Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Biznasa plans

vadība

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Rīgas Jaņa Poruka vidusskola



“Biznasa plans”

Ievads

                .

Sava kursa darba esmu izvēlējies rakstīt par A/S Cēsu gaļas kombinatu “RUKS”. Gaļas parstrade Latvija pēdējos gados paplašinas ļoti strauji. Katru gadu tiek atvērti jauni veikali un tirdzniecības vietas, tas notiek tapēc ka ir pieprasījums pēc gaļas izstradajumiem. Pieaug pieprasījums pēc lētas produkcijas. Lielajiem gaļas parstradatajiem ir aizvien grūtak, jo ir ļoti daudz mazu gaļas ražotaju. Lai uzņēmumi varētu izturēt šo konkurences cīņu un nebankrotētu, tiem jastrada pēc jaunakam metodēm, japēta tirgus, respektīvi javeic marketinga darbs uzņēmuma.

Efektīva marketinga planošana ir visam pamata. Tikai pati marketinga plana sastadīšana negarantē vēl nekadus pasakumus, jo plans var nebūt kartīgi apdomats vai arī tikt vaji īstenots. Šadu iemeslu dēļ uzņēmums, kas planošanai veltījis ļoti daudz laika, var tomēr negūt panakumus.

Marketinga planošana ir loģiska secība sakartoti uzņēmuma darbības pasakumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi

Mana darba mērķis ir izpētīt marketinga darbu sabiedrība un dot ieteikumus šī darba organizacijai un marketinga plana sastadīšanai.

Sabiedrības mērķis ir gūt peļņu un nodrošinat talaku attīstību, sekmēt materialo un socialo vajadzību apmierinašanu.

Šaja darba tiek izmantota informacija, kas gūta sabiedrība.

1.   Uzņēmuma raksturojums

1.1.       Uzņēmuma struktūra

Statūti un attīstības stratēģija.

A/S “RUKS”  dibinataji ir 74 fiziskas un juridiskas personas.

Sabiedrības galvenie darbības virzieni ir:

·        Lauksaimniecības produkcijas ražošana, iepirkšana, uzglabašana, parstradašana un realizacija;

·        Sabiedriska ēdinašana;

·        Arēja tirdzniecība un starpniecība;

·        Plaša patēriņa preču ražošana un realizacija;

·        Finansu, kredīta, kapitala ieguldīšanas operacijas, operacijas ar vērtspapīriem, līzings, marketinga darbība;

·        Cita veida saimnieciska un finansiala darbība, kas saistīta ar augstakminēto.

Sabiedrības darbības termiņš nav ierobežots.

Sabiedrības organizatoriska struktūra.

            Augstaka sabiedrības parvaldes institūcija ir akcionaru pilnsapulce. Tiek sasauktas kartējas un arkartas pilnsapulces.

            Kartējas pilnsapulces sasauc Valde ik gadu ne retak ka 4 mēnešus pēc saimnieciska darbības gada beigam.

            Arkartas pilnsapulci sasauc Valde vai nu pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to rakstiski pieprasa Padome, Revidents vai akcionari, kas kopa parstav ne mazak ka vienu desmito daļu no sabiedrības apmaksata pamatkapitala.

Padome.

            Padome ir akcionaru ievēlēta institūcija, kas sastav no 5 padomes locekļiem un 1 padomes locekļa kandidata.

Padomes galvenas funkcijas ir:

·        Akcionaru interešu parstavēšana akcionaru pilnsapulču starplaikos;

·        Valdes darbības kontrole;

·        Valdes iesniegto izdevumu budžetu parbaude un to iesniegšana pilnsapulcei apstiprinašanai kopa ar Padomes atsauksmi;

·        Sabiedrības gada parskatu un Valdes priekšlikumu par peļņas sadali parbaude;

·        Sabiedrības parstavēšana tiesa visas Sabiedrības celtajas prasības pret Valdes locekļiem, ka arī Valdes celtajas prasības pret Sabiedrību;

·        Visu jautajumu, kas ir pilnsapulces kompetencē vai, kas pēc Valdes vai Padomes locekļu ierosinajuma ir ieteikti apstiprinašanai pilnsapulcē, iepriekšēja izskatīšana un atzinumu sniegšana par tiem.

Valde.

            Valde ir Sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada Sabiedrības darbību, kas sastav no 3 valdes locekļiem (valdes priekšsēdētajs, valdes priekšsēdētaja vietnieks, valdes loceklis) un 1 valdes locekļa kandidata.

Sabiedrības vadību veic valdes priekšsēdētajs, kurš Sabiedrības varda veic sekojošo:

·        Parstav Sabiedrību Latvijas republika un arvalstīs;

·        Darbojas uzņēmuma varda, parstavot to visos darījumos, tiesu un arbitražu iestadēs bez specialas pilnvaras;

·        Rīkojas ar Sabiedrības kustamo mantu;

·        Atver norēķinu kontus bankas;

·        Pieņem un atlaiž darbiniekus, nosaka to atalgojumu un prēmijas, sadala pienakumus un nosaka to atbildību;

·        Paraksta līgumus un citus dokumentus, izdod rīkojumus, pavēles un citus dokumentus savas kompetences ietvaros;

·        Veic citus pilnsapulces uzticētus jautajumus.

A/S “RUKS” parvaldes struktūra attēlota shēma.

1.Shēma.


A/S “RUKS” ražošanas un parvaldes struktūrvienības ir sekojošas:

1.      Gramatvedība un ekonomiskas analīzes daļa.

2.      Galvena tehnologa daļa ar bakterioloģisko un ķīmisko laboratoriju.

3.      Veterinarais dienests.

4.      Gaļas un tauku ražošanas iecirknis.

5.      Desu ražošanas iecirknis.

6.      Galvena enerģētiķa daļa ar katlu maju un kompresorstaciju.

7.      Galvena mehaniķa daļa.

8.      Realizacijas daļa.

9.      Sagades daļa.

10.  Apsardze.

2.   Marketings uzņēmuma

2.1. Patērētaji un klienti

Ja uzdotu jautajumu: Kas ir marketings?  Noteikti liela daļa  atbildētu – kaut kas – saistīts ar pardošanu un reklamu. Bet vai tikai ar šiem diviem elementiem ir saistīts marketings? Nebūt nē. Ar marketingu cilvēki sastopas  praktiski katru dienu. Mēs katru dienu redzam televīzija dažadas preču un pakalpojumu reklamas, katra žurnala un avīzē lasam sludinajumus; ieejot veikala varam nogaršot jaunakos desu veidus un jaunako dzērienu; firmas aģenti apmeklē majas un piedava apdrošinat dzīvību, maju u.c. Diez vai ir mirklis, kad kads nevēlas kaut ko pardot, bet citi nopirkt.

Marketinga galamērķis ir pircējs ar savam vajadzībam, tieksmēm, šaubam, vēlmēm. [2.,1n.1lpp.]

Ar ko atšķiras patērētaji? [2.,1n.2lpp.]

