Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE





BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Kursa darbs macību priekšmeta - „Namu inženierkomunikacijas”

ēka

+ Font mai mare | - Font mai mic







DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Rīgas Tehniska universitate

Inženierekonomikas fakultate



Būvuzņēmējdarbības un nekustama īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedra

Kursa darbs macību priekšmeta

„Namu inženierkomunikacijas”

KOPSAVILKUMS

Kursa darba mērķis ir izanalizēt kadas konkrētas ēkas inženierkomunikaciju stavokli un to energoefektivitati, rezultata veicot pētījumu un izstradajot priekšlikumus šo sistēmu stavokļa uzlabošanai.  

Lai sasniegtu kursa darba izvirzīto mērķi, tika veikta ēkas vizuala apsekošana, analizēti visi pieejamie dati par ēkas patreizējo stavokli, tika analizēta telpu noslodze, siltumenerģijas, elektroenerģijas un auksta ūdens sistēmas, apkures sistēma, ventilacijas sistēma un kanalizacijas sistēma, ka arī to darbības un patēriņš. Lai gūtu dziļaku priekšstatu par apkures sistēmas darbību, kursa darba izstrades gaita papildus tika apmeklēts SIA „Limbažu siltums”.

Kursa darba izpildei izvēlējamies piecstavīgu dzīvojamo maju, kas atrodas Limbažos, Jauna iela 9a. Kopuma ēka sastav no 4 korpusiem. Tai ir 8 ieejas, 4 ieejas no pagalma puses un 4 ieejas no ielas puses. Pavisam ēka atrodas 56 dzīvokļu īpašumi. Tie visi ir apdzīvoti.

Dzīvojama ēka ir pieslēgta centralajai apkurei, elektroapgadei, auksta un karsta ūdens apgadei, ka arī kanalizacijai. Tieši tada veida vairums pilsētas iedzīvotaji tiek nodrošinati ar ūdeni, elektrību un siltumu.

Ēka uzstadīts individualais siltummezgls ar neatkarīgo pieslēguma shēmu. Apkures sistēmas un ūdensapgades sistēmas maģistralie vadi ir izvietoti ēkas pagraba un to siltumizolacija ir apmierinoša stavoklī. Ēkai padotais siltumenerģijas daudzums ir atkarīgs no ara gaisa temperatūras, kas tiek noteikta ar temperatūras sensora palīdzību, kas novietots uz ēkas ziemeļu sienas. Siltummezgla tiek regulēts ēkai padotais siltumenerģijas daudzums. Siltummezgls pievienots pilsētas apkures tīkliem SIA „Limbažu siltums” - ta saucamo katlumajai, kas atrodas no dzīvojamas majas 3km attaluma.

Visa ēka darbojas dabiska ventilacijas sistēma, kas darbojas bez elektroaparatu (ventilatoru, elektrodzinēju) līdzdalības dabisku faktoru iespaida. Mehaniska ventilacijas sistēma, kas var būt ka pieplūdes vai nosūces ventilacijas sistēmas, ēka netiek izmantota.

Ūdens tiek ņemts no ūdenskratuves un ar pirma pacēluma sūkņu stacijas palīdzību tiek padots uz attīrīšanas ietaisēm. Sadzīves kanalizacijas sistēma, kas vajadzīga notekūdeņu novadīšanai no sanitarajiem ierīcēm – vannam, dušam u.c., sastav no notekūdeņu uztvērējiem (tualetes podi, izlietnes, dušas vai vannas) un cauruļvadu tīkla (novadcaurulēm, stavvadiem, kolektoriem, izlaide).

Elektriskas ietaises spriegums ēka ir 380/220V. Sadales telpa ir divas kontroluzskaites sadales, kuras ir pieslēgtas esošai maģistralo līniju sadalei. Dzīvokļos ir uzstadītas zemapmetuma grupu sadales, kas ir komplektētas saskaņa ar montažas shēmam.

Apskatot un apkopojot visu informaciju, kas tika izklastīta kursa darba, tika veikti dažadi aprēķini, ka arī izstradati priekšlikumi enerģijas, ūdens un siltuma patēriņa samazinašanas iespējam, kas apskatami kursa darba ceturtaja sadaļa.           


1. OBJEKTA VISPARĒJA INFORMACIJA

            Piecstavu dzīvojama maja atrodas Limbažos, Jauna iela 9a (skat. 1.1. att.), kura tika nodota ekspluatacija 1989. gada. Ēka jau sakotnēji celta ka dzīvojama maja un vēl joprojam ir pilnība apdzīvota. Ēkas kopēja lietderīga platība ir 2955m2, tik pat liela ir arī ēkas apkurinama platība. Tas apkartnē atrodas nakts klubs/kafejnīca „Tonuss”, ēka, kura atrodas gan advokatu birojs, zemes dienests, dzimtsarakstu nodaļa, kafejnīca.

            Ēka ir pieslēgta centralajai apkurei, elektroapgadei, auksta un silta ūdens apgadei un kanalizacijai. Lielai daļai dzīvojamas majas iemītnieku dzīvokļu īpašumos ir uzstadīti boileri. Ēkai ir gazes padeve. Dzīvojamas majas apsaimniekotajs ir SIA „Namsaimnieks”, kas apsaimnieko ēku un inženierkomunikacijas. Katru mēnesi inženierkomunikaciju radītajus noraksta dzīvokļu īpašnieku pilnvarota parvaldniece Gaļina Cepurniece, ka arī skatas, lai visas iekartas darbotos. Ja nepieciešama uzlabošana, tad nama parvaldniece sazinas ar SIA „Namsaimnieks” inženieri Ginteru, kas atbild arī par dzīvojamas majas Jauna iela 9a, Limbažos namu inženierkomunikacijam. Ēkai 2004. gada tika veikta daļēja renovacija, kas uz laiku partraukta finansialu līdzekļu trūkuma dēļ.

1.1. att. Ēkas renovēta daļa Jauna iela 9a, Limbažos


2. ATSKAITES PAMATINFORMACIJA

2.1. Atskaites joma un mērķi

            Atskaitē tiks aprakstīta dzīvojamas ēkas patreizēja situacija, tas inženierkomunikaciju stavoklis. Apskatīsim siltumenerģijas, elektroenerģijas un auksta ūdens patēriņu, analizēsim to, aprakstīsim telpu noslodzi un siltumapgades sistēmu, kas ietver siltuma avotu un siltuma mezglu, apkures sistēmu, ventilacijas sistēmu, ūdens apgades un kanalizacijas sistēmu, ka arī elektroapgades sistēmu un ēkas energovadību. Kursa darba mērķis ir izstradat priekšlikumus šo sistēmu stavokļa uzlabošanai dzīvojama ēka Jauna iela 9a, Limbažos.

2.2. Ēkas apsekošanas metodikas apraksts

            Ēkas apsekošana pirmo reizi tika veikta 08.11.2008, piedaloties namu parvaldniecei Gaļinai Cepurniecei. Tika apsekota pati dzīvojama maja, pagrabs, kura atrodas ūdens caurules, siltuma mezgls, mansards un, protams, kapņu telpas. Pēc nama apsekošanas, apmeklējam SIA „Namsaimnieks”, kur ieguvam datus par ēkas sistēmu enerģijas patēriņu un guvam ieskatu ēkas konstruktīvaja uzbūvē, inženierkomunikaciju izvietojuma. Ta ka ne visu vizualo materialu varēja iegūt pirmaja ēkas apsekošanas reizē, ta tika apmeklēta vēlreiz un šoreiz, pateicoties, atsaucīgiem majas iedzīvotajiem, tika iegūts vizualais materials arī ēkas iekšējam komunikacijam.

            Ta ka apsekota ēka Jauna iela 9a, Limbažos ir dzīvojama maja, līdz ar to, aprēķinos bija grūti noteikt cilvēku skaitu, kuri dienas laika parasti uzturas šajas telpas. Tapēc aprēķinu rezultati enerģijas patēriņiem, ka arī gaisa patēriņam u. tml. lietam ir aptuveni, jo nepieciešams zinat ne tikai, cik cilvēki ir uzturējušies šajas telpas, bet arī cik ilgu laika posmu parasti uzturas.

            Lai varētu veikt pilnīgu optimizaciju ēkas inženierkomunikaciju darbībai, būtu janoskaidro visi siltuma zudumi, ne tikai caur logiem, sienam un ventilaciju, bet arī caur norobežojošam konstrukcijam, caur durvīm, ka arī ūdens zudumi, skaitītaju stavoklis utt. Ta ka veicot objekta apsekošanu, tik pilnīgu informaciju saņemt nebija iespējams, tad arī visi aprēķini, kas tika veikti, tika balstīti uz aptuveniem pieņēmumiem.

