Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Zinatnieciski pētnieciskais darbs ķīmija „Degviela”

ķīmija



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE





Zinatnieciski  pētnieciskais darbs ķīmija

„Degviela”

Videi draudzīgs benzins

Kas ir biodegvielas?

Biodegviela ir degviela, kas satur bioloģiskas izcelsmes sastavdaļas. Visplašak sastopamas bioloģiskas izcelsmes sastavdaļas degviela ir: etanols (no labības, cukurniedram, cukurbietēm  vai kukurūzas) benzīna un biodīzeļdegviela (no rapša, sojas, palmu un citam eļļam) dīzeļdegviela.

No ka tiek gatavota biodegviela?

Pastav vairaki organiski izejmateriali, ko var izmantot biodegvielas ražošana, un, attīstoties jaunam tehnoloģijam un uzlabojoties izejmaterialu izlietojumam, to kļūst arvien vairak. Visiem bioloģiskajiem izejmaterialiem ir kopīga īpašība – degšanas procesa tie izdala enerģiju (dažadi labības produkti, cukurniedres, kukurūza, koksne, mizas utt.).

Kas ir pirma, otra un treša biodegvielas paaudze?

  • Pirmas paaudzes biodīzeļdegviela = no taukvielas saturošiem augu/dzīvnieku valsts produktiem iegūta eļļa, kas apstradata ar metalonu, iegūstot taukskabju ēteri. Pieejama tirgū pašlaik.
  • Otras paaudzes biodīzeļdegviela = no taukvielas saturošiem augu/dzīvnieku valsts produktiem iegūta eļļa, kas ir hidrogenēta vai sašķelta līdzīgi ka naftas parstrades procesa. Šīs paaudzes biodīzeļdegviela ir jau pieejama.
  • Trešas paaudzes biodīzeļdegviela = degviela, kas izspiesta/ražota no paša auga (BTL, Fisher-Tropch). Tiek stradats pie šī paaudzes degvielas ieguves.
  • Pirmas  paaudzes biobenzīns - bioetanols = no cukurbietēm, cukurniedrēm vai graudiem ražots etanols. Tirgū pieejams pašlaik.
  • Otras paaudzes biobenzīns - bioetanols = no celulozes ražots etanols.

Kadi ir biodegvielas izmantošanas plusi?

Biodegviela samazina CO2 izmešu apjomu. Taču CO2 samazinajums, salīdzinot ar fosilo degvielu, ievērojami atšķiras atkarība no izejmaterialiem un ražošanas metodēm.

No cukurniedrēm Brazīlija ražots bioetanols CO2 izmešu apjomu samazinas pat līdz 95 procentiem.

No citiem izejmaterialiem un ar citam ražošanas metodēm iegūta biodegviela var sniegt mazaku tīro CO2 izmešu samazinajumu (par 5-10 procentiem mazak). Piemēram, Eiropa uz kviešu bazes ražots bioetanols var samazinat CO2 izmešus par 30 - 50%, un uz rapša bazes arī Eiropa ražota biodīzeļdegviela var dot samazinajumu no 40-50%.

Kadi ir biodegvielas negatīvie aspekti?

Pastav vairaki izaicinajumi attiecība uz biodegvielas ražošanu un izmantošanu. Daži apspriestie ētiskie un socialie aspekti ir:

  • konkurence attiecība pret partikas ražošanu (lauksaimniecība),
  • lietus mežu izciršana,
  • ražošanas veidi,
  • cilvēktiesības un darba apstakļi.

Šie apstakļi tomēr ir atkarīgi no ražošanas vietas un izmantotajiem izejmaterialiem. Ir vairaki piemēri tam, ka bioloģiskas izcelsmes sastavdaļu ražošana pozitīvi ietekmē lauksaimniecības attīstību un socialo un ekonomisko attīstību, ka arī palielina zinašanas par vides jautajumiem. Negatīvie aspekti jauztver nopietni un sistematiski jastrada, lai uzlabotu ražošanu un darba apstakļus. Neatsverama ir labaka sadarbība starp valsts iestadēm un tirgus dalībniekiem.