1.      Atšķiras pēc vecuma (piemēram, vecaki cilvēki priekšroku dod piena produktiem, jaunaki – gaļas ēdieniem, bet mazi bērni – saldumiem).

2.      Atšķiras pēc ienakuma līmeņa (piemēram, cilvēks kurš pelna mēnesī 70 Ls, papildus pirkumiem atļausies ļoti mazu naudas summu, jo lielaka daļa tiks samaksata komunalajos maksajumos un partikas iegadei; taču cilvēks kurš saņems 300 Ls mēnesī centīsies uzlabot savus dzīves apstakļus).

3.      Atšķiras pēc izglītības līmeņa.

4.      Atšķiras pēc nacionalajam tradīcijam.

5.      Atšķiras pēc politiskajiem uzskatiem.

6.      Atšķiras pēc dzimuma.

Šīs atšķirības ir svarīgas, jo tas ietekmē patērētaju gaumi.

Minot sava izvēlēta uzņēmuma patērētajus varētu teikt, ka gaļa un gaļas produkti pieder pie masveida un ikdienas patēriņa produktiem, tad var uzskatīt, ka gala patērētaji ir visi iespējamie pircēji (100% patēriņš), tomēr vajadzētu nodalīt šadas patērētaju grupas:

·        patērētaji ar zemu pirktspēju,

·        patērētaji ar atšķirīgiem ēšanas un dzīves stila paradumiem.

Var izdalīt šadus patērētaju segmentus:

·        Jūtīgais patērētajs (40% no kopējiem patērētajiem)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – līdz 45 Ls;

Noteicoša produkta īpašība – cena.

·        Atkarīgais patērētajs ( 35%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – līdz 50 Ls;

Noteicoša produkta īpašība – cena.

·        Sabiedriskais patērētajs ( 15%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – līdz 80 Ls;

Noteicoša produkta īpašība – atri, ērti lietojama partika.

·        Problēmu patērētajs (5%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – ap 100 Ls (vai arī vairak);

Noteicoša produkta īpašība – veselīgums, izskats.

·        Neatkarīgais patērētajs (5%)

Ienakumu līmenis uz 1 ģimenes locekļi – ap 200 Ls (vai arī vairak);

Noteicoša produkta īpašība – garša, izskats, pasniegšanas kvalitate.

            Gaļa un gaļas produkti ir sajūtu grupas produkts – patērētajiem ir nozīmīga garša, izskats, pēcapmierinajuma sajūta. Patēriņa vērtējums rodas pēc nogaršošanas un atkarība no ta vai tas ir pozitīvs vai negatīvs, tiek izdarīts vai neizdarīts atkartots šī paša produkcijas veida pirkums.



            Ka atzīst vairums patērētaju, “RUKS” produkcijai ir augsta kvalitate un apetīti rosinošs izskats. Tadēļ lielaka daļa patērētaju izdara atkartotus pirkumus.

            Ka redzam patērētaju sadalījuma, gandrīz 70% patērētaju noteicošs faktors pirkuma izvēlē ir cena, un, lai gan “RUKS” produkcija nav lēta, tomēr patērētaji, kas regulari iegadajas tieši šo produkciju atzīst, ka kvalitate atbilst cenai. Izņēmums ir patērētaji ar zemu pirktspēju, kas izvēlas patēriņa preces atkarība no zemakas cenas.

            Lai piesaistītu jaunus patērētajus A/S “RUKS” regulari rīko degustacijas lielakajos veikalos, ka arī piedalas dažadas izstadēs.

            Tiek domats arī par produkcijas iepakojumu un izskatu. Desas un žavējumus iespējams pasūtīt vakuuma iepakojuma, sagrieztus vai gabalos.

            Ir uzsakta pusfabrikatu fasēšana šalītēs, ka arī jau sacirstas cūkgaļas realizacija.

A/S “RUKS” ik dienu piegada savu produkciju vairak ka 120 klientiem. Visus klientus varētu iedalīt šadas grupas:

Klienti

Klienta prasības

Gala patērētajs

Pašapkalpošanas veikali 35%

·        Piegades savlaicīgums

·        Sortimenta nodrošinajums

·        Kvalitate

·        Cenu uzlīmes

·        Parocīga tara

·        Pastavīgs pircējs, dzīvo netalu iepērkas bieži

·        Iepērkas garam braucot, dzīvo patalak

·        Nejaušs, ieinteresēts pircējs

Apkalpošana aiz letes, specializētie partikas veikali 30%

·        Kvalitate

·        Piegades savlaicīgums

·        Brīdinajums par nepietiekama sortimenta piegadi

·        Degustacijas pircējiem

·        Pardevēju stimulēšana

·        Daudz pastavīgo klientu, kuri dzīvo netalu

·        Pircēji vidēji nodrošinati, iepērkas regulari

·        Pirkumu izdara pa ceļam uz majam

·        Gatavi izmēģinat jaunus produktus

Delikatešu veikali 5%

·        Augstaka iespējama kvalitate

·        Sortimenta nodrošinajums

·        Tīta tara un transports

·        Laipna apkalpošana

·        Neliela pircēju aprite

·        Labi nodrošinats pircējs

Servisa uzņēmumi (kafejnīcas, viesnīcas, valsts iestades) 10%

·        Kvalitates un sortimenta nodrošinajums

·        Piegades savlaicīgums

·        Tīra tara

·        Laipna apkalpošana

·        Viesnīcas – augstu prasību pircējs

·        Kafejnīcas – regulars apmeklētajs, liela aprite

·        Valsts iestades – pastavīgs pircējs

·        Labi nodrošinati, turīgi pircēji

Klienti

Klienta prasības

Gala patērētajs

Ražošanas uzņēmumu veikali, ēdnīcas 2%

·        Cena

·        Sortiments

·        Piegades savlaicīgums

·        Vizualas informacijas stendi, cenu uzlīmes, vitrīnu atbalsts

·        Kredīti

·        Pastavīgs pircējs

·        cenu nozīmība

·        “jūtīga” segmenta parstavis

·        gatavs izmēģinat jaunus produktus

Partikas mazveikali, bodītes 15%

·        cena

·        kredīti

·        atbalsts veikalam – vitrīnas, cenu uzlīmes

·        degustacijas

·        kvalitate

·        pastavīgs, zinams pircējs

·        maznodrošinats, vidēji nodrošinats

·        “jūtīgais”, “atkarīgais”, “sabiedriskais segments”

·        dialogs ar pardevēju un paļaušanas

Līgumi tiek noslēgti ar aptuveni 560 klientiem visa Latvija, no tiem 173 Rīga.

            Rīga 2002.gada novembra mēnesī ta sastadīja 39810 kg. Salīdzinot ar citam pilsētam Rīga ir liela pilsēta ar plašiem tirdzniecības tīkliem. Lielakie klienti ir Centraltirgus, Rīgas bazes, RIMI,  SKAI, CITIMARKETS, Nelda. Produkcija Rīgas bazēs piegada tieši no sabiedrības un to realizē gan vairuma, gan mazumtirdzniecība.                  