3. ESOŠAS SITUACIJAS NOVĒRTĒJUMS

3.1. Enerģijas patēriņš

Enerģijas patēriņš šaja darba tika apskatīts no trīs aspektiem – siltumenerģijas patēriņš, elektroenerģijas patēriņš un auksta ūdens patēriņš. Ēkas apsekošanas brīdī daudzi dati par enerģijas patēriņu tieši par 2008. gadu nebija pieejami, jo 2008. gads vēl nav beidzies, tieši šī iemesla dēļ daži radītaji ir pieejami tikai par 2007. gadu.

Ka redzams 3.1. tab., tad siltumenerģijas patēriņš katru gadu aizvien samazinas, aplūkojot tabulu varam redzēt, ka 2004. gada siltumenerģijas patēriņš sastadīja 352 MWh, 2005. gada –349 MWh, 2006. gada – 346 MWh, bet jau 2007. gada – 317 MWh, bet jau 2008. gada tas sastadīja 306 MWh. Aplūkojot arī siltumenerģijas patēriņu uz vienu kvadratmetru, varam secinat, ka arī šīm radītajam piemīt tendence, kaut arī minimala, katru gadu samazinaties.

Kas attiecas uz elektroenerģijas patēriņu, tad 3.1. tab. ir redzams, ka sakot ar 2004. gadu tas katru gadu bija pieaudzis, bet 2008. gada tas samazinajies par 8.69 MWh. Iespējams, tas ir saistīts ar ekonomiskas krīzes iestašanos Latvijas valstī un citas valstīs 2008. gada. Majas iedzīvotaji sakuši vairak sekot līdzi enerģijas patēriņam dzīvokļos, netērēt elektroenerģiju, kad tas nav nepieciešams. 2004. gada elektroenerģijas patēriņš sastadīja 214.87 MWh, 2005. gada – 214.27 MWh, 2006. gada – 217.51 MWh, 2007. gada – 223.54 MWh, bet 2008. gada elektroenerģijas patēriņš samazinajas līdz 214.85 MWh. Elektroenerģijas patēriņš uz m² arī šogad ir samazinajies. 2004. gada tas sastadīja 72.7 kWh/m², 2005. gada – 72.5 kWh/m², 2006. gada – 73.6 kWh/m², 2007. gada – 75.6 kWh/m², un 2008. gada tas ir– 72.7 kWh/m², kas ir par 2.9 kWh/m² mazak salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

3.1. tabula

Enerģijas patēriņš dzīvojama maja Jauna iela 9a, Limbažos

Gads

Siltumenerģijas patēriņš

Elektroenerģijas patēriņš

Auksta ūdens patēriņš

MWh/gada

kWh/m² gada

MWh/gada

kWh/m² gada

m³/gada

m³/ cilv. gada

2004

352

119

214,87

72,7

4798

42.8

2005

349

118

214,27

72,5

8336

74.4

2006

346

117

217,51

73,6

5242

46.8

2007

317

107

223,54

75,6

8279

73.9

2008

306

103

214,85

72,7

5257

46.9

Auksta ūdens patēriņš, tapat ka elektroenerģijas patēriņš šogad ir manami samazinajies. Ja vēl 2007. gada auksta ūdens patēriņš sastadīja 8279 m³/gada, tad 2008. gada tas jau sastadīja 5257 m³. Auksta ūdens patēriņš samazinajas par 3022 m³. Ja pievērst uzmanību patērētajam ūdenim uz vienu cilvēku, tad 2004. gada tie bija 42.8 m³, 2005. gada – 74.4 m³, 2006. gada – 46.8 m³, 2007. gada – 73.9 m³, bet jau 2008. gada auksta ūdens patēriņš samazinajas līdz 46.9 m³, tas saistīts ar 2008. gada ekonomisko krīzi, straujo cenu kapumu par auksta ūdens 1 m³. Ja pievēršam uzmanību tam, ka 2004. un 2006.gada auksta ūdens patēriņš ir salīdzinoši mazaks par 2005. un 2006.gadu, to iespējams pamatot, ar faktu, ka ne vienmēr visi dzīvokļu īpašumi ir pilnība apdzīvoti.

Dzīvokļu īpašnieku pilnvarota parvaldniece Gaļina Cepurniece informēja, ka datu uzskaiti pilda pati, katra mēneša beigu datumos noņemot radītajus siltuma enerģijai, elektroenerģijai un ūdenim. Ja nepieciešamas inženierkomunikaciju parbaudes kadu radušos problēmu gadījuma, tad namu parvaldniece sazinas ar SIA „Namsaimnieks” inženieri Ginteru, kurš veic inženierkomunikaciju apsekošanu un attiecīgi rīkojas.

Pašlaik A/S „Latvenergo” elektroenerģijas tarifs ir 0,071 Ls par kWh [5], A/S „Limbažu siltums” novembrī ir noteicis 44,89 Ls/MWh (kas kopa ar PVN 18% veido 52,97 Ls/MWh), ūdensapgades pakalpojumu maksa sastada 0,38 Ls par 1 m³, kanalizacijas pakalpojumi maksa 0,68 Ls par 1 m³, tatad kopa abi SIA „Limbažu ūdens” pakalpojumi sastada 1,06 Ls par 1 m³.

3.1.1. Siltumenerģijas patēriņš

Ēka ir pieslēgta centralajai apkurei, ko apkalpo A/S „Limbažu siltums”.

3.1. att. Siltumenerģijas patēriņa izmaiņas pa gadiem

3.1. attēla varam redzēt, ka 2004. gada ir bijis vislielakais siltumenerģijas patēriņš, kas sastadīja 352 MWh. Bet 2008. gada enerģijas patēriņš samazinajies jau līdz 306 MWh, kas nozīmē, ka sakot ar 2004. gadu siltumenerģijas patēriņš samazinajies par 46 MWh, kas ir gandrīz 15 %.

3.2. att. Siltumenerģijas patēriņš pa mēnešiem, MWh

3.2. tabula

Siltumenerģijas patēriņš, MWh

2004

2005

2006

2007

2008

Janvaris

67

64

63

63

67

Februaris

81

79

80

73

69

Marts

46

44

49

40

37

Aprīlis

39

41

38

34

31

Maijs

0

0

0

0

0

Jūnijs

0

0

0

0

0

Jūlijs

0

0

0

0

0

Augusts

0

0

0

0

0

Septembris

0

0

0

0

0

Oktobris

15

19

18

16

15

Novembris

48

53

47

44

42

Decembris

56

49

51

47

45

Kopa:

352

349

346

317

306

Aplūkojot tabulas un 3.1 att. datus var redzēt, ka sakot ar 2007. gadu siltumenerģijas patēriņš krietni samazinajies. To var izskaidrot ar to, ka ēka tika siltinata un, līdz ar to, enerģijas patēriņš kļuvis mazaks. Ta rezultata jau 2007. gada patērēta siltumenerģija krietni samazinajas un sastadīja 317 MWh gada. Bet jau 2008. gada patērētas siltumenerģijas daudzums samazinajas līdz 306 MWh gada, tas ir par 11 MWh mazak neka iepriekšēja 2007. gada.



Ka redzams 3.2. att., vasaras mēnešos – maija, jūnija, jūlija, augusta un septembrī siltumenerģijas patēriņš nav vispar, jo siltumenerģija tiek patērēta tikai karsta ūdens sildīšanai, bet netiek patērēta ēkas apkurei. Visaugstakie siltumenerģijas patēriņa radītaji ir janvara un februara mēnešos. Tas viss ir izskaidrojams ar laika apstakļu ietekmi, jo aukstaks laiks, jo vairak siltumenerģijas tiek tērēts. Konkrētus skaitļus var aplūkot 3.2. tab.