Smagais atziņas ceļš

Lai gan jau 2003.gada decembrī Ministru kabinets ar rīkojumu pieņēma programmu 'Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvija (2003.-2010.)', likums beidzot ir pieņemts tikai šogad pēc Eiropas Savienības atgadinajumiem par iespējamajam soda sankcijam pret mūsu valsti, ja Latvija turpinas izlikties, ka biodegvielas ražošana un lietošana ir tikai teorētiski apsverama nostadne jautajuma par atjaunojamiem energoresursiem. Tiesa, kavēšanas gan neparsteidz, jo degvielas ražošana un tirgošana pasaulē ir ienesīgs bizness, kuram netīk traucēkļi. Ša gada aprīlī MK apstiprinaja Klimata parmaiņu samazinašanas programmu no 2005. līdz 2010.gadam, kura vesela sadaļa ir veltīta biodegvielas ražošanai. Tur teikts, ka saskaņa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/30/EK (2003.gada 8.maijs) par biodegvielas vai citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicinašanu transporta Latvijai līdz 2005.gada 31.decembrim ir jasasniedz 2% un līdz 2010.gada 31.decembrim 5,75% biodegvielas īpatsvars transportam paredzēta benzīna un dīzeļdegvielas kopēja energoietilpība. Lai šos mērķus sasniegtu, jau šogad būtu jasaražo un jaizmanto vismaz 20 tūkstoši tonnu, bet 2010.gada – vismaz 75 tūkstoši tonnu biodegvielas vai arī šads biodegvielas daudzums jaimportē. Ministru kabinets ir noteicis, ka prioritate ir Latvijas teritorija audzēto lauksaimniecisko izejvielu izmantošanai biodegvielas ražošanai, ka arī Latvija ražotas biodegvielas izmantošanai.

Biodegvielas ražošana un izmantošana Latvija līdz 2010.gadam ir paredzēta saskaņa ar jau pieminēto programmu 'Biodegvielas ražošana un lietošana Latvija (2003.-2010.)', kura viens no galvenajiem prioritarajiem uzdevumiem ir biodīzeļdegvielas organizēšana dīzeļa motoriem 40% apjoma no lauksaimniecība izmantojamas dīzeļdegvielas. Nepieciešams izvērtēt iespējas un priekšnoteikumus biodegvielas izmantošanai arī citas sfēras (sabiedriskais transports, iekšējo ūdeņu transporta līdzekļi, mežizstrades tehnika). Ka tūlīt risinami jautajumi programma izvirzīta arī biodegvielas kvalitates kontroles sistēmas ieviešana, informacijas aprites veicinašana un aktīva pētnieciska darba veikšana, lai izstradatu biodegvielas pašizmaksu samazinošus pasakumus, attīstītu audzēšanas un parstrades, ka arī ražošanas blakusproduktu izmantošanas tehnoloģijas. Arī Lauksaimniecības attīstības programma 2003.gadam ka viens no argumentiem prioritaras nozares augkopības attīstības veicinašanai minēta nepieciešamība pēc izejvielam biodegvielas ražošana. Tatad nopietnos un svarīgos dokumentos ir apstiprinats, ka Latvija grib un var ražot biodegvielu, jo mūsu zeme spēj ne tikai pilnība nodrošinat pati sevi ar vajadzīgo graudu un rapša daudzumu, bet iespējams pardot tos arī Eiropai, jo ne visas valstīs ir piemērots klimats, piemēram, rapša audzēšanai. Tomēr jaatceras, ka biodegvielas ražošana un apritē iesaistītie zemnieki, parstradataji un degvielas tirgotaji nav labdarības organizacijas, tiem jagūst peļņa, tadēļ galvenais ir valsts attieksme šaja procesa. Valsts var iedegt biodegvielai 'zaļo gaismu', ļaujot, lai tirgus visu sakarto pats, bet valsts sakotnēji šos procesus var arī regulēt un atbalstīt, lai ražotaji un parstradataji saņemtu lielako iespējamo labumu.



