Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

VIESNICU UZŅĒMĒJDARBIBAS PROBLĒMAS LATVIJA

tūrisms

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

VIESNICU UZŅĒMĒJDARBIBAS PROBLĒMAS LATVIJA

MAĢISTRA DARBS




Darba izpildes un novērtējuma lapa

Maģistra darbs 'Viesnicu uzņēmējdarbibas problēmas Latvija'

izstradats Uzņēmējdarbibas un cilvēku resursu vadišanas katedra

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs

izstradats patstavigi.

Darba autors: maģistrants Viktors Klimovičs  ___________________________

                                                                                                      (paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstavēšanai.

Darba zinatniskais vaditajs:

RTU profesors, Dr.oec. Janis Ķipsna              ____________________________

                                                                                                      (paraksts, datums)

Konsultants:                                                              __________________________________

(paraksts, datums)

Normkontrolieris:

RTU docents, Dr.oec. Janis Reiters               ____________________________

      (paraksts, datums)

KPK komisijas priekšsēdētajs:

RTU profesors, Dr.oec. Janis Ķipsna              ____________________________

                                          (paraksts, datums)

Atļaut aizstavēt IEF Uzņēmējdarbibas un cilvēku resursu vadišanas katedras maģistra akadēmisko studiju programmas „Uzņēmējdarbiba un vadišana” gala parbaudijuma komisija

IEF Uzņēmējdarbibas un cilvēku

resursu vadišanas katedras vaditajs:

RTU profesors, Dr.oec. J.Ķipsna                 ____________________________

                              (paraksts, datums)

Maģistra darbs aizstavēts IEF Uzņēmējdarbibas un cilvēku resursu vadišanas katedras maģistra akadēmisko studiju programmas „Uzņēmējdarbiba un vadišana” gala parbaudijuma komisijas

200_.g._________________ sēdē un novērtēts ar atzimi _________________

Gala parbaudijuma komisijas

sekretars(e)

_____________________________

(paraksts, datums)


Anotacija

Maģistra darba autors: Viktors Klimovičs

Maģistra darba zinatniskais vaditajs: Janis Ķipsna,

                                                            RTU profesors, Dr. oec.

Maģistra darba temats: „Viesnicu uzņēmējdarbibas problēmas Latvija”

Maģistra darba apjoms: 85 lpp, 13 attēli un 12 tabulas

Maģistra darba izmantotie materiali:

Maģistra darba bibliografiskais saraksts ietver visparējas un specialas ekonomiskas literatūras avotus latviešu un angļu valoda. Darba izmantoti ari interneta publicētie ekspertu raksti.

Maģistra darba galvenie rezultati:

Darba izstrades gaita iegūtas divas zinatniskas novitates:

1) izpētitas un salidzinatas uzņēmuma majas lapas ieviešanas iespējas;

2) izpētitas un salidzinatas elektroniska pasta ieviešanas iespējas.

Maģistra darba bibliografiskais apraksts:

Klimovičs V. Viesnicu uzņēmējdarbibas problēmas Latvija: Maģistra darbs/Zinatn. vaditajs Ķipsna J. – Datorsalikums. – Riga: RTU, 2007. – 85 lpp


Annotation

The author of master’s work: Viktors Klimovičs

The research supervisor of master’s work: Janis Ķipsna

                                                              RTU professor, Dr. oec.

The subject of master’s work: “Hotel business problems in Latvia”

The size of master’s work: 85 pages, 13 charts and 12 tables

In master’s work used materials:

The bibliographical list of master’s work contains general and special literature in economics in Latvian and in English and expert publications in internet.

The main results of master’s work:

There are two scientific novelties in master’s work:

1) explored and compared enterprise’s home page establishment opportunities;

2) explored and compared enterprise’s e-mail establishment opportunities.

The description of the bibliographical list of master’s work:

Klimovičs V. Hotel business problems in Latvia: master’s work/research supervisor Ķipsna J. – Composed by computer. – Riga: RTU, 2007. – 85 p.


Summary

Since accession to the European Union tourism sector has reached prosperity that we never have seen in Latvia. Most Europeans were more interested in our country since Latvia became a member state of the EU. To prove that is still growing number of foreign travelers who crosses Latvia’s border. Tourism prosperity set our domestic and foreign entrepreneur’s and investor’s minds on the potential of hotel sector which we could not call developed till Latvia’s accession to the EU. However, today situation has changed. The number of hotels in Latvia since 1999 has doubled and it seems that tendency will continue to be that way during the next few years.

Today hospitality has become one of the most profitable businesses. That is why do not talk about the lack of people who would like to be a part of it. Despite of the hotel entrepreneur’s big profit the rapid growth of the hotel business has leaded us today to two big problems which entrepreneurs need to solve to continue successful business in this sector. These two essential problems are the lack of professional employees and the growing competition.

The lack of employees is a big problem not only in Latvia but in the whole world hotel industry as well. As we know hotel employees are very important for the hotel business so it is a really serious problem indeed if there is a lack of good and appropriate service level especially if we talk about the high class hotels. There are different reasons for this problem in different world countries and regions. The reasons for the lack of professional employees in Latvia are the rapid growth of the number of the hotels and employee low wage. The last mentioned reason makes people choose to work in some other sector or to go abroad and work in the hotel in one of the Western Europe countries. Of course, employee’s education and young people proportion in the hotel sector also are the reasons for the lack of professional employees.

Growing competition is just a natural problem today in Latvia because country with undeveloped hotel entrepreneurship in the last few years experiences rapid tourist flow in with this the growing demand for new hotels as well. The author admits that the similarity and low-roominess of the new-open hotels makes the problem even more difficult. With this the competition between the hotels is becoming even bigger. Today in the hotel market in Latvia we can talk more about the lack of bed places rather than the lack of hotels. So there is a great opportunity for those entrepreneurs who are willing to enter the hotel business to create good quality two and three star hotels with at least 200 – 300 rooms in the hotel. Exactly these type of category and roominess hotels today are needed in Latvia because our country more and more are visiting those type of tourists who mostly just want to spend a night in a tidy, comfortable and quiet room for a reasonable price with no extras.

The subject of master’s work is “Hotel business problems in Latvia”. The aim of this work is to analyze the hotel entrepreneurship in Latvia discovering its problems and possible solution ways.

To research the aim of work the following tasks are to be performed:

• To research the hotel business situation in Latvia characterizing its competition, employee structure, education and waging system, and discovering problems in it;

• To discover mediators between hotel and clients defining which of those mediators could be the most perspective in the future;

• To acquaint with organization of e-commerce discovering its main advantages in raising the competitiveness of the enterprise;

• To explore different client loyalty programmes and discover their role in successful hotel business;

• To establish e-commerce and client loyalty programme in real hotel entrepreneurship.

The author has used general and special literature in economics in Latvian and in English, statistical data, expert publications in internet. In this work author has used methods of economic analysis and statistic analysis, expert method, document research, analysis and processing methods.

Master’s work scientific novelties:

1) explored and compared enterprise’s home page establishment opportunities;

2) explored and compared enterprise’s e-mail establishment opportunities.

Master’s work has a practical value: there are included recommendations and suggestions we can use to make hotel entrepreneurship more competitive.

As from two essential hotel sector problems in Latvia the author was more interested in growing competition issue the aim and the tasks to reach the aim of the master’s work are more related to growing competition analyses and solutions. About the second problem namely the lack of professional employees the author explores just the possible reasons for this problem without going deep into the problem solutions because of the work size limit.

There is certain master’s work structure corresponding with the aim of the work.

Analytical chapter characterizes hotel industry in Latvia, analyses hotels and hotel guests, competition in the hotel market, employment and waging system in the hotel sector, hotel mediators, particularly paying attention to one of the most perspective and progressive mediator namely internet.

In theoretical chapter the author talks about the hotel categories and the standards, the role of client loyalty programmes and advantages of the e-commerce two most important organizational means namely home page and e-mail. Master’s work has a theoretical value: explored and compared client loyalty programmes in the hotels and deliberated advantages of the e-commerce organizational means.

In scientific practical chapter the author discusses e-commerce and client loyalty programme establishment into real hotel entrepreneurship.


Saturs

                                                                                                              lpp

Ievads. 10

1. Analitiska daļa

1.1.          Viesnicas un to apmeklētaji.. 13

1.2.          Konkurence. 14

1.3.          Viesnicu uzņēmējdarbiba nodarbinatie un to atalgojuma sistēma.. 19

1.3.1.   Nodarbinatie 19

1.3.2.   Jauniešu darba izmantošana.. 21

1.3.3.   Uz pilnu un nepilnu laiku nodarbinatie.. 23

1.3.4.   Nodarbinato izglitiba.. 24

1.3.5.   Atalgojuma sistēma.. 25

1.4.          Saikne starp viesnicu un patērētajiem 28

1.4.1.   Viesnicu starpnieki tirgū. 28

1.4.2.   Interneta attistiba pasaulē.. 30

1.4.3.   Interneta izmantošana Latvijas viesnicu un restoranu uzņēmumos. 32

2. Teorētiska daļa

2.1.          Viesnicu kategorijas un tajas sniedzamo pakalpojumu standarti. 34

2.2.          Klientu lojalitates nozime 39

2.3.          E-komercija – viesnicas konkurētspējas atslēga 44

2.3.1.   E-komercijas definicija 45

2.3.2.   E-komercijas veidi 47

2.3.3.   Motivacija lietot e-komerciju. 48

2.3.4.   E-komercijas organizēšanas lidzekļi.. 49

2.4.          Uzņēmuma majas lapa. 50

2.4.1.   Majas lapas dizains un tas veidošanas pamatprincipi.. 50

2.4.2.   Majas lapas marketings.. 54

2.5.          E-pasts ka e-marketinga instruments. 56

3. Zinatniski praktiska daļa

3.1.          Galvenie posmi viesnicas majas lapas veiksmiga darbiba 60

3.1.1.   Viesnicas majas lapas izveide un apkalpošana.. 60

3.1.2.   Majas lapas marketinga pielietošana.. 66

3.1.3.   Viesnicas majas lapas statistikas uzskaites sistēma. 69

3.2.          Elektroniska pasta izmantošanas iespējas viesnicas konkurētspējas paaugstinašana   72

3.3.          Klientu lojalitates programmu izmantošana. 77

Secinajumi un priekšlikumi. 81

Bibliografiskais saraksts.. 83


Ievads

Kopš Latvijas iestašanas Eiropas Savieniba tūrisma nozare Latvija ir piedzivojusi vēl lidz šim nepieredzētu uzplaukumu. Latvijas kļūšana par ES dalibvalsti liela daļa eiropiešu radija ļoti lielu interesi par mūsu valsti. To pierada pēdējos gados aizvien pieaugošais arzemju ceļotaju skaits, kuri šķērso Latvijas robetu. Tūrisma attistiba, savukart, gan mūsu pašmaju, gan ari arvalstu uzņēmējiem un investoriem lika aizdomaties par viesnicu nozares potencialu, jo vēl pirms Latvijas iestašanas ES mēs nevarējam runat par attistitu naktsmitņu nozari Latvija. Taču šodien situacija ir mainijusies. Viesnicu skaits Latvija kopš 1999.gada ir dubultojies, un vismaz tuvako gadu laika ši tendence, domajams, paliks nemainiga

Šodien viesmiliba ir kļuvusi par vienu no ienesigakajiem darbibas veidiem, tapēc ari gribētaju ņemt dalibu taja netrūkst. Taču neskatoties uz viesnicu nozarē nodarbinato uzņēmēju lielo peļņu, strauji augoša naktsmitņu uzņēmējdarbiba šodien uzņēmējiem liek saskarties ari ar divam lielam problēmam, ar kuram viesnicu industrijas parstavjiem un uzņēmējiem būtu jatiek gala, lai turpinatu tikpat veiksmigi darboties šaja nozarē ka lidz šim. Šis divas būtiskakas nozares problēmas ir profesionalu darbinieku trūkums un pieaugoša konkurence.

Profesionalu darbinieku trūkums ir ļoti liela problēma ne tikai Latvija, bet ari viesnicu nozarē visa pasaulē. Ka zinams, viesnicas darbinieki ļoti būtiski ietekmē uzņēmuma darbibu, tapēc jaatzimē, ka ta patiešam ir ļoti nopietna problēma, ja trūkst labas un atbilstošas apkalpošanas no viesnicas personala puses, ipaši tad, ja runa iet par augsta limeņa viesnicu. Iemesli šai problēmai datados pasaules reģionos un valstis nebūt nav viennozimigi. Latvija profesionalu darbinieku trūkuma galvenie iemesli ir meklējami ka strauja viesnicu skaita pieauguma dēļ, ta ari zema atalgojuma dēļ. Pēdējais minētais iemesls bieti vien cilvēkiem liek izvēlēties vai nu iet stradat kada cita nozarē vai ari sevi nodarbinat viesnicu nozarē kada no Rietumeiropas valstim. Protams, ka profesionalu darbinieku trūkuma katalizatorus viesnicu nozarē Latvija būtu jamin ari nozarē nodarbinato izglitibas un jauniešu ipatsvara jautajumus.

Aizvien pieaugoša konkurence, savukart, ir likumsakariga problēma šodien Latvija, jo valsts, kura lidz šim nebija attistita viesnicu uzņēmējdarbiba, pēdējo gadu laika piedzivo strauju tūristu ieplūdumu valsti, lidz ar to ari nepieciešamibu pēc arvien jaunam un jaunam naktsmitnēm. Te gan autoram jaatzimē, ka šo Latvijas viesnicu nozares problēmu vēl vairak saretģi fakts, ka lielaka daļa jaunatvērtas viesnicas ir mazietilpigas un savstarpēji ļoti lidzigas. Lidz ar to konkurences ciņa starp naktsmitnēm ir vēl sivaka. Šodien Latvijas viesnicu tirgū ir novērojama situacija, ka trūkst nevis viesnicas, bet gan gultas vietas. Uzņēmēji, kuri vēl tikai grasas ienakt tirgū, pieaugošas konkurences situaciju tirgū var labot, atklajot kvalitativas divu un tris zvaigtņu viesnicas ar vismaz 200 – 300 numuriem viesnica. Tieši šadas kategorijas un ietilpibas viesnicas šodien Latvija ir visvairak vajadzigas, jo aizvien pieaugošo arvalstu tūristu vidū arvien bietak ir sastopami parasti tūristi, kuriem svarigi ir tikai parnakšņot tira, ērta un klusa viesnicas istaba bez jebkadiem papildu pakalpojumiem un par sapratigu cenu.

Maģistra darba pētijuma objekts ir viesnicas. Darba pētijuma priekšmets ir viesnicu ka uzņēmējdarbibas veida problēmas.

Maģistra darba mērķis ir atklat viesnicu uzņēmējdarbibas problēmas un ieteikt to risinašanas ceļus.

Lai sasniegtu izvirzito mērķi, maģistra darba nepieciešams risinat šadus uzdevumus:

• izpētit viesnicu uzņēmējdarbibas stavokli Latvija, raksturojot viesnicu savstarpējo konkurenci un viesnicu nozarē nodarbinato darbinieku struktūru, izglitibu un atalgojuma sistēmu, un apzinat problēmas šaja joma;

• Atklat viesnicu starpniekus, kas veido saikni starp viesnicu un klientiem, nosakot, kuri no šiem starpniekiem nakotnē varētu tikt uzskatiti par perspektivakajiem;

• Iepazities ar e-komercijas organizēšanu, atklajot tas galvenas priekšrocibas uzņēmuma konkurētspējas paaugstinašana;

• Izpētit klientu lojalitates programmu veidus un apzinat to nozimi viesnicas veiksmigas uzņēmējdarbibas veikšana;

• Ieviest e-komerciju un klientu lojalitates programmu viesnicas uzņēmējdarbiba.

Darba uzrakstišana ka pētijuma avoti kalpoja visparēja un speciala ekonomiska literatūra latviešu un angļu valoda, statistikas dati, ka ari interneta publicētie ekspertu raksti. Šaja darba autors ir izmantojis ekonomiskas analizes un statistiskas analizes metodes, ekspertu metodi, ka ari dokumentu izpētes, analizes un apstrades metodes.

Maģistra darba zinatniskas novitates:

1) izpētitas un salidzinatas uzņēmuma majas lapas ieviešanas iespējas;

2) izpētitas un salidzinatas elektroniska pasta ieviešanas iespējas.

Maģistra darbam ir praktiska nozime: darba iekļautos ieteikumus un priekšlikumus var izmantot viesnicas konkurētspējas paaugstinašana.

Ta ka no divam jau pieminētajam būtiskakajam viesnicu nozares problēmam Latvija pieaugošas konkurences problematika autoram šķita interesantaka, tad darba izvirzitais mērķis un sasniedzamie uzdevumi ir vairak saistiti ar pieaugošas konkurences problēmas analizi un risinajumu meklēšanu. Otru minēto viesnicu nozares problēmu, proti, profesionalo darbinieku trūkumu, apjoma ierobetotibas dēļ autors apskata tikai problēmas iespējamo cēloņu limeni, neiedziļinoties problēmas risinajumu meklēšana.

Saskaņa ar maģistra darba mērķi tiek veidota darba struktūra.

Analitiskaja daļa tiek raksturota Latvijas viesnicu nozare, analizējot viesnicas un to apmeklētajus, savstarpējo konkurenci viesnicu tirgū, nodarbinatibas ipatnibas un atalgojuma sistēmu, ka ari viesnicu starpniekus, ipašu uzmanibu pievēršot vienam no perspektivakajiem un visvairak progresējošiem starpniekiem, proti, internetam.

Teorētiskaja daļa autors pievēršas viesnicu kategoriju un tajas sniedzamo pakalpojumu standartu analizei, klientu lojalitates programmu veidu izpētei, ka ari divu galveno e-komercijas organizēšanas lidzekļu, proti, majas lapas un e-pasta priekšrocibu apzinašanai. Maģistra darba teorētiska vērtiba: izpētitas un salidzinatas viesnicu klientu lojalitates programmas, ka ari apzinatas e-komercijas organizēšanas lidzekļu priekšrocibas.

Zinatniski praktiskaja daļa tiek apspriesta e-komercijas un klientu lojalitates programmas ieviešana reala viesnicas uzņēmējdarbiba.


1. Analitiska daļa

1.1.      Viesnicas un to apmeklētaji

Eiropa ar savu unikalo vēstures, ģeografijas un kultūras identitati vēl joprojam ir visvairak apmeklētais kontinents, kas piesaista vislielako tūristu uzmanibu. Interesanti, ka liela daļa ši kontinenta tūristu ir paši eiropieši, kas vēlas apzinat un iepazit vēl neizzinatas veca kontinenta daļas. Kopš Eiropas Savienibas robetu paplašinašanas uz Centralas un Austrumeiropas pusi ļoti lielu interesi eiropiešu vidū izpelnijas bijušas Padomju Savienibas valstis, taja skaita ari Latvija. Pirms pievienošanas ES daļa Rietumeiropas iedzivotaju, lai ari cik interesanti tas nebūtu, nemaz nezinaja, kur tada Latvija vispar atrodas. Lidz ar to saprotams, ka vēl pirms paris gadiem par Latviju ka par iemiļotu tūrisma gala objektu mēs nevarējam runat. Taču šodien situacija ir mainijusies. Ar katru gadu arvien palielinas tūristu un arvalstu uzņēmēju un investoru interese par Latviju. Lidz ar tūrisma attistibu mūsu valsti milzigos tempos attistas ari viesmilibas industrija, kas sevi ietver izmitinašanas un ēdinašanas nozares. Te uzreiz ir japiebilst, ka datreiz šis abas nozares ir tik cieši saistitas, ka tas apskata kopa, neatdalot vienu no otras.

To, cik ļoti situacija ir mainijusies desmit gadu laika, mēs varam apskatit 1.1. attēla, kura redzamas viesnicu un citu tūrisma mitņu skaita izmaiņas Latvija laika perioda no 1995. lidz 2005.gadam.

1.1.att. Viesnicas un citas tūristu mitnes; 1995 – 2005 [6, 324.lpp.]

Ka redzams 1.1. attēla, tad viesnicu un citu tūrisma mitņu skaits 2005.gada salidzinot ar 1995.gadu ir dubultojies. Jasecina, ka stabila viesnicu un tam lidzigo mitņu skaita pieaugums aizsakas 2000. gada. Visstraujaka šo viesu izmitinašanas vietu skaita palielinašanas ir novērojama 2005.gada, kas noteikti būtu saistama, pirmkart, ar Latvijas iestašanos ES, otrkart, ar gatavošanos tadu ievērojamu starptautisku notikumu norisei Latvija ka Pasaules Hokeja čempionats un NATO samits 2006.gada. Vēl, protams, ļoti nozimigu lomu arzemju ceļotaju skaita pieauguma, lidz ar to ari pieprasijuma augšana pēc viesnicam un citam tūristu mitnēm radija tadu lēto avio kompaniju ka Rynair un EasyJet ienakšana Latvijas tirgū.

Katra ziņa viesnicu un citu tūrismu mitņu skaita pieaugums Latvija pēdējo gadu laika ir saistits ar pieaugošo arvalstu tūristu un uzņēmēju interesi par Latviju. To, ka ir palielinajies arzemju ceļotaju skaits, kas šķērsojuši Latvijas robetu, pēdējo gadu laika, mēs varam apskatit 1.1. tabula.

1.1. tabula

Arzemju ceļotaju skaits, kas šķērsojuši Latvijas robetu; 2004 – 2006 [7, 93.lpp.; 6, 319.lpp.]

Gads

1.ceturksnis

2.ceturksnis

3.ceturksnis

4.ceturksnis

2004

491.9

712.1

1104.0

725.7

2005

649.3

926.8

1321.4

876.9

2006

844.7

1144.2

1660.3

995.4

1.2.      Konkurence

Aizvien pieaugošais arvalstu viesu skaits liek mūsu, ka ari arvalstu uzņēmējiem un investoriem aizdomaties par arvien jaunu viesnicu, moteļu un viesu namu atvēršanu Latvijas galvaspilsēta un arpus tas. Ta, piemēram, ja 2004.gada Riga ekspluatacija tika nodotas tikai piecas jaunas (tostarp ari rekonstruētas) viesnicas, tad 2005.gada ekspluatacija nodoto viesnicu skaits sasniedza jau 19.

Tomēr jaatzist, ka diemtēl arvien izteiktaka ir tendence, ka jaunus viesnicu projektus mūsu valsti attista nevis pašmaju investori, bet gan arzemju uzņēmēji, kuru vidū ir ari mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Ta, piemēram, pēdējo divu gadu laika Riga jaunatvērto viesnicu „Monika Centrum Hotel” un „Europa Royal Hotel” ipašnieki ir lietuvieši, viesnica „Albert Hotel” pieder igauņiem, bet viesnicas „Islande Hotel” lielakie ipašnieki ir britu investori.

Neskatoties uz pieaugošo konkurenci Latvijas viesnicu tirgū, daļa viesmilibas specialistu uzskata, ka mūsu valsti vēl joprojam jūtami trūkst viesnicu. Šis viedoklis parasti tiek apstiprinats ar sekojošiem statistikas datiem: Eiropas Savieniba 2004.gada pavisam bija 403 242 viesnicas un citas tūristu mitnes jeb 8.8 uz desmit tūkstošiem iedzivotaju; Latvija 2005. gada bija 418 tūristu mitnes jeb 1.8 uz desmit tūkstošiem iedzivotaju; Zviedrija 2004.gada bija 3890 tūristu mitnes jeb 4.3 uz desmit tūkstošiem iedzivotaju.[11] Ka redzams pēc statistikas datiem, Latvija viesnicu tirgus ir diezgan talu no ES limeņa, tapēc tas noteikti attistisies.

Lai ari šie secinajumi šķiet diezgan loģiski un saprotami, tomēr autors šim apgalvojumam pilniba negribētu piekrist. Pašreiz statistikas dati liecina, ka Riga 2004. un 2005. gada vien ir atklatas 24 jaunas viesnicas. Par 2006.gadu vēl precizu datu nav, bet domajams, ka pagajuša gada laika jaunatvērto viesnicu skaitam piepulcējas vēl aptuveni 10 jaunas viesnicas. Pēc autora domam, tagad vajadzētu nedaudz nogaidit un nesteigties celt arvien jaunas un jaunas viesnicas, jo, ta rikojoties, mūsu valsti var piemeklēt kaimiņvalsts Lietuvas rūgta pieredze jeb ta saucama tirgus parkaršana. Pirms paris gadiem Lietuva tika novērots straujš viesnicu istabu skaita pieaugums, kas izraisija nelielu krizi saistiba ar iecerēto un planoto noslogojumu un cenu raditajiem. Ta ka tuvakaja laika tik ievēribas cienigus un grandiozus starptautiskus notikumus ka Pasaules Hokeja čempionats un NATO samits nav planots organizēt Latvija, lidz ar to neviens pašreiz nespēj pateikt, vai pieprasijums pēc naktsmitnēm turpinas tik pat strauji augt ka pēdējo gadu laika, vai ari jau ar uzceltajam viesnicam pilnigi pietiks, lai izmitinatu visus arvalstu ieceļotajus Latvija.

