Mērīšana un parbaude

Izmēriet apļa spraugu četras vietas

Parbaudiet, lai mērījumi neatšķirtos viens no otra vairak par 0.05 mm

Parbaudiet, lai vidējais apļa spraugas lielums būtu aptuveni 0.12 – 0.22 mm Automatiskas karbas mehaniskas daļas galvenie defekti paradīti 9.4.

attēla.

Automašīnu automatiskam transmisijas iekartam sevišķi svarīgi ievērot transmisijas šķidruma līmeni, kurš japarbauda tikai pie iesildītas transmisijas, kad šķidrumam normala darba temperatūra.

Arī parnesumkarbu precizētu diagnostiku ieteicams veikt noteikta secība, protams, atkarība no to konstruktīvajam īpatnībam. Moderno spēkratu automatiskajam transmisijam parasti ir divas galvenas daļas - mehaniska un elektroniska. Abu šo daļu diagnostikai izmantojamas specifiskas diagnostikas metodes. Elektronisko daļu ērti kontrolēt, piemēram, ar sistēmtesteriem.

111.att. Automatiskas atrumkarbas galvenie defekti:

1 - bojats hidrotransformatora balsta mezgls; 2 - bojats hidrotransformatora stators; 3 - slīdoši saslēdzošo sajūgu diski; 4 - bojatas bremzējošas sajūga lentas; 5 - bojats pakaļējais blīvslēgs; 6 - bojats gultnis vai bukse; 7 - bojats regulators; 8 - bojati planetarais parvads; 9 - zems eļļas līmenis; 10 - nehermētiski hidrauliskie varsti; 11-bojats blīvslēgs; 12 - atskrūvējušas hidrotransformatora skrūves

Kardanparvadu diagnosticēšana.

Par kardanparvada tehnisko stavokli iespējams spriest pirmkart pēc trokšņa un vibracijas darba laika. Klaudzieni kardanparvada, strauji mainoties apgriezieniem, norada uz kardana gultņu izdilumu. Pastiprinata vibracija liecina par kardanparvada nelīdzsvarotību vai kardanvarpstas radialu mešanu.

Spēkratu kardanvarpstu mešanas parbaudei izmanto pulksteņa tipa indikatoru, ar locīklu statīvu (sk. 112. att). Pirms parbaudes, indikatoru ievieto ierīces statīva, kuru ar elektromagnēta palīdzību vai ar piestiprinašanas spīlēm pievieno spēkratu ramim.

112. att. Meriekarta ar indikatoru:

a - indikatora pulkstenis; b - mēriekartas kopskats: 1 - indikatora iemava; 2 -indikators; 3 - statīva stienis; 4 - statīva kats; 5 - elektromagnēts; 6 - uzgalis; 7 -mērtapa; 8 - indikatora kats; 9 - skala; 10 - iestadamas robežzīmes; 11 - milimetru skaitītajs

Diagnosticējot japaceļ spēkratu dzenošie riteņi un jaieslēdz parnesumkarba neitralais stavoklis. Ar ierīces šarnīru un teleskopisko stienīšu palīdzību indikatora mertaustu pietuvina līdz tas ar nelielu uzspīli pieskaras kardanvarpstai.  Pagriežot kardanvarpstu par vienu apgriezienu nosaka tas mešanu. Kardanvarpstas ieteicamie diagnostikas punkti apskatami 113. attēla.

Varpstas centrs

113. att. Kardanvarpstas mešanas diagnostika ar indikatoru:

1- diagnostikas punkti; 2 -indikators

Priekšpiedziņas automobiļiem, kuriem izmantotas pusasis ar vienadu leņķatrumu kardanšarnīriem, būtisks pusass tehniska stavokļa radītajs ir pusass putekļu aizsarga hermētiskums. Par dehermetizaciju liecina eļļas izmešanas pēdas uz automobiļa riteņu arkas, grozamredzes vai pie atrumkarbas. Putekļu sarga atrodošas konsistenta ziede pie lieliem braukšanas atrumiem inerces spēku ietekmē tiek izmesta pat pa nelielu plaisu putekļu aizsarga. Šada defekta gadījuma putekļu sargs pēc iespējas atrak janomaina, jo pretēja gadījuma tiks bojats kardanšarnīrs.

Balstiekartas diagnostika.