Kapēc biodegviela?

Visparējas, kaut arī virspusējas nostadnes jautajuma par biodegvielu ir dzirdējis gandrīz katrs Latvijas iedzīvotajs. Pirmkart, biodegviela ir daudz labvēlīgaka videi, jo to piesarņo mazak. Otrkart, ta ir Eiropas Savienības vēlme, tadēļ Latvijai nakas to pieņemt. Šie apgalvojumi ir patiesi, tomēr runas par to, ka mums jadara tas, ko liek Eiropa, parasti garam paslīd dažas būtiskas lietas, kas mums pašiem nav mazak svarīgas ka Eiropai. Tiesa, mūs pagaidam maz skar siltumnīcefekta gazu (SEG) emisijas kvotas, jo deviņdesmito gadu sakuma Latvija krasi samazinajas ražošanas apjomi. Tomēr uzskatīt, ka globala sasilšana un klimata parmaiņas nekadi mūs neskars un lai jau 'lielie' vaininieki paši tiek gala, ir vismaz naivi. Neapšaubami, ka aizvien plašaka atjaunojamo energoresursu izmantošana ir viens no risinajumiem. Pašlaik Latvijai neatliek nekas cits ka dzīvot no piegadatas fosilas degvielas, jo biodegvielu Latvija pašlaik izmanto maz. Pieejamas ražošanas jaudas 2004.gada bija 2 tūkstoši m3 rapšu eļļas un 4,5 tūkstoši m3 bioetanola gada, turpretī saražotais produkcijas apjoms 2004.gada nepietiekama pieprasījuma dēļ bija ļoti mazs (40 m3 rapša eļļas un 1630 m3 bioetanola). Aprēķini rada, kadas platības vajadzīgas biodegvielas ražošanai patēriņam vietēja tirgū 2010.gada. 43 tūkstošu tonnu biodīzeļdegvielas saražošanai būtu nepieciešami 46 tūkstoši hektaru rapšu sējumu, 32 tūkstošu tonnu bioetanola ražošanai būtu nepieciešami 26 tūkstoši hektaru graudaugu sējumu. Pavisam būtu jasaražo 75 tūkstoši tonnu biodegvielas, kam nepieciešami nepartikas kultūru sējumi 72 tūkstošu hektaru platība.

Ka top biodegviela?

Neiedziļinoties ķīmijas terminoloģija un mašīnbūves niansēs, stasts par fosilo un biodegvielu ir vienkaršs. No naftas produktiem tiek ražots benzīns un dīzeļdegviela, ko dēvē par fosilo degvielu. Ja benzīna pamatmasai (kas pēc sastava atšķiras no dzinējos lejamas degvielas) piejauc bioetanolu līdz 5%, iegūst maisījumu, ko sarunvaloda dēvējam par biodegvielu. Piejaukums nedrīkst parsniegt minētos 5%, jo šī biodegviela ir aktīva pret plastmasu, gumiju, krasam. Ja piemaisījums ir minētajas robežas, automašīnu motori nav japarveido. Bioetanolu iegūst no biomasas vai bioloģiski noardamas atkritumu frakcijas. Latvija bioetanolu ražo no graudiem, lai gan to varētu ražot arī no cukurbietēm. Ja dīzeļdegvielai piejauc biodīzeli, iegūst maisījumu, ko sarunvaloda varam dēvēt par biodīzeļdegvielu. Būtiski ir tas, ka biodīzeli var piejaukt ne tikai līdz 5%, bet automašīnas ar dīzeļdzinējiem var braukt pat ar 100% biodīzeli. Tiesa, mašīnu motori atšķiras un vecaka izlaiduma mašīnam varētu būt vajadzīga motora parbūve, ja grib lietot biodīzeļdegvielu, kura biodīzelis ir vairak par 5%. Latvija jau tagad ir autovadītaji, kas lieto tīru biodīzeļdegvielu. Biodīzelis ir metilesteris vai etilesteris, ko ražo no augu eļļas vai dzīvnieku taukiem. Latvija biodīzeli ražo no rapšu eļļas, un rapsim mūsu klimats ir piemērots. Specialisti prognozē, ka ne parak tala nakotnē dīzeļmotora varēsim liet tīru rapšu eļļu un tas parstrade pat nebūs vajadzīga. Bet zinataji apgalvo, ka jau tagad daudzi Latvijas zemnieki savu lauksaimniecības mašīnu motora lej rapšu eļļu.