Gribētos piebilst, ka, ja ari vasaras mēnešos ir saretģitak bez iepriekšējas rezervacijas atrast naktsmajas kada no Rigas viesnicam, tomēr, ka uzsvēra Latvijas Viesnicu un restoranu asociacijas prezidents Janis Jenzis viena no intervijam, situacija nav tik dramatiska un vienmēr kadu brivu numuru kada no Latvijas galvaspilsētas viesnicam var atrast. Cits jautajums, kadas kategorijas viesnica šis numurs būs. Var gadities situacija, ka divu vai tris zvaigtņu viesnicas vieta numuru nakas atrast tikai kada no Rigas četru vai piecu zvaigtņu viesnicam, kura šis numurs maksas krietni dargak. Pēdēja laika Riga, ka ari visa Latvija tiek novērots kvalitativu divu un tris zvaigtņu viesnicu trūkums, jo, lidz ar lēto avio kompaniju ienakšanu tirgū, arvien vairak arzemju ceļotaju Latvija meklē vienkaršu naktsmitni bez jebkadiem papildu pakalpojumiem par sapratigu cenu, lidz ar to pieprasijums pēc šis kategorijas viesnicam strauji palielinas.

Saretģitaka situacija ar vietu atrašanu Latvijas galvaspilsētas viesnicas vasaras perioda ir lielajam tūristu grupam. Ta ka pēdējo gadu laika zinamakajas, ka ari pat jaunatvērtajas viesnicas noslogojums vasaras mēnešos sasniedz pat 85 – 90 %, tad tūristu grupam ir saretģiti izmitinat visu savu grupu viena viesnica, un nakas izmantot 2 un pat 3 viesnicu pakalpojumus, kas ir saretģits un laikietilpigs process. Lai gan 2004. un 2005. gada, ka jau iepriekš tika minēts, Riga durvis ir vērušas 24 jaunas viesnicas, taču tas situaciju diez cik neuzlabo, jo jaunatvērtajas viesnicas parsvara ir ap 50 – 60 numuru, kas ir krietni par maz (izņēmums ir nesen atvērtais „Albert Hotel” ar 246 viesu istabam un „Islande Hotel” ar 205 labiekartotam istabam). Par lielisku piemēru mēs varam ņemt mūsu kaimiņzemi Igauniju, kur, neskatoties uz tris reizes lielaku tūristu skaitu, ir lidzigs skaits viesnicu un citu tūristu mitņu ka Latvija, taču guļamvietu skaits 2005. gada sastadija 25 228. Salidzinot ar Latviju, kur 2005. gada pēc statistikas datiem bija 19 229 guļamvietas, Igaunija šis skaitlis ir gandriz par 6 tūkstošiem lielaks. Tas nozimē, ka Latvijas viesnicu industrija trūkst ne tik daudz viesnicas, ka guļamvietas. Lidz ar to uzņēmēji, būvējot mazas viesnicas, situaciju neuzlabos, bet gan tikai saasinas konkurenci starp mazajam un vidējam Rigas viesnicam.

Te gan japiebilst, ka liela nozime ir ne tikai iespējamajam gultas vietu trūkumam, bet ari viesnicu cenu politikai. Ka labi atceramies, tad uz pagajuša gada pavasari tika sacelta panika par to, ka uz Pasaules Hokeja čempionata laiku Riga nepietiks viesnicas, kuras izguldit daudzos desmitus tūkstošus arvalstu hokeja lidzjutēju. Izmantojot situaciju, lielaka daļa Rigas viesnicas uz hokeja čempionata laiku ievērojami pacēla cenas par sniegtajiem viesnicas pakalpojumiem. Taču Latvijas viesnicas industrijas uzņēmēji nepadomaja, ka uz Pasaules Hokeja čempionatu parsvara brauc parasti cilvēki, kuri vēlas labi pavadit laiku, netērējot ievērojamas summas uz viesnicu sniegtajiem pakalpojumiem. Rezultata bija novērojama situacija, ka, lai ari tiešam bija liela vajadziba pēc naktsmitnēm Riga hokeja čempionata laika, lielaka daļa Rigas viesnicu ši čempionata laika bija pustukšas, jo, piemēram, hokeja lidzjutējiem no Skandinavijas bija daudz lētak atbraukt ar lidmašinu uz konkrēto spēli, bet pēc spēles nevis palikt Riga, bet braukt ar lidmašinu uz majam.

Runajot par konkurences saasinašanos, viesnicu sektora stradajošiem uzņēmējiem būtu vienmēr japatur prata vēl viens svarigs aspekts veiksmigai uzņēmuma darbibai – ka nodrošinat viesnicu noslogojumu visa gada garuma. Ir novērojami datadi paņēmieni no pašreiz viesnicu tirgū esošo dalibnieku puses. Ta, piemēram, Reval Hotel Latvija pardošanas un marketinga nodaļas darbinieki uzskata, ka Riga ir piemērota vieta sanaksmju organizēšanai starp Ziemeļu un Austrumeiropas biznesa partneriem, tapēc Reval Hotel Latvija ir izvēlējusies paplašinat savu konferenču pakalpojumu sniegšanas spektru, tada veida nodrošinot viesnicas vienmērigu darbu ari klusaja sezona. Savukart, „Islande Hotel” ipašnieki jau pirms viesnicas būvēšanas bija izplanojuši viesnicas piedavato pakalpojumu klastu klusaja sezona, lidz ar to viesnica izvietojot SPA centru, boulinga zali un konferenču zales. Šis jaunuzceltas viesnicas ipašnieki cer, ka viņu viesnica piedavatie papildu pakalpojumi būs saistoši ne tikai viesnica dzivojošiem viesiem, bet ari vietējiem iedzivotajiem.

Neskatoties uz to, jaatzist, ka Latvija viesnicas pēc piedavato pakalpojumu klasta ir ļoti lidzigas, lidz ar to tam ir ļoti grūti vienai otru izkonkurēt. Paradoties jauniem spēlētajiem tirgū, situacija saasinas, lidz ar to arvien vairak nakas domat par piedavato pakalpojumu daudzveidibas.

Ja skatamies kada situacija viesnicu sektora ir citas ES dalibvalstis, tad jasecina, ka ta nav viennozimiga visas dalibvalstis. Viesnicu uzņēmējdarbibas konkurences attistibas tendences varam apskatit 1.2. attēla, kura varam redzēt, cik viesnicu un citu tūristu mitņu bija 2002. un 2005.gada ES dalibvalstis.

Pēc statistikas datiem, 11 valstis no 25 ES dalibvalstim viesnicu un tam lidzigo uzņēmumu skaits laika perioda no 2002. lidz 2005.gadam ir samazinajies. Lai ari 11 šaja gadijuma nav mazs skaitlis, jaatzimē, ka ievēribas cienigs samazinajums viesnicu industrija stradajošo uzņēmumu skaita ziņa konkrētaja laika perioda ir novērojams Čehija, Irija, Ungarija un Austrija. Turpretim, 14 valstis, taja skaita ari lielakaja daļa jauno ES dalibvalstu, ir novērojams viesnicu un tam lidzigo uzņēmumu skaita pieaugums. [20, 327.p.; 21, 315.p.]

1.2.att. Viesnicas un citas tūristu mitnes ES 2002. un 2005. gada

Ja apskatam 1.2. tabulu, kura ir apkopota informacija par gultas vietu skaita izmaiņam tūristu mitnēs ES dalibvalstis laika perioda no 1995. lidz 2004. gadam, varam secinat, ka gultas vietu skaits tūristu mitnēs ir palielinajies pamata pateicoties jaunajam ES dalibvalstim, kuras kļuva par pilntiesigam ES dalibvalstim 2004.gada 1.maija.

1.2. tabula

Gultas vietu skaits viesnicas un citas tūristu mitnēs, 1995 – 2004 [15]

1995

2000

2001

2002

2003

2004

EU-25

9164

10 348

10 533

10 769

10 374

10 515

EU-15

8617

9634

9817

9986

9593

9695

CC-4

809

841

871

902

936

980

Lai ari lielaka daļa viesnicu un citu tūristu mitņu ir izvietotas vecajas ES dalibvalstis, tieši salidzinoši vaji attistitais viesnicu sektors un straujais tūristu pieplūdums jaunajas ES dalibvalstis lika sarosities vietējiem un arzemju investoriem, ka rezultata varam novērot gultas vietu skaita palielinašanos tieši jaunajas ES dalibvalstis. Ievēribas cienigi ir ari 4 kandidatvalstu (Bulgarija, Horvatija, Rumanija un Turcija), nu jau 2 no kuram (Bulgarija un Rumanija) ir kļuvušas par pilntiesigam ES dalibvalstim kopš 2007.gada 1.janvara, raditaji. Kopš 2000.gada šajas 4 valstis gultas vietu skaits viesnicas un citas tūristu mitnēs ir palielinajies vidēji par 3.4 % gada.

Ipaši izteikts viesu izmitinašanas uzņēmumu skaita pieaugums bija novērojams Vacija, kur šo tris gadu laika to skaits pieauga gandriz par 15 tūkstošiem.

Ka visa Eiropa, ta ari Latvija viesnicu industrija parsvara darbojas mazi un vidēja lieluma uzņēmumi. Taču pēdēja laika arvien lielaku ietekmi šaja uzņēmējdarbibas sektora iegūst viesnicu ķētu uzņēmumi, kuri pamazam sak iekarot ari Latvijas viesmilibas tirgu. Mazajiem viesu izmitinašanas uzņēmumiem kļūst arvien grūtak konkurēt ar starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri pieder pie kadas no ietekmigajam viesnicu ķēdēm. Ta, piemēram, Vacija uz pagajušam Jauna gada svinibam lielakais Eiropas viesnicu tikls „Accor” uzsaka svētku marketinga akciju, piedavajot Jaungada nakti 2 zvaigtņu kategorijas viesnicas „Ibis” numurus vienai naktij par 1 eiro. Ta ka kompanijai „Accor” šadas kategorijas viesnicas Vacija uz to bridi bija pavisam 81 ar pavisam 10 000 istabam, tad saprotams, ka šads „Accor” solis radija ievērojamus zaudējumus citam viesnicam Vacija.

Ja runajam par Latviju, tad pašreiz nekadi nopietni draudi no starptautisko viesnicu ķētu kompaniju lidzigas izrikošanas ka Vacija netiek novēroti. Tas gluti vienkarši tapēc, ka Latvijas viesnicu sektora vēl joprojam nevaram runat par nopietnu viesnicu ķētu klatbūtni un viņu ietekmi uz tirgu. Latvija viesnicu uzņēmējdarbiba vēl joprojam ir ļoti sadrumstalota, jo gandriz katrai viesnicai ir savs ipašnieks. Ja runajam pašmaju limeni, tad Kolonnas grupa izvērš savu viesnicu ķēdi Latvijas reģionos, ka ari viesnicas „Gutenbergs” ipašniece Mairita Solima atvērusi SPA viesnicu Marcienas muita. Bet ja runa iet par starptautiska limeņa ķēdēm Latvija, tad varam minēt vienigo „Radisson” ķēdes parstavi, divas „Reval Hotels” ķēdes viesnicas „Reval Hotel Ridzene” un „Reval Hotel Latvija”, ka ari pa vienam „Best Western” un „Maritim” ķētu parstavim. „Reval Hotels” ir iecerējis savu viesnicu pulku palielinat lidz tris viesnicam. Norvēģu kompanija „Linstow AS” plano jau ši gada beigas vērt durvis jaunai viesnicai, kas atradisies starp Tērbatas un Krišjaņa Barona ielam. Runajot par iecerēm un planiem, tad var minēt ari baumas par „Hilton” viesnicas ķēdes vēlmi ienakt Latvijas tirgū, taču ka zinams, tad lidz šim diezgan neveiksmigi ir risinajušies centieni atrast piemērotu ēku Riga šis viesnicu ķēdes izvirzitajam prasibam. Vēl tiek ari nemitigi runats par vēl vienas zinamas starptautiskas ķēdes „Kempinski” darbibas uzsakšanu bijušaja Ķemeru sanatorija un viesnica ‘Riga”, taču ari ši kompanija talak par menedtmenta ligumu nav tikusi.

Šaja ziņa varam macities no mūsu kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, kuriem ir pašiem savas viesnicu ķēdes, kuras darbojas ne tikai pašmaju tirgū, bet pamazam iekaro ari Baltijas valstu tirgu.

Ja mēs apskatamies, kas tad isti saimnieko Latvijas viesnicu nozarē, tad varam secinat, ka arvien mazak paliek mūsu pašmaju uzņēmēji un aizvien lielaku lomu šaja uzņēmējdarbibas sektora spēlē arvalstu investori. 1.3. tabula varam apskatit Rigas lielako un zinamako viesnicu realos ipašniekus, ka ari šo viesnicu peļņu 2005.gada.

1.3. tabula

Rigas lielako un zinamako viesnicu realie ipašnieki [12]

Viesnica

Ipašnieki

2005.gada peļņa (Ls)

Reval Hotel Latvija

Radisson SAS Daugava

Maritim Park Hotel Riga

Hotel De Rome

Hotel Grand Palace

Amrita

Gutenbergs

Reval Hotel Ridzene

Hotel Bergs

Riga

Linstow International (Norvēģija)

PBR Hotel Ltd (ASV)

Fiziskas personas (Latvija)

Riga – Hotel – GmbH (Vacija)

AS Schlossle Hotel Group (Igaunija)

Tyloskog AB (Zviedrija)

Fiziskas personas (Latvija)

Linstow AS (Norvēģija)

Fiziska persona

Fiziska persona (Latvija)

3 070 000

1 597 103

1 254 187

1 151 749

296 625

132 091

126 896

Datu nav

Datu nav

Datu nav

Ka redzams 1.3. tabula, tikai 3 no 10 zinamakajam Rigas viesnicam pieder pašmaju uzņēmējiem. Ja šim sarakstam pievienotu pēdēja laika ievērojamakos jaunatvērtos viesnicu projektus, tad pašmaju uzņēmēju ipatsvars vēl vairak samazinatos.

1.3.      Viesnicu uzņēmējdarbiba nodarbinatie un to atalgojuma sistēma

1.3.1.Nodarbinatie

Lielakaja daļa Eiropas Savienibas dalibvalstu viesnicu un restoranu sektors (angļu val. HORECA) spēlē diezgan lielu lomu darbavietu radišana un šo valstu ekonomika kopuma. 2004.gada ES viesnicas un restoranos stradaja 4 % no visiem nodarbinatajiem. Datas ES dalibvalstis šis skaitlis ir lielaks, citas – mazaks. To mēs varam apskatit 1.3. attēla.

Ka redzams attēla, tad procentuali lielaka nodarbinatiba viesnicu un restoranu sektora ir Kipra (nedaudz vairak ka 9 %), Malta (ap 8 %), Grieķija un Spanija (nedaudz vairak ka 6 % katra valsti). Ka redzams, tad visvairak nodarbinato viesnicu un restoranu sektora ir tūristu iemiļotajas valstis, kas būtiba nav nekads parsteigums, jo nozimigu daļu valsts budteta šajas valstis tieši veido tūrisma industrija.

1.3.att. Nodarbinatibas viesnicu un restoranu sektora ipatsvars ES 2004.gadam [15, 2.p.]

Ja skatamies kada situacija ir Latvija, tad 2004.gada viesnicu un restoranu sektora nodarbinato cilvēku skaits bija nedaudz vairak par 2 %, 2005.gada – 2.7 %, bet 2006.gada laika perioda no apriļa lidz septembrim – 2.93 %. Ka redzams tad nodarbinatibas limenis Latvija viesnicu un restoranu sektora ar katru gadu palielinas.

Ja mēs skatamies kada ir nodarbinatibas attistibas tendence viesnicu un restoranu sektora ES dalibvalstis laika posma no 2000.- 2004. gadam, jasecina, ka ar katru gadu atrodas arvien vairak gribētaju stradat tieši šaja pakalpojumu sniegšanas sfēra. Nodarbinatibas situaciju viesnicu un restoranu sektora varam apskatit 1.4. tabula.

Lidz ar nodarbinatibas limeņa paaugstinašanos viesnicu un restoranu sektora Latvija, uzņēmēji šodien saskaras ar vienu no būtiskakajam viesmilibas industrijas problēmam, proti, profesionalu darbinieku trūkumu. Ši problēma Latvija pastav jau vairakus gadus, tapēc otras nodaļas apakšnodaļas apskatisim iespējamos iemeslus kapēc ir radusies šada situacija.

1.4. tabula

Nodarbinato cilvēku skaits (tūkstošos) viesnicu un restoranu sektora ES, 2000 – 2004 [15, 2.p.]

2000

2001

2002

2003

2004

EU-25

BE

CZ

DK

DE

EE

EL

ES

FR

IE

IT

CY

LV

LT

HU

MT

NL

AT

PL

PT

SI

SK

FI

SE

UK

7182

136

159

68

1210

17

273

1019

783

108

773

28

22

26

135

10

287

207

244

259

34

63

78

117

1117

7350

128

159

65

1201

18

277

1032

799

104

849

28

25

29

147

13

288

206

257

262

34

73

82

123

1142

7633

133

172

61

1233

21

294

1121

775

104

908

28

22

24

143

13

296

196

260

270

36

65

86

114

1250

7605

124

165

63

1223

18

298

1145

787

114

900

29

27

31

145

12

313

216

232

260

36

79

80

122

1180

7837

128

178

60

1208

17

280

1199

813

108

1040

30

22

32

149

12

311

212

226

264

38

82

75

131

1216

1.3.2.Uz pilnu un nepilnu laiku nodarbinatie

Ka vēl vienu faktoru profesionalu darbinieku trūkumam viesnicu industrija varētu minēt salidzinoši lielo skaitu darbinieku, kas strada uz nepilnu slodzi. Pilnas un nepilnas slodzes jautajums ir cieši saistits ar viesnicu nozares parstavēto vecuma grupu un atalgojuma jautajumiem. Pilnas un nepilnas slodzes sadalijumu ES dalibvalstis viesnicu un restoranu sektora 2005.gada mēs varam redzēt 1.5. tabula.

1.5. tabula

Pilnas un nepilnas slodzes sadalijums viesnicu un restoranu sektora ES 2005.gada [15, 5.p.]

Valsts

Nodarbinati uz pilnu slodzi (%)

Nodarbinati uz pusslodzi (%)

EU-25

BE

CZ

DK

DE

EE

EL

ES

FR

IE

IT

CY

LV

LT

LU

HU

MT

NL

AT

PL

PT

SI

SK

FI

SE

UK

71.5

67.4

94.7

48.3

62.5

90.4

92.5

80.7

76.0

69.5

75.7

89.9

94.1

92.6

87.0

93.8

74.5

33.0

74.0

86.0

92.3

85.0

97.0

70.8

63.1

53.2

28.5

32.6

5.3

51.7

37.5

9.6

7.5

19.3

24.0

30.5

24.3

10.1

5.9

7.4

13.0

6.2

25.5

67.0

26.0

14.0

7.7

15.0

3.0

29.2



36.9

46.8

Ka redzams 1.5. tabula, tad uz pilnu un nepilnu laiku nodarbinato proporcija viesnicu un restoranu sektora ES ir 71.5 % pret 28.5 %. Salidzinajuma ar šo pašu proporciju ES parējos nodarbinatibas sektoros, kur ta ir 82 % pret 18 %, redzam, ka uz nepilnu slodzi stradajošo skaits ir par 10.5 % lielaks neka visa ekonomika ES kopa. Iemesli, kapēc ir radusies šada situacija, visticamak, ir meklējami saistiba jau ar iepriekš apskatito jautajumu par izteikti jauno šis nozares darbaspēku, ka ari ar atalgojuma sistēmas problēmam viesnicu nozarē. Ši salidzinoši maza uz pilnu laiku nodarbinato proporcija liecina par vajadzibu pēc savadaka, vairak piemērotaka darba grafika. Jauni cilvēki, kas ir nodarbinati viesnicas, izvēlas stradat uz nepilnu slodzi, jo vai nu nespēj darbu apvienot ar macibam, vai ari ir nodarbinati vēl kada cita darbavieta. Pēdējais minētais iespējamais iemesls ir vairak saistits ar nepietiekamu darba samaksu par veicamo darbu viesnica. Lidz ar to ari nav parsteigums, ka uzņēmējiem trūkst profesionalu darbinieku viesnicu nozarē, jo noteikta daļa taja stradajošo ir parak noslogoti, lai paraditu nevainojumu pakalpojuma sniegšanas limeni.

Ja sikak apskatamies 1.5. tabulu, tad redzam, ka Niderlande un Danija ir vienigas valstis, kuras uz nepilnu slodzi stradajošo ipatsvars ir lielaks neka uz pilnu slodzi stradajošo ipatsvaru, proti, ši proporcija Niderlandē ir 67.0 % pret 33.0 %, bet Danija – 51.7 % pret 48.3 %. Šim abam valstim seko Lielbritanija (46.8 % uz nepilnu slodzi stradajošo), Vacija (37.5 %), Zviedrija (36.9 %) un Beļģija (32.6 %). Ja skatamies, kuras valstis ir vismazaka uz nepilnu slodzi stradajošo proporcija, tad jamin Slovakija (3.0 %), Čehija (5.3 %) un Latvija (5.9 %). Pēc ši raditaja Latvijas statistiska tiešam ir apsveicama, taču, lai ari mazaka mēra, tomēr savu iespaidu uz darbinieku profesionalitates limeņa viesnicu un restoranu sektora šis raditajs atstaj, tapēc pilniba nedrikstam to izslēgt no uzmanibas loka.

1.3.3.Jauniešu darba izmantošana

Ka vēl vienu no profesionalu darbinieku trūkuma iespējamajiem iemesliem varētu minēt to, ka šaja ekonomikas sektora stradajošie ir parsvara gados jauni cilvēki, kuriem bieti vien viesnica ir pirma darba vieta pēc skolas gaitu beigšanas. 1.6. tabula mēs varam apskatit nodarbinatibas sadalijumu pēc vecuma grupam viesnicu un restoranu sektora salidzinajuma ar parējiem uzņēmumiem, kas darbojas pakalpojumu sniegšanas industrija.

Apskatot tabulu ir skaidri redzams, ka viesnicu un restoranu sektora stradajošo cilvēku vidū ir daudz lielaks jauniešu ipatsvars salidzinajuma ar jauniešu ipatsvaru to cilvēku vidū, kas ir nodarbinati parēja pakalpojumu sniegšanas industrija. Liela mēra šis jauniešu ipatsvara atšķiribas ir skaidrojamas ar to, ka viesnicu un restoranu sektora lielaka daļa amatu ir ar slidošu grafiku un ar izteikti sezonalu raksturu, kas, savukart, rada ļoti piemērotus darba apstakļus jauniešiem, kas paralēli darbam ari macas. Ta ka viesnicu sektora vissaspringtakais laiks ir tieši vasaras periods, kad parsvara macibas nenotiek, tad šaja laika perioda jaunieši, kuri macas, var pilnvērtigi nodoties darbam. Lidz ar to likumsakarigi ir ari tas, ka vidējais vecums viesnicu un restoranu sektora nodarbinatajiem ir zemaks neka nodarbinato vidējais vecums parēja pakalpojumu sniegšanas industrija. ES dalibvalstis 2004.gada pakalpojumu sniegšanas industrija 35.2 % nodarbinato bija cilvēki, kuri vēl nav sasnieguši 35 gadu vecumu. Turpretim, viesnicu un restoranu sektora stradajošo vidū šis vecuma grupas ipatsvars ES dalibvalstis bija 48.4 %. Vēl ievēribas cienigs fakts ir tads, ka 12 ES dalibvalstis viesnicu un restorana sektora nodarbinato cilvēku, kuri nav sasnieguši 35 gadu vecumu, ipatsvars 2004.gada bija vairak ka 50 % no visiem nodarbinatajiem šaja sektora. Šo 12 dalibvalstu vidū ir ari Latvija.

1.6. tabula

Nodarbinatibas sadalijums pēc vecuma grupam viesnicu un restoranu sektora ES 2004. gada [15, 3.p.]