2.2. Produkcija

           

No marketinga viedokļa, produkts ir taustamu un netaustamu īpašību kopums, kas domats pircēju vajadzību apmierinašanai. [1.,75lpp.]

            Lai pieņemtu lēmumu par produktu politiku, jazina ar kadiem produktiem uzņēmums darbojas vai ar kadiem vajadzētu darboties, jo katram no tiem ir atšķirīgs pircējs, nepieciešamo investīciju apjoms, ir atšķirīgs naudas aprites ilgums un riska pakape. Produktus klasificē pēc dažadam pazīmēm.

Varētu preces klasificēt šadi: [1.,75lpp.]

·        pēc ta pielietojuma (patēriņa un ražošanas precēs);

·        pēc materialitates (lietišķas preces un pakalpojumi);

·        pēc preces vērtības (neitralas un “sliktas” preces);

·        pēc dalamības (dalamas un nedalamas preces);

·        pēc savstarpējas lietojamības (papildinošas, aizstajamas un nesaistītas preces);

·        pēc viendabīgas (viendabīgas un neviendabīgas preces);

·        pēc pieprasījuma izmaiņam, mainoties ienakumiem (normalas, mazvērtīgas, piesatinajuma preces);

·        pēc īpašuma piederības (privatas, sabiedriskas, individuali sabiedriskas preces).

Bieži ka galveno klasifikacijas pazīmi izvirza pielietojuma mērķi, un atbilstoši tam preces tiek iedalītas patēriņa precēs un ražošanas nozīmes precēs.

Patēriņa preces pēc to izlietojuma var iedalīt īstermiņa pielietojuma precēs, kuras izmanto vienu vai vairakas reizes (piemēram, sērkociņi, avīzes, gaļa) un ilgtermiņa pielietojuma precēs (piemēram, apģērbs, automašīna, televizors).

Pielietojuma patēriņa preces varētu iedalīt ikdienas lietošanas precēs, kuras pērk bieži un īpaši nesalīdzinot ar citam precēm (piemēram, saimniecības piederumi, kancelejas preces) un rūpīgas izvēles precēs, kuras rūpīgi izvēlas – pēc kvalitates, cenas, dizaina.

Ir arī prestiža preces, kuram ir unikali parametri, kaut kadas sevišķas īpašības vai arī pazīstamas ražotajfirmas nosaukuma.

Katram produktam ir savas īpašības, savs pircējs, savas ražošanas izmaksas un sava loma naudas plūsma [1.,80lpp.].

Kad tiek noskaidroti mērķa pircēji un izzinatas viņu vajadzības, jaizvērtē sava uzņēmuma produkti. Uzņēmuma īpašību atbilstība pircēju vajadzībam. Cik liela mēra gan produkts kopuma, gan atsevišķas produkta īpašības atšķiras no konkurenta produkta. Janoskaidro kadas ir produkta priekšrocības, ar ko varētu produktu papildinat, varbūt produkts ir jauzlabo.

Mans izvēlēta sabiedrība A/S “RUKS” nodarbojas ar:

·        Liellopu un cūku kaušanu;

·        Subproduktu un blakus produktu parstradi;

·        Tauku kausēšanu un fasēšanu;

·        Liellopu un cūkgaļas lielo un sīko pusfabrikatu ražošanu;

·        Desu un kūpinajumu ražošanu.

Sabiedrība nodarbojas ar dzīvo lopu iepirkšanu, to apstradi un parstradi gaļa un gaļas izstradajumus. Sabiedrība ikdienas ražo 87-90 gaļas izstradajuma veidus, no kuriem galvenie ir varītas desas, cīsiņi, sardeles, apžavētas desas, žavējumi. Sakts ražot arī cieti žavētas desas. Tapat tiek pardota gaļa, subprodukti un gaļas pusfabrikati.

A/S “RUKS” mēnesī vidēji tiek nokautas aptuveni 128,6 tonnas lopu no tam:

50,5 t liellopu,

77,9 t cūku,

0,2 t parējie lopi (zirgi, aitas).

Lielaka daļa no gaļas tiek izmantota ražošana, taču apmēram 20% no gaļas tiek realizēta arī vairumtirdzniecība.

No nokautajiem lopiem tiek iegūti subprodukti, kas parsvara (90%) tiek realizēti. No tiem popularakie ir: liellopu mēles, aknas, cūku kajas, ausis, aknas. Parējie subprodukti tiek izmantoti ražošana galerta, galvas siera, ka dažadu pastētu izgatavošana.




Mēnesī tiek izgatavotas 5,7 t tauku. Tauki  tiek piedavati trauciņos pa 200 g un 500 g, ka arī mucas. Tiek tirgotas arī jēladas, parsvara liellopu.

Tiek ražoti arī apmēram 15 veidu lielo gabalu pusfabrikati un 17 veidu sīko gabalu pusfabrikati. Sevišķi pieprasīta ir cūkgaļas karbonade, šķiņķis, ribas, liellopu muguras daļa. Pēdēja laika uzsakta pusfabrikatu fasēšana šalītēs. Tiek ražotas arī divu veidu maltas gaļas, kas tiek piedavatas ka sveramas vai fasētas poliamīda.

            Tomēr visvairak pieprasīta prece ir desas un kūpinajumi:

Sabiedrība ražo

·        Varītas desas 10-15 veidus (pieprasītakas ir Doktora desa, Zemnieku desa, Majas varīta desa);

·        Cīsiņus un sardeles 8-10 veidus (Ģimenes sardeles, Frankfurtes desiņas);

·        Apžavētas desas 8-10 veidus (servilades, apžavēta desa);

·        Cieti žavētas desas 2-4 veidus (Salami);

·        Žavējumus 10-15 veidus (Kūpinata/sutinata krūtiņa, Karbonades delikatese, Žavēts speķis);

·        Pastētes 3 veidus (Aknu pastēte, Ģimenes pastēte);

·        Aknu desas, asinsdesas, galerts (Majas asins desa).

(sk. Pielikumu)

Mēnesī vidēji tiek ražotas apmēram 100 t desu un kūpinajumu, no kuram:

25,8 % ir varītas desas,

24,0 % cīsiņi un sardeles,

19,0 % pusžavētas un cieti žavētas desas,

22,0 % žavējumi,

9,2 %  parēja produkcija (pastētes, galerts, asinsdesas).

            Parēja laika ir sakts ražot cieti žavētas desas, kas lai arī nav lētas, bet ir labi pieprasītas tirgū. Tas tiek ražotas no ļoti kvalitatīvas gaļas un tam ir liels uzglabašanas termiņš (30 diennaktis).

            Sekojot tendencēm tirgū tiek ražotas arī lētas desas un sardeles, kas ir domatas sabiedrības mazak nodrošinatajam iedzīvotaju slanim.