Mīti un problēmas

Starp citu, Latvija klīstošais nostasts par rapsi, kura audzēšana pastiprinati piesarņo vidi ar ķimikalijam, ir viens no mītiem, kas pavada biodegvielas ražošanas un izplatīšanas gaitas. Tiesa, audzējot rapsi, ir jaievēro augu seka – viena un taja paša vieta rapsi var audzēt tikai katru ceturto gadu. Attiecība uz mineralmēslojumu un pesticīdu izmantošanu jaatceras, ka rapsis, protams, ir kultūraugs. Nevienu kultūraugu nevar izaudzēt bez ķimikaliju lietošanas, bet rapsis zaļajai vide nav bīstamaks par citiem kultūraugiem. Salīdzinot cukurbiešu, ziemas kviešu un rapšu vajadzību pēc mineralmēslojuma, ziemas kvieši pat nedaudz parspēj rapsi, bet cukurbietēm tas ir vajadzīgs gandrīz pusotras reizes vairak. Vajadzīgais herbicīdu daudzums pieaug tikai tad, ja netiek ievērota augu seka.

Vissarežģītak ir ar parstradatajiem, jo Latvija trūkst parstradataju jaudu. Patiesība, parstradatajiem būtu vajadzīgs vislielakais valsts atbalsts. Latvija un visa Baltija pirma biodīzeļdegvielas ražotne no rapšu sēklam saka darboties 2001.gada novembrī Valmieras rajona Naukšēnos ar jaudu 2500 tonnu biodīzeļdegvielas jeb 7500 tonnu rapša sēklu gada. Lai arī ražošana pamazam attīstas, tomēr ir skaidrs, ka valsts subsīdijas parstradatajiem ir smagakais jautajums. Galvenais jautajums ir – kam izaudzēto un saražoto zemnieki un parstradataji pardos? Problēma, kuru degvielas tirgotaji atzīst un kuras risinajums vēl nav zinams, ir ta, ka Mažeiķi nevar piegadat vajadzīgas kvalitates benzīna pamatmasu, kurai japiejauc bioetanols.

Tatad pirma problēma neapšaubami ir valsts atbalsts parstradatajiem. Otra problēma ir kvalitates kontrole. Lai gan Eiropa ir kvalitates kontroles standarti, Latvija varētu būt arī jautajums par to, ka noteikt, kada augu eļļa ir izmantota biodīzeļa ražošana. Vislētaka ir palmu eļļa, ko ražotaji varētu iepirkt lētak neka rapšu eļļu un labi nopelnīt uz akcīzes nodokļa atlaidi, kas paredzēta biodegvielai. Ir nacies arī uzklausīt bažas, ka apzinati varētu tikt ražota sliktakas kvalitates biodegviela, lai parliecinatu iedzīvotajus, ka ta jau gatava jaiepērk arzemēs, jo vietēja neder. Jautajums ir arī par nekvalitatīvas biodegvielas iznīcinašanu, jo esot jau bijuši mēģinajumi ierakstīt noteikumos, ka nekvalitatīvs biodīzelis jasadedzina īpaši bīstamo atkritumu parstrades un iznīcinašanas vietas. Acīmredzot tas ir bijis mēģinajums nodrošinat papildu iespējas savam biznesam. Patiesība, tīrs biodīzelis, izliets zemē, sadalas pēc 20 dienam, jo tam, atšķirība no biodīzeļdegvielas, nav klat naftas produktu. Atsevišķs ir jautajums par akcīzes nodokli Latvija, kurš, pēc specialistu domam, esot parak zems, tadēļ fosilas un biodegvielas cenu atšķirības nebūšot būtiskas. Vardu sakot, ar labo gribu, pieņemot likumu, vien nepietiks, lai Latvija tiešam varētu attīstīt savu lauksaimniecību, nepiesarņojot vidi.



