Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  

CATEGORII DOCUMENTE




loading...



BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

DZĪVOJAMAS MAJAS APKURE UN VENTILACIJA

ēka

+ Font mai mare | - Font mai mic








DOCUMENTE SIMILARE

Trimite pe Messenger

Latvijas Lauksaimniecības Universitate




Lauku Inženieru fakultate

Arhitektūras un būvniecības katedra

KURSA PROJEKTS

„DZĪVOJAMAS MAJAS APKURE UN VENTILACIJA”

Izejas dati apkures un ventilacijas projektēšanai

1) Projektējamas ēkas īss raksturojums.

Projektējama ēka ir individuala dzīvojama maja. Majai paredzēti 3 stavi: pagraba stavs, pirmais stavs un mansarda stavs. Pagraba stava parsegums ir veidots no dzelzsbetona platnēm ar biezumu 220 mm, savukart pirma stava parsegums ir veidots no koka sijam ar izmēriem 160*100 mm. Sijas liktas ar soli 700-750 mm.

Ēkas jumta konstrukcija ir veidota no sparēm, kas balstītas uz mūrlatam un koptura. Dzīvojamas majas jumts ir veidots ka daudzslīpju mansarda jumts ar malu nošļaupumiem.

Ēka paredzēti stikla pakešu logi ar plastmasas rami. To kopējais skaits ēka r 20. Durvis ēka ir gan vienvērtņu, gan divvērtņu ar platumiem 700 mm un 1400 mm. Gan ardurvis, gan iekšdurvis maja projektētas no masīvkoka.

Sienas konstrukcija veidota no gazbetona, putupolistirola. Iekšpusē veidota tvaika barjera un reģipša apšuvums, bet arpusē armējums un apmetums. Nesošas arsienas kopējais biezums ir 400 mm. Nesošas starpsienas veidotas no gazbetona un reģipša apšuvuma, to biezums ir 300 mm.

Dzīvojamas telpas grīdas izveidotas no parketa dēlīšiem, ir arī linoleja grīdas. palīgtelpas un sanitarajas telpas (virtuve, vannas istaba, tualete) grīdas veidotas no flīzēm.

Silta ūdens apgade paredzēta no individualajiem gazes sildītajiem.

Ēkas celtniecības tilpums 562,38 m3

Ēkas apkurinamas daļas arējais tilpums535,22 m3

2) Apvidus klimatiskie dati.

Ēkas celtniecības pilsēta uzdota Rīgas rajons. Celtniecības vieta aptuveni 20 km uz DA no Rīgas. Ēkas celtniecības vietas absolūtais augstums 20-22 m virs jūras līmeņa. Valdošie ir R vēji.

tmin - absolūta minimala (C0)

tdv – visaukstaka dienn. vid. (C0)

tm – visaukstako 5 dienn. vid. (C0)

na – apkures perioda ilgums dienn.

tnc – apkures per. vid. temp. (C0)

vid. vēja atrums janvarī (m/s)

3) Telpu iekšēja gaisa parametri un gaisa apmaiņa.

Telpu iekšēja gaisa relatīvais mitrums 55%

Ja telpas ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdinašanu caur atveramam logu vērtnēm un citam ietaisēm ta, lai nodrošinatu vienreizēju gaisa apmaiņu stunda.

Virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas, vēdinamas caur dabīgas nosūces kanaliem.

Telpas

Nr.

Telpa

Iekštelpu gaisa temp. gada aukstaja laikaposma (C0)

Izvadama gaisa daudz. vai gaisa apmaiņas biežums stunda

Dzīv. istaba un guļamist.

vismaz 3 m3/m2

Virtuve, apgadata ar gazes plīti

vismaz 90 m3

Vannas ist.

vismaz 25 m3

Tualete

vismaz 25 m3

Savietotais sanitarais mezgls

vismaz 50 m3

Ēkas koplietošanas vestibils, kapņu telpa un korid.