            Tiek piedavata iespēja juridiskam un fiziskam personam parstradat gaļu dažadas desas un kūpinajumos. Šadi tiek izgatavotas vidēji 1,5 t izstradajumu mēnesī.

2.3. Ražošanas nozare, tas attīstības stratēģija

            Uzņēmuma notiekošajam produkcijas ražošanas procesam ir iespējamas dažadas formas. To iedalījumam izmanto noteiktas klasifikacijas pazīmes.

            Teorija un praksē pazīstami vairaki rūpnieciskas ražošanas tehnoloģijas iedalījumu veidi, kuri orientēti pēc dažadiem kritērijiem.

            Pirmkart, klasifikacijas pazīme raksturo ražošanas metodes, kuras izmanto izejvielu apstradē. No tehniska viedokļa, lai parveidotu ražošana izmantojamo izejvielu un pusfabrikatu formu, lietojot fizikas, ķīmiskas vai bioloģiskas metodes. [3.,264lpp.]

            Otrkart, pastav rūpnieciskas tehnoloģijas iedalījums pēc ražošanas sistēmu veidošanas, telpiski nosakot iekartu un darba vietu izvietojumu. [3.,265lpp.]

            Treša rūpnieciskas ražošanas tehnoloģijas formu klasifikacijas pazīme ir ražošanas programma. Atkarība no uzņēmuma ražotas produkcijas veidu skaita izšķir uzņēmums, kas ražo tikai vienu produkcijas veidu un uzņēmums, kas ražo vairakus produkcijas veidus. Pēdējo iedala pēc ražošanas procesa atkartošanas pazīmes: [3.,267lpp.]

·        Uzņēmums, kura noteikta laika perioda izgatavo tikai vienu produkcijas vienību (piemēram, kuģu būvniecība);

·        Uzņēmums, kurš sērijveida ražo plaša sortimenta produkciju ( preci ražo no viena veida izejvielas);

·        Uzņēmums, kurš produkciju ražo masveida (vienveidīga prece, kurai piemīt izteiktas atšķirības).

Latvija vēsturiski ir lauksaimniecības un lopkopības zeme. Un, lai gan pēdējos gados ir vērojama lejupslīde šajas ražošanas nozarēs, ir cerība, ka Latvijas valdība drīzuma atrisinas šo jautajumu. Ja tas ta nenotiks, tad turpinasies lopu un gaļas ievešana no kaimiņvalstīm.

Tapat ka citas partikas rūpniecības nozares, arī gaļas parstrade ir viena no perspektīvakajam ražošanas nozarēm. Cilvēkiem ir nepieciešama partika, un ta ka gaļai un gaļas izstradajumiem ir liela uzturvērtība, ta ir garšīga un ērti lietojama, cilvēki labprat to patērē.

Pēdēja laika gaļas patēriņa samazinajums ir saistīts ar visparējo ekonomisko situaciju valstī. Cilvēki nevar atļauties pirkt gaļas produktus tik bieži, cik gribētos, jo liela daļa ģimenes budžeta ir jasamaksa par apģērbu, apaviem, ka arī par dažadiem socialiem un komunaliem maksajumiem. Ja ekonomiska situacijas uzlabojusies- pieaugs ienakumi uz vienu  ģimenes locekli, palielinasies arī gaļas produktu patēriņš, pie tam vairak tiks pievērsta uzmanība produktu kvalitatei un  izskatam.

Ta ka Latvija ir lielakas gaļas produktu cenas neka Lietuva un Igaunija, varētu tikt ievesti ne tikai lopi un gaļa, bet arī desas un žavējumi (ka jau tas pēdēja laika notiek). Līdz ar to samazinasies cenas un pieaugs konkurence arī pašmaju gaļas parstradataju starpa.

            Latvija patlaban darbojas 9 gaļas parstrades kombinati, vairak ka 100 nelielu gaļas parstrades cehu un vairak ka 300 mazjaudas kautuvju.

            Pēdējos gados gaļas tirgū ienakuši daudzi ražotaji, galvenokart Rīga un tas apkartnē, ka arī citu lielo pilsētu un rajonu centru tuvuma. Šie ražotaji galvenokart piedava lētas desas un kūpinajumus.

            Nakotnē paredzama parstrades uzņēmumu specializacija pēc Rietumeiropas parauga, kad kaušana un parstrade notiek atsevišķos uzņēmumos.

            Pēc statistikas datiem pašlaik Latvija tiek saražots apmēram 50% no parstradei nepieciešamas gaļas. Gandrīz nemaz vairs netiek stradats pie lopu ģenētikas uzlabošanas, jo vaislas materiala iegade saistas ar samēra lieliem izdevumiem.

            Liellopu gaļa  pamata tiek ražota no piena šķirņu virziena dzīvniekiem. Salīdzinot ar specializētajam gaļas šķirnēm, šie dzīvnieki ir ar zemaku augšanas intensitati un daudz mazaku gaļas iznakumu. Latvija patreiz ir tikai 350 specializēto gaļas  šķirņu liellopi.

Cūku realizacija no barības patēriņa viedokļa visefektīvaka ir robežas no 110-130 kg. Pie šadas dzīvmasas Latvijas baltas šķirnes cūkam speķa biezums sasniedz jau 35-40 mm, liesas gaļas iznakums ir zem 50%, bet gaļas šķirnes cūkam speķa biezums ir tikai 15 mm, un liesas gaļas iznakums virs 55%. Šobrīd pastavošas prasības liesas cūkgaļas ražošanai  starptautiskaja tirgū atbilst tadiem kautķermeņa mērījumiem, lai  speķa biezums būtu 7-13 mm robežas, bet liesas gaļas iznakums 58-60% no kopējas kautķermeņa masas.

            Joprojam gaļas un gaļas produktu imports kopuma ir lielaks neka eksports.

A/S “RUKS” produkcija ir viena no kvalitatīvakajam Latvija. Ta arī ir lielaka priekšrocība attiecība pret konkurentiem, jo ka atzīst lielakais vairums patērētaju, kvalitate tomēr ir produkta galvena vērtība, un tikai otrs kritērijs ir cena.

Ta ka ražošana tiek izmantotas tikai kvalitatīvas izejvielas, cena A/S “RUKS” izstradajumiem nav lēta. Nakotnē paredzēts stradat pie ražošanas izmaksu samazinašanas. Tas savukart samazinas produkcijas pašizmaksu un līdz ar to arī pardošanas cenu.

Produkcija tiek realizēta vairumtirdzniecība no Cēsu gaļas kombinata noliktavam, ka arī vairumtirdzniecības bazēm Rīga un Valmiera.  Lielakajai daļai klientu produkcija tiek piegadata tieši uz tirdzniecības vietam.

Sabiedrība strada arī tirdzniecības menedžeri, kuru uzdevums ir kontaktēties tieši ar veikalu īpašniekiem un vadītajiem, apzinat visas pretenzijas un iebildes pret apkalpošanu un sortimentu un darīt to zinamu Cēsu GK vadībai.