Valsts

15 – 34 gadi

35 – 44 gadi

45 – 54 gadi

55 gadi un vecaki

EU-25

BE

CZ

DK

DE

EE

EL

ES

FR

IE

IT

CY

LV

LT

HU

MT

NL

AT

PL

PT

SI

SK

FI

SE

UK

48.4

42.6

49.3

64.3

41.0

50.2

47.3

43.8

47.2

57.2

46.1

31.9

52.7

56.3

48.1

56.4

66.8

43.8

51.2

38.6

47.7

53.1

53.5

60.0

58.0

24.4

25.2

22.1

9.6

27.3

:

26.2

27.2

25.0

18.6

27.5

30.8

22.1

19.7

24.4

22.9

16.9

30.9

23.7

23.8

27.2

25.4

21.0

20.8

18.1

17.7

19.5

20.2

12.6

20.5

:

17.1

19.3

19.1

15.8

16.4

24.0

16.4

:

19.9

15.4

11.4

17.8

21.5

23.8

20.8

17.7

18.0

11.1

13.0

:

9.6

12.7

8.4

13.5

11.1

:

9.4

9.8

8.7

8.4

9.9

13.3

:

:

7.7

:

4.9

7.5

3.6

13.8

4.3

3.8

7.5

8.1

10.9

1.3.4.Nodarbinato izglitiba

Analizējot viesnica nodarbinato sadalijumu pa vecuma grupam, nakas aizdomaties ari par izglitibas jautajumu. Ka mēs redzam 1.3.3.1. tabula, tad visvairak viesnicu personala parstavēta vecuma grupa ir no 15 lidz 35 gadus veci cilvēki. Ka zinams, tad, lai iegūtu augstakas izglitibas bakalaura gradu, atrak par 20 - 21 gada vecuma sasniegšanu nav iespējams to izdarit. Taču vadoties pēc statistikas, zinama daļa jauniešu vecuma no 15 – 21 gadam jau ir nodarbinata viesnicu industrija. Te ir iespējami divi varianti – vai nu jaunietis ir izlēmis, ka ar iegūto pamata vai vidējo izglitibu viņam pilnigi pietiek, lai uzsaktu savas darba gaitas, vai ari jaunietis ir ļoti apņēmigs un ir nolēmis stradašanu viesnica apvienot ar macibam.

Ja mēs apskatamies 1.4. attēlu, kura ir redzams viesnicu un restorana personala sadalijums pēc izglitibas limeņa 2000. un 2004. gada ES, tad varam secinat, ka tomēr ir salidzinoši ļoti daudz cilvēku viesnicu personala vidū ar zemu izglitibas limeni.

1.4.att. Viesnicu un restorana personala sadalijums pēc izglitibas limeņa ES 2000. un 2004. gada [31, 6.p.]

Lai ari šo četru gadu laika situacija ir mazliet uzlabojusies, proti, ir samazinajusies ta personala daļa, kuriem ir nepabeigta pamata vai pamata izglitiba, un ir paaugstinajusies personala proporcija ar augstako izglitibu, tomēr visa visuma situacija viesnicu uzņēmumos nav ievērojami uzlabojusies, jo, piemēram, personals ar augstako izglitibu parsvara ir cilvēki, kas ieņem vidēja vai augstaka limeņa vaditaju amatus. Šaja situacija, runajot par profesionala darbaspēka trūkumu viesnicu industrija, pēc Autora domam, gribētos redzēt izglitibas limeņa celšanos tieši viesnicas apkalpojoša personala vidū, kas atrodas cieša kontakta ar viesiem.

1.3.5.Atalgojuma sistēma

2005.gada 4.jūnija viena no Rigas pieczvaigtņu viesnicam notika starptautiska konference ar nosaukumu “Pasaules viesnicu biznesa attistiba”. Šaja konferencē uzstajas “Starptautiskas Viesnicu un restoranu asociacijas” prezidents John Bell, “Amerikas Viesnicu un tūrisma mitņu asociacijas” prezidents J.Mc Inerney, ka ari citi augsta limeņa specialisti viesmilibas nozarē. Un ka viens no šis konferences galvenajiem neatbildētajiem jautajumiem no Latvijas viesmilibas uzņēmēju puses palika “Acocorr Thalassa” direktora A.Proveja uzdotais jautajums: “Ka ir iespējama situacija, Latvijas viesnicu pakalpojumu cenas ir vienadi augstas salidzinajuma ar Francijas, Vacijas un citam Eiropas valstu cenam, viesnicu noslogojums pēdēja laika ir augstaks, taču darbiniekiem algas maksatas tiek gandriz vai 10 reizes zemakas neka Rietumeiropa?” [8]

Pēc daudzu viesmilibas specialistu domam tieši nepietiekamais atalgojums ir noteicošais faktors, kas veicina darbaspēka migraciju uz rietumiem.

1.7. tabula

Stradajošo mēneša vidēja darba samaksa pa darbibas veidiem [6, 75.lpp.]

2005.g.

2005.g. I ceturksnis

2006.g. I ceturksnis

latos

pret iepriek-
šējo
gadu, %

latos

pret iepriekšēja gada atbilstošo periodu, %

latos

pret iepriekšēja gada atbilstošo periodu,%

Pavisam

175.87

17.0

161.69

16.5

192.81

19.2

Lauksaimnieciba, mednieciba un metsaimnieciba

152.89

18.9

141.95

15.3

167,62

18.1

Zvejnieciba

116.84

24.6

107.62

18.8

142,43

32.3

Rūpnieciba - pavisam

168.36

17.2

152.65

15.1

182,38

19.5

tai skaita:

 

 

 

 

 

 

ieguves rūpnieciba un karjeru izstrade

183.31

16.1

167.59

8.3

203,19

21.2

Apstrades rūpnieciba

157.43

17.6

144.63

14.6

173,30

19.8

elektroenerģija, gazes un ūdens apgade

268.72

15.3

223.14

18.1

268,58

20.4

Būvnieciba

150.70

21.3

130.27

13.8

173,49

33.2

Vairumtirdznieciba un mazumtirdznieciba; automobiļu, motociklu, individualas lietošanas priekšmetu, sadzives aparatūras un iekartu remonts

140.45

16.6

131.69

15.3

159,44

21.1

Viesnicas un restorani

110.02

17.5

100.33

10.6

125,05

24.6

Transports, glabašana un sakari

202.13

17.7

188.84

17.2

219,54

16.3

tai skaita:

 

 

 

 

 

 

sauszemes transports; cauruļvadu transports

164.94

18.4

148.39

21.0

176,77

19.1

ūdens transports

704.96

55.5

513.77

89.7

803,30

56.4

gaisa transports

556.60

43.3

457.22

31.7

622,44

36.1

transporta papilddarbiba un paligdarbiba; tūrisma aģentūru darbiba

239.63

14.8

223.52

15.5

233,85

4.6

pasts un telekomunikacijas

228.28

10.5

243.66

4.8

290,12

19.1

Finanšu starpnieciba

406.97

20.6

411.57

27.9

482,84

17.3

1.7. tabulas turpinajums

2005.g.

2005.g. I ceturksnis

2006.g. I ceturksnis

latos

pret iepriek-
šējo
gadu, %

latos

pret iepriekšēja gada atbilstošo periodu, %

latos

pret iepriekšēja gada atbilstošo periodu,%

Operacijas ar nekustamo ipašumu, noma, datorpakalpojumi, zinatne un citi komercpakalpojumi

186.37

14.1

170.70

12.6

205,07

20.1

Valsts parvalde un aizsardziba; obligata sociala apdrošinašana

250.35

18.7

219.75

20.1

254,69

15.9

Izglitiba

172.72

13.5

161.76

17.8

181,32

12.1

Veseliba un sociala aprūpe

166.38

17.8

149.23

13.6

191,23

28.1

Sabiedriskie, socialie un individualie pakalpojumi

148.97

20.1

135.90

18.2

161,88

19.1

no tiem atpūta, kultūra un sports

145.96

20.3

133.40

17.6

164,94

23.6

Ka redzams 1.7. tabula, tad gan 2005.gada, gan 2006.gada 1.ceturksni tieši viesnicu un restoranu sektora nodarbinatiem Latvija bija vismazaka neto mēneša darba samaksa. Lidz ar to viesnicu un restoranu sektora vairak ka citos sektoros notiek nemitiga darbaspēka mainiba. Pašlaik ir radusies situacija, ka darbinieki, kuri ir kļuvuši par profesionaliem savas profesijas parstavjiem, pamazam meklē jaunu darba vietu par labaku atalgojumu. Savukart, jaunajiem darbiniekiem, kuri tikko ir sakuši savas darba gaitas kada no viesnicam, ir nepieciešama nepartraukta kvalifikacijas celšana, lai viņi varētu kvalitativi un pilnvērtigi apkalpot viesus, kuri izmanto viesnicas pakalpojumus. Ši jauno darbinieku apmaciba ir nepieciešama tapēc, ka viesi, kuri nakšņo, piemēram, kada no Rigas viesnicam, maksa par šo viesnicas pakalpojumu izmantošanu aptuveni tadu pašu cenu ka citas Rietumeiropas valstu viesnicas. Lidz ar to likumsakarigi ir tas, ka viesi ari sagaida lidzvērtigu apkalpošanas limeni no Rigas viesnicas personala. Lidz ar to ir izveidojies tads ka apburtais loks – pieredzējušie un apmacitie darbinieki atrod labak atalgotaku darbu tepat Latvija kada cita nozarē vai ari turpina stradat viesnicu industrija, tikai kada no Rietumeiropas valstim, savukart, jauno darbinieku apmacibai un viņu kvalifikacijas celšanai lidz profesionalam limenim ir nepieciešams samēra ilgs laiks un uzņēmuma lidzekļi. Rezultata uzņēmēji ir noguruši no nemitigas darbaspēka mainibas, apmacibu programmu un kvalifikacijas celšanas kursu izmaksu segšanas, ar kuru palidzibu tiek sagatavoti profesionali viesmilibas profesiju parstavji, kuri driz vien atrod labak apmaksataku darbu kada cita uzņēmuma.

Tapēc, lai risinatu radušos situaciju, pēc autora domam, viesnicu uzņēmējdarbibas parstavjiem vajadzētu kaut ka mainit atalgojuma sistēmu šaja nozarē nodarbinatajiem.

1.4.      Saikne starp viesnicu un patērētajiem

Saikni starp viesnicu un tas klientiem veido ne tikai viesnica un tas personals, bet ari daudzi citi cilvēki, kuri darbojas tūrisma nozarē un ir deleģēti parstavēt konkrētu viesnicu, piedavajot un pardodot tas pakalpojumus. Ka zinams, viesnica saviem spēkiem nespēj nodrošinat tadu savu pakalpojumu noieta limeni, kadu ta spēj nodrošinat, izmantojot starpnieku pakalpojumus. Starpnieku plašie sakari, pieredze, specializacija un darbibas mērogs palidz viesnicam darboties daudz efektivak un gūt lielaku peļņu. Pardošanas kanala dalibnieki veic sekojošas pamatfunkcijas [13, 4.5.1.]:

         

• informacija;

• virzišana;

• kontakti;

• adaptacija:

• sarunas:

• fiziska sadale:

• finansēšana;

• riska uzņemšanas.

Kas tad isti veic šo starpnieka lomu, to mēs noskaidrosim 1.4.1. apakšnodaļa.

1.4.1.Viesnicu starpnieki tirgū

Pavisam ir deviņi pardošanas sistēmas starpniecibas posmi viesu uzņemšanas un tūrisma sfēra [13, 4.5.2.] :

          • tūrisma aģentūras;

          • tūrisma operatori;

          • ceļojumu vairumtirgotaji;

          • specialisti;

          • viesnicu tirdzniecibas parstavji;

          • valdibas tūrisma asociacijas;

          • konsorciji;

          • rezervēšanas sistēmas;

          • elektroniskas pakalpojumu sadales sistēmas.

Iepazisimies ar katru no šiem starpniecibas posmiem tuvak.

Tūrisma aģentūras un operatori

Tie būtiba ir aģenti, kuri piesaista viesnicai klientus. Viesnicas paraksta vienošanos ar konkrētu tūrisma aģentūru vai operatoru, ka rezultata šie aģenti ceļot gribētajiem par vispiemērotako naktsmitni iesaka tieši šo viesnicu, savukart, viesnica par šo pakalpojumu aģentiem maksa noteiktu komisijas maksu. Ka vienu no zinamakajam tūrisma aģentūram var minēt „Gullivers Travel Agency”.

Ceļojumu vairumtirgotaji

Šie viesnicu starpnieki nodarbojas ar ta saucamajam „ceļojumu paketēm”, kuras ietilpst ne tikai transporta pakalpojumi un izmitinašana viesnica, bet ari ēdinašana, sauszemes transports, ekskursijas un izklaide. Tūrisma pakalpojumu vairumtirgotajam jamaksa komisijas maksa tūrisma aģentam.

Specialisti

Tie ir tūrisma brokeri, motivacijas nami un spēļu iestatu parstavji.

Tūrisma brokeri pardod ceļojumus ar autobusu, kas ir pievilcigi datadiem tirgiem. Motivacijas nami izstrada ceļojumus – balvas, kurus piedava kalpotajiem vai izplatitajiem pateiciba par viņu veiksmigo darbibu. Spēļu iestatu parstavji ka premialo spēlētaju starpnieki apkalpo kazino biznesu. [13, 4.5.3.]

Viesnicu tirdzniecibas parstavji

Šo starpniecibas posmu izmanto viesnicas, kuram nav pašam savu pardevēju. Viesnicas parstavji pardod viesnicu pakalpojumus noteikta tirgus teritorija. Viņi nedrikst parstavēt sava starpa konkurējošu viesnicu intereses.

Valdibas tūrisma asociacijas

Šis organizacijas veicina tūrisma attistibu visa valsti kopuma. Tas palidz neatkarigiem operatoriem un viesnicu tiklu parstavjiem.

Konsorciji

Konsorcijs ir organizaciju grupa viesu uzņemšanas sfēra, kuras pamats ir apvienošanas ar mērķi gūt abpusēju labumu saviem biedriem. Galvenais konsorciju dibinašanas iemesls ir marketings. Konsorcijs ļauj viesnicai būt neatkarigai tas vadiba un ipašuma, saņemot kopēju pūļu priekšrocibas marketinga joma. [13, 4.5.3.]

Rezervēšanas sistēmas

Tas ir rezervēšanas sistēmas uz avioliniju datortiklu bazes. Aviolinijas var darboties ka tūrisma operatori.

Visi augstak minētie starpniecibas posmi tiek uzskatiti par tradicionaliem starpniekiem. Taču, lidz ar interneta straujo attistibu, arvien aktualakas un nozimigakas kļūst elektroniskas pakalpojumu sadales sistēmas.

Elektroniskas pakalpojumu sadales sistēmas

Elektroniskas pakalpojumu sadales sistēmas jeb internets ir ļoti ērti lietojams, jo patērētajs var izdarit pasūtijumu, neizejot pat no majas. Viss, kas ir vajadzigs, ir dators ar interneta pieslēgumu.

Ta ka šis starpniecibas posms pēdējo gadu laika ieņem aizvien noteicošaku lomu viesnicu uzņēmējdarbiba, tad nakošas divas apakšnodaļas veltisim interneta nozimes izzinašanai viesnicu uzņēmējdarbiba.

1.4.2.Interneta attistiba pasaulē

Lai ari internets ir tikai viens no deviņiem starpniecibas posmiem viesnicu pakalpojumu pardošana, tomēr lidz ar pēdējo gadu laika novērojamo globala timekļa straujo attistibu, internets spēlē arvien noteicošaku lomu naktsmitņu konkurētspēja. Galvenais iemesls tam ir strauja interneta lietotaju skaita palielinašanas visa pasaulē. Apskatot 1.8. tabulu, redzam, ka laika posma no 2000. lidz 2005.gadam interneta lietotaju skaits pasaulē ir palielinajies par 182 %.

Ka redzams tabula, visvairak interneta lietotaju no kopēja pasaules interneta lietotaju skaita ir Azija, Eiropa un Ziemeļamerika, bet pēc interneta lietotaju skaita no kopēja reģionu iedzivotaju skaita pirmaja vieta ir Ziemeļamerika, kurai seko Okeanija/Australija un Eiropa.

Ja skatamies kada situacija ir Latvija, tad 2005.gada mūsu valsti bija 810 000 interneta lietotaji, kas ir 35.3 % no iedzivotaju skaita. Apskatot iepriekšējo piecu gadu interneta lietotaju statistiku, nakas secinat, ka laika posma no 2000. lidz 2005. gadam interneta lietotaju skaits Latvija ir pieaudzis par 440.0 %. [13, 4.7.2.]

1.8. tabula

Pasaules interneta lietotaji (pa reģioniem, 2005.gada dati) [13, 4.7.1.]

Pasaules reģioni

Interneta lietotaji (milj.)

% no iedzivotaju skaita

% no pasaules iedzivotaju skaita

Lietotaju pieaugums (2000. – 2005.)

Afrika

Azija

Eiropa

Tuvie Austrumi

Ziemeļamerika

Latiņamerika/Karibu salas

Okeanija/Australija

Pasaule

22.7

364.3

290.1

18.2

225.8

79.0

17.7

1 018.1

2.5 %

9.9 %

35.9 %

9.6 %

68.1 %

14.3 %

52.9 %

15.7 %

2.2 %

35.7 %

28.5 %

1.8 %

22.2 %

7.8 %

1.8 %

100.0 %

403.7 %

218.7 %

176.1 %

454.2 %

108.9 %

337.4 %

132.2 %

182.0 %

Vēl interesanti ir apskatit interneta popularitati valstis, kuru iedzivotaji pēc statistikas datiem ir visbietakie viesi Latvijas naktsmitnēs. 1.9. tabula varam apskatit interneta nozimi valstis, ģenerējošas tūristus Latvijas tūrisma tirgum.

1.9. tabula

Interneta nozime valstis, ģenerējošas tūristus Latvijas tūrisma tirgum (2005. gada dati) [13, 4.7.2.]




Valsts

Interneta lietotaji (milj.)

% no iedzivotaju skaita

Lietotaju pieaugums (2000. – 2005.)

Vacija

Somija

Lietuva

Krievija

Igaunija

Lielbritanija

Zviedrija

Italija

48.7

3.3

1.0

23.7

0.7

37.8

6.8

28.9

59.0 %

62.5 %

28.3 %

16.5 %

50.0 %

62.9 %

74.9 %

48.8 %

103.0 %

70.5 %

330.2 %

664.5 %

82.8 %

145.5 %

68.0 %

118.7 %

Ka redzams tabula, tad neparprotami visas nozimigakajas Latvijas tūrisma tirgu veidojošas valstis internets strauji attistas un to lieto arvien lielaks šo valstu iedzivotaju skaits. Tadas valstis ka, piemēram, Krievija, kura interneta lietotaju skaits procentuali no visa iedzivotaju skaita nav salidzinoši liels (tikai 16.5 %), tiek novērots vislielakais interneta lietotaju skaita pieaugums (664.5 %) laika perioda no 2000. lidz 2005. gadam. Turpretim, valstis ar samēra plašu interneta lietotaju skaitu ka, piemēram, Zviedrija (74.9 % no visa iedzivotaju skaita), interneta lietotaju pieaugums taja paša laika perioda ir krietni mazaks (68.0 %), taču jaatzist, ka aridzan ne pavisam nav mazs.

1.4.3.Interneta izmantošana Latvijas viesnicu un restoranu uzņēmumos.

Ka pirms tam jau tika minēts, tad Latvija pēdējo gadu laika piedzivo ļoti strauju interneta lietotaju skaita pieaugumu. Likumsakarigi, ka internetu sava ikdienas darba aizvien vairak izmanto ari viesnicu uzņēmējdarbiba. To, ka procentuali ir mainijies interneta lietotaju skaits, ka ari majas lapu esamiba Latvijas viesnicu un restoranu uzņēmumos, mēs varam apskatit 1.5. attēla.

1.5.att. Interneta izmantošana Latvijas viesnicu un restoranu uzņēmumos [13, 4.7.5.]

Ka redzams attēla, lielakais kapums ka interneta lietošanas, ta ari majas lapas ieviešana Latvijas viesnicu un restoranu uzņēmumos tiek novērots laika no 2002. lidz 2003. gadam, kad interneta lietotaju skaits ši sektora uzņēmumos pieaug par 31.1 %, bet, savukart, uzņēmumu skaits, kuriem ir majas lapa, palielinas par 14.3 %. Šie abi raditaji ari turpina augt 2004. gada.

         

Tūrisma straujais uzplaukums Latvija pēdējo gadu laika viesnicu uzņēmējiem katru nakamo gadu ļava aizvadit ar aizvien lielaku peļņu. Taču, laikam ritot, strauji augošaja viesnicu sektora ir ari iezimējušas datas būtiskas problēmas, ar kuram naktsmitņu uzņēmējiem tuvakaja laika naksies tikt gala, lai turpinatu veiksmigi uzsakto uzņēmējdarbibu šaja pagaidam ienesigaja sektora.

Šodien viesnicu uzņēmējdarbibas divas būtiskakas problēmas ir arvien pieaugoša konkurence un profesionalu darbinieku trūkums. Pēdēja no minētajam problēmam viesnicu sektora Latvija pastav jau vairakus gadus, un šis problēmas galvenie katalizatori ir zemais atalgojums, ka ari strauja kvalificēta darbaspēka aizplūšana uz Rietumeiropas valstim.

Savukart, konkurence viesnicu sektora kļūst asaka, jo pēdējo gadu laika, lidz ar Latvijas iestašanos Eiropas Savieniba un tadu starptautiska mēroga pasakumu rikošanu ka Pasaules Hokeja Čempionats un NATO samits, mūsu valsts piedzivo strauju tūristu pieplūdumu valsti. Šim straujajam tūristu pieplūdumam likumsakarigi sekoja un vēl joprojam seko ari vietējo un arvalstu investoru sarosišanas un neskaitamu jaunu naktsmitņu būvēšana, kas šodien Latvijas viesnicu sektora iekšējo konkurenci ļauj nosaukt par samēra piesatinatu.

Šada tirgus situacija viesnicu uzņēmējiem, pēc autora domam, būtu lietderigi aizdomaties, pirmkart, par savu uzņēmumu pozicionēšanu tirgū, ka ari par piedavato pakalpojumu variēšanu, jo šodien lielaka daļa jaunatvērtas viesnicas sava starpa principa ne ar ko būtiski neatšķiras; otrkart, par jau esošo klientu noturēšanu, ka ari jaunu klientu piesaistišanu. Šiem jautajumiem ari pievērsisimies nakamaja, teorētiskaja darba daļa.


2. Teorētiska daļa

2.1.      Viesnicu kategorijas un tajas sniedzamo pakalpojumu standarti

Ka jau iepriekšēja nodaļa noskaidrojam, Latvijas viesnicu uzņēmējdarbiba pēdējo gadu laika tiek novērota konkurences saasinašanas. Tas liela mēra ir skaidrojams ar arvien pieaugošo jaunu viesnicu atvēršanu. Lai viesnica būtu konkurētspējiga, viens no priekšnoteikumiem ir precizi noteikt un pareizi uzrunat mērķauditoriju. Taču, lai to izdaritu, vispirms ir jaapzinas, kas tad isti ir konkrētas viesnicas mērķauditorija. Šaja gadijuma ļoti labi iederētos teiciens: „Kas der visam, neder nekam!”.

Pasaules prakse jau ir pieradijusi, ka tirgus segmentēšana viesnicu nozarē ir ļoti būtiska lieta. Ka jau analitiskaja daļa tika minēts, pēdējo gadu laika Riga ir uzceltas samēra daudz naktsmitnes, taču diemtēl visas šis jaunatvērtas viesnicas pēc istabu skaita parsvara ir mazietilpigas un savstarpēji ļoti lidzigas. Lidz ar to ir radusies situacija, ka viesnicu sektora esošajiem uzņēmējiem ir arvien grūtak savstarpēji konkurēt, jo parsvara viesnicas ne ar ko ipašu neatšķiras. Ļoti ir jūtams ari divu un tris zvaigtņu viesnicu trūkums Latvijas galvaspilsēta, jo pašlaik ir radusies situacija, ka, lidz ar gultas vietu trūkumu, pieczvaigtņu viesnica tiek izmitinati biznesa tūristi un vecpuišu ballišu rikotaji.