vismaz 1 m3/m2

Arējo norobežojošo konstrukciju siltumtehniskais aprēķins

R0=1/aB d l d l d l d l d l d l aH

Siltumparejas pretestība arsienai

R0=1/8,7+0,02/0,93+0,1/0,04+0,25/0,26+

+0,035/0,025+0,001/0,4+0,012/0,25+1/23=

=5,09 m2*K/W

Arsienas siltuma transmisijas koeficients

K0=1/R0

K0=1/5,09=0,196 W/m2*K

aB=8,7 W/m2*K lapmet. =0,93 W/m*K

aH=23 W/m2*K lputupolist. =0,04 W/m*K

lgazb. 0,26 W/m*K

ltvaika izol. 0,4 W/m*K

lgais. 0,025 W/m*K

lreģip. 0,25 W/m*K

Siltumparejas pretestība pagrabstava grīdai

R0=1/8,7+0,006/0,27+0,2/2,04+0,006/0,27+

=2,91 m2*K/W

Pagrabstava grīdas siltuma transmisijas koef. K0=1/ R0

K0=1/2,91=0,343 W/m2*K

lbitum. =0,27 W/m*K

ldzelzsb. =2,04 W/m*K

lputupolist. 0,04 W/m*K

lkokam 0,23 W/m*K

Siltumparejas pretestība mansarda stava parsegumam

R0=1/8,7+0,025/0,18+0,15/0,04+0,001/0,4+

+0,02/0,3+0,012/0,25+1/23=4,165 m2*K/W

Mansarda stava parseguma siltuma transmisijas koef.

K0=1/ R0

K0=1/4,165=0,24 W/m2*K

lreģip. =0,25 W/m*K

lkoksk.pl. =0,3 W/m*K

ltvaika izol. 0,4 W/m*K

lputupolist. 0,04 W/m*K

lkokam 0,23 W/m*K

4)Norobežojošo konstrukciju siltuma transmisijas koeficientu vērtības

Norobež. konstrukcijas veids

Siltuma transmisijas koef. (W/m2*K)

Arsiena

Pagrabstava grīda

Mansarda stava parsegums

Logi

Durvis

5)Iekšējas virsmas temperatūras aprēķins

TB=tB-((tB-tH)*n)/R0*aB ,kur TB-iekšējas virsmas temp.(0C)

tB- telpas gaisa temp.(0C)

tH- ara gaisa temp.(0C)

n- labojuma koef., kas atkarīgs no

(0C) norobež. konstr. stavokļa attiecība

pret ara gaisu

R0- siltumparejas pretestība

arsienai (m2*K/W)

aB- siltumparejas koef. telpas

gaisam (W/m2*K)

6)Rasas punkta temperatūras noteikšana

Rasas punkta temperatūra noteikta izmantojot 1-d diagrammu. Pie

telpas gaisa temp. 180C, ara gaisa temp. -210C un telpas gaisa relatīva mitruma 55%, rasas punkta temperatūra ir tras= 8,80C

Salīdzinot iegūtas temperatūras, secinu, ka uz arsienas iekšējas virsmas, mitruma paradīšanas nav iespējama.

Siltuma zudumu aprēķins

Telpas Nr.

Telpas nosaukums un

tT  0C

Norobežojošas konstrukcijas

k, W/(m2*K)