Tapat tiek domats par kvalitatīvaku, ērtaku un interesantaku iepakojumu.  Sabiedrība strada arī maksliniece, kas speciali katrai desai izgatavo apvalka zīmējumu. Desu apvalku noformējums tiek regulari mainīts, ir pat īpaši apvalki, kuros desas tiek pildītas tikai Ziemassvētku un Jauna gada laika. Pašlaik iespējams pasūtīt desas un žavējumus iepakotus vakuuma. Arī gaļas pusfabrikatus fasējam šalītēs. Desas tiek piedavatas dažados apvalku veidos- poliamīds, belkozīns, fibrols, dabīgie apvalki. Izgatavojam desa arī pēc pasūtītaja receptūras.

Esam sakuši pardot lopu kautķermeņus vai jau apstradatu gaļu citiem gaļas parstrades uzņēmumiem, kuri paši nenodarbojas ar lopu kaušanu. Ka piemērs minams “Rīgas Miesnieks”.

2.4. Konkurenti

Konkurence – ta ir sacensība starp tirgū esošajiem preču ražotajiem un pardevējiem, pakalpojumu sniedzējiem par tadiem preču ražošanas un preču pardošanas, pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, kas nodrošinatu peļņu ilgstoša laika perioda. [1.,8lpp.]

            Konkurence tirgus attiecību dalībniekiem uzspiež virkni darbību, piemēram, mainīt tehnoloģiju, ieviest jaunu tehnoloģiju, ražot jaunas preces, sniegt jaunus pakalpojumus, samazinat vai saglabat iepriekšēja līmenī produkcijas cenu. Konkurence iedarbojas uz uzņēmuma izmaksam tadejadi piespiežot ražotajus racionalizēt ražošanas faktoru izmantošanu un samazinat izmaksas [1.,9lpp.]

            Uzņēmuma konkurētspēju nosaka spējas attīstīties un mainīties straujak, neka mainas vide ap to.

            Konkurences vidē izdzīvo un attīstas tie uzņēmumi, kas nopietni doma par pieaugošiem kvalitates radītajiem, zemakam izmaksam un īsaku pardošanas laiku. Uzņēmumam ir jamainas, jameklē jaunas tehnoloģijas, jaunus materialus, jaunas preces, jaunus tirgus, jaunas noieta veicinašanas metodes.

            Ir trīs kritiskie punkti tirgus dalībnieku savstarpējos darījumos:

1.      Kvalitate;

2.      Izmaksas;

3.      Produkta pieejamība tad, kad tas ir visvairak nepieciešams.

Protams ir tadi gadījumi, ka produkts kurš ir konkurētspējīgs viena tirgū, tads nav cita tirgū, vai arī produkts ir konkurētspējīgs reizēm tikai noteikta laika perioda.

            Ir jakontrolē nevis uzņēmuma darbība, bet jafiksē uzņēmuma darbības rezultati tirgū, lai panaktu vēlamos rezultatus.

            Uzņēmējdarbība sekmīgas norises laba jaņem vēra trīs faktori: [1.,10lpp.]

·        pircēja vajadzības vai ko jaražo;

·        pircēju grupas vai kam jaražo;

·        tehnoloģiskais un funkcionalais izpildījums, tas ir, kada veida jaražo, lai apmierinatu pircēju vajadzības.

Ir nepietiekami zinat, ar kadiem pakalpojumiem nodarbojas uzņēmums, ko tas ražo. Prece vai pakalpojums pats par sevi nav svarīgs pircējam. Preces un pakalpojumi veido uzņēmējdarbību tikai tad, kad tie ir pieprasīti vēlmju un vajadzību apmierinašanai. Bez pieprasījuma nav konkurētspējas, nav arī uzņēmējdarbības.

Konkurences joma būtiskakais ir cīņa tieši ar pircēju – par to kadai precei atdos naudu, lai apmierinatu savas vajadzības, vēlmes, lai atrisinatu savas problēmas. [1.,11lpp.]

Konkurences apstakļos ir nepietiekami tikai reaģēt uz izmaiņam, bet arī iedarboties uz tam, pašam mainīt parametrus, veidojot jaunas vēlmes, jaunas vajadzības, piedavajot jaunas preces.

Uzņēmumam konkurētspējas analīzi jasak ar nozares struktūru izpēti. Visraksturīgaka forma konkurencei ir sacensība starp uzņēmumiem, kas ražo līdzīgas preces un pardot viena un taja paša tirgū. [1.,13lpp.]

Konkurence tirgū kļūst nežēlīga, ja:

·        ja konkurējošo uzņēmumu skaits palielinas;

·        produkta pieprasījuma pieaugums ir lēns;

·        nozares cenas un  pakalpojumi kļūst līdzīgi un pircēja izvēli nosaka zemas cenas faktors;

·        ja uzņēmums ir iesaistījis konkurences cīņa daudz resursus vai taja piedalas vairakas valstis;

·        uzņēmumi kuri strada citas nozarēs, bet pērk nerentablos uzņēmums un uzsak tajos aktīvu darbību, lai veiksmīgi konkurētu.

Starp gaļas parstradatajiem konkurence notiek divos galvenos virzienos:

·        Iepērkot lopus;

·        Realizējot gatavo produkciju.

Ja konkurence lopu iepirkšana izpaužas mazak, tad konkurence produkcijas realizacija ir ļoti liela. Sabiedrības galvenie konkurenti:

·        A/S Rīgas Miesnieks

·        A/S Talsu gaļa

·        SIA Lido

·        Jelgavas GK

·        Saldus GK

·        SIA Trials

·        SIA Ruks

·        A/S Tukuma GPS

Sabiedrības konkurenci ietekmē tadi ražošanas radītaji ka kvalitate un cena. Lai nodrošinatu labu kvalitati, nepieciešamas kvalitatīvas izejvielas, kas savukart palielina izstradajumu pašizmaksu. Tapēc bieži vien rodas nepieciešamība izvēlēties, vai nu ražot kvalitatīvu vai arī lētu produkciju.

A/S “RUKS” vairak doma par kvalitati un tadēļ ir diezgan grūti konkurēt ar citiem ražotajiem cenas ziņa.  Pašlaik mūsu produkcijas cenas ir viena līmenī ar Lido un Rīgas Miesnieku, toties sortimenta ziņa esam vieni no labakajiem.

Mazajiem gaļas parstrades cehiem parasti ir lēta produkcija, jo visai bieži šajos uzņēmumos ir dubulta gramatvedība, ka arī tiek izmantota nelikumīgi ievesta gaļa, kas ir ievērojami lētaka. Arī ražošanas izmaksas šiem uzņēmumiem ir mazak. Šo produkciju parasti izvēlas ne visai turīgi iedzīvotaji, kuriem svarīga par kvalitati ir cena.