Šaja gadijuma, runajot par tirgus segmentēšanu, būtu vairak jaruna par divu un tris zvaigtņu viesnicu kategoriju, ka ari par pieczvaigtņu kategorijas viesnicam. Ka jau darba analitiskaja daļa noskaidrojam, Latvija jūtami trūkst kvalitativu divu un tris zvaigtņu viesnicas, ka ari augstas kategorijas 5 zvaigtņu viesnicas. Šeit gan gribētos atzimēt, ka, pēc autora domam, pieczvaigtņu viesnicas mūsu galvaspilsēta trūkst ne tik ļoti skaita ziņa, ka apkalpošanas limeņa un vides, kadam pēc pasaules prakses būtu jabūt augstaka limeņa viesnicas, ziņa.

Tapēc, pēc autora domam, lietderigi būtu noskaidrot, kadiem standartiem būtu jaatbilst divu, tris un piecu zvaigtņu viesnicam Latvija, lai varētu izprast, kadas tad ir būtiskakas atšķiribas starp šo kategoriju viesnicam un ka šis atšķiribas izpautas sniedzamo pakalpojumu klasta ziņa.

Standarta prasibas 2 * viesnicai [14]:

• - 1 lifts, ja vairak ka 3 stavi;

• minimalais gridas laukums (bez sanitara mezgla ) - 8 m2 vienvietiga, 13m2 – divvietiga numura, divistabu numura –35 m2;

• vismaz 75% numuru ar dušu un tualeti, parējos – mazgajamais galds;

• gridas laukums telpa ar dušu – vismaz 3,3 m2;

• gultu izmēri – vienguļamas – 90x190 cm, divguļamas –140x190 cm;

• brokastu telpa un restorans vai kafetērija; 

• brokastis bez siltiem ēdieniem  pasniedz brokastu zalē; 

• pusdienas un vakariņas pasniedz ēdamzalē.

Standarta prasibas 3 * viesnicai [14]:

• 2 lifti, ja vairak ka 3 stavi;

• minimalais gridas laukums- 10 m2 vienvietiga, 15 m2 – divvietiga numura; divistabu numura – 40 m2;

• visi numuri ar dušu un tualeti;

• konferenču telpa;

• brokastu telpa vai kafetērija un restorans;

• brokastu ēdienkarte - bufetes galds vai brokastis bez siltiem ēdieniem;

• pusdienas un vakariņas pasniedz restorana.

Ja salidzinam divu un tris zvaigtņu viesnicu standarta prasibas, tad būtiskakas atšķiribas ir konferenču telpas un restorana esamiba tris zvaigtņu viesnica, ka ari nedaudz lielaka izmēra istabas, kuras visas ir duša un tualete.

Skatoties no praktiska viedokļa, bieti vien Latvija ieceļojušiem tūristiem, kas, ieekonomējot lidzekļus, apmetas divu un tris zvaigtņu viesnicas, neko vairak par siltu un majigu istabu nemaz nevajag. Daudz savadaka situacija ir ar viesiem, kas nolemj parnakšņot pieczvaigtņu viesnica.

Standarta prasibas 5 * viesnicai [14]:

• 2 vai vairaki lifti, ja vairak ka 1 stavs;

• minimalais gridas laukums (bez vannas istabas) - 13 m2 vienvietiga, 18 m2 – divvietiga numura; - apartamenti ar tris un vairak istabam - 2% no numuru skaita;

• divistabu numuros – 40 m2, trisistabu apartamentos – 55 m2;

• gridas laukums telpa ar vannu vai dušu – vismaz 3,8 m2;

• minibari numuros;

• individualas drošibas depozita kastites visos numuros;

• gaisa kondicionēšana numuros;

• jaunceļamas viesnicas minimalie divguļamas gultas izmēri – 160 x 210 cm;

• vairakas konferenču zales ar ēdinašanas iespējam;

• brokastu zale vai kafetērija, bars, restorans, banketzales;

• brokastu ēdienkarte - bufetes galds vai pēc ēdienkartes;

• pusdienas un vakariņas pasniedz restorana;

• deju zale vai naktsklubs;

• frizētava un kosmētiskais salons, ja vairak ka 100 numuru;

• sauna, fitnesa klubs, baseins jaunceļamas un kūrortviesnicas;

• pieejami autoservisa pakalpojumi.

Ka redzams augstak minētaja pieczvaigtņu viesnicas standarta prasibu saraksta, tad jasecina, ka sniedzamo pakalpojumu klasts ir daudz plašaks. Taču, neskatoties uz to, augstaka limeņa viesnicas vēl joprojam nozimigs ir personals un ta attieksme pret viesiem. Pat ja viesnica būs pieejami visi iedomajamie pakalpojumi, kadus vien cilvēks var vēlēties, bet apkalpošanas limenis no personala puses būs neatbilstošs, viesis visticamak izvēlēsies apmesties kada cita viesnica. Viesis, kurš ir nolēmis apmesties augstaka limeņa viesnica, no viesnicas puses sagaida profesionalu un atru apkalpošanu.

Viesu uzņemšanas industrija sniedzamo pakalpojumu kvalitates un kompanijas tēla uzturēšanai pastav ta saucamie „saskares punkti” jeb klienta kontakti ar apkalpojošo personalu.[13, 4.3.2.] Tapēc ļoti svarigi, lai viesnica stradatu profesionals personals, kas lepojas ar uzņēmumu, kura viņi strada, un kas apzinas katra viesa nozimigumu.

Ir vairaki „saskares punkti”, kuru laika viesim rodas iespaids par viesnicu, kura viņš apmetas [13, 4.3.2.]:

• balss telefona klausulē;

Ja klients zvana uz viesnicu, bet ta darbinieki pastavigi partrauc sarunu ar viņu, ieturot ilgas pauzes, kuru laika viņš dzird citus telefona zvanus un sarunas, uzticibas jautajumu var uzskatit par izsmeltu. Diez vai pēc šada pirma iespaida rašanas viesis vēl vēlēsies apmesties šaja viesnica.

• automašinas šoferis, kas nogada klientu viesnica;

Automašinas šoferis ir vai nu kads no viesnicas personala, kurš aizbraucis sagaidit viesi ar viesnicas automašinu, vai ari taksists no taksometru kompanijas, ar kuru viesnicai ir ligums par viesu nogadašanu no lidostas uz viesnicu. Lai ari kurš tas būtu, nekada gadijuma nedrikst pieļaut situaciju, ka viesim nakas gaidit šoferi sastrēgumu vai kada cita iemesla dēļ.

• šveicars;

Viņa galvenais darba pienakums ir palidzēt viesim ar mantam. Ja viņš to neizdara vai ari uzrodas bridi, kad viņa palidziba vairs nav nepieciešama, tad var uzskatit, ka viesim uzreiz ir radies iespaids par sliktu apkalpošanas limeni šaja viesnica.

• reģistracijas lete;

Ja klientam, ierodoties viesnica, nakas ilgi gaidit, lai piereģistrētos, tas var radit ļoti negativu iespaidu par šis naktsmitnes apkalpošanas limeni. Vēl šadu iespaidu var radit netaktisks jautajums no viesu uzņemšanas nodaļas darbinieka puses.

No patērētaju mērķu grupas ir atkarigs, cik daudz numuru viesnica vajadzētu būt, kadus pakalpojumus viesnicai vajadzētu saviem klientiem sniegt utt.

Ja runajam par biznesa klases viesnicam, tad bez jau minētajam standarta prasibam pastav vēl sekojošas biznesa viesnicam izvirzamas prasibas [13, 1.2.8.]:

• atrašanas netalu no pilsētas un citu apdzivotu vietu administrativiem, sabiedriskiem un citiem centriem bez nepieciešamibas izveidot apzaļumotu teritoriju atpūtai un sporta aktivitatēm;

• vienvietigu numuru parsvars numuru fonda;

• dienas darbam paredzētu lielaka izmēra numuru-kabinetu pieejamiba, no kuriem datos iespējams ari organizēt sapulces;

• maksimala numuru izolacija no arējas vides ar mērķi nodrošinat darbam piemērotus apstakļus;

• sapulču un izstatu telpu pieejamiba utt.;

• daudzfunkcionalas sētu un konferenču zales pieejamiba ar papildu ieeju no ielas un garderobi;

• biznesa centra pieejamiba ar sakaru pakalpojumiem, tehniku, tulkiem, sekretariem utt.;

• atklatas autostavvietas vai garatas pieejamiba apmeklētaju personiskajiem transporta lidzekļiem.

Ari šaja augstak minētaja uzskaitijuma nav minēta apkalpošanas limeņa vitalitate, kas viennozimigi ir viens no noteicošajiem faktoriem, kapēc cilvēki izvēlas apmesties augstaka limeņa viesnicas.

Lidz ar tirgus segmentēšanu, aktuals kļūst jautajums par viesnicas piedavato pakalpojumu klastu. Ka jau iepriekš tika minēts, lielaka daļa Riga esošas viesnicas ir vienada tipa naktsmitnes, kuras ne ar ko ipašu nepiesaista patērētaju uzmanibu. Tapēc, lai viesnica būtu konkurētspējiga, uzņēmējiem ir javeido savu pakalpojumu piedavajums ta, lai klientam būtu interesanti atgriezties viesnica.

Lai labak saprastu, kas šodien patērētajam liekas saistošs, apskatisim kadas tad ir mūsdienu patērētaja tendences [13, 4.2.4.]:

• Hedonisms – pieprasijums pēc baudas un iespaidu maiņas. Jo vairak iespaidu un jo tie datadaki, jo labak. Vislielako nozimi iegūst process, nevis baudas gūšanas objekts;

• Ekstraversija – „orientacija” uz arējo pasauli: saziņa ar cilvēkiem, jauni socialie kontakti un pazišanas;

• Veseligs dzivesveids – darijumu elites un partikušas iedzivotaju daļas aprindas ta kļūst par dzives normu. Viņi pievērš uzmanibu tam, vai viesnica ir trenatieru zale, baseini u.tml.;

• Tieksme pēc ērtibam un komforta;

• Ekonomija – labaka labuma komplekta saņemšana par vismazako naudu.

Ņemot vēra šos visus augstak minētos faktorus, kļūst skaidrs, ka lielakajai daļai cilvēku arvien lielaku nozimi iegūst ērtibu un komforta sajūta, kas rodas, parnakšņojot tira, ērta un klusa viesnicas istaba, bet par sapratigu cenu. Savukart, cilvēkiem ar lielakiem ienakumu lidzekļiem svarigak par istabas cenu ir ari viesnica atrodoties piekopt veseligu dzivesveidu. Ka mēs redzam, atkal ir svarigi kada tirgus segmenta viesnica vēlas stradat, lidz ar to ari sniedzamo pakalpojumu klasts variē.

Amerikaņu pētniecibas centrs „MasterCard” ir apkopojis rezultatus no Ņujorkas viesnicu apmeklētaju vidū veiktas aptaujas par visvairak noteicošajiem iemesliem, kuri nosaka vienas vai otras viesnicas izvēli. Šis aptaujas rezultatu apkopojumu mēs varam redzēt 2.1. attēla.

2.1.att. Faktori, kas ietekmē viesnicas izvēli (%) [13, 4.2.6.]

Ka liecina šis aptaujas rezultati, tad restorana esamiba visbietak ir galvenais faktors, kas ietekmē viesnicas izvēli. Tad seko apkalpošanas kvalitates limenis, istabu iekartojums, trenatieri un atpūtas aprikojums viesnica, viesu kontingents, iepriekšēja pieredze, apmeklējot viesnicu un visbeidzot drošiba.

Apskatot augstak minētos faktorus, varam secinat, ka daudz kas ir atkarigs no piedavato pakalpojumu klasta viesnica. Lai ari ši aptauja tika veikta Ņujorkas viesnicu apmeklētaju vidū, ari mūsu pašmaju naktsmitņu uzņēmējiem būtu lietderigi pievērst uzmanibu šai, ka ari citam veiktajam aptaujam par viesu galvenajiem kritērijiem, apmetoties viesnica. Protams, ļoti lietderigi būtu veikt šadu aptauju Rigas viesnicu apmeklētaju vidū. Tomēr, ja viesnica ir restorans, labs istabu iekartojums un trenatieru zale, tas nebūt nenozimē, ka cilvēki labprat apmetisies šaja viesnica. Vēl ir nepieciešams labs marketings un lojalitate no klientu puses, lai sasniegtu gaiditos rezultatus. Nakamaja nodaļa nedaudz parunasim par klientu lojalitates veidošanu un tas nozimi.

2.2.      Klientu lojalitates nozime

Ka zinams, viesnicai daudz vieglak ir noturēt jau esošu klientu neka piesaistit jaunu. Tas gan šoreiz nenozimē, ka labak ir veikt datus tradicionala marketinga pasakumus un noturēt veco klientu, nevis ieguldit laika un naudas lidzekļus jaunu klientu piesaistē caur internetu. Taču svarigi ir saprast, ka, lai viesnica būtu konkurētspējiga, tai ir jadoma gan par jaunu klientu piesaisti, gan par esošo klientu noturēšanu. Protams, nedrikst noliegt, ka ari e-marketinga veicamo pasakumu ietvaros ietilpst attiecibu ar klientu attistiba, uzturēšana un uzlabošana. Tomēr mēs nedrikstam aizmirst, ka tieši klientu lojalitate palielina varbūtibu, ka viesis atgriezisies atkal un atkal. Ka panakt esoša klienta noturēšanu pieaugošas konkurences apstakļos, mēģinasim noskaidrot šis nodaļas turpinajuma.

Pirms pievēršamies diskusijai par to, kas tieši viesus parasti saista atgriezties konkrētaja viesnica, nedaudz pievērsisimies jautajumam, kas tad isti ietekmē lēmumu pieņemšanu.

Pastav tris lēmumu pieņemšanas ietekmējošie faktori [13, 4.2.3.]:

• Kultūras vide;

• Patērētaja personigas ipašibas;

• Psiholoģiski faktori.

No augstak minētajiem faktoriem, kultūras vide ir pamatfaktors, kas nosaka cilvēka vēlmes un uzvedibu. Taja ietilpst pamatvērtibas, vēlmes, uzvedibas ipatnibas, ko cilvēks iegūst, dzivojot sabiedriba [13, 4.2.3.].

Runajot par patērētaja personigajam ipašibam, tad viesnicai daudz vieglak ir izdabat viesim, kura vēlmes un personigas ipašibas vairaku gadu laika ir izprastas. Starp citu, ilgak pazistami viesi ir ari daudz atsaucigaki pret e-pasta kampaņam un datadam citam viesnicas marketinga aktivitatēm. Daudz grūtak izpatikt ir viesim, kurš tikai nesen ir sacis apmesties viesnica. Šaja gadijuma vienigais, ko viesnicas personals lietas laba var darit, ir radit parliecibu viesi, ka neviena cita viesnica par tadu pašu cenu pret viņu neizturēsies ar tik lielu uzmanibu ka šaja konkrētaja viesnica.

Runajot par lēmumu pieņemšanu, noteikti jaņem vēra ari cilvēka loma un stavoklis sabiedriba. Cilvēks no augstakas sabiedribas nekad neapmetisies triszvaigtņu viesnica, viņam to vienkarši neļauj darit viņa stavoklis sabiedriba. Vēl iespaidu uz lēmumu pieņemšanu atstaj ari referenču grupu ietekme. Šajas grupas parasti ir savi sabiedriska viedokļa lideri, kuri bieti vien veido citu cilvēku viedokļus atsevišķos jautajumos. Šadus sabiedriska viedokļa liderus viesnicam ir izdevigi izmantot nozimigos pasakumos, tada veida padarot viesnicu pievilcigu noteiktas referenču grupas.

Prominentais japaņu kvalitates eksperts Dr. Kano ir izvirzijis teoriju, kura viņš apgalvo, ka patērētaja pieredze par uzņēmumu veidojas tris vērtibu dimensijas jeb limeņos [19]:

1)     Pamata;

2)     Gaidamaja;

3)     Neparedzamaja.

Dr. Kano modelis paredz, ka tikai tad, kad uzņēmums ir apmierinajis pamata un gaidamo limeni, kas sevi ietver pamatvērtibas un vērtibas, kuras viesis no viesnicas sagaida izpildam, uzņēmums var sakt operēt neparedzamaja vērtibu limeni. Ka atzist Dr. Kano, tikai neparedzamaja vērtibu limeni viesnica var radit stipru klientu lojalitati.

Ka liecina pētijumi, tad apmierinats patērētajs ne vienmēr kļūst par lojalu kompanijas klientu [19]:

• 40 % apmierinatu patērētaju bez jebkada pardomu brita pariet pie cita viesnicu operatora;

• 65 – 85 % patērētaju, kas ir izvēlējušies pariet pie cita viesnicu operatora, ar iepriekšējo viesnicu pakalpojumu uzņēmumu bija apmierinati un ļoti apmierinati;

• 85 % patērētaju it ka liekas apmierinati, taču tapat ik pa bridim vēlas mainit viesnicu operatoru.

Lidz ar šo pētijumu datiem, viesnicu uzņēmēji apzinas, cik ļoti saretģiti ir padarit viesnicas klientu par lojalu kompanijas klientu. Datreiz ši robeta starp klienta lojalitates iegūšanu un zaudēšanu ir tik trausla, ka kadreiz ir grūti iedomaties, ka tads sikums ka, piemēram, matu ķemme spēj padarit viesi lojalu viesnicas uzņēmumam uz visu atlikušo dzivi. Te gan ar pieminēto piemēru par matu ķemmi ir jasaprot nevis pati ķemme, bet gan sapratne no viesnicas personala un menedteru puses, ka pat tads sikums ka matu ķemme jaspēj piedavat klientam tada izskata un funkcionalitates limeni, kada viesis to ir pieradis saņemt.

Stradajot pie klientu lojalitates iegūšanas, vienmēr ir jaatceras, ka tikai 20 % klientu veido 80 % uzņēmuma ienakumu [19]. Ņemot to vēra, daudz vieglak ir noteikt viesnicas uzņēmējdarbibai svarigos klientus, un lidz ar to ari veidot šo ipašo lojalitates saikni tieši ar šiem klientiem.

Lai viesnica noturētu maksatspējigakos klientus, daudzas viesnicas tiek istenotas klientu lojalitates programmas. Klientu lojalitates programmu mērķis ir ne tikai saglabat pastavigos klientus, bet ari saglabat veiksmigu viesnicas tēlu un piesaistit jaunus klientus.

Pastav vairaki klientu lojalitates programmu piemēri [13, 4.3.3.]:

• atlaides pastavigajiem klientiem;

Ši klientu lojalitates programma tiek plaši izmantota, lai piesaistitu klientus no datadiem tirgus segmentiem. Ta, piemēram, Viļņas viesnica „Ecotel Vilnius” piedava šadas atlaides saviem pakalpojumiem [13, 4.3.3.]:

* fiziskam personam, kuras ir 3 reizes apmetušas šaja viesnica (turpmakajiem apmeklējumiem viņiem piešķir 10 % atlaidi);

* grupam, kas nav tūrisma aģentūru klienti, pasūtot ne mazak ka 5 istabas (15 %);

* pastavigiem klientiem – uzņēmumiem un organizacijam (15 %);

* ceļojumu birojiem, kuri pastavigi pasūta numurus viesnica (20 %);

* veicot samaksu ar karti ISIC, ITIC, Euro<26 (20 %);

* elastiga atlaitu sistēma tiem, kas pasūta pakalpojumu paketi konferenču organizēšanai;

* bērniem lidz 12 gadu vecumam, ja viņi viesnica apmetas viena istaba ar vecakiem vai citam pavadošam personam (numura novieto papildu bezmaksas gultu);

• datadu limeņu viesu veicinašanas programma;

• „uzkrašanas sistēma”;

Ši klientu lojalitates programma tiek lietota uzticibas veidošanai. Viesis, sakrajis noteiktu daudzumu punktu vai baļļu par viesnica pavaditajam naktim, saņem ievērojamas atlaides viesnicas pakalpojumu izmantošanai. Piemēram, Maskavas viesnica „Aerostar” darbojas elastiga pastavigo klientu programma. Atkariba no viesnica pavadito nakšu skaita klients saņem Sudraba, Zelta, Platina vai Briljanta biedra karti. Viena no šis sistēmas piedavatajam privilēģijam ir apmešanas augstakas kategorijas numura, ielūgums uz ipašam vakariņam, frotē halata saņemšana ar personigo monogrammu, bezmaksas masata veselibas centra un pat apkalpošana VIP zalē lidosta „Šeremetjevo-2” [13, 4.3.5.].

• privilēģijas;

Tas tiek piešķirtas pastavigajiem viesnicu klientiem. Ta, piemēram, starptautiska viesnicu tikla „Kempinski” viesiem tiek piešķirts statuss „Private Concierge”, kas viesim dod tiesibas uz [13, 4.3.5.]:

* agru ierašanos un vēlu izrakstišanos no viesnicas bez papildu maksas;

* izmitinašanos augstakas kategorijas numura;

* bezmaksas veselibas centra apmeklējumiem;

* atlaidēm – 15 % restoranu pakalpojumiem un 20 % veļas mazgatavas pakalpojumiem;

* iespēju bez maksas noskatities vienu maksas filmu maksas kanala;

* ipašu apmešanas cenu visas tikla viesnicas;

* bezmaksas otra cilvēka izmitinašanu vai papildu gultas ievietošanu taja paša numura;

* ipašu atlaitu programmu, atsakoties no rezervēta numura.

• bonusi;

Šis marketinga stratēģijas labs piemērs ir Maskavas viesnica „Sheraton Palace”, kas ir viena no „Starwood” tikla esošajam viesnicam.

Tapat ka visa „Starwood” tikla, ari Maskavas viesnica „Sheraton Palace” darbojas sistēma „Starwood Preferred Guest”. Par katru viesnica pavaditu nakti viesis saņem bonusa punktus – star points. Uzkratos punktus var izmantot sekojoši:

* bez maksas apmesties jebkura ši tikla viesnica;

* iegadaties aviobiļetes pie sadarbibas partneriem;

* apmaksat vakariņas, masatu, spa procedūras vai iegadatos suvenirus turpat uz vietas „Sheraton Palace”.

„Starwood Preferred Guest” bonusu programma veicina uzticibu ne tikai viesnicai, bet ari visam „Starwood” viesnicu tiklam.

• ipaši tematiskie pasakumi un vakari;

Tie ir ipaši tematiskie vakari un izklaides pasakumi, kurus organizē viesnicas kopa ar restoranu dienestiem. Piemēram, franču virtuves dienas viesnica „Kosmoss”.

• programmas korporativajiem klientiem;

Ka zinams, tad korporativie klienti ir ļoti svarigi viesnicas klienti, jo viņi ik pa laikam viesnica izvieto lielas delegacijas. Lidz ar to no viesnicu puses bieti vien tiek realizētas sekojošas atlaides korporativajiem klientiem [13, 4.3.7.]:

          * ipašas cenas lielu grupu izvietošanai visos tikla hoteļos;

* ipaša rezervacijas atcelšanas procedūra;

* agras ierašanas un vēlas izrakstišanas iespēja;

* viesnicas parstavja palidziba pasakuma organizēšana;

* pazeminatas telpu un papildu aprikojuma ires cenas.

• partneribas programmas.

Šis partneribas programmas ir ka papildu stimuls pastavigajiem un korporativajiem klientiem turpinat sadarbibu ar konkrēto viesnicu vai viesnicu tiklu. Tas ir datadas atlaitu kartes un davanas partneriem, kuru pamatmērķis ir nostiprinat darijumu kontaktus un veidot uzticēšanos konkrētajai viesnicu kompanijai.

Pēdēja laika, lidz ar e-komercijas attistibu, aktuals kļūst jautajums ari par klientu lojalitates veidošanu caur internetu. Jaatzist, ka lojalitates veidošana caur internetu pagaidam diez cik veiksmigi nedarbojas. Interneta vairak darbojas ta saucama cenu lojalitate, kas viesnicu uzņēmumiem var nest tikai daļēju labumu, jo, tiklidz uzradisies konkurents ar labaku cenu piedavajumu, attieciga klienta lojalitate visticamak var vienkarši izbeigties.

2.3.      E-komercija – viesnicas konkurētspējas atslēga

Uzņēmējdarbiba nemitigi noris izmaiņas, kuru stimulētajs un motivētajs ir konkurence. Konkurence ir sancensiba starp tirgū esošajiem preču ratotajiem, pardevējiem, pakalpojumu sniedzējiem par tadiem ratošanas, pardošanas, pakalpojumu sniegšanas nosacijumiem, kas nodrošinatu peļņu ilgstoša laika perioda. [5] Uzņēmuma konkurētspēju nosaka spēja attistities un izmainities atrak neka vide ap to.

