Pamatlīdzekļu vērtības noteikšana un to uzskaite gramatvedība

Ievads

Jebkura uzņēmuma svarīga loma ir pamatlīdzekļiem, to uzskaitei. Lai uzņēmums varētu darboties, viņam ir nepieciešami dažadi pamatlīdzekļi, taču, lai tos varētu uzskaitīt, nepieciešams tos novērtēt. Lai uzskaite būtu pareiza, ir jazina, ka pamatlīdzekļus novērtēt. Šaja darba ir aprakstīti dažadi pamatlīdzekļu vērtības noteikšanas veidi.

Pēc vērtības noteikšanas nakamais solis ir pareiza pamatlīdzekļu uzskaite, to reglamentē MK noteikumi.

Šī darba mērķi ir uzskatami paradīt kados veidos uzņēmums var noteikt vērtību saviem pamatlīdzekļiem, ka arī to, ka tos parvērtēt un uzskaitīt uzņēmuma gramatvedība.

Lai uzskatamak paradītu ka tiek noteikta pamatlīdzekļu vērtība, darba tiek minēti piemēri. Šie piemēri ļauj labak izprast katras vērtību noteikšanas veida būtību.

Šaja darba par galvenajiem literatūras avotiem tika ņemti LR normatīvie akti, kas regulē pamatlīdzekļu novērtēšanu un parada ka pareizi uzskaitīt pamatlīdzekļus uzņēmuma gramatvedība.

1. Pamatlīdzekļu būtība

Pamatlīdzeklis ir uzņēmuma kapitala daļa (materiali lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi), kam kalpošanas laiks ilgaks par vienu gadu un kas paredzēti izmantošanai ražošana, pakalpojumu sniegšana, administracijas vajadzībam, iznomašanai. Pēc ekonomiska satura pamatlīdzekļi ir ražošanas līdzekļi – tie saimnieciskas darbības procesa nezaudē savu arējo veidu, un gatavo produkciju ražo ar to palīdzību. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma bilances aktīvu sastavdaļa un to sastava ietilpst:

zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stadījumi;

mašīnas un tehnoloģiskas iekartas;

parējie pamatlīdzekļi (kancelejas telpu un biroja iekarta, datori, elektroniska un sadzīves tehnika, darba rīki un ražošanas instrumenti) un inventars (izmantojams administracijas, ražošanas un saimnieciskam vajadzībam).

Pamatlīdzekļi ir tie, kas paredzēti, lai izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomašanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administracijas, ka arī citu pamatlīdzekļu saglabašanas vai remonta vajadzībam. Pamatlīdzekļi nav paredzēti pardošanai saskaņa ar uzņēmuma pamatdarbību.

Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojama īpašuma, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Katram ilgtermiņa ieguldījuma postenim bilancē vai pielikuma ir jaietver šada informacija:

iegades cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšēja gada bilancei;

palielinajumi, ieskaitot uzlabojumus parskata gada;

likvidacija parskata gada sakotnēja vērtība;

jebkura parvietošana no posteņa uz posteni parskata gada;

parvērtēšana parskata gada;

kopēja parvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5. punkta noradīto;

nolietojums un vērtības norakstīšana parskata gada;

iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras;

kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances datumam, ieskaitot 7. un 8. punkta noradīto.

2. Novērtēšana

Novērtēšana ir process, ar kura palīdzību naudas izteiksmē nosaka summas, kadas finanšu parskatu elementi ir jaatzīst un jauzskaita bilancē un peļņas vai zaudējuma aprēķina.

2.1. Sakotnēja vērtība

Saskaņa ar likuma ”Par uzņēmuma gada parskatiem” 26. pantu ilgtermiņa ieguldījumi janovērtē atbilstoši to sakotnējai uzskaites vērtībai, tas ir, iegades izmaksam vai ražošanas pašizmaksai.

Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materialu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīga objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksa drīkst iekļaut arī tadu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecinamas uz to pašu laika posmu.

Iegades izmaksas ir nauda vai tas ekvivalentos samaksata naudas summa vai aktīva iegadei izdotas atlīdzības patiesa vērtība laika, kad tas tika iegadats vai radīts.