Ka potencialie ienacēji tirgū, ir minami Lietuvas un Igaunijas gaļas parstrades uzņēmumi. Latvijas tirgū ir vislielakas gaļas produktu cenas, tadēļ kaimiņvalstu uzņēmumiem nebūtu problēmas brīva tirdzniecības līguma ietvaros ievest savu produkciju, kas ir krietni lētaka par Latvijas  gaļas parstrades uzņēmumu ražojumiem.

3.   Marketinga plans

3.1.       Cena, to noteicošie faktori

Parasti tiek izmantotas šadas cenas: [1.,124lpp.]

·        Faktiskas, tas ir tas cenas, kas darbojas attiecīgaja laika perioda; savukart šīs cenas var būt līgumcenas, par kadam vienojušies pardevēji un pircēji;

·        Limitētas cenas, ja pardevējs un pircējs ir tiesīgs noteikt cenu līguma  ietvaros uzradītajas robežas;

·        Administratīvi regulētas cenas, kad valsts vai pašvaldība nosaka cenu vai tarifu tam vai citam produktam.

Ta ka produkta sadalē lielakoties ir iesaistīti vairaki dalībnieki, kuriem ir saimnieciskas darbības statuss, tad ir uzņēmuma vairumcenas, vairumtirdzniecības cenas, kuras ietver uzņēmuma vairumcenu, transporta izmaksas, tirdzniecības organizacijas pakalpojumu izmaksas un ta uzcenojumu, ka arī mazumtirdzniecības cenas, par kadam mazumtirdzniecības uzņēmumi pardod produktus brīvaja tirgū gala pircējam. [1.,125lpp.]

            Cenu pamata parasti ir:

1.      Pieprasījums;

2.      Izmaksas;

3.      Konkurence.

Produkta cena, īpaši starptautiska tirdzniecība ir nestabils lielums. Ta ka to ietekmē vairaki faktori, tad lai nodrošinatu sekmes darījumos, uzņēmumam jaizstrada sava cenu politika un patstavīgi javeic tas parbaude un mainoties apstakļiem, jamaina arī cena. [1.,126lpp.]

            Ir trīs cenu politikas mērķi:

1.      Nodrošinat izdzīvošanu,

2.      Maksimizēt peļņu,

3.      Noturēt tirgus daļu.

Cenu politikas izstradašana saistas ar konkrētu stratēģiju projektēšanu atsevišķiem galvenajiem produktiem vai produktu grupam.

Cenu konkurence ir cīņas veids, kad tiek veiktas produkta cenas izmaiņas, lai ietekmētu savu un konkurentu produktu pozīcijas tirgū. [1.,128lpp.]

Cenu konkurenci uzsak ne tikai tie uzņēmumi, kuri tirgū jau ieņem pozīciju, bet arī nelieli uzņēmumi, lai varētu izdzīvot konkurences apstakļos.

Cenu konkurence izpaužas, ka uzņēmums nosaka saviem produktiem cenu, kas ir zemaka par tirgus cenam. Tie kuriem nav iespēja sekot šim cenu līmenim, spiesti atstat tirgu vai vienkarši tie bankrotē.

Cenu līmenis ir atkarīgs no: [1.,129lpp.]

·        faktoriem, kas ietekmē produkta pieprasījumu (produkta derīgums, pircēja maksatspēja, citu produktu cenu izmaiņas u.c.);

·        faktoriem, kas ietekmē produkta piedavajumu (importētaju cenu politika, ražotaja un tirgotaja izmaksas u.c.);

·        faktoriem, kas traktējami ka arējie attiecība pret pardevēja un pircēja savstarpējiem darījumiem (inflacija, cenu regulēšana un kontrole u.c.)

To faktoru vidū, kas ietekmē piedavajumu, īpaša vieta ir ražošanas un pardošanas izmaksam, jo tas nosaka zemako cenu līmeni.

Izstradajot marketinga programmu, arī cenu politiku produktiem un produktu grupam, jaņem vēra, ka ir īslaicīgas pieprasījumu un piedavajumu svarstības, kuru ietekmē veidojas šadas cenu izmaiņas:

·        sezonas cenu izmaiņas;

·        cenu izmaiņas piespiedu pardošanas gadījumos;

·        cenu izmaiņas piespiedu iepirkšanas gadījumos;

·        cenu izmaiņas neparvaramu apstakļu gadījuma.

Šīs īslaicīgas svarstības nav ne sakums, ne beigas cenu kapumam vai kritumam un tas nevar būt pamats bazes cenu noteikšanai.

Uzņēmums var piemērot dažadas cenu stratēģijas: [1.,132lpp.]

·        iespiešanas stratēģija (t.i. zemu cenu noteikšana produkta, plaša reklamas kampaņa, lai ta rezultata ieietu ar šo produktu jauna tirgū);

·        nosmelšanas stratēģija (t.i. uzņēmums vēlas atrak atgūt produkcijas ražošana ieguldītos līdzekļus);

·        cenu diferenciacijas stratēģija (vienam un tam pašam produktam, atkarība no pircēju grupas, nosaka dažadas cenas);

·        cenu izlīdzinašanas stratēģija (uzņēmuma piekopta cena un sortimenta politikas integracija).

Cenu noteikšana izmanto:

-         izmaksu metodi;

-         bezzaudējuma punkta aprēķina metodi;



-         pieprasījuma metodi;

-         koncentrētu cenu metodi. [1.,134lpp.]

Šeit varētu minēt savu izvēlēto uzņēmumu. Protams arī A/S “RUKS” piestrada pie savas cenu politikas.

Sabiedrība cena tiek veidota ņemot vēra produkcijas vienības pašizmaksu un vēlamo peļņas procentu uz 1 vienību.

Šeit var minēt piemēru:

Doktora desas cena veidojas

Gaļas masas cena

1,161

Garšvielu cena

0,027

Apvalka cena

0,088

Mainīgas ražošanas izmaksas

0,131

Patstavīgas ražošanas izmaksas uz  1 kg produkcijas

0,285

Kopa

1,692

Peļņa (15%)

0,298

Pardošanas cena

1,99

Lai nodrošinatu pietiekošu apjomu un segtu visas ražošanas izmaksas, dažam desam cena tiek veidota bez peļņas procenta.

Piemēram:

Majas cīsiņu cena veidojas

Gaļas masas cena

0,539

Garšvielu cena

0,042

Apvalka cena

0,081

Mainīgas ražošanas izmaksas

0,193

Patstavīgas ražošanas izmaksas uz  1 kg produkcijas

0,285

Kopa

1,14

Peļņa (15%)

0

Pardošanas cena

1,14

Protams sabiedrība ir gaļas parstrades uzņēmums un tadu ir daudz. Tadēļ cenu konkurence noris nežēlīga. Ir svarīgi, salīdzinajuma ar citiem gaļas ražotajiem netikai ražot produkciju ar zemu cenu, labu kvalitati, bet arī noturēties ar savu cenu tirgū. Ta ka sabiedrībai ir produkcija, kurai ir diezgan augsta cenu, tad ir japrot atrast ta tirgus daļa, kur to visizdevīgak realizēt.