Šodien visaktivak attistas tads ratošanas faktors ka tehnoloģija. Lidz ar jaunako tehnoloģiju izraisitam izmaiņam uzņēmējdarbibas norisēs mainas ari darijumu tehnoloģija, jaunas iezimes iegūst pardevēja un pircēja attiecibas, saikne ar arējo vidi. Jaunas tehnoloģijas nevar efektivi izmantot ar vecajiem saimniekošanas modeļiem, ar lidzšinējam marketinga metodēm. Lidz ar jauno tehnoloģiju ienakšanu uzņēmējdarbiba, viesnicu uzņēmējiem neparprotami liela uzmaniba javelta e-komercijas attistibai uzņēmuma. To nedarot, uzņēmēji ļoti pamatigi riskētu ar konkurētspējas zaudēšanu naktsmitņu uzņēmējdarbiba, jo, ka jau iepriekš tikai minēts, konkurētspējigs uzņēmums ir tads, kas spēj attistities un izmainities atrak neka vide ap to.

Ka jau ši darba analitiskas daļas beigu daļa noskaidrojam, tad interneta attistiba pašlaik piedzivo ļoti lielu uzplaukumu. Interneta lietotaju skaits nemitigi aug ne tikai Latvija, bet ari visa pasaulē. Lidz ar interneta attistibu strauji palielinas e-komercijas nozime viesnicu uzņēmējdarbiba, jo, ka liecina 2005.gada izdotais „Pētijums par e-komercijas attistibas dinamiku Latvija”, absolūtais vairakums (99.6 %) e-komercijas risinajumu izmantotaju skaits izmanto tieši internetu ka elektronisko datu apmaiņas sistēmu.

2.2.att. Uzņēmumos izmantotas elektroniskas datu apmaiņas sistēmas (%) [9]

Uzņēmumos izmantoto elektronisko datu apmaiņas sistēmu ipatsvaru mēs varam apskatit 2.2. attēla.

Bez tam, ka liecina pētijumi, 2004.gada aptuveni 20 % visas viesnicu industrijas ieņēmumi tika gūti tieši caur internetu, bet vēl 20 % rezervacijas tika veiktas pateicoties interneta starpniecibai [18]. Tapēc autors ka vienu no iespējamiem risinajumiem, ka viesnicu industrija cinities ar vienu no būtiskakajam ši sektora problēmam, proti, pieaugošo konkurenci, ir izvirzijis e-komercijas priekšrocibu izmantošanu šaja konkurences ciņa. Šis nodaļas turpinajuma iepazisimies tuvak, kas tad isti ir e-komercija un kadas priekšrocibas ta mums var piedavat, salidzinot ar tradicionalajam pakalpojumu pardošanas metodēm viesnicu sektora.

2.3.1.E-komercijas definicija

E-komercija ir preču un pakalpojumu pardošana vai vienkarši patērētaju informēšana par preču vai pakalpojumu iegadašanas iespēju (reklama), izmantojot interneta tehnoloģijas [11].

Ši ir tikai viena no daudzajam e-komercijas definicijam, lidzigi ka tas ir ari klasiska marketinga gadijuma, taču, lai ari kadu definiciju mēs apskatitu,

e-komercijas mērķis ir viens – gūt peļņu. Izmantojot e-komerciju, peļņu var gūt divējadi – realizējot savu preci vai pakalpojumu uzreiz pa tiešo caur internetu vai ari reklamējot savu tirdzniecibas marku, uzņēmumu. Pirmaja gadijuma peļņa rodas uzreiz un tas apjomi ir viegli novērtējami. Turpretim, otraja gadijuma peļņas apjoma noteikšana ir saretģitaka, jo, reklamējot savu tirdzniecibas marku, peļņa tiek planota ilgaka laika perioda.

2.3.att. E-komercijas risinajumus izmantojošo uzņēmumu nozaru struktūra (%)

Viesnicu nozarē stradajošie uzņēmumi Latvija pēc pētijumu datiem vairak izmanto viesnicas varda popularizēšanu un reklamēšanu, ka rezultata tiek paplašinats jauno viesnicas klientu loks [9]. Tūrisma pakalpojumu sniedzējiem e-komercijas izmantošana šķiet pievilciga, jo tada veida tiek radits papildu noieta kanals, kas ir būtiski, lai izturētu sivo konkurenci viesnicu vidū. Ka redzams 2.3. attēla, pēc e-komercijas izmantošanas nozaru griezuma, tūrisma nozare ir otraja vieta uzreiz pēc tirdzniecibas nozares.

Vispar, analizējot datadus Latvijas ekonomiskos sektorus, nakas secinat, ka viesnicu sektors ir viena no tam sfēram, kur e-komercijai no uzņēmēju puses tiek pievērsta visnopietnaka uzmaniba. Ja skatamies e-komercijas risinajumus izmantojošo uzņēmumu sniegto pakalpojumu struktūru, tad uzņēmumi, kas sniedz viesnicu pakalpojumus, atrodas ceturtaja vieta. To mēs varam redzēt 2.4. attēla.

E-komercijas izmantošanas popularitate viesnicu uzņēmējdarbiba ir skaidrojama ar to, ka pēdējo gadu laika ta spēlē arvien lielaku lomu naktsmitņu darbibas nodrošinašana un attistiba.

2.4.att. E-komercijas risinajumus izmantojošo uzņēmumu sniegto pakalpojumu struktūra (%) [9]

2.3.2.E-komercijas veidi

Atkariba no e-komercija iesaistitajam personam, e-komerciju var iedalit sekojoši:

• B2B (no angļu val. business to business);

• B2C (no angļu val. business to customer);

• C2B (no angļu val. customer to business);

• C2C (no angļu val, customer to customer).

Šo e-komercijas matricu grafiska veida mēs varam apskatit 2.5. attēla. Protams, šo uzskaitijumu vēl varētu turpinat, jo bez šiem e-komercijas pamatveidiem pastav daudzi citi paveidi. No visiem augstak minētajiem e-komercijas matricas elementiem divi popularakie ir B2B un B2C, taču šaja gadijuma vairak pievērsisim uzmanibu B2C e-komercijas veidam, jo, ka liecina „Pētijums par e-komercijas attistibas dinamiku Latvija” dati, B2C sfēra salidzinoši bietak ka B2B ir sastopami naktsmitņu nozares uzņēmumi [9].

Tatad, B2C, kas latviešu valoda nozimē vardu kombinaciju uzņēmums – patērētajs, pamata ir mazumtirdznieciba interneta.

2.5.att. E-komercijas matricas elementi

2.3.3.Motivacija lietot e-komerciju

Komersanti, kuri ir izvēlējušies sava uzņēmējdarbiba izmantot e-komerciju, savu ricibu visbietak skaidro ar sekojošiem grupu motiviem [9]:

• Klientu un partneru ērtibas – komersanti, kas ieviesuši e-risinajumus, rūpējas par savu klientu un partneru ērtibam;

• Uzņēmumu resursu ietaupišana – uzņēmēji, kas e-komercijas aplikacijas pielietojuši, lai samazinatu izmaksas, ietaupitu laiku un cilvēkresursus;

• Tirgus paplašinašana – uzņēmumi, kuros e-aplikacijas uzskatitas par piemērotu veidu jaunu klientu grupu piesaistišanai vai esošu grupu paplašinašanai;

• Uzņēmuma popularizēšana – komersanti, kuri e-vidi izmanto ka tradicionalas komercijas atbalsta funkciju: reklamē produktus, uzņēmumu, sniedz padziļinatu informaciju par uzņēmuma piedavajumiem;

• „Sekošana modes tendencēm” – uzņēmumi, kuriem nav noteikta pamatojuma e-risinajumu ieviešanai, un kuru galvenais pamatojums ir e-komercijas popularitate.

Augstak minētajos uzņēmēju motivos jau skaidri iezimējas ari e-komercijas izmantošanas priekšrocibas. Ta ka cilvēki ar laiku kļūst arvien izvēligaki un prasigaki pret iegadajamo preci vai pakalpojumu, tad tieši ar e-komercijas starpniecibu uzņēmums var kļūt konkurētspējigaks, piemēram, viesnicu majas lapa piedavajot iespēju virtuali apskatit viesnicas piedavatos datadu kategoriju numurus. Ta ka viesnicas pardod nevis taustamu preci, bet pakalpojumu, tad uzņēmējiem pēc iespējas vairak ir jaiedrošina viesnicas pakalpojumu patērētajs, jarada viņa parliecibu par ši pakalpojuma nevainojamibu.

Pastav šadas e-komercijas priekšrocibas, salidzinot ar tradicionalam uzņēmējdarbibas formam [13, 4.7.7.] :

• e-komunikaciju formu izmantošana ļauj būtiski samazinat visas biznesa infrastruktūras organizacijas un uzturēšanas izmaksas. Vairs nav nepieciešamas ceļojumu aģentūras un personals klientu uzņemšanai un apkalpošanai (..) ;

• samazinas izmaksas reklamai un apkalpošanai, kam seko produktu cenu samazinašana;

• samazinas laiks viesnicas numuru rezervacijas veikšanai un apstiprinašanai;

• paradas iespēja nepartraukti automatiski kontrolēt viesnicas numuru rezervacijas;

• ir iespējama klienta apkalpošanas personalizacija;

• tūrisma un viesmilibas uzņēmumiem paradas jaunas iespējas produktu un pakalpojumu pardošanai;

• paradas principiali jaunas iespējas marketingam un jauni uzņēmējdarbibas virzieni.

Tomēr, neskatoties uz to, vēl joprojam daudzi uzņēmēji viesnicu sektora neapzinas e-komercijas nozimigumu šaja nozarē un lidz ar to ari neizmanto tas piedavatas priekšrocibas.

2.3.4.E-komercijas organizēšanas lidzekļi

E-komercijas veikšanai pastav vairaki organizēšanas lidzekļi. Popularakie no tiem ir:

• e-pasts jeb e-pasta marketings;

Elektroniska pasta jeb e-pasta izmantošana var tikt attiecinata uz e-komercijas darbibu, ja ta izmantošana ir paredzēta pakalpojumu vai preču pardošanai vai tas veicinašanai un tas tiek darits regulari. Tomēr e-pasta marketings nav efektivs, ja tas ir vienigais uzņēmuma izmatotais lidzeklis e-komercija, jo patērētajs bieti vien nepievērš uzmanibu kartējam e-pastam, kura tiek reklamēta kada noteikta prece, bieti vien šadi e-pasti tiek vienkarši izdzēsti. E-pastam ka vienam no e-marketinga instrumentiem vēl pievērsisimies viena no ši darba nakamam apakšnodaļam.

• reklamas pakalpojumu izmantošana;

Ta ir uzņēmuma reklamas izvietošana citas interneta lapas. Tas ir ari lielisks veids ka reklamēt uzņēmuma majas lapu, un visefektivak to parasti ir darit vai nu popularos interneta portalos, kurus apmeklē liels skaits interneta lietotaju, vai nu ari specializētos vortalos saistitos ar reklamdevēja uzņēmējdarbibas sfēru, kuru apmeklētaji ir tieši ta auditorija, uz kuru cer reklamdevējs.

• uzņēmuma majas lapa;

Tas tiek uzskatits par visefektivako e-komercijas organizēšanas lidzekli, ja uzņēmuma majas lapa ir labi izplanota, parskatama un atstaj profesionalitates iespaidu.

Ta ka majas lapa interneta bieti vien ir noteicošais faktors saistiba ari ar parējiem veicamiem e-komercijas organizēšanas lidzekļiem, tapēc to, ka pēc iespējas efektivak izveidot un izmantot uzņēmuma majas lapu veiksmigai e-komercijas darbibai, apskatisim nakamaja apakšnodaļa.

2.4.      Uzņēmuma majas lapa

2.4.1.Majas lapas dizains un tas veidošanas pamatprincipi

Patērētajs, saņemot reklamu pa e-pastu no kada uzņēmuma, iespējams vēlēsies apciemot ši uzņēmuma majas lapu. Uzņēmuma majas lapa bieti vien var būt ta vieta, kur patērētajam radisies pirmais iespaids par uzņēmumu, tapēc tas izstradašanai un veidošanai ir japievērš nopietna uzmaniba. Uzņēmuma majas lapa ir uzņēmuma virtuala vizitkarte, kura pēc iespējas no labakas puses japarada uzņēmums un ta piedavatie pakalpojumi. Ja šaja majas lapa tiks ievietoti nekvalitativi attēli, nepilniga vai kļūdaina informacija, tad patērētajam visticamak neradisies vēlme iegadaties ši uzņēmuma produkciju, uzņēmuma reputacija patērētaja acis būs sagrauta. Lai ari kvalitativas majas lapas izveide nav lēts prieks, taču ne vienmēr iegulditie naudas lidzekļi garantēs majas lapas veiksmigu iedarbibu uz patērētaja viedokli par šo uzņēmumu. Naudas lidzekļi japrot pareizi pielietot, lai tie attaisnotu sevi.

Planojot majas lapas izstradi, ir japievērš uzmaniba sekojošam lietam [13, 4.7.11.]:

• ir jabūt skaidram mērķim, kas ir jasasniedz, izveidojot majas lapu: kads būs lapas mērķis, kadēļ ta ir nepieciešama, un ir jabūt zinamiem tas uzdevumiem, ir jaizlemj, kadai mērķauditorijai ta tiks veidota, kadam ir jabūt uzņēmuma tēlam tiešsaistē, vai majas lapas dizainam tiks izmantots pašreizējais uzņēmuma dizains, burtveidols, zimols un krasas vai ari kaut kas tiks mainits;

• ir jasagatavo iss apraksts un kopsavilkums par majas lapu struktūru un saturu. Uzņēmuma un marketinga vaditajam ir jaizlemj, kada nozimiga informacija ir jaiekļauj: informacija par produktu un papildu pakalpojumiem, kontaktinformacija, rezervacijas nosacijumi, varbūt (ir ieteicams) ari rezervacijas iespējas un automatiska apstiprinajuma/atteikuma izsūtišana. Ļoti svarigi ir pievērst uzmanibu tēla un filozofijas veidošanai, kura ļautu klientiem atšķirt konkrēto viesnicu no citam;

• ir jaizvēlas pareizais domēna vards un tas jareģistrē;

• janoskaidro, kads budtets un laiks paredzēts majas lapas izstradei (..);

• liela uzmaniba ir japievērš ari WEB dizainera un majas lapas struktūras izstrades specialista izvēlei (..).

Uzņēmuma mērķis, izstradajot savu majas lapu, ir ne tikai padarit to pievilcigu patērētaja acis no pirma acu skatiena, bet ari radit interesi patērētaja atkartoti to apmeklēt.

Amerikaņu profesori Dt. Reiports un B. Javorsijs piedava septiņus veiksmigas majas lapas elementus [13, 4.7.13.]:

• konteksts: izplanojums un dizains;

• kontents: teksti, attēli, skaņas, video;

• mērķa auditorija: savstarpēja majas lapas lietotaju komunikacija;

• kastomizacija: iespēja mainit majas lapas iestatijumus atkariba no lietotaju vēlmēm un iespēja individualizēt lapu;

• komunikacija: divpusējas komunikacijas nodrošinašana starp lietotajiem un majas lapu;

• krusteniskas saites: majas lapas saites ar citam lapam;

• komercija: iespēja veikt produkta iegadi majas lapa.

Jaatzimē, ka ipaši būtisks veiksmigas majas lapas izveidē ir tas konteksts un saturs.

Ja runajam par konteksta faktoriem, tad majas lapu viegli lietojamu padara tris faktori [13, 4.7.14.] :

1. Majas lapai ir jaatveras atri;

2. Pirmajai lapai ir jabūt viegli saprotamai;

3. Lietotajam bez problēmam japariet uz citam sadaļam, kuras ari atri veras vaļa.

Savukart, arējo pievilcibu definē šadi konteksta faktori [ ]:

1. Majas lapa izskatas tiri, un taja nav salikts parak daudz informacijas;

2. Fontu veidiem un izmēriem ir jabūt viegli lasamiem;

3. Krasam un skaņam ir jabūt pareizi piemeklētam.

Ja runajam par majas lapas kontentu jeb saturu, tad tam ir jabūt interesantam, noderigam un pastavigi atjaunotam [13, 4.7.14.].

Jaunu lietotaju piesaisti un noturēšanu ievērojami ietekmē šadi kontenta tipi [ ]:

 

1.     Detalizēta informacija ar saitēm uz citam majas lapam;

2.     Interesantas un pastavigi atjaunotas ziņas;

3.     Manigi bezmaksas piedavajumi apmeklētajiem;

4.     Konkursi un davanu izlozes;

5.     Joki, humors;

6.     Spēles.

Runajot par mērķauditoriju, interesanti ir apskatit statistikas informaciju par datadas auditorijas attieksmi pret viesnicu majas lapam. Ja analizējam, kada ir ši attieksme un viedoklis, tad jasecina, ka biznesa tūristi vienmēr ir nedaudz kritiskaki salidzinajuma ar viesnicu viesiem, kuru uzturēšanas iemesls viesnica ir atpūta. Par to mēs varam parliecinaties, apskatot 2.6. un 2.7. attēlus.

 

2.6.att. Viesnicu majas lapu apmeklētaji, kuri tas darbibu uzskata par sliktu (%) [19]

2.7.att. Viesnicu majas lapu apmeklētaji, kuri tas darbibu uzskata par labu (%) [19]

Ņemot vēra konteksta, satura, ka ari citus faktorus, laika gaita ir jau izveidojušies noteikti viesnicu majas lapu veidošanas standarti. Tas ļauj patērētajam vieglak orientēties vienas vai otras viesnicas majas lapa, tada veida klientam ir vieglak salidzinat viesnicu sniegtos pakalpojumus un izdarit izvēli. Protams, ir ari uzņēmumi, kas savu naktsmitņu majas lapas veido nestandarta, lai atšķirtos parējo vidū. Šis solis ir pietiekami riskants, tomēr datreiz šis risks attaisnojas, un viesnica kļūst populara savas interesantas majas lapas dēļ. Piemēram, veiksmigu un interesantu majas lapu ir izveidojusi kruizu kompanija „Royal Caribbean” (http://experience.royalcaribbean.com), kas savu majas lapu ir izveidojusi tūrista maka veida.

Neskatoties uz majas lapas standarta vai nestandarta dizainu, ir datas lietas, kuram noteikti ir jabūt viesnicas majas lapa. Un tas būtu [13, 4.7.17.]:

• sadaļa ar kontaktinformaciju: viesnicas adrese, viesu uzņemšanas dienesta un rezervacijas daļas telefonu un faksa numuri, e-pasta adreses;

• sadaļa, kura ir iespējams uzdot jautajumus, ka ari atstat komentarus;

• kvalitativas bildes, kuras viesnicas ariene un iekšiene ir uzņemtas no vajadziga rakursa un ar pareizo apgaismojumu. Šaja gadijuma ir svarigi, lai bildēs būtu ari cilvēki. Ja viesnicas mērķauditorija ir atpūtnieki, tad bildē būtu jabūt redzamai, piemēram, laimigai ģimenei vai tūristu grupai. Turpretim, ja viesnicas potencialie viesi ir darijuma cilvēki, tad bildē jabūt, piemēram, cilvēkam uzvalka, kas ar portativo datoru mierigi strada viesnicas klusaja lobija.

2.4.2.Majas lapas marketings

Uzņēmuma majas lapas esamiba interneta pati par sevi negarantēs viesnicas panakumus e-komercija. Lidzigi ka citos starpniecibas posmos, ari e-komercija rezultatu efektivitati noteiks veicamie marketinga pasakumi. 2004.gada Oksforda izdotas gramatas „Hospitality Marketing” autori uzskata, ka interneta marketings būs efektivs un uzņēmuma majas lapu apmeklēs tikai tada gadijuma, ja tiks paveiktas sekojošas lietas [16]:

• Atbilstoša viesnicas domēna varda izvēle un reģistrēšana

Majas lapas adrese parasti sakrit ar uzņēmuma nosaukumu. Ta, piemēram, starptautiskajam viesnicu ķētu tiklam „Radisson” majas lapas adrese izskatas sekojoši: www.radisson.com. Šo majas lapas adresi parasti ari izmanto e-pasta adresē, piemēram, info@radisson.com. Lidz ar to mēs parliecinamies, ka domēna vardu pēc nozimiguma var pielidzinat zimolam, kam ir liela nozime uzņēmējdarbiba, tapēc domēna varda izvēlē uzņēmējiem ir jabūt ļoti uzmanigiem.

Latvija pēdējo gadu laika naktsmitņu uzņēmumiem saka izveidoties domēnu nosaukumu sistēma, domēnu vardus veidojot pēc sekojošas sistēmas [13, 4.7.20.]:

          • www.hotelnosaukums,lv (info@hotelnosaukums.lv);

          • www.villanosaukums.lv (info@villanosaukums.lv);

          • www.motelnosaukums.lv (info@motelnosaukums.lv).

Viesnicas majas lapas domēna izvēle atbilstoši eksistējošai sistēmai dod majas lapai šadas priekšrocibas [13, 4.7.20.]:

• vietējiem klientiem ir vieglak atcerēties viesnicas majas lapas adresi un atrak to atrast, jo viņi jau ir pieraduši pie sistēmas;

• arzemju klientam, ieraugot šadu adresi, uzreiz ir skaidrs, ka adrese pieder viesnicai (hotel) un ka viesnica atrodas Latvija (.lv).

Kad viesnicas domēna vards ir izvēlēts, tas ir jareģistrē kada no uzņēmumiem, kuri piedava domēnu reģistrēšanas pakalpojumus (piemēram, www.nic.lv).

• Majas lapas virzišana mēdijos, popularizējot majas lapu reklamas, laikrakstos, brošūras, datada veida izdales materialos utt.;

Ka piemēru var minēt ne tikai vienkarši reklamēšanos, bet, piemēram, kada masu pasakuma atbalstišanu, sponsorēšanu;

• Meklētajprogrammu marketinga istenošana;

Meklētajprogrammu marketings (angliski Search Engine Marketing (SEM)) ir marketinga stratēģiju veidošana, izmantojot meklētajprogrammas [13, 4.8.1.]. Ši marketinga pielietošana palielina uzņēmuma majas lapas apmeklētaju skaitu, kas, savukart, nozimē, ka palielinas uzņēmuma potencialo klientu skaits, kas veiksmigas un viegli parskatamas majas lapas gadijuma var kļūt par realiem uzņēmuma klientiem. Meklētajprogrammu marketinga potencials ir liels, jo pēc statistikas datiem Eiropas interneta lietotaji vidēji 550 miljonus reitu diena izmanto meklētaju parlūkprogrammas, lai atrastu sev nepieciešamo informaciju [13, 4.8.1.]. Protams, tas nenozimē, ka visos gadijumos tiek meklētas viesnicas, taču kada daļa meklētaju parlūkprogrammu lietotaju meklē sev piemērotu naktsmitni.

Pastav divas galvenas meklētajprogrammu marketinga stratēģijas: Pay-Per-Click marketinga kampaņa un meklētajprogrammu optimizacija [13, 4.8.2.].

Pay-Per-Click (PPC) ir on-line reklamas kampaņa, kuras pamata ir atslēgas vardu pardošana [13, 4.8.2.]. Uzņēmumi var iegadaties atslēgas vardus katra meklētajprogramma, un bridi, kad meklēšanas lodziņa tiek ierakstits meklējamais vards vai fraze, meklētajprogrammas lapa paradas uzņēmuma majas lapas adrese un neliels apraksts par uzņēmumu. Vienmēr ir ieteicams iegadaties nevis tikai vienu atslēgas vardu, bet gan veselu frazi, jo vairuma gadijumu, meklējot informaciju, cilvēki izmanto divus lidz četrus kopa apvienotus atslēgas vardus.

Vēl ir ari jaapzinas, ka iespējams daudzas viesnicas izmanto šo PPC marketinga stratēģiju. Tada gadijuma meklētajprogrammas atrastas informacijas pirmajas lappusēs paradisies to uzņēmumu majas lapas, kuras ir visbietak apmeklētas. Lidz ar to ļoti lielu nozimi meklētajprogrammu marketinga izmantošana iegūst ari citi veidi, ka maksimali palielinat majas lapas apmeklētaju skaitu, jo, apmeklētaju skaita palielinašana, izmantojot tikai meklētajprogrammu marketingu, var izradities neefektiva. Te vairak iet runa par atbilstošu ienakošo saišu (linku) veidošanu ar majas lapu. No citam majas lapam ir janodrošina saite uz uzņēmuma majas lapu, un šim saitēm ieteicams saglabat vertikalo tirgus limeni, jo tas ir svarigi augsta reitinga sasniegšana, izmantojot PPC marketinga stratēģiju.

Otra meklētajprogrammu marketinga stratēģija – meklētajprogrammu optimizacija – pieprasa, lai majas lapas veidotaji veiktu noteiktas izmaiņas, piemēram, majas lapas nosaukuma parveidi atbilstoši meklētajprogrammu specifikai [13, 4.8.2.].

• Reklamu izvietošana citas majas lapas;

Viesnicu reklamas Latvija parasti tiek sastaptas reģionu vai pilsētu oficialajas majas lapas, uzziņu dienestu majas lapas, tūrisma katalogu majas lapas un elektroniskajos ceļvetos.

Reklamas izvietošana citas majas lapas var būt efektiva, ja reklama ir interesanta, saistoša un neuzbaziga. Pēdēja laika ļoti lielu popularitati un efektivitati interneta ir izpelnijušies isie reklamas klipi.

Taču vienmēr ir jaatceras, ka, ievietojot viesnicas reklamu kada no tūrisma portaliem, vispirms būtu jaizpēta, kads reitings un uzņēmējdarbibas ētikas limenis ir šim portalam. To nedarot, var pat iznakt ta, ka viesnica iegūst nelabvēligu attieksmi, jo tas reklama ir izvietota blakus kadai piedauziga tipa reklamai.

• Sadarbibas veicinašana ar citiem uzņēmumiem, veidojot hipersaites šo uzņēmumu majas lapas.

Šaja gadijuma tie visbietak ir uzņēmumi, kuri sniedz autonomas, gidu vai parlidojumu pakalpojumus. Šo savstarpējo saikni grafiska veida mēs varam redzēt 2.8. attēla.

 

2.8.att. Kooperēšanas uzņēmumu vidū, izmantojot hipersaites majas lapas

Tagad, kad esam iepazinušies ar majas lapas izmantošanu veiksmigai uzņēmuma e-komercijas darbibai, pievērsisimies vēl vienam ļoti popularam un noderigam e-komercijas organizēšanas lidzeklim, proti, e-pastam.

2.5.      E-pasts ka e-marketinga instruments

Ka jau iepriekš tika minēts, tad e-pasts ka e-komercijas organizēšanas lidzeklis var būt veiksmigs, taču efektivaks tas ir kopa ar tik pat veiksmigas uzņēmuma majas lapas esamibu. Šodien ir diezgan saretģiti piesaistit patērētaju uzmanibu ar e-pasta vēstuli, jo, ka zinams, ar katru gadu arvien vairak un vairak viesnicas izmanto e-pastu jaunu klientu piesaistei, nemaz nerunajot par aizvien pieaugošo surogatpasta jeb ta saucama spama klatbūtni. Vadoties pēc IDC pētijumu datiem, 2006.gada katru dienu pa e-pastu tiek nosūtiti 12 biljoni surogatvēstuļu [13, 4.11.3.].

Veiksmigs e-pasta marketings spēj parvērst e-pasta lasitaju par viesnicas klientu tagad un nakotnē. Lai to panaktu, e-pasta marketinga stratēģijas veidošana ir jaņem vēra sekojoši apsvērumi [13, 4.11.4.]:

• veidojot koncepciju e-pasta marketinga stratēģijai, precizi ir janosaka viesnicas mērķa auditorija. Uzrunajot viesnicas galveno auditoriju, ta ir janodrošina ar nozimigu informaciju! Ir jaatbild uz jautajumu: kas ir patiesi svarigs viesnicas klientam? Uzņēmums un ta produkta datads raksturs var patikt datadiem klientu segmentiem. Piemēram, biznesa ceļotajam viesnicas izvēli var ietekmēt biznesa centra pieejamiba, pieeja atram internetam vai konkrēta uzņēmuma tuvums, bet atpūtas ceļotajs to pašu viesnicu par pievilcigu var uzskatit tapēc, ka ta atrodas laba vieta netalu no vietējas apkartnes izklaides vietam un ģimenei draudziga vidē. Ta pati viesnica, tas pats gala mērķis, bet datadas pievilcibas, kas prasa datadus e-pasta vēstijumus;

• ir jarada vienota e-pasta liste. E-pasta marketings ir svarigs komponents kopēja e-marketinga un on-line izplatišanas stratēģija. Tendence iepirkties on-line retima nozimē, ka viesnicu majas lapas kļūst par „pirmo ieejas punktu”, lai nodibinatu interaktivas attiecibas ar klientiem;

• kad tiek izmantots viesnicas pašas e-pastu saraksts, lai pardotu kadu produktu, atgriezeniskas saites reitingi var būt 15-20 reizes lielaki, neka izirējot kadu e-pasta listi, jo mērķa grupu jau pazist un ta ir pieredzējusi viesnicas produktu. Jaatzimē, ka uzņēmums var sadalit klientus pēc specifiskiem raksturojumiem, lai pēc tam atšķirigi komunicētu ar katru mērķauditoriju un e-pasta vēstulēs piedavatu attiecigas vērtibas;

• uzņēmumam būtu jaapsver ari papildu iespējas, ka iegūt jaunas e-pasta adreses visos uzņēmuma limeņos, piemēram, ieviešot klientu aptauju anketas un e-pasta datu kartes vai ari veicot pētijumus. Ar pareizu pieejas stratēģiju un koordinētu ricibu recepcijas un pardošanas daļas e-pasta klientu saraksta liste var strauji augt plaša tiešo izplatišanas kanalu virziena:

• e-pasta kampaņas testēšana. Ka ar jebkuru marketinga kampaņu, jabūt parliecinatam, ka e-pasta vēstijums ir skaidrs un efektivs. E-pasta nosaukums ir ļoti nozimigs, jo tas veic divas funkcijas – isi ziņo par e-pasta saturu un vilina saņēmēju to atvērt un izlasit.

Augstak minētajos punktos jau tika pieminēts interaktivo attiecibu ar klientiem nodibinašanas termins. Šo interaktivo attiecibu spēli arvien vairak pielieto tadi viesnicu pakalpojumu pardošanas starpnieki tirgū ka tūrisma aģentūras un operatori. Tas izpautas sekojoši [13, 4.11.2.]:

• apstiprinajuma vēstule klientam tiek nosūtita jau rezervēšanas laika;

• nakamais e-pasts klientam tiek nosūtits nedēļu pirms viņa ierašanas viesnica;

• pēc tam, kad viesis ir atstajis konkrēto viesnicu, viņam tiek nosūtita e-vēstule ar jautajumu, vai klients ir apmierinats ar viesnicu, un piedavats saraksts ar jaunam viesnicam un galamērķiem;

• vismaz reizi mēnesi klientam pienak vēstule ar ta sauktajiem karstajiem piedavajumiem.

Lai ari var likties, ka e-pasta marketings ir saretģits un laikietilpigs process, tomēr vienmēr der atcerēties, ka e-pasta marketings viesnicu nozarē uzņēmumu padara konkurētspējigaku sekojošu iemeslu dēļ [13, 4.11.3.]:

• e-pasts kalpo gan ka tiešas atbildes lidzeklis, gan ka tirdzniecibas zimes nesējs;

• tas rada personiskas interaktivas attiecibas ar klientiem;

• sasniedz un vilina e-pasta saņēmēju ar atbilstošam reklamam;

• „iedēsta” e-pasta saņēmēja prata „iedigļus” par nakotnes ceļojumu planiem;

• funkcionē ka liels pardošanas spēks – desmitiem tūkstošu adresatu tiek sasniegti datas sekundēs;

• papildina un uztur klientu skaitu;

• ir vislētaka pieejama aktiva marketinga forma.

Interneta lietotaju skaita straujais pieaugums pēdējo gadu laika ir ievērojami palielinajis e-komercijas lomu viesnicu uzņēmējdarbiba. Izmaksu samazinašana, klientu apkalpošanas personalizacija un ērtibas ir tikai datas no priekšrocibam, ko sniedz e-komercijas izmantošana viesnicai un kas padara uzņēmumu konkurētspējigaku. Lai ari pastav vairaki e-komercijas organizēšanas lidzekļi, tomēr, lai uzņēmums e-komercija darbotos veiksmigi, liela uzmaniba ir javelta veiksmigas majas lapas izstradei, ka ari e-pasta marketinga attistibai.

Ļoti liela loma viesnicas konkurētspējas palielinašanai pastavošaja viesnicu tirgus situacija Latvija ir ari tirgus segmentēšanai. Pašlaik ir radusies situacija, ka lielaka daļa Rigas viesnicu ir vienadas gan pēc ietilpibas, gan pēc sniedzamo pakalpojumu klasta. Situacija, kad sezonas karstaja perioda tiek novērots gultas vietu trūkums divu un tris zvaigtņu viesnicas, viesi par tadu pašu cenu tiek izmitinati pieczvaigtņu viesnicas, kuras brivas vietas vēl ir augsto cenu dēļ, lidz ar to padarot pieczvaigtņu viesnicas vidi par vidi ar paris zvaigznēm mazak.

Ka vēl viens ļoti nozimigs faktors, kas ietekmē viesnicas veiksmigu darbibu un izdzivošanu šaja pieaugošaja konkurencē, ir viesnicas klientu lojalitate. Ka zinams, daudz lētak un izdevigak viesnicai ir noturēt jau esošu klientu, neka piesaistit jaunu. Pastav vairakas klientu lojalitates programmas, kuras palidz noturēt klientu un neļauj viņam aiziet pie konkurentiem.

Taču jaatzist, ka viesnicas konkurētspējas palielinašana, izmantojot visus augstak minētos lidzekļus un metodes, bieti vien izšķiroša loma ir viesnicas personala un vadibas attieksmei pret klientu. Datreiz viesa domas un lojalitate pret konkrēto viesnicu veidojas no ikdienišķas situacijas vai dzives sikumiem, kuriem bieti vien netiek pievērsta izšķiroša loma.

Saskaņa ar darba mērķi un uzdevumiem, balstoties uz analitiskaja un teorētiskaja daļa iegūtajiem rezultatiem, maģistra darba turpinajuma tiks izstradata majas lapas un e-pasta, ka ari klientu lojalitates programmas ieviešana viesnicas uzņēmējdarbiba.


3. Zinatniski praktiska daļa

3.1.      Galvenie posmi viesnicas majas lapas veiksmiga darbiba

3.1.1.Viesnicas majas lapas izveide un apkalpošana

Ka jau noskaidrojam darba teorētiskaja daļa, tad uzņēmuma majas lapa ir viens no nozimigakajiem e-komercijas organizēšanas lidzekļiem. Tapēc zinatniski-praktisko daļu iesaksim tieši ar viesnicas majas lapas izveides un apkalpošanas jautajuma apskati.

Pirms savas majas lapas izveides viesnicas uzņēmējam lietderigi būtu apskatit citu naktsmitņu majas lapas. Vairuma gadijumu viesnicu majas lapas un to sadaļas ne ar ko būtisku sava starpa neatšķiras. Protams, ir zinami ari gadijumi, kad uzņēmumi izveido ļoti oriģinalas, nestandarta majas lapas, taču šis solis ir riskants un var nest ari negativu rezultatu. Tapēc viesnicas uzņēmējam, apsverot iespēju veidot sava uzņēmuma majas lapu, pēc autora domam, vismaz sakuma posma vajadzētu vadities pēc parbauditam vērtibam. Apskatot citu viesnicu majas lapas, uzņēmējam būtu lietderigi atzimēt to, kas patik šo majas lapu dizaina, satura utt. Majas lapas izveide nebūt nav vienkaršs process, tapēc iespējams lietderigak tas izveidi būtu uzticēt profesionaļiem. Slikti izveidotas majas lapas klientus nevis piesaista, bet tieši otradi – atbaida, tapēc šaja gadijuma nevajadzētu taupit naudas lidzekļus un veidot majas lapu pašam, ja nojaušat, ka jums tas varētu neizdoties. Tomēr ari profesionaļu izvēlē ir jabūt ļoti uzmanigam, jo pat ļoti labs majas lapu dizainers var izveidot neveiksmigu majas lapu tikai tapēc, ka viņam lidz šim nav bijis nekads sakars ar viesnicu industrija stradajošu uzņēmumu majas lapam, un viņš vienkarši neizprot, kas tiešam ir svarigs veiksmigas naktsmitnes majas lapas izveidē. Bez piemērota majas lapas dizainera, ļoti svarigi ir ari izvēlēties piemērotako interneta pakalpojumu sniedzēju, kas spēj nodrošinat dizainu, tehnisko risinajumu, majas lapas izvietošanu uz servera, informacijas atjaunošanas iespējas un citus pakalpojumus [1].

Pirms majas lapa uzsak savu darbibu, naktsmitnes uzņēmējam ir jaiziet cauri vairakiem posmiem un japieņem pats piemērotakais risinajums. Šie posmi ir sekojoši [1]:

• Majas lapas reģistracija;

• Majas lapas valodu izvēle;

• Vizualais stils jeb dizains;

• Majas lapas struktūras izveide.

Majas lapas reģistracija un informacijas atjaunošana majas lapa

Šaja situacija pastav vairaki varianti. Tas, protams, ir saistits ar uzņēmuma novirzitajiem finanšu resursiem majas lapas uzturēšanai. Vispiemērotakais variants, ka jau darba teorētiskaja daļa tika minēts, ir tadas majas lapas adreses reģistrēšana, kas ietver sevi vienu no tris iespējamiem variantiem, proti, www.hotelnosaukums.lv, www.villanosaukums.lv, www.motelnosaukums.lv. Gada maksa par domēna varda reģistraciju un uzturēšanu augstaka limeņa domēna „.lv” pašlaik ir 16 lati. Taču tas nebūtu nekas, salidzinot ar izmaksam, kas varētu rasties pastavigi atjaunojot majas lapu. Informacijas atjaunošana majas lapa nozimē iespēju piekļūt savas majas lapas struktūrai un prasmi pašam mainit sava piedavajuma informaciju. Ja naktsmitnes uzņēmējs pats nav IT specialists, tad pats viņš to diez vai spēs izdarit. Tada gadijuma būs regulari nepieciešama specialista palidziba informacijas atjaunošanai viesnicas majas lapa. Šaja gadijuma parasti ir divi izvēles varianti:

         

• Izmantot kadu no interneta risinajumu aģentūram vai interneta dizaina studijam viesnicas majas lapas apkalpošanai un uzturēšanai;

• Pieņemt darba IT specialistu, kas nodarbotos ar visam šim, ka ari ar citam IT lietam uzņēmuma.

Informacijas atjaunošanu uzņēmuma majas lapa jeb ta saucamo majas lapas apkalpošanu interneta aģentūras parasti veic sakot no 50 latiem mēnesi [3;4]. Šaja cena parasti tiek iekļautas ari majas lapas uzturēšanas jeb hostinga izmaksas. Turpretim, pieņemot darba IT specialistu, viņam katru mēnesi ir jamaksa darba alga. Pēc www.cv.lv datiem IT specialista vidēja mēneša darba alga sastada 400 – 500 latus []. Turklat, bez majas lapas apkalpošanas tik un ta ir nepieciešams majas lapas hostings jeb tas fiziska uzturēšana uz servera, kas parasti izmaksa no 5 lidz 8 latiem mēnesi, atkariba no majas lapas apjoma un izmantojamam tehnoloģijam.

Ja salidzinam šo divu iespējamo variantu izmaksas, tad sakuma var šķist, ka daudz lētak un izdevigak būtu izmantot pirmo minēto variantu.  

Tomēr, pēc autora domam, viesnicai daudz pratigak un ekonomiskak būtu nevis katru reizi izmantot specialistu pakalpojumus, lai izmainitu informaciju majas lapa, bet gan uzņēmuma noalgot IT specialistu, kas katru mēnesi par savu veicamo darbu saņemtu algu, taču vienmēr, kad nepieciešams, būtu klat un palidzētu rast risinajumus. Ipaši nozimigi tas ir ari tapēc, ka bez majas lapas uzturēšanas eksistē pietiekami daudz citu darbu viesnica, ar kuriem spētu tikt gala tikai IT specialists.

Tomēr, ja viesnicas budtets neļauj pieņemt darba šadu specialistu vai ari izmantot interneta risinajumu aģentūru arpakalpojumus, kad tas ir nepieciešams, viena no iespējam izveidot savu bezmaksas majas lapu interneta ar iespēju to pašam mainit piedava kompanija Google: http://pages.google.com. Lapu iespējams pašam izveidot un ta tiks publicēta ar domēnu: jusulapa.googlepages.com. Taču jaatzimē, ka šis riks ir domats jebkura veida lapu izveidei, tapēc tas nepiedavas sagataves naktsmitnes majas lapas izveidei, ka ari nekadus paliginstrumentus daudzvalodu lapu izveidei.

Majas lapas valodu izvēle

Pēc autora domam, viesnicas majas lapai būtu jabūt pieejamai vismaz četras valodas, proti, latviešu, krievu, angļu un vacu valodas. Ta ka pēc statistikas datiem Vacija, Krievija un Lielbritanija ietilpst to valstu vidū, kuras ģenerē ievērojamu skaitu tūristu uz Latviju, turklat, šajas valodas runa ievērojama daļa pasaules iedzivotaju, tad nozimigi ir, lai cilvēki, kuri vēlas braukt uz Latviju, spētu iepazities ar viesnicas piedavajumu un veikt rezervacijas šajas valodas. Tas, savukart, no viesnicas personala puses prasa nevainojumu šo valodu parzinašanu, lai informacija majas lapa būtu ievietota korekti, ka ari lai viesnicas personals spētu atbildēt uz pieprasijumiem šajas valodas. Taču ja šis zinašanas nav pietiekoši labas, tad būtu nepieciešama papildu lidzekļu atrašana tulku noligšanai. Katra ziņa nedrikst pieļaut situaciju, ka informacija kada no svešvalodam majas lapa tiek ievietota kļūdaini vai neprecizi, jo tas nevis piesaistis arvalstu tūristus, bet gan radis viņos neprofesionalitates un nekompetences iespaidu par šo viesnicu. 

Vizualais stils jeb dizains

Majas lapas dizainam ir ļoti liela nozime. Svarigi, lai visas majas lapas sadaļas tiktu veidotas pēc viena dizaina. Šaja gadijuma ir ari ļoti svarigi atrast tadu majas lapas dizaineri, kurš pilniba apmierinatu uzņēmēja vēlmes un vajadzibas.

Majas lapas struktūra

Majas lapas struktūrai ir ļoti liela nozime, jo ta vislabak un precizak atspoguļo viesnicas piedavajumu. Majas lapas struktūrai vajadzētu būt pēc iespējas vienkaršai un viegli uztveramai.

Viesnicas majas lapas struktūra varētu sastavēt no sekojošam sadaļam:

• Jaunumi

• Par mums

• Ka mūs atrast

• Nakšņošana

• Pakalpojumi un iespējas

• Cenas

• Rezervacijas



• Pasakumi

• Atsauksmes

• Saites

• Kontakti

Tagad apskatisim kadai vajadzētu izskatities katrai no augstak minētajam sadaļam.

Jaunumi

Jaunumu sadaļa vajadzētu paradities aktualakajai informacijai par viesnicu un tas ipašajiem piedavajumiem, akcijam utt. Ka zinams, izveidot uzņēmuma majas lapu nebūt nenozimē tikai fizisku tas izveidošanu. Ļoti nozimiga ir šaja majas lapa sniedzamas informacijas nepartraukta atjaunošana, ar mērķi saglabat majas lapas aktualitati. Ši ir sadaļa, kuru interneta lietotaji ierauga pirmo, ieejot viesnicas majas lapa, tapēc informaciju jaunumu sadaļa būtu ieteicams atjaunot ta, lai klientam būtu interesanti ik pa laikam ieskatities viesnicas majas lapa. Šaja sadaļa neparprotami būtu jaatrod vieta ari ta saucamas atras rezervacijas lodziņam, ka ari aktualakajiem viesnicas marketinga pasakumiem, jo mūsdienu interneta lietotajs ir steidzigs un vēlas pēc iespējas atrak iegūt visu nepieciešamo informaciju, tadejadi nemaz netiekot lidz citam majas lapas sadaļam.

Par mums

 

Šaja sadaļa viesnicas majas lapas veidotajiem vajadzētu izvietot isu un kodoligu viesnicas aprakstu, lai potencialajam klientam, kurš pirmo reizi saskaras ar šo viesnicu, rastos priekšstats par to, kada tipa viesnica ta ir, kad ta ir dibinata utt. Jaatzimē, ka šim tekstam vajadzētu būt pēc iespējas isam, jo majas lapas apmeklētaji vēlas saņemt precizu un kodoligu informaciju, nevis sakt lasit memuarus.

Ka mūs atrast

 

Ši ir ļoti svariga informacija viesnicas apmeklētajiem, jo vairuma gadijumu viesi vēlas zinat, kur atrodas naktsmitne, cik ta ir tuvu vai talu no pilsētas centra vai kada cita objekta. Šaja sadaļa būtu lietderigi izvietot informaciju, cik km no viesnicas atrodas lidosta, autoosta, pasatieru kuģu osta, dzelzs ceļa stacija, ka ari tadi ievērojami objekti ka opera, teatris, sporta un izstatu halles utt. Vēl šis sadaļas neatņemama sastavdaļa ir interaktiva karte, kuru ir iespējams izprintēt un kura ir atzimēta viesnicas atrašanas vieta.

Nakšņošana

 

Šaja sadaļa vajadzētu izvietot informaciju par istabu kategorijam un šo istabu attēlus. Ka jau tika minēts darba teorētiskaja daļa, ir ļoti svarigi, lai majas lapa tiktu ievietotas augstas kvalitates bildes, taču ne mazak svarigs ir majas lapas atvēršanas atrums, kas ļoti cieši ir saistits ar biltu apjomu majas lapa. Tapēc, veidojot majas lapu, viesnicas uzņēmējam derētu atcerēties, ka parak liels biltu apjoms majas lapas satura prasa ilgaku laiku, lai to atvērtu, lidz ar to vajadzētu pēc iespējas precizak noteikt biltu ievietošanas robetu, lai majas lapas darbibas efektivitati netraucētu taja ievietoto liela apjoma biltu ielade. Nakšņošanas sadaļa iespējams ievietot ari istabu cenas, ja majas lapas veidotajs uzskata, ka nav nepieciešama atsevišķa sadaļa viesnicas numuru cenam. Ja viesnicas vadiba nolemj šadi rikoties, tad noteikti nevajadzētu aizmirst papildus ari noradit, kas ietilpst konkrētas kategorijas istabas cena, vai cena ir noradita ar PVN un tamlidzigas lietas.

Pakalpojumi un iespējas

 Šaja sadaļa tiek izvietota informacija par viesnica sniegtajiem pakalpojumiem. Ja majas lapa nav atsevišķas sadaļas, tad šeit varētu tikt izvietota informacija par restorana un bara piedavajumu un darba laiku. Šaja sadaļa noteikti būtu janorada tada informacija ka bezvadu interneta esamibu viesnica, pieejamie autostavvietas pakalpojumi utt. Jo augstakas kategorijas ir Jūsu viesnica, jo šaja sadaļa ievietoto papildu pakalpojumu un iespēju sarakstam būtu jabūt garakam.

Cenas

 

Ka jau tika minēts, ši sadaļa var majas lapa būt, var ari nebūt, ja informacija par istabu cenam ir jau izvietota nakšņošanas sadaļa. Tomēr, pēc autora domam, viesiem ši informacija ir ļoti svariga, tapēc tai vajadzētu būt parredzamai.

Rezervacijas

 

Lai ari jaunumu sadaļa jau ir izveidots atras rezervēšanas logs, tomēr šadai atsevišķai sadaļai ir jabūt, jo majas lapas apmeklētajam ir jarada iespēja no jebkuras majas lapas sadaļas nokļūt rezervacijas sadaļa, pretēja gadijuma ilgu meklējumu rezultata numura rezervēšanas interese klientam var pazust.

Pasakumi

 

Pasakumu sadaļa būtu jabūt visai informacijai par konferenču, banketu un svinibu rikošanas iespējam konkrētaja viesnica. Ka zinams, tad daļa viesnicas tieši specializējas konferenču un saietu rikošana, tada veida lieliski aizpildot naktsmitņu uzņēmējdarbibas kluso sezonu. Tapēc pasakumu sadaļai ir japievērš liela nozime. Šaja sadaļa būtu ieteicams sniegt informaciju par viesnica esošam konferenču zalēm, ka ari par citam iespējamajam viesnicas vietam un telpam pasakumu rikošanai. Būtu lietderigi ievietot ari konferenču zaļu fotografijas ar iespējami datadiem izkartojuma variantiem, ka ari uzskaitit tehnisko aprikojumu, kuru iespējams izirēt.

Atsauksmes

 

Tas ir lielisks veids, ka piesaistit viesus izvēlēties palikt tieši Jūsu viesnica. Citu viesu pozitivas atsauksmes noteikti rosinas labu slavu par uzņēmumu, turklat jaļauj cilvēkiem izteikt savs viedoklis, jo tas ir vienigais, pēc ka uzņēmējs var vadities un saprast, kas ir labi viņa naktsmitnē, bet, savukart, kur vēl ir japiestrada. Un nevajag baidities no sliktam atsauksmēm – jo uzņēmējs vairak tas uzklausis un ņems vēra, jo labaki būs viesnicas darbibas rezultati un viesu apmierinatibas limenis nakotnē.

Saites

 

Ši sadaļa ir vajadziga, lai sniegtu viesiem nepieciešamo informaciju un veidotu sadarbibu ar citiem uzņēmumiem. Ievietojot autonomu, gidu un citu ar tūrismu saistitu uzņēmumu hipersaites, tiek veidota ļoti veiksmiga sadarbiba uzņēmumu starpa, jo, savukart, šo uzņēmumu majas lapas parasti tiek izvietotas ari jūsu viesnicas majas lapas adrese, tada veida vēl vairak palielinot viesu skaitu viesnica.

Kontakti

 

Kontaktu sadaļa parasti tiek izvietota informacija ar precizu viesnicas adresi, telefona un faksa numuru, rezervaciju nodaļas telefona un faksa numuriem, ka ari e-pasta adresi.

Jaatzist, ka viesnicas majas lapas struktūrai ne obligati būt tieši tadai, kadu autors nupat aprakstija. Gan sadaļu, gan satura ziņa ta var atšķirties. Taču, lai interneta lietotaji nezaudētu interesi par viesnicas majas lapu, vienmēr jaatceras sekojošas lietas [1] :

• Informacijai taja jabūt konkrētai un viegli atrodamai, tikai vienreiz noklikšķinot skaidri formulēta “satura raditaja”;

• Tekstam jabūt isam un saturigam. Nedaudzos teikumos japasaka viss svarigakais;

• Tekstam un fotoattēliem jarada aicinošs iespaids. Taču uzmanieties – ja lapa ir daudz foto un citi attēli, ta atveras lēni un ilgi, tadēļ lapas apmeklētajs var zaudēt pacietibu un partraukt savienojumu;

• Piedavajums interneta regulari japilnveido, jaaktualizē un jaattista;

• Ir svarigi, lai jūsu majas lapu varētu atrast ar datadu meklētaju palidzibu un no datadam citam tūrisma nozares majas lapam;

• Visam sadaļam jūsu majas lapa jabūt vienota stila, kas varētu būt saskaņots ari ar citiem jūsu uzņēmuma reklamas materialiem;

• Majas lapas izveidē jasadarbojas ar profesionaļiem šaja joma;

• Pirms pieslēdzat savu lapu interneta tiklam, jums japarliecinas, vai ta darbojas un ir redzama neparveidota izskata, atverot Internet Explorer un Netscape Navigator parlūkprogrammas.

3.1.2.Majas lapas marketinga pielietošana

Lai ari cik veiksmigi būtu izveidota viesnicas majas lapa, lielaka daļa interneta lietotaju neapmeklēs šo majas lapu ta iemesla dēļ, ka viņi par šadas interneta lapas eksistēšanu vienkarši neko nezinas. Viesnicu uzņēmējam ir jasaprot, ka tikai veiksmigas majas lapas izveidošana nekadu labumu viņa uzņēmējdarbibai nedos. Vēl būs nepieciešams ta saucamais majas lapas marketings, kas, ka jau noskaidrojam ši darba teorētiskaja daļa, sevi ietver ne tikai atbilstoša viesnicas domēna varda izvēli un reģistrēšanu, bet ari reklamas izvietošanu citas interneta lapas, meklētajprogrammu marketinga istenošanu un hipersaišu veidošanu ar sadarbibas partneriem. Ta ka atbilstoša viesnicas domēna varda izvēles un reģistrēšanas iespējas un hipersaišu nozimi mēs apskatijam jau iepriekšēja apakšnodaļa, tad šaja apakšnodaļa nedaudz pievērsisimies parējo majas lapas marketinga instrumentu pielietošanas iespējam, veidojot viesnicas majas lapu.

Meklētajprogrammu marketinga istenošana

 

Nav noslēpums, ka ļoti daudziem ceļot gribētajiem sakotnēji nav ne jausmas, kura viesnica viņi apmetisies. Ka biznesa, ta ari atpūtas tūristi bieti vien izmanto kadu no meklētajprogrammam, piemēram, Google vai Yahoo, lai atrastu sev piemērotako naktsmitni, kur apmesties. Tapēc ir ļoti svarigi, lai cilvēki, izmantojot meklētajus, atrastu tieši Jūsu viesnicu. Par divam galvenajam meklētajprogrammu marketinga stratēģijam jau runajam darba teorētiskaja daļa. Šaja gadijuma gan gribētu vērst vairak uzmanibu nevis uz šim naudas resursus prasošajam meklētajprogrammu marketinga aktivitatēm, bet gan uz viesnicas majas lapas noformēšanas ipatnibam, kuras ir jaievēro, lai uzņēmuma majas lapa vienmēr būtu caur meklētajiem viegli atrodama.

Izradas, ka atslēgas vardu izmantošana interneta lapas ir gandriz zaudējusi savu nozimi, jo galvenais, ko visi meklētaji analizē, tagad ir majas lapas saturs un saites uz šo lapu.

Lai viesnicas majas lapa būtu viegli atrodama un novērtēta, ir jaizpilda sekojoši kritēriji [1]:

• Labs lapas saturs – ta ka meklētaji indeksē tieši lapas saturu, tas ir galvenais nosacijums Jūsu lapas veiksmigam novērtējumam;

• Saites uz Jūsu majas lapu no citam popularam majas lapam. Jo vairak šadu saišu un jo popularakas ir šis citas majas lapas, jo augstak tiks novērtēta Jūsu majas lapa;

• Informacijas regulara atjauninašana.

 

Reklamas jeb baneru izvietošana citas interneta lapas

 

Baneris ir noteikta izmēra reklamas laukums par piedavajumu kada cita interneta lapa [1]. Baneru efektivitate ir atkariga no ta,  cik pamanams un iederigs tas būs konkrētaja interneta lapa un cik zinama un populara ir ši interneta lapa. Baneru izvietošanas iespējas piedava teju visi interneta lapas turētaji. Taču viesnicu uzņēmējam svarigi ir vai konkrētaja portala izvietota viesnicas majas lapas reklama dos gaidito klientūras apmeklējumu pieaugumu. Šaja gadijuma ir jaizvērtē, kuras interneta lapas viesnicas mērķauditorija apmeklē visvairak, jo, pēc autora domam, ir diezgan bezjēdzigi izvietot viesnicas majas lapas reklamu uzņēmuma interneta lapa, kurš nodarbojas, piemēram, ar automašinu rezerves daļu tirdzniecibu. Kad lielakie un piemērotakie tūrisma portali un vortali ir apzinati, tad, protams, ne mazak svarigs jautajums viesnicas uzņēmējam ir šajas interneta lapas baneru izvietošanas izcenojums. 3.1. tabula mēs varam apskatit baneru izvietošanas cenas datas tūrisma portalu majas lapas uz 2006. gada pavasari, bet, savukart, 3.2. tabula ir uzskatami paraditas reklamas izvietošanas izmaksas interneta lapa www.celotajs.lv.

Ka redzam 3.1. tabula, izvietojamo baneru cenas datados tūrisma portalos ļoti būtiski atšķiras.

Nereti baneru izvietošanu kada no interneta lapam veic ka bartera darijumu. Lai to būtu izdevigi darit, abu iesaistito pušu majas lapam būtu jabūt diezgan lidzvērtigam atpazistamibas un apmeklētibas ziņa, pretēja gadijuma kadai no bartera iesaistitajam pusēm šadam darijumam nav jēgas. Izņēmuma gadijums var būt tad, ja mazpazistama interneta lapa papildina kadas vairak zinamas lapas informaciju, dodot tas klientiem izsmeļošakas informacijas iespējas.

3.1. tabula

Baneru izvietošanas cenas tūrisma portalu majas lapas [1]

Majas lapa

Izmērs

(px)

Cena

(Ls)

Pakalpojuma ilgums

Komentari

www.notikumi.lv

www.internet.lv

www.vietas.lv

www.cafenet.lv

www.rigathisweek.lv

www.allhotels.lv

www.studentnet.lv

120x60

180x150

120x60

120x50

120x60

120x60

120x60

65

1.5

30

3

35

30

10 – 15

Nedēļa

100 ekspozicijas

Mēnesis

10 000 ekspozicijas

Mēnesis

Mēnesis

Mēnesis

-

-

-

-

-

~ 350 apmeklējumi diena

~ 500 apmeklējumi diena

 

3.2. tabula

Reklamas izvietošanas izmaksas interneta lapa www.celotajs.lv [1]

Reklamas veids

Izmērs (px)

Svars

Formats

Cena par 1 mēnesi

Cena par 1 gadu

Baneris titullapa labaja pusē (max. 7 vietas)

Baneris jebkura cita lapa augšēja stūri

(izņemot titullapu)

120x60

120x60

20 kb

20 kb

jpg vai gif

jpg vai gif

25 Ls (minimalais mēnešu skaits – 3)

15 Ls par vienu lapu (par katru nakamo lapu – 5 Ls)

250 Ls

-

Baneru efektivitate ir ari atkariga no ta, kura interneta lapas sadaļa reklama tiek izvietota. Protams, efektivaka viesnicas majas lapas reklama būs, ja ta tiks izvietota tūrisma portala pirmaja lapa. 3.2. tabula mēs uzskatami varam redzēt, ka atšķiras baneru izvietošanas izmaksas viena no popularakajam tūrisma majas lapam Latvija www.celotajs.lv.

Izvietojot baneri kada no interneta lapam, vienmēr ir ieteicams pasekot lidzi, cik nozimigs ir šis baneris viesnicas klientu piesaistē. To vislabak var izdarit, izmantojot viesnicas majas lapas statistikas uzskaites sistēmu. Šim jautajumam pievērsisimies darba nakamaja apakšnodaļa.

 

3.1.3.Viesnicas majas lapas statistikas uzskaites sistēma

Kad majas lapa ir izveidota, vēl viens ļoti nozimigs solis veiksmigas viesnicas majas lapas darbibai ir majas lapas statistikas uzskaites sistēma. Ši sistēma ļauj viesnicas uzņēmējam uzzinat, ko doma viesnicas majas lapas apmeklētaji par šo majas lapu, kas ir šis majas lapas apmeklētaji, ka ari ļoti daudzas citas nianses. Bez šis uzskaites sistēmas būtu daudz grūtak noteikt, kas majas lapas darbiba ir pareizi, bet kadas lietas vēl ir jauzlabo, daudz saretģitak būtu ari noteikt reklamas kampaņu un citu marketinga pasakumu efektivitati.

Kopuma statistikas kontrole sniedz sekojošas iespējas [2]:

          • sekot lidzi lapas apmeklētibai;

• noteikt potencialos klientus;

• segmentēt mērķauditorijas;

• pētit kontaktauditoriju paradumus, apmeklējot interneta majas lapu;

• prognozēt lapas attistibu;

• noteikt lapas vajos posmus un veikt atbilstošus uzlabojumus;

• noteikt lapas reklamas efektivitati.

Latvija eksistē vairaki uzņēmumi, kuri piedava majas lapas statistikas uzskaites sistēmas pakalpojumus. Šaja darba apskatisim interneta risinajumu aģentūras „Mediaparks” izstradato statistikas sistēmu „InStat”.

Statistikas sistēma „InStat” ietver tris galvenas saskarnes valodas: latviešu, krievu un angļu. Pateicoties UTF-8 standarta izmantošanai, sistēma spēj apkalpot un paradit datadu valodu satura datus. Rezultata sistēma pareizi atspoguļo lappušu nosaukumus, neatkarigi no izvēlētas saskarnes valodas [2].

„InStats” sistēma ir ari iebūvēts unikals valstu un apmeklētaja ģeografiskas atrašanas vietas uzskaites mehanisms, kas ļauj statistikas sistēmai precizi noteikt katras IP adreses ģeografisko atrašanas vietu.

Visi šis sistēmas statistikas dati tiek piedavati pēc sekojošas struktūras [2]:

          • Kopējas atskaites;

          • Sesijas;

          • Saites;

          • Lappuses.

Tagad apskatisim katru no šim sadaļam atsevišķi.

Kopējas atskaites

 

Šaja sadaļa statistikas lietotajam ir iespēja aplūkot kopējos datus pēc sekojošiem parametriem [2]:

• Sesijas: „Kopa”, „kvalitativas” (lapas apmeklētajs ir aplūkojis vairak neka tikai pirmo lappusi);

• Auditorija: „Kopa”, „kopskaits” (laika periods kopš statistikas sistēmas uzstadišanas brita), „jaunie” (lapas apmeklētaji, kas lapa ienak pirmo reizi);

• Hosti: (kopējais pieprasito lappušu skaits), „hiti” (pieprasito lappušu skaits bez atkartotas to apskates);

• Saites (Referrers): „Kopa”, „serveri” (kopējais unikalo serveru skaits, kas paradresējuši lietotaju uz majas lapu).

Katru atskaiti ir iespējams apskatit gan par brivi izvēlētu laika periodu, gan pēc iepriekš iestradatu laika periodu skatijumu izvēles. Sistēma paredzētas sekojošas iepriekš definētas laika perioda izvēles [2]:

          • Pēc dienu skaita;

          • Pēc nedēļam;

          • Pēc mēnešiem;

          • Pēc gadiem.

Absolūti par jebkuru no izvēlētajiem laika periodiem ir iespējams apskatit atbilstošus lapas apmeklētibas grafikus [2]:

          • Par stundam;

          • Par nedēļas dienam;

          • Par mēneša datumiem;

          • Par gada nedēļam;

          • Par gada mēnešiem.

Sesijas

 

Sesiju skatijums piedava informaciju par notikušajiem lapas apmeklējumiem, par datoru adresēm, no kuriem skatita majas lapa, ka ari tūlitēju informaciju par to, cik liela interese ir bijusi no apmeklētaja puses un kada veida tas Jūsu majas lapu ir atradis. Šaja skatijumu grupa sistēmas lietotajam ir iespēja skatit [2]:

          • Konkrētu apmeklētaju sarakstu par izvēlētu laika periodu;

          • Lapas apmeklējuma laiku;

          • Adresi, IP vai apmeklētaja host adresi;

          • Informaciju par lapu, kas apmeklētaju ir parsūtijusi uz Jūsu lapu;

          • Vizites skaitu pēc kartas;

          • Lappušu skaitu, ko apmeklētajs ir aplūkojis;

          • Apmeklējuma sesijas ilgumu minūtēs un sekundēs;

          • Apmeklētaja ģeografisko atrašanas vietu.

Saites

 

Šaja skatijumu grupa „InStat” lietotajam tiek piedavata informacija par lapas apmeklētaju avotiem, kas atraduši Jūsu lapu, izmantojot citas majas lapas ar saišu palidzibu [2]:

          • No kada servera (majas lapas) ir atnacis apmeklētajs;

          • No kadas lappuses ir veikta ši pareja;

          • Cikos ir veikta ši pareja;

          • Kuru reizi pēc kartas šis apmeklētajs apciemo Jūsu majas lapu;

          • Cik lappuses apmeklētajs ir aplūkojis šis sesijas laika.

Lappuses

Ši sadaļa sniedz informaciju par pieprasijumu plūsmu pēc lappusēm Jūsu majas lapa reala laika retima. Atskaite „kopējais apmeklējumu skaits” sniedz iespēju aplūkot pēdējos 100 lappušu pieprasijumus, kura tiek atspoguļots:

          • apmeklējuma laiks;

          • pieprasita lappuse;

          • apmeklētaja adrese;

          • apmeklētaja ģeografiskais izvietojums.

 

3.2.      Elektroniska pasta izmantošanas iespējas viesnicas konkurētspējas paaugstinašana

Dienu no dienas e-pasts kļūst arvien svarigaks rezervaciju saņemšana, tapēc, pēc autora domam, e-pastu ka e-komercijas organizēšanas lidzekli noteikti vajadzētu izmantot. Ka jau darba teorētiskaja daļa tika minēts, tad elektroniska pasta jeb e-pasta ka e-komercijas organizēšanas lidzekļa izmantošana ir salidzinoši lēta un pareizas pieejas gadijuma var būt pat ļoti efektiva. E-pasts nodrošina atru, efektivu un lētu komunikacijas veidu ar klientiem, jo, lai to lietotu, pat nav nepieciešams pastavigais interneta pieslēgums. E-pasta lietošanai pietiek ar iezvanpieeju, ko pašlaik nodrošina gan fiksēta telefona linija, gan mobilais telefons. Salidzinot ar dargajiem talsarunu zvaniem vai neskaitamiem faksu sūtijumiem, e-pasts ļauj viesnicu uzņēmējiem sazinaties ar miljoniem potencialo vai esošo klientu vienlaicigi, patērējot iespējami maz naudas lidzekļus. Taču, neskatoties uz lielajam priekšrocibam, kuras mums piedava e-pasta lietošana komunikacija ar viesnicas potencialajiem klientiem, naktsmitnes uzņēmumam ka jebkura no komunikacijas veidiem tiek dota tikai viena iespēja atstat pozitivu pirmo iespaidu. Tapēc, pirms komunikacijas uzsakšanas ar klientu, liela uzmaniba būtu japievērš vairakam detaļam, kuras apskatisim šis apakšnodaļas turpinajuma.

E-pasta vēstules nosaukums

 

Aktivi izmantojot e-pastu ka e-komercijas organizēšanas lidzekli, būtu vienmēr jaatceras, ka mūsdienas elektroniska pasta lietotaji ik dienas saņem ļoti daudz vēstules, kuras lielakaja daļa gadijumu viņiem nav vajadzigas un datreiz šķiet pat kaitinošas. Tapēc, lai viesnicas uzņēmumam izdotos piesaistit potenciala klienta uzmanibu un viņš sūtito vēstuli uzreiz neizdzēstu, bet būtu ieinteresēts to izlasit, ļoti svarigs ir sūtamas e-pasta vēstules nosaukums. Tas ir lidzigi ka virsraksts avizē – ja mums tas neliksies pietiekami saistošs un interesants, mēs taču šo rakstu nelasisim. Lai padaritu e-pasta vēstules nosaukumu saistošu un interesantu, tam ir [29, 156.p.]:

          • jabūt isam un kodoligam;

• jarosina uzticiba uzņēmumam vēstules saņēmēja;

• japiesaista uzmaniba;

• jaietver sevi labumus un priekšrocibas, ko patērētajs varētu iegūt;

• jabūt pozitivam;

• jasatur pašus būtiskakos nosūtamas informacijas atslēgas vardus.

Uzmanibas pievēršanai e-pasta vēstules nosaukuma nevajadzētu lietot drukatus lielos burtus, jo tas ir lidzvērtigi kliegšanai, bet kliegt uz potencialo klientu nu gan nevajadzētu.

E-pasta sūtitaja un adresata noradišana

 

Ļoti svarigi e-pasta vēstulē ir noradit personas vardu un uzvardu, kam tiek sūtits e-pasts, ka ari no ka tas tiek sūtits. Šadas informacijas esamiba padara sūtamo vēstuli personiskaku, lidz ar to palielinas iespējamiba, ka saņēmējs šo vēstuli izlasis.

Ja e-pasta vēstule tiek sūtita veselai cilvēku grupai, tad noteikti vajadzētu izvairities no visu šo personu vardu iekļaušanas e-pasta satura, jo pretēja gadijuma lielaka daļa vēstules saņēmēju nevēlēsies lasit jūsu vēstuli, jo būs zudusi personiska attieksme no viesnicas puses, kas patērētajiem ir ļoti svariga. Šaja gadijuma būtu lietderigi izmantot kadu no programmam, kuras ir pieejamas www.MailWorkz.com majas lapa.

E-pasta vēstules saturs

 

Vēstules saturam vajadzētu būt par vienu konkrētu tēmu. Ja ir nepieciešamiba ar vēstules saņēmēju apspriest vairakas tēmas, tad labak sūtit vairakas vēstules, jo mūsdienas e-pasta vēstuļu lasitajs ir steidzigs un vēlas saprast būtiskako vēstules informaciju jau pirmajos tas teikumos. Savukart, ja vēstules vidū sūtitajs pariet uz citu tēmu, vēstules saņēmējs visticamak vispar neatbildēs uz šo vēstuli.

Lai izveidotu veiksmigu e-pasta vēstules saturu, būtu jaievēro sekojošas lietas [29, 158.p.]:

• vēstules saturu būtu ieteicams izkartot rindkopas, vienai rindkopai saturot ne vairak ka septiņas rindas;

• vēstules sūtišanas iemesls ir jadara zinams vēstules saņēmējam jau pirmas rindkopas ietvaros;

• vēstules saturam ir jabūt pēc iespējas isam un konkrētam;

• vēstules satura jaaicina vēstules saņēmējs rikoties;

• vēstules satura vēlams izvairities no datadu grafiku, fontu un noformējumu izmantošanas, ta ka liela daļa e-pasta programmu nespēj attēlot šis noformējuma ipatnibas;

• vēstules teksts noteikti ir japarbauda, lai taja nebūtu gramatikas kļūdas. Ja dota e-pasta programma nepiedava šadu iespēju, tad būtu ieteicams vispirms uzrakstit vēstules tekstu, piemēram, MS Word, bet pēc tam šo tekstu parkopēt uz e-pasta logu;

• vēstules tekstam ir japiemeklē paši piemērotakie vardi, lai pēc iespējas efektivak pasniegtu savu ideju;

• lai būtu pavisam drošs, pirms sūtišanas istajam adresatam, ir ieteicams sagatavoto vēstuli nosūtit uz kadu no sev pieejamiem e-pastiem, lai parlecinatos par vēstules izskata atbilstibu.

Ieteikumi ka visefektivak atbildēt uz e-pasta vēstulēm

E-pasta aktiva izmantošana prasa no uzņēmuma darbiniekiem diezgan lielu uzmanibu un laika resursus, jo, lai veidotu veiksmigu sadarbibu ar klientiem, viesnicas personalam 24 stundu laika jaspēj atbildēt uz visam pa e-pastu saņemtajam vēstulēm.

Daļa saņemtas vēstules, iespējams, būs jau kada treša vai ceturta sūtita vēstule visas sarakstes laika. Lidz ar to šeit svarigi būtu izvērtēt cik no iepriekšējas sarakstes informacijas ir nepieciešams atstat nakamaja e-pasta vēstulē. Ja ši informacija būs parak liela, tad šis vēstules atvēršana varētu aizņemt ilgaku laiku neka parastas e-pasta vēstules atvēršana, turpretim, ja informacijas par iepriekšējo saraksti vispar nebūs, tad vēstules saņēmējs var ari nesaprast no ka ši saņemta vēstule ir un par ko taja iet runa.

Vēl ļoti uzmanigam jabūt ar pogu „Atbildēt” un „Atbildēt visiem” darbibu, jo cilvēks var nonakt diezgan neveikla situacija, piemēram, ja sarakste notiek ar vienu konkrētu personu, bet kļūdas pēc atbilde tiek atsūtita visiem grupas dalibniekiem, kuriem tika nosūtita sakotnēja informacija.

Ka vēl viens veiksmigas vēstules priekšnoteikums ir personas paraksts katras nosūtitas elektroniskas vēstules beigas.

Automatiskas atbildēšanas sistēmas izmantošana e-pasta

 

Tas ir viens no veidiem, ka samazinat uzņēmuma personala izmantota laika resursus, taja pat laika lieliska iespēja sniegt viesiem nepieciešamo informaciju 24 stundas diena, 7 dienas nedēļa, 365 dienas gada. Tas, ka darbojas un vai vispar ir pieejami šadi pakalpojumi, būtu jajauta konkrētajam interneta pakalpojumu sniedzējam. Protams, automatiskas atbildēšanas sistēmas izmantošana e-pasta ari ir ierobetota. Tomēr šo sistēmu lieliski var izmantot, sniedzot tadu informaciju ka [29, 164.p.]:

          • viesnicas brošūras;

          • istabu izcenojumu uz konkrēto periodu;

          • tuvakaja laika paredzētos pasakumus;

          • preses izdevumus;

          • jaunakas ziņas;

Protams, visu šo informaciju var izvietot ari uzņēmuma majas lapa. Taču, izmantojot automatiskas atbildēšanas sistēmu, sava atbildes vēstulē uzņēmums var izvietot nelielu reklamu vai ari kadu citu marketinga aktivitati. Šaja gadijuma tas ir pieļaujami, jo klients pats prasija, lai viņam sniedz informaciju par viesnicu.

         

Pielikumu izmantošana sūtot e-pastu

Tas ir viens no iespējamiem variantiem, ja ir nepieciešams klientam nosūtit kadu lielaka izmēra dokumentu vai informaciju. Te gan e-komercijas specialisti atzist, ka nav ieteicams klientam sūtit e-pastu ar pievienotu tam failu bez saņēmēja ziņas. Tada riciba e-pasaulē tiek definēta ka ielaušanas cilvēka privataja dzivē, jo atvērtais pielikums jaatver, izmantojot saņēmēja datora cieta diska atmiņu, kas, savukart, klientam var likties nepieņemami un pat rupji no uzņēmuma puses. [] Turklat, ar pievienotajiem failiem pastav lielaka varbūtiba virusa ienešanai e-pasta saņēmēja datora, un ja ta notiek, tad droši var aizmirst par sadarbibu ar šo klientu. Iespējams, tas viss var šķist nedaudz parspilēti, taču ar pielikumu izmantošanu sūtamaja e-pasta var atgadities vēl viena ķibele. Ka zinams, tad ne visiem interneta lietotajiem ir vienads interneta pieslēguma veids. Ja, piemēram, uzņēmuma 3 MB liels fails ar e-pasta palidzibu tiek ieladēts un nosūtits paris sekuntu laika, tad tas nebūt nenozimē, ka tik pat atri šis pielikums tiks ieladēts saņēmēja datora. Iespējams tas var prasit pat ļoti ilgu laiku, kas noteikti neradis gandarijuma sajūtu vēstules saņēmēja.

Tomēr, ja uzņēmums ir nolēmis sūtit šada veida e-pasta vēstuli ar pielikumiem un šis vēstules saņēmējs šos pielikumus gaida, tad pirms e-pasta sūtišanas vēstules sūtitajam vajadzētu parliecinaties, kada veida operētajsistēmu un programmatūru klients izmanto un vai viņam vispar būs pa spēkam šos sūtamos failus veiksmigi atvērt uz sava datora. Pretēja gadijuma jūsu iztērētais laiks un pieliktas pūles būs veltigas.

Ka redzams, šķietami vienkaršam lietam tomēr ir samēra daudz nianses, kuras ir jaņem vēra, lai veiksmigi operētu ar e-pastu un izmantotu to viesnicas konkurētspējas paaugstinašana.

Tagad nedaudz apskatisim, kadas ir iespējas un izmaksas, lai izveidotu un lietotu e-pastu.

Šodien elektroniska pasta kastites atvēršanas iespējas ir lielas, sakot ar bezmaksas pasta kastites atvēršanu un lietošanu Latvija un arzemēs, beidzot ar maksas e–pasta pakalpojumu sniegšanu gan Latvija, gan ari arzemēs.

3.3.tabula

Datas iespējas reģistrēt bezmaksas kastiti Latvija un arzemēs [1]

Bezmaksas Latvija

Piezimes

Parametri

www.inbox.lv

Popularakais bezmaksas e-pasts Latvija

  • 250Mb
  • Bezmaksas SMS  ziņojumi
  • Antiviruss/antispam
  • Tikai web pieeja kastitei

pasts.delfi.lv

 

  • 2Mb (10Mb maksas)
  • Bezmaksas – tikai web pieeja

www.one.lv

 

  • Wap pieeja

mans.tvnet.lv

 

  • 20Mb
  • SMS
  • Wap pieeja
  • Tikai web pieeja

Bezmaksas arzemēs

 

 

gmail.com

Google piederošs bezmaksas serviss

  • 2 Gb
  • Jaunu kastišu reģistracija tikai pēc ielūgumiem
  • Web mails
  • Bezmaksas Pop3 pieeja

hotmail.com

MSN (microsoft network) piederošs serviss

  • 25 Mb (250Mb)
  • Web interfeiss

3.3. tabula varam apskatit datas popularakas interneta majas lapas, kur bezmaksas var reģistrēt un lietot savu e-pastu.

Protams, tas ir lieliski, ka pastav šada iespēja iegūt elektroniska pasta kastiti par velti, pie tam to var ari izdarit, izvēloties kadu no arzemju majas lapam. Runajot par e-pasta izveidi kada no arzemju majas lapam, jaatzist, ka arzemju serveri būs lielaka servisa stabilitate, taču pieeja arzemju resursiem būs lēnaka neka informacijai Latvija. Turklat, jaatceras, ka pastav dati pieslēguma veidi, kuri atļauj pieeju arzemju interneta lapam tikai darba dienu vakaros un brivdienas. Taču, ja viss iepriekš minētais naktsmitnes uzņēmēju netraucē, tad droši var izvēlēties izveidot savu e-pastu kada no arzemju web lapam.

Bieti vien pat vairakas e-pasta kastites tiek automatiski piešķirtas, pērkot interneta pieslēgumu. Taču viesnicas uzņēmējam būtu jaatceras, ka ši konkrēta e-pasta adrese naktsmitnei pastavēs tik ilgi, kamēr viesnica izmantos noteikta interneta operatora pakalpojumus.

Ka redzams, tad bezmaksas e-pasta izmantošanas iespējas ir visai plašas. Tomēr jaatzist, ka neviena no piešķirtajam vai bezmaksas pieejamam e-pasta adresēm neveicinas labu iespaidu par uzņēmumu kopuma. Uzņēmuma prestits ari nebūs diez cik augsts, izmantojot kompanijas Google piedavato bezmaksas majas lapas izveides iespēju un tas koriģēšanu.

Tapēc dargaks, bet, pēc autora domam, optimalaks variants ir sava interneta domēna reģistrēšana un pasta kastites piekartošana šim domēnam. Šis jautajums jau tika apskatits darba teorētiskaja daļa.

3.3.      Klientu lojalitates programmu izmantošana

Ļoti efektivs lidzeklis konkurences ciņa ir viesnicas klientu lojalitates veidošana pret uzņēmumu. Ka jau darba teorētiskaja daļa noskaidrojam, pastav daudz un datadas klientu lojalitates programmas. Tomēr, pēc autora domam, viena no efektivakajam klientu lojalitates veidošanas programmam ir ta saucama „uzkrašanas sistēma”, kura paredz datada limeņa atlaitu kartes, atkariba no viesnica pavadito nakšu skaita. Jaatzimē, ka „uzkrašanas sistēma” veido klientu uzticibu kompanijai, un ši programma ir ipaši efektiva ķētu viesnicu uzņēmumos. Tagad apskatisim, kada varētu izskatities „uzkrašanas sistēma” konkrēti mūsu viesnica.

Atlaitu kartes, kuru angliskais nosaukums varētu būt „Loyal Client Card” un kuras latviski varētu skanēt ka „Uzticama Klienta Karte”, paredz sekojošas priekšrocibas tas ipašniekiem:

          • Atlaides viesnicas numuriem, restorana un bara apmeklējumiem;

          • Ipašie piedavajumi viesnica;

          • Ipašie piedavajumi no viesnicas sadarbibas partneriem.

Par  „Uzticama Klienta Kartes” ipašnieku var kļūt ikviens, iegadajoties to par 10 latiem viesnica vai ari 2 gadu laika paliekot tris naktis šaja viesnica.

Bez „Uzticama Klienta Kartes” parasta limeņa vēl eksistē ari sudraba, zelta un dimanta limeņi, kurus klients var iegūt, pavadot noteiktu nakšu skaitu viesnica. Sudraba, zelta un dimanta limeņu kartes nav iespējams iegadaties par naudu. Lai kļūtu par šo limeņu karšu ipašnieku, jaizpilda sekojoši nosacijumi:

• Sudraba limeņa „Uzticama Klienta Karti” klients saņem, divu gadu laika pavadot 15 naktis mūsu viesnica;

• Zelta limeņa „Uzticama Klienta Karti” klients saņem, divu gadu laika pavadot 30 naktis mūsu viesnica;

• Dimanta limeņa „Uzticama Klienta Karti” klients saņem, divu gadu laika pavadot 60 naktis mūsu viesnica.

Tagad, kad esam iepazinušies, kadi tad ir lojalitates programmas „Uzticama Klienta Karte” limeņi, noskaidrosim, kadas privilēģijas ta sniedz šis kartes ipašniekam.

Parasta „Uzticama Klienta Karte” viesnicas klientiem piedava sekojošas atlaides un privilēģijas:

          • Ipaša numura cena;

          • Ipaša pusnakts cena (pieejama tikai bez iepriekšējas rezervacijas);

          • 10 % atlaide ēdieniem un dzērieniem (izņemot ipašos piedavajumus);

          • Ipašie piedavajumi.

Bez minētajam atlaidēm, parastas „Uzticama Klienta Kartes” ipašnieks iegūst atlaides ari uz sekojošiem pakalpojumiem no viesnicas sadarbibas partneru puses:

          • 10 % atlaide visiem pirkumiem ziedu salona;

          • 10 % atlaide visiem pirkumiem viesnicas suveniru veikala;

          • 5 % atlaide visiem pakalpojumiem skaistumkopšanas salona;

          • 10 % atlaide limuzina irei.

 

Sudraba limeņa „Uzticama Klienta Kartes” bez jau augstak minētajam atlaidēm un privilēģijam no viesnicas un sadarbibas partneru puses sudraba limeņa kartes saņemšanas bridi saņem davanu – vienu nakti viesnica bez maksas.

Zelta limeņa „Uzticama Klienta Kartes” ipašnieka atlaitu saraksts ir nedaudz garaks. Bez ta, ka atlaide uz ēdieniem un dzērieniem (izņemot ipašos piedavajumus) ir nevis 10 %, bet 12 %, zelta limeņa kartes ipašnieks bez privilēģijam un atlaidēm, kuras saņem parastas „Uzticama Klienta Kartes” ipašnieks, papildus saņem sekojošus bonusus:

• Garantēts numurs, ja rezervacija tiek veikta 72 stundas pirms ierašanas (izņemot nozimigu pasakumu laika);

• Davana - bezmaksas nakts, saņemot zelta limeņa „Uzticama Klienta Karti”;

• Iespējama agrina reģistrēšanas (pēc plkst. 10:00) atkariba no viesnica noslodzes;

• Iespējama vēla izrakstišanas (lidz 16:00) atkariba no viesnicas noslodzes;

• 50 % atlaide maksas TV kanalam;

• Divvietigs numurs par vienvietiga numura cenu.

Dimanta limeņa „Uzticama Klienta Kartes” ir vēl nedaudz garaks neka zelta limeņa kartes ipašniekam. Atlaide uz ēdieniem un dzērieniem (izņemot ipašos piedavajumus) viesnicas restorana un bara nu jau ir 15 %. Turklat, bez jau minētajam parastas „Uzticama Klienta Kartes” atlaidēm, dimanta limeņa kartes ipašnieks saņem sekojošas privilēģijas:

• Garantēts numurs, ja rezervacija tiek veikta 24 stundas pirms ierašanas (izņemot nozimigu pasakumu laika);

• Davana - bezmaksas nakts, saņemot dimanta limeņa „Uzticama Klienta Karti”;

• Iespējama agrina reģistrēšanas (pēc plkst. 10:00) atkariba no viesnica noslodzes;

• Iespējama vēla izrakstišanas (lidz 16:00) atkariba no viesnicas noslodzes;

• Bezmaksas maksas TV kanals;

• Divvietigs numurs par vienvietiga numura cenu;

• Augstakas klases numurs atkariba no noslodzes;

• Bezmaksas veļas mazgašana (2 krekli katra palikšanas reizē);

• Rezervacijas turēšana lidz pat vēlas ierakstišanas bridim.

Pēc autora domam, kopa ar „uzkrašanas sistēmas” lojalitates programmu viesnicai vēl lielaku pastavigo klientu loku, ka ari arvien jaunus klientus nestu sadarbibas uzsakšana ar kadu no aviosabiedribam. Veiksmigs viesnicas un aviosabiedribas sadarbibas piemērs ir „Hilton” viesnicu ķēdes istenota „Hilton HHonors” lojalitates programma, kura par viesnicas „Hilton” pavaditajam naktim piešķir bonusa punktus, kurus vēlak klients var izmantot, iegadajoties aviobiļeti.

Iespējams, šada veida sadarbiba viesnicai būtu izdeviga ar kadu no lētajam avio kompanijam ka, piemēram, „EasyJet” vai „Rynair”, kas pēdējo gadu laika strauji attista savu darbibu Latvija.

Pētijumi liecina, ka tikai aptuveni 3 % no visiem majas lapas apmeklētajiem kļūst par realiem viesnicas klientiem. Savukart, par pietiekami labu majas lapas apmeklējuma statistiku varam uzskatit 500 unikalos apmeklējumus diena []. Ieviešot autora ieteikumus, var prognozēt, ka viesnicas klientu skaits, ieviešot uzņēmuma majas lapu, palielinasies aptuveni par 450 klientiem mēnesi. Tas nozimē, ka viena gada laika viesnicas klientu skaits pieaugs par 5400 klientiem. Un ja mēs pieņemam, ka viens klients par viesnicas sniegtajiem pakalpojumiem gada laika iztērē 50 latus, tad varam prognozēt, ka gada laika viesnicas apgrozijums pieaugs par 270 000 latiem. Šis aprēķins, protams, ir tikai pieņēmums, jo viesnicu klientu skaita pieaugums nebūt nav atkarigs tikai un vienigi no veiksmigas e-komercijas veikšanas uzņēmuma. Turklat, 500 unikalie apmeklētaji diena nebūt nenozimē, ka katru dienu tie ir jauni klienti. Taču, pēc autora domam, galvenais šaja gadijuma nav skaitļu precizitate, bet gan pozitiva viesnicas konkurētspējas celšanas tendence, kuru var panakt, izmantojot e-komercijas organizēšanas lidzekļus, ka ari klientu lojalitates programmas.


Secinajumi un priekšlikumi

Pateicoties tūrisma straujajam uzplaukumam pēdējo gadu laika Latvijas ekonomika arvien nozimigaku lomu sak ieņemt ar tūrismu saistitas nozares. Viena no šim nozarēm neparprotami ir viesnicu nozare, kura kopš Latvijas integrēšanas Eiropas Savieniba piedzivo visstraujako attistibu. Lidz ar nozares attistibu šodien ir ari paradijušas datas būtiskas nozares problēmas, kuras noteikti būtu jarisina, lai turpinatu veiksmigi stradat šaja nozarē.

Veicot viesnicu uzņēmējdarbibas analizi, problēmu atklašanu un to risinašanas ceļu noteikšanu, autors ir izdarijis šadus secinajumus:

1.     viesnicu uzņēmējdarbibas divas būtiskakas problēmas šodien Latvija ir profesionalu darbinieku trūkums un arvien pieaugoša konkurence. Profesionalu darbinieku trūkuma problēma liela mēra ir saistita ar zemo atalgojumu viesnicu nozarē kopuma, jauniešu darba izmantošanu, ka ari ar viesnicas nodarbinato salidzinoši zemo izglitibas limeni. Pieaugoša konkurence, savukart, ir likumsakariga problēma lidz ar tūrisma straujo uzplaukumu valsti pēdējo gadu laika, kuru saretģitaku padara jaunatvērto viesnicu savstarpēja lidziba un maza ietilpiba.

2.  Uzņēmuma konkurētspējas paaugstinašana arvien noteicošaku lomu ieņem globalais timeklis jeb internets, kurš viesnicu starpnieku vidū pateicoties arvien pieaugošajam interneta lietotaju skaitam sevi ir pieradijis ka viens no perspektivakajiem starpniekiem tirgū. Internets tuvako gadu laika varētu kļūt par noteicošo starpnieku starp viesnicu un klientu.

3.  Viesnicas veiksmiga darbiba ļoti lielu lomu spēlē ari klientu lojalitates programmas, no kuram efektivaka, pēc autora domam, ir pastavigo klientu lojalitates programma, kura sniedz lielakas atlaides viesiem, kuri bieti uzturas viesnica, tada veida nodrošinoties pret klientu parvilinašanu pie konkurentiem.

4.     E-komercijas izmantošana uzņēmuma šodien ir viens no konkurētspējigas viesnicas priekšnoteikumiem. Tas nozimigakie organizēšanas lidzekļi neparprotami ir uzņēmuma majas lapa un e-pasts, kas veiksmigas darbibas gadijuma ietaupa uzņēmuma resursus, ievērojami paplašina tirgu, personalizē klientu apkalpošanu, sniedz jaunas marketinga iespējas utt.

5.     Majas lapas un e-pasta izveide nebūs efektiva, ja viesnica centisies ietaupit naudas lidzekļus tas veidošana, uzturēšana un apkalpošana. Lidz ar to uzņēmumam nevajadzētu taupit uz tadam lietam ka domēna varda reģistrēšana un informacijas regulara atjauninašana.

Autors iesaka šadus priekšlikumus:

1.     lai uzņēmuma majas lapa būtu veiksmigi izveidota, tas izveidi ir jauztic profesionaļiem šaja joma, kuriem ir pieredze viesnicu majas lapu izveidē. Vispiemērotakais variants būtu atbilstoša IT specialista pieņemšana darba.

2.     Lai uzņēmuma majas lapa veiksmigi stradatu, svarigi ir sekojoši faktori:

     • atbilstošu domēna vardu izvēle, kas ietver sevi viesnicas nosaukumu;

     • piemērota interneta pakalpojumu sniedzēja izvēle;

     • majas lapas izveide vairakas, vēlams vismaz četras valodas, proti, latviešu, krievu, angļu un vacu valoda;

     • piemērota majas lapas dizaina un klientu vajadzibam atbilstošas struktūras izveide;

     • majas lapas marketinga pielietošana: meklētajprogrammu marketinga istenošana un reklamas izvietošana citas interneta lapas;

     • viesnicas majas lapas statistikas uzskaites sistēmas pielietošana.

3.     Uzņēmuma veicot e-pasta marketinga aktivitates, vislielaka uzmaniba būtu japievērš:

• viesnicas e-pasta adreses nosaukumam. Lidzigi ka majas lapas domēna vardam, tam būtu jasatur viesnicas nosaukums;

     • e-pasta vēstules nosaukumam un saturam;

     • e-pasta sūtitaja un adresata noradišanai;

     • pielikumu izmantošanai e-pasta;

     • automatiskas atbildēšanas sistēmas izmantošanai e-pasta.

4.  Lai pastavigo klientu lojalitates programma esošo klientu noturēšana un jaunu klientu piesaistišana darbotos vēl efektivak viesnicai lietderigi būtu veidot sadarbibu ar kadu no lētajam avio sabiedribam.


Bibliografiskais saraksts

1.  Informaciju tehnoloģiju pielietojums un iespējas lauku tūrisma marketinga un uzņēmējdarbiba [Elektroniskais resurss] / Zemkopibas ministrija; Lauku ceļotajs. – www.celotajs.lv/cont/prof/proj/doc/Marketing_guide.doc

2.  Instat Statistics [Elektroniskais resurss] / Interneta risinajumu aģentūra „Mediaparks”. – http://www.mediaparks.lv/files/quick/InStat.pdf

3.  Interneta dizaina studijas „1st-studio” pakalpojumi [Elektroniskais resurss] / 1st-studio. – http://www.1st-studio.com/?m_id=1&i_id=1

4.  Interneta risinajumu aģentūras „Mediaparks” pakalpojumi [Elektroniskais resurss] / Mediaparks. – http://www.mediaparks.lv/lat/pakalpojumi

5.  Konkurētspēja un kvalitates vadibas problēmas: ziņojumu krajums. – Riga: Banku Augstskola, 2000. – 231 lpp.

6.  Latvijas statistikas gadagramata 2006 / LR Centrala statistikas parvalde. –

     Riga: LR Centrala statistikas parvalde, 2006. – 408 lpp.

7.     Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 3/2007 / LR Centrala statistikas parvalde. – Riga: LR Centrala statistikas parvalde, 2006. – 135 lpp.

8.     Medne L. Personala problēmas viesmilibas uzņēmumos [Elektroniskais resurss] / L. Medne. 2005. – http://www.hrc.lv/index.php?article1_1

9.     Pētijums par e-komercijas attistibas dinamiku Latvija [Elektroniskais resurss] / Ekonomikas Ministrija; Marketing House. – Riga: Marketing House, 2005. – http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=14677

10. Platace M. Viesu uzņemšanas dienesta darbibas pamatprincipi. – Riga: Biznesa augstskola Turiba, 2000. – 175 lpp.

11. Rosena, Anita. E-komercija: jautajumi un atbildes. – Riga: Puse Plus, 2002. – 223 lpp.

12. Vai Riga jau gatava? Vai viesnicu jau pietiek? [Elektroniskais resurss] / Starptautiska neatkariga informacijas aģentūra BBI. Resurss aprakstits 2006. g. 12. jūn. http://www.bbi.lv/lv/news.php?r=1&news=1030

13. Viesnicu un restoranu vadibas rokasgramata / Dienas Bizness. – Riga: Dienas Bizness, 2006. – 120 lpp.

14. Visparējas prasibas tūristu mitņu klasifikacijai [Elektroniskais resurss] / Latvijas viesnicu un restoranu asociacija. – http://www.lvra.lv/?id=270&top=&sa=256&

15. Bovagnet, F.C. Employment in hotels and restaurants in the enlarged EU still growing [Elektroniskais resurss] / Eurostat: Statistics in focus. – Resurss aprakstits 2005. g. 13. jūl. http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-NP-05-032/EN/KS-NP-05-032-EN.PDF

16. Bowie, David. Hospitality Marketing / David Bowie, Francis Buttle. – Oxford: Elsevier Butterworth Heinemann, 2004. – 350 p.

17. Carr, Nicholas G. Does IT Matter? Information Technology and the Corrosion of Competitive Advantage. – Boston: Harvard Business School Publishing Corporation, 2004. – 193 p.

18. Collin, Simon. E-marketing. – Chichester: Wiley, 2000. – 178 p.

19. E-CRM Strategy in Hospitality [Elektroniskais resurss] / Max Starkov. – http://www.hospitalityebusiness.com/dyn/hebsReports_coll66.php

20. European business: Facts and figures: Data 1995 – 2005 [Elektroniskais resurss] / European Communities, 2006. – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1073,46587259&_dad=portal&_schema=PORTAL&p_product_code=KS-BW-06-001

21. European business: Facts and figures: Data 1998 – 2002 [Elektroniskais resurss] / European Communities, 2004. – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1073,1135281,1073_1135295&_dad=portal&_schema=PORTAL&p_product_code=KS-BW-04-001

22. Europe in figures: Eurostat yearbook 2005 [Elektroniskais resurss] / European Communities, 2005. – http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1073,46587259&_dad=portal&_schema=PORTAL&p_product_code=KS-CD-05-001-4

23. Jackson, Paul. E-business fundamentals: managing organisations in the electronic age / Paul Jackson, Lisa Harris, Peter Eckersley. – London: Routledge, 2003. – 271 p.

24. Kotler, Philip. Marketing for Hospitality and Tourism. 3rd edition / Philip Kotler, John Bowen, James Makens. – New Jersey: Prentice-Hall, 2003. – 893 p.

25. Morrison, Alastair M. Hospitality and Travel Marketing. 3rd edition. – New York: Delmar, 2002. – 260 p.

26. O’Connor, Peter. Electronic information distribution in tourism and hospitality. – Wallingford: CABI Publishing, 1999. – 173 p.

27. Raisch, Warren D. The e-marketplace: strategies for success in B2B ecommerce. – New York: Mc Graw-Hill, 2001. – 344 p.

28. Rothery, Brian. Standarts in the services industry. – Aldershot: Gower, 1997. – 177 p.

29. Sweeney, Susan. Internet Marketing for Your Tourism Business: Proven Techniques for Promoting Tourist-based Businesses Over the Internet/ Susan Sweeney. – Florida: Maximum Press, 2000. – 374 p.

30. Taylor, Shirley. Model business letter, e-mails and other business documents. 6th edition. – London: Pearson Education, 2004. – 497 p.

31. The hotels and catering sector [Elektroniskais resurss] / European Monitoring Centre on Change: Sector futures. – Dublin: European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions, 2005. – http://www.eurofound.europa.eu/emcc/publications/2005/ef0561en1-3.pdf

32. Vulkan, Nir. The economics of e-commerce: a strategic guide to understanding and designing the online marketplace. – Princeton: Princeton University Press, 2003. – 218 p.








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2499
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site