Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Restorana “Talsu Muiža” izstrades projekts - Diplomdarbs studiju programma “Uzņēmējdarbības vadība”

bizness



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE



Biznesa augstskola Turība



Restorana “Talsu Muiža” izstrades projekts

Diplomdarbs studiju programma

“Uzņēmējdarbības vadība”

Anotacija

I.Svitiņa. “Restorana “Talsu Muiža” projekta izstrade”. Diplomdarbs – Rīga, 1999. – 45 lapas.

Veicot Talsu pilsētas sabiedriskas ēdinašanas tirgus pašreizējas situacijas un līdzšinējas attīstības virzienu izpēti, darba tika izstradats mūsdienīga, uz konkrētas mērķpircēju grupas vēlmju un vajadzību apmierinašanu orientēta restorana “Talsu Muiža” izveides projekts. Šī projekta ietvaros veikta restorana potencialas iekšējas un arējas vides faktoru izpēte, kuras rezultata noteikts uzņēmuma iekšējais spēks un arējas izdevības, ka arī vajums un draudi. Pamatojoties uz to izstradata pilsētas ēdinašanas tirgus iekarošanas un noieta veicinašanas stratēģija, kuru papildina uzņēmuma finansu plans. Šī plana mērķis atspoguļot restorana pirmo piecu darbības gadu rezultatu prognozi, sekmēt mērķtiecīgu resursu izlietošanu, minimizēt uzņēmējdarbības risku faktoru ietekmi un nodrošinat planotas attīstības iespējas īstenošanos.

3 tabulas; 1 attēls; izmantotas literatūras avotu skaits – 13.

Ievads

Vidēji un diezgan turīgiem cilvēkiem uzņēmējdarbība viss sakas ar konkrētu mirkli, ideju, domu, varbūt pat ar sapni, vai negaidītu labvēlīgu apstakļu iestašanos, ka arī spēju saskatīt reali apkart notiekošo - to, ko neredz un kam nenotic citi. Varētu pat teikt, ka tas ir ka pavediens, kuru daudzi pazaudē, uzskatot to par nevērtīgu. Bet citiem, lai spertu nozīmīgo soli uzņēmējdarbības uzsakšana, šaja sakuma posma pietrūkst drosmes, uzņēmības, nepieciešamo zinašanu un iemaņu, ka arī parliecības par sava biznesa iespējam. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šodien labam idejam ir zelta vērtība, tapēc vajadzētu dot tam vismaz vienu iespēju pieradīt sevi kaut vai uz papīra – biznesa un finansu plana, lai vēlak nevajadzētu nožēlot, ieraugot kaut ko līdzīgu cita uzņēmēja veiksmīgi īstenotaja projekta.

Doma par restorana “Talsu Muiža” izveidošanu, radas ieklausoties pazīstamu darījuma cilvēku pardomas, ka Talsos nav Rīgai tik raksturīgo kafejnīcu un restoranu lietišķiem cilvēkiem, kurus labprat apmeklē dažadu uzņēmumu, iestažu vadītaji un to darbinieki, tas patīkamas gaisotnes, apmierinošas virtuves un apkalpošanas dēļ. Lai arī abas pilsētas atšķiras it visa, kas vien pilsētu varētu raksturot, tomēr ideja likas pardomu un projekta izstrades vērta, jo Talsi ir viena no lielakajam un arī skaistakajam Latvijas pilsētam, kura norit aktīva uzņēmējdarbības un kultūras dzīve. Un arī šeit dzīvojošiem cilvēkiem ir izvēles brīvība - dzīvot savadak, dzīvot labak un kvalitatīvak.

Orientējoties tieši uz lietišķo cilvēku vēlmju un vajadzību izzinašanu un to apmierinašanu, restorans “Talsu Muiža”, projekta īstenošana un savas darbības organizēšana, par prioritatēm uzskatīs trīs galvenas pamatiezīmes:

patīkama, majīga gaisotne, kuru radīs pardomats telpu dizains – atbilstoši restorana nosaukumam - ar pagatnes, tagadnes un nakotnes pieskaņu, kas būtu piemērots ka darījuma pusdienam, ta arī brīva laika apmeklējumam;

virtuve, kas centīsies piedavat kaut ko vairak par latviešiem tik raksturīgajiem majas ēdieniem ka kotletes un karbonades, ēdienkartē iekļaujot arī veģetaros, diētiskos un citu pasaules valstu iecienītakos ēdienus, īpašu vērību veltot izejvielu svaigumam un kvalitatei;

personals, kurš tiks rūpīgi atlasīts, parbaudīts un, ja būs nepieciešams arī apmacīts, lai spētu profesionali apmierinat klientu vēlmes un prezentēt pašu uzņēmumu, ta kultūru.

Restorana mērķis būs nevis vienkarši kļūt par kartējo pilsētas ēstuvi, dodot cilvēkiem papildus izvēli, bet gan kļūt par kaut ko īpašu, radikali atšķirīgu, dodot cilvēkiem iespēju mainīt savus ēšanas paradumus par labu savai veselībai un labsajūtai. Tada veida atzīstot un respektējot arī cilvēku individualitati un atšķirību vienam no otra ēdienu izvēles ziņa.

Darba mērķis ir izstradat projektu par restorana izveidi lietišķiem cilvēkiem.

Lai sasniegtu darba mērķi, izvirzīju sekojošus uzdevumus:

raksturot sabiedriskas ēdinašanas nozares attīstību Latvija;

veikt Talsu pilsētas sabiedriskas ēdinašanas tirgus izpēti;

noteikt uzņēmējdarbības vides iekšējo un arējo faktoru ietekmi uz restorana darbību;

analizēt konkurentu darbību;

raksturot restorana piedavajuma klastu;

raksturot potencialos restorana apmeklētajus;

prognozēt restorana attīstības iespējas nakotnē;

noteikt un analizēt restorana viena ēdiena cenu;

sastadīt un izanalizēt restorana finansu planu.

Darba izmantotas pētnieciskas, statistiskas un analītiskas metodes, ka: telefoniska aptauja un sarunas klatienē ar dažadu pilsētas iestažu un firmu darbiniekiem – potencialajiem restorana klientiem un konkurentiem pēc izvēles principa; literatūras izpēte; pilsētas un rajona demografisko radītaju izpēte; konkurentu ēstuvju apmeklēšana.

Īss uzņēmuma apraksts

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “AIGI” dibinašanas laiks 1999 gada beigas. Tas dibinataji – fiziska persona, juridiska persona. Statūtos noradītie darbības veidi - sabiedriska ēdinašana, ražošana un pakalpojumu sniegšana, informacijas tehnoloģija, viesmīlība, tūrisms. Uzņēmuma pamatkapitals un papildus finansu līdzekļi tiks sagadati ar dibinataju ieguldījumiem un bankas aizdevumu jeb kredītu.

SIA “AIGI” pēc uzņēmuma dibinašanas uzsaks sava pirma projekta - restorana “Talsu Muiža” (turpmak – restorans “TM”) izveidošanu, kuru paredzams atvērt 2001 gada vasara. Restorana iekšējas darbības vadīšanai, planošanai un organizēšanai sakotnēji planots nodarbinat 7 cilvēkus.

Restorans “TM” orientēsies uz Talsu pilsētas un rajona iedzīvotaju vidusšķiru, g.k., uz lietišķo cilvēku vēlmju un vajadzību apmierinašanu attiecība uz ēdinašanas un apkalpošanas servisu, ka arī uz piemērotas vides radīšanu. Tieši tapēc tas tiks atvērts pilsētas centra vai ta tuvuma, klientiem labi pieejama vieta. Kaut arī šaja rajona sabiedriskas ēdinašanas tirgū valda vislielaka konkurence, tomēr ta ir vide, kura pastavīgi uzturas restorana “TM” mērķauditorija. Pie tam ta ir iespēja iegūt savlaicīgu un regularu informaciju par konkurentu darbību, novērot mērķpircēju rīcību, attiecība uz ēstuves izvēli, ka arī izcelt savas pozitīvas atšķirības, ļaujot klientam salīdzinat restoranu ar blakus darbojošam kafejnīcam un izdarīt savus secinajumus.

Restorana “TM” misija būs saviem potencialajiem klientiem sniegt kvalitatīvaku, racionalaku un veselīgaku ēdienu, neka tas šobrīd tiek piedavats konkurentu ēstuvēs, dodot lielaku izvēles brīvību un iespēju darīt ko labu pašam priekš sevis.

Restorana “TM” darbības mērķi:

strauja pilsētas sabiedriskas ēdinašanas tirgus iekarošana;

klientu vēlmju un vajadzību izzinašana, to pilnīgaka apmierinašana;

savu pozīciju nostiprinašana un paplašinašana jaunaja tirgū;

konkurētspējas nodrošinašana;

savas darbības rezultata gūt peļņu.

Galvenais restorana “TM” iekšējais spēks, salīdzinot ar konkurentiem:

regulara tirgus un kopējas arējas vides situacijas izpēte;

atšķirīgas ēdienu gatavošanas tehnoloģijas izmantošana;

daudzpusīgakas un interesantakas ēdienkartes izstradašana;

profesionala klientu apkalpošana;

pardomata, savdabīga telpas atmosfēra.

Visparēja nozares analīze

Vēl pavisam nesen, paris gadus atpakaļ, cilvēki darba partraukumos stavēja garas ēdnīcu rindas, lai ieturētu savu kartējo ēdienreizi. Viņiem nebija augstu prasību ne pret iestades piedavatajiem ēdieniem, ne pret to telpu dizaina vienkaršību. Vienīgas vēlmes bija, lai porcijas būtu pēc iespējas lielakas un rinda uz priekšu virzītos atrak.

Attīstoties un mainoties ekonomiskajam, politiskajam un zinatniskajam sfēram ne vien Latvija, bet arī visa pasaulē, līdzi tam mainījas arī paši cilvēki, apgūstot jaunu dzīves līmeni, darba apstakļus un atpūtas iespējas, iemantoja jaunas vērtības, kuras, g.k., tika veiksmīgi parmantotas no arvalstīm. Cilvēki kļuva atvērtaki jaunam idejam, un ta, pamazam, vienkaršo ēdnīcu vietas radas daudz jaunu sabiedriskas ēdinašanas paveidu (sk.1.att.), ka kafejnīcas, bari, picērijas, bistro utt., kuras ne tikai orientējas uz apmeklētaju izsalkuma remdinašanu, bet arī, meklējot jaunas piesaistes iespējas, papildina to ar visdažadaka veida izklaidi. Līdz ar to ēdinašanas nozare attīstījas un to dara vēl pat šodien, paplašinoties aizvien jaunos virzienos.

Lauksaimniecības tirgus veicinašanas centrs, izpildot kadas arzemju firmas pasūtījumu, veica ēdinašanas biznesa izpēti Latvija šodien. No iegūtajiem pētījumu rezultatiem bija iespējams secinat, ka sabiedriskajai ēdinašanai Latvija ir lielas attīstības iespējas, taču tas var īstenoties tikai palielinoties iedzīvotaju ienakumiem un pieaugot tūristu apmeklējumu skaitam. Pagaidam cilvēki joprojam biežak izvēlas ēst majas, jo tiek uzskatīts, ka ta ir gan lētak, gan drošak – partikas produktu dēļ. Šada attieksme radusies vēl padomju laikos, tapēc tieši jaunieši, kurus šī pagatnes daļa nav spējusi ietekmēt, ir tie, kas maina šo tradīciju un ka savas atpūtas galvenas vietas izvēlas kafejnīcas un barus.

Statistika rada, ka no visiem partikas iegadei tērētajiem līdzekļiem Latvija tikai 13% tiek iztērēti sabiedriskas ēdinašanas iestadēs. Pēc Lauksaimniecības tirgus veicinašanas centra un Centralas statistikas parvaldes datiem 1999.gada, salīdzinot ar 1998.gadu, būtiskas izmaiņas sabiedriskas ēdinašanas tirgus apgrozījuma nav notikušas. Nav mainījies arī sabiedriskas ēdinašanas vietu skaits darbavietas. Taču kopuma ir uzlabojusies piedavato ēdienu kvalitate un arī sortiments.

Tiek atzīts, ka vislabak sabiedriskas ēdinašanas iestades ir attīstītas tieši Rīgas centra. Savukart attalakajos Rīgas rajonos vai citas Latvijas pilsētas labu ēdnīcu, restoranu un baru skaits strauji sarūk. Bet, kas attiecas uz nakotnes perspektīvam, tad tiek prognozēts, ka vislabak turpmakajos gados varētu attīstīties atras ēdinašanas vietas, ka arī palielinaties tadu iestažu skaits, kas piedavas nogaršot dažadu nacionalo virtuvju ēdienus.

Runajot konkrēti par Talsu sabiedriskas ēdinašanas sfēras attīstību, jaatzīst, ka to visai būtiski ietekmē pilsētas attalums no Rīgas, kura dēļ ir izveidojusies plaisa starp pilsētu iedzīvotaju dzīves līmeņiem, daļēji to domašanas veidu, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kvalitati un šo nozaru attīstības tempiem. Tas ir divas atšķirīgas vides, kura viena ir ļoti aktīva, radoša, investīciju un specialistu piesaistoša, bet otra – mierīga pat lēnīga, pašu spēkiem izveidota un uzturēta. Bet, škiet, ka tieši šī, no jauna apgūstama, lauku vide ir daudzu iespēju pilna, kuru izmantošana uzlabotu tas iedzīvotaju labklajību, mainot attieksmi pret visu jauno, bet vietējiem ražotajiem, pakalpojumu sniedzējiem un to patērētajiem liekot celt savu vērtību latiņu augstak.

Neskatoties uz visiem iespējamiem uzņēmējdarbību kavējošajiem faktoriem, ēdinašanas bizness Talsos attīstas, nomainot veco ēdinašanas sistēmu ar jaunu – kvalitatīvaku un daudzpusīgaku, gūstot lielaku klientu atsaucību. Šobrīd pilsēta darbojas liela daļa no iespējamam sabiedriska ēdinašanas iestadēm, ka: restorans, kafejnīcas, picērija un pankūku ēstuve, bari, mūzikas klubi, bistro, alus pagrabs un alus darzs. Un katrs no tiem uzruna kadu no cilvēka pastavīgajam un arī mainīgajam vajadzībam, kuras tad cenšas apmierinat savu iespēju un cilvēku maksatspējas robežas.

Sabiedriskas ēdinašanas iestades
 

Restorans
 
Kafejnīca
Interneta
Vasaras
Saldumu

Alus pagrabs

Salmu krogs

 

Bars

Mūzikas klubs

Steiku bars

Melna balzama

bars

 
Ēdnīca
 
Bistro
Picērija
Pankūku
ēstuve
 


1.att. Sabiedriskas ēdinašanas sfēras sadalījums

Uzņēmuma vides izpēte

Uzsakot uzņēmējdarbību vai attīstot ideju par tas uzsakšanu, viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir sava iekšēja stavokļa un tirgus apstakļu novērtēšana, t.i., uzņēmuma iekšējas un arējas vides apzinašana un analīze. Šīs abas vides raksturojamas ka uzņēmējdarbību ietekmējošo labvēlīgo un nelabvēlīgo faktoru kopums, kuri izraisa nepieciešamību tos izmantot vai parvarēt. Tapēc nepieciešams tos raksturot un izskaidrot to ietekmi uz uzņēmuma darbību. Līdz ar to uzņēmums, raugoties no konkurences pozīcijam, var noteikt savas stipras un vajas puses, ka arī raksturot arējas vides potencialos draudus un iespējas, lai īstenotu uzņēmuma mērķus, kas vērsti uz veiksmīgu pastavēšanu tirgū un attīstības iespējam nakotnē.

Pirms aplūkot iekšējas un arējas vides faktorus tuvak, jaatzīmē, ka abas uzņēmējdarbību aptverošas vides darbojas vienlaicīgi, ka vienots veselums - paralēli viena otrai un mijiedarbība viena ar otru. Pie tam šie vides faktori nemitīgi maina savu ietekmes intensitati un tas sadalījumu sava starpa. Tapēc uzņēmuma iekšējas situacijas analīze un tirgus izpēte nav uzskatami par vienreizēju pasakumu, jo tirgus šo pašu faktoru dēļ ir pastavīgi pakļauts talakai attīstībai, paverot uzņēmējdarbībai aizvien jaunas iespējas, ka arī radot jaunus draudus.

Uzņēmuma iekšēja vide

Iekšēja vide aptver tas sfēras, kas nodrošina uzņēmuma iekšējo darbību – visparējo funkcionēšanu. Šo vidi uzņēmums var veidot un modelēt pats, atbilstoši ta darbības sfērai un uzņēmuma lielumam. Restorana “TM” iekšēja vide sastav no sekojošiem faktoriem:

menedžments;

marketings;

personala vadīšana;

ražošana;

gramatvedības uzskaite;

attīstība un izpēte.

Restorana vadības vai attiecīgi pilnvarota darbinieka uzdevums un pienakums būs šos procesus planot, vadīt, kontrolēt un mainīt uzņēmumam vēlamaja virziena.