Cenu petijums

Kopš augusta beigam Latvija tapat ka citas pasaules valstīs ievērojami cēlušas degvielas produktu, taja skaita benzīna, cenas. Īpaši straujš cenu kapums vērojams no 30.augusta, kas skaidrojams ar naftas ieguves kompleksu iznīcinašanu Meksikas līcī ASV viesuļvētras „Katrīna” laika.

Lai arī šī notikuma iespaida cenas cēlušas visa pasaulē, attiecība uz Latviju zīmīgs ir fakts, ka pirmoreiz galvena Latvijas degvielas vairumpiegadataja „Mažeiķu Naftas” cena par E-95.markas benzīnu ievērojami apsteigusi Ziemeļeiropas cenu (skat. 1.grafiku).

1.grafiks. Benzīna cenu dinamika Ziemeļeiropa un SIA „Mažeiķu Naftas” tirdzniecības nams.

Ta ka Lietuvas kompanija „Mažeiķu nafta” Latvijas tirgum piegada vairak neka 80% kopēja daudzuma (savukart, no Somijas un Norvēģijas tiek piegadats parsvara 98.markas benzīns), pamatotas ir bažas, ka straujais lēciens, apsteidzot vairumtirdzniecības cenas citur Eiropa, izskaidrojams ar alternatīvu benzīna piegadataju trūkumu Latvija. Par šadu apgalvojuma patiesumu liecina:

1) naftas transportēšanai no Rietumeiropas nepiemērotas dzelzceļu un loģistikas sistēmas;

2) situacija, ka degvielas importu no Krievijas un Baltkrievijas nepieļauj Latvijas un Eiropas Savienības prasībam neatbilstoši atsevišķi kvalitates radītaji šo valstu ražotaja benzīna.

SIA „Mažeiķu Naftas” tirdzniecības nama noteiktas vairumtirdzniecības cenas un to straujais pieaugums tieši ietekmē arī benzīna mazumtirdzniecības cenas Latvija. Mazak dramatiska situacija pagaidam vērojama dīzeļdegvielas tirgū, kur Mažeiķu naftas parstrades rūpnīcai attiecība uz vasaras dīzeļdegvielu konkurenci rada Baltkrievijas un Krievijas rūpnīcas, kuru ražojumi ir lētaki.

Baltkrievijas un Krievijas rūpnīcu piedavata benzīna kvalitate un cena

Baltkrievijas un vairakas Krievijas rūpnīcas (izņemot Jaroslavļu) ražotais benzīna neatbilst Latvijas un Eiropas Savienības kvalitates prasībam. Tas tiek parbaudīts pēc Krievijas (NVS) kvalitates standartiem GOST (kas atšķiras no ES standartiem) un arī parbaudamo degvielas parametru apjoms ir dažads. Analizējot no Baltkrievijas saņemta benzīna parametrus, var secinat, ka Latvijas un ES kvalitates prasībam neatbilst (vai vispar netiek kontrolēti) šadi parametri:

· Sēra saturs (ES tas ir 50 mg/kg; GOST - līdz 0,05%),

· Benzola saturs (ES - 1 % ; GOST - līdz 5%),

· Destilacijas radītaji pie 100oC (ES - no 46 GOST - 35%).

