Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Koronara sirds slimība (KSS)

medicīna

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Koronara sirds slimība (KSS)

Akūts vai hronisks sirds bojajums, ko izraisījuši asinsapgades traucējumi sakara ar vainagartēriju pataloģiju. 98% gadījumos šos traucējumus rada aterosklerozes process koronarajos asinsvados, sirds vainagartērijas. Koronaro asinsvadu sašaurinašanas palielinata skabekļa pieprasījuma gadījuma nespēj nodrošinat sirds muskulim pietiekamu perfūziju. Ateroskleroze ir holesterīna uzkrašanas artēriju iekšēja sieniņa, ko pavada hronisks iekaisums.



KSS izpaužas ka:

·Akūti koronari sindromi (nestabila stenokardija, akūts miokarda infarkts)

·Stabila slodzes stenokardija

·Sirds mazspēja

·Aritmijas

·Pēkšņa koronara nave

Aterosklerozes klīniku nosaka:

·    Pangas lielums

    ja nosprostojums >50-60% simptomi paradas pie slodzes (slodzes stenokardija)

    ja nosprostojums >75-80% simptomi paradas miera stavoklī

    ja nosprostojums 100% akūts miokarda infarkts

·    Pangas stabilitate

KSS – katra piekta cilvēka naves iemesls Eiropa un ASV; katru gadu pasaulē no KSS mirst 7,2 miljons cilvēku. 2020. g. šis skaitlis sasniegs 11,1 miljons cilvēku. Daudzas Z-Eiropas un R-Eiropas valstīs mirstība no KSS samazinas, kamēr Centralas un Austrumu Eiropas valstīs, t.sk., Latvija šie radītaji nav ievērojami mazinajušies. Katru gadu Latvija 55,5% iedzīvotaju nomirst no sirds-asinsvadu slimībam. Ar KSS slimo, galvenokart, vīrieši darba spējīga un reproduktīva vecuma (40-65 g. v.) un arvien biežak saslimst gados jauni cilvēki.

Etioloģija un patoģenēze

KSS pieskaitama pie polietioloģiskam slimībam. Plašu epidemioloģisku pētījumu rezultata noskaidroti KSS etioloģiskie jeb riska faktori. Izšķir:

·    Neietekmējamie riska faktori – vecums un dzimums; nelabvēlīga iedzimtība

·    Ietekmējamie dzīves veida riska faktori – smēķēšana; neracionals uzturs; nepietiekama fiziska aktivitate

·    Pamata KSS riska faktori – paaugstinats arterialais asinsspiediens; dislipidēmija; cukura diabēts un glikozes tolerances traucējumi

Termins “riska faktori” – apzīmē kadu veselam indivīdam raksturīgu pazīmi, kura cieši saistīta ar noteiktas slimības sastopamību. Riska faktors - ikviens fizikals, ķīmisks, bioloģisks, socials, ekonomisks, dzīvesveida vai ieraduma faktors, kurš nelabvēlīgi ietekmē cilvēka fizisko vai garīgo veselību.

Neietekmējamie riska faktori – vecums un dzimums

KSS riska faktori progresīvi pieaug līdz ar vecumu. To saista gan ar atsevišķu riska faktoru (arteriala hipertensija, dislipidēmija, cukura diabēts) pieaugumu, gan ar progresējošu dažadu nelabvēlīgu arējo un iekšējo faktoru kumulatīvo ietekmi uz vielmaiņu, īpaši oksidatīvo procesu parmaiņam, kas veicina audu novecošanu, endotēlija bojajumu un asinsvadu aterosklerotiskas parmaiņas.

Vīriešiem ir augstaka KSS risks neka sievietēm. Kardiovaskularo slimību riska robežlielums ir vīrieši >45 gadu vecuma un sievietes >55 gadu vecuma.

Nelabvēlīga iedzimtība - miokarda infarkts vai pēkšņa kardiala nave pirmas pakapes radiniekiem (risks pieaug par 30%.) Vīriešiem (tēvs, bralis) <55 gadiem; sievietēm (mate, masa) <65 gadiem.

Svarīgi novērtēt ģimenes hiperlipidēmiju, īpaši ģimenes hiperholesterinēmiju un ģimenes jaukto hiperlipidēmiju, kuru pamata ir ģenētiski nosacīti lipīdu vielmaiņas traucējumi.

Ietekmējamie dzīves veida riska faktori

Smēķēšana

Cigarešu smēķēšana ir viens no nozīmīgakajiem riska faktoriem KSS, smadzeņu insulta, perifēro artēriju slimības un sirds mazspējas attīstība. Smēķēšana saistama ar augstaku kopēja holesterīna līmeni, koronaro artēriju vazomotorisko reaktivitati, izteiktaku trombocītu agregaciju un protrombotisko stavokli.

Smēķējot:

·    paatrinas sirdsdarbība, paaugstinas asinsspiediens, rodas artēriju sieniņas bojajums,

·    ieelpotie tabakas dūmi kondensējas, veidojot darvu, kas 70% nogulsnējas plaušas,

·    oglekļa monoksīds izjauc normalu skabekļa piegadi audiem,

·    saslimstība ar KSS palielinas par 50%, bet mirstība par 29%

Aptaukošanas (PVO dati 1.2 miljardu cilvēku pasaulē cieš no lieka svara, Latvija liekais svars vīriešiem 41% un sievietēm 35%).