Menedžments ir uzņēmuma mērķtiecīga darbība, ta parvaldīšana tirgus ekonomikas apstakļos, izmantojot esošos resursus, lai:

panaktu darbības efektivitati;

realizētu pastavību lēmumu pieņemšana un atbildību par gala rezultatu;

izvēlētos pareizako stratēģiju un taktiku [4; 7.lpp.].

Menedžments ietver uzņēmuma vadoša personala zinašanas, prasmes, iemaņas, paņēmienus, procedūras, cilvēku motivaciju, proti, visu to, ko ietver cilvēka faktora aktivizēšanas tehnoloģija. Ta uzņēmuma attiecinama uz:

iekšējo parvaldi, kura ietver:

principus - centralizacijas, decentralizacijas, ilgtermiņa mērķu izvēli un parvaldes demokratizaciju;

funkcijas - planošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles;

ekonomiskas metodes - saimnieciskas darbības aprēķina un cenu veidošanas;

ražošanas parvaldi, kas ietver;

inovacijas vadību – jaunas produkcijas ieviešanu, tas tehnisko risinajumu;

ražošanas procesa nodrošinašanu – tehnoloģiju, mateialo resursu, kvalitates un konkurētspēju paaugstinašanu;

produkta tirgu – tirgus politikas izstradi, tirgus kontroli un metodes, tirgus organizaciju;

organizatorisko struktūru – funkcionalo, lineari funkcionalo, matricas vai citu;

personala parvaldi, kas ietver:

personala politikas izstradi un īstenošanu – personala atlasi, pieņemšanu un atbrīvošanu, apmacību, novērtēšanu, karjeras planošanu;

darba samaksu – samaksas formas, darba ražības stimulēšanu, atalgojuma sistēmu;

kolektīva parvaldība – darba grupas un to funkcijas, attiecības kolektīva;

parvaldes socialo un psiholoģisko aspektu – personala motivaciju, organizacijas kultūru, personala un uzņēmuma savstarpējo mijiedarbību.

Kopuma ņemot, menedžments veic situacijas un iekšējas vides analīzi, izvērtēšanu, uzņēmuma misijas un mērķu noteikšanu, to sasniegšanas iespējamo pretrunu, kavējošo faktoru un dominējošo tendenču izpratni, ka arī alternatīvu izstradi un lēmumu pieņemšanu. Tada veida uzņēmums tiek uztverts ka sistēma, vienots veselums, kuru vadībai javada noteikta virziena, nosakot nepieciešamos priekšnosacījumus, t.i., risinamos kartējos un stratēģiskos uzdevumus, ieplanoto mērķu sasniegšanai.

Marketings ir darbības, kas virzītas uz cilvēku vajadzību un vēlmju apmierinašanu ar produkta ražošanas, sadales un maiņas palīdzību. [6; 24.lpp.]

Šodienas tirgus konkurences apstakļos ražošana un pakalpojuma sniegšana vairs netiek uzskatīta par uzņēmuma pašmērķi, bet gan par mērķtiecīgu darbību, kas vērsta uz klientu vajadzību apmierinašanu un uzņēmuma peļņas gūšanu. Vadoties no ta vispirms ir nepieciešams noskaidrot un analizēt potencialo klientu vēlmes un vajadzības, nosakot uzņēma spējas tas apmierinat. Atbilstoši marketinga tirgus pētījumu rezultatiem ir iespējams veikt tehnoloģijas un ražošanas procesu precīzu izstradi, radot pilnīgi vai daļēji jaunu produktu, kuram teorētiski jau būtu zinams pircējs. Talakas marketinga darbības uzdevums ir rast iespējas savest kopa šo produktu ar tas iespējamo pircēju vai lietotaju. Šaja sakara nepieciešams izstradat tirgus iekarošanas - pircēju informēšanas un noieta stimulēšanas stratēģijas ar atbilstošas reklamas kampaņas starpniecību.

Ar marketinga procesu organizēšanu uzņēmuma var nodarboties viens cilvēks vai cilvēku grupa, ka arī nepieciešamības gadījuma var tikt piesaistīti citu firmu marketinga jautajumos kvalificēti darbinieki. Viss ir atkarīgs no paša uzņēmuma iespējam, g.k. finansialo un citu nepieciešamo resursu ziņa, ka arī no tirgus apstakļiem. Lai nu ka bet pilnīgi bez marketinga pētījumiem sava darbība neiztikt nevienam uzņēmumam. Bet daudziem tas vēl ir neapgūts lauciņš, tapēc marketinga darbības pakalpojumus izmanto neregulari – fragmentari, g.k., jaunas preces izstradašanas un tas noieta veicinašanas pasakumu planošana, vai arī veicot savas darbības virzienu maiņu, un arī tad, kad cenšas novērst nenovēršamo – savas darbības partraukšanu. Šadas situacijas uzņēmumam ir nepieciešama absolūti patiesa informacija, lai spētu nekļūdīgi pieņemt atbildīgus lēmumus par talako darbību.

Restorana “TM” marketinga politikas īstenošanai tiks piesaistīts marketinga jautajumos specializēts darbinieks. Ta galvenais mērķis būs nodrošinat vadību un parējo struktūrvienību darbiniekus ar regularu, patiesu un viņiem saistošu informaciju par tirgus situaciju, t.i., par konkurentiem, to darbību un stratēģijam, par potencialajiem klientiem, to vēlmēm un vajadzībam, ka arī restorana spējam tas apmierinat pilnīgak un kvalitatīvak. Līdz ar to marketinga darbībai būtiska nozīme būs gan vēl tikai planojot restorana darbību, gan to īstenojot, sekojot līdz klientu atsaucībai un konkurentu pretdarbībai. Šī faktora esamība un darbība restorana nodrošinas papildus spēku un arējas iespējas sabiedriskas ēdinašanas tirgus iekarošana un savu pozīciju nostiprinašana. Lai nu ka, bet iepazīstot tuvak marketinga iespējas, škiet, ka ta ir visdaudzpusīgaka un visneatsveramaka ikviena uzņēmuma iekšējas vides sastavdaļa. Tieši šis faktors palīdz uzņēmumam visobjektīvak orientēties tirgus nosacījumos un panakt kompromisu starp abu uzņēmējdarbības vidu ietekmēm.

Personala vadīšana

Personals, tapat ka materialie un finansu resursi, ir tas, bez kura nav iespējams izveidot sekmīgi darbojošos uzņēmumu un kas ienes radošus lēmumus ta darbība. Tas izgudro un ražo preces, sniedz pakalpojumus, kontrolē kvalitati, izvieto finansu resursus, nosaka vadības mērķus un stratēģiju to sasniegšanai.

Darbinieki ir uzņēmuma potencialais spēks, jo to radoša darbība ir pamats uzņēmuma attīstībai. Tapēc šodien efektīvi ar peļņu var stradat tikai tie uzņēmumi, kuros nodarbinatas ieinteresētas un radošas personības. Līdz ar to visai būtiski ietekmējot uzņēma iekšējas vides darbību, ka arī nosakot ta pastavēšanas un attīstības iespējas arēja vidē. Bet tas savukart rada nepieciešamību uzticēties jau esošajiem un jaunajiem darbiniekiem. Lai darbinieks šo uzticību izpelnītos, viņam tiek uzstadītas noteiktas prasības, kas raksturojamas ka piesardzība cilvēka iespējamas negatīvas ietekmes dēļ, ka arī uzņēmuma lielas atbildības dēļ pret saviem klientiem, investoriem, parējiem sadarbības partneriem un arī uzņēmuma stradajošajiem darbiniekiem.

Uzņēmumiem, apzinoties nepieciešama darbaspēka resursu ierobežoto daudzumu tirgū, ka arī ta pozitīvas iezīmes, aug personala vērtība un mainas attieksme pret tiem, ka arī tiek meklētas iespējas šos resursus veidot no paša uzņēmuma vides. Līdz ar to liela vērība tiek veltīta atsevišķu cilvēku darbībai un ta ietekmei uz kolektīvu un uzņēmuma vai struktūrvienības darbu kopuma, īstenojot uzņēmuma personala vadīšanu.

Ar personala vadību saprot uzņēmuma politiku un procedūras, ko veic, lai piesaistītu, apmacītu un noturētu firma labus darbiniekus. Bet galvenais ta uzdevums ir veidot attiecības starp uzņēmumu un personalu, lai respektētu un saskaņotu abu pušu intereses, novērstu nesaskaņas un nodrošinatu veiksmīgu, ilglaicīgu sadarbību.

Pastav vairaki būtiski iemesli, kadēļ nepieciešama personala vadīšana:

atsevišķu darbinieku darba spējas izpaužas atšķirīgi;

pastav dažada veida profesionalas zinašanas;

atšķirīgi izpaužas darbinieku motivacija;

pastav darbinieku personības pazīmju atšķirības.[3; 68.lpp.]

Tatad, uzņēmumu vadībai jaapzinas, ka nav iespējams izstradat vienu, strikti noteiktu vadīšanas politiku, jo katrs darbinieks prasa savu, individualo, pieeju visas jomas, un to vislabak var īstenot uzņēmumi ar nelielu personala sastavu, piemēram, līdz desmit vai divdesmit cilvēkiem. Savadak veiktie pasakumi var nebūt efektīvi un nesniegt gaidītos rezultatus.

Vislabak personala politiku raksturo tas mērķi un to sasniegšanai izvirzītie uzdevumiem:

darbinieku izvēle un ievadīšana darba – nodrošinot uzņēmumu ar nepieciešamajiem kadriem, ka arī veicinot to atraku adaptēšanos jaunaja vidē;

darba vietas uzdevumu veidošana – informējot darbinieku par viņa pienakumiem, radot iespēju kontrolēt to izpildi un parliecinaties par izvēles pareizību jeb darbinieka piemērotību attiecīgajam amatam, ka arī novēršot vai mazinot nelaimes gadījumu rašanas iespējas darba vieta;

personala organizacija – izstradajot darbinieku planveida koordinēšanu, lai nodrošinatu efektīvaku darba izpildi un racionalaku resursu izmantošanu;

darbinieku motivacija – radot iespēju apmierinat darbinieku aktualakas vēlmes un vajadzības, kas palielinatu darbinieku darba atdevi un uzticamību firmai;

samaksas sistēmas veidošana – novērtējot darbinieka ieguldījumu firmas darbība un gūtajos panakumos, sniedzot atbilstošu atalgojumu un piešķirot prēmijas;

personala attīstība – dodot iespēju karjeras veidošanai un jaunu spēju attīstībai.

Cilvēki un viņu rīcība, viņu darbs un darba stils ietekmēs arī restorana “TM” panakumus tirgū, nosakot konkurētspēju, klientu piesaisti un viņu vajadzību apmierinašanas kvalitati. Tapēc restorana mērķis ir piesaistīt pēc iespējas profesionalakus, radošus un stradat gribošus cilvēkus, ņemot vēra viņu rīcību raksturojošos radītajus, ka: profesionalas spējas, iepriekšēja darba pieredze, personiskas intereses un vajadzības, vērtību uztvere.

Neskatoties uz to, ka restoranam nepieciešamo darbinieku piesaisti varētu ietekmēt ievērojamais attalums no Rīgas, kur, ka zinams, koncentrējušies labakie no labakajiem, tomēr tiks pieliktas visas nepieciešamas pūles, lai atrastu vēlamos darbiniekus. Pastav iespēja ievietot reklamu rajona laikraksta “Talsu Vēstis” un laikrakstos “Diena”, “Dienas bizness”. Var apjautaties paziņam, draugiem, griezties augstskolas, cerot atrast kadu no saviem potencialajiem darbiniekiem absolventu vidū, ka arī izmantot kadu citu, tai brīdī aktualaku, metodi.

Ta ka visi piesaistītie darbinieki uzsaks savu darbu vienlaicīgi ar restorana atvēršanu, tad uzņēmuma vadībai būs jau iepriekš japanak vismaz daļēja darbinieku adaptēšanas jaunaja vidē, lai jau savlaicīgi novērstu pirmas atvēršanas dienas iespējamas kļūdas. To būs iespējams panakt ar iepriekšēju darbinieku savstarpēju iepazīstinašanu, kopēju restorana darbības stratēģijas parrunašanu, darbinieku individualo pienakumu izstradašanu un rīcības variantu apspriešanu. Tapat ļaujot darbiniekiem izmēģinat jaunas virtuves un bara iekartas, iepazīties ar restorana telpam, galdiņu izvietojumu, ka arī uzrīkojot ēdienu pagatavošanas un apkalpošanas izmēģinajumu ar vadītaju potenciala viesa statusa.

Pats galvenais ir panakt darbinieku savstarpēju saliedētību, radot vēlmi palīdzēt viens otram un darboties ka komandai, neņemot vēra atsevišķu indivīdu vecumu, dzimumu, vai ieņemamo amatu. Viņu kopējais spēks, prasmes, centība un personiskas īpašības, spēs panakt, lai restorans kļūtu par kaut ko īpašu gan pašiem darbiniekiem, gan klientiem.

Svarīgi ir arī, lai uzņēmuma vadība un padotie spētu rast kontaktu, savstarpēji vienoties un stradat vienota mērķa laba. Vadībai jauzņemas atbildība un rūpes par darbinieku drošību, labsajūtu, interešu ievērošanu un vajadzību apmierinašanu. Jacenšas pēc iespējas labak iepazīt katru savu darbinieku atsevišķi, lai prognozētu ta rīcību sarežģītas situacijas, izstradatu individualas motivacijas iespējas un savlaicīgi novērstu jebkadu negatīvu ietekmi uz restorana darbību no personala puses.

Savukart visiem darbiniekiem jauzņemas atbildība par klienta labsajūtu restorana. Viņiem jabūt gatavam iepazīt katru klientu no jauna, uzklausīt un pat paredzēt ikvienu viņu vēlmi un iespēju robežas to arī apmierinat. Darbiniekiem jaizturas parliecinati, japieņem patstavīgi lēmumi neparedzamas situacijas un vienmēr jaizrada patiesa interese par klientu.

Būtisks jautajums ir arī darba samaksa vai tas aprēķinašanas sistēma. Šodien cilvēkiem ir ļoti no svara katrs alga saņemtais lats, tapēc bieži vien šī tēma var kļūt par iemeslu nesaskaņam darbinieku starpa. Lai to novērstu, vadībai jau savlaicīgi ir javienojas ar katru darbinieku par viņa algu un tas aprēķinašanas principiem, ka arī nosakot vienotu piemaksas jeb prēmiju sistēmu. Darbiniekiem vismaz virspusēji ir jaizskaidro arī uzņēmuma finansiala situacija, tas iespējamas izmaiņas un attiecīgas sekas. Katra ziņa darbinieki būs restorana galvenie un svarīgakie resursi, tapēc nedrīkst pieļaut, ka viena no pusēm zaudē uzticību otrai. Svarīgi ir uzturēt šo atgriezenisko saiti, informacijas plūšanu abos virzienos vienlīdzīgi. Vienmēr ir jabūt iespējai pateikt to, kas nomac vai satrauc un kopīgi meklēt risinajumu

Motivacijas iespējas restorana tiks izstradatas vadoties no darbinieku individualajam interesēm, ka arī no to atdeves un personiskas ieinteresētības darba izpildē. Sakotnēji gan ir grūti sakt planot motivacija, kad visa uzmanība javelta veiksmīgai restorana ievadīšanai tirgū. Bet vadības interese par darbiniekiem, sapratne, pozitīva attieksme, pateicība un uzslava par paveikto, ka arī iespēja aprunaties par grūtībam pienakumu izpildē, tiks sniegta jebkura laika. Pie tam tiks parūpēts, par specialu darbinieku telpu izveidi, virtuves darbinieku darba apģērbu iegadi u.c. darbinieku pašsaprotamam ērtībam. Bet talako jau radīs restorana panakumi tirgū.

Ražošana ietver sevī preces izgatavošanas un pakalpojuma sniegšanas procesus, kas ir uzņēmuma centrala darbība un galvenais ienakumu avots. Uzņēmums, izvirzot konkrētus ražošanas mērķus, var gūt konkrētus panakumus ar elementaras ražošanas faktoru – tehnoloģija un iekartas, materiali un darbs - kombinacijas palīdzību.

Šie faktori, kļūdami par ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu elementiem, padara to viegli ietekmējamu. Ražošanas procesa funkcionēšana ir atkarīga ne tikai no šo elementu darbības vien, bet arī no parējo iekšējas vides faktoru, ka menedžmenta, marketinga, personala vadības, finansu uzskaites mērķtiecīgas darbības. Savukart nedarbojoties ražošanas procesam, kas ir galvenais uzņēmuma pastavēšanas iemesls, nespēj darboties un zaudē savu nozīmi arī parējie iekšējas vides faktori. Ne velti uzņēmumu raksturo ka vienotu sistēmu, kura visi iekšējas vides faktori tiek pakļauti vienota mērķa sasniegšanai, un ir atkarīgi viens no otra, darbojoties savstarpēji vai pakartoti, bet galvenais - saistīti.

Uzņēmuma šie faktori tiek apvienoti ražošanas procesa, kas raksturojams ar:

materialo resursu sagadi;

izejvielu parstradi;

pakalpojuma sniegšanu.