Pamatlīdzekļu iegades izmaksas ietver to:

pirkšanas cenu (izslēdzot visa veida atlaides);

muitas nodokļus (nodevas);

maksa par specialistu pakalpojumiem;

citus ar pirkumu saistītos neatlīdzinamos nodokļus

visas pēc tam ar šo objektu tieši saistītas izmaksas līdz ta nodošanai ekspluatacija.

Pie tieši saistītajam izmaksam pieder:

ekspluatacijas vietas sagatavošana un aprīkošana (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana utml.);

objekta piegadašana un ta saņemšanas izdevumi;

specialistu (arhitektu, inženieru utml.) algas un socialas apdrošinašanas izmaksas, ja šo specialistu darbs tieša veida bijis saistīts ar izveidojamo objektu.

Pašu izgatavotiem vai uzbūvētiem pamatlīdzekļiem izgatavošanas un celtniecības izmaksas ieskaita izejvielu un materialu izmaksas, personala izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīga objekta izgatavošanu un sagatavošanu nodošanai ekspluatacija. Ražošanas pašizmaksa drīkst iekļaut arī tadu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecinamas uz to pašu laika posmu.

Ēku un būvju celtniecības projektu izmaksas, ka arī tadas izmaksas, kuras parasti ir raksturīgas celtniecības pasakumiem un var tikt attiecinatas uz konkrēto pamatlīdzekli, var iekļaut attiecīga pamatlīdzekļa kopēja izmaksu sastava.

Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procenti, kuri nomaksati līdz objekta nodošanai ekspluatacija, jaiekļauj jaunizveidota objekta pašizmaksa. Turpmakos procentus ieskaita attiecīga parskata perioda izmaksas.

Nelietderīgas izmaksas, kuras radušas pašu ražota vai būvēta pamatlīdzekļa izveidošanas gaita jaudu dīkstaves, ražošanas strīdu vai citu iemeslu dēļ, nedrīkst ietvert objekta sakotnēja vērtība. Tapat objekta sakotnēja vērtība nedrīkst ietvert administracijas izdevumus, izņemot īpašus gadījumus, kad tas ir tieši saistītas ar attiecīga pamatlīdzekļa iegadi vai sagatavošanu nodošanai ekspluatacija.

Tehnoloģiskas iekartas palaišanas un izmēģinajuma produkcijas izmaksas nevar iekļaut objekta sakotnēja vērtība; tas aktivējamas nematerialo ilgtermiņa ieguldījumu sastava, konta 1110 ”pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas”. Šīs izmaksas var būt pamatlīdzekļu iegades vai ražošanas izmaksu sastava tikai tajos gadījumos, kad tas nepieciešamas sakara ar pamatlīdzekļu nodošanu ekspluatacija.

Piemērs: Uzņēmums X 14. aprīlī nopirka metalapstrades automatisko līniju par LVL 19 000,- (nauda par pamatlīdzekli tiek samaksata no bankas konta). Samaksats muitas nodoklis par līnijas ievešanu LVL 399,65,-. Līnijai bija nepieciešama uzstadīšana. Šo darbu veica firma Y un par izpildītiem darbiem tika sastadīts rēķins par LVL 1 200,-. Uzstadīšana tika izmantoti uzņēmuma materiali par LVL 750,- un aprēķinata darba alga stradajošiem LVL 1 500,-, uzņēmuma direktoram LVL 400,- Parskaitīts socialais nodoklis LVL 533,71,- Līnija nodota ekspluatacija 10. augusta.

Pamatlīdzekļa sakotnēja vērtība ir LVL 23141,-

Šaja piemēra pie pamatlīdzekļa vērtības tiek pieskaitīts muitas nodoklis, saņemtie pakalpojumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļa uzstadīšanu, materiali, kas nepieciešami uzstadīšanai, ka arī darba algas stradajošajiem un uzņēmuma socialais nodoklis, kas aprēķinats no stradajošo algam, kas ir tieši saistīti ar pamatlīdzekļa uzstadīšanu un sagatavošanu izmantošanai saimnieciskaja darbība. Uzņēmuma direktora darba alga un socialais nodoklis, kas aprēķinats no direktora algas netiek ieskaitīts pamatlīdzekļa sakotnēja vērtība, jo to nosaka likums ”Par uzņēmuma gada parskatiem”, kura teikts, ka pamatlīdzekļa sakotnēja vērtība ieskaita tikai tas izmaksas, kas tieši attiecinamas uz pamatlīdzekļa uzstadīšanu.