Sēra saturs, galvenokart, saistīts ar vides aizsardzības prasībam, parējie parametri var ietekmēt arī automašīnu dzinēju darbību. Lai patērētajiem būtu iespēja nodrošinaties pret zemakas kvalitates degvielas ietekmi uz transporta līdzekļiem, ieviešot šo degvielu tirdzniecības vietas būtu jaizvieto skaidras norades par degvielas neatbilstību ES standartiem.

Pēc informacijas, ko sniegušas Latvijas degvielas sertifikacijas iestades, pēdējo reizi tur Baltkrievija ražotas benzīns sertificēts (parbaudīts) 2002.gada aprīlī, pēc tam analīzes šim benzīnam nav veiktas. Tas liecina par to, ka šads benzīns Latvija nav ievests.

Spriežot pēc Ekonomikas ministrijai pieejamas informacijas, Krievija un Baltkrievija ražota benzīna cena ir ievērojami zemaka neka „Mažeiķu naftas” piedavata cena. No Krievijas benzīna importu sadardzinatu dzelzceļa tarifi un izvedmuita, tapēc izdevīgak degvielu ir ievest no Baltkrievijas (Mozeras vai Polockas rūpnīcam). Pēc dažadu degvielas tirgotaju datiem, Baltkrievijas benzīna cena (atrēķinot visas izmaksas) varētu būt par 2-3 santīmiem zemaka neka pašreizēja cena mazumtirdzniecība (uz 20.09.2005.). Cenu starpība varētu būt atkarīga no degvielas iepirkuma cenas Baltkrievija (kas parasti tiek noteikta izsolēs) un iegades apjoma. Pieņemot, ka saglabasies vismaz iepriekšēja pusgada vidējais benzīna patēriņa līmenis, tiešais ietaupījums benzīna patērētajiem būs uz katru ietaupīto santīmu par litru – 368 tūkstoši latu mēnesī.

Japiezīmē, ka ievedmuita no trešajam valstīm benzīnam – 4 % no vērtības par tonnu, dīzeļdegvielai - 3,5% no vērtības par tonnu.

10 mīti un patiesības par degvielu Latvija

1. mīts – Eiropas kvalitates degviela izmaksa dargak
Maksajot santīmu litra vairak par Ultima degvielu, realais ietaupījums parsniedz parmaksato summu. Pirmkart, viens santīms ir tikai 2,5% no viena litra degvielas cenas. Otrkart, pastavīgi lietojot Statoil Ultima benzīnu, degvielas patēriņš samazinasies, tadējadi izmaksas katram nobrauktajam kilometram būs mazakas. Treškart, samazinasies arī automašīnas apkopes izmaksas.
 
2. mīts – Eiropas kvalitates degviela nav piemērota vecakam auto
Uzskats, ka Eiropas kvalitates degviela ir parak laba vecam auto, bieži tiek saistīts ar it ka nepiemēroto oktanskaitli.
Pirmkart, uzpildot augstaka oktanskaitļa benzīnu, kaitējums motoram netiek nodarīts, tiek iegūta tikai lielaka drošība pret detonaciju. Turklat Statoil ir iespējams izvēlēties savam auto atbilstoša oktanskaitļa benzīnu 95 Ultima vai 98 Ultima. Otrkart, Eiropas kvalitates benzīna sastavs ir 'tīraks', un taja ir vielas, kas novērš uzdegumu veidošanos. Tas ir svarīgi tieši vecakam automašīnam.
 
3. mīts – ar Eiropa pildītu degvielu dzinējs strada ekonomiskak
Parsvara arzemju braucienos automašīna tiek ekspluatēta arpilsētas režīma, bet Latvija lielaka daļa braucienu notiek pilsēta. Degvielas patēriņš pilsētas un šosejas režīma var atšķirties pat divas reizes, tapēc ekonomiskuma palielinašanas nav saistama ar Eiropa nopērkamo it ka kvalitatīvako degvielu.
 