Cilvēks pieņemas svara, ja uzņemtais kaloriju daudzums parsniedz patērēto kaloriju daudzumu. Pēdēja laika vairak uzmanību pievērš īpaši vēdera apkartmēram vīriešiem >102cm, sievietēm > 88cm, nevis ķermeņa masas indeksam ĶMI (pieradīts, ka lielaks risks saslimt ar KSS cilvēkiem, kam tauki parmērīgi uzkrajas vidukļa daļa).

Aptaukošanas veicina saslimt ar cukura diabētu, paaugstinatu asinsspiedienu.

Nepietiekama fiziska aktivitate

Sēdošs dzīvesveids ir saistīts ar dubultu priekšlaicīgas naves un palielinatu KSS risku. Netrenētiem cilvēkiem pēkšņs, smags fizisks darbs ievērojami palielina akūtu kardialu notikumu risku. Mazkustīgums veicina aptaukošanos un pasliktina endotēlija funkciju. Regularas fiziskas aktivitates trūkums var izraisīt kardiovaskularo slimību agrīnu sakumu un progresēšanu, samazinot vielmaiņas intensitati, holesterīna patēriņu un sekmē ta nogulsnēšanos asinsvadu sieniņa; veicina aptaukošanos, dislipidēmiju, cukura diabētu.




Neracionals uzturs

Nepareiza diēta – cūkgaļa, krējums, sviests, olas, desu izstradajumi. Parak maz diēta tiek iekļautas zivis, svaigi augļi, darzeņi. Svarīgi popularizēt pareizas diētas principus. Svarīgakas KSS risku ietekmējošas uztura sastavdaļas ir:

·    taukskabes un holesterīns

·    dabiskie antioksidanti un flavonoīdi

·    Na, K un citi elektrolīti

·    olbaltumvielas un atri asimilējamie ogļhidrati

·    sintētiskie vitamīni un antioksidanti

Taukskabes un holesterīns – uztura lipīdi tiek iedalīti holesterīna un triglicerīdos. Triglicerīdi tiek iedalīti trīs grupas atkarība no taukskabēm. To sastava – piesatinatas, mononepiesatinatas un polinepiesatinatas. Taukskabes regulē holesterīna homeostazi un asins lipoproteīnu koncentraciju. Uztura lietotas taukskabes ietekmē arī citus riska faktorus – asinspiedienu, hemostazi, ķermeņa svaru.

Holesterīnam ir svarīga loma cilvēka organisma. Holelesterīna funkcijas:

·    piedalas šūnapvalku un nervu šūnu veidošana

·    D vitamīna veidošana

·    žultsskabju veidošana

70% holesterīna organisms sintezē pats (aknas); 30% - uzņem ar partiku (dzīvnieku izcelsmes)

“Labais” un “sliktais ” holesterīns

Abu veidu lipoproteīni – ZBL-H, ABL-H piedalas holesterīna transportēšana

•ZBL-H transportē 60-70% holesterīna, tam ir tendence pielipt pie asinsvada sieniņas

 augsts ZBL-H līmenis ir KSS nozīmīgs riska faktors

    tautas valoda dēvē par “slikto” holesterīnu

•ABL-H transportē 20-30% holesterīnu no organisma šūnam un asinsvada sieniņam uz aknam, lai organisms tos varētu izvadīt, tadejadi attīra asinis no lieka holesterīna

augsts ABL-H līmenis samazina KSS risku

     tautas valoda dēvē par “labo” holesterīnu

Kopējais holesterīns (KH) >5.0 mmol/L

ZBL-H >3.0 mmol/L

Triglicerīdi >1.7 mmol/L

ABL-H <1.0 mmolL

Pamata KSS riska faktori

Dislipidēmija

Pieder pie galvenajiem riska faktoriem, kas paaugstina KSS un perifērisko artēriju slimības risku, bet mazaka mēra insulta risku.

Hipertensija (virs 140/90 mmHg)

Hipertensija rada papildus slodzi sirdij apgadajot to ar asinīm, tas ietekmē asinsvadi zaudē elastību, kas apgrūtina asins piegadi iekšējiem organiem.

Diabēts (īpaši 2. tipa diabēts, relatīvi modificējams) paaugstinata glikozes līmeņa gadījuma eritrocīti kļūst neelastīgi un virzoties pa asinsvadu to boja.

Diagnostika

KSS diagnozi nosaka, ņemot vēra anamnēzi, klīnisko stavokli, dažadu izmeklējumu rezultatus. Svarīgakas neinvazīvas izmeklēšanas metodes:

·      elektrokardiografija (EKG),

·      fiziskas slodzes tests (VEM-veloergometrija),

·      ehokardiografija (EhoKG),

·      miokarda perfūzijas scintigrafija (MPS),

·      stresa ehokardiografija

Invazīva izmeklēšanas metode

·      perkutana koronara angiografija– invazīva sirds asinsvadu izmeklēšanas metode.

Īss procedūras apraksts – pacientam lokala anestēzija punktē labo radialo vai femoralo artēriju, ievada zondi līdz koronarajiem asinsvadiem, rtg staru kontrolē koronarajos asinsvados ievada rtg pozitīvu kontrastvielu, vizualizē asinsvadu sašaurinajumus un cita veida bojajumus.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1529
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site