2.2. Tirgus cena

Ieguldot pamatlīdzekļus pamatkapitala objekta cena tiek noteikta īpašniekiem savstarpēji vienojoties, ja mantisko ieguldījumu kopēja vērtība neparsniedz 4 000 latu un mantisko ieguldījumu vērtība kopa ir mazaka par pusi no sabiedrības pamatkapitala. Ja ieguldījumu vērtība ir lielaka par 4 000 latiem un mantisko ieguldījumu vērtība ir lielaka par pusi no sabiedrības pamatkapitala, tiek pieaicinats eksperts, kurš iekļauts komercreģistra apstiprinataja saraksta un kurš novērtē mantiska ieguldījuma lielumu, kas nevar būt augstaka par tirgus cenu, un sniedz atzinumu.

Tirgus cena – cena par ko var pardot preci vai pakalpojumu. Davinajuma gadījuma pamatlīdzekļi tiek novērtēti to patiesaja vērtība.

Pamatlīdzekļu objektu var iegūt, izdarot pilnīgu apmaiņu pret līdzvērtīgu pamatlīdzekļu objektu vai arī daļēju apmaiņu pret objektu ar atšķirīgu vērtību, vai apmainot to pret citiem līdzekļiem. Iegūta pamatlīdzekļu objekta sakotnējo uzskaites vērtību nosaka pēc ta īstas vērtības, kas līdzinas atdota pamatlīdzekļu objekta patiesai vērtībai, palielinatai par atdotas naudas vai citu maksašanas līdzekļu summu.

Piemērs. Uzņēmuma pamatkapitala planots ieguldīt pamatlīdzekli, kura sakotnēja uzskaites vērtība ir LVL 7700,-. Uzkratais nolietojums ir LVL 3000,-. Uzņēmuma pamatkapitals šobrīd ir LVL 10 000,-. Ta ka pamatlīdzekļa atlikusī vērtība ir lielaka par LVL 4 000,-, tiek pieaicinats eksperts, kurš novērtē doto pamatlīdzekli tirgus cena LVL 3000,- vērtība.

Pie pamatlīdzekļu atspoguļošanas parskatos tiek izmantoti sekojoši novērtējumu veidi:

faktiska vērtība

likvidacijas vērtība

amortizējama vērtība

patiesa vērtība

bilances (uzskaites) vērtība

atlīdzinama summa.

2.3. Patiesa vērtība

Pamatlīdzekļa patiesa vērtība vairuma gadījumu ir tirgus vērtība ar noteikumu, ka ilgstoši tiek saglabats atbilstīgo objektu saimnieciskas izmantošanas veids, t. i., izmantošana viena un ta paša vai analoģiska veida darbības piekopšanai.

Patiesa (īsta) vērtība ir summa, par kadu pamatlīdzeklis var būt apmainīts starp zinošu un labpratīgu pircēju un zinošu un labpratīgu pardevēju darījumos, kas veikti pēc to savstarpējas vienošanas. Abam pusēm jabūt kompetentam, šadu operaciju veikt vēlošam, neatkarīgam pusēm.

Zemes un būvju patiesa vērtība parasti ir to izmantošanas tirgus vērtība. Šo vērtību parasti nosaka ar aplēsi, kuru parasti veic profesionali un kvalificēti vērtētaji[1].

Ražotņu un iekartu posteņu patiesa vērtība parasti ir to tirgus vērtība, ko nosaka ar aplēses palīdzību. Ja nav pieradījumu par ēku un iekartu tirgus vērtību, jo tam ir īpašs raksturs un šadus objektus pardod reti, ja nu vienīgi saimnieciskas darbības turpinašanas ietvaros, tas novērtē pēc to nolietotas aizstašanas pašizmaksas[2].