(tT-tA5) 0C

Galvenie siltuma zudumi

Papildu siltuma zudumi

Kopējie siltuma zudumi, W

Apzīmējums

Orientacija pēc debespusēm

Skaits un izmēri

Virsmas laukums

A, m2

Atkarība no debespusēm

Atkarība no vēja stipruma

Parejie

Sn

Trenažieru zale 20 0C

AS

AS

GRD

DL

R

D

R

Atpūtas zale 200C

AS

AS

AS

GRD

DL

DL

DL

R

Z

A

R

Z

A

Bibliotēka

20 0C

AS

AS

AS

GRD

DL

DL

R

Z

A

R

A

Pirts priekštelpa 20 0C

AS

DL

GRD

A

A

Pirts

25 0C

AS

AS

GRD

A

D

Katla telpa

20 0C

AS



AS

GRD

A

D

Dzīvojama istaba 20 0C

AS

AS

DL

DL

D

R

D

R

Kapņu telpa

16 0C

AS

DL

GR

GRD

R

R

Viesistaba

20 0C

AS

AS

DL

DL

RZRZ

Veranda

18 0C

AS

AS

AS

DL

DL

VD

R

Z

A

R

A

Z

Virtuve

20 0C

AS

AS

DL

Z

A

A

Tualete

20 0C

AS

DL

A

A

Vannas istaba

25 0C

AS

AS

DL

A

D

A

Vējtveris

20 0C

AS

VD

D

D

Dzīvojama istaba 20 0C

AS

AS

DL

GR

D

R

D

Guļamistaba

20 0C

AS

AS

DL

GR

R

Z

R

Jumta istaba

18 0C

AS

AS

AS

GR

R

Z

A

Guļamistaba

20 0C

AS

AS

DL

GR

Z

A

A



Savietotais sanitarais mezgls 25 0C

AS

AS

DL

GR

A

D

A

S = 8830 W

8,83 kW

Ta ka dzīvojamas telpas siltuma zudumi jasamazina par izdalīta sadzīves siltuma daudzumu (21 W uz katru grīdas laukumu kvadratmetru), tad aprēķinatais sadzīves siltuma daudzums ir 2330W.Tatad ēkas kopējie siltuma zudumi ir 6,5 kW

Ēkas siltuma zudumu aptuvena noteikšana

; (W/m3*K)

; (W/m3*K)

W

8,79 kW-2,33 kW=6,46 kW

Sildķermeņu aprēķins.

Projektēta apkures sistēma ir dabiskas cirkulacijas divcauruļu strupceļa ar augšējo sadali. Sildķermeņa tips izvēlēts vadoties pēc telpas planojuma, tehnoloģiska procesa un siltumtehniska režīma. Ka siltumnesējs izmantots ūdens. Sildķermeņi izvietoti telpas apakšēja daļa gar arējam norobežojošam konstrukcijam, turklat tie novietoti zem logu ailam.

Sildķermeņi siltumu telpai atdod starojuma un konvekcijas veida. Ja siltumu telpai pievada konvekcijas veida, sasilušais gaiss ceļas uz augšu un sasilda telpas augšējo daļu. Ja parsvara ir starojuma siltumatdeve, labak sasilst telpas augšēja zona un gaiss telpa sasilst vienmērīgak. Tatad secinu, ka priekšroka dodama sildķermeņiem, kuri siltumu telpa izstaro. Taču aprēķini veikti, izvēloties čuguna sekciju radiatorus. Ņemot vēra to, kad 25 % siltuma radiatori izstaro un 75 % siltuma tie atdod telpai konvekcijas veida.

Izvēlētie sildķermeņi atbilst dzīvojamo telpu apkurei. Tie pievienoti ar čuguna caurulēm.

Projektēta aprēķinu temperatūra siltumnesējam ir 950C ieplūdei un 700C izplūdei. Apkures siltumu var regulēt ar ventiļiem, kas uzstadīti pirms katra sildķermeņa, katra telpa. Sildķermeņi uzstadīti pie sienas zem logiem ar kronšteinu stiprinajumiem.

Sildķermeņa tips – čuguna sekciju radiatori M-140

Tehniskais raksturojums 1 sekcijai:

Sildvirsmas laukums fs - ekm. 0,31

-m2 0,244

Tilpums 1,55 l

Svars 7,44 kg

Sildķermeņu sildvirsmas aprēķins.

Telpas

Nr.

tie

C

Telpas siltuma zudumi Q

(W)

Dt= tiep - tizpl  0 C

G

kg/h

tapk.=tvid. ūd – ttelp.  0C

Viena ekv.m2 siltuma atdeve q, ekm

b

Fs,

Ekv.m2

b

Sildķerm. lielums

n

(radiatora sekciju skaits)

Piezīmes (sildķermeņa tips)

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

M-140

Siltuma avota izvēle un iekartas aprēķins.

Lai noteiktu nepieciešamo apkures katla jaudu, jazina ēkas siltuma zudumus. Ja ēku apkurina ar malku, katla jaudu jaizvēlas ar 20 % rezervi.

Ēkas siltuma zudumi ir 6,5 kW, izvēlos malkas katlu ar jaudu 8 kW – J spi-20 VPK

Katla parametri:

Platums 550 mm

Dziļums 600 mm

Augstums 1570 mm

Svars 250mm

Maksimalais pagales garums 450 mm

Efektivitate 80 %

  1. Dūmvadu izmērus pieņem atkarība no dūmeņa augstuma

h- dūmeņa augstums 10,5 m

  1. Kurinama patēriņu stunda (kg) aprēķina pēc formulas:

Kurinama patēriņš apkures sezonai (t):

  1. Cieta kurinama nepieciešamais laukums, m2(viena mēneša krajumam):

, kur h-kurinama slaņa max. Biezums

  1. Nepieciešamais gaisa daudzums kurinama sadedzinašanai:

, kur VT-teorētiski nepieciešamais gaisa daudzums 1 kg sadedzinašanai m3/kg.

  1. Gaisa pievadkanala šķērsgriezuma laukums (m2):

Cauruļvadu dimensionēšanas aprēķins cilpai caur 2. stavvada

sildķermeņiem.

Posma



Nr.

Q,

(W)

G,

kg/h

l,

m

d,

mm

R,

Pa/m

R*l,

Pa

v,

m/s

Pd,

(Pa)

ax

z,

(Pa)

(Rl+z)

Pa

Piezīmes

a a

Izplešanas tvertnes izvēle.

Izplešanas tvertnes derīgo tilpumu (pie t1=950C)nosaka:

Vi.t.=0,045*Vsist.

Vsist.=

radiatori 9 l/kW

apkures katls 3 l/kW

dabiskas sist.cirkul.caur. 14 l/kW

Vsist.=+3,49+16,28)=207,9 (l)

Vi.t.=0,045*207,9=9,4 (l)

Izplešanas tvertnes izmēri  D=645 mm, H=710 mm

tvertnes tilpums līdz parplūdes vadam 100 l

izplešanas vada cauruļu diametrs 25 mm

cirkulacijas vada cauruļu diametrs 20 mm

parplūdes vada cauruļu diametrs 32 mm

Cilpas cirkulacijas spiediens

pC=p+Dp Dp=100

p=h*Dr*(t1-t2)=0,2*6,272*25=31,36 Pa

pC=31,36+100=131,36 Pa

Pie cilpas cirkulacijas spiediena 131,36 Pa un vietējo un berzes pretestības summas 120,2 Pa, secinu, ka sistēma ūdens cirkulacija teorētiski notiks, jo summarie spiediena zudumi cilpa ir par 8,5% mazaki, neka esošais cirkulacijas spiediens.

Īpatnēja berzes pretestība aprēķina cilpai

Rvid.= Pa/m

Noplūdes restīšu aprēķins

Telpas numurs

Telpas nosaukums

Izmēri (m)

Telpas iekšējais tilpums m3

Gaisa apmaiņas biežums

Gaisa daudzums m3/h

Žalūzijas restīšu izmēri (mm)

Piezīmes

Pieplūde

Noplūde

Pieplūde

Noplūde

Baseins

Dušas

Vannas istaba

Tualete

Virtuve

Liek neregulējamas restītes

Vannas istaba

Ventilacijas kanalu aprēķins

Posma Nr.

L

m3/h

l

m

v

m/s

d

mm

F

m2

a*b mm

R

Pa/m

b

Rlb

Sx

pd

z

Pa

(Rlb+z) Pa

Piezīmes

S=1,62 Pa

Gravitacijas spiediens

Dp=9,81*9,0*(1,27-1,205)=5,74 Pa

Sistēmas aerodinamiska pretestība nedrīkst parsniegt gravitacijas spiedienu

S(Rlb+z) a<Dp 1,86<5,74 Pa, tatad ventilacijas sistēma ir pareiza un ta darbosies.



loading...






Politica de confidentialitate

DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2013
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2020 . All rights reserved

Distribuie URL

Adauga cod HTML in site