            Protams ir japiesaista ne tikai pircēju uzmanību, tie jau būtu gala patērētaji. Bet arī japiesaista klientu uzmanība, jo lūk klienti pērk produkciju sabiedrība un nogada to veikalos pie gala patērētaja – pircēja. Lai piesaistītu klientu uzmanību sabiedrība ir noteikusi parsniedzot noteiktu pirkuma summu mēnesī, dot atlaides 1,5% - 5% apmēra.

Pirkuma summa mēnesī

Atlaides %

Virs 500 Ls

1,5

Virs 1000 Ls

2,

Virs 1500 Ls

2,5

Virs 2000 Ls

3

Virs 2500 Ls

3,5

Virs 3000 Ls

4

Virs 4500 Ls

4,5

Virs 6000 Ls

5

3.2. Jaunu ražojumu ieviešana

No teorijas viedokļa varētu minēt par dzīves cikliem, jo katram produktam ir savs dzīves cikls.

Tos varētu sadalīt: [1., 115lpp.]

·        Ieviešanas posms (Ideja par jaunu produkta izstradašanu un ieviešanu tirgū);

·        Augšanas posms (Pircējs uzzina par jauna produkta esamību un pieņem lēmumu par šī produkta pirkšanu);

·        Brieduma posms (Pardošanas apjoms sasniedz patstavīgu līmeni. Pircējs ir pietiekoši informēts par produktu);

·        Krituma posms (Šinī laika tirgū var ienakt jauni produkcijas veidi, daudz efektīvaki, kuri apmierinas esošas vajadzības vai jaunas vajadzības).

Produkta dzīvescikla skatījums dod iespēju labak izvērtēt katra produkta patreizējo un nakotnes vērtīgumu.

Šeit varētu aprakstīt, ka jaunu ražojumu ieviešana notiek A/S “RUKS”.

Jaunu ražojumu ieviešana sakas ar receptūras izstradi, tad tiek noteiktas materialu un ražošanas izmaksas, ka arī produkta pašizmaksa uz 1 kg. Tiek noteikts arī vēlamais pardošanas apjoms. Pardošanas cena tiek noteikta atkarība no pieprasījuma pēc noteikta produkcijas veida, bet ne zemaka par pašizmaksu. Talaka tirdzniecības procesa cena var tikt koriģēta. No teorijas viedokļa šis būtu ieviešanas posms.

Piemēram: Ta ka cūkgaļas parstradē regulari palika pari speķa rezerves, 2002.gada septembra vidū tika nolemts sakt ražot jaunu produkcijas veidu – Žavētu speķi. Sakuma cena tika noteikta 1,40 Ls par kilogramu. Ta ka par šadu cenu pieprasījums bija lielaks par piedavajumu, tad novembra sakuma cena tika  paaugstinata uz 1,60 Ls par kilogramu.

Tapat tiek stradats pie jauna produkta kvalitates – ja tiek izteiktas daudzas pretenzijas pret kvalitati – kvalitate tiek uzlabota, vai arī, ja tas nav iespējams, produkts tiek izņemts no ražošanas. Problēmas rodas, ja, lai nodrošinatu kvalitati, tiek izmantotas kvalitatīvas, bet dargas izejvielas, līdz ar to palielinot produkta pašizmaksu – nakas palielinat cenu, un ražojums paliek nekonkurētspējīgs tirgū.

Jaunie produkti parasti tiek piedavati pie pasūtījumu pieņemšanas, ka arī nosūtot uz A/S “RUKS” vairumtirdzniecības bazēm Rīga un Valmiera.

Apmēram reizi trijos mēnešos visiem klientiem tiek izsūtītas cenu lapas, kur tiek uzradīti visi produkcijas veidi un iespējamas atlaides. Šis no teorijas būtu augšanas posms.

Problēmas sagada pieprasījuma sezonalitate, jo janvarī realizacijas apjoms parasti krītas, tad aprīlī pieaug, vasara tas ir vislielakais, bet uz rudeni atkal krītas. Tadēļ visizdevīgak jaunu produkcijas veidu ražošanu ir sakt pavasarī, lai vasara, kad patēriņš ir vislielakais, lielaka daļa pircēju jau būtu informēta par šo produktu, ka arī jau būtu novērstas visas iespējamas pretenzijas pret kvalitati. Šeit varētu minēt – brieduma posmu.

Ta ka sabiedrība pastavīgi strada gaļas parstrades tehnologs un kvalificēts darba spēks, jaunu produkcijas veidu ieviešanas izmaksas nav lielas. Varētu pat teikt, ka produkcijas sortiments tiek atjaunots un mainīts regulari.

Proti, nav nemaz tik viegli produktu noturēt tirgū, jo paradas konkurentu produkcija.  Tadēļ ir svarīgi laikus noteikt produktam – vai viņš ir spējīgs konkurēt ar citu uzņēmumu produktu vai arī šis produkts jaizņem no ražošanas (krituma posms) vai arī varbūt jauzlabo ta kvalitate vai arējais izskats.

3.3.       Visparējs marketinga plans

Marketinga plans rodas planošanas procesa, kura tiek izsvērtas marketinga resursu pievilcīgakas izmantošanas spējas, šo iespēju nosacījumi un to veidošanas instrumenti, lai sasniegtu mērķus. Marketinga plans ir uzskatams par uzņēmuma visu darbības jomu planošanas pamatu. Šadai uz marketinga koncepciju balstītai pieejai planošana ir vairakas priekšrocības: [1., 206lpp]

·        Ta ļauj laika un telpa koordinēt visu to dienestu un struktūrvienību darbu, kas piedalas ražošanas un realizacijas procesa;

·        Ta sekmē precīzu sadarbību starp izpildītajiem, lai nodrošinatu uzņēmuma prioritaro uzdevumu izpildi;

·        Ta dod iespēju noteikt izmaiņas tirgus konjuktūra un šīs izmaiņas operatīvi ņemt vēra.

Marketinga planu lietderīgi izstradat, lai noskaidrotu problēmas un tos šķēršļus, ar kuriem iespējams naksies sadurties nakotnē. Līdz ar to uzņēmums var planot savu darbību ta, lai izvairītos no šiem šķēršļiem vai arī lai sagatavotos to efektīvai parvarēšanai. Visada ziņa marketinga plana esamību nodrošina sagatavošanos, lai labak izmantotu iespējas. Marketinga plans palīdz uzņēmumam izzinat un pareizi novērtēt gan iekšējo risku, to, kuru uzņēmums kontrolē (cena, reklama, marketinga iesaistīto darbinieku skaits), gan arējo risku (ekonomikas aktivitates svarstības, tirgus konjuktūra, konkurence), tatad to riska vidi, ko uzņēmums nekontrolē.

Lai marketinga planošana būtu efektīva: [1., 209lpp]

1.      Janoteic, kadus mērķus uzņēmums vēlas sasniegt tuvakajos divos trīs gados, un pēc tam janoteic, kas būtu veicams jau nakamaja gada.