Ja pamatlīdzekļu objekts iegūts, apmainot līdzvērtīgus (vienadus) pamatlīdzekļus, ko izmanto līdzīgi un kam ir vienada patiesa vērtība, ka arī tad, ja pamatlīdzekļu objektu pardod, apmainot to pret īpašuma tiesībam uz līdzīgu objektu, šo darījumu rezultata nerodas ne peļņa ne arī zaudējumi.[3] Kad jaunais objekts tiek iegadats apmaiņai pret tada paša veida objektu, kas tiek izmantots taja paša darbība (pilda funkciju, kas ir vienada ar nodoto funkciju) un kam ir tada pati patiesa vērtība, tad jauna aktīva faktiska vērtība tiek pieņemta ka vienada ar nodota aktīva bilances vērtību.

Ja apmaiņa iegūta pamatlīdzekļa īsta vērtība ir mazaka par atdota pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, javeic iegramatotas vērtības samazinajums atbilstoši zemakai vērtībai. Starpība janoraksta izmaksas.

Ja daļēja apmaiņa iegūta pamatlīdzekļa īsta vērtība ir lielaka par atdota pamatlīdzekļa patieso vērtību un papildus jamaksa nauda vai janorēķinas ar citiem maksašanas līdzekļiem, lai noteiktu iegūta pamatlīdzekļu objekta sakotnējo uzskaites vērtību, jaaprēķina atdota pamatlīdzekļa atlikušas vai īstas vērtības un atdotas naudas vai citu maksašanas līdzekļu summa. Šadi noteikta sakotnēja uzskaites vērtība nedrīkst parsniegt šī pamatlīdzekļa patieso vērtību. Pēc pamatlīdzekļa iegades (izveidošanas) ar šo pamatlīdzekli saistītas turpmakas izmaksas japievieno ta sakotnējai uzskaites vērtībai tajos gadījumos, kad tiek veikta rekonstrukcija, atjaunošana vai uzlabojumi, kuru rezultata mainas esoša pamatlīdzekļa ekonomiskie parametri salīdzinajuma ar sakotnējiem radītajiem:

paildzinas pamatlīdzekļa derīgas lietošanas laiks;

palielinas jauda un ietilpība;

būtiski uzlabojas izlaižamas produkcijas kvalitate vai arī samazinas ražošanas izdevumi.

Piemērs. Uzņēmums X maina savu automobili sakuma vērtība LVL 5 000,-, uzkratais nolietojums LVL 2 500, maina pret kravas furgonu. Darījuma vērtība ir LVL 2 500,-. Darījuma rezultata ne uzņēmumam X, ne arī otrai darījuma pusei nerodas ne peļņa, ne zaudējumi.

2.4. Faktiska vērtība

Pamatlīdzekļu faktiska vērtība ir nomaksajama naudas līdzekļu vai naudas līdzekļu ekvivalentu summa vai citas atlīdzības taisnīga (reala) vērtība, kas tiek nodota minēta objekta iegadei (radīšanai) ta iegades vai radīšanas momenta.

Piemērs. Uzņēmuma paplašinašanas nolūkos, nepieciešams uzcelt vēl vienu noliktavu. Šaja nolūka tiek slēgts līgums ar būvuzņēmēju, kurš apņemas uzbūvēt minēto noliktavu. Līguma cena ir LVL 70 000,-, kas arī būs pamatlīdzekļa faktiska vērtība, jo ka iepriekš redzems, pamatlīdzekļa faktiska vērtība ir summa, kas nodota noteikta objekta radīšanai (iegadei).

2.5. Amortizējama vērtība

Amortizējama vērtība ir pamatlīdzekļu objekta faktiska vērtība vai cits ta novērtējums, kas atspoguļots finanšu parskatos faktiskas vērtības vieta, atskaitot likvidacijas vērtību. Ja likvidacijas vērtības lielums ir niecīgs, tad pie amortizējamas vērtības aprēķinašanas to var neņemt vēra.

Piemērs. Uzņēmums iegadajas ražošanas iekartu par LVL 17 000,- un noteica tas likvidacijas vērtību LVL 5 000,-, jo pēc iekartas derīga lietošanas laika beigam tiek planots to pardot. Šaja gadījuma amortizējama vērtība ir LVL 12 000,-.