Spēkratiem var tikt izmantotas dažada veida un konstrukciju balstiekartas. Atrgaitas spēkratiem izmanto balstiekartas ar dažada veida atsperojumu. Lēngaitas spēkratiem, to piekabēm un lauksaimniecības mašīnam balstiekartas var būt bez atsperojuma. Atkarība no konstrukcijas balstiekartas var būt izmantots dažads daudzums kustīgo elementu, šarnīru, lodveida balstu un sailentbloku. Katra no šiem elementiem var būt palielinata brīvkustība jeb spēle. Parasti šo brīvkustību parbauda uz specialiem stendiem, kas uz spēkratu balstiekartu iedarbojas, to kustinot dažados virzienos. Brīvkustību novēro vizuali vai mērot ar indikatoru.

Balstiekartas diagnostiku ieteicams veikt pirms riteņu nostadījuma leņķu mērījumiem, jo gadījuma, ja tiks nomainīti defektētie balstiekartas elementi, riteņu nostadījuma leņķi var izmainīties. Par balstiekartas defektiem var liecinat trokšņi braucot, riepu pastiprinats izdilums, stūres rata raustīšanas u.c. pazīmes. Balstiekartas izplatītakie defekti paradīti 114. attēla.

Amortizatoru tehnisko stavokli vienkarši var novērtēt stacionari, automobiļa vienu stūri strauji uzspiežot uz leju. Bojatu amortizatoru gadījuma notiek vairakkartīga automobiļa šūpošanas. Par amortizatoru tehnisko stavokli liecina arī to hermētiskums. Bojatiem amortizatoriem vērojama amortizatoru eļļas noplūde.

114.att. Balstiekartas izplatītakie defekti:

1 - bojats priekšējais amortizators; 2 - izdilis amortizatora balsta šķīvis vai gultnis; 3 -bojats sviras sailentbloks; 4 - nodilis augšējais sviras sailentbloks; 5 - bojats pakaļējais amortizators vai ta bukses; 6 - nosēdušas vai parlūzušas atsperes; 7 - nodilis pakaļēja garenstieņa sailentbloks; 8 - brivkustība stabilizatora gala buksēs vai gala stienīšu sailentblokos; 9 - bojats lodveida balsts; 10 - nodilis apakšējais sviras sailentbloks; 11 - nodilusi reaktīva stieņa bukse; 12 - stabilizatora stieņa vidējas bukses izdilums

Lai noskaidrotu atsperu nosēšanos, nepieciešams automobili novietot uz līdzenas virsmas un veikt mērījumus no virsmas līdz ražotaja noradītajiem specifiskajiem punktiem. Ja augstums ir mazaks par ražotaja noradīto pieļaujamo, nepieciešams veikt atsperu nomaiņu, vai torsiona tipa atsperu regulējumu, ja to paredz ražotajs.

Lodveida šarnīru defektus var noteikt arī pēc putekļu aizsargu stavokļa. Parasti modernajiem spēkratiem putekļu aizsargi netiek piedavati ka atsevišķa rezerves daļa. Putekļu sarga bojajums liecina par strauju pieļaujama spēles lieluma sasniegšananas iespēju.

Dažadu sailentbloku tehnisko stavokli var noteikt pēc to arēja izskata (plaisas, vidējas daļas novirze no teorētiska ģeometriska centra). Ja ar vizualo kontroli nevar noteikt sailentbloka defektu, var veikt sailenbloka izkustinašanu ar sviras palīdzību.

Dažu konstrukciju automobiļiem un traktoriem tiek izmantotas ar datoru vadamas balstiekartas. Balstiekarta var mainīt spēkratu klīrensu, pielagojot to ekspluatacijas apstakļiem. Šada veida balstiekartu diagnostiku veic ar sistēmtesteriem, nolasot un atpazīstot balstiekartas datormoduļa fiksētas kļūdas. Dažkart iespējams veikt arī šo sistēmu darbības programmēšanu. Ar testeri iespējams noteikt tadu mezglu ka balstiekartas līmeņa devēja signalu voltažu un salīdzinat to ar normatīviem. Ja šadas balstiekartas līmenis tiek mainīts ar saspiesta gaisa starpniecību, bojatais kompresors (defektu nosaka ar sistēmtesteri) jaapmaina pret jaunu.