2.      Jaorientē marketinga darbība uz pircēja, klienta interesēm, jo uzņēmums taču izveidots noteiktu vajadzību apmierinašanai.

3.      Jasavac pēc iespējas plašaka informacija par tiem arējiem faktoriem, kas var ietekmēt vai jau ietekmē uzņēmuma darbību; marketinga plans var efektīvi “nostradat” tikai tad, ja tas sagatavots, izmantojot  ticamu informaciju par arējo visi, tirgiem, klientiem un konkurentiem.

4.      Janodrošina plana lakoniskums. Uzņēmumam nepieciešama efektīva darbība un tapēc nevajadzētu izkliedēt savus pūliņus, bet gan koncentrēties uz galvenajiem darbības virzieniem un arējas vides faktoriem.

Ta ka A/S “RUKS” vairs nav jaiekaro pazīstamība tirgū, tadēļ marketinga stratēģija varētu būt saistīta ar regularu atgadinašanu par sevi un savu produkciju patērētajiem, ka arī patērētaju attieksmes testēšanu.

Pēc manam domam galvenais marketinga mērķis ir pardošanas apjoma pieaugums. Marketinga stratēģija šī mērķa sasniegšana varētu būt šada:

2.Shēma


Stratēģijas uzdevumi:

·        Produkta virzības realizacija – degustacijas, informatīvie stendi, uzlīmes, cenu zīmes. Lai virzītu produktu tirgū ir nepieciešama reklama. Tas saistas ar lieliem izdevumiem, līdz ar to palielinot ražošanas izmaksas, kas savukart palielina arī produkcijas pašizmaksu.

·        Noteikt produktu topu – izzinat pēc kadiem produkcijas veidiem ir vislielakais pieprasījums, lai zinatu, kadus jaunus produktus sakt ražot

·        Noteikt liekos produktus, kuru rentabilitate un sortiments apgrūtina uzņēmuma ražošanas jaudas – produkti, kuri nav rentabli un kurus izvēlas reti. Izmainīt neejošajiem produktiem receptūru, samazinat cenu vai vispar izņemt no ražošanas.

·        Jaunu produktu ieviešana – regulari nomainīt nepopularus produktus ar jauniem. Ieviest jaunas tehnoloģijas un produktus.

·        Klientu segmentēšana pēc finansiala izdevīguma – sevišķi stradat ar izdevīgiem klientiem (ja ir produkcijas trūkums – subprodukti, pusfabrikati).

3.4.       Reklama, pardošanas veicinoši pasakumi

Reklama ir informacijas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu kaut ko popularu. Reklamai tiek izmantota prese, kino, televīzija, radio, vitrīnas, plakati, izkartnes, preču iesaiņojums, preču un firmu zīmes. Visvairak izplatīta ir tirdzniecība reklama.

Reklama ir īpašs komunikacijas veids, ko personas vai firmas izmanto informacijas izplatīšanai ar maksas līdzekļu starpniecību. [2., 8n.,5lpp.]

Reklamas līdzekļus varētu iedalīt 6 lielas grupas:

1.      Dekoratīvie līdzekļi (piemēram, vitrīnas, skatlogi, specialie firmu plaukti);

2.      Akustiskie līdzekļi (piemēram, mutiska vai muzikala reklama);

3.      Grafiskie līdzekļi (piemēram, katalogi, brošūras, afišas, gaismas reklamas);

4.      Priekšmetiskie līdzekļi (piemēram, suvenīri, preču paraugi, iesaiņojums, manekeni);

5.      Vizualie līdzekļi (piemēram, TV reklamas klipi un filmiņas);

6.      Pasakumi (piemēram, partikas preču degustacijas, jauno preču demonstrējumi, modes skates, reklamas izdevumi).

Lai uzņēmums varētu pieņemt pareizu lēmumu reklamas jautajuma, ir jaievēro noteikta secība:

1.      Janosaka reklamas mērķis (vai ta ir informējoša, parliecinoša vai atgadinoša);

2.      Reklamas izmaksu noteikšana ( ir janosaka cik daudz naudas līdzekļu atvēlēs reklamas izmantošanai);

3.      Jaizvēlas reklamas pasniegšanas paņēmieni.

4.      Jaizvēlas reklamas līdzekļi.

5.      Janovērtē reklamas efektivitati.

Lai iepazītu esošos un potencialos pircējus ar jauniem izstradajumiem, regulari tiek rīkotas degustacijas dažadas Latvijas pilsētas un veikalos. Tiek piedavati nogaršošanai arī jau zinami stradajumi. Parasti šadas degustacijas ir labi apmeklētas un cilvēki aktīvi interesējas, no kadam izejvielam un ka tiek ražotas desa un žavējumi.

A/S “RUKS” piedalas arī tadas izstadēs, ka “Baltic Food”,  kuras parasti tiek noslēgti līgumi par produkcijas piegadi dažadam tirdzniecības organizacijam.

Laiku pa laikam tiek raidīta reklama arī radio un televīzija, bet šie reklamas veidi ir ļoti dargi, un nedod gaidīto rezultatu.

4. Secinajumi un priekšlikumi

            Veicot marketinga darbu esmu secinajusi, ka sabiedrības galvenais mērķis ir ražot kvalitatīvu produkciju ar zemaku pašizmaksu un palielinat realizacijas apjomus.

            Lai panaktu šo mērķi ir jasamazina produkcijas pašizmaksa. Līdz ar to samazinasies cena, bet jasaglaba kvalitate.

Pēc manam domam svarīgi būtu:

1.      Lai panaktu produkcijas realizacijas lielaku apjomu būtu jasamazina produkcijas pašizmaksa, līdz ar to samazinasies cena, bet jasaglaba produkcijas kvalitate. Ja samazinasies produkcijas cena, tad patērētajs vairak pirks sabiedrības produkciju un iespējams ka arī konkurentu patērētajs pievērsīs uzmanību “RUKS” produkcijai. Ta nonaksim pie galamērķa – pardošanas apjoma pieauguma.

2.      Sabiedrībai, lai noturētos konkurences apstakļos nepieciešams nepartraukti piestradat pie marketinga plana, to papildinot. Japaplašina tirdzniecības tīkls. Jaizdala līdzekļi reklamai. Javeic nopietns darbs ar realizacijas menedžeriem.

3.      Regulari jaseko ienakumu un izdevumu līmenim, laicīgi japartrauc neejošas produkcijas realizacija.

4.      Nepartraukti japapildina produkcijas sortiments ar jauniem produkcijas veidiem.

Veicot šos pasakumus, manuprat sabiedrība būtu spējīga noturēties konkurences apstakļos Latvijas tirgū.

Izmantojama literatūra:

1.      J.Ē.Niedrītis “Marketings”- Rīga, 2000.

2.      V.Praude “Marketings” macību materiali – Rīga, 2000.

3.      H.Diderihs “Uzņēmuma ekonomika” – “Zinatne”, Rīga, 2000.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1656
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site