4. mīts – Latvija tirgo sliktakas kvalitates degvielu neka Eiropa
Statoil Ultima degvielas kvalitate un sastavs pilnība atbilst jaunakajam Eiropas kvalitates standarta EN 228 prasībam, kas Latvija stasies spēka tikai 2004. gada 1. janvarī. Turklat Ultima piedeva, kas uzlabo degvielas īpašības, Latvija benzīnam tiek pievienota pat mazliet lielaka proporcija neka, piemēram, Danija, jo Latvija automašīnas ir vecakas un tam nepieciešama papildu varstu attīrīšana.
 
5. mīts – degvielas piedevas boja automobiļa dzinēju un palielina degvielas patēriņu
Ultima benzīns ir piemērots gan jaunam, gan arī vecakam automašīnam. Degvielas piedevas attīra varstus no uzdeguma, uzlabojot degmaisījuma ieplūdi cilindros, palielinot dzinēja jaudu un degvielas ekonomiju. To apstiprina Statoil izpētes laboratorija veiktie jaunakie testi. Veicot 60 stundu izmēģinajumu ciklu pilsētas režīma, uzdegums no Mercedes Benz E klases automašīnas ieplūdes varstiem tika pilnība notīrīts. Lietojot Ultima, dzinējs kļūst tīraks, samazinas korozija un servisa izdevumi.
 
6. mīts – degvielas piedeva tiek pievienota autocisterna vai uzglabašanas tvertnē, nenodrošinot piedevas sajaukšanos ar benzīnu
Ultima piedevu pievieno benzīnvedēja uzpildīšanas laika, iesmidzinot to benzīna plūsma (pēc karburatora darbības principa). Tas nodrošina augstu maisījuma kvalitati.
 
7. mīts – jo vairak piedevu degviela, jo ta ir labaka
Arī parsalīta zupa būs negaršīga un veselībai kaitīga. Ultima degviela piedeva ir tikai nepilni 0,05% no kopējas degvielas masas, kas ir rūpīgos testos noteikts optimalais daudzums. Statoil nerekomendē pievienot Ultima benzīnam vēl papildu piedevas.
 
8. mīts – visu degvielu Latvija ieved tikai no Krievijas vai Lietuvas
98 Ultima benzīnu un ziemas dīzeļdegvielu D fortis Statoil ieved arī no savas rūpnīcas Mongstada, Norvēģija.
 
9. mīts – Latvija visa degviela nak no vienas mucas
Lielie naftas produktu importētaji bieži izmanto vienas ražotajrūpnīcas pakalpojumus, taču prasības un kvalitates standarti atšķiras. Piemēram, jauna Statoil 95 Ultima, kas tiek piegadata arī no Mažeiķu naftas parstrades rūpnīcas Lietuva, atbilst jaunakajiem Eiropa noteiktajiem kvalitates standartiem.
 
10. mīts – palielinats skabekļa daudzums degviela uzlabo dzinēja jaudu
Nepietiekamas kvalitates prasības Latvija diemžēl pieļauj nekvalitatīvu degvielas maisījumu tirdzniecību. Piemēram, benzīna oktanskaitļa paaugstinašanai bieži tiek pievienots metilspirts, kas ne tikai boja automašīnas degvielas padeves sistēmas gumijas daļas, bet arī būtiski palielina skabekļa saturu benzīna. Palielinats skabekļa saturs paatrina oksidaciju un traucē modernas automašīnas elektronikas darbu (traucējumi lambda zondes darba, nepareizs degmaisījums, jaudas zudums, detonacija, palielinats nodilums).



Latvijas  Saeima ir pieņēmusi  valsts budžetu 2008.gadam. Budžeta izpildes nodrošinašanai ir pieņemti vairaku, nodokļus regulējošu, likumu grozījumi. Viens no šiem grozījumiem „Likuma par akcīzes nodokli” ir noteicis jaunas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem (degvielai) no 2008.gada 1.janvara. 
Arī no ša gada 1.janvara tika paaugstinatas akcīzes nodokļa likmes degvielam. Akcīzes nodokļa ieņēmumus budžeta ietekmē divi būtiski faktori. Pirmais faktors ir akcīzes nodokļa likmes lielums naftas produktiem (degvielai).
Akcīzes nodokļa likmes kopš 2003.gada ir palielinatas:
- Benzīnam (svinu nesaturošam) no 160 Ls par 1000 litriem līdz 228 Ls par 1000 litriem 2008.gada, vai par 70 procentiem;
- Dīzeļdegvielai no 100 Ls par 1000 litriem līdz 193 Ls par 1000 litriem 2008.gada, vai par 52 procentiem.
Savukart akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžeta no naftas produktiem kopš 2003.gada no 128,2 milj.Ls ir pieauguši līdz 296,6 milj.Ls (planotais budžeta) 2008.gada, vai – 2,3 reizes sešos gados.
Degvielas patēriņš Latvija savukart ir palielinajies :
- Ja 2003.gada benzīnu (svinu nesaturošu) patērēja 344 tūkst. tonnas, tad 2007.gada patērēs 385 tūkst. tonnas (prognoze), vai par 12 procentiem vairak;
- Ja 2003.gada dīzeļdegvielu patērēja 443 tūkst. tonnas, tad 2007.gada patērēs 700 tūkst. tonnas (prognoze), vai par 58 procentiem vairak.
Valsts budžeta ieņēmumu palielinašana, no naftas produktu (degvielas) aprites, vislielaka ietekme ir nodokļu regulēšanas politikai. Tomēr nodokļu palielinajums  nav kavējis augt degvielas patēriņam, it īpaši pēdējo divu gadu laika tas ir audzis vidēji par 15 procentiem.
Savukart arī pievienotas vērtības nodoklis (PVN) par patērēto degvielu ienes būtisku summu valsts budžeta. Ta ka PVN likme ir nemainīga procentos – 18 %, tad ša nodokļa devums budžeta ir atkarīgs no trim būtiskiem faktoriem.
Pirmkart, no degvielas iepirkuma cenam (tas atkarīgas no Eiropas un Pasaules tirgus cenam). Otrkart, absolūtais ieņēmums no PVN aug līdz ar degvielas patēriņa pieaugumu. Un treškart, ta ka ar PVN tiek aplikta akcīzes nodokļa summa, kas tiek aprēķinata par ievesto degvielu, tad akcīzes nodokļa likmes palielinajums dod PVN summas pieaugumu.

Oktans (CH3(CH2)6CH3) pieder pie piesatinatajiem ogļūdeņražiem - alkaniem. Oktans normalos apstakļos ir samēra viegls, bezkrasains šķidrums ar specifisku smaržu. Lieto ka inertu, nepolaru šķīdinataju. Iegūst no naftas. Ietilpst sintētiska benzīna sastava. Oktanam ir 18 struktūrizomēri.

Izomēru ar linearu oglekļa atomu ķēdi sauc par n-oktanu, bet vienu no izomēriem ar sevišķi sazarotu ķēdi (2 -trimetilpentanu) - par izooktanu. Izooktans ir pieņemts par vienu no oktanskaitļu skalas standartiem - ta oktanskaitlis ir 100 (n-heptana oktanskaitlis ir 0). Izooktans ir ideala karburatora motoru degviela, jo tam ir sevišķi zema detonētspēja.

Izooktana sazarotas molekulas modelis


Izmantota literatūra:

https://www.em.gov.lv/em/2nd/?id=10790&cat=621

https://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=11032

https://www.statoil.lv/public/25990.php

https://www.statoil.lv/public/26429.php

https://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=83&what=24





Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1789
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved