Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Beļģija – Vacu kopiena

ģeogrāfija

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Beļģija – Vacu kopiena

Obligata izglītība. Saskaņa ar 1983. gada 29. jūnija likumu obligata izglītība ilgst 12 gadus, no 6 līdz 18 gadu vecumam.



Līdz 15 gadu vecumam bērniem japiedalas pilna laika izglītība, tas ir visu pamata izglītības laiku un vismaz pirmos divus vidējas izglītības gadus. Skolēniem, kuri nav pabeiguši pirmos divus vidējas izglītības gadus, japiedalas pilna laika izglītība līdz 16 gadiem. Tie, kuri nevēlas turpinat pilna laika izglītību līdz 18 gadiem, var pariet uz obligato nepilna laika izglītību, kas ilgst līdz 18 gadiem.

Nepilna laika obligato izglītību var iegūt īpašas iestadēs, nepilna laika studiju forma vai noteiktos kursos.

Pamatizglītība. Pamatizglītība aptver bērnus no sešu līdz 12 gadu vecumam. Ta ilgst sešu gadus un ir sadalīta trīs ciklos, katra garums ir divi gadi.

Galvenie pamatizglītības mērķi var tikt rezumēti šadi:

-          veicinat katra bērna personības attīstību, respektējot viņa identitati;

-          veicinat bērna integrēšanos sabiedrība;

-          palīdzēt bērnam apgūt zinašanas un prasmes;

-          parvarēt bērna nevienlīdzību attiecība pret skolu un izglītību.

Vacu kopiena saskaņa ar 1963. gada valodu likumu tiek īpaši risinatas franču minoritates problēmas: ir franču pamatskolas, kuras macību valoda ir franču, bet otra valoda ir vacu.

Pamatskolas izglītību piedava pamatskolas. Organizatoriski tas var būt:

-          neatkarīgas pamatskolas;

-          vidējas izglītības iestadēm piesaistītas pamatskolas;

-          pedagoģiskajiem institūtiem piesaistītas pamatskolas.

Pamatskolas ir visos izglītības tīklos.

Katra skola ir atbildīga organizatoriskajai struktūrai (kopiena, brīvas organizacijas un iestades vai citas valsts iestades), no kuras ta ir atkarīga. Nepastav iestašanas prasības. Izglītība ir par brīvu.

Saskaņa ar oficialiem pasakumiem zēnu un meiteņu vienado iespēju nodrošinašanai, pamatskolas tagad ir jauktas.

Klasēs skolēni parasti tiek sadalīti pēc vecuma. Apgabalos ar zemu iedzīvotaju blīvumu viena klasē var būt divu vecumu bērni (viens cikls) vai pat vairak.

Macības notiek piecas dienas nedēļa, no rītiem un pēcpusdienas, izņemot trešdienas pēcpusdienas, kopa 182 dienas gada. Nedēļa ir 28 stundas, katra 50 minūtes gara. Macību gads sakas 1. septembrī un beidzas 30. jūnija. Ir trīs galvenas brīvdienas: divas nedēļas Ziemassvētkos, divas nedēļas Lieldienas un astoņas nedēļas vasara, un katra semestrī vienas īslaicīgas brīvdienas.

Macību programma. Kopš 1971. gada pamatskolu dzīvē ir notikušas būtiskas reformas, un šīs reformas ir skarušas gan izglītības mērķus, gan metodes un macību saturu. Tomēr šī reforma nav skarusi visas pamatskolas, un samēra daudz skolu turpina lietot tradicionalas metodes.

Reformu mērķis galvenokart bija ieviest izglītība lielaku elastīgumu, ņemt vēra mazo bērnu atšķirīgos macīšanas veidus, piemērot izglītību apkartējas pasaules mainīgajam vajadzībam, cik vien iespējams respektēt katra bērna macīšanas atrumu un ritmu.

Macību programmas ir izveidotas tadas, lai veicinatu drīzak „instrumentalu zinašanu” (tadu ka valodas un matematikas visparēju parvaldīšanu) neka „faktisko zinašanu” apgūšanu.

Stundu saraksts aptver vacu valodu, franču valodu, dabas novērošanu (vēsturi, ģeografiju un zinatni), matematiku, reliģiju vai ētiku, fizisko audzinašanu, muzikalo izglītību, praktisko darbu un makslu, satiksmes drošību vai veselības macību.

Franču valodas apguve ir iespējam no pirma macību gada, bet obligata ta ir no treša macību gada.

Visiem skolēniem tiek macīti vieni un tie paši macību priekšmeti, ir tikai nelielas atšķirības.

Vērtēšana un kvalifikacija. Katrs skolotajs un skola ir pilnīgi atbildīgi par skolēnu novērtēšanas procesu. Vērtēšana ir sfēra, kura ir garantēta katra organizatoriska struktūra pastavošo likumu un noteikumu ietvaros var definēt tadu novērtēšanas tipu un metodes, ka arī rezultatu paziņošanas veidu, kadu vēlas.

Lai kontrolētu skolēnu zinašanu attīstību, macību gada laika skolotaji lieto nepartrauktu formatīvu novērtēšanu. Macību gada beigas skolotajs izdara rezumējošu zinašanu novērtēšanu un šim nolūkam var izmantot arī ieskaites. Skolotajs vai skolotaju kolektīvs, vai klases padome gada beigas novērtē gada darbu un ieskaišu (ja tas tiek izmantotas) rezultatus, lai izlemtu, vai atļaut vai neatļaut skolēnam pariet uz nakamo klasi. Vēra jaņem skolēna analītiskas prasmes, spēja domat neatkarīgi, kolektīvisma gars, tieksme stradat un stradat labi. Liecības regulari informē pašu skolēnu un viņa vecakus par ieskaišu rezultatiem, akadēmisko progresu, uzvedību klasē un personisko attīstību.

  Bērnam ir iespējams macīties viena klasē vairakus gadus, bet tikai retos gadījumos pamatskolas līmenī var atkartot macību gadu vairak neka vienu reizi. Skolēni, kuriem ir problēmas ar macībam, ar īpašu skolotaju palīdzību var saņemt specialu un individualu palīdzību.

Kad skolēni ir sekmīgi pabeiguši pamata izglītību, viņi saņem pamatizglītības atestatu. Skolas šo atestatu var piešķirt saskaņa ar likumu, bet var arī reģistrēt skolēnu kantona eksamenam (minimalais vecums: 11 gadiem japienak līdz attiecīga gada 31. decembrim). Šis atestats var tikt piešķirts arī katram, kurš sekmīgi pabeidzis vidusskolas pirmo gadu, vai profesionalas izglītības otro gadu, pat ja viņš nav to ieguvis pamatskola.

Skolēniem, kuriem ir grūtības ar macībam, pamata izglītības periods var būt septiņus, vai izņēmuma gadījumos pat astoņus gadus.

Vidēja izglītība. Vidēja izglītība līdzīgi pamatizglītībai ir iekļauta obligataja skolas perioda. Pilna laika izglītība var turpinaties līdz 18 gadu vecumam, vai arī līdz 15 vai 16 gadu vecumam, ja tai seko nepilna laika izglītība līdz 18 gadiem.




Vidēja izglītība var iekļauties divējadi:

-          pirmkart, pamatskolas atestats ļauj skolēniem automatiski tikt uzņemtiem vidēja izglītība. Ar noteiktiem nosacījumiem var uzņemt arī skolēnus, kuri ir pabeiguši pamatizglītības sešus gadus, bet nav saņēmuši atestatu.

-          otrkart, uzņemti tiek 12 gadus veci bērni, kuriem nav atestata.

Parasti skolas ir jaukta. Vidusskolas ir par brīvu. Tas var būt kopa ar pamatskolam. Klasēs skolēni tiek sadalīti pēc vecuma, un dažreiz pēc macību priekšmetiem. Dažas skolas skolēni klasēs tiek sadalīti pēc spējam. Ta ka viena klasē var macīties vairakas reizes, dažreiz klasē ir skolēni no dažadam vecuma grupam.

Vidusskola katru nedēļu ir 32 macību stundas, katra stunda 50 minūtes gara. Ja macību procesa tiek apgūtas praktiskas iemaņas, kas ir daļa no profesionalas izglītības, nedēļa var būt 34 vai pat 36 stundas. Macību gads ir organizēts tapat ka pamatizglītība

Skolēni

Skolotaji

Skolas

Kopienas skolas

1300

101

10

Provinces skolas

-

-

-

Komūnas skolas

2990

294

51

„Brīvas” skolas

661

64

5

(statistika par 1991./92. m.g.)

  








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 889
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site