3.1.2. Elektroenerģijas patēriņš

            Laika perioda no 2004. gada līdz 2007. gadam elektroenerģijas patēriņš ir pieaudzis, bet manami samazinajies 2008 gada. To var izskaidrot ar ekonomisko situaciju valstī, un ne tikai ar elektroenerģijas cenu pieaugumu. Radušos ekonomisko grūtību rezultata daudzi cilvēki ir spiesti ekonomēt uz visu, kas vien iespējams. Tas acīmredzami ietekmējis arī elektroenerģijas patēriņu, 2004. gada elektroenerģijas patēriņš bija 214.87 MWh, 2005. gada - 214.27 MWh, 2006.g. – 217.51 MWh, 2007.g. – 223.54 MWh, bet 2008. gada jau atkal 214.85 MWh. Tatad iepriekšējos 4 gados elektroenerģijas patēriņš ir pieaudzis par 9,27 MWh, bet salīdzinot ar 2008. gadu tas samazinajies par 8.69 MWh. Ka jau tika minēts elektroenerģijas patēriņa kritumu var izskaidrot ar to, ka dzīvojamas majas iedzīvotaji sakuši vairak sekot līdzi enerģijas patēriņam dzīvokļos, netērēt elektroenerģiju, kad tas nav nepieciešams, lai spētu nomaksat visus rēķinus.

3.3. att. ir grafiski attēlots elektroenerģijas patēriņš pa gadiem. Grafika uzskatami var redzēt strauju elektroenerģijas patēriņa kritumu salīdzinot ar 2006. un 2007. gadu.

3.3. att. Elektroenerģijas izmaiņas pa gadiem

            3.3. tab. ir redzami elektroenerģijas patēriņa radītaji pa mēnešiem sakot ar 2004. gadu. Ka var redzēt vasaras mēnešos elektroenerģijas patēriņš ir mazaks salīdzinajuma ar parējiem mēnešiem. Tas ir tapēc, ka vasaras mēnešos saules gaismu mēs varam novērot vidēji līdz vēlam vakaram un cilvēkiem nav vajadzīgs lietot elektroenerģiju telpu apgaismojumam. Visvairak elektroenerģija tiek patērēta ziemas mēnešos (decembris, janvaris, februaris), kad saules gaisma ir retums un cilvēkiem ir nepieciešama elektroenerģija, arī dienas gaisma nedod pietiekamu apgaismojumu.

3.3. tabula

Elektroenerģijas izmaiņas pa mēnešiem, MWh

2004

2005

2006

2007

2008

Janvaris

21.83

21.23

21.06

22.05

20.17

Februaris

20.51

21.06

21.28

21.10

19.51

Marts

19.19

19.10

19.25

19.15

19.41

Aprīlis

17.83

17.05

17.85

17.59

18.63

Maijs

15.85

15.81

16.17

16.74

17.31

Jūnijs

14.21

14.79

14.10

15.15

13.11

Jūlijs

14.16

12.10

12.06

12.08

12.01

Augusts

15.17

15.19

15.85

15.51

13.16

Septembris

16.97

17.07

19.51

20.49

19.33

Oktobris

18.52

19.20

19.72

20.51

19.45

Novembris

19.41

19.78

19.85

21.82

20.87

Decembris

21.22

21.89

20.81

21.35

21.89

Pateretas elektroenergijas attieciba dzivoklos un koplietosanas telpas.

  1. Patereta elektroenergija dzivoklos-72%
  2. Patereta elektroenergija koplietosanas telpas- 28%

3.3.1. tabula

3.3.1. tabula tiek noradita elekrtoenergija kopa gan par majas dzivokliem, gan koptelpam. Elektroenergija tiek tereta visos majas dzivoklos, ka ari koplietosanas telpas. Elektroenergiju tere dzivoklu iemitnieki, kuri katrs atseviski maksa par sava dzivokla patereto elektroenergiju. Savukart par koplietosanas telpas patereto elektroenergiju atbild nama parvaldniece. Dzivoklos elektroenergija tiek patereta krietni vairak neka koplietosanas telpas, jo dzivoklos ir daudz dazadu iekartu, juras patere elektroenergiju.



3.4. att. Elektroenerģijas patēriņš pa mēnešiem

            Dzīvojamai ēkai elektroenerģiju piegada A/S „Latvenergo” - lielakais elektroenerģijas piegadatajs Latvija, kas vairak ka 50 % savas produkcijas saražo Gaujas hidroelektrostacija.

3.1.3. Auksta ūdens patēriņš

Aplūkojot 3.5. attēlu varam redzēt, ka auksta ūdens patēriņš katru gadu svarstas. To var izskaidrot gan ar klimatiskiem apstakļiem, to izmaiņam, gan ar inflaciju, gan ar ekonomisko situaciju valstī. It īpaši mēs varam novērot auksta ūdens patēriņa samazinajumu 2008. gada, jo iestajas ekonomiska krīze, kas spilgti ietekmē iedzīvotaju ekonomēt spēju, arī auksta ūdens cenas atri ceļas un iedzīvotajiem nekas cits neatliek, ka sakt ekonomēt. Jo krīzes dēļ darba algas samazinas, bet cenas aug. 2004. gada auksta ūdens patēriņš sastadīja 4798 m³/gada, 2005. gada -8336 m³/gada, 2006. gada -5242 m³/gada, 2007. gada -8279 m³/gada, bet jau 2008. gada - 5257 m³/gada.

            Ūdens patēriņš salīdzinot ar iepriekšējo 2007. gadu kritas par 3022 m³/gada, tas ir apmēram par 57%.

           

3.5. att. Auksta ūdens izmaiņas pa gadiem

            Tabula var redzēt auksta ūdens patēriņu pa mēnešiem sakot ar 2004. gadu. Pēc tabulas datiem var redzēt, ka auksta ūdens patēriņš ievērojami pieaug vasaras mēnešos. To var izskaidrot ar to, ka, atnakot vasarai, cilvēkiem gribas atvēsinaties un tie vairak lieto auksto ūdeni dzeršanai, savam personīgajam vajadzībam, ka arī saimnieciskajam vajadzībam. Aplūkojot 3.6. att. var skaidrak redzēt, kad auksta ūdens patēriņš pieaug un kad samazinas.

3.4. tabula

Auksta ūdens patēriņš pa mēnešiem, m³

 

2004

2005

2006

2007

2008

Janvaris

257

597

378

560

384

Februaris

415

527

352

594

361

Marts

412

596

508

657

468

Aprīlis

435

580

423

564

435

Maijs

450

871

503

879

521

Jūnijs

449

869

468

812

413

Jūlijs

443

875

472

853

452

Augusts

436

859

495

814

501

Septembris

451

873

461

796

452

Oktobris

430

568

453

596

403

Novembris

397

552

389

581

391

Decembris

223

569

340

573

476

Kopa:

4798

8336

5242

8279

5257

3.6. att. Auksta ūdens patēriņš pa mēnešiem

                Ēkai ir centrala ūdens piegade. Tieši tada veida pilsētas iedzīvotaji tiek nodrošinati ar ūdeni.

3.2. Telpu noslodze

            Kopuma ēka sastav no 4 korpusiem. Tai ir 8 ieejas, 4 ieejas no pagalma puses un 4 ieejas no ielas puses. Pavisam ēka atrodas 56 dzīvokļu īpašumi. Tie visi ir apdzīvoti.

Ta ka ēka ir dzīvojama maja, precīzi nevaram noteikt, cik cilvēki taja uzturas dienas un nakts laika, bet domajams, ka telpu noslodze nav parak liela, jo darba dienas cilvēki lielakoties strada no pulksten 8:00-18:00, bērni atrodas skola vai bērnudarzos un studenti ir aizbraukusi uz savam augstskolam. Sestdienas, svētdienas un svētku dienas telpu noslodze varētu būt lielaka. Tas iespējams, jo minētie studenti atbrauc majas, ierodas ciemiņi u.tml. Tomēr ir cilvēki, kas šo noslodzi līdzsvaro, braucot ciemos un, līdz ar to, telpas atstajot tukšas.

      Tatad varam secinat to, ka parsvara telpu noslodze ir lielaka darba dienas pēc pulksten 18:00 un brīvdienas.


            3.3. Siltumapgades sistēma

3.3.1. Siltuma avots un siltuma mezgls.

Ēkas siltuma avots ir siltummezgls. Siltummezgla tiek regulēts ēkai padotais siltumenerģijas daudzums. Siltummezgls pievienots pilsētas apkures tīkliem SIA „Limbažu siltums” - ta saucamo katlumaju, kas atrodas no dzīvojamas majas 3km attaluma Jaunatnes iela 6, siltumnesējs ir karstais ūdens ar parametriem 50 –70sC, bet ja ara gaisa temperatūra pazeminas zem -7sC, tad temperatūras grafiks tiek paaugstinats līdz maksimalajiem 85sC. No katlumajas līdz dzīvojamai ēkai stiepjas divas caurules, karsta ūdens caurule, kura ir cinkota caurule un apkures caurule, kura ir metala caurule, cauruļu diametrs ir no 15-50m.

3.7. att. Ēkas siltumapgades sistēmas principiala shēma

               Katlumaja atrodas sadedzinašanas iekartas ar kopējo jaudu 5,86 MW – katla DANSTOKER VVS6 ( jauda 4.0 MW, kurinamais - skaidas, šķelda, katla lietderības koeficients - 75%, darba stundu ilgums 8760 stundas gada ) un katla PK - 1,6 (jauda 1,86 MW, darba stundu ilgums 1,6 480 stundas gada, kurinamais – dīzeļdegviela, katla lietderības koeficients - 90%. Dīzeļdegvielas cisternas darba stundu ilgums 8760 stundas gada.). Katlumajas dūmenī vai dūmkanala ir ierīkota speciala vieta emisijas mērīšanai, ta uzrada sadedzinašanas iekartas slodzi mērīšanas brīdī, vēja stiprumu un virzienu mērījumu vietas.




3.5. tabula

Emisijas avots

Piesarņojoša viela

Nr.p.k

Nosaukums

Ģeografiskas koordinatas

Nosaukums

g/s

Mg/m3

t/g

O2 %

Z platums

A garums

1

2

3

4

5

7

8

8

10

A1

Katlu maja

57o30′37”

24o42′47”

Koksne

A1(1)

Katls “Danstoker VVSNNr.6”

Cietas daļiņas

0,059

24

1,728

6

Oglekļa dioksīds

0,349

140

187,683

Slapekļa dioksīds

0,14

56

22,812

Dīzeļdegviela

A1(2)

Katls PK – 1,6

Cietas daļiņas

0,001

1,4

0,0009

3

Oglekļa dioksīds

0,2

284

0,193

Slapekļa dioksīds

0,186

264

0,18

Sēra dioksīds

0,285

405

0,276

A2

Cisterna ar dīzeļdegvielu

Ogļūdeņraži no dīzeļdegvielas

0,08

-

1,41

Siltummezgla (skat. 3.8 att.) ir uzstadīts firmas „Danfoss” karsta ūdens regulēšanas varsts ar izpildmehanismu un siltummainis (skat. 3.11. att.) - nodrošina pastavīgu nepieciešamo karsta ūdens temperatūru, apkures regulēšanas varsts ar izpildmehanismu un siltummainis (skat. 3.11. att.) - nodrošina kvalitatīvu apkuri atbilstoši temperatūras grafikam un argaisa temperatūras devējam, vadības pults (skat. 3.9. att.) - regulē karsta ūdens sagatavošanu un apkuri atbilstoši ievadītai programmai, ņemot vēra temperatūras devēju radītajus. Spiediena starpības regulators (skat. 3.11. att.) - nodrošina pastavīgu spiedienu individuala siltuma punkta primara pusē, paaugstinot siltumapgades kvalitati un paildzinot siltumiekartu darbības mūžu.

Izplešanas trauks (skat. 3.10. att.) - nodrošina ēkas apkures sistēmas aizpildīšanu pie siltumnesēja temperatūras izmaiņam. Firmas „Wilo” Karsta ūdens un apkures sūkņi nodrošina ūdens plūsmas cirkulaciju attiecīgi karsta ūdens un apkures sistēmas. Ir arī nepieciešamie filtri. Ēkai padotais siltumenerģijas daudzums ir atkarīgs no ara gaisa temperatūras, kas tiek noteikta ar temperatūras sensora, kas novietots uz ēkas ziemeļu sienas, palīdzību. Ēkas uz dienvidiem vērsta gala siena siltinata ar akmens vati (0,1m), kas parklata ar Rannila profilēto loksni. Ēkas dienvidu fasade un austrumu gala siena 2007. gada beigas siltinata ar polistirola paneļiem (0,1m). Ēkas nosiltinata fasade nedos siltumenerģijas ietaupījumu, ja netiks veikta siltumenerģijas padeves regulēšana. Nesiltinato ēkas arsienu termiska pretestība neatbilst LR būvnormatīvu LBN 002-01 prasībam. Kapņu telpu arsienas vietam bojatas, nodrupuši ķieģeļi. Paneļu šuves blīvētas. Balkonu starpsienas apmierinoša stavoklī.


                  

3.8. att. Ēkas siltummezgls                                                     3.9. att. Vadības pults

                                      

                      

 3.10. att. Izplešanas trauks                                      3.11. att. Regulēšanas varsts

 

Ēkas jumts ir savienotais un ta neesošas konstrukcijas ir apmierinoša stavoklī. Jumta segumam izmantots ruberoīds. Tas ir nesen nomainīts un laba stavoklī. Ūdens novadīšanas elementi apmierinoša stavoklī. Izeja uz jumta tiek turēta aizvērta. Bēniņu parsegumam izmantoti doba dzelzsbetona paneļi. Bēniņu siltumizolacijai tiek izmantots fibrolīts (0,14m), kas parklats ar asfaltu (0,02m). Bēniņu parseguma termiska pretestība neatbilst LR būvnormatīvu LBN 002-01 prasībam. Pagraba parsegumam izmantoti dobie dzelzsbetona paneļi. Aprēķinos pieņemts, ka pagraba parsegums siltinats ar planu keramzīta slani. Temperatūras mērījumi pirmaja stava liecina, ka pagraba parseguma termiska pretestība neatbilst LR būvnormatīvu LBN 002-01 prasībam. Pagrabam logi un durvis novecojuši un tos nav iespējami blīvi aizvērt. Caurbrauktuves parsegumam izmantoti doba dzelzsbetona paneļi (0,22m). Aprēķinos pieņemts, ka caurbrauktuves parsegums siltinats ar planu keramzīta slani.

3.3.2. Apkures sistēma

Ēka uzstadīts individualais siltummezgls ar neatkarīgo pieslēguma shēmu. Apkures sistēmas un karsta ūdensapgades sistēmas maģistralie vadi ir izvietoti ēkas pagraba un to siltumizolacija ir apmierinoša stavoklī. Individualie siltuma mezgli pilda šadus siltuma apgades sistēmas uzdevumus:

- patērētaja siltuma patēriņa uzskaiti (cik daudz siltumenerģijas patērēts namam apkurei un karsta ūdens sagatavošanai);

- apkures siltumnesēja sadali patērētajiem;

- karsta ūdens sagatavošanu patērētajiem;

- patērētajiem nepieciešamo siltuma nesēja parametru iestadīšanu un regulēšanu.

Ēkai padotais siltumenerģijas daudzums ir atkarīgs no ara gaisa temperatūras, kas tiek noteikta ar temperatūras sensora, kas novietots uz ēkas ziemeļu sienas, palīdzību. Apkures siltummainis plaksnīšu tipa. Apkures sistēma ir viencaurules apkures sistēma – sildķermeņi savienoti virknē.

                                   

3.12. att. Viencaurules apkures sistēmas shēma

                  Apkures sistēmas cirkulacijas nodrošinašanai sūknis ar frekvenču parveidotaju. Karsta ūdens sagatavošanai plaksnīšu tipa siltummainis. Karsta ūdens sistēmas cirkulacijas nodrošinašanai „Wilo” sūknis ar frekvenču parveidotaju. Cauruļu izolacija siltummezgla apmierinoša stavoklī, bet pagraba ta ir novecojusi un vietam bojata. Vietas, kur uzstadīti balansēšanas varsti, siltumizolacijas nav atjaunota. Cauruļu izolacija bēniņos novecojusi un sakritusies. Stavvadi ir balansēti, bet telpu temperatūras sadale dzīvokļos liecina, ka balansēšanas ventiļiem ir nepieciešama parregulēšana. Ka sildelementi dzīvokļos tiek izmantoti konvektori. Tapat arī kapņu telpas. Lai konvektors varētu normali darboties, telpas gaisam brīvi japieplūst konvektora apakšdaļai un sasilstot no augšas jaizplūst telpa.

         

3.13. att. Konvektors dzīvoklī                      3.14. att. Konvektors ēkas kapņu telpa

                  Tapēc konvektors tiek uzstadīts vismaz 100-150 mm virs grīdas. Nekada gadījuma nedrīkst pie konvektora cieši novietot mēbeles, jo tas traucē gaisa plūsmai, ne arī nosegt ar bieziem aizkariem. Radiatori jaattīra no putekļiem un nosēdumiem jau pirms apkures sezonas sakšanas. Īpaši daudz netīru nosēdumu no ēdienu gatavošanas tvaikiem rodas uz radiatoriem virtuvē. Radiatorus arī nevajag bez vajadzības parkrasot, jo katrs krasojuma slanis samazina radiatora siltumatdevi.

Ēka novērojamas temperatūras starpības ēkas dzīvokļos. Dzīvokļos, talak no siltummezgla, telpu temperatūra par 2 sC -3 sC zemaka ka dzīvokļos tuvak siltummezglam. Nepieciešama balansēšanas ventiļu parregulēšana.

3.6. tabula

 Iekšējie siltuma ieguvumi - Siltuma plūsmas daļa no

iedzīvotajiem un ierīcēm, dzīvojamam ēkam

Dzīvojamas ēkas

Dienas

Stundas

Dzīvojama istaba + virtuve

(qiek,iedz+ qiek,i)/Aapr

W/m2

Citas kondicionētas platības (piemēram guļamistaba)

(qiek,iedz+ qiek,i)/Aapr

W/m2

Pirmdiena-piektdiena

07.00 – 17.00

8,0

1,0

17.00 – 23.00

20,0

1,0

23.00 – 07.00

2,0

6,0

Vidēji

9,0

2,67

Sestdiena-Svētdiena

07.00 – 17.00



8,0

2,0

17.00 – 23.00

20,0

4,0

23.00 – 07.00

2,0

6,0

Vidēji

9,0

3,83

Vidēji

9,0

3,0

3.3.2.1. Ēkas siltuma zudumi

 

Siltums no telpam zūd caur norobežojošam konstrukcijam ( logiem, jumtiem, caurulēm, sienam, durvīm utt.). Pastav pavisam vienkaršas lietas, ko ikviens iedzīvotajs var darīt, lai samazinatu kopējo majas siltumenerģijas patēriņu. Protams, pasakumi ir javeic kopīgi visiem dzīvojamas ēkas iedzīvotajiem aprunajoties kadi katra konkrētaja situacija būtu optimalie siltuma taupīšanas pasakumi. Turklat lielaku ieguldījumu gadījuma pēc padoma vienmēr jagriežas pie attiecīgajiem specialistiem - konsultantiem, lai izvairītos no neveiksmīgiem un nelietderīgiem pasakumiem. Pirmie veicamie darbi ēka ir ta saucamie 'majsaimniecības' pasakumi ( Kapņu telpas ardurvju stavoklis. Japarbauda, vai nav izsisti ardurvju stikli. Vai durvīm ir pierīkota un darbojas atspere, kas pēc atvēršanas tas atkal pilnība aizver). Protams, ir nepieciešams veikt remontus ēku jumtiem, sienam, un siltinat caurules, lai tas viss būtu maksimali labi izpildīts. Siltinatas ēkas sienas nedos siltumenerģijas ietaupījumu, ja ēka netiks veiktas siltumenerģijas padeves kontrole un apkures sistēmas balansēšana.

       

3.15. att. Kapņu telpa                           3.16. att. Cauruļu stavoklis

3.3.2.2. Ēkas siltuma zudumu aptuvena noteikšana

Pieņemsim, ka arēja gaisa temperatūra ir -180C;

Telpas iekšēja temperatūra ir +200C;

Objekta apjoms: ≈ 2955.

Pieņemot, ka telpas normala gaisa apmaiņa ir 0,5 reizes/stunda, ventilacijas siltuma zudumus var aprēķinat pēc formulas

SVZ=0.17 x V x DTD,

kur:

       V – telpas apjoms m3

        DTD – paredzēta temperatūras starpība starp telpas arpusi un iekšieni.

SVZ= 0.17 x 2955 x 38 = 112290 W

Pēc šīs pašas formulas var arī aprēķinat siltuma zudumu caur ēkas sienam un logiem.

Pieņemot, ka arēja gaisa temperatūra ir -180C;

Telpas iekšēja temperatūra ir +200C;

Sienas: 150 m2 U=0.4 U=0.42;

Logi: 30 m2 ar vienkaršo stiklojumu U=2.23.

Tad parraides zudumi caur sienam būs

SPZS = 0.42x150x40=2520 W

Un parraides zudumi caur logiem:

SPZI = 2.23x30x40=2676 W

Zinot telpas siltuma zudumus, ir iespējams noteikt sistēmas nepieciešamo jaudu, un izrēķinat patēriņu gada pēc formulas:

W=SZ x DGD x 24/DTD,  

kur:

      DGD = apsildīšanas sezonas ilgums (dienas) x vidēja gaisa temperatūra. Rīgai DGD aptuveni ir 2000

      SZ – siltuma zudumi.

Pieņemot, ka aptuvenie siltuma zudumi ir 5000 W, tad

W= 5000 x 2000 x 24/29 = 8275 kW/gada [12].

3.3.3. Ventilacijas sistēma

Visa ēka darbojas dabiska ventilacijas sistēma. Mehaniska ventilacijas sistēma, kas var būt ka pieplūdes vai nosūces ventilacijas sistēmas, ēka netiek izmantota.

Dabiska ventilacija notiek bez elektroaparatu (ventilatoru, elektrodzinēju) līdzdalības dabisku faktoru iespaida, kad gaisa apmaiņa notiek ara un iekštelpu temperatūras starpības, spiediena maiņas rezultata atkarība no augstuma un vēja iedarbības. Tada sistēma ara gaiss ieplūst ēka pa logu, durvju un norobežojošo konstrukciju neblīvumiem, bet izplūst pa izbūvētajiem ventilacijas kanaliem ar izvadu uz jumta.

      3.18. att. Sprauga ēkas bēniņos, pa

3.17. att. Skurstenis, pa                                            kuru ieplūst ara gaiss   

kuru ieplūst ara gaiss.

 Dabiskas ventilacijas sistēmas priekšrocība ir tas lētums, uzbūves vienkaršība un drošums, jo netiek lietotas elektroiekartas un kustīgas aparatu mehaniskas detaļas. Tadējadi šīs ventilacijas sistēmas plaši pielieto, ceļot tipveida dzīvojamos namus; tas izveido virtuvēs un sanitarajos mezglos, iemontējot ventilacijas karbas.

3.20. att.Ventilacijas sistēma labierīcības

3.19. att. Ventilacijas sistēma virtuvē

                                         3.21. att. Ventilacijas sistēma vannas istaba

Ka dabiskas ventilacijas lētuma ēnas pusi, var minēt tas efektivitates lielo atkarību no arējiem faktoriem – gaisa temperatūras, vēja virziena un atruma utt. Bez tam, tadas sistēmas principa nav regulējamas un ar to palīdzību nevar atrisinat daudzas komplicētas un specifiskas telpu ventilacijas problēmas. Ka dabīgo ventilaciju ir jamin logi un durvis, ka arī norobežojošo konstrukciju ne blīvumi, ventilacija dzīvokļos (WC, virtuve, vannas telpa), pa kuriem arī telpas plūst iekša ara gaiss. Pagraba logi un durvis tiek turēti aizvērti, pagrabs netiek parventilēts, pagrabam logi un durvis novecojuši un tos nav iespējams blīvi aizvērt, ka arī bēniņi netiek parventilēti. Gaisa izplūde virs jumta ir ventilacijas šahtas un skursteņi. Ventilacijas šahtas apmierinoša stavoklī.

           

         

3.22. att. Lūka bēniņos, kas tiek turēta ciet, bet nepieciešamos gadījumos to atver

3.23. att. Pagraba ventilators, pa kuru  izplūst ara gaiss.

                                                  

            Lai dabiska ventilacija darbotos efektīgi, to ir javada. Mainoties gaisa mitrumam, tatad palielinoties piesarņojumam, janosaka kads gaisa daudzums nepieciešams, lai izvēdinatu telpu. Šaja gadījuma piemērots risinajums ir iekartas, kuras reaģē uz relatīva gaisa mitruma izmaiņam.

3.24. att. Pagraba logs, kurš tiek turēts ciet

3.3.4. Ūdens apgades un kanalizacijas sistēma

3.3.4.1. Ūdens apgades sistēmas

Ūdens apgades sistēma ir inženierbūvju, ietaišu un pasakumu komplekss, kas nodrošina ūdens ieguvi, ka arī ūdens attīrīšanu līdz attiecīgai tīrības pakapei un piegadi patērēšanas vietas.

Ūdens tiek ņemts no ūdenskratuves un ar pirma pacēluma sūkņu stacijas palīdzību pa diviem spiedvadiem (diametrs 1200 mm) padod uz attīrīšanas ietaisēm, kas atrodas pilsētas robežas - 14 km attaluma no ūdensgūtnes. Šaja kompleksa ietilpst arī pazemes rezervuari ar tilpumu 4 x 10 000 m³ un otra pacēluma sūkņu stacija. Ūdens daudzums, ko no tas var iegūt dzerama ūdens sagatavošanai šobrīd ir praktiski nav ierobežots.

Ūdens tiek izmantots dažadam vajadzībam. Tas ir vajadzīgs veļas un trauku mazgašanai, tualetēs, telpas uzkopšanai, īpaši grīdu mazgašanai, t.i. saimnieciskajam vajadzībam.


3.25. att. Ūdens ieguves shēma

Apsekotaja dzīvojama maja ir apvienota ūdens apgades sistēma, kas piegada ūdeni dažadam vajadzībam – saimnieciskam, dzeršanas un ugunsdzēsības vajadzībam (skat.3.25.att.).

3.3.4.2. Ūdens apgades shēma

Ūdens apgades sistēma atbild par ūdens piegadi līdz dzīvojamas majas ūdens mērītaja šahtai, ēkas sienai vai gruntsgabala robežai.

Limbažu ūdensvada sastav no dažada materiala cauruļvadiem (20 - 1200 mm diametra). Ūdensvada atsevišķos posmos joprojam ir simts un vairak gadu veci cauruļvadi. Ar to liela mēra izskaidrojami bojajumi un avarijas. Tapēc Limbažos veic vecako un nedrošako cauruļvadu, hidrantu un aizbīdņu nomaiņu. Atsevišķos rajonos vai ēku grupas nepieciešamo spiedienu cauruļvados nodrošina ūdens spiediena paaugstinašanas stacijas. Patreiz spiediens ūdensvada pilnība apmierina limbažnieku vajadzības pēc dzerama ūdens.[15].

 

3.26. att. Apdzīvotas vietas ūdensapgades shēmas


3.3.4.3. Ēku iekšēja kanalizacija

            Sadzīves kanalizacijas sistēma vajadzīga notekūdeņu novadīšanai no sanitarajiem ierīcēm – vannam, dušam, klozetpodiem, mazgatnēm u.c.

            Iekšējas kanalizacijas sistēma sastav no (sk. 3.27.att.) sekojošiem elementiem:

1)      notekūdeņu uztvērēji (tualetes podi, izlietnes, duškabīnes vai vannas);

2)      cauruļvadu tīkla (novadcaurulēm, stavvadiem, kolektoriem, izlaide).

            Noteces no katras ierīces (vanna, klozetpods u.c.) caur novadcauruli dodas uz stava horizontalu cauruli un no tas uz stavvadu. Pagrabtelpa stavvads pariet uz izlaides cauruli, kas noved noteces no ēkas zem zemes. Talak tie dodas pa caurulēm vai uz skataku, un no tas uz arējas kanalizacijas tīklu. Pa vēdinašanas vadu novadas atmosfēra gazes no arējas kanalizacijas.


menti

           

               3.27. att. Ēkas iekšējas kanalizacijas sistēmas elementi

Lai kanalizacijas ūdeņus, izmantojot kanalizacijas tīklu, aizvadītu līdz attīrīšanas ietaisēm, darbojas parsūknēšanas stacijas. Remonta un kontroles vajadzībam kanalizacijas tīkla izveidots 21 000 skataku. Lai samazinatu iespējamo avariju risku un nodrošinatu vienmērīgu notekūdeņu plūsmu uz attīrīšanas iekartam, Kanalizacijas tīklu dienests regulari veic kanalizacijas cauruļu profilaktisko tīrīšanu un skalošanu.

3.3.4.4. Kanalizacijas sistēmas tehniskais stavoklis

Pirms dzīvojamas majas uzlabošanas pasakumu veikšanas caurules kanalizacijas sistēma bieži plīsa, radas nepatīkama smaka un slapja grīda pagraba, kas savukart rada dezinfekcijas līdzekļu un ūdens partēriņu. Bet pēc uzlabošanas pasakumu veikšanas tika nomainītas bojatas čuguna caurules pret plastmasas caurulēm, kas salīdzinajuma ar metala caurulēm mazak sver, tam ir gluda iekšēja virsma, kas nodrošina to, ka tam ir neliela hidrauliska pretestība, tas ir noturīgas pret koroziju, tomēr tam ir mazaka mehaniska izturība.

3.3.5. Elektroapgades sistēma un elektroenerģijas patērētaji

Ēka elektriskas ietaises spriegums ir 380/220V.

Sadales telpa ir divas kontroluzskaites sadales, kuras ir pieslēgtas esošai maģistralo līniju sadalei. Dzīvokļos ir uzstadītas zemapmetuma grupu sadales, kas ir komplektētas saskaņa ar montažas shēmam.

Projekts izstradats sienas kontaktu tīkla uzbūvei. Sienas kontakti ir uzstadīti zem apmetuma.

Dzīvojama ēka ir izbūvēti iekšējie TV un interneta tīkli pa ēkas staviem ar tīkla rozetēm.

Elektrisko iekartu nominalajam spriegumam ir jabūt 400/230v; 50 Hz, savietojamam ar 5 dzīslu kabeļu sistēmu (trīs fažu sistēma ar neitrali un zemi).

Ēkas iekšēja elektroapgades sistēma izbūvēta kabeļu un vadu instalacija no ēkas sadales līdz rozetēm, gaismas slēdžiem un gaismekļiem. Telpas un majas arpusē, fasades daļa, uzstadīti apgaismes ķermeņi. Dzīvokļos gaismas ķermeņi ir iebūvēti griestos, bet kapņu telpas pie sienam. Majas arpusē apgaismes ķermeņi atrodas zem ieeju jumtiem.

Ēka ir gan dabiskais, gan makslīgais apgaismojums. Logi maja ir diezgan lieli, lai pa tiem gaišaja diennakts laika varētu ieplūst dienas gaisma, kas savukart taupa elektroenerģiju un rada siltumu. Apgaismojumam maja, tas arpusē un dzīvokļos izmanto dažadu veidu gaismekļus un spuldzes.

Spuldzes jaizvēlas, pirmkart, pēc gaismekļa. Uz gaismekļa etiķetes ir norade, kadam spuldzes tipam šis gaismeklis ir projektēts. Ja gaismeklī ir paredzēts izmantot prožektora spuldzes, tas nedrīkst aizstat ar standarta spuldzēm, kaut arī konkrētais spuldzes tips šaja gaismeklī iederētos. Nepareiza tipa spuldzes izmantošana var bojat gaismekli, turklat spuldzes ekspluatacijas laiks var būt īsaks, neka paredzēts. Dzīvojamas ēkas, lai palielinatu apgaismojuma jaudu, parastas kvēlspuldzes aizstaj ar halogēnam vai energoekonomiskam spuldzēm.

Kvēlspuldzes parsvara tiek izmatotas labierīcību, koridoru, pagraba un virtuves apgaismē, jo kvēlspuldzes izstaro siltu, patīkamu gaismu.

Katra ēkas dzīvoklī atrodas virtuve, kur cilvēki pavada diezgan daudz laika. Virtuvē atrodas dažadas virtuves iekartas, piemēram, elektriska plīts, ledusskapis, mikroviļņu krasns, tvaika nosūcējs, elektriska tējkanna, tosteris un citas iekartas. Virtuves elektroiekartas tiek izmantotas salīdzinoši ilgu laiku, jo cilvēki gatavojot ēst virtuvē pavada daudz laika ~3-4h/dnn, gatavojot gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas, ka arī svētku maltītes, vai ari vienkarši taisot kafiju. Patērē ~30% no patērētas elektroenerģijas kopuma.

        

             

3.3.6. Ēkas inženierkomunikaciju vadība un energovadība

            Ēkas inženierkomunikacijas ikdienas netiek vadītas. Tas būtu nepieciešams, lai inženierkomunikacijas pildītu savas funkcijas pēc iespējas ilgak un efektīvak. Būtu jakontrolē, lai tas tehniski darbotos, javeic regularas parbaudes, vai kaut kas nav saplīsis, vai kaut kas ir jasalabo.

            Energovadību būtu javeic ne tikai noteiktai personai, bet arī pašiem majas iedzīvotajiem. To ir jadara, lai pēc iespējas ekonomētu energoresursus. Piemēram, ar varstu palīdzību ir iespējams regulēt siltumenerģijas plūsmas daudzumu un ar elektrības slēdžiem ir iespēja kontrolēt patērēto elektrības daudzumu.


4. INŽENIERKOMUNIKACIJU UZLABOŠANAS PASAKUMI

4.1. Ventilacijas sistēmas optimizacija

            Agrak ventilacijai izmantoja vēdlodziņus, bija spraugas koka logos, kas nodrošinaja ara gaisa pieplūdi. Tagad uzstada pakešu logus, kas būtība nelaiž cauri ara gaisu, tadēļ telpa nav gaisa pieplūdes. Var logos iestradat specialas restītes vai atvērt tos ta saucamaja «ziemas» vēdinašanas režīma. Tas būtu labs ventilacijas risinajums, bet visefektīvakais, iespējams, tikai vasarnīcas. Dzīvojama maja labak tada gadījuma varētu uzstadīt dabiskas pieplūdes ventiļus ar termostatu, kas regulētu ara gaisa pieplūdi atkarība no ta temperatūras diapazona no –10 o C līdz +10 o C un ir ieteicamakais variants.

Nosūcei var tikt izmantotas skursteņu ventilacijas cukas vai stavvadi. Šī risinajuma priekšrocība ir nelieli kapitalieguldījumi, ka arī tas, ka netiek patērēta elektrība. Trūkumi – tiek radīta papildu slodze apkures sistēmai, ka arī daļa siltuma tada veida izplūst atmosfēra. Ventilacija ir trokšņus neaizturoša. Termografija paradījusi, ka vislielakie siltuma zudumi dzīvojamas ēkas notiek caur dabiskas ventilacijas «caurumiem».[16]

           

                       

4.2. Auksta ūdens patēriņa samazinašana

Apsekota maja tika nodota ekspluatacija 1989. gada. Kopš ta laika pagajuši jau 20 gadi. Protams, ka visas taja ierīkotas sistēmas jau ir novecojušas un tas ir jamaina, t.sk. arī ūdens apgades sistēma. Nomainot vecas caurules pret jaunajam, modernajam, ka arī daudz izturīgakajam un vieglakajam varēs panakt ūdens patēriņa samazinašanu. Parsvara tas attiecas uz pagraba caurulēm, jo katra dzīvoklī katram tas iedzīvotajam ir jamaina ūdens apgades sistēma pašam, lai samazinatu ūdens patēriņu. Ka vēl vienu pasakumu var minēt kranu aiztaisīšanu. Ļoti daudz cilvēku, it īpaši vecakas paaudzes cilvēki ļoti bieži aizmirst aiztaisīt kranus vai arī neaiztaisa tos līdz galam, un ūdens bieži pil no kraniem, tas arī ietekmē ūdens patēriņa samazinašanu gan katra dzīvoklī, gan dzīvojama maja kopuma, jo 3 minūtes, kad krans ir atvērts, ir vienadas ar 10 stundam, degot 100W kvēlspuldzei.

 Ja pievēršam uzmanību jaunajam tehnoloģijam, varam pieminēt arī tadu lietu ka lietus ūdens savakšanu un apstradašanu.

Savacot lietus ūdeni un izmantojot to, var iegūt ūdeni saimnieciskam vajadzībam, piemēram, tualetes podiem un veļas mazgajamam mašīnam. Tas krietni samazinas ūdens patēriņu un samazinas izdevumus, kas saistīti ar ūdens patēriņa apmaksu.

Bet šīs pasakums ir dargs un mūsu valstī, diemžēl pagaidam gandrīz nav sastopams. Tapēc no realakajiem ūdens patēriņa samazinašanas pasakumiem uz šo brīdi var pieminēt ūdens apgades sistēmas uzlabošanas pasakumus gan pagraba telpa, gan katra dzīvoklī atsevišķi, ka arī kranu aiztaisīšanu, lai ūdens nepilētu un lieki netecētu no krana.

4.3. Elektroenerģijas patēriņa samazinašanas pasakumi

Visvienkaršakais risinajums elektroenerģijas patēriņa samazinašanai ir kvēlspuldžu nomaiņa ar kompaktajam luminiscentajam spuldzēm. Lai nerastos šaubas, kadas jaudas spuldzes iegadaties, parasti iesaka iegadaties spuldzes, kam gaismas plūsma ir tada pati ka nomainamajam spuldzēm. Ja tiek nomainītas kvēlspuldzes ar luminiscences spuldzēm, tad vienkaršaka atbilde būtu – kvēlspuldzes jauda jadala ar 4 [3, 64.lpp]. Vienīgais būtiski pieminēt, ka luminiscences 11W spuldzes nevajadzētu uzstadīt tualetēs, jo bieža to izslēgšana un ieslēgšana būtiski samazina luminiscences spuldžu darbības mūžu.

Bet ta, ka elektroenerģijas patēriņš ir atkarīgs no katra majas iedzīvotaja, tad iedzīvotajiem pašiem vajadzētu sekot līdzi, lai:

1. ne tikai dzīvokļu īpašumos, bet arī kapņu telpas, pagrabos tiktu lietoti visefektīvakie apgaismes ķermeņi, kas izvēlēti atkarība no telpas lietošanas mērķa un biežuma (svarīgi ir ne tikai izvēlēties apgaismi piemērota krasa, bet arī apgaismojumam labvēlīgas krasas);

2. pēc iespējas vairak tiktu izmantots dabiskais apgaismojums, arī regulari mazgati logi, jo tadējadi tie aiztur zinamu gaismas daudzumu;

3. tiktu izslēgti visi gaismas avoti, ka izmantošana attiecīgaja brīdī nav nepieciešama;

4. tiktu izslēgta visa sadzīves tehnika, kura netiek izmantota, bet taja paša laika patērē elektroenerģiju, piem., televizors, mūzikas centrs, ja cilvēki atrodas citas telpas u.tml.;

5. tiktu veikta attiecīga apgaismes apkope, tīrīti gaismas avoti, nomainīti bojati gaismas avoti, elektrovadi, ja tas nepieciešams.

Enerģijas ietaupījumus dod arī sensoru uzstadīšana telpas, kuri dod signalu elektroapgaismes samazinašanai līdz ar dienas gaismas iestašanos, ka arī gaismas slēdži ar regulējamu gaismas spilgtumu u.tml. Protams, nomainot veco elektrotehniku, kas ar laiku vienmēr nolietojas, pret jaunaku, arī iespējams ieekonomēt elektroenerģijas patēriņu un, līdz ar to, arī maksu par patērēto elektroenerģiju.

 

4.3.1. Energopatērētaja programmas ekonomiskais pamatojums

Ta ka dzīvojamas majas kapņu telpas nomainīt spuldzes pret energoekonimskam nebūtu vēlams, tieši to izmaksu dēļ, ka arī, nav zinams, vai šīs spuldzes drīz nenaktos skrūvēt atkartoti, tad aprēķinasim, kadas būtu izmaksas, ja kada dzīvokļu īpašuma nomainītu desmit 60W kvēlspuldzes pret 15W*10 luminiscences spuldzēm.

4.1.tabula ir aprēķinats, kadas būtu izmaksas, ja šīs 10 spuldzes nomainītu pret energoekonomiskajam.

4.1. tabula

Luminiscences spuldžu nomaiņas izmaksas

Spuldze

Skaits (gab)

Jauda (W)

Darbības laiks (h/dnn)

Patērētas kWh/dnn

Izmaksas mēnesī (Ls)

Izmaksas gada (Ls)

Luminiscences spuldze

10

15

4

0,6

0,94

11,28

Kvēlspuldze 60 W

10

60

4

1,6

2,50

30,00

            Ieekonomēsim gada uz elektroenerģiju:

2,50Ls – 0,94Ls = 1,56Ls (ieekonomēsim mēnesī)

1,56Ls * 12 = 18,72Ls (ieekonomēsim gada)

10 spuldzes * 2,70 Ls = 27 Ls - spuldžu nomaiņas izmaksas

27 Ls / 1,56 Ls = 17,3Ls/ mēn – jauno spuldžu atmaksašanas laiks

Iespējams, sakotnēji jauno energoekonomisko spuldžu nomaiņas rezultata ietaupījumi nebūs redzami, jo spuldžu atmaksašanas laiks ir mazliet ilgaks ka vienu gadu, bet zinot, ka luminiscences spuldzes kalpošanas laiks ir 4-8 reizes lielaks neka parastajam spuldzēm, ietaupījumi būs acīmredzami nakamajos gados.

Vēl arī būtiskus energopatēriņa samazinajumus iespējams varētu iegūt, izmantojot jaunakas, modernakas tehnoloģijas, bet ta ka to atmaksašanas laiks varētu būt lielaks par to ekspluatacijas laiku, būtiski apsvērt visus plusus un mīnusus pirms mainīt majas esošas elektroiekartas. Protams, izņemot gadījumus, kad šīs elektroiekartas savu ir nokalpojušas un patērē ļoti daudz elektroenerģijas.

4.4. Siltumenerģijas patēriņa samazinašanas pasakumi

Mūsu apsekotajai dzīvojamajai ēkai ir nepieciešami daudzi apkures sistēmas uzlabojumi, kaut arī ir uzsakta apkures sistēmu uzlabojumu darbība, tomēr ne visam pietiek līdzekļu. Šie būtu tie pasakumi, kuri mūsuprat būtu nepieciešami uzlabot:

- Janomaina viencaurules sistēmas pret divcauruļu sistēmu. Šis pasakums realizējams, lai iedzīvotajiem būtu iespēja veikt siltumenerģijas patēriņa regulēšanu dzīvokļos;

- Regulari japarbauda un, ja tas nepieciešams, jabalansē stavvadi. Tas javeic, ja starp dzīvokļiem ir krasas telpu gaisa temperatūras starpības;

- Varētu uzstadīt termoregulēšanas varstus, ja tas nav izdarīts, kas dod iespēju regulēt katram sildķermenim atsevišķi padoto siltumenerģijas daudzumu;

- Ja samazinatu un kontrolētu apkuri kapņu telpas, samazinatos visas ēkas siltumenerģijas patēriņš;

- Jaatbrīvo aizklatie radiatori, kas nodrošinatu telpas apmierinošu gaisa temperatūru;

- Bojato apkures sildķermeņi janomaina vai jaremontē. Tiek uzlabotu siltumenerģijas atdevi no sildķermeņa uz telpu.

Siltinatas ēkas sienas nedos siltumenerģijas ietaupījumu, ja ēka netiks veiktas siltumenerģijas padeves kontrole un apkures sistēmas balansēšana.

Ka jau iepriekš tikam minējušas, ka nepietiek līdzekļu visai sistēmas uzlabošanai, bet palēnam tas tiks izdarīts un sakartots. Un palēnam izpildot punktu pēc punkta jutīsim, ka ēkas siltuma zudumi būs samazinajušies un būs lielaks komforts.

SECINAJUMI

1. Ta ka elektroenerģijas, siltuma enerģijas, ūdens (gan silta, gan auksta) patēriņa maksajuma tarifiem ir tendence pieaugt, būtu ieteicams katra maja, kur tas nav paveikts, iziet energoauditu un veikt energoefektivitates pasakumus, lai varētu ietaupīt līdzekļus, nevis, piem., dzīvokļos individuali atslēdzoties no centralas apkures un izveidojot individualo apkuri vai „zogot” ūdeni, tadejadi, radot papildus zaudējumus saviem kaimiņiem, bet kopēji sadarbojoties, iegūt optimalako visiem izdevīgako rezultatu;

2. Acīmredzams, ka daudzi dzīvojamo maju iedzīvotaji, maksatnespējas dēļ no iepriekšēja secinajuma izvirzīta priekšlikuma atteiksies, bet ta ka valsts nakamaja 2009. gada ir gatava finansiali atbalstīt energoaudita veikšanu pat lielaka mēra ka šogad, uzskatam, ka jebkurai dzīvojamai daudzstavu majai vajadzētu to izdarīt, domajot jau par nakamajiem gadiem, kad varētu sakties ekonomiska augšupslīde un situacija ne tikai valstī, bet arī tas iedzīvotajiem uzlaboties. Tas ļoti palīdzētu arī nakotnē novērtēt majas tehnisko stavokli un veicamo uzlabošanas pasakumu nepieciešamības pakapi;

3. Rakstot šo kursa darbu, nacas saskarties ar daudzam grūtībam, no kuram būtiskaka bija fakts, ka darbu rakstījam 4 cilvēki ar dažadu atdevi un motivaciju. Ta ka visas no mums strada, dienu skaits, kad vienlaicīgi sazinaties vai tikties bija ļoti ierobežots, kas ļoti novilcinaja un paildzinaja darba tapšanas procesu.

4. Ēkas izvēle nebija piemērota, jo sakotnēji bijam izvēlējušas dzīvojamo maju Rīga, bet ta ka maja bija ļoti veca un nesakartota, tas apsaimniekotajs varēja mums piedavat ļoti ierobežotu datu daudzumu, ko apstradat un analizēt, tadējadi lielaka daļa informacijas būtu jaizdoma no neka. Attiecīgi izvēlējamies dzīvojamo maju Limbažos, kur dzīvo viena no šī darba autorēm, līdz ar to, arī izvēlētas dzīvojamas majas apsaimniekotajs bija daudz atsaucīgaks un iegūta informacija pilnvērtīgaka.

5. Gala rezultats atspēkoja visas radušas grūtības, jo ieguvam ļoti daudz interesantas un noderīgas informacijas, tadējadi, papildinot savas zinašanas, kas noderēs turpmak ne tikai dzīvē, bet arī profesionalaja darbība.

6. Energoefektivitates pasakumu veikšana rada ekonomisko izdevīgumu, taču tie prasa finansialu ieguldījumu un zinašanas un rezultats diemžēl nav redzams uzreiz, tapēc labak konsultēties ar specialistiem, kam ir nepieciešamas zinašanas attiecīgajas jomas, instrumenti un mērierīces.

IZMANTOTA LITERATŪRA

1.      Autoru kolektīvs. Siltuma un elektrības taupīšana majoklī. – Rīga: Starptautiska Finansu Korporacija, Pasaules Vides fonds, Eiropas Komisija, Majokļu aģentūra, 2003. – 91 lpp.

2.      Borodiņecs, Anatolijs. Dzīvojamo ēku energoefektivitates novērtēšana. – Rīga: RTU izdevniecība, 2007. – 21 lpp.

3.      Energoserviss. Energoefektivitate 1. gramata / D. Blumberga, M.Blumberga. – Rīga: RTU izdevniecība, 2004. – 127 lpp.

4.      Elektroapgades sistēmu optimizacija / J. Gerhards, A. Mahņitko. – Rīga: RTU izdevniecība, 2007. – 149 lpp.

5.      Elektroenerģijas tarifi [Elektroniskais resurss] // A/S „Latvenergo”. – Resurss aprakstīts 2008. gada 20. februarī - http://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,57217&_dad=portal&_schema=PORTAL

6.      Ēku apkure un ventilacija I daļa / P. Akmens, A. Krēsliņš. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. – 166 lpp.

7.      Iekšējas kanalizacijas sistēmas [Elektroniskais resurss] // Siltuma, gazes un ūdens tehnoloģijas. – Resurss aprakstīts 2008. gada 21.jūlija - http://www.sguut.com/2008/10/ieksejas-kanalizacijas-sistemas/

8.      Latvijas energoaudita rokasgramata / Latvijas energoefektivitates fonds. – Rīga: Danijas tehnoloģiskais institūts, 2000. – 287 lpp.

9.      Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-03 “Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilacija” [Elektroniskais resurss] // „Latvijas Vēstneša” tiesību aktu vortals. – Resurss aprakstīts 2003. gada 23. septembrī - http://www.likumi.lv/doc.php?id=79290

10.  Samazinats ūdens patēriņš [Elektroniskais resurss] // Zaļa būvniecība. – Resurss aprakstīts 2008. gada 22. septembrī - http://www.zalasmajas.lv/zala-buvnieciba/galvenie-principi/%20-%2029k

11.  Saules radiacijas ietekme [Elektroniskais resurss] // Resurss aprakstīts 2008. gada 29. jūnija – http://lv.lv.allconstructions.com

12.  Siltuma zuduma noteikšana [Elektroniskais resurss] // Resurs aprakstīts 2008. gada 15. augusta – http://www.jauda.com/html/index.html

13.  Ūdensapgade un kanalizacija / V. Lediņš – Rīga: RTU, 2007. – 209 lpp.

14.  Ventilacijas sistēmas ar siltuma rekuperaciju [Elektroniskais resurss] // Arhitektūras un celtniecības aģentūra. – Resurss aprakstīts 2008. gada 27. augusta - http://lv.lv.allconstructions.com/portal/block/59/article/1024

15.   Žurnals „Vides vēstis”, „Spaini vistīraka ūdens noliec” / M.Eglītis. – Nr. 10 (73) 2004

16.   Kadu risinajumu izvēlēties dzīvojamo telpu ventilacijai? [Elektroniskais resurss] // Resurss aprakstīts 2008. gada janvarī - http://www.abc.lv/?article=ventilacija_lb








Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 4464
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2019 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site