2.6. Likvidacijas vērtība

Likvidacijas vērtība tiek noteikta ka tīra summa, kuru kompanija cer saņemt par pamatlīdzekļu objektu, kad beigsies ta paredzētais izmantošanas periods (no kompanijas puses), atskaitot gaidamas izmaksas šī objekta likvidacijai. Japiezīmē, ka likvidacijas un amortizējamas vērtības radītaji nosakami aprēķinu ceļa, jo to lielumi tiek noteikti uz aptuvenu aprēķinu pamata, nevis ar tieša mērījuma palīdzību. Amortizējamas un likvidacijas vērtības radītaju izmantošana ļauj pamatotak noteikt to objekta vērtības daļu, kura attiecinama uz izdevumiem ta izmantošanas perioda no kompanijas puses (ar noteikumu, ka likvidacijas vērtība tiks noteikta pietiekami precīzi).

2.7. Bilances (uzskaites) vērtība

Pamatlīdzekļu objekta bilances (uzskaites) vērtība nosakama ka summa, kura pamatlīdzekļu objekts skaitas kompanijas uzskaitē, mīnus (atrēķinot) uzkratas amortizacijas summa.

Piemērs. Uzņēmums iegadajas datoru, kura vērtība bija LVL 1 000,-. Šim pamatlīdzeklim divus gadus tika lietots nolietojums un šobrīd uzkratais nolietojums ir LVL 400,-. Pamatlīdzekļa bilances vērtība ir LVL 600,-, jo iepriekš ir minēts, ka bilances vērtību nosaka, atņemot no uzskaites vērtības uzkrato amortizacijas summu.

2.8. Atlīdzinama summa

Par atlīdzinamo tiek saukta summa, kuru kompanija paredz atlīdzinat pie pamatlīdzekļu turpmakas izmantošanas, ieskaitot ta likvidacijas vērtību. Minēta radītaja izmantošana saistīta ar pamatlīdzekļu objekta bilances vērtības korekciju, kura tas skaitas kompanijas bilancē, ja objekta izmantošanas perioda laika notiek ta funkcionalas lietderības pazeminašana jebkadu faktoru dēļ vai kad faktoru darbība, kuri izraisa objekta funkcionalas lietderības pazeminašanu, tiek partraukta. Koriģējumu nepieciešamību izraisījis tas, ka objekta vērtībai jabūt pilnība atlīdzinatai objekta izmantošanas termiņa laika no kompanijas puses. Tapēc atlīdzinama summa nedrīkst būt mazaka par bilances vērtību. Radītajs ”atlīdzinama summa” nevar tikt tieši izmērīts, tas nosakams (aptuvena) vērtējuma ceļa.

Piemērs. Uzņēmuma ir daudzfunkcionala ražošanas iekarta, kurai sabojajas viens no izgatavošanas režīmiem. Līdz ar to viena veida produktu vairs nevar saražot. Ta ka uzņēmuma ir vēl citas iekartas un šis produkta veids nav pats svarīgakais, tad šo produkciju ražos ar parējam iekartam. Minēto iekartu nelabos. Šaja gadījuma uzņēmuma vadība konstatēja, ka iekartas atlīdzinama vērtība ir samazinajusies. Rezultata nepieciešama bilances vērtības korekcija.

2.9. Pamatlīdzekļu novērtējums izmantošanas procesa

Pastav divi alternatīvi modeļi atzīto pamatlīdzekļu uzskaitei, kuri bazējas uz aktīvu novērtējuma divu veidu izmantošanu. Pirmaja modelī par pamatu ņemts novērtējums pēc sakotnējas vērtības – pamatlīdzekļi pēc to atzīšanas par aktīviem tiek atspoguļoti pēc faktiskas vērtības, atrēķinot uzkrato amortizaciju (ņemot vēra prasību par bilances vērtības samazinašanu līdz atlīdzinamajai summai). Otrais modelis paredz novērtējuma izmantošanu pēc tekošas vērtības: pamatlīdzekļi pēc to atzīšanas par aktīviem tiek uzskaitīti pēc parvērtētas vērtības, kas ir to patiesa vērtība uz parvērtējuma datumu, atskaitot amortizaciju, kura uzkrata pēc parvērtējuma.

