Negatīva ietekme no eiro ieviešanas

Negatīva ietekme no eiro ieviešanas

2.1. Izmaksas

Jaunas valūtas ieviešana radīs lielas izmaksas bankam, uzņēmumiem ka arī valsts iestadēm. Kopējas ieviešanas izmaksas ir grūti aplēšamas. Pēc Eiropas komisijas novērtējuma eiro skaidras naudas ieviešanas un nacionalo valūtu izņemšana no apgrozības izmaksas varētu būt aptuveni 0,3% no kopēja Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta, un tas ir 20 līdz 25 miljardi ECU (13 līdz 16,5 miljardi Ls). Tomēr šīs izmaksas vēl neietver banku un uzņēmumu naudas automatu nomainīšanas izmaksas. Sekojot Eiropas banku savienības prognozēm izmaksas, kuras rodas Eiropas kredītiestadēm, sastada aptuveni 15 līdz 19 miljardus Vacijas markas (aptuveni 5 līdz 6,5 miljardi Ls). Piemēram, “Westdeutsche Landesbank AG” bankas parejas uz eiro izmaksas tiek prognozētas aptuveni 200 miljoni Vacijas marku (65 miljoni Ls) apjoma.

2.2. Banku darbība

Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģisko attīstību, kas sniedz iespējas nosūtīt informaciju uz vistalako zemeslodes punktu dažu minūšu laika, nenoliedzams ir fakts, ka bankas savas operacijas veic samēra lēni[1]. Piemēram, kontinentalie parskaitījumi var ieilgt pat nedēļu. Tieši šinī ziņa varētu rasties problēma, kas varētu būt aktualas tieši tagad – parejas posma uz eiro. Bezskaidras naudas norēķinos pašlaik katrai no “Eiro zemes” dalībvalstīm pastav divas paralēlas valūtas – nacionala valūta un eiro, kuras abas tiek uzradītas atskaitēs. Tas ir visai darbietilpīgi un varētu palēninat banku darbības procesu. Tas savukart ir tieši saistīts ar uzņēmumiem, kuri gaida parskaitītas summas. Uzņēmumos palielinas debitoru paradi, kas rada lielaku nenoteiktību. Atsevišķos gadījumos iegadajoties preces uzņēmumam var nebūt pieejamas kredītiespējas, kas nozīmē, ka janorēķinas uzreiz, tatad vajadzīga nauda. Lai nebūtu japartrauc uzņēmuma darbība, protams, var paņemt īstermiņa kredītu, kas uzņēmumam rada papildus izmaksas. Var būt arī situacija, ka norēķinoties noteikta termiņa ietvaros ir iespējams saņemt atlaides, bet nav iepējams veikt maksajumu, jo nauda, ko uzņēmumam parskaitījis klients, vēl “ir ceļa”. Arī tas ir uzskatamas par izmaksam, kuras ir radušas potencialo iespēju neizmantošanas dēļ.

2.3. Automatisko preču izplatītaju maiņa

Nakama problēma, kas varētu rasties uzņēmumiem, kuri izplata preces ar pardošanas automatu palīdzību (piemēram, atspirdzinošo dzērienu automati), ir šo iekartu maiņa. Viens no faktoriem ir jau minētas izmaksas, ko vēl varētu uzskatīt par sava veida investīciju. Tad otrs faktors ir neatbildēts jautajums, kad tieši mainīt šo mehanismu. Pēc 2001. gada 31. decembra, kad reali apgrozība paradīsies eiro, būs situacija, kad paralēli katra dalībvalstī apgrozība būs divas valūtas. Protams, ka sakotnēji patērētajiem vēl būs nacionalas valūtas rezerves, no kuram tie centīsies atbrīvoties. Bet cik veikli noritēs eiro izplatīšana? Tas pat no tehniska viedokļa ir sarežģīts pasakums, jo sakotnēji nepieciešamo 13 miljardu banknošu iespiešanu tīri tehniski iespējams pabeigt tikai 2001. gada septembrī, monētu izgatavošana ir vēl darbietilpīgaka. Kad ieviest jauno preču izplatītaju, lai optimali apmierinatu patērētaju vajadzības un lai nerastos situacija, ka nokavētas vai parak agras iekartu maiņas rezultata tiek zaudēti klienti, kuri aiziet pie konkurenta un iespējams vairs arī neatgriežas.

Neskatoties uz to, ka ir izkalkulēts, kad būtu vēlams ieviest ar eiro darbojošos automatu, var rasties problēma ar jauna automata ieviešanu, jo jau tagad uzņēmumi, kuri nodarbojas ar šo ierīču izgatavošanu ir parslogoti un atbildīgas personas ka mierinajumu min tieši to, ka pastavēs divas valūtas, kas nozīmē, ka ne visam preču izplatīšanas ierīcēm jatiek nomainītam jau ar 2002. gada iestašanos.

2.4. Elektroniskas datu apstrades sistēmas pielagošana

Izplatīta paradība ir elektroniska datu apstrades sistēma uzņēmuma. Ka liecina līdz šim veiktas izpētes finansu pakalpojumus sniedzošajos uzņēmumos un arī dažos ražošanas uzņēmumos 80% gadījumu programmas ir japarveido, japielago eiro ieviešanai. Vidējos un mazos uzņēmumos šis process vidēji aizņem divus gadus. Seši mēneši paiet analizējot esošo sistēmu, nakamie divpadsmit mēneši nepieciešami sistēmas parveidošanai un vēl seši mēneši sistēmas darbības parbaudei. Pie tam savlaicīgu dabu veikšanu šinī joma aizkavēja resursu trūkums, jo lielaka daļa visu datrorspecialistu savu uzmanību un darbību bija veltījuši 2000. gada datorproblēmai. Pie tam Eiropa pašreiz ir 18 miljoni “viena cilvēka uzņēmumu”, proti, uzņēmumi, kuros visu elektronisko datu apstrades sistēmu uzrauga viens cilvēks. Šim cilvēkam uzņēmuma bija parslogots darbalaiks, lai novērstu 2000. gada datorproblēmu, un tagad šim pašam cilvēkam jamēģina tikt gala ar visas sistēmas parveidošanu. Pie tam viņam ir janovērš arī tekošas problēmas, kuras darbības gaita rodas uzņēmuma. Lielakai daļai šo uzņēmumu ir arī ierobežoti līdzekļi, lai varētu piesaistīt eksternus specialistus. Laiks ir visai ierobežots, jo monetaras savienības dalībvalstīs visas atskaites un aprēķini jau ar 2002. gada iestašanos notiks eiro ka arī tas, ka darbiniekiem būs ļoti maz laika, lai iepazītos ar jaunajam programmam. Rezultata varētu būt palēninata jeb traucēta uzņēmumu planošana, kas varētu kavēt veiklu, bez traucējumu uzņēmumu darbību. Taču tas ir tikai mazos un vidējos uzņēmumos, bet ko darīt lielajiem uzņēmumiem, kuru sistēmas parveidošanai ir nepieciešams ieguldīt daudz vairak laika? Šis jautajums paliek atklats. Tikai viens ir skaidrs – jacenšas pēc iespējas atrak sakartot savu elektronisko datu apstrades sistēmu, lai pēc iespējas vairak novērstu dažadu problēmu rašanos, kas varētu būt saistīta ar sistēmas neatbilstību jaunajiem apstakļiem.