Materialo resursu sagade ir uzņēmuma savlaicīga nodrošinašana ar tehnoloģiskajam iekartam, materialiem, izejvielam u.c. nepieciešamo darba veikšanai. Šada resursu sagade prasa planošanas sistēmas izstradi un ieviešanu uzņēmuma, kas saistīta ar regularu resursu uzskaiti un ta patiesa stavokļa atspoguļošanu, ka arī finansu līdzekļu nodrošinašanu minēto resursu iegadei.

Uzsakot uzņēmējdarbību jebkura no ražošanas vai pakalpojumu sfēram, svarīgi ir izvēlēties vispiemērotakas iekartas. Tam jabūt iespējams jaunako tipu modeļiem, atbilstošam produktu izstrades tehnoloģijai, telpam un darbinieku spējam apgūt tas. Jaņem vēra arī iekartas faktiskais kalpošanas un garantijas ilgums, ka arī pardevējfirmas piedavata pēcapkalpošana – iekartas piegade, uzstadīšana, testēšana un, nepieciešamības gadījuma, arī labošana vai nomainamo detaļu sagade. Nozīmīga ir arī apmaksas sistēma. Tikpat svarīgi ir restorana klientu zales galdu un krēslu izvēle, saskaņojot tos ar telpas dizainu un platības iespējam.

Restorana “TM” virtuvei tiks iegadatas firmu SIA “DĒLI”, SIA “SILARS” un SIA “ARKOLAT” iekartas ka: saldējamas kameras, plītis, grils, elektriska sulu spiede, kafijas automats, svari un darba galdi, bet klientu zalei tiks izvēlēti SIA “SILARS” piedavatie galdi un krēsli. Šo firmu izvēli, g.k., noteica to piedavato iekartu kvalitate, pieejama atlaides sistēma, ka arī iespēja maksat pa daļam vai iegadaties iekartas uz līzinga, ka arī piedavata iekartu pēcapkalpošana.

Restorana tehnoloģisko iekartu izvēle ietekmēs virtuves darba organizēšanas gaitu un klienta pasūtījuma izpildes atrumu. Ka liecina restorana potencialo klientu aptauja, tad apkalpošanas atrums ir viens no nozīmīgakajiem faktoriem ēstuves izvēlē, g.k., cilvēku laika trūkuma dēļ. Bet restoranam “TM” ir svarīgi saglabat ēdienam atbilstošu kvalitati un ta saturošas uzturvērtības. Tapēc viens no risinajumiem ir iegadaties jaudīgas plītis un atbilstošus virtuves piederumus, kas palīdzētu panakt kompromisu starp klienta laika trūkumu un restorana imidžu, attiecība uz veselīgu ēdienu gatavošanu. Pie tam, darbam atbilstošas iekartas var ievērojami atvieglot darbiniekiem viņu darba izpildi, bet apmierinati darbinieki uzņēmumam ir tikpat svarīgi, cik apmierinati klienti.

Saimnieciskas darbības veikšanai nepieciešami arī dažadi instrumenti un darba rīki, kas ir ka neiztrūkstošs palīglīdzeklis darbu izpildē. Restorans “TM” savas virtuves, bara un klientu zales nepieciešamos piederumus iegadasies firma SIA “ARKOLAT”, kur pieejams plašs trauku, glažu, galda un citu nepieciešamo piederumu klasts, kas atvieglos iegadi un apmaksas sistēmu. Pie tam būs pieejama 10 % atlaide no summas virs 600 latiem.

Ņemot vēra restorana sakotnēji lielos izdevumus sakara ar telpu remontiem, visu iekartu, piederumu iegadi un finansu resursu ierobežoto daudzumu uzņēmuma, pirkuma lēmuma pieņemšanas brīdi vēlreiz tiks veikta izdevīgako un piemērotako piedavajumu rūpīga atlase, lai mazinatu finansu riska pakapi.

Savlaicīgi, pirms restorana atvēršanas, būs nepieciešams izplanot arī izejvielu sagadi, vienlaicīgi nosakot to kvalitati, veidu, daudzumu, pieļaujamo iegades cenu, ka arī piemērotakos piegadatajus. Izejvielu sagadi var raksturot ka uzņēmuma nodrošinašanu ar visu nepieciešamo ražošanas procesu veikšanai.

Izejvielu izvēlē jaņem vēra, ka restorana ēdiens ar tam raksturīgajam īpašībam ir pats galvenais ka dēļ to klients apmeklē, bet produkti kas izmantoti ta pagatavošanai var stipri ietekmēt ēdiena kvalitati un garšu. Nekvalitatīvs ēdiens var radīt apmeklētajos saindēšanos ar partiku, kas apdraudētu viņu veselību un dzīvību, bet restorans iemantotu neslavu un tiktu pakļauts dažadu komisiju sanitarajam parbaudēm, kas neatgriezeniski samazinatu klientu apmeklējumus, nedēļas, mēneša apgrozījumu un apdraudētu arī restorana eksistenci.

Ka liecina aptaujato Talsu firmu darbinieku nostaja, tad cilvēki retos gadījumos iegriežas vēlreiz tai paša ēdinašanas uzņēmuma, kura viņam tikts pasniegts sliktas kvalitates ēdiens. Tad vairs nav nozīmes ne tas atmosfērai, ne oficianta laipnajai apkalpošanai. Pie tam, ir zinams, ka sliktas ziņas izplatas daudz atrak un plašaka auditorija neka labas. Daudzi cilvēki viegli iespaidojas no sliktam atsaucēm kaut arī tas būtu tikai baumu līmenī, un tikai retais vēlas pats parliecinaties par dzirdēto.

Paredzams, ka īpaši jūtīgi uz ēdiena kvalitati būs arī restorana “TM” mērķauditorija – darījuma cilvēki, kuri visam pievērš vēl lielaku uzmanību, jo sava darbības laika ir pabijuši pietiekoši daudzas vietas, lai spētu salīdzinat un novērtēt attiecīgas ēstuves līmeni. Un agri vai vēlu pienaks brīdis, kad potencialajam klientam vajadzēs noorganizēt darījuma tikšanos brīva gaisotnē un tad, restoranam ar apšaubamu virtuvi, noteikti priekšroka netiks dota.

Ēdinašanas uzņēmuma izejvielas tiek pasūtītas atbilstoši sastadītajai ēdienkartei, kura gan tiek planota nedēļu iepriekš, toties var būt katrai dienai atšķirīga. Ik dienu nepieciešamas izejvielas var iedalīt pēc uzglabašanas ilguma:

īstermiņa izejvielas - piena produkti, gaļas un konditorejas izstradajumi, zivju produkti;

vidēja termiņa izejvielas - augļi, darzeņi, zaļumi, ka arī tie ilgtermiņa produkti, kuriem tuvojas uzglabašanas termiņa beigas;

ilgtermiņa izejvielas – milti un to izstradajumi, kaltētie, žavētie, salītie, skabētie, sasaldēti produkti, garšvielas, konservi, sulas, tēja, kafija, alkohols u.c.

Jaatzīst, ka šodien nav vairs aktuali veidot lielas izejvielu rezerves, jo tas ir nevajadzīgs finansu resursu iesaldēšanas veids, pie tam pēc izejvielam būs jabrauc tik un ta katru nedēļu un varbūt pat biežak. Vienīgie iemesli lielakas izejvielu partijas iepirkšanai būtu:

ja piegadatajs citadak nav ar mieru vienoties par pirkšanas/pardošanas darījumu,

ja pie šada daudzuma tiek piedavata ievērojama atlaide,

ja restorans šo izejvielu izmanto ikdiena un tadēļ atri izlietos.

Lieki piebilst, ka uzņēmuma javed kopēja izejvielas uzskaite, noradot, piemēram, katras nedēļas iztērēto naudas summu, kvalitatīvako izejvielu tirdzniecības vietas, ka arī reizi mēnesī veicot izejvielu cenu noradi, lai uzņēmuma būtu izejas dati ēdienu cenu kalkulacijai un visparējai izejvielu tirgus cenu svarstību analīzei.

Restorans “TM” potencialas izejvielu iegades vietas varētu būt: Rīgas vairumtirdzniecības bazes, Tukuma un Talsu tirgus, Talsu vietējie izejvielu ražotaji, ka: “Talsu piensaimnieks”, “Talsu gaļa”, kada no maizes ceptuvēm, ka arī dažas saimniecības. Svarīgi ir lai izejvielas vienmēr būtu svaigas, savlaicīgi sagadatas un par iespējami zemaku cenu.

Ražošanas procesa pirma posma iespējama ietekme ir vērsta uz:

restorana darbības uzsakšanu un tas organizēšanu;

iespēju kvalitatīvi apmierinat klientu vēlmes;

ēdienu izvēli nodrošinašanu;

ēdienu cenu noteikšanu;

restorana noietu un neplanotu zaudējumu rašanos.

Izejvielu parstrade ir tehnoloģiskais process, kas izstradats, lai pagatavotu preces konkrētu klientu vajadzību apmierinašanai. Savukart pati tehnoloģija ir instrumentu, iekartu, procesu, rīcības, materialu, zinašanu un prasmju kopums, kas nepieciešams, lai izmantotu esošos resursus mērķu sasniegšanai [4;101.lpp.]. Un ir viens no būtiskakajiem uzņēmuma iekšējas vides faktoriem, ta potencialais spēks, jo nodrošina uzņēmumu darbību un konkurētspēju.

Restorana “TM” mērķis attiecība uz tehnoloģiju ir panakt tas acīmredzamu atšķirību no parējam pilsētas kafejnīcam, galveno uzsvaru liekot uz pareizu ēdiena pagatavošanu, saglabajot lielako daļu ta uzturvērtību. Līdz ar to paverot restoranam iespēju ieiet pilsētas ēdinašanas tirgū ar tur vēl neesošu preci, kaut arī reals pieprasījums pēc tada pastav. Svarīgi ir arī ar ēdienkartes palīdzību sagadat patīkamus parsteigumus saviem potencialajiem klientiem un ne tikai pirmaja atvēršanas diena vien. Šo sajūtu ir nepieciešams klienta uzturēt dzīvu, lai viņa pamostos intriga un vēlme ļauties parmaiņam.

Restorana šefpavars, vadoties pēc uzņēmuma darbības iecerēm un iekšējam iespējam, ka arī pēc izveidojušos priekšstatu par potencialo klientu vēlmēm, sastadīs optimalu ēdienkarti un noteiks atbilstošus ēdienu pagatavošanas tehnoloģiskos procesus, cerot gūt klientos pozitīvu atsauksmi. Katra ziņa svarīgakais būs nevis ēdienu kvantitate, bet gan kvalitate un daudzveidība. Tas prasīs no restorana personala lielu atdevi, teorētiskas un praktiskas zinašanas, un radošas idejas. Tapat arī laiku jaunu recepšu meklēšanai dažados izdevumos, apmeklējot citas ēstuves vai arī papildinot savas zinašanas kada komandējuma brauciena. Protams, viss būs atkarīgs no klientu atsauksmes un visparējas restorana kotēšanas pilsētas ēdinašanas tirgū.

Katra ziņa tiks nepartraukti sekots līdzi klientu ēdienu izvēlei, apmeklēšanas laikam un atsauksmēm, savlaicīgi pieņemot nepieciešamos pasakumus, piemēram, saistība ar ēdienu - izņemot no ēdienkartes nepieprasītos ēdienus, tos aizstajot ar jauniem. Līdz būs atrasts klientu vēlmēm visatbilstošakais ēdienu klasts. Šaja sfēra stradajot nekas nav pastavīgs, jo vēlmes attiecība uz ēdienu cilvēkam var mainīties katru dienu, bet restoranam tam jadzīvo līdz un pat apsteidzot tas. Protams, nepieciešama ir arī zinama klientu uzticība un vēlme pielagoties ēdienkartes piedavajumam.

Kas attiecas uz tehnoloģisko procesa organizēšanu, tad ēdienu receptes un gatavošanas gaita katram ēdienam ir atšķirīga un ta pavariem būs zinama no galvas. Pie tam ēdieni tiks gatavoti vairaki vienlaicīgi un diezgan atri, tapēc nebūs laika nodarboties ar izejvielu aprēķinašanu un svēršanu. Darbinieki ar pieredzi spēj samēra precīzi stradat pēc izjūtas, bet praktikantiem atliks vai nu jau iepriekš pamatīgi izstudēt receptes vai arī darboties ļoti, ļoti atri. Katra ziņa ar ēdienu gatavošanu problēmam nevajadzētu rasties, jo tas ir restorana pamats, imidžs, un virtuvē par darba organizēšanu un uzraudzīšanu būs atbildīgs šefpavars ar parliecinošu pieredzi šada amata.

Ražošanas procesa otra posma iespējama ietekme ir vērsta uz:

piedavajuma atbilstību pieprasījumam, t.i., klientu vēlmju un vajadzību apmierinašanu;

restorana mērķu sasniegšanu;

restorana noietu;

konkurētspēju;

attīstību.

Pakalpojuma sniegšana ir viens no klientu vajadzību apmierinašanas un uzņēmuma piedavajuma veidiem. Šaja procesa uzņēmumam ir iespēja tieši kontaktēties ar savu klientu, uz kuru tiek orientēta visa iekšēja darbība.

Restorana “TM” pakalpojuma piedavajuma klasts sastavēs no iespējam:

klientam ieturēt maltīti;

pavadīt laiku patīkama atmosfēra;

saņemt laipnu un profesionalu apkalpošanu;

novadīt darījuma tikšanos atbilstošos apstakļos;

rīkot svinīgus vai lietišķus pasakumus restorana telpas;

iepazīt citu pasaules valstu ēšanas kultūru un tradīcijas;

apmierinat vairumam klientu neraksturīgas vēlmes attiecība uz ēdienu pagatavošanu.

Ar pakalpojumu sniegšanu, restoranam būs iespējams klientam beidzot piedavat novērtēt  uzņēmuma darbinieku un piesaistīto firmu ieguldīto darbu, piemēram, telpu izremontēšana, atmosfēras radīšana, ēdienu recepšu meklēšana, ēdienkartes sastadīšana, izejvielu sagadē, ēdienu gatavošana utt.



Pakalpojumu sniegšanas kultūrai un kvalitatei restorana “TM” tiks veltīta īpaša vērība, jo patiesība ar to jau arī rēķinasies klients, kurš būs izvēlējies apmeklēt restoranu un nevis kafejnīcu vai bistro. Pie tam ir svarīgi, lai klients būtu apmierinats ar iestadi kopuma. To var nodrošinat kvalitatīva trīs galveno faktoru kombinacija: ēdiens, atmosfēra un apkalpošana. To atbilstība klientu vēlmēm var nodrošinat arī restoranam panakumus konkurences cīņa par tirgus daļu.

Ražošanas procesa noslēguma posma iespējama ietekme ir vērsta uz:

klienta labsajūtu restorana;

vēlmi iegriezties tur atkartoti;

klienta atsaucēm par restoranu saviem darba kolēģiem, draugiem un paziņam;

noteiktu pozīciju ieņemšanu Talsu sabiedriskas ēdinašanas tirgū.

Gramatvedība. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestades vai organizacijas (turpmak – uzņēmuma) gramatvedībai ir uzskatami jaatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stavoklis. Gramatvedība ir jakarto ta, lai gramatvedības jautajumos kvalificēta treša persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansialo stavokli un ta saimnieciskajiem darījumiem noteikta laika posma, ka arī lai varētu konstatēt katra saimnieciska darījuma sakumu un izsekot ta norisei. [LR lik.”Par gramatvedību” 2.p.]

Katra vadītaja pienakums ir organizēt uzņēmuma saimnieciskas darbības finansu uzskaiti un nodrošinat, lai tiktu ievēroti LR likumos “Par gramatvedību”, “Par gada parskatiem” un ar tiem saistošos normatīvajos aktos izstradatas prasības, un gramatvedība atspoguļotie dati būtu uzskatami un patiesi. Tapat savlaicīgi ir jaiesniedz normatīvajos aktos noteikta informacija Valsts nodokļu dienestam, Valsts statistikas parvaldei un dažos gadījumos arī kredītiestadēm.

Šī uzņēmuma iekšēja faktora galvenie uzdevumi raksturo arī ta nozīmi un iespējamo pozitīvo, ka arī negatīvo ietekmi uz firmas darbību. Gramatvedības būtiskakie uzdevumi ir sekojoši:

nodrošinat uzņēmuma vadītaju ar informaciju saimnieciska lēmuma pieņemšanai;

nodrošinat kontroli par uzņēmuma materialo, darbaspēka un finansu resursu izmantošanu un uzņēmuma īpašuma saglabašanu;

nodrošinat finansu parskatu lietotajus (ieguldītajus, bankas, valsts institūcijas, akcionarus, piegadatajus, pircējus un citus lietotajus) ar patiesu un pilnīgu informaciju par uzņēmuma saimnieciskas darbības rezultatiem un finansialo stavokli.

Restorana “TM” gramatvedību kartos I/U ”Aplis”, kas piedava savus pakalpojumus uzņēmuma gramatvedības vešana jau sešus gadus. Šīs firmas darbiniekiem ir vajadzīga pieredze gramatvedības vešana un tas novērstu nepieciešamību meklēt piemērotu gramatvedi pastavīga darba. Pie tam “Aplis” atrodas Talsos, ir iemantojis labas atsauksmes par savu pakalpojumu izpildi un rosina lielaku uzticību neka pret jaunu darbinieku.