Par arvalstu valūtas līdzekļiem iegadatos pamatlīdzekļus uzskaita Latvijas Republikas naudas vienības (latos) un tadas summas, kadas tie novērtēti pēc Latvijas Bankas noteikta kursa to faktiskas saņemšanas diena.

Pamatlīdzekļu objektu sakotnējo un uzskaites vērtību var noapaļot līdz pilniem latiem (veselos skaitļos).

3. Parvērtēšana

Pamatlīdzekļu vērtību var noteikt arī parvērtējot tos. Pamatlīdzekļus parvērtē, pieaicinot parvērtētajus, kuri to dara pēc visparatzītam metodēm vai izmantojot statistikas ziņas par cenu indeksiem, biržu cenu publikacijam u. c. Pamatlīdzekļu parvērtēšanu augstaka vērtība ir aktuala publiskam akciju sabiedrībam un sabiedrībam ar ierobežotu atbildību, ja to vērtspapīri kotējas vērtspapīru birža. Pamatlīdzekļu vērtību izsaka trīs dažados vērtības veidos:

objekta sakotnēja vērtība – objekta iegades vai izveidošanas pašizmaksas (apskatīts iepriekš);

objekta atlikuma vērtība – starpība starp sakotnējo vērtību un jau aprēķinato objekta nolietojumu. Atlikuma vērtību var noteikt tikai kada konkrēta momenta;

objekta atjaunošanas vērtība – izdevumu summa, kura jaizlieto, lai iegadatos vai izveidotu no jauna tadu pašu objektu. Arī atjaunošanas vērtību var noteikt tikai kada konkrēta momenta.

Pēc pamatlīdzekļu iegades vai izgatavošanas tos drīkst novērtēt augstaka un zemaka vērtība[4]:

3.1. Augstaka vērtība

Augstaka vērtība – ja pamatlīdzekļa patiesa vērtība ir būtiski lielaka par to iegades vai izgatavošanas pašizmaksu vai novērtējumu iepriekšēja gada bilancē, ja var pieņemt, ka vērtības palielinajums ir ilgstošs. Šadas parvērtēšanas rezultata radies vērtības pieaugums ir jaiegramato postenī ”Ilgtermiņa ieguldījumu parvērtēšanas rezerve” iedaļa ”Pašu kapitals”. Šo ilgtermiņa ieguldījumu parvērtēšanas rezervi samazina, kad parvērtēto objektu likvidē vai to vairs neizmanto, ka arī tad, ja vērtības palielinašanai vairs nav pamata. Ilgtermiņa ieguldījumu parvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitalos vai citas rezervēs, ne arī citiem mērķiem. Par katru parvērtēto bilances aktīva posteni norada parvērtēšanas pamatojumu, ka arī novērtējuma starpību.

Piemērs:

Pamatlīdzekļa sakotnēja uzskaites vērtība ir LVL 1 000,- Nolietojums – LVL 400,- Atlikusī vērtība – LVL 600,- Uzņēmums nolemj parvērtēt pamatlīdzekli augstaka vērtība līdz tirgus vērtībai LVL 1 800,-

Tatad pēc parvērtēšanas uzņēmuma uzskaitē (konta 1210) ir objekts LVL 1 800,- vērtība, un no tas jaturpina rēķinat nolietojums finanšu uzskaitē, atlikušaja kalpošanas laika.

3.2. Zemaka vērtība

Zemaka vērtība – ja pamatlīdzekļa patiesa vērtība neparejošu apstakļu dēļ ir zemaka par atlikušo vērtību. Vērtības samazinašana ir jauzskaita, ja pamatlīdzekļa vērtība neparejošu apstakļu dēļ kļūst zemaka par ta uzskaites vērtību, tas ir, samazinas pamatlīdzekļa derīgums jeb atgūstama vērtība ir kļuvusi mazaka par uzskaites vērtību.

Uzskaites vērtība ir summa, par kadu aktīvs ir atzīts bilancē, atskaitot jebkadu uzkrato nolietojumu un uzkratos zaudējumus no vērtības samazinašanas.

Atgūstama vērtība ir summa, