Kursa darbs macîbu priekšmeta - „Namu inženierkomunikacijas”

Rîgas Tehniska universitate

Inženierekonomikas fakultate

Bûvuzòçmçjdarbîbas un nekustama îpašuma ekonomikas un vadîšanas katedra

Kursa darbs macîbu priekšmeta

„Namu inženierkomunikacijas”

KOPSAVILKUMS

Kursa darba mçríis ir izanalizçt kadas konkrçtas çkas inženierkomunikaciju stavokli un to energoefektivitati, rezultata veicot pçtîjumu un izstradajot priekšlikumus šo sistçmu stavokïa uzlabošanai.

Lai sasniegtu kursa darba izvirzîto mçríi, tika veikta çkas vizuala apsekošana, analizçti visi pieejamie dati par çkas patreizçjo stavokli, tika analizçta telpu noslodze, siltumenerìijas, elektroenerìijas un auksta ûdens sistçmas, apkures sistçma, ventilacijas sistçma un kanalizacijas sistçma, ka arî to darbîbas un patçriòš. Lai gûtu dziïaku priekšstatu par apkures sistçmas darbîbu, kursa darba izstrades gaita papildus tika apmeklçts SIA „Limbažu siltums”.

Kursa darba izpildei izvçlçjamies piecstavîgu dzîvojamo maju, kas atrodas Limbažos, Jauna iela 9a. Kopuma çka sastav no 4 korpusiem. Tai ir 8 ieejas, 4 ieejas no pagalma puses un 4 ieejas no ielas puses. Pavisam çka atrodas 56 dzîvokïu îpašumi. Tie visi ir apdzîvoti.

Dzîvojama çka ir pieslçgta centralajai apkurei, elektroapgadei, auksta un karsta ûdens apgadei, ka arî kanalizacijai. Tieši tada veida vairums pilsçtas iedzîvotaji tiek nodrošinati ar ûdeni, elektrîbu un siltumu.

Çka uzstadîts individualais siltummezgls ar neatkarîgo pieslçguma shçmu. Apkures sistçmas un ûdensapgades sistçmas maìistralie vadi ir izvietoti çkas pagraba un to siltumizolacija ir apmierinoša stavoklî. Çkai padotais siltumenerìijas daudzums ir atkarîgs no ara gaisa temperatûras, kas tiek noteikta ar temperatûras sensora palîdzîbu, kas novietots uz çkas ziemeïu sienas. Siltummezgla tiek regulçts çkai padotais siltumenerìijas daudzums. Siltummezgls pievienots pilsçtas apkures tîkliem SIA „Limbažu siltums” - ta saucamo katlumajai, kas atrodas no dzîvojamas majas 3km attaluma.

Visa çka darbojas dabiska ventilacijas sistçma, kas darbojas bez elektroaparatu (ventilatoru, elektrodzinçju) lîdzdalîbas dabisku faktoru iespaida. Mehaniska ventilacijas sistçma, kas var bût ka pieplûdes vai nosûces ventilacijas sistçmas, çka netiek izmantota.

Ûdens tiek òemts no ûdenskratuves un ar pirma pacçluma sûkòu stacijas palîdzîbu tiek padots uz attîrîšanas ietaisçm. Sadzîves kanalizacijas sistçma, kas vajadzîga notekûdeòu novadîšanai no sanitarajiem ierîcçm – vannam, dušam u.c., sastav no notekûdeòu uztvçrçjiem (tualetes podi, izlietnes, dušas vai vannas) un cauruïvadu tîkla (novadcaurulçm, stavvadiem, kolektoriem, izlaide).

Elektriskas ietaises spriegums çka ir 380/220V. Sadales telpa ir divas kontroluzskaites sadales, kuras ir pieslçgtas esošai maìistralo lîniju sadalei. Dzîvokïos ir uzstadîtas zemapmetuma grupu sadales, kas ir komplektçtas saskaòa ar montažas shçmam.

Apskatot un apkopojot visu informaciju, kas tika izklastîta kursa darba, tika veikti dažadi aprçíini, ka arî izstradati priekšlikumi enerìijas, ûdens un siltuma patçriòa samazinašanas iespçjam, kas apskatami kursa darba ceturtaja sadaïa.

1. OBJEKTA VISPARÇJA INFORMACIJA

Piecstavu dzîvojama maja atrodas Limbažos, Jauna iela 9a (skat. 1.1. att.), kura tika nodota ekspluatacija 1989. gada. Çka jau sakotnçji celta ka dzîvojama maja un vçl joprojam ir pilnîba apdzîvota. Çkas kopçja lietderîga platîba ir 2955m², tik pat liela ir arî çkas apkurinama platîba. Tas apkartnç atrodas nakts klubs/kafejnîca „Tonuss”, çka, kura atrodas gan advokatu birojs, zemes dienests, dzimtsarakstu nodaïa, kafejnîca.

Çka ir pieslçgta centralajai apkurei, elektroapgadei, auksta un silta ûdens apgadei un kanalizacijai. Lielai daïai dzîvojamas majas iemîtnieku dzîvokïu îpašumos ir uzstadîti boileri. Çkai ir gazes padeve. Dzîvojamas majas apsaimniekotajs ir SIA „Namsaimnieks”, kas apsaimnieko çku un inženierkomunikacijas. Katru mçnesi inženierkomunikaciju radîtajus noraksta dzîvokïu îpašnieku pilnvarota parvaldniece Gaïina Cepurniece, ka arî skatas, lai visas iekartas darbotos. Ja nepieciešama uzlabošana, tad nama parvaldniece sazinas ar SIA „Namsaimnieks” inženieri Ginteru, kas atbild arî par dzîvojamas majas Jauna iela 9a, Limbažos namu inženierkomunikacijam. Çkai 2004. gada tika veikta daïçja renovacija, kas uz laiku partraukta finansialu lîdzekïu trûkuma dçï.

1.1. att. Çkas renovçta daïa Jauna iela 9a, Limbažos

2. ATSKAITES PAMATINFORMACIJA

2.1. Atskaites joma un mçríi

Atskaitç tiks aprakstîta dzîvojamas çkas patreizçja situacija, tas inženierkomunikaciju stavoklis. Apskatîsim siltumenerìijas, elektroenerìijas un auksta ûdens patçriòu, analizçsim to, aprakstîsim telpu noslodzi un siltumapgades sistçmu, kas ietver siltuma avotu un siltuma mezglu, apkures sistçmu, ventilacijas sistçmu, ûdens apgades un kanalizacijas sistçmu, ka arî elektroapgades sistçmu un çkas energovadîbu. Kursa darba mçríis ir izstradat priekšlikumus šo sistçmu stavokïa uzlabošanai dzîvojama çka Jauna iela 9a, Limbažos.

2.2. Çkas apsekošanas metodikas apraksts

Çkas apsekošana pirmo reizi tika veikta 08.11.2008, piedaloties namu parvaldniecei Gaïinai Cepurniecei. Tika apsekota pati dzîvojama maja, pagrabs, kura atrodas ûdens caurules, siltuma mezgls, mansards un, protams, kapòu telpas. Pçc nama apsekošanas, apmeklçjam SIA „Namsaimnieks”, kur ieguvam datus par çkas sistçmu enerìijas patçriòu un guvam ieskatu çkas konstruktîvaja uzbûvç, inženierkomunikaciju izvietojuma. Ta ka ne visu vizualo materialu varçja iegût pirmaja çkas apsekošanas reizç, ta tika apmeklçta vçlreiz un šoreiz, pateicoties, atsaucîgiem majas iedzîvotajiem, tika iegûts vizualais materials arî çkas iekšçjam komunikacijam.

Ta ka apsekota çka Jauna iela 9a, Limbažos ir dzîvojama maja, lîdz ar to, aprçíinos bija grûti noteikt cilvçku skaitu, kuri dienas laika parasti uzturas šajas telpas. Tapçc aprçíinu rezultati enerìijas patçriòiem, ka arî gaisa patçriòam u. tml. lietam ir aptuveni, jo nepieciešams zinat ne tikai, cik cilvçki ir uzturçjušies šajas telpas, bet arî cik ilgu laika posmu parasti uzturas.

Lai varçtu veikt pilnîgu optimizaciju çkas inženierkomunikaciju darbîbai, bûtu janoskaidro visi siltuma zudumi, ne tikai caur logiem, sienam un ventilaciju, bet arî caur norobežojošam konstrukcijam, caur durvîm, ka arî ûdens zudumi, skaitîtaju stavoklis utt. Ta ka veicot objekta apsekošanu, tik pilnîgu informaciju saòemt nebija iespçjams, tad arî visi aprçíini, kas tika veikti, tika balstîti uz aptuveniem pieòçmumiem.

3. ESOŠAS SITUACIJAS NOVÇRTÇJUMS

3.1. Enerìijas patçriòš

Enerìijas patçriòš šaja darba tika apskatîts no trîs aspektiem – siltumenerìijas patçriòš, elektroenerìijas patçriòš un auksta ûdens patçriòš. Çkas apsekošanas brîdî daudzi dati par enerìijas patçriòu tieši par 2008. gadu nebija pieejami, jo 2008. gads vçl nav beidzies, tieši šî iemesla dçï daži radîtaji ir pieejami tikai par 2007. gadu.

Ka redzams 3.1. tab., tad siltumenerìijas patçriòš katru gadu aizvien samazinas, aplûkojot tabulu varam redzçt, ka 2004. gada siltumenerìijas patçriòš sastadîja 352 MWh, 2005. gada –349 MWh, 2006. gada – 346 MWh, bet jau 2007. gada – 317 MWh, bet jau 2008. gada tas sastadîja 306 MWh. Aplûkojot arî siltumenerìijas patçriòu uz vienu kvadratmetru, varam secinat, ka arî šîm radîtajam piemît tendence, kaut arî minimala, katru gadu samazinaties.

Kas attiecas uz elektroenerìijas patçriòu, tad 3.1. tab. ir redzams, ka sakot ar 2004. gadu tas katru gadu bija pieaudzis, bet 2008. gada tas samazinajies par 8.69 MWh. Iespçjams, tas ir saistîts ar ekonomiskas krîzes iestašanos Latvijas valstî un citas valstîs 2008. gada. Majas iedzîvotaji sakuši vairak sekot lîdzi enerìijas patçriòam dzîvokïos, netçrçt elektroenerìiju, kad tas nav nepieciešams. 2004. gada elektroenerìijas patçriòš sastadîja 214.87 MWh, 2005. gada – 214.27 MWh, 2006. gada – 217.51 MWh, 2007. gada – 223.54 MWh, bet 2008. gada elektroenerìijas patçriòš samazinajas lîdz 214.85 MWh. Elektroenerìijas patçriòš uz m² arî šogad ir samazinajies. 2004. gada tas sastadîja 72.7 kWh/m², 2005. gada – 72.5 kWh/m², 2006. gada – 73.6 kWh/m², 2007. gada – 75.6 kWh/m², un 2008. gada tas ir– 72.7 kWh/m², kas ir par 2.9 kWh/m² mazak salîdzinot ar iepriekšçjo gadu.

3.1. tabula

Enerìijas patçriòš dzîvojama maja Jauna iela 9a, Limbažos

Auksta ûdens patçriòš, tapat ka elektroenerìijas patçriòš šogad ir manami samazinajies. Ja vçl 2007. gada auksta ûdens patçriòš sastadîja 8279 m³/gada, tad 2008. gada tas jau sastadîja 5257 m³. Auksta ûdens patçriòš samazinajas par 3022 m³. Ja pievçrst uzmanîbu patçrçtajam ûdenim uz vienu cilvçku, tad 2004. gada tie bija 42.8 m³, 2005. gada – 74.4 m³, 2006. gada – 46.8 m³, 2007. gada – 73.9 m³, bet jau 2008. gada auksta ûdens patçriòš samazinajas lîdz 46.9 m³, tas saistîts ar 2008. gada ekonomisko krîzi, straujo cenu kapumu par auksta ûdens 1 m³. Ja pievçršam uzmanîbu tam, ka 2004. un 2006.gada auksta ûdens patçriòš ir salîdzinoši mazaks par 2005. un 2006.gadu, to iespçjams pamatot, ar faktu, ka ne vienmçr visi dzîvokïu îpašumi ir pilnîba apdzîvoti.

Dzîvokïu îpašnieku pilnvarota parvaldniece Gaïina Cepurniece informçja, ka datu uzskaiti pilda pati, katra mçneša beigu datumos noòemot radîtajus siltuma enerìijai, elektroenerìijai un ûdenim. Ja nepieciešamas inženierkomunikaciju parbaudes kadu radušos problçmu gadîjuma, tad namu parvaldniece sazinas ar SIA „Namsaimnieks” inženieri Ginteru, kurš veic inženierkomunikaciju apsekošanu un attiecîgi rîkojas.

Pašlaik A/S „Latvenergo” elektroenerìijas tarifs ir 0,071 Ls par kWh [5], A/S „Limbažu siltums” novembrî ir noteicis 44,89 Ls/MWh (kas kopa ar PVN 18% veido 52,97 Ls/MWh), ûdensapgades pakalpojumu maksa sastada 0,38 Ls par 1 m³, kanalizacijas pakalpojumi maksa 0,68 Ls par 1 m³, tatad kopa abi SIA „Limbažu ûdens” pakalpojumi sastada 1,06 Ls par 1 m³.

3.1.1. Siltumenerìijas patçriòš

Çka ir pieslçgta centralajai apkurei, ko apkalpo A/S „Limbažu siltums”.

3.1. att. Siltumenerìijas patçriòa izmaiòas pa gadiem

3.1. attçla varam redzçt, ka 2004. gada ir bijis vislielakais siltumenerìijas patçriòš, kas sastadîja 352 MWh. Bet 2008. gada enerìijas patçriòš samazinajies jau lîdz 306 MWh, kas nozîmç, ka sakot ar 2004. gadu siltumenerìijas patçriòš samazinajies par 46 MWh, kas ir gandrîz 15 %.

3.2. att. Siltumenerìijas patçriòš pa mçnešiem, MWh

3.2. tabula

Siltumenerìijas patçriòš, MWh

Aplûkojot tabulas un 3.1 att. datus var redzçt, ka sakot ar 2007. gadu siltumenerìijas patçriòš krietni samazinajies. To var izskaidrot ar to, ka çka tika siltinata un, lîdz ar to, enerìijas patçriòš kïuvis mazaks. Ta rezultata jau 2007. gada patçrçta siltumenerìija krietni samazinajas un sastadîja 317 MWh gada. Bet jau 2008. gada patçrçtas siltumenerìijas daudzums samazinajas lîdz 306 MWh gada, tas ir par 11 MWh mazak neka iepriekšçja 2007. gada.

Ka redzams 3.2. att., vasaras mçnešos – maija, jûnija, jûlija, augusta un septembrî siltumenerìijas patçriòš nav vispar, jo siltumenerìija tiek patçrçta tikai karsta ûdens sildîšanai, bet netiek patçrçta çkas apkurei. Visaugstakie siltumenerìijas patçriòa radîtaji ir janvara un februara mçnešos. Tas viss ir izskaidrojams ar laika apstakïu ietekmi, jo aukstaks laiks, jo vairak siltumenerìijas tiek tçrçts. Konkrçtus skaitïus var aplûkot 3.2. tab.

3.1.2. Elektroenerìijas patçriòš

Laika perioda no 2004. gada lîdz 2007. gadam elektroenerìijas patçriòš ir pieaudzis, bet manami samazinajies 2008 gada. To var izskaidrot ar ekonomisko situaciju valstî, un ne tikai ar elektroenerìijas cenu pieaugumu. Radušos ekonomisko grûtîbu rezultata daudzi cilvçki ir spiesti ekonomçt uz visu, kas vien iespçjams. Tas acîmredzami ietekmçjis arî elektroenerìijas patçriòu, 2004. gada elektroenerìijas patçriòš bija 214.87 MWh, 2005. gada - 214.27 MWh, 2006.g. – 217.51 MWh, 2007.g. – 223.54 MWh, bet 2008. gada jau atkal 214.85 MWh. Tatad iepriekšçjos 4 gados elektroenerìijas patçriòš ir pieaudzis par 9,27 MWh, bet salîdzinot ar 2008. gadu tas samazinajies par 8.69 MWh. Ka jau tika minçts elektroenerìijas patçriòa kritumu var izskaidrot ar to, ka dzîvojamas majas iedzîvotaji sakuši vairak sekot lîdzi enerìijas patçriòam dzîvokïos, netçrçt elektroenerìiju, kad tas nav nepieciešams, lai spçtu nomaksat visus rçíinus.

3.3. att. ir grafiski attçlots elektroenerìijas patçriòš pa gadiem. Grafika uzskatami var redzçt strauju elektroenerìijas patçriòa kritumu salîdzinot ar 2006. un 2007. gadu.

3.3. att. Elektroenerìijas izmaiòas pa gadiem

3.3. tab. ir redzami elektroenerìijas patçriòa radîtaji pa mçnešiem sakot ar 2004. gadu. Ka var redzçt vasaras mçnešos elektroenerìijas patçriòš ir mazaks salîdzinajuma ar parçjiem mçnešiem. Tas ir tapçc, ka vasaras mçnešos saules gaismu mçs varam novçrot vidçji lîdz vçlam vakaram un cilvçkiem nav vajadzîgs lietot elektroenerìiju telpu apgaismojumam. Visvairak elektroenerìija tiek patçrçta ziemas mçnešos (decembris, janvaris, februaris), kad saules gaisma ir retums un cilvçkiem ir nepieciešama elektroenerìija, arî dienas gaisma nedod pietiekamu apgaismojumu.

3.3. tabula

Elektroenerìijas izmaiòas pa mçnešiem, MWh

Pateretas elektroenergijas attieciba dzivoklos un koplietosanas telpas.

1. Patereta elektroenergija dzivoklos-72%
2. Patereta elektroenergija koplietosanas telpas- 28%

3.3.1. tabula

3.3.1. tabula tiek noradita elekrtoenergija kopa gan par majas dzivokliem, gan koptelpam. Elektroenergija tiek tereta visos majas dzivoklos, ka ari koplietosanas telpas. Elektroenergiju tere dzivoklu iemitnieki, kuri katrs atseviski maksa par sava dzivokla patereto elektroenergiju. Savukart par koplietosanas telpas patereto elektroenergiju atbild nama parvaldniece. Dzivoklos elektroenergija tiek patereta krietni vairak neka koplietosanas telpas, jo dzivoklos ir daudz dazadu iekartu, juras patere elektroenergiju.

3.4. att. Elektroenerìijas patçriòš pa mçnešiem

Dzîvojamai çkai elektroenerìiju piegada A/S „Latvenergo” - lielakais elektroenerìijas piegadatajs Latvija, kas vairak ka 50 % savas produkcijas saražo Gaujas hidroelektrostacija.

3.1.3. Auksta ûdens patçriòš

Aplûkojot 3.5. attçlu varam redzçt, ka auksta ûdens patçriòš katru gadu svarstas. To var izskaidrot gan ar klimatiskiem apstakïiem, to izmaiòam, gan ar inflaciju, gan ar ekonomisko situaciju valstî. It îpaši mçs varam novçrot auksta ûdens patçriòa samazinajumu 2008. gada, jo iestajas ekonomiska krîze, kas spilgti ietekmç iedzîvotaju ekonomçt spçju, arî auksta ûdens cenas atri ceïas un iedzîvotajiem nekas cits neatliek, ka sakt ekonomçt. Jo krîzes dçï darba algas samazinas, bet cenas aug. 2004. gada auksta ûdens patçriòš sastadîja 4798 m³/gada, 2005. gada -8336 m³/gada, 2006. gada -5242 m³/gada, 2007. gada -8279 m³/gada, bet jau 2008. gada - 5257 m³/gada.

Ûdens patçriòš salîdzinot ar iepriekšçjo 2007. gadu kritas par 3022 m³/gada, tas ir apmçram par 57%.

3.5. att. Auksta ûdens izmaiòas pa gadiem

Tabula var redzçt auksta ûdens patçriòu pa mçnešiem sakot ar 2004. gadu. Pçc tabulas datiem var redzçt, ka auksta ûdens patçriòš ievçrojami pieaug vasaras mçnešos. To var izskaidrot ar to, ka, atnakot vasarai, cilvçkiem gribas atvçsinaties un tie vairak lieto auksto ûdeni dzeršanai, savam personîgajam vajadzîbam, ka arî saimnieciskajam vajadzîbam. Aplûkojot 3.6. att. var skaidrak redzçt, kad auksta ûdens patçriòš pieaug un kad samazinas.

3.4. tabula

Auksta ûdens patçriòš pa mçnešiem, m³

3.6. att. Auksta ûdens patçriòš pa mçnešiem

Çkai ir centrala ûdens piegade. Tieši tada veida pilsçtas iedzîvotaji tiek nodrošinati ar ûdeni.

3.2. Telpu noslodze

Kopuma çka sastav no 4 korpusiem. Tai ir 8 ieejas, 4 ieejas no pagalma puses un 4 ieejas no ielas puses. Pavisam çka atrodas 56 dzîvokïu îpašumi. Tie visi ir apdzîvoti.

Ta ka çka ir dzîvojama maja, precîzi nevaram noteikt, cik cilvçki taja uzturas dienas un nakts laika, bet domajams, ka telpu noslodze nav parak liela, jo darba dienas cilvçki lielakoties strada no pulksten 8:00-18:00, bçrni atrodas skola vai bçrnudarzos un studenti ir aizbraukusi uz savam augstskolam. Sestdienas, svçtdienas un svçtku dienas telpu noslodze varçtu bût lielaka. Tas iespçjams, jo minçtie studenti atbrauc majas, ierodas ciemiòi u.tml. Tomçr ir cilvçki, kas šo noslodzi lîdzsvaro, braucot ciemos un, lîdz ar to, telpas atstajot tukšas.

Tatad varam secinat to, ka parsvara telpu noslodze ir lielaka darba dienas pçc pulksten 18:00 un brîvdienas.

3.3. Siltumapgades sistçma

3.3.1. Siltuma avots un siltuma mezgls.

Çkas siltuma avots ir siltummezgls. Siltummezgla tiek regulçts çkai padotais siltumenerìijas daudzums. Siltummezgls pievienots pilsçtas apkures tîkliem SIA „Limbažu siltums” - ta saucamo katlumaju, kas atrodas no dzîvojamas majas 3km attaluma Jaunatnes iela 6, siltumnesçjs ir karstais ûdens ar parametriem 50 –70sC, bet ja ara gaisa temperatûra pazeminas zem -7sC, tad temperatûras grafiks tiek paaugstinats lîdz maksimalajiem 85sC. No katlumajas lîdz dzîvojamai çkai stiepjas divas caurules, karsta ûdens caurule, kura ir cinkota caurule un apkures caurule, kura ir metala caurule, cauruïu diametrs ir no 15-50m.

3.7. att. Çkas siltumapgades sistçmas principiala shçma

Katlumaja atrodas sadedzinašanas iekartas ar kop jo jaudu 5,86 MW – katla DANSTOKER VVS6 ( jauda 4.0 MW, kurinamais - skaidas, š elda, katla lietder bas koeficients - 75%, darba stundu ilgums 8760 stundas gada ) un katla PK - 1,6 (jauda 1,86 MW, darba stundu ilgums 1,6 480 stundas gada, kurinamais – d ze degviela, katla lietder bas koeficients - 90%. Dîzeïdegvielas cisternas darba stundu ilgums 8760 stundas gada.). Katlumajas d men vai d mkanala ir ier kota speciala vieta emisijas m r šanai, ta uzrada sadedzinašanas iekartas slodzi m r šanas br d , v ja stiprumu un virzienu m r jumu vietas.

3.5. tabula

Siltummezgla (skat. 3.8 att.) ir uzstadîts firmas „Danfoss” karsta ûdens regulçšanas varsts ar izpildmehanismu un siltummainis (skat. 3.11. att.) - nodrošina pastavîgu nepieciešamo karsta ûdens temperatûru, apkures regulçšanas varsts ar izpildmehanismu un siltummainis (skat. 3.11. att.) - nodrošina kvalitatîvu apkuri atbilstoši temperatûras grafikam un argaisa temperatûras devçjam vadîbas pults (skat. 3.9. att.) - regulç karsta ûdens sagatavošanu un apkuri atbilstoši ievadîtai programmai, òemot vçra temperatûras devçju radîtajus. Spiediena starpîbas regulators (skat. 3.11. att.) - nodrošina pastavîgu spiedienu individuala siltuma punkta primara pusç, paaugstinot siltumapgades kvalitati un paildzinot siltumiekartu darbîbas mûžu.

Izplešanas trauks (skat. 3.10. att.) - nodrošina çkas apkures sistçmas aizpildîšanu pie siltumnesçja temperatûras izmaiòam. Firmas „Wilo” Karsta ûdens un apkures sûkòi nodrošina ûdens plûsmas cirkulaciju attiecîgi karsta ûdens un apkures sistçmas. Ir arî nepieciešamie filtri. Çkai padotais siltumenerìijas daudzums ir atkarîgs no ara gaisa temperatûras, kas tiek noteikta ar temperatûras sensora, kas novietots uz çkas ziemeïu sienas, palîdzîbu. Çkas uz dienvidiem vçrsta gala siena siltinata ar akmens vati (0,1m), kas parklata ar Rannila profilçto loksni. Çkas dienvidu fasade un austrumu gala siena 2007. gada beigas siltinata ar polistirola paneïiem (0,1m). Çkas nosiltinata fasade nedos siltumenerìijas ietaupîjumu, ja netiks veikta siltumenerìijas padeves regulçšana. Nesiltinato çkas arsienu termiska pretestîba neatbilst LR bûvnormatîvu LBN 002-01 prasîbam. Kapòu telpu arsienas vietam bojatas, nodrupuši íieìeïi. Paneïu šuves blîvçtas. Balkonu starpsienas apmierinoša stavoklî.

 

3.8. att. Çkas siltummezgls 3.9. att. Vadîbas pults

 

3.10. att. Izplešanas trauks 3.11. att. Regulçšanas varsts

Çkas jumts ir savienotais un ta neesošas konstrukcijas ir apmierinoša stavoklî. Jumta segumam izmantots ruberoîds. Tas ir nesen nomainîts un laba stavoklî. Ûdens novadîšanas elementi apmierinoša stavoklî. Izeja uz jumta tiek turçta aizvçrta. Bçniòu parsegumam izmantoti doba dzelzsbetona paneïi. Bçniòu siltumizolacijai tiek izmantots fibrolîts (0,14m), kas parklats ar asfaltu (0,02m). Bçniòu parseguma termiska pretestîba neatbilst LR bûvnormatîvu LBN 002-01 prasîbam. Pagraba parsegumam izmantoti dobie dzelzsbetona paneïi. Aprçíinos pieòemts, ka pagraba parsegums siltinats ar planu keramzîta slani. Temperatûras mçrîjumi pirmaja stava liecina, ka pagraba parseguma termiska pretestîba neatbilst LR bûvnormatîvu LBN 002-01 prasîbam. Pagrabam logi un durvis novecojuši un tos nav iespçjami blîvi aizvçrt. Caurbrauktuves parsegumam izmantoti doba dzelzsbetona paneïi (0,22m). Aprçíinos pieòemts, ka caurbrauktuves parsegums siltinats ar planu keramzîta slani.

3.3.2. Apkures sistçma

Çka uzstadîts individualais siltummezgls ar neatkarîgo pieslçguma shçmu. Apkures sistçmas un karsta ûdensapgades sistçmas maìistralie vadi ir izvietoti çkas pagraba un to siltumizolacija ir apmierinoša stavoklî. Individualie siltuma mezgli pilda šadus siltuma apgades sistçmas uzdevumus:

- patçrçtaja siltuma patçriòa uzskaiti (cik daudz siltumenerìijas patçrçts namam apkurei un karsta ûdens sagatavošanai);

- apkures siltumnesçja sadali patçrçtajiem;

- karsta ûdens sagatavošanu patçrçtajiem;

- patçrçtajiem nepieciešamo siltuma nesçja parametru iestadîšanu un regulçšanu.

Çkai padotais siltumenerìijas daudzums ir atkarîgs no ara gaisa temperatûras, kas tiek noteikta ar temperatûras sensora, kas novietots uz çkas ziemeïu sienas, palîdzîbu. Apkures siltummainis plaksnîšu tipa. Apkures sistçma ir viencaurules apkures sistçma – sildíermeòi savienoti virknç.

3.12. att. Viencaurules apkures sistçmas shçma

Apkures sistçmas cirkulacijas nodrošinašanai sûknis ar frekvenèu parveidotaju. Karsta ûdens sagatavošanai plaksnîšu tipa siltummainis. Karsta ûdens sistçmas cirkulacijas nodrošinašanai „Wilo” sûknis ar frekvenèu parveidotaju. Cauruïu izolacija siltummezgla apmierinoša stavoklî, bet pagraba ta ir novecojusi un vietam bojata. Vietas, kur uzstadîti balansçšanas varsti, siltumizolacijas nav atjaunota. Cauruïu izolacija bçniòos novecojusi un sakritusies. Stavvadi ir balansçti, bet telpu temperatûras sadale dzîvokïos liecina, ka balansçšanas ventiïiem ir nepieciešama parregulçšana. Ka sildelementi dzîvokïos tiek izmantoti konvektori. Tapat arî kapòu telpas. Lai konvektors varçtu normali darboties, telpas gaisam brîvi japieplûst konvektora apakšdaïai un sasilstot no augšas jaizplûst telpa.

 

3.13. att. Konvektors dzîvoklî  3.14. att. Konvektors çkas kapòu telpa

Tapçc konvektors tiek uzstadîts vismaz 100-150 mm virs grîdas. Nekada gadîjuma nedrîkst pie konvektora cieši novietot mçbeles, jo tas traucç gaisa plûsmai, ne arî nosegt ar bieziem aizkariem. Radiatori jaattîra no putekïiem un nosçdumiem jau pirms apkures sezonas sakšanas. Îpaši daudz netîru nosçdumu no çdienu gatavošanas tvaikiem rodas uz radiatoriem virtuvç. Radiatorus arî nevajag bez vajadzîbas parkrasot, jo katrs krasojuma slanis samazina radiatora siltumatdevi.

Çka novçrojamas temperatûras starpîbas çkas dzîvokïos. Dzîvokïos, talak no siltummezgla, telpu temperatûra par 2 sC -3 sC zemaka ka dzîvokïos tuvak siltummezglam. Nepieciešama balansçšanas ventiïu parregulçšana.

3.6. tabula

Iekšçjie siltuma ieguvumi - Siltuma plûsmas daïa no

iedzîvotajiem un ierîcçm, dzîvojamam çkam

3.3.2.1. Çkas siltuma zudumi

Siltums no telpam zûd caur norobežojošam konstrukcijam ( logiem, jumtiem, caurulçm, sienam, durvîm utt.). Pastav pavisam vienkaršas lietas, ko ikviens iedzîvotajs var darît, lai samazinatu kopçjo majas siltumenerìijas patçriòu. Protams, pasakumi ir javeic kopîgi visiem dzîvojamas çkas iedzîvotajiem aprunajoties kadi katra konkrçtaja situacija bûtu optimalie siltuma taupîšanas pasakumi. Turklat lielaku ieguldîjumu gadîjuma pçc padoma vienmçr jagriežas pie attiecîgajiem specialistiem - konsultantiem, lai izvairîtos no neveiksmîgiem un nelietderîgiem pasakumiem. Pirmie veicamie darbi çka ir ta saucamie 'majsaimniecîbas' pasakumi ( Kapòu telpas ardurvju stavoklis. Japarbauda, vai nav izsisti ardurvju stikli. Vai durvîm ir pierîkota un darbojas atspere, kas pçc atvçršanas tas atkal pilnîba aizver). Protams, ir nepieciešams veikt remontus çku jumtiem, sienam, un siltinat caurules, lai tas viss bûtu maksimali labi izpildîts. Siltinatas çkas sienas nedos siltumenerìijas ietaupîjumu, ja çka netiks veiktas siltumenerìijas padeves kontrole un apkures sistçmas balansçšana.

 

3.15. att. Kapòu telpa 3.16. att. Cauruïu stavoklis

3.3.2.2. Çkas siltuma zudumu aptuvena noteikšana

Pieòemsim, ka arçja gaisa temperatûra ir -18⁰C;

Telpas iekšçja temperatûra ir +20⁰C;

Objekta apjoms: ≈ 2955.

Pieòemot, ka telpas normala gaisa apmaiòa ir 0,5 reizes/stunda, ventilacijas siltuma zudumus var aprçíinat pçc formulas

SVZ=0.17 x V x DTD,

kur:

V – telpas apjoms m³

DTD – paredzçta temperatûras starpîba starp telpas arpusi un iekšieni.

SVZ= 0.17 x 2955 x 38 = 112290 W

Pçc šîs pašas formulas var arî aprçíinat siltuma zudumu caur çkas sienam un logiem.

Pieòemot, ka arçja gaisa temperatûra ir -18⁰C;

Telpas iekšçja temperatûra ir +20⁰C;

Sienas: 150 m² U=0.4 U=0.42;

Logi: 30 m² ar vienkaršo stiklojumu U=2.23.

Tad parraides zudumi caur sienam bûs

SPZ_S = 0.42x150x40=2520 W

Un parraides zudumi caur logiem:

SPZ_I = 2.23x30x40=2676 W

Zinot telpas siltuma zudumus, ir iespçjams noteikt sistçmas nepieciešamo jaudu, un izrçíinat patçriòu gada pçc formulas:

W=SZ x DGD x 24/DTD, 

kur:

DGD = apsildîšanas sezonas ilgums (dienas) x vidçja gaisa temperatûra. Rîgai DGD aptuveni ir 2000

SZ – siltuma zudumi.

Pieòemot, ka aptuvenie siltuma zudumi ir 5000 W, tad

W= 5000 x 2000 x 24/29 = 8275 kW/gada [12].

3.3.3. Ventilacijas sistçma

Visa çka darbojas dabiska ventilacijas sistçma. Mehaniska ventilacijas sistçma, kas var bût ka pieplûdes vai nosûces ventilacijas sistçmas, çka netiek izmantota.

Dabiska ventilacija notiek bez elektroaparatu (ventilatoru, elektrodzinçju) lîdzdalîbas dabisku faktoru iespaida, kad gaisa apmaiòa notiek ara un iekštelpu temperatûras starpîbas, spiediena maiòas rezultata atkarîba no augstuma un vçja iedarbîbas. Tada sistçma ara gaiss ieplûst çka pa logu, durvju un norobežojošo konstrukciju neblîvumiem, bet izplûst pa izbûvçtajiem ventilacijas kanaliem ar izvadu uz jumta.

3.18. att. Sprauga çkas bçniòos, pa

3.17. att. Skurstenis, pa   kuru ieplûst ara gaiss

kuru ieplûst ara gaiss.

Dabiskas ventilacijas sistçmas priekšrocîba ir tas lçtums, uzbûves vienkaršîba un drošums, jo netiek lietotas elektroiekartas un kustîgas aparatu mehaniskas detaïas. Tadçjadi šîs ventilacijas sistçmas plaši pielieto, ceïot tipveida dzîvojamos namus; tas izveido virtuvçs un sanitarajos mezglos, iemontçjot ventilacijas karbas.

3.20. att.Ventilacijas sistçma labierîcîbas

3.19. att. Ventilacijas sistçma virtuvç

3.21. att. Ventilacijas sistçma vannas istaba

Ka dabiskas ventilacijas lçtuma çnas pusi, var minçt tas efektivitates lielo atkarîbu no arçjiem faktoriem – gaisa temperatûras, vçja virziena un atruma utt. Bez tam, tadas sistçmas principa nav regulçjamas un ar to palîdzîbu nevar atrisinat daudzas komplicçtas un specifiskas telpu ventilacijas problçmas. Ka dabîgo ventilaciju ir jamin logi un durvis, ka arî norobežojošo konstrukciju ne blîvumi, ventilacija dzîvokïos (WC, virtuve, vannas telpa), pa kuriem arî telpas plûst iekša ara gaiss. Pagraba logi un durvis tiek turçti aizvçrti, pagrabs netiek parventilçts, pagrabam logi un durvis novecojuši un tos nav iespçjams blîvi aizvçrt, ka arî bçniòi netiek parventilçti. Gaisa izplûde virs jumta ir ventilacijas šahtas un skursteòi. Ventilacijas šahtas apmierinoša stavoklî.

 

Lai dabiska ventilacija darbotos efektîgi, to ir javada. Mainoties gaisa mitrumam, tatad palielinoties piesaròojumam, janosaka kads gaisa daudzums nepieciešams, lai izvçdinatu telpu. Šaja gadîjuma piemçrots risinajums ir iekartas, kuras reaìç uz relatîva gaisa mitruma izmaiòam.

3.24. att. Pagraba logs, kurš tiek turçts ciet

3.3.4. Ûdens apgades un kanalizacijas sistçma

3.3.4.1. Ûdens apgades sistçmas

Ûdens apgades sistçma ir inženierbûvju, ietaišu un pasakumu komplekss, kas nodrošina ûdens ieguvi, ka arî ûdens attîrîšanu lîdz attiecîgai tîrîbas pakapei un piegadi patçrçšanas vietas.

Ûdens tiek òemts no ûdenskratuves un ar pirma pacçluma sûkòu stacijas palîdzîbu pa diviem spiedvadiem (diametrs 1200 mm) padod uz attîrîšanas ietaisçm, kas atrodas pilsçtas robežas - 14 km attaluma no ûdensgûtnes. Šaja kompleksa ietilpst arî pazemes rezervuari ar tilpumu 4 x 10 000 m³ un otra pacçluma sûkòu stacija. Ûdens daudzums, ko no tas var iegût dzerama ûdens sagatavošanai šobrîd ir praktiski nav ierobežots.

Ûdens tiek izmantots dažadam vajadzîbam. Tas ir vajadzîgs veïas un trauku mazgašanai, tualetçs, telpas uzkopšanai, îpaši grîdu mazgašanai, t.i. saimnieciskajam vajadzîbam.

3.25. att. Ûdens ieguves shçma

Apsekotaja dzîvojama maja ir apvienota ûdens apgades sistçma, kas piegada ûdeni dažadam vajadzîbam – saimnieciskam, dzeršanas un ugunsdzçsîbas vajadzîbam (skat.3.25.att.).

3.3.4.2. Ûdens apgades shçma

Ûdens apgades sistçma atbild par ûdens piegadi lîdz dzîvojamas majas ûdens mçrîtaja šahtai, çkas sienai vai gruntsgabala robežai.

Limbažu ûdensvada sastav no dažada materiala cauruïvadiem (20 - 1200 mm diametra). Ûdensvada atsevišíos posmos joprojam ir simts un vairak gadu veci cauruïvadi. Ar to liela mçra izskaidrojami bojajumi un avarijas. Tapçc Limbažos veic vecako un nedrošako cauruïvadu, hidrantu un aizbîdòu nomaiòu. Atsevišíos rajonos vai çku grupas nepieciešamo spiedienu cauruïvados nodrošina ûdens spiediena paaugstinašanas stacijas. Patreiz spiediens ûdensvada pilnîba apmierina limbažnieku vajadzîbas pçc dzerama ûdens.

3.26. att. Apdzîvotas vietas ûdensapgades shçmas

3.3.4.3. Çku iekšçja kanalizacija

Sadzîves kanalizacijas sistçma vajadzîga notekûdeòu novadîšanai no sanitarajiem ierîcçm – vannam, dušam, klozetpodiem, mazgatnçm u.c.

Iekšçjas kanalizacijas sistçma sastav no (sk. 3.27.att.) sekojošiem elementiem:

notekûdeòu uztvçrçji (tualetes podi, izlietnes, duškabînes vai vannas);

cauruïvadu tîkla (novadcaurulçm, stavvadiem, kolektoriem, izlaide).

Noteces no katras ierîces (vanna, klozetpods u.c.) caur novadcauruli dodas uz stava horizontalu cauruli un no tas uz stavvadu. Pagrabtelpa stavvads pariet uz izlaides cauruli, kas noved noteces no çkas zem zemes. Talak tie dodas pa caurulçm vai uz skataku, un no tas uz arçjas kanalizacijas tîklu. Pa vçdinašanas vadu novadas atmosfçra gazes no arçjas kanalizacijas.

menti

3.27. att. Çkas iekšçjas kanalizacijas sistçmas elementi

Lai kanalizacijas ûdeòus, izmantojot kanalizacijas tîklu, aizvadîtu lîdz attîrîšanas ietaisçm, darbojas parsûknçšanas stacijas. Remonta un kontroles vajadzîbam kanalizacijas tîkla izveidots 21 000 skataku. Lai samazinatu iespçjamo avariju risku un nodrošinatu vienmçrîgu notekûdeòu plûsmu uz attîrîšanas iekartam, Kanalizacijas tîklu dienests regulari veic kanalizacijas cauruïu profilaktisko tîrîšanu un skalošanu.

3.3.4.4. Kanalizacijas sistçmas tehniskais stavoklis

Pirms dzîvojamas majas uzlabošanas pasakumu veikšanas caurules kanalizacijas sistçma bieži plîsa, radas nepatîkama smaka un slapja grîda pagraba, kas savukart rada dezinfekcijas lîdzekïu un ûdens partçriòu. Bet pçc uzlabošanas pasakumu veikšanas tika nomainîtas bojatas èuguna caurules pret plastmasas caurulçm, kas salîdzinajuma ar metala caurulçm mazak sver, tam ir gluda iekšçja virsma, kas nodrošina to, ka tam ir neliela hidrauliska pretestîba, tas ir noturîgas pret koroziju, tomçr tam ir mazaka mehaniska izturîba.

3.3.5. Elektroapgades sistçma un elektroenerìijas patçrçtaji

Çka elektriskas ietaises spriegums ir 380/220V.

Sadales telpa ir divas kontroluzskaites sadales, kuras ir pieslçgtas esošai maìistralo lîniju sadalei. Dzîvokïos ir uzstadîtas zemapmetuma grupu sadales, kas ir komplektçtas saskaòa ar montažas shçmam.

Projekts izstradats sienas kontaktu tîkla uzbûvei. Sienas kontakti ir uzstadîti zem apmetuma.

Dzîvojama çka ir izbûvçti iekšçjie TV un interneta tîkli pa çkas staviem ar tîkla rozetçm.

Elektrisko iekartu nominalajam spriegumam ir jabût 400/230v; 50 Hz, savietojamam ar 5 dzîslu kabeïu sistçmu (trîs fažu sistçma ar neitrali un zemi).

Çkas iekšçja elektroapgades sistçma izbûvçta kabeïu un vadu instalacija no çkas sadales lîdz rozetçm, gaismas slçdžiem un gaismekïiem. Telpas un majas arpusç, fasades daïa, uzstadîti apgaismes íermeòi. Dzîvokïos gaismas íermeòi ir iebûvçti griestos, bet kapòu telpas pie sienam. Majas arpusç apgaismes íermeòi atrodas zem ieeju jumtiem.

Çka ir gan dabiskais, gan makslîgais apgaismojums. Logi maja ir diezgan lieli, lai pa tiem gaišaja diennakts laika varçtu ieplûst dienas gaisma, kas savukart taupa elektroenerìiju un rada siltumu. Apgaismojumam maja, tas arpusç un dzîvokïos izmanto dažadu veidu gaismekïus un spuldzes.

Spuldzes jaizvçlas, pirmkart, pçc gaismekïa. Uz gaismekïa etiíetes ir norade, kadam spuldzes tipam šis gaismeklis ir projektçts. Ja gaismeklî ir paredzçts izmantot prožektora spuldzes, tas nedrîkst aizstat ar standarta spuldzçm, kaut arî konkrçtais spuldzes tips šaja gaismeklî iederçtos. Nepareiza tipa spuldzes izmantošana var bojat gaismekli, turklat spuldzes ekspluatacijas laiks var bût îsaks, neka paredzçts. Dzîvojamas çkas, lai palielinatu apgaismojuma jaudu, parastas kvçlspuldzes aizstaj ar halogçnam vai energoekonomiskam spuldzçm.

Kvçlspuldzes parsvara tiek izmatotas labierîcîbu, koridoru, pagraba un virtuves apgaismç, jo kvçlspuldzes izstaro siltu, patîkamu gaismu

Katra çkas dzîvoklî atrodas virtuve, kur cilvçki pavada diezgan daudz laika. Virtuvç atrodas dažadas virtuves iekartas, piemçram, elektriska plîts, ledusskapis, mikroviïòu krasns, tvaika nosûcçjs, elektriska tçjkanna, tosteris un citas iekartas Virtuves elektroiekartas tiek izmantotas salîdzinoši ilgu laiku, jo cilvçki gatavojot çst virtuvç pavada daudz laika ~3-4h/dnn, gatavojot gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariòas, ka arî svçtku maltîtes, vai ari vienkarši taisot kafiju. Patçrç ~30% no patçrçtas elektroenerìijas kopuma.

3.3.6. Çkas inženierkomunikaciju vadîba un energovadîba

Çkas inženierkomunikacijas ikdienas netiek vadîtas. Tas bûtu nepieciešams, lai inženierkomunikacijas pildîtu savas funkcijas pçc iespçjas ilgak un efektîvak. Bûtu jakontrolç, lai tas tehniski darbotos, javeic regularas parbaudes, vai kaut kas nav saplîsis, vai kaut kas ir jasalabo.

Energovadîbu bûtu javeic ne tikai noteiktai personai, bet arî pašiem majas iedzîvotajiem. To ir jadara, lai pçc iespçjas ekonomçtu energoresursus. Piemçram, ar varstu palîdzîbu ir iespçjams regulçt siltumenerìijas plûsmas daudzumu un ar elektrîbas slçdžiem ir iespçja kontrolçt patçrçto elektrîbas daudzumu.

4. INŽENIERKOMUNIKACIJU UZLABOŠANAS PASAKUMI

4.1. Ventilacijas sistçmas optimizacija

Agrak ventilacijai izmantoja vçdlodziòus, bija spraugas koka logos, kas nodrošinaja ara gaisa pieplûdi. Tagad uzstada pakešu logus, kas bûtîba nelaiž cauri ara gaisu, tadçï telpa nav gaisa pieplûdes. Var logos iestradat specialas restîtes vai atvçrt tos ta saucamaja «ziemas» vçdinašanas režîma. Tas bûtu labs ventilacijas risinajums, bet visefektîvakais, iespçjams, tikai vasarnîcas. Dzîvojama maja labak tada gadîjuma varçtu uzstadît dabiskas pieplûdes ventiïus ar termostatu, kas regulçtu ara gaisa pieplûdi atkarîba no ta temperatûras diapazona no –10 o C lîdz +10 o C un ir ieteicamakais variants.

Nosûcei var tikt izmantotas skursteòu ventilacijas cukas vai stavvadi. Šî risinajuma priekšrocîba ir nelieli kapitalieguldîjumi, ka arî tas, ka netiek patçrçta elektrîba. Trûkumi – tiek radîta papildu slodze apkures sistçmai, ka arî daïa siltuma tada veida izplûst atmosfçra. Ventilacija ir trokšòus neaizturoša. Termografija paradîjusi, ka vislielakie siltuma zudumi dzîvojamas çkas notiek caur dabiskas ventilacijas «caurumiem».[16]

4.2. Auksta ûdens patçriòa samazinašana

Apsekota maja tika nodota ekspluatacija 1989. gada. Kopš ta laika pagajuši jau 20 gadi. Protams, ka visas taja ierîkotas sistçmas jau ir novecojušas un tas ir jamaina, t.sk. arî ûdens apgades sistçma. Nomainot vecas caurules pret jaunajam, modernajam, ka arî daudz izturîgakajam un vieglakajam varçs panakt ûdens patçriòa samazinašanu. Parsvara tas attiecas uz pagraba caurulçm, jo katra dzîvoklî katram tas iedzîvotajam ir jamaina ûdens apgades sistçma pašam, lai samazinatu ûdens patçriòu. Ka vçl vienu pasakumu var minçt kranu aiztaisîšanu. Ïoti daudz cilvçku, it îpaši vecakas paaudzes cilvçki ïoti bieži aizmirst aiztaisît kranus vai arî neaiztaisa tos lîdz galam, un ûdens bieži pil no kraniem, tas arî ietekmç ûdens patçriòa samazinašanu gan katra dzîvoklî, gan dzîvojama maja kopuma, jo 3 minûtes, kad krans ir atvçrts, ir vienadas ar 10 stundam, degot 100W kvçlspuldzei.

Ja pievçršam uzmanîbu jaunajam tehnoloìijam, varam pieminçt arî tadu lietu ka lietus ûdens savakšanu un apstradašanu.

Savacot lietus ûdeni un izmantojot to, var iegût ûdeni saimnieciskam vajadzîbam, piemçram, tualetes podiem un veïas mazgajamam mašînam. Tas krietni samazinas ûdens patçriòu un samazinas izdevumus, kas saistîti ar ûdens patçriòa apmaksu.

Bet šîs pasakums ir dargs un mûsu valstî, diemžçl pagaidam gandrîz nav sastopams. Tapçc no realakajiem ûdens patçriòa samazinašanas pasakumiem uz šo brîdi var pieminçt ûdens apgades sistçmas uzlabošanas pasakumus gan pagraba telpa, gan katra dzîvoklî atsevišíi, ka arî kranu aiztaisîšanu, lai ûdens nepilçtu un lieki netecçtu no krana.

4.3. Elektroenerìijas patçriòa samazinašanas pasakumi

Visvienkaršakais risinajums elektroenerìijas patçriòa samazinašanai ir kvçlspuldžu nomaiòa ar kompaktajam luminiscentajam spuldzçm. Lai nerastos šaubas, kadas jaudas spuldzes iegadaties, parasti iesaka iegadaties spuldzes, kam gaismas plûsma ir tada pati ka nomainamajam spuldzçm. Ja tiek nomainîtas kvçlspuldzes ar luminiscences spuldzçm, tad vienkaršaka atbilde bûtu – kvçlspuldzes jauda jadala ar 4 [3, 64.lpp]. Vienîgais bûtiski pieminçt, ka luminiscences 11W spuldzes nevajadzçtu uzstadît tualetçs, jo bieža to izslçgšana un ieslçgšana bûtiski samazina luminiscences spuldžu darbîbas mûžu.

Bet ta, ka elektroenerìijas patçriòš ir atkarîgs no katra majas iedzîvotaja, tad iedzîvotajiem pašiem vajadzçtu sekot lîdzi, lai:

1. ne tikai dzîvokïu îpašumos, bet arî kapòu telpas, pagrabos tiktu lietoti visefektîvakie apgaismes íermeòi, kas izvçlçti atkarîba no telpas lietošanas mçría un biežuma (svarîgi ir ne tikai izvçlçties apgaismi piemçrota krasa, bet arî apgaismojumam labvçlîgas krasas);

2. pçc iespçjas vairak tiktu izmantots dabiskais apgaismojums, arî regulari mazgati logi, jo tadçjadi tie aiztur zinamu gaismas daudzumu;

3. tiktu izslçgti visi gaismas avoti, ka izmantošana attiecîgaja brîdî nav nepieciešama;

4. tiktu izslçgta visa sadzîves tehnika, kura netiek izmantota, bet taja paša laika patçrç elektroenerìiju, piem., televizors, mûzikas centrs, ja cilvçki atrodas citas telpas u.tml.;

5. tiktu veikta attiecîga apgaismes apkope, tîrîti gaismas avoti, nomainîti bojati gaismas avoti, elektrovadi, ja tas nepieciešams.

Enerìijas ietaupîjumus dod arî sensoru uzstadîšana telpas, kuri dod signalu elektroapgaismes samazinašanai lîdz ar dienas gaismas iestašanos, ka arî gaismas slçdži ar regulçjamu gaismas spilgtumu u.tml. Protams, nomainot veco elektrotehniku, kas ar laiku vienmçr nolietojas, pret jaunaku, arî iespçjams ieekonomçt elektroenerìijas patçriòu un, lîdz ar to, arî maksu par patçrçto elektroenerìiju.

4.3.1. Energopatçrçtaja programmas ekonomiskais pamatojums

Ta ka dzîvojamas majas kapòu telpas nomainît spuldzes pret energoekonimskam nebûtu vçlams, tieši to izmaksu dçï, ka arî, nav zinams, vai šîs spuldzes drîz nenaktos skrûvçt atkartoti, tad aprçíinasim, kadas bûtu izmaksas, ja kada dzîvokïu îpašuma nomainîtu desmit 60W kvçlspuldzes pret 15W*10 luminiscences spuldzçm.

4.1.tabula ir aprçíinats, kadas bûtu izmaksas, ja šîs 10 spuldzes nomainîtu pret energoekonomiskajam.

4.1. tabula

Luminiscences spuldžu nomaiòas izmaksas

Ieekonomçsim gada uz elektroenerìiju:

2,50Ls – 0,94Ls = 1,56Ls (ieekonomçsim mçnesî)

1,56Ls * 12 = 18,72Ls (ieekonomçsim gada)

10 spuldzes * 2,70 Ls = 27 Ls - spuldžu nomaiòas izmaksas

27 Ls / 1,56 Ls = 17,3Ls/ mçn – jauno spuldžu atmaksašanas laiks

Iespçjams, sakotnçji jauno energoekonomisko spuldžu nomaiòas rezultata ietaupîjumi nebûs redzami, jo spuldžu atmaksašanas laiks ir mazliet ilgaks ka vienu gadu, bet zinot, ka luminiscences spuldzes kalpošanas laiks ir 4-8 reizes lielaks neka parastajam spuldzçm, ietaupîjumi bûs acîmredzami nakamajos gados.

Vçl arî bûtiskus energopatçriòa samazinajumus iespçjams varçtu iegût, izmantojot jaunakas, modernakas tehnoloìijas, bet ta ka to atmaksašanas laiks varçtu bût lielaks par to ekspluatacijas laiku, bûtiski apsvçrt visus plusus un mînusus pirms mainît majas esošas elektroiekartas. Protams, izòemot gadîjumus, kad šîs elektroiekartas savu ir nokalpojušas un patçrç ïoti daudz elektroenerìijas.

4.4. Siltumenerìijas patçriòa samazinašanas pasakumi

Mûsu apsekotajai dzîvojamajai çkai ir nepieciešami daudzi apkures sistçmas uzlabojumi, kaut arî ir uzsakta apkures sistçmu uzlabojumu darbîba, tomçr ne visam pietiek lîdzekïu. Šie bûtu tie pasakumi, kuri mûsuprat bûtu nepieciešami uzlabot:

- Janomaina viencaurules sistçmas pret divcauruïu sistçmu. Šis pasakums realizçjams, lai iedzîvotajiem bûtu iespçja veikt siltumenerìijas patçriòa regulçšanu dzîvokïos;

- Regulari japarbauda un, ja tas nepieciešams, jabalansç stavvadi. Tas javeic, ja starp dzîvokïiem ir krasas telpu gaisa temperatûras starpîbas;

- Varçtu uzstadît termoregulçšanas varstus, ja tas nav izdarîts, kas dod iespçju regulçt katram sildíermenim atsevišíi padoto siltumenerìijas daudzumu;

- Ja samazinatu un kontrolçtu apkuri kapòu telpas, samazinatos visas çkas siltumenerìijas patçriòš;

- Jaatbrîvo aizklatie radiatori, kas nodrošinatu telpas apmierinošu gaisa temperatûru;

- Bojato apkures sildíermeòi janomaina vai jaremontç. Tiek uzlabotu siltumenerìijas atdevi no sildíermeòa uz telpu.

Siltinatas çkas sienas nedos siltumenerìijas ietaupîjumu, ja çka netiks veiktas siltumenerìijas padeves kontrole un apkures sistçmas balansçšana.

Ka jau iepriekš tikam minçjušas, ka nepietiek lîdzekïu visai sistçmas uzlabošanai, bet palçnam tas tiks izdarîts un sakartots. Un palçnam izpildot punktu pçc punkta jutîsim, ka çkas siltuma zudumi bûs samazinajušies un bûs lielaks komforts.

SECINAJUMI

Ta ka elektroenerìijas, siltuma enerìijas, ûdens (gan silta, gan auksta) patçriòa maksajuma tarifiem ir tendence pieaugt, bûtu ieteicams katra maja, kur tas nav paveikts, iziet energoauditu un veikt energoefektivitates pasakumus, lai varçtu ietaupît lîdzekïus, nevis, piem., dzîvokïos individuali atslçdzoties no centralas apkures un izveidojot individualo apkuri vai „zogot” ûdeni, tadejadi, radot papildus zaudçjumus saviem kaimiòiem, bet kopçji sadarbojoties, iegût optimalako visiem izdevîgako rezultatu;

2. Acîmredzams, ka daudzi dzîvojamo maju iedzîvotaji, maksatnespçjas dçï no iepriekšçja secinajuma izvirzîta priekšlikuma atteiksies, bet ta ka valsts nakamaja 2009. gada ir gatava finansiali atbalstît energoaudita veikšanu pat lielaka mçra ka šogad, uzskatam, ka jebkurai dzîvojamai daudzstavu majai vajadzçtu to izdarît, domajot jau par nakamajiem gadiem, kad varçtu sakties ekonomiska augšupslîde un situacija ne tikai valstî, bet arî tas iedzîvotajiem uzlaboties. Tas ïoti palîdzçtu arî nakotnç novçrtçt majas tehnisko stavokli un veicamo uzlabošanas pasakumu nepieciešamîbas pakapi;

3. Rakstot šo kursa darbu, nacas saskarties ar daudzam grûtîbam, no kuram bûtiskaka bija fakts, ka darbu rakstîjam 4 cilvçki ar dažadu atdevi un motivaciju. Ta ka visas no mums strada, dienu skaits, kad vienlaicîgi sazinaties vai tikties bija ïoti ierobežots, kas ïoti novilcinaja un paildzinaja darba tapšanas procesu.

4. Çkas izvçle nebija piemçrota, jo sakotnçji bijam izvçlçjušas dzîvojamo maju Rîga, bet ta ka maja bija ïoti veca un nesakartota, tas apsaimniekotajs varçja mums piedavat ïoti ierobežotu datu daudzumu, ko apstradat un analizçt, tadçjadi lielaka daïa informacijas bûtu jaizdoma no neka. Attiecîgi izvçlçjamies dzîvojamo maju Limbažos, kur dzîvo viena no šî darba autorçm, lîdz ar to, arî izvçlçtas dzîvojamas majas apsaimniekotajs bija daudz atsaucîgaks un iegûta informacija pilnvçrtîgaka.

5. Gala rezultats atspçkoja visas radušas grûtîbas, jo ieguvam ïoti daudz interesantas un noderîgas informacijas, tadçjadi, papildinot savas zinašanas, kas noderçs turpmak ne tikai dzîvç, bet arî profesionalaja darbîba.

6. Energoefektivitates pasakumu veikšana rada ekonomisko izdevîgumu, taèu tie prasa finansialu ieguldîjumu un zinašanas un rezultats diemžçl nav redzams uzreiz, tapçc labak konsultçties ar specialistiem, kam ir nepieciešamas zinašanas attiecîgajas jomas, instrumenti un mçrierîces.

IZMANTOTA LITERATÛRA

Autoru kolektîvs. Siltuma un elektrîbas taupîšana majoklî. – Rîga: Starptautiska Finansu Korporacija, Pasaules Vides fonds, Eiropas Komisija, Majokïu aìentûra, 2003. – 91 lpp.

Borodiòecs, Anatolijs. Dzîvojamo çku energoefektivitates novçrtçšana. – Rîga: RTU izdevniecîba, 2007. – 21 lpp.

Energoserviss. Energoefektivitate 1. gramata / D. Blumberga, M.Blumberga. – Rîga: RTU izdevniecîba, 2004. – 127 lpp.

Elektroapgades sistçmu optimizacija / J. Gerhards, A. Mahòitko. – Rîga: RTU izdevniecîba, 2007. – 149 lpp.

Elektroenerìijas tarifi [Elektroniskais resurss] // A/S „Latvenergo”. – Resurss aprakstîts 2008. gada 20. februarî - https://www.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,57217&_dad=portal&_schema=PORTAL

Çku apkure un ventilacija I daïa / P. Akmens, A. Krçsliòš. – Rîga: Zvaigzne ABC, 1995. – 166 lpp.

Iekšçjas kanalizacijas sistçmas [Elektroniskais resurss] // Siltuma, gazes un ûdens tehnoloìijas. – Resurss aprakstîts 2008. gada 21.jûlija - https://www.sguut.com/2008/10/ieksejas-kanalizacijas-sistemas/

Latvijas energoaudita rokasgramata / Latvijas energoefektivitates fonds. – Rîga: Danijas tehnoloìiskais institûts, 2000. – 287 lpp.

Noteikumi par Latvijas bûvnormatîvu LBN 231-03 “Dzîvojamo un publisko çku apkure un ventilacija” [Elektroniskais resurss] // „Latvijas Vçstneša” tiesîbu aktu vortals. – Resurss aprakstîts 2003. gada 23. septembrî - https://www.likumi.lv/doc.php?id=79290

Samazinats ûdens patçriòš [Elektroniskais resurss] // Zaïa bûvniecîba. – Resurss aprakstîts 2008. gada 22. septembrî - https://www.zalasmajas.lv/zala-buvnieciba/galvenie-principi/%20-%2029k

Saules radiacijas ietekme [Elektroniskais resurss] // Resurss aprakstîts 2008. gada 29. jûnija – https://lv.lv.allconstructions.com

Siltuma zuduma noteikšana [Elektroniskais resurss] // Resurs aprakstîts 2008. gada 15. augusta – https://www.jauda.com/html/index.html

Ûdensapgade un kanalizacija / V. Lediòš – Rîga: RTU, 2007. – 209 lpp.

Ventilacijas sistçmas ar siltuma rekuperaciju [Elektroniskais resurss] // Arhitektûras un celtniecîbas aìentûra. – Resurss aprakstîts 2008. gada 27. augusta - https://lv.lv.allconstructions.com/portal/block/59/article/1024

Žurnals „Vides vçstis”, „Spaini vistîraka ûdens noliec” / M.Eglîtis. – Nr. 10 (73) 2004

Kadu risinajumu izvçlçties dzîvojamo telpu ventilacijai? [Elektroniskais resurss] // Resurss aprakstîts 2008. gada janvarî - https://www.abc.lv/?article=ventilacija_lb