Scrigroup - Documente si articole

     

HomeDocumenteUploadResurseAlte limbi doc
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Biodīzeļdegvielas ražošanas nozīme un attīstības iespējas Latvija

tehnika



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Biodīzeļdegvielas ražošanas nozīme un attīstības iespējas Latvija

Pētījums Latnet majas lapa, par biodīzeļdegvielas ražošanas attīstību pasaulē un Latvija. Pasaulē strauji rūkošie naftas, dabasgazes un ogļu krajumi, ka arī arvien pieaugošais vides piesarņojums ir viens no galvenajiem argumentiem par labu biodegvielas ražošanai. Pasaules valstīs arvien pieaug biodegvielas īpatsvars. ES pieņēma ES transporta politiku līdz 2010. gadam. Taja paredzēts izstradat direktīvu par obligatu biodegvielas pakapenisku ieviešanu katra dalībvalstī. Līdz 2010. gadam biodegvielas īpatsvaram jasasniedz gandrīz 6%.

Biodegviela- biodīzelis un bioetanols- tiek ražota no lauksaimniecības produktiem- rapša un graudaugiem, tas ražošanai audzēta produkcija ES vēl netiek ierobežota (nav ražošanas kvotu), tapēc tas paver jaunas lauksaimniecības zemju izmantošanas iespējas un palielina zemnieku ienakumus, rada papildus darbavietas. Pagaidam vienīga biogazes ražotne Latvija - Getliņi, EKO iegūto produktu izmanto talak elektroenerģijas ražošanai. Zinatnieki pieļauj, ka arī biogazi nakotnē varēs izmantot automašīnu dzinēju darbinašanai.


Praktiski visa ES, ASV, Kanada, Brazīlija, ka arī tuvakajas kaimiņvalstīs ir izstradatas un darbojas dažadas programmas atjaunojamas enerģijas, t.s. biodegvielas ražošanas un izmantošanas attīstībai. Arī Latvija tiek gatavota programma biodegvielas ražošanai un pielietošanai (turpmak programma).


Programma ir vērsta uz Ministru Kabineta izvirzīto prioritašu realizaciju:

- Uzņēmējdarbības vide;
- Rūpniecības attīstība;
- Darbaspēka politika;
- Enerģētika;
- Lauksaimniecība un lauku vide;
- Sociala drošība;
- Vide un dabas aizsardzība;
- Transports.


Programma realizē nacionala attīstības plana ietvaros četras no piecam izvirzītajam prioritatēm:
- Reģionalas attīstības veicinašana;
- Ekonomiskas attīstības veicinašana;
- Lauksaimniecības un lauku attīstības veicinašana;
- Cilvēkresursu attīstība un nodarbinatības veicinašana.


Programmas galvenie mērķi ir:
- Biodegvielu ražošanai nepieciešamo izejvielu nodrošinašana, izmantojot Latvijas lauksaimniecība izmantojamo zemi;
- Biodegvielas ražošanas veicinašana Latvija;
- Biodegvielu izmantošana Latvija.


Programmas apakšmērķi ir:
- Samazinat enerģētisko atkarību no fosilas degvielas, palielinot bioloģiskas izcelsmes degvielu ka atjaunojamu energoresursu izmantošanu;
- Uzlabot dzīves līmeni laukos, radot jaunas darbavietas;
- Samazinat lokalo vides piesarņojumu ar toksiskam vielam: SO2, CO u.c., ko satur motoru atgazes;
- Sekmēt globalo klimata parmaiņu novēršanu, mazinot CO2 izmešu daudzumu atmosfēra;
- Sekmēt lauku vides un ainavu sakoptību;
- Arējas tirdzniecības uzlabošana, samazinot degvielu importu un attiecīgi palielinot Latvija ražoto biodegvielu un lopbarības apjomu.

Zemkopības ministrija (ZM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) akceptu par Latvijas izstradatas atbalsta shēmas biodegvielas ražotaju atbalstam atbilstību Eiropas Kopienas Līguma prasībam. Līdz ar to biodegvielas ražotajiem Lauku atbalsta dienests (LAD) var izmaksat valsts atbalstu – kopuma 500 tūkstoši latu.



Katrs jauns atbalsta pasakums, ko kada Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vēlas sniegt, jasaskaņo ar EK. Par tadu uzskatams arī atbalsts biodegvielas ražotajiem, jo tas Latvija tiek realizēts pirmo reizi.

Atbalsts tiks piešķirts par produkciju, kas saražota pēc 2005.gada 20.septembra saskaņa ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem „Kartība, kada piešķir valsts atbalstu ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai”.

2005.gada noteikts, ka finansiali atbalstama kvota bioetanolam ir 11,392 miljoni litru un biodīzeļdegvielai - 12,5 miljoni litru. Uzņēmēji par saražotajiem 1000 litriem biodīzeļdegvielas saņems 170 latus, bet par saražotajiem 1000 litriem bioetanola - 140 latus. 2005.gada finansiali atbalstama kvota biodegvielas ražošanai piešķirta diviem uzņēmumiem: SIA „Jaunpagasts Plus”- bioetanola ražošanai, un SIA „Delta Rīga” – biodīzeļdegvielas ražošanai. 2006. gada uz finansiali atbalstamo kvotu pieteikušies vēl divi uzņēmumi: SIA „Mamas –D” un SIA „Mežrozīte”.

Lai saņemtu atbalstu par 2006.gada 1.pusgada saražoto biodegvielu, ražotajiem LAD jaiesniedz iesniegums līdz 15.jūlijam saskaņa ar MK noteikumiem „Kartība, kada uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai”.

ES direktīvas noteikts, ka Latvija no patērētas degvielas 2% jabūt bioloģiskas izcelsmes. Katru gadu apjoms japalielina un tam 2010.gada jasasniedz 5,75% no kopēja degvielas patēriņa.

Valdība šodien akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstradatos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Kartība, kada piešķir valsts atbalstu ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai”.

Normatīvais akts paredz, ka biodegvielas finansiali atbalstamas kvotas 2006.gada biodegvielas ražošanas uzņēmumiem sadala starp tiem, kuriem biodegvielas ražošanai nepieciešamas jaudas ir nodotas ekspluatacija un saražota biodegviela atbilst normatīvajos aktos par biodegvielai noteiktajam kvalitates prasībam. Tapat atbalstu saņems uzņēmumi, kas biodegvielas ražošanai izmanto rapsi, rapšu eļļu vai graudus, ka arī ja uzņēmumam nav nodokļu paradu.

          2006.gada finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai tiek noteiktas proporcionali uzņēmuma ražošanas jaudai. Grozījumi noteikumos arī paredz, ka uzņēmums turpmak var ievest izejvielas no Eiropas Savienības dalībvalstīm.[1]



Avots: Latnet majas lapa: https://www.ltn.lv/~vak/alt_en/pieco.htm



Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 806
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved