2000.gadu nav būtiski mainījusies. Joprojam lielako ieņēmumu daļu sastada nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem. 2001.gada akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem samazinajas. Ir arī sarukusi ieņēmuma daļa no alkoholiskajiem dzērieniem un alus un palielinajies ieņēmumu īpatsvars par tabakas izstradajumiem un parējam akcīzes precēm.
  5. Dabas resursu nodoklis – ša nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesarņošanu, samazinat vidi piesarņojušas produkcijas ražošanu un realizaciju, veicinat jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesarņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecība, ka arī veidot vides aizsardzības pasakumu finansialo nodrošinajumu. 2001.gada ir iekasēts Ls 10,44 milj. apmēra, kas ir par Ls 338,8 tūkst. jeb 3,35 % vairak neka 2000.gada. Specialajos budžetos no iekasētas summas parskatīti Ls 9940,1 tūkst., taja skaita valsts vides veselības fonda Ls 8143,1 tūkst. un pašvaldību budžetos Ls 1797 tūkst.
  6. Nekustama īpašuma nodoklis – ar šo nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas valsts teritorija un kuras nevar parvietot no vienas vietas uz citu, ka arī tas arēji nebojajot. Par tadiem objektiem tiek uzskatīti: būves, ēkas, zemes. Nodoklis tiek izmaksats ta pagasta vai pilsētas pašvaldības budžeta, kuras administratīvaja teritorija atrodas nekustamais īpašums (zeme vai ēkas) vai ta daļa, un tas tiekizlietots atbilstoši pašvaldības vajadzībam.
  7. Muitas nodoklis – Latvijas Republikas muitas teritorija preces un citus priekšmetus apliek ar šo nodokli un nodokli noteikta kartība valsts budžeta iemaksa fiziskas un juridiskas personas, kas ieved Latvija vai izved no tas preces vai citus priekšmetus. Muitas nodokļa ieņēmumi 2001.gada bija Ls 15,34 milj..
  8. Izložu un azartspēļu nodoklis – ar šo nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētajs (uzņēmējsabiedrība), azartspēļu norises vieta un spēļu iekartas. Ar izložu nodokli apliekamais objekts ir ieņēmumi no biļešu realizacijas. Ieņēmumi 2001.gada bija Ls 5054 tūkst.
  9. Socialais nodoklis -  obligats maksajums, kas rada socialu apdrošinatas personas tiesības uz šadiem pakalpojumiem: vecuma pensiju, invaliditates pensiju, apgadnieka zaudējuma pensiju, slimības pabalstu, maternitates pabalstu, apbedīšasnas pabalstu un maksajumiem bezdarba gadījuma. 2001.gada bija iekasēts Ls 484,06 milj. apmēra (t.sk. sociala nodokļa paradi Ls 3,85 milj.). lai arī 2001.gada par 1 % tika samzinata darba devējiem maksajama socialas apdrošinašanas iemaksu likme, šo maksajumu ieņēmumi parsniedz 2000.gada ieņēmumus par ls 17,8 milj. jeb 3,82 %. Lais ekmētu šo visu nodokļu veiksmīgu ritēšanu uz priekšu, tad mums maksatajiem un nodokļu administracijai ir jabūt savstarpēji godīgiem un japanak lai ši sistēma naktu visiem tikai par labu.

Uzdevumu kur ir jarisina uzņēmuma ienakuma nodokļa summa un gūta ienakuma apjomu, es izmantošu uzņēmuma ienakuma nodokli, nekustama īpašuma nodokli un dabas resursu nodokli.



Uzdevuma aprēķins.

I  Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins (taksacijas periods 1 ceturksnis), Pamatlīdzekļu (PL) gada vidēja vērtība uz 01.01.2002. ir 20 000 Ls. Pēc dotas PL struktūras, sadalījums ir šads:

1.      kategorija 8000 Ls (40% nokopējas vērtības)

2.      kategorija 2000 Ls (10% no kopējas vērtības)

3.      kategorija 4000 Ls (20% no kopējas vērtības)

4.      kategorija 6000 Ls (30% no kopējas vērtības)

PL nolietojuma aprēķins: (katrai kategorijai ir noteikta sava gada amortizacias likme, attiecīgi 5; 10; 35; 20%.)

1.kategorija   8000Ls + iegadatas ēkas summa 10 000Ls  x (5% x 2) = 1800 Ls

                      18000 : 12(mēnešiem) x 3 (ceturksnis) = 450 Ls (iegadata ēka tika iekļauta, jo pēc   

                      likuma PL  sadalījuma ēka, būves un ilggadīgie stadījumi tiek iekļauti 1.kategorija. 

                      Procentu likme ir noteikta ar likumu un jadubulto).

2.kategorija   2000 Ls x (10% x 2) = 400 Ls

                      400 : 12 x 3 = 100 Ls

3.kategorija   4000 Ls x (35% x 2) = 2800 Ls

                      2800 : 12 x 3 = 700 Ls

4.kategorija   6000 x (20% x 2) = 2400 Ls

                     2400 : 12 x 3 = 600 Ls

Kopa PL nolietojuma summa sastada 1850 Ls. PL nolietojums bez ēkas iekļaušanas ir 1600 Ls

II  Nekustama īpašuma nodokļa aprēķins – darzkopības sabiedrības “Plūme” atrodas Bauskas rajona Iecavas pagasta un aizņem 12,8 ha. Lai aprēķinatu nekustama īpašuma nodokli, ir jaaprēķina zemes nodoklis un īpašuma nodoklis.

1.Zemes nodoklis –

12,8 ha parveidojot uz kvadratmetriem = 128 000 m2. Zemes kadastrala paraugvērtība ir 0,097 Ls uz 1 m2. 128 000 x 0.097 = 12416 Ls. Ir dots, zemes nodoklis sastada 1,5% apmēra no zemes kadastralas vērtības. 128 000 x 1,5% = 186,24 Ls ( nodoklis gada). Uz 1.ceturksni zemes nodoklis sastada 46,56 Ls.




2.Īpašuma nodoklis –

1.kategorija bilances vērtība 1.ceturkšņa beigas = 8000 – 100 + 10 000 = 17900 Ls

1.kategorija bilances vērtība 2.ceturkšņa beigas = 8000 – 200 + 10 000 –125 = 17675 ls

1.kategorija bilances vērtība 3.ceturkšņa beigas = 8000 – 300 + 10 000 – 250 = 17450 Ls

1.kategorija bilances vērtība 4.ceturkšņa beigas = 8000 – 400 + 10 000 – 375 = 17225 Ls

Gada vidēja vērtība = (8000:2) + 17900 + 17675 + 17450 + (17225 : 2) = 65637,50 Ls

65637,50 : 4 = 16409.38 Ls

īpašuma nodoklis = 1,5% x 16409,38 = 246,14 Ls (nodoklis gada). Uz 1.ceturksni īpašuma nodoklis sastada 61,54 Ls

Nekustama īpašuma nodoklis ir zemes nodoklis + īpašuma nodoklis, 46,56 + 61,54 = 108,10 Ls

III Uzņēmuma ienakuma nodokļa summas aprēķins.

Preču un pakalpojumu kopējais apjoms sastadīja 100 000 Ls. No ša apjoma atņemot dabas resursu nodokļa virslimita maksajuma summu 4000 Ls, PL nolietojuma summu 1600 Ls un ražošanas izmaksas (bez PL nolietojumu) 85 000 Ls, iegūst peļņas vai zaudējuma apjomu pirms ienakuma nodokļa aprēķinašanas 9400 Ls. Koriģēto apliekamo ienakumu iegūst, ka pie 9400 Ls pieskaita PL nolietojumu 1600 Ls un dabas resursu summu 4000 Ls, pēc tam atņemot nekustama īpašuma nodokli 108,10 Ls un  PL nolietojumu ( ēkas summa iekļauta) 1850 Ls = 13041,90 Ls. 2002.gada uzņēmuma ienakuma nodokļa likme ir 22%.

Uzņēmuma ienakuma nodoklis pa 1.ceturksni ir 13041,90 x 22% = 2869,22 Ls

IV Gūta ienakuma apjoma aprēķins.

Darkopības sabiedrības 1.ceturkšņa ieņēmumi ir 100 000Ls. Atņemot visus izdevumus (ražošanas izmaksas 85 000 Ls, PL nolietojumu 1850 Ls, dabas resursu nodokli 4000 Ls, nekustama īpašuma nodokli 108,10 Ls un uzņēmuma ienakuma nodokli 2869,22 Ls), iegūst uzņēmuma ienakumu pirms nodoļiem 6280,78 Ls.

Secinajumi.

         Rakstot šo darbu par nodokļiem un nodevam, secinaju, ka šo sistēmu vadīšana un kontrolēšana ir diezgan sarežģīta. Izsekot līdzi visai maksašanas darbībai un aprēķinašanai nav vieglais darbs. Atbildībai ir jabūt ne tikai nodokļu administracijai par pareizu nodokļu un nodevu iekasēšanu, aprēķinašanu un godīgu darbību, bet arī nodokļu maksatajiem ir godīgi un noteikti termiņa jaapmaksa nodokļus un nodevas, ziņot par saviem ienakumiem, utt. Atliek tikai cerēt, ka savstarpēja sastrade un darbība būs vienlīdzīga un neviens netiks apvainots par nodokļu un nodevu neatbilstību sapratīgai darbībai.

 

Izmantota literatūra.

  1. Zvejnieks A., Nodokļi un nodevas, 1998,
  2. likums, Par nodokļiem un nodevam,
  3. internets, www.vid.gov.lv,VID datu informacija.

Kontroldarba pielikumi.

 

1.pielikums

2.pielikums.









Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1020
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site