Attīstība un izpēte ir vērsta uz uzņēmuma nakotnes darbības mērķtiecīgu planošanu jau šodien, izstradajot stratēģiskus, operatīvus un taktiskus uzdevumus ieceru īstenošanai.

Šķiet, ka uzņēmējdarbība nevar būt neka svarīgaka par iespēju rašanu un radīšanu uzņēmuma attīstībai un savu tirgus pozīciju nostiprinašanai. Jaatzīst, ka šodienas tirgus konkurences apstakļos tas neizdodas katram uzņēmumam, jo attīstības priekšnosacījumi saistas ar:

arējas vides un iekšējas vides sniegtajam iespējam, esošas produkcijas noieta palielinašanai, sortimenta paplašinašanai vai arī jaunu tirgus nišu apgūšanai,

atsevišķu kvalificētu darbinieku vai pat firmu piesaisti, uzņēmuma tirgus izpētei, stratēģijas izstradei un savas iekšējas vides objektīvai novērtēšanai,

papildus finansu kapitala pieejamība vai sagades iespējam,

visu uzņēmuma darbinieku saliedētību un koncentrēšanos spēju vadības izvēlētaja darbības virziena.

Runajot par uzņēmuma attīstības virzieniem, tad to iespējas ir vairakas, bet, g.k., tie saistīti ar uzņēmuma piedavajuma – ražojamo preču vai sniedzamo pakalpojuma mērķtiecīgu izmaiņu, lai panaktu ievērojamu noieta palielinašanu, samazinot vismaz pastavīgo izmaksu daļu produkcijas pašizmaksa.

Ražošanas uzņēmuma attīstības planošanas procesus var sadalīt trīs daļas:

preces inovacijas programmas izstrade, kas paredz jaunu preču radīšanu;

preces attīstīšanas programmas izstrade, kas paredz esošo preču raksturlielumu uzlabošanu;

ražošanas programmas izstrade, kas paredz ražošanas procesa uzlabošanu, modernizēšanu ar mērķi samazinat izmaksas un paaugstinat kvalitati.

Ņemot vēra šīs attīstības programmas, restorana “TM” darbinieki, jau līdz ar darbības uzsakšanu, veltīs lielu vērību klientu rīcības un lēmumu pieņemšanas principu izpētei. Tada veida apkopojot informaciju par jau piedavajamo ēdienu sortimenta paplašinašanu, vai gluži jaunu ēdienu piedavajuma izstradi, ka arī tehnoloģisko procesu izmaiņu. Katra ziņa restorans gūs lielaku atsaucību ar biežaku ēdienkartes sastava maiņu, ja vien tas negatīvi neietekmēs darbības izmaksas. Pie tam zinamas parmaiņas ieviesīs mūsu svētku sagaidīšana un pavadīšana, ka arī citi īpaši planoti izklaidējošie pasakumi. Vismaz uzņēmuma pirmaja darbības gada uz attīstības rēķina nebūtu pratīgi samazinat piedavajuma sortimentu vai ta sastava kvalitati, piemēram, iepērkot lētakas izejvielas, pieļaujot neveiksmīgu personalmainību u.c., ka arī censties piesaistīt jaunu klientu grupu, kad vēl pilnība nav apgūti jau esošie klienti.

Uzņēmuma arēja vide

Darbojoties konkrētos tirgus ekonomikas apstakļos, planoto uzņēmējdarbību ietekmēs arējas vides faktori, par kuriem uzņēmumam vai nu nav kontroles, vai arī kontroles iespējas ir nelielas. Ar uzņēmuma arējo vidi saprot visus apstakļus un faktorus, kuri rodas apkartēja vidē neatkarīgi no konkrēta uzņēmuma darbības, bet kuri var ietekmēt uzņēmuma funkcionēšanu.

[11; 104.lpp].

Uzņēmuma arējas vides faktorus atkarība no to ietekmes iespējam ir lietderīgi iedalīt divas grupas:  1. tiešas ietekmes arēja vide;

2. netiešas ietekmes arēja vide.

Ta ka neviens uzņēmums nevar pastavēt neatrodoties nepartraukta kontakta ar citiem arējas vides faktoriem, tad ikviens no taja esošajiem spēj būt gan tas, uz kuru tiek izdarīts spiediens, gan tas, kurš pats veic šadu ietekmi uz citiem vides dalībniekiem. Jauzsver, ka arējas vides faktori var radīt ka nelabvēlīgus, ta arī labvēlīgus apstakļus uzņēmuma darbībai. To ietekmes spēks un realizēšanas iespējas ir atkarīgas arī no paša uzņēmuma, ta lieluma – no nodarbinata personala skaita, apgrozījuma, tirgus daļas, ka arī visparējas situacijas tirgū, jo tas vairak vai mazak raksturo paša uzņēmuma spēku. Līdz ar tas nosaka vai uzņēmums spēs kadu no sev nelabvēlīgajiem arējas vides faktoriem vadīt vēlamaja virziena, vai nē.

Lai uzņēmumam varētu darboties šaja vidē, tam īpaša vērība japievērš arējas vides ietekmes veidu noskaidrošanai, to rakstura un svarīguma atspoguļošanai un sagaidama iespaida novērtēšanai, ka arī pastavīgi japēta, jaanalizē šīs vides izmaiņas.

Arējas vides tieša ietekme – veido faktori, kas uzņēmuma darbību ietekmē tieši, saskaroties ar tiem jau sava kartēja darbība.

Kaut arī šie subjekti tiek raksturoti ka noteiktas organizatoriskas grupas, tomēr tos vairak vai mazak vada un parstav konkrētas personas - dzīvi cilvēki, kurus iepazīstot tuvak, var prognozēt viņu un, attiecīgi, ietekmējoša faktora rīcību. Tieši šī pieejamība oponentam ir izveidojusi mūsdienas nu jau popularo savstarpējo vienošanos, lai ne tikai izvairītos no liekiem zaudējumiem, bet arī panaktu zinamu uzņēmuma augšupeju, jo kara, lai kads tas arī būtu – tieša vai parnesta nozīmē, zaudētaji būs visi ta dalībnieki.

Restorana “TM” arējas vides tiešas ietekmes subjekti ir;

piegadataji;

konkurenti;

klienti;

valsts organi un likumi;

kontaktauditorijas.

Piegadataji ir firmas un atsevišķas personas, kas nodrošina firmu un tas konkurentus ar materialajiem resursiem, kas nepieciešami konkrētu preču ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. [Tirgzinības pamati, 18.lpp]. Tapēc tirgus ekonomikas apstakļos viens no uzņēmuma iekšējas darbības mērķtiecīgas organizēšanas priekšnosacījumiem ir optimalu piegadataju izvēle, ņemot vēra gan ta piedavato produkcijas klastu, cenu un kvalitati, gan attalumu līdz uzņēmumam, gan iespējamas sadarbības nosacījumus.

Piemērotakie izvēles kritēriji, kuri nodrošina piemērotako piegadataja izvēli, ir šadi:

piegadajamo preču kvalitate (attiecība: cena – kvalitate);

uzņēmumu piegadataju uzticamība (drošība) gan attiecība uz termiņiem, gan produkcijas kvalitati;

uzņēmumu piegadataju elastīgums attiecība uz gatavību īstermiņa piegadēm, preču sortimenta variēšanu u.tml.;

produkcijas piegades noteikumi (atlaides, ka arī transportēšanas un piegades noteikumi);

transportēšanas izdevumi (attalums līdz piegadatajam, zudumi, preces piegadajot u.c.)[ M.Rurane, Ražošana, 113.lpp]

Sakotnēji nepieciešams apzinat visus potencialos piegadatajus, tad jaizdara vispiemērotako izvēle un pēc zinama laika japarvērtē līdzšinējas sadarbības pozitīvas un negatīvas iezīmes, izlemjot par sadarbības turpinašanu vai jaunu piegadataju meklēšanu.

Tuvakai piegadataju raksturošanai tos var iedalīt:

firmas, kas pašas piegada savas preces klientam;

firmas, kuras realizē savas preces konkrēta tirdzniecības vieta - ražotnes, tirgi, vairumtirdzniecības bazes.

Šodienas tirgus apstakļos, kad taja valda visai liela konkurence, uzņēmumi izmanto jebkuru līdzekli jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai. Un izradas no to labumu var gūt arī uzņēmums, jo šaja gadījuma, iegadajoties izejvielas, tas ir patērētajs, kurš vēlas tirgū redzēt pēc iespējas lielaku viņam nepieciešamo preču klastu.

Nenoliedzami, ka no sagades viedokļa uzņēmumam visizdevīgakie būtu tie piegadataji, kuri paši veic piegadi, jo tas atvieglotu izejvielas sagadi, iespējams, ka samazinatu izmaksas, ka arī pavērtu iespējas iegadaties svaigakas un kvalitatīvakas izejvielas. Ka negatīvu iezīmi šadai piegadataju izvēlei var minēt riska faktoru, kas saistas ar nepieciešamību jau no paša sakuma uzticēties vēl neiepazītiem sadarbības partneriem, paļaujoties uz to godapratu, veicot savlaicīgu kvalitatīvu izejvielu piegadi.

Lai kada arī būtu piegadataju izvēle, uzņēmumam ir jabūt parliecinatam, ka šiem darījuma partneriem var uzticēties, jo tas ne tikai palīdzēs planot kartējo un arī stratēģisko darbību, bet arī mazinas šīs arējas vides faktora ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Restorana “TM” mērķis nebūs izvēlēties tikai tos piegadatajus, kas paši veiks piegadi, jo ta var izraisīt sava veida atkarība, kas arī raksturojama ka viens no riska faktoriem. Pie tam daudzas izejvielas var iegadaties vairumtirdzniecības bazēs vai tirgos par zemakam cenam un plašaka šo preču sortimenta. Bet arī šī vide ir jaizpēta, izvēloties dažus vispiemērotakos tirgotajus, ar kuriem būtu iespējams vienoties par ilglaicīgu sadarbību. No vietējiem - Talsu rajona piegadatajiem restorans “TM” varētu izvēlēties piena parstrades kombinatu, maizes ceptuvi, gaļas kombinatu, zemnieku saimniecību augļu un darzeņu piedavajumu u.c. Šiem piegadatajiem ir tieši tas izejvielas, kuras ir ar samēra īsiem lietošanas termiņiem un kuru kvalitate var iespaidot arī gatavojama ēdiena kvalitati. Tapēc šada veida izejvielu sagadei būtu sapratīgak izšķirties par ģeografiski tuvak atrodošajiem piegadatajiem, ja vien to ir pieņemamas to piedavajuma cenas, kvalitate un sortiments. Katra ziņa jaizvairas no parak šaura piegadataju loka, jo arī tie nav pasargati no uzņēmējdarbības iekšējas un arējas vides ietekmes, tapēc var radīt uzņēmumam neplanotus zaudējumus.

Raksturīgaka piegadataju ietekme uz uzņēmuma darbību un pardošanas procesu var būt saistīta ar:

cenam par precēm un pakalpojumiem, jo cenu pieaugums var paaugstinat uzņēmuma izmaksas un piespiest paaugstinat arī ražojamo preču pardošanas cenas;

piegadajamo materialo līdzekļu vai preču kvalitati, kas var ietekmēt gan ražošanas izmaksas, gan ražojamo preču pakalpojumu kvalitati;

piegažu atbilstību līguma noteiktajam prasībam u.c.

Restorana “TM” izejvielu cenam piemīt tendence tirgū bieži svarstīties par dažiem santīmiem un ar to ir jarēķinas. Iemesli šadam svarstībam var būt visdažadakie, sakot jau ar piegadataja iekšējam problēmam organizējot savu darbību, gan arī ar pašas izejvielas vai to nepieciešamo sastavdaļu sezonalitati. Kaut arī šodien esam iemacījušies lielako daļu no daba izaudzējamiem produktiem saglabat ilgakam laikam gan svaiga, gan parstradata veida, tomēr cenas mainas un ne vienmēr tas ir saistīts ar pieprasījuma un piedavajuma starpību tirgū. Galvenais iemesls ir šo preču mainīga vērtība, klat pierēķinot ar to saistītas uzglabašanas un parstrades izmaksas. Pastav iespēja dažas izejvielas sagadat arī pašam restoranam, piemēram, iegadajoties nepieciešamas izejvielas to sezona laika par ievērojami zemaku cenu un tad, parstradajot, saglabat savam iekšējam vajadzībam. Bet parasti jau ta šķiet lieka nodarbošanas, kas prasa savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, attiecīgo darbu saplanošanu un tirgus situacijas izpēti. Katra ziņa restoranam aktuals jautajums būs pēc iespējas lētaku izejvielu sagades iespēju meklēšana, ka arī transportēšanas un uzglabašanas izmaksas samazinašana.

Lai ka arī būtu restorans “TM” atbild par savu ēdienu kvalitati ar savu labo slavu, tapēc tas nevar atļauties pieļaut jebkadu ietekmi no izejvielu puses, ne kvalitates, ne cenu ziņa, jo tas mazinatu restorana konkurētspēju un savu tirgus pozīciju nostiprinašanu.

Konkurenti ir uzņēmuma oponenti gan attiecība pret pircējiem, gan pret nepieciešamajiem resursiem (kvalificētu darbaspēku, izejvielam u.c.) no arējas vides.

Konkurenti ir spēks, kas iedarbojas uz uzņēmuma mikrovidi, iespaidojot lēmumu pieņemšanas procesus, ka piemēram, nosakot produkta veidu, cenu un ar kadu tehnoloģiju uzņēmumam stradat, jo galvena cīņa starp tirgus dalībniekiem ir par to, kurš piesaistīs visvairak pircēju.

Konkurētspējas nodrošinašanai uzņēmumam ir javeic tirgū darbojošos konkurentu analīze, modelējot to darbība, izvērtējot savas priekšrocības un trūkumi, ka arī nosakot, cik liela mēra attiecīgais uzņēmums spēj būt par projekta īstenošanas un mērķu sasniegšanas draudu. Paralēli tam ir iespējams novērtēt arī jauna projekta tirgus iespējas un izstradat savu programmu, stratēģiju pretpasakumu veikšanai un izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Veicot tirgus analīzi, konkurentus parasti sadala:

tiešajos konkurentos;

netiešajos konkurentos.

Svarīgi ir aptvert pilnīgi visus tirgū darbojošos konkurentus, un viens no veidiem ka to veikt ir izdarīt pētījumu par to, kada veida cilvēki pieņem lēmumu par preces (pakalpojuma) pirkšanu.

Savukart konkurentu darbības analīzei var izmantot vairakas metodes jeb pieejas, viena no tam ir marketinga “mix”. Šai metodei ir raksturīga četru uzņēmējdarbības grupu radītaju analīze:

produkts, pakalpojums;

cena;

atrašanas vieta;

noieta veicinašana.

Šo radītaju savstarpēja saistība nodrošina uzņēmuma izdzīvošanu, stabilitates iegūšanu un attīstību tirgū.

Tiešo konkurentu raksturojums

Nav noslēpums, ka Talsi salīdzinot ar Rīgu ir maza pilsēta, jo vairak tapēc šķiet, ka sabiedrisko ēdinašanas iestažu pilsētas centra tuvuma ir par daudz un restoranam “TM” nebūtu mērķtiecīgi censties taja iespiesties, iegūstot tikai nelielu tirgus daļu. Bet tirgū jau darbojošas ēdinašanas iestades konkurentu kategorija, nakas atzīt, ka potencialo tiešo konkurentu ir tikai puse no kopēja piedavajuma.

Jaatzīmē, ka šoreiz nav svarīgi ievērot pašsaprotamu faktu, ka visas ēstuves piedava ēdienu. Daudz būtiskaks ir to piesaistītais klients un viņu vajadzību apmierinašanas pakape un kvalitate. Un tikai ta ēstuve, kas būs visvairak orientēta uz restorana “TM” potencialo klientu – lietišķo cilvēku vēlmju apmierinašanu, var tikt uzskatīta pa tiešo konkurentu.

Alus darzs “Mara”. SIA “Tīkli” 1994. gada vasara Talsos atvēra vienu no pirmajiem alus darziem Latvija. Panakumi esot bijuši skaidri redzami, jo tur labprat atpūtušies gan vietējie – pilsētas un arī rajona iedzīvotaji, gan tūristi.

galvenais alus darza piedavajums ir viņu vasaras virtuve – šašliki, grilētas vistiņas, ceptas desiņas, ka arī, protams, alus u.c. Ka nozīmīgs papildus piedavajums ir iespēja ieturēt maltīti vai vienkarši atpūsties arpus telpam un tomēr būt pasargatam no spiedīgas saules stariem vai līņajoša lietus. Pie tam tur ir svaigs gaiss, paveras plašaks skats uz apkartni, ka arī ir vairak vietas vasaras vakaru dejam un citam līksmībam. Alus darzs piedava arī sagatavot piknika grozus līdzi paņemšanai izbraukumos

cenas piemērotas vidusslanim, tatad, atbilst visplašakajam apmeklētaju lokam

atrašanas vieta ir ļoti piemērota gan ka ēstuvei, gan ka vasaras kafejnīcai, jo izveidota paša pilsētas centra, un tomēr nost no garamgajēju ziņkarīgajiem skatieniem. Netalu ir ērta autostavvieta un vairaku banku filiales, veikali, biroji u.c. iestades

noieta veicinašanai te varētu kalpot dažadi faktori:

iniciatīva no paša apmeklētaja puses, t.i., viņa vēlme apmierinat savas fizioloģiskas vajadzības pēc uztura;

vienīgais alus darzs Talsos, līdz ar to nav izteiktu konkurentu šaja joma;

ēstuves izdevīga atrašanas vieta, kas dod iespēju pusdienot arpus telpam;

piedavatie ēdieni, kas, pagatavoti arpusē uz uguns, izplata īpaši ēstgribu rosinošu smaržu;

ceļa mala un uz ēkas sienas novietotas norades uz alus darzu - tūristiem un citiem iebraucējiem. Pie tam arpusē skan mūzika, kuru var sadzirdēt arī uz ielas. Ir zinams, ka lauku rajonos cilvēki labprat vakaros, skaista laika dodas pastaigaties, un ja kaut kur ir dzirdama mūzika, kas liecinatu par dejam un jautrību, tad tas noteikti piesaista un daudzi pavisam negaidīti nolemj tur iegriezties;

ta ka alus darzs ir atvērts tikai sezonali, tad galvenais ir Talsu rajona iedzīvotaju informēšana par ta atvēršanas sakumu, ka arī par iespējamo piedavajumu klastu – ēdienkarti, rīkotajiem izklaides vakariem u.c. Šaja sakara tiek ievietota reklama rajona laikraksta, ka arī plakata veida pievienota pie pilsētas centra paziņojuma dēļa un personīgi informēti pastavīgie alus pagraba apmeklētaji par jauna sezonas uzsakšanu. Ta ka ša gada vasaras sezona nav vēl sakusies, ir grūti prognozēt, kadi sabiedrības informējošie pasakumi tiks veikti.

Ņemot vēra to, ka alus darzs pastav jau sešus gadus, tad ta atvēršana rajona iedzīvotajiem nebūs nekads parsteigums, ja vien būs mainīta iepriekšējas sezonas virtuve un ieviestas kadas citas izmaiņas. Alus darza būtība un ta cilvēka vajadzību apmierinašanas piedavajuma nav nekas tads, par ko potencialie vai jau esošie apmeklētaji jaizglīto vai japarliecina. Šadu vietu apmeklēšana, galvenokart, ir saistīta ar:

cilvēka paradumiem, t.i., vasara pēc iespējas vairak laika pavadīt ara – svaiga gaisa, ceļot, doties izbraukumos ar ģimeni, apmeklēt pasakumus, tikties ar draugiem, kolēģiem, justies atvērtakam, enerģiskakam;

laika gaita izveidojošos priekšstatu par sev vispiemērotako vietu maltītes ieturēšanai vai atpūtai pēc darba, kuru ietekmē attiecīgas kafejnīcas atmosfēra, parējo apmeklētaju loks, piedavata virtuve un arī cenas, ka arī iepriekšējo reižu apmeklējumi;

vasaras laiku, kad dienas ir garakas, naktis īsakas – cilvēkiem atliek vairak brīva laika, daudziem ir atvaļinajumi un brīvlaiki.

Runajot par paradumiem, tad tos mainīt var tikai pats cilvēks, ja viņš to ļoti vēlas. Kas attiecas uz priekšstatiem par dažada veida izklaidēm un sev vispiemērotako, tad arī to ir grūti mainīt, jo nav iespējams saņemt katra klienta atsauksmi par visu, kas saistīts ar ēstuves apmeklējumu. Parasti klients vienkarši novēro, izdara savus secinajumus un aiziet. Un tas vai viņš tur jutas labi, bija apmierinats ar ēdienu un apkalpošanu un vai iegriezīsies atkartoti, tik maza vieta ka Talsi nevienu no esošo kafejnīcu personala vai vadības arī neinteresē.

Alus darza priekšrocības

Alus darza trūkumi

Talsu sabiedriskas ēdinašanas tirgū darbojas jau sešus gadus, kas ir pietiekoši ilgs laiks, lai iepazītu savu esošo klientu vēlmes un spētu izveidot visoptimalako piedavajumu klastu;

Pilsēta vienīga vasaras kafejnīca, līdz ar to nav konkurences šada veida piedavajuma;

Alus darzs atrodas arpus telpam, izdevīga, labi pieejama vieta ne tikai iebraucējiem un tūristiem, bet arī Talsu un ta rajona iedzīvotajiem, ka arī apkartējo iestažu, piemēram, vairaku banku filiaļu, veikalu u.c. iestažu darbiniekiem;

Aptver plašu apmeklētaju loku – jauniešus, vidēja vecuma cilvēkus, ka arī vecakus. Pie tam nav nozīmes apmeklētaju profesijai, dzimumam vai tautībai;

Ēdienkartes piedavajums atbilst vasarai, ir pieskaņota latviešu ēšanas tradīcijam un apmeklētaju vēlmēm, sūdzības nav dzirdētas;

Ēdienu cenas apmeklētajiem ir pieņemamas.

Vasaras kafejnīcas apmeklētaju plūsma un arī pats darbības posms gada ir ierobežots ar laika apstakļiem;

Alus pagrabs “Mara” arī ir SIA “Tīkli” projekts, kas izveidots blakus alus darzam un ir atvērts tajas sezonas, kad slēgts ir alus darzs.

pagraba virtuve piedava samēra plašu ēdiena klastu ar aukstajiem un siltajiem ēdieniem, kurus ir iespējams pagatavot atbilstoši klienta īpašam vēlmēm. Ka liecina pats nosaukums – alus pagrabs, tad tur tiek piedavats, izvēli nodrošinošs, alus klasts. Telpas izveidē ir domats gan par plašumu, gan par atmosfēru - ir kamīns ar dzīvo uguni. Klientiem tiek piedavata iespēja rīkot banketus un cita veida slēgtos vakarus. Darba dienu vakaros un nedēļas nogalē ta ir vieta, kur satikties, atpūsties, paklausīties mūziku un padejot

pagraba piedavajuma cenas atbilst klientu maksatspējai un Talsu sabiedriskas ēdinašanas vidējam cenu līmenim

pagrabs tika izveidots pēc alus darza sezonas beigam un tas atrodas turpat - blakus ēka. Līdz ar to tas atrašanas vietas priekšrocības, kas tika saistītas ar alus darzu, var attiekties arī uz alus pagrabu

alus pagrabs piesaista apmeklētajus ar savu atšķirību no parējam kafejnīcam – ar pilsētas pirma un pašreiz vienīga alus pagraba statusu. Līdz ar to jau pats nosaukums ir ka reklama, kas rosina apmeklētaja zinamu iztēli.

Īpaša uzmanība tiek piesaistīta sakara ar pagraba atklašanu un slēgšanu līdz ar alus darza sezonas beigam. Tiek rīkoti vakari ar dzīvo mūziku un citam izdarībam. Tad arī tiek izvietota informacija rajona laikraksta, pilsēta pie paziņojuma dēļa, ka arī darīts zinams mutiski apmeklētajiem, paziņam un draugiem. Savukart tūristiem un talak no Talsiem dzīvojošiem informaciju par alus pagraba atrašanas vietu, darba laiku un cita veida informaciju var saņemt no:

Talsu rajona Tūrisma Informacijas centra izdotajiem bukletiem, ka arī no paša centra darbiniekiem,

uzziņu katalogiem, piemēram, “Visa Kurzeme”,

Latvija zinamam telefonuzziņam.

Sava ziņa reklamas funkcijas veic arī konkrēti apmeklētaji, jo jebkura sabiedrība ir paris tadu cilvēku, kuru gaumei citi uzticas un to pieņem par savu. Pie tam cilvēki labprat dalas iespaidos par patīkamiem un arī ne tik patīkamiem mirkļiem ar saviem draugiem, paziņam vai kolēģiem. Protams, ja viņam alus pagraba būs paticis, viņš iegriezīsies tur atkartoti un rekomendēs to arī citiem, bet, ja nebūs, tad neies tur vairs pats un neieteiks to darīt arī citiem.

Alus pagraba priekšrocības

Alus pagraba trūkumi

Darbojas jau sešus gadus un ir viens stabilakajiem un apmeklētakajiem ēdinašanas uzņēmumiem Talsos, ir iemantojis savu patstavīgo klientu loku un pozitīvas atsauksmes;

Pilsēta līdzīgas ēstuves nav, un pavisam maz ir tadas, kas apmeklētajiem solītu ko vairak par parastas kafejnīcas piedavato;

Spēj noturēt un saglabat tos klientus, kuri vasara apmeklē alus darzu, jo virtuve, vieta un arī personals paliek tie paši;

Piesaista plašu mērķauditoriju, kuriem ir kopīga vismaz viena īpašība – viņi labprat dzer alu;

ir padomats par reklamas izkartni ar noradi uz alus darzu un pagrabiņu, ka arī par tūristu informēšanu.

izvēloties apmeklēt alus pagrabu, klients gaida kaut ko vairak gan no virtuves, gan arī no atmosfēras neka tas ir parasta kafejnīca. Ja viņa cerības netiks piepildītas, viņš būs vīlies;

lielakais šī pagrabiņa mīnuss, ko izdodas nepastavīgam apmeklētajam novērot, ir piesmēķētais gaiss, ka dēļ vien daži potencialie apmeklētaji – nesmēķētaji, būs gatavi no šīs ēstuves atteikties, vismaz kamēr nebūs atvērts alus darzs;

ēdienkarti maina tikai reizi pus gada;

ne vienmēr spēj piedavat to, kas ir solīts, vai, ko klients ir vēlējies saņemt, piemēram, nav visi ēdienkartē minētie ēdieni, rīkotais pasakums negūst atsaucību u.c., bet šadiem riska faktoriem ir pakļauta lielaka daļa kafejnīcu.

Kafejnīca “Velves” Talsos darbojas jau aptuveni četrus gadus un, iespējams, ir kļuvusi par pilsētas novada muzeja neatņemamu sastavdaļu. Atrodoties viena ēka, tas papildina viena otru, apvienojot izklaidi ar kultūras pasakumiem un iespēju remdinat izsalkumu.

Kaut arī no pirma mirkļa šķiet, ka kafejnīcai ir ļoti paveicies ar muzeja aktīvo marketinga darbību, kas gūst panakumus un piesaista ne tikai pilsētas, bet visa rajona skolu audzēkņus, ģimenes ar bērniem, ka arī tūristus un citus interesentus. Tada veida nodrošinot arī kafejnīcai savu daļu noietu. Tomēr izradas, ka kafejnīcu apmeklē un par to pozitīvi atsaucas arī cilvēki, kas nebūt nav aizrautīgi makslas cienītaji. Galu gala klientu piesaistīt ir viens, bet apmierinat viņa vēlmes un iemantot viņa uzticību, pavisam kas cits, tapēc nav nemazaka pamata šaubīties par kafejnīcas personīgajam pozitīvajam īpašībam.

kafejnīca piedava ka siltos, ta augstos ēdienus plaša sortimenta. Ēdienkarti maina reizi mēnesī. Ir bars un plaša ēdamzales telpa, kura pie galdiņiem vietas pietiktu līdz 80 personam. Kafejnīca pieņem pasūtījumus banketu un citu saviesīgu vakaru galdu klašanai - galvenokart, nedēļas nogalēs. Pati kafejnīca nekadus pasakumus nerīko, jo nav tieši orientēta uz kadu konkrētu klientu grupu, vai arī nevēlas iesaistīties šaja sfēra

cenas līdzinas visparējam Talsu sabiedriskas ēdinašanas cenam

kaut arī tas nav vairs pilsētas centrs, jaatzīst, ka kafejnīca atrodas visai interesanta un arī ar transportlīdzekli labi pieejama vieta. Tapat ka citam kafejnīcam arī šai ēstuvei tuvuma atrodas pilsētas iedzīvotajiem svarīgas un nepieciešamas iestades, ka ambulance, slimnīca, policija u.c., kuras nodarbina ievērojamu skaitu cilvēku, no kuriem vismaz daļa varētu kļūt par kafejnīcas pastavīgajiem klientiem

noieta veicinašana tiek panakta pateicoties muzeja rīkotajiem pasakumiem un izstadēm, g.k., piesaistot skolu audzēkņus. Iespējams, ka daži šo kafejnīcu iepazīst saņemot ielūgumu uz citu rīkotajam viesībam vai banketu un vēlak, pie izdevības, apmeklē to atkartoti, vai arī iesaka saviem paziņam. Jaņem vēra arī tas, ka muzejs ir tūristu viens no pirmajiem apmeklējuma objektiem. Visticamak tur arī viņi nolemj ieturēt kartējo maltīti. Līdz ar to “Velves” rada nopietnu konkurenci parējam pilsētas centra kafejnīcam, kaut arī tikai uz šo klientu grupu. Informacija par šo kafejnīcu ir iespējams saņemt pēc Talsu rajona tūrisma brošūram, uzziņu katalogiem vai telefonuzziņas. Nekadas citas norades ēkas arpusē vai ceļa mala neliecina par tur darbojošos kafejnīcu.

Kafejnīcas “Velves” priekšrocības

Kafejnīcas “Velves” trūkumi

kafejnīcas virtuve, telpas un apkalpošana ir zinama plašam klientu lokam,

pieredze banketu un citu saviesīgu vakaru apkalpošana,

ir stabils personala nodrošinajums,

nav orientēta uz konkrētu klientu grupu to vēlmju un vajadzību apmierinašanu,

piesaista nevienlīdzīgas interešu grupas,

ēkas arpusē nav norades par šadas kafejnīcas esamību un darba laiku,

ēdienkarte nespēj parsteigt, bet par ēdiena kvalitati bija gan pozitīvas, gan negatīvas atsauksmes

Kafejnīca “Pie ezera” savas darbības laika ir pakapeniski attīstījusies izveidojot veselu kompleksu ar diviem bariem, kafejnīcu un mūzikas klubu. Līdz ar to piedava klientiem gan ieturēt maltīti, gan izklaidēties. Un tomēr tas viss nav sajaukts kopa un katrs var brīvi izvēlēties ka pavadīt savu brīvo laiku. Līdz ar to šķiet klientu loku izvēlas pēc vecuma grupa, vispirms jau vēršoties pie vienas no atsaucīgakajam un skaitliska ziņa Talsos vislielakas klientu grupas – jauniešiem. Šī vieta pievilcīga šķiet arī klientiem aptuveni vecuma grupa no 25 – 35 gadiem. Bet pati kafejnīca vairak piesaista vidēja slaņa parstavjus bez vecuma ierobežojuma, kas prot novērtēt kafejnīcas patīkamo atmosfēru, vēlas ieturēt maltīti bez steigas un kopa ar viņam svarīgiem cilvēkiem – draugu, dzīvesbiedru vai darījuma partneri.

runajot par kafejnīcu, tad jasaka, ka ta ir vienīga pilsēta, kas atvērta jau plks. 7 no rīta. Līdz ar to tiek piedavatas divas ēdienkartes – no plkst.7 –10 ir brokastis un no plkst.11 – 22 ēdienkarte, kura var atrast ko piemērotu pusdienam, launagam vai vakariņam. Banketiem tur vietas būs par maz, jo kafejnīcas telpa ir samēra neliela, toties ta ir gaumīgi iekartota un šķiet piemērota svinīgam pusdienam vai vakariņam, ka arī privatu svētku nosvinēšanai. Pie tam salīdzinot ar citam kafejnīcam, šeit pa logu paveras visskaistakais skats. Šī ir arī vienīga kafejnīca, kura galdus klaj galdauti un uz kuriem ir novietoti ziedi. Ir iespējas saulaina laika sēdēt arī ara pie koka galdiņiem. Kafejnīcas apkalpošana ir ļoti laipna un ēdienkarte garantē izvēles iespējas

cenas salīdzinot ar citam kafejnīcam ir augstakas, bet nav pamata uzskatīt, ka tas neatbilstu kafejnīcas piedavajumam

kafejnīca atrodas ne gluži pilsētas centra, toties noietam viena no izdevīgakajam vietam, jo ir tieši blakus Talsu viesnīcai un pavisam tuvu pilsētas domes majai, kura izvietojušies vairaki administratīvie dienesti, ka piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Zemes dienests u.c. Pie tam blakus ir liela autostavvieta, bet pa kafejnīcas logiem paveras burvīgs skats uz vienu no pilsētas ezeriem

noieta veicinašanai tiek rīkoti muzikali pasakumi, un specialu programmu izstrade ikgadējo svētku atzīmēšanai, piesaistot mūzikas grupas un dīdžejus no Rīgas. Informacija par pasakumiem, g.k., ir saņemama no krasainajiem plakatiem pie paziņojuma dēļiem.

Kas attiecas uz ne tik oficialiem kafejnīcas popularizēšanas pasakumiem, tad nozīmīgi ir arī tas, ka cilvēki par šo kafejnīcu atsaucas labi un min ka vienu no apmeklētakajam iestadēm. Tas, savukart, liecina par to, ka, ta saucamais, komplekts nav zaudējis modrību par savu organizatorisko darbību, ka arī klientu vēlmju izzinašanu un to apmierinašanas veidu meklēšanu.

Kafejnīcas “Pie ezera” priekšrocības

Kafejnīcas “Pie ezera” trūkumi

ēdinašanas un izklaides sfēra darbojas pietiekoši ilgi, lai varētu stabili noteikt savu klientu loku un viņu vēlmes, nodrošinot sev stabilaku noietu;

potencialie klienti ir iepazinuši kafejnīcas piedavajumu un ir ar mieru iegriezties tur atkartoti;

darba laiks pieskaņots neregulariem klientu apmeklējumiem.

ieejot kafejnīca neviens no apkalpojoša personala nesagaida un neizrada, ka klients tiek gaidīts, viņš var apjukt un justies neveikli, vai arī nosēdēt nepieļaujami ilgi pie galdiņa nepamanīts;

divu apmeklējumu laika nebija manams neviens cits klients un ta vien šķiet, ka galvenos ienakumus kafejnīca gūst no bariem un mūzikas kluba.

Kafejnīca “Lienīte”

kafejnīca piedava visiem labi pazīstamus aukstos un siltos ēdienus ierobežota izvēlē. Telpa ir neliela bara lete un pietiekoši daudz galdiņu, lai varētu rīkot slēgtos vakarus. Kafejnīcas atmosfēra, kuru rada, galvenokart, tumši sarkano un brūno toņu parsvars visa interjēra liek secinat, ka ta vairak orientēta uz vakaru apmeklētajiem. Diena vienīga piemērota vieta telpa sķiet ir pie bara letes, kur iespīd mazliet dienas gaisma

cenas ka jau citas kafejnīcas

vieta ir izvēlēta laba – pilsētas centrs, kura notiek dzīva gajēju kustība, visapkart ir dažadas iestades un biroji, kuru darbinieki un klienti var iegriezties kafejnīca ieturēt maltīti vai vienkarši pasēdēt un atpūsties

noieta veicinašana no kafejnīcas puses nav manama nekada, pat informacija par kafejnīcas atrašanas vietu ar talruņa numuru nav atrodama talruņu kataloga vai arī uzzinama no telefonzziņam. Vienīgi virs kafejnīcas durvīm izveidots uzraksts – Lienīte, kas liecinatu par kafejnīcas atrašanos. Galvenokart klientus iegūst, pateicoties kultūras nama rīkotajiem pasakumiem, jo kafejnīcai ir iekšējas durvis, kas ved uz kultūras nama telpam.

Kafejnīcas “Lienīte” priekšrocības

Kafejnīcas “Lienīte” trūkumi

kafejnīcai piemērota atrašanas vieta – pilsētas centrs;

darbojas jau pietiekoši ilgi, lai spētu tapat ka iepriekš aprakstītas kafejnīcas pielagoties tirgus apstakļiem.

aptaujatie dažadu iestažu darbinieki par šo kafejnīcu neizteicas īpaši pozitīvi, drīzak vienaldzīgi, neitrali vai arī atzina, ka nav nekad apmeklējuši;

nepiemērota vieta banketiem vai darījuma pusdienam, g.k., telpas dēļ;

vasara noteikti samazinasies apmeklētaju skaits, jo priekš silta un saulaina laika kafejnīcas telpa ir parak noslēgta un tumša;

nav noteikts klientu loks, pakļaujas gadījuma klientiem.



Restorans “Kurzeme”. Šis ir Talsu vienīgais restorans, pie tam tas darbojas jau aptuveni 35 gadus ar vieniem saimniekiem. Tomēr lielaka daļa pilsētas iedzīvotaju par šo vietu nezina neko pastastīt, jo “Kurzeme” viņiem atsauc atmiņa vecos labos padomju laikus, tapēc labpratak to neapmeklē. Dienas vidū klientu tiešam restorana ir maz vai arī nemaz, jo cilvēki par restorana apmeklējumu izlemj negaidīti un nav iespējams paredzēt precīzu apmeklētaju skaitu. Vairak atsaucības restorans saņem nedēļas nogales vakaros, kad ta telpas skan dzīva mūzika un viesiem ir iespējams arī padejot. Galveno klienta loku veido cilvēki vecuma ap un pēc 30 gadiem. Restorana personals sastav tikai no 4 cilvēkiem.

cenšoties atbilst visparpieņemtajam restorana tēlam ir iekartota liela ēdamzale ar balti klatiem galdiem, kur vietas pietiktu pat simts personam. Restorana virtuve piedava gan aukstos, gan siltos ēdienus plaša sortimenta, kuri tiek pilnība pagatavoti tikai pēc pasūtījuma izpildes. Protams, apkalpošana pie galdiņiem ir garantēta. Nedēļas nogalē tiek rīkoti vakari ar dzīvo mūziku, Tad apmeklētaju esot visvairak, tapēc klienti galdiņus var rezervēt jau iepriekš. Restorana telpas tiek rīkoti arī slēgtie vakari dažada veida svinībam, piemēram, bērēm, kazam, jubilejam u.c.

cenas ir pieņemamas vidēja slaņa parstavjiem

restorana atrašanas vieta ir visiem labi zinama un ta nav talu no pilsētas centra. Turpat ir arī plaša auto stavvieta

pie galvenakajiem noieta veicinašanas pasakumiem japieskaita mūzikas un slēgto vakaru, pēcpusdienu rīkošana, bez kuriem restorans ilgi nespētu vairs darboties. Reklama par mūzikas vakariem tiek ievietota rajona laikraksta. Bet restorana talruni un adresi var uzzinat pēc talruņu kataloga vai no uzziņu dienestiem

Lai arī nakotnē nodrošinatu pašreizējo noieta līmeni vai nedaudz paaugstinatu to, būtiski ir panakt, lai cilvēki mainītu savus līdzšinējos uzskatus par veco – padomju laiku restoranu. To varētu panakt ar jaunu telpu dizainu, ēdienkartes maiņu un jaunu papildus piedavajumu izveidošanu. Bet iepriekš būtu rūpīgi jaizpēta tirgus, lai noskaidrotu, cik lielas ir restorana iespējas iegūt lielaku un stabilaku tirgus daļu.

Restorana “Kurzeme” priekšrocības

Restorana “Kurzeme” trūkumi

restorana piedavajums orientēts uz konkrētu klientu grupu, kas sakrīt ar restorana “TM” mērķauditoriju,

restorans ir pratis pastavēt tirgū tik ilgu laiku, tas nozīmē, ka tas spēj piesaistīt klientus un ir ieguvis savu pastavīgo klientu loku.

restorana darbībai nelabvēlīgus apstakļus rada uzņēmējdarbības arējas vides faktoru izraisītie apstakļi, t.i., pilsētas iedzīvotaju zema pirktspēja, daudzas kafejnīcas pilsētas centra tuvuma, ieskaitot ēdnīcu un bufeti, kas darbojas restorana ēkas pirmaja stava,

Restorans ir saglabajis daļu no cilvēkiem negatīvo atmiņu pagatnes, kas kavē to kļūt par mūsdienu darba cilvēkam piemērotu atpūtas un izklaides vietu, dzīvojot līdz ta vēlmēm un steidzīgajam dzīves ritmam.

Netiešo konkurentu raksturojums

Netiešie konkurenti arī ieņem zinamu lomu restorana “TM” mērķauditorijas apkalpošana, proti, viņu piedavajuma klasta ir dažas pozitīvas iezīmes, kuras attiecīgajam klientam ir ļoti svarīgas un var pat kļūt par izšķirošo faktoru ēstuves izvēles brīdī. Pie tam var darboties arī virkne sakritību, kas rosinatu restorana “TM” potencialo klientu izvēlēties tomēr kadu no netiešo konkurentu ēstuvēm.

Kafejnīca “Aladins” kafejnīcas piedavajuma klasts aprobežojas ar pašu nepieciešamako un vienkaršako, liek domat, ka viss kadreiz bijušais - radošais un interesantais, ir pamazam noplacis slikta noieta dēļ. Ta vieta tagad ir iegadati spēļu automati, kas spēj vēl aizraut gan tikai vairs nelielu pilsētas iedzīvotaju daļu, proti, skolēnus un jauniešus. Cenas līdzinas parējam šada tipa iestažu noteiktajam. Kafejnīcas izvietojums ir noietam ļoti izdevīgs, jo atrodas pilsētas centra rajona. Par noieta veicinošiem faktoriem var minēt kafejnīcas atrašanas vietu un spēļu automatus. Pēc pilsētas pazinēju atsauksmēm, šķiet, ka šaja kafejnīca iegriežas tikai tie, kas vēlas pakavēt laiku pie spēļu automatiem, vai arī tie, kuri Talsus neparzina.

Kafejnīcas “Aladins” priekšrocības

Kafejnīcas “Aladins” trūkumi

Noietam izdevīga atrašanas vieta;

Ņemot vēra cilvēku gaumes atšķirības pilnīgi iespējams, ka arī šīs kafejnīcas piedavajums, telpas dizains un apkalpošana šķiet pievilcīgi.

atmosfēra liek domat par nenopietnu attieksmi gan pret uzsakto ēdinašanas biznesu, gan arī pret klientu;

neapmeklē pilsētas centra firmu darbinieki un arī citu darījuma cilvēku vidū šī kafejnīca nav populara;

kafejnīcas vadība, parņemot telpas no iepriekšēja veikalnieka, nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt pievilcīgaku telpu dizainu;

atrodoties kafejnīca nav iespējams paslēpties no  garamgajēju ziņkarīgajiem skatieniem pa logu;

informacija par kafejnīcu nav ievietota neviena no pieejamakajiem uzziņu avotiem;

neieinteresēta oficianta attieksme, kas liecina par apkalpošanas kultūras nenozīmīgumu šaja ēstuvē;

pilnīgi nepiemērota vieta banketu vai citu svinīgu pasakumu organizēšanai;

rajona iedzīvotaju, uzņēmēju vidū jau līdz ar kafejnīcas atvēršanas brīdi izplatījas negatīvas baumas, ar mērķi mazinat cilvēkos vēlmi to apmeklēt.

Konkurentu kopsavilkums

Tiešo konkurentu un restorana “TM” audita izziņa

1. tabula

Radītaji

Novērtējums piecu punktu sistēma

Alus darzs,

Alus pagrabs

Velves

Pie ezera

Kurzeme

K.A.I.

Talsu Muiža

Tirgus daļa

Mērķpircēju noteikšana

Klientu apmierinatības līmenis

Konkurences spēks

Ēdienu kvalitate

Apkalpošanas kvalitate

Ēstuves pozīcija

Ēdienu sortimenta pietiekamība

Jauninajumu ieviešana

Paplašinašanas iespējas

Tirgus paplašinašanas temps

Personala pietiekamība

Noieta veicinašanas metodes

Cenu politikas efektivitate

Reklamas efektivitate

Marketinga vadīšana

Apskatot konkurentu ēstuves pēc marketinga mix principa - prece, cena, vieta un noieta veicinašana, ir iespējams izdarīt secinajumus, kas palīdzētu restoranam 'TM' labak izprastu izvēlēta mērķpircēja vajadzības un attiecīgi izveidot savu piedavajumu konkurētspējīgaku, t.sk., izvēlēties efektīvakus noieta veicinašanas pasakumus.

1.Prece. Konkurentu ēstuves savu piedavajumu klastu veido individuali, tomēr ēdienu izvēle lielakai daļai ir līdzīga, pēc principa vienkarši, satīgi un lēti. Parsvara ēdienkartēs tiek iekļauti visiem labi pazīstami ēdieni, kas baudīti jau neskaitamas reizes, tapēc šķiet - nav iespējams vairs ne ar ko parsteigt. Tiesa gan katra ēstuvē izmanto savas izejvielas un savu pagatavošanas tehnoloģiju, līdz ar to mainas to garša, kvalitate un pasniegšanas veids, ieskaitot oficianta apkalpošanas profesionalitati.

Kas attiecas uz klientu apkalpošanas kvalitati, tad jaatzīst, ka īpašs akcents uz to netiek likts, t.i., klients pat nejūt to, ka tiktu ka īpaši apkalpots. Pozitīvie izņēmumi bija kafejnīca K.A.I. un restorana “Kurzeme”.

2. Cenas. Talsu pilsēta jebkurai firmai, kas nodarbojas ar kadu preču realizēšanu ir jadoma par pardomatu cenu izveidi, lai tas atbilstu klientu pirktspējai. Cenas arī nosaka uzņēmuma konkurētspēju. Konkurentu ēstuvēs novērotas ēdienu cenas likas pieņemamas lielakajai daļai pilsētas iedzīvotaju.

3. Vieta. Lielaka daļa konkurentu par savu darbības vietu ir izvēlējušies pilsētas centra rajonu, kam nereti tiek piedēvētas pat visa rajona centra funkcijas. Tas pamatojams ar to, ka šaja rajona atrodas visas uzņēmējiem svarīgakas, t.s., administratīva rakstura iestades, nodrošinot kafejnīcam savu pastavīgo apmeklētaju loku.

Talsu firmu darbinieku izlases aptaujas laika cilvēki atzina, ka parsvara ir apmierinati ar kafejnīcu gatavotajiem ēdieniem un apkalpošanas servisu, bet, ja kaut kur ir nacies vilties, tad to ēstuvi vairs neapmeklē, jo pilsēta ir pietiekoši daudz tadu, kur iegriezties gan darbdiena, gan nedēļas nogalēs.

Kafejnīcu ēdienkartēs bija pamanami ļoti maz veģetaro ēdienu, piemēram, salatu plate, jogurti, augļu salati - maz akcenta uz veselīgu ēdienu

Lai arī tieši neviena kafejnīca oficiants klientam neapvaicajas, par to ka viņam garšojis, tomēr atgriezenisko saiti ir iespējams ierīkot, ja vien personals ir pietiekoši vērīgs, rūpīgak ieklausoties klientu jautajumos par ēdienu, vai pavērojot ko cilvēki pasūta visvairak un ko ļoti reti ka arī pēc acīm redzama fakta vai klients savu pasūtīto ēdienu ir notiesajis pilnība vai arī atstajis ko neskartu.

Daudzas kafejnīcas vēl aizvien ignorē faktu, ka cilvēki ļoti atšķiras viens no otra un, ka katram ir savas individualas garšas īpatnības. Un tikai reta kafejnīca veicot pasūtījumu ir iespējams izteikt savas personiskas vēlmes attiecība uz pasūtījumu.

Klienti ir uzņēmuma mērķauditorija, viņu preču un pakalpotaju patērētaji, uz kuriem arī pats uzņēmums mērķtiecīgi orientējas savas darbības laika.

Pircēji ka arējas vides faktors ir ļoti ietekmīgs spēks, jo viņu vēlmes un vajadzības nosaka tirgus piedavajumu un cenu svarstības. Savukart viņu lēmums pirkt vai nepirkt attiecīgo preci var visai būtiski ietekmēt ta ražotaja un tirdzniecības firmas noietu, ienakumus, peļņu un talako darbību tirgū. Pircēju ietekmi uz uzņēmuma darbību iespējams mazinat vai virzīt sev vēlamaja virziena, ja velta visu savu uzmanību ta iepazīšanai, nosakot to vēlmes un vajadzības, lēmumu par pirkuma veikšanu pieņemšanas procesus, tada veida prognozējot ta nakamo soli, vai pat apsteidzot to un piedavajot savu preci kuru prezentē ka viņu, vēl nezinamo, vajadzību visoptimalako apmierinajumu.

Firmai uzsakt savu uzņēmējdarbību vai ieviešot jaunu produktu, apgūstot jaunu darbības virzienu, par savu izvēlēto klientu nepieciešams zinat viņu rīcības īpatnības, ka arī faktorus, kas nosaka šo rīcību

Restorans “TM” vēlas darboties sabiedriskas ēdinašanas tirgū – kuru parstav atsevišķas personas un arī uzņēmumi, izmantojot gan ēdinašanas iestades piedavatos ēdienus, gan telpas un apkalpošanu saviesīgu pasakumu organizēšanai.

Varētu teikt, ka katram iedzīvotaju slanim ir piemērota sava tipa ēstuve, kuru viņš apmeklē ne tikai ēdienu cenas dēļ, bet arī laika, pieraduma, vides, virtuves un vēl citu, viņam pašam vien zinamu apstakļu dēļ. Restorana “TM” izvēlēta mērķauditorija ir pilsētas un rajona lietišķie cilvēki, t.i., uzņēmēji, firmu vadītaji un viņu darbinieki. Šie pircēji pieder pie vismaksatspējīgakajiem, jo visvieglak spēj adaptēties un mobilizēties jebkura vidē, nodrošinot sevi ar pastavīgu ienakumu avotu.

Nevar noliegt, ka darījuma cilvēki rada savu sabiedrības slani, neatkarīgi no ta, kur atrodas viņu uzņēmums, kur konkrētaja brīdī atrodas viņi paši, jo tie ir ļoti kustīgi, elastīgi un enerģiski cilvēki, kuri iemacas adaptēties jebkura vidē. Viņu panakumu iemesli visbiežak ir pašu uzstadītas augstas prasības gan sev, gan arī saviem darbiniekiem. Līdzi tam aug prasības arī pret savu dzīves līmeni, atpūtu, brīva laika pavadīšanu, ka arī dienas laika ieturamajam maltītēm. Šie cilvēki, laika trūkuma dēļ, vēlas daudzas lietas apvienot, piemēram, braukt ar mašīnu un runat pa telefonu, pusdienot un parrunat kadu jaunu projektu ar saviem partneriem u.c. Pie tam, lai gan daudzi apgalvo pretējo – stilam tomēr ir nozīmes, visam ir nozīmes, ja cilvēks vēlas sasniegt sava karjera, sava dzīvē ko vairak neka lielaka daļa cilvēku, un viņi mērķtiecīgi virzas uz nosprausto mērķi, pakļaujot sevi un arī citus.

Restorana “TM” mērķklientus var iedalīt pēc vairakam pazīmēm:

pēc darbība vietas:

- nosaka pastavīga vai gadījuma apmeklētaja statusu;

pēc nodarbošanas jeb ieņemama amata:

- nosaka restorana apmeklēšanas biežumu;

- nosaka ēdienu izvēles principu un atstato kopējo naudas summu restorana;

- nosaka restorana apmeklēšanas plkst. laiku;

pēc dzimuma:

- nosaka restorana galdiņa vietas izvēli;

- nosaka ēdienu izvēles principu;

- nosaka vai būs ar vai bez kompanijas, pavadoņa

pēc ēšanas paradumiem /gaumes:

- nosaka ēdienu izvēles principu.

Kontaktauditorijas ir jebkura grupa, kas izrada realu vai potencialu interesi par firmu vai ietekmēs tas spēju sasniegt izvirzītos mērķus. [tirgzinības pamati, 21.lpp]. Tas var veicinat vai pretdarboties firmas centieniem apkalpot noteiktus tirgu.

Pastav uzskats, ka jebkura firma darbojas vairaku tipu kontaktauditoriju ielenkuma:

finansu aprindas – tas ietekmē firms iespējas sevi nodrošinat ar kapitalu. Galvenais parstavis restorana “TM” gadījuma ir banka;

informacijas līdzekļu kontaktauditorija – izplata ziņas, rakstus, un redakcijas komentarus. Pirmam kartam tie ir laikraksti, žurnali, radio, televīzija. Firma ir ieinteresēta, lai informacijas līdzekļi biežak un labak aprakstītu tas darbību. (Piemēram, Tūrisma informacijas centra bukleti)

valsts iestažu kontaktauditorijas – vadībai jaņem vēra viss, kas notiek valsts sfēra. Tie ir jaunumi ar sabiedriskas ēdinašanas likumiem. vietējas kontaktauditorijas – apkartējie iedzīvotaji un sabiedriskas organizacijas

plaša publika – firmai jaseko līdz šīs kontaktauditorijas attieksmei pret savam precēm un savu darbību, jo firmas tēls patērētaju acīs ietekmēs tas komercialo darbību. Lai radītu to labvēlīgu var izdarīt ziedojumus labdarības mērķiem un izstradat kartību, ka izskatīs patērētaju pretenzijas

iekšēja kontaktauditorijas – tie ir firmas stradajošie - vadībai nepieciešams tos informēt un motivēt. Ja stradajošie labi noskaņoti pret savu firmu, to labais noskaņojums izplatas arī uz citam kontaktauditorijam.

Netiešas ietekmes arēja vide

Arēja vides netiešas ietekmes subjekti neiedarbojas tieši uz uzņēmuma darbību, bet var radīt labvēlīgus vai nelabvēlīgus apstakļus ta darbībai.

Netiešas ietekmes sfēra parasti ir sarežģītaka par tiešas ietekmes sfēru, Par šīs šfēras subjektiem parasti tūkst informacijas, to ir nepieciešams prognozēt. Netieša arēja vide apvienot faktorus, kas netieši ietekmē uzņēmuma darbību. Ar šiem faktoriem uzņēmums nesaskaras sava kartēja darbība, tomēr tie ir jaņem vēra, veicot stratēģisko planošanu.

Ar netiešas ietekmes arējo vidi saprot valstī pastavošas ekonomiskas, demografiskas, socialas, politiskas, ekoloģiskas un citas efektīvas realitates, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi. Pastav noteikti arējas vides komponenti, ar kuriem uzņēmums sastopas sava ikdienas stratēģiskaja darbība un, kuri pozitīvi vai negatvi spēj ietekmēt uzņēmuma darbību. Tie ir:

sociala vide;

politiska vide;

ekonomiska vide;

ehnoloģiska vide;

tiesiska vide;

institucionala vide.

Tatad, galvenais arējas vides vērtēšanas procesa mēķis ir veiksmīgi paredzēt nakotni, kada gaidama attiecība uz nozīmīgiem arējas vides apstakļiem.

Finansu plans

Planotais līdzekļu izlietojums darbības uzsakšanai (termiņš – 6 mēneši)

Izdevumu avots

I vienības cena

Daudzums

Kopēja summa (Ls)

Telpu remonts

100 Ls/kv.m

48 kv.m.

Pamatlīdzekļu iegade

14 gab.

Mazvērtīga inventara iegade



Saimnieciskas darbības izdevumi

Kopa:

Planotie līdzekļu avoti:

SIA “AIGI” dibinataju kopējas iemaksas – 5’000 latu apmēra,

Bankas aizdevums – 10’000 latu apmēra ar % likmi…..

Ja prognozētie izdevumi neparsniegtu noradīto summu un tiktu saņemti planotie finansu līdzekļi, tad būtu iespējams nodrošinat restorana telpas ar visu nepieciešamo darbības uzsakšanai un atliktu līdzekļi pirmo darbības mēnešu apgrozamajam kapitalam.

Kopējas restorana “TM” darbības izmaksas

Ražošanas izmaksas vienai darba dienai

1. tiešas izmaksas (iekļautas ēdienu pašizmaksa): Ls / diena

izejvielas un materiali - iegades cena, sagades izdevumi ………………. 20.21

ražošanas procesa iesasitīto darbinieku algas ……………………………12.31

socialas izmaksas ………………………………………………………….. 3.46

parējas izmaksas:

pamatlīdzekļu nolietojums …………………………………………… 5.11

mazvērtīga inventara nolietojums …………………………………… 2.24

elektroenerģijas izlietojums ………………………………………… 4.55

Kopa: 47.88

netiešas izmaksas (pieskaita pie ēdienu pardošanas cenas);  Ls/diena

klientu apkalpojoša un parējo darbinieku algas ………………………… 10.00

socialas izmaksas …………………………………………………………2.81

telpu remonta izdevumu segšana ……………………………………… 0.77

administracijas izdevumi …………………………………………………0.50

tirgus izpēte un reklama ………………………………………………… 0.25

Kopa: 14.33

Kopējas 1 dienas izmaksas = tiešas izmaksas (47.88) + netiešas izmaksas (14.33) = 62.21

Lai labak izprstu izmaksu ietekmi uz cenu, izmaksas var iedalīt tiešajas un mainīgajas izmaksas/

Restorana dienas ieņēmumi Ls 34.50

Viena ēdiena pardošanas cenas noteikšana (aprīļa mēnesī)

Darzeņi austrumu gaumē

2.tabula

Izejvielas nosaukums

Daudzums

(g)

Cena

(Ls)

Cukīnī

Ķirbis

Zaļie zirnīši

Tomati

Garšvielas

Zaļumi

Eļļa

Rīsi

Kopa:

Ēdienu cenu kalkulacija

3.tabula

Izmaksu avots

Izmaksu summa (Ls)

Izejvielas

Elektroenerģija

Pamatlīdzekļu noliet.

Mazvērtīga inventara nolietojums

Telpu ekspluatacijas izm.

Darbinieku algas

Socialie maksajumi

Kopa:

Izmantotas literatūras saraksts

A.Līdumnieks “Vadīšana”, autora izdevums,1996, 243 lpp.

A.Vīksna “Personala vadība”, Jumava, 1999, 119 lpp.

I.Forands “Personalvadība”, Turības macību centrs, 1997, 69 lpp.

I.Forands “Vadītajs un vadīšana”, Kamene, 1999, 174 lpp.

I.Kalis “Finansu menedžments, Latvijas Universitate, 1999, 190 lpp.

J.Beļčikovs, V.Praude “Marketings”, Vaidelote, 1999, 558 lpp.

J.Benze “Gramatvedība”, Gramatvedis, 1998, 322 lpp.

J.George “Produkcijas noiets”, Jumava, 1999, 63 lpp.

L.Petrova, R.Alsiņa, “Esi uzņēmējs”, Kamene, 1999, 189 lpp.

M.Rurane “Uzņēmuma finansu vadība”, Turības macību centrs, 1998, 254 lpp.

M.Rurane “Uzņēmējdarbības pamati”, Turība macību centrs, 1997, 183 lpp.

“Maza biznesa kurss”, Jumava, 1999, 333 lpp.

V.Praude, J.Beļčikovs “Menedžments”, Vaidelote, 1996, 409 lpp.

Firmas tehhnoloģiskias nodrošinajums bieži vien ir izšķirošais, lai firma varētu tirgū konkurēt

Ekonomiskais stavoklis valstī ietekmē visas firmas. ,tas nosaka kredīta ieguves iespējas un noteikumus.

Socialie un kultūras apstakļi iekļauj sevī dzīves vērtības, tradīcijas un nostadnes.

2.1. Demografiskas vides raksturojums

cik reģistrēti; kada ir tendence – palielinaties skaitam vai samazinaties; kas šo skaitu ietekmēdarbspējas vecuma iedzīvotaji -….%; sieviešu, vīriešu proporcijas kopēja iedzīvotaju skaita; virs darbaspējas vecuma - %;, tie paši radītaji izdalot atsevišķi Talsos un rajona  

(blīvums; daudzus, vecuma struktūra, bezdarbnieki, nodarbošanas, izglītība, ģimenes stavoklis)

Demokratiska ziņa svarīgi ir šadi radītaji:

iedzīvotaju skaits un šaja ziņa novērotas tendences 9pieaugums, samazinajums)

iedz.sadalījums vecuma grupas

iedz.sadalījums pēc dzimuma

iedz.teritorialais sadalījums

Rajona laukos 1997.gada jūnija dzīvo 16’414 darbspējīgo iedzīvotaju, no kuriem 762 jeb 4,64% ir oficialie bezdarbnieki. Savukart 1999. gada februara dati liecina, ka bezdrbnieku skaits rajona ir pieaudzis līdz 1’863 bezdarbniekiem jeb 6,8%. (Valsts akciju sabiedrības “Nodarbinatības valsts dienests” filiale “Talsu centrs”)

Talak no Rīgas atrodošajas pilsētas cilvēku maksatspēja ir zema un to ietekmē, g.k., augstais bezdarba līmenis, kaut arī uzņēmumu pēc skaita liekas daudz, tie vairums darbojas tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas sfēra, bet darbinieki tur nepieciešami ļoti maz. Joprojam liela nodokļu nasta spiež uzņēmējus slēpt peļņu, vai arī to nav iespējams saņemt, g.k., iedzīvotaju zemas maksatspējas. Dažiem paveicas, ta tiek nomainīts auto no lētaka uz modernaku, pirkts īpašums un celta maja. Laukos īpaši krasi izjūtama socialo slaņu atšķirība. Kaut arī cilvēki ir nabadzīgi, tomēr viņiem ir savas majas, sava zem, kura audzēt darzeņus, augļu, ogas un ziedus, gan savai iztikai, gan tirdzniecībai, arī meži ir vēl pietiekoši bagati ar dabas veltēm – bērzu sulu, ogam, sēnēm un kurinamo ziemai. Vismaz šadi cilvēkiem ir iespējams cīnīties un šaja rajona nekad nav redzēts uz ielas kads klaidonis, kas ubagotu.

Tiešas ražošanas izmaksas

1.dienai

Nedēļai

Ceturksnism

Gadam

Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta laika perioda.

PIEDAVAJUMS

Šada tipa kafeinīca atšķirsies no Talsu iedzīvotajiem ierastas virtuves, jo īpaši tapēc, ka vairums jau esošo kafejnīcu nespēj ar neko jaunu parsteigt, varētu pat tekt, ka vismaz puse no tam ir pilnīgi vienadas, gan virtuves, ēdienu cenu, gan interjēra un arī apmeklētaju tipa.

---Šaja ziņa nav noteikta standarta, jo cilvēkiem gaumes tiešam ļoti atšķiras un tadēļ nevar pilnība garantēt, ka klients saņems to, ko būs vēlējies, vai, pareizak sakot, iedomajies saņemt. Bet skaidrs ir viens – cilvēki vairs nevēlas vienkarši paēst, viņi vēlas vienlaicīgi apmierinat kadu no baudas vajadzībam, piemēram, klausīties patīkamu mūziku, satikt, iepazīt interesantus cilvēkus, justies ka daļai no sabiedrības, prezentēt sevi u.c. Katra ziņa alus cienītajiem, kuru Latvija šķiet netrūkst, šī vieta noteikti liksies saistoša.

Vispiemērotaka atrašanas vieta ieplanotajai kafejnīca būtu pilsētas centra, kas aptver vairaks ielas un līdz ar to ir pietiekoši liela izvēle kafejnīcas izveides vietai. Pilsētas centrs, ka jau liecina pats nosaukums, pakapeniski ir apkopojis svarīgakas iestades, ka Pilsētas Domi, rada pietiekoši lielu lomu gandrīz ikviena Talsu pilsētas un arī rajona iedzīvotaja

Tapat nav iespējams izvairīties no galvenako izejvielu iegades un izmantošanas ēdienu gatavošana. Pie tam kafejnīca tieši ar gada laikam neraksturīgu izejvielu izmantošanu ēdienos varētu parsteigt un piesaistīt savus klientus, jo parak ilgi jau esam pakļavušies mūsu klimatiskajiem apstakļiem un no to izrietošajam sekam.

Parasti, atverot kadu jaunu kafejnīcu, ir nepieciešamas vērst uz to vietējas sabiedrības uzmanību, rosinat viņos interesi vai parliecību par tas apmeklēšanu.

mainīgas izmaksas:

izejvielu un materialu iegade 20.21

elektroenerģijas patēriņš 4.55--------24.76

pastavīgas izmaksas:

pamatlīdekļu amortizacija 7.04

mazvērtīga inventara nolietojums 2.30

telpu ekspluatacijas izmaksas 0.77

darbinieku algas  22.31

socialas izmaksas  6.27

citi izd. – licences, (% maksajumi) 0.50

tirgus izpēte un reklama 0.25///40.16

Ekonomiska aspekta lēmumu par par vienu vai otru piedavajumu var ietekmēt ne tikai cilvēku pastavēšana, esamība, bet arī viņa pirktspēja, kas savukart atkarīga no;

darba algas (pieauguma);

cenu izmaiņam;

kredītnoteikumiem pieejamība un % likmes – tieši lauku cilvēkiem, tehnikas iegadei, sēkļu, mineraļu, nokulšanai, uzaršanai uc.

Bezdarba līmenis;

Ekonomiskais kritums – Krievijas krīze

Ka tiek sadalīts cilvēka personiskais budžets strap fizioloģisko vajadzību apmierinašanu un izklaides sfēram. Citi kafejnīcu aizstaj ar iepirkšanos partikas veikala, citi to raksturo ar izklaidi, iziesanu cilvēkos, citi to īpaši plano -kad, kur par cik kapēc, ar ko utt.Citi savukart neorientējas tirgus piedavajuma izvēlas pirmo, pazīstamo vai vistuvak atrodošos. Citiem atkal ir spēcīga nosliece uz ieradumiem un tradīcijam.

Lielakai daļai Latvijas iedzīvotaju maksatspēja un pirktspēja joprojam ir zema, tapēc iepērkoties nakas skaitīt katru santīmu.

Ka iedzīvotaju atbildes reakcija uz nosauktajem radītajiem var būt daudz lielaka uzmanība pret pirkumu izdarīšanu.

iedzīvotaju patēriņa prioritašu maiņu zinamas ta daļaszemakajiem slaniem nakas pardomat katru pirkumu, pērkot tikai nepieciešamo, parējo krajot vai arī ļīdz tam nenonak vispar.

Likumi un valsts organi. Firmai ir jaievēro likumi, kas darbojas konkrētaja valstī. Tapat tai japakļaujas dažadu kontrolējošo organu drbībia.

Uzņēmējdarbība ir nepartaukta un asu konkurējošu ideju un uzņēmēja personisko īpašību parbaude, torētisko zinašanu līmeņa un profesionalas darbības eksamens, dabiska atlase, atstajot “virs ūdens” tikai tos, kuri spēj saskatīt, saprast, novērtēt, stradat un apmierinat noteiktas sabiedrības vajadzības un caur tam arī savas personiskas vajadzības. [Esi uzņēmējs, 13.lpp.]

RISKS Uzņēmējdarbība nemitīgi kadam ir jauzņemas atbildība par pieņemamajiem lēmumiem, par no tiem izrietošajam sekam, jabūt gatavam uzņemties risku. Risks vienmēr ir saistīts ar kaut kadu nenotiktību un neiespējamību paredzēt visu, savlaicīgi reaģēt uz notiekošo. Pat visrūpīgaka finanšu analīze, viskvalificētakas prognozes nevar novērst nenoteiktības faktoru uzņēmēja darba, tapēc risks ir pastavīgs uzņēmējdarbības pavadonis. [Esi uzņēmējs, 12.lpp]

Visievērojamaka šo faktoru vidū ir konkurence, kaut arī jaņem vera arī citi ietekmes faktori, piemēram, valdības radītie noteikumi, piegadataji un plaša sabiedrība.

Talsu rajona centrs atrodas 118 km no Rīgas. Vienas dienas laika var izstaigat visu pilsētu, līkumojot pa kalnos augšup un lejup vedošajam ieliņam. Talsi sastada 8 kv.km platību ar 12’918 iedzīvoajiem, bet visam rajonam ir 2’751 kv.km platība, četras pilsētas un 17 pagasti ar 49’400 iedzīvotajiem. Pilsētas bezdarba līmenis allaž bijis zem rajona vidēja, sasniedzot aptuveni 4 %, jo tas ir rajona administratīvais centrs, kura koncentrējušies lielaka daļa rajona uzņēmumu, g.k., sabiedrības ar ierobežotu atbildību (118) un individualie uzņēmumi (161). Bet lielakie nodokļu maksataji ir akciju sabiedrības: “Talsu gaļa”, “Talmeta”, “Talsu piensaimnieks” un “Kurzemes sēklas”. Paša pilsēta uzņēmēju un visas sabiedrības ērtībam darbojas tadi stratēģiski svarīgi objekti, ka bankas, apdrošinataj firmas, Statistika, ieņēm.d., notari, juristi, arhitekti, zemes dienests u.c.

Ta ka Talsu rajona ir 4934 zemnieku saimniecības un 6169 piemajas saimniecības, tad pamata norit lauksaimnieciska ražošana un ar to saistīta tirdzniecība. Tikpat nozīmīgi tautsaimnieciskie panakumi ir saistīti arī ar mežu un jūras resursiem, par ko liecina arī pēdējos gados strauji attīstoša ostu simniecība Roja un Mērsraga. Dabas un kultūrvēsturisko resursu daudzveidība strauji attīsta arī tūrisma nozari, piesaistot ne tikai rīdziniekus, bet arī tūristus no daudz talakam vietam. Līdz ar to būtisku nozīmi iegūst pilsēta darbojošais Talsu rajona Tūrisma informacijas centrs, kura mērķis ir interesentiem sniegt pēc iespējas pilnīgaku informaciju par šo rajonu. Talsu rajona apmeklētaju skaits aug, bet ne jau tapēc, ka cilvēki kļuvuši turīgaki, viņi vienkarši savadak sadala savus līdzekļus, kas ir arī viens no būtiskakiem iemesliem iecereta projekta izstradei.

Pilsētas attīstības stratēģiskais mērķis ir veicinat Talsu ekonomisko augšupeju, ne tikai piesaistot investīcijas no arzemēm, bet arī atbalstot vietējas uzņēmējdarbības paplašinašanos, g.k., ražošanas un kvalitatīvaku pakalpojumu sniegšanas sfēras.

STRATEĢIJA KONCENTRĒ UZMANĪBU UZ RĪCĪBAS VARIANTU IZSTRADI UN LABAKA VARIANTA IZVĒLI Izstradajot tirgus stratēģiju, kas vērsta uz uzņēmuma darbības paplašinašanu, ir japieņem lēmums par finansialo resursu sadali, kas palīdzētu sasniegt uzņēmuma mērķus.

Liela daļa cilvēku zinama veida ir pakļauti savai dzīves vietai. Viņi cenšas majas tuvuma atras darbu vai izdomnat uzņēmējdarbības veidu, izklaides un atpūtas vietas

Planošans darbu secība;

Analīze – prognoze – mērķis – programma - plans

Saskaņa ar Latvijas republikas likumiem “Par patērētaju tiesību aizsardzību”, “Par partikas uzraudzību” un tiem saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem, visiem ēdinašanas uzņēmumiem jaievēro vienoti produktu uzglabašanas – temperatūras, ilguma, un apstrades noteikumi ka arī darbinieku higiēniskie noteikumi stradajot ar tiem. Šo noteikumu ievērošna ir svrīgs priekšnosacījums uzņēmuma iekšējas darbības organizēšanai.

Veicot potencialo klientu aptauju ir pieradījies, ka konkrētai kafejnīcas atrašanas vietai šodien vairs nav parak lielas nozīmes. Talsi ir salīdzinoši neliela pilsēta, jo īpaši tas centra rajons, tapēc cilvēki itin viegli un atri var parvietoties no vienas vietas uz otru, ar vai bez transportlīdzekļu palīdzības, jo satiksme uz ielam nav liela un savu auto vienmēr varēs novietot jebkuras ēstuves vai citas iestades tuvuma.

'Talsu Muiža' viena no galvenajam uzņēmuma konkurences priekšrocībam būs bieža ēdienkartes maiņa, piedavajot klientiem lielaku izvēli un iespēju nobaudīt katru dienu ko jaunu. Svarīgi ir klientu patīkami parsteigt un spēt šo sajūtu viņa notūrēt pēc iespējas ilgak. Ņemot to visu vēra kafejnīca ir atkarīga no nepartrauktasTieši tapēc vēl lielak nozīme ir kafejnīcas ēdienkartes saturam. Runajot ar attīstību, tad šķiet, ka arī ēdieniem ir sava mode, jeb sezonalas tendences, kuras kafejnīcai noteikti jaņem vēra. Ēdienam ir daudz lielaka nozīme par vienkaršu izsalkuma apmierinašanu. Tas ietekmē cilvēka labsajūtu, darbspējas, spējas pretoties slimībam. ēdienkarte izrada restorana attieksmi, to varētu raksturot ka savu preču zīmi, ietekmē

Konsultatīvas firmas “Makkinsi” pētījumos tika konstatētas labi stradajošu firmu astoņas pazīmes:

Orientacija uz darbību, lai gūtu panakumus.

Nepartraukta uzmanība pret klientu.

Funkcionala un operatīva patstavība un uzņēmība.

Darba ražīguma paaugstinašanas, izmantojot cilvēciskos faktorus.

Darbinieku vajadzību apmierinašana un darbības rezultatu kontroles sistēmas izveidošana, atstajot tiem zinamu rīcības brīvību.

Pamatota un pareiza firmas filozofija.

Vienkaršs un neliels vadīšanas aparats.

Vadīšanas funkciju sadale pēc darbinieku spējam un interesēm.

Visi vadīšanas teoriju virzieni attīstas gan organizaciju arējo, gan iekšējo stimulējošo un ierobežojošo faktoru ietekmē. [ zila vadība, 9;10.lpp.]

Nosaka, izvēlas vispiemerotako uzņēmuma iekšējo elementu struktūru, parvaldes principus, nosakot elementu savstarp’ējas sadarbības un atkarības pakapi.

Lai vadīšana sasniegtu velamo rzultatu un efektivitati, rūpīgi jaizstrada un praktiski jarealizē noteiktas organizaciju vadīšanas likumsakarības.—Vadīšana tiek veikta mērķtiecīgi, planveidīgi, pakapeniski un neatlaidīgi, risinot perspektīvos (stratēģisksos) un kartējos (taktiskos) organizacijas attīstības uzdevumus.

Kafejnīca “K.A.I.” viena no jaunakajam kafejnīcam pilsētas centra tuvuma, jo darbojas tikai paris mēnešus. Kafejnīcas telpas ir veidotas mūsdienīga un interesanta interjera.

1. kafejnīca piedava ka aukstos, ta siltos ēdienus

Ta ka pa dienu orientējas uz ģimeņu, t.sk., bērnu apmeklējumiem, tiek izveidota saldumu ēdienkarte bērniem. Ņemot vēra šo mazo klientu esamību, tiek skaidri noteikts, ka pa dienu kafejnīca nesmēķē, bet vakara tas ir atļauts, pat piedavajuma kartē tiek piedavati cigari. Pie ieejas pievienotie iekšējas kartibas noteikumi like domat par tajavaldošo likumu ievērošanu.

Telpa ir ļoti daudz vietas, ir redzams, ka ta ir veidota mērķtiecīgi, orientējoties uz plašaku pasakumu rīkošanu. Tomēr nav skairds kadu tēlu šī kafejnīca vēlas radīt, no vienas puses piesaista bērnus, respektīvi ģimenes ar berniem, arī šeit bērniem izstradata ēdienkarte ir tikai saldumiem, bet parasta ēdiena speciali bērniem nav.

Klafejnīcas “K.A.I.” priekšrocības

Kafejnīcas “K.A.I.” trūkumi

Līdz ar to marketinga darbības negatīvu ietekmi var radīt vienīgi tad, nekvalificēta darbinieka rīcība dēļ, vai arī šī faktora nepilnīgas izmantošanas šī faktora potencialais spēks un nenovērtēta ta darbības nozīme.

g.k., lai nodrošinatu sev klientu pieejamību, ka arī dotu iespēju ietaupīt laiku. Līdz ar to ir skaidrs, ka šaja rajona visai bieži uzturas Talsu rajona firmu darbinieki vai pat paši vadītaji. Tapat šaja vidē savu darbadienu pavada arī minēto iestažu darbinieki. Un visi kopuma arī veido pilsētas un arī rajona maksatspējīgako slani, t.i., lietišķos cilvēkus, kuri, pie tam, arī pieder pie tiem cilvēkiem, kas visbiežak izvēlas pusdienot, launagot vai vakariņot arpus majas, tieši sava darba dēļ.

Tapēc klients vairs nevar paļauties uz savam visparējam zinašanam par jau kadreiz nobaudītiem ēdiniem. Pirms veikt pasūtījumu viņš vēlas zinat kas zem kura ēdienu nosaukuma tad īsti slēpjas, lai saņemot ēdienu nenaktos vilties. Bet kopēja klienta apmierinatība ar veikto pasūtījumu raksturos tad arī personala profesionalitati un ēdiena kvalitati.

Visas izveidotas ēstuves atrodas centra, klientiem ļoti piemērota, ērta, labi pieejama vieta. Ta ka Talsos nevisiem veicas ar sava uzņēmuma vadību, tad iespējams, ka atliek vien nogaidīt, kad atkal kads būs gatavs no tirga aiziet un, ja tas ir centra, tad atliek vien meklēt iespēju iegūt sava īpašuma viņa telpas vai īres tiesības.

---grūti saprast vai tie ir kafejnīcu īpašnieki, kas iedveš pilsētas iedzīvotajiem, ka visam jabūt lēti, vai ta ir iedzīvotaju zema maksatspēja, kas spiež kafejnīcam piedavat to, ko var nopirkt lēti.- mūzika tada kada skan pa radio, telpas pēc iespējas vienkaršakas, apkalpošana viduvēja, neieinteresēta, neparliecinoša.

--- neviena kafejnīca netiek īpaši veikt klientu aģitēšana, netiek īpaši reklamēta, nav kaut kada topa , cilvēki to arī negaida, viņiem tas nav pierasts, reti, kura kaffejnīca ir klientu apkalpošana pie galdiņiem

Visas izveidotas ēstuves atrodas centra, klientiem ļoti piemērota, ērta, labi pieejama vieta. Ta ka Talsos nevisiem veicas ar sava uzņēmuma vadību, tad iespējams, ka atliek vien nogaidīt, kad atkal kads būs gatavs no tirga aiziet un, ja tas ir centra, tad atliek vien meklēt iespēju iegūt sava īpašuma viņa telpas vai īres tiesības.

Cilvēki dzīvo noteikta sabiedrība, kura veidojas noteikti uzskati, vērtības un uzvedības normas. Gandrīz neapzinoties viņi uztver pasaules redzējumus, kas nosaka attiecības ar viņiem cilvēkiem un pašam ar sevi. Līdz ar to lēmumu pieņemšanu var ietekmēt šadi aspekti;

1.stingra uzticība tradicionalajam kultūrvērtībam – noteiktas sabiedības ietvaros cilvēki turas pie noteiktam vērtībam un ieskatiem. Galvenajiem no tiem ir augsta pastavība

2.cilvēku grupas ar kopējam vērtību sistēmam, kas radusas viņu dzīves pieredzes rezultata, piemēam, pusaudži -viņiem ir vienotas vērtības un uzskati, un ir diezgan atšķirīga (pamanama) uzvedība, salīdzinot ar citiem cilvēkiem.

Lietišķo cilvēku kategorija ietilpst ne tikai uzņēmuma vadītaji un savukart tie nevienmēr ir tik bagati, ka vairumam šķiet. Patiesība laika gaita šie cilvēki paši sevi atklas apmeklējot kaejnīcu un darot to arvien biežak. Jo pašreiz prognozes par apmeklētaju skaitu un ta raksturojumu ir tikai varbūtība un spekulacijas, kas tomēr piedod projektam pamatu, jo to vēlmes un vajadzības ir galvenais kapēc šis projekts tiek izstradats.

Šaja ziņa nav noteikta standarta, jo cilvēkiem gaumes tiešam ļoti atšķiras un tadēļ nevar pilnība garantēt, ka klients saņems to, ko būs vēlējies, vai, pareizak sakot, iedomajies saņemt. Bet skaidrs ir viens – cilvēki vairs nevēlas vienkarši paēst, viņi vēlas vienlaicīgi apmierinat kadu no baudas vajadzībam, piemēram, klausīties patīkamu mūziku, satikt, iepazīt interesantus cilvēkus, justies ka daļai no sabiedrības, prezentēt sevi u.c. Katra ziņa alus cienītajiem, kuru Latvija šķiet netrūkst, šī vieta noteikti liksies saistoša.

Šodien vairs iestadēs nav visur vienadi pulksteņlaiki, pie tam daudziem vispar tadu nav

Pie tam viņi ir atvērti jaunumiem, un pastav nemitīga kustība un meklējumos pēc kaut ka labaka jebkura savas dzīves posma. Šie cilvēki skaidri zina ko vēlas. Viņiem ir tieksme piederēt kadai noteiktai sabiedrības daļai, vai pat to veidot, pulcējot ap sevi veiksmīgakos un interesantakos cilvēkus. Un šaja sabiedrība lielu atzinību izpelnas viss jaunais no radikali ekstravaganta līdz pilnīgi vienkaršam, bet ne lētam. Galvenais, lai kadam no šīs sabiedrības tas iepatiktos, viņš to akceptētu un pavisam nemanot tas ieinteresētu arī parējos, līdz tas kadu laiku nosaka šīs sabiedrības jauno stilu.

Ta ka Latvija paradas aizvien vairak cilvēku, kuri par savu darbu saņem atbilstošu algu, tad sak veidoties vidusslanis. Līdz ar to rodas noteikta sabiedrības daļa, kas vēlas labak pavadīt savu darba dienu un brīvdienas, grib vienkarši justies labi, rūpēties par savu uzturu un izskatu, atsakoties no picērijam, atras uzkodes ēstuvēm un uz ielas pardotajiem belašķiem vai pīradziņiem. Šadiem cilvēkiem arī ir domata kafejnīca “Sala”. Taja brīva gaisotnē, patīkama sabiedrība, baudot interesantus un, noteikti, garšīgus ēdienus var pavadīt pusdienas laiku vai uzreiz, apvienojot – darījuma pusdienas, tapat var iegriezties pēc darba vai pirms darba - iedzert tasīti kafijas un nobaudīt kadu no “Salas” gardajiem konditorejas izstradajumiem.

Un norma. aktos par sanitariju, higiēnu , par alkohola tirdzniecību vai kada jauna akta izdošana, gramatvedības kartošana, izmaiņas, kartība kada veicami maksajumi par piegadēm u.c.

sociala vide – svarīgakais no socialajiem faktoriem ir valsts iedzīvotaji, to skaits un blīvums;

politiska – politiski tiesiskie faktori būtiski ietekmē katra uzņēmuma darbību. Valsts regulēšanai ir trīs merķi; 1.-aizsargat sabiedrības intereses pret uzņēmējdarbības bezatbildības iespējamam sekam; 2.-nodrošinat iedzīvotaju socialo aizsardzību; 3.- aizsargat uzņēmumu pret nelikumīgu konkurentu darbību;

ekonomiska – ietver iedzīvotaju dzīves līmeni----tas atkarīgs no iedzīvotaju nodarbošanas, ka arī makroekonomiskos radītajus ---1,valsts ekonomisko izaugsmi; 2,nodarbinatības līmeni; 3,inflaciju;

tehnoloģiska – katrs jauns atklajums zinatnē, tehnika un tehnoloģija izraisa jaunu nozaru un pakalpojumu veidu rašanos, piem, internetkafejnīca;

tiesiska – tas prioritates Latvija ir : 1,-uzņēmējdarbības vides uzlabošana; 2,-likumdošanas sakartošana atbilstoši Eiropas Savienības prasībam; 3,-nodokļu sakartošana un nodokļu sistēmas pilnveidošana;

institucionala vide – ta veidojas no vairakiem elementiem: valsts un pašvaldību institūcijam; kredītiestadēm un apdrošinašanas iestadēm; tirgus pētīšanas un reklams aģentūram u.c.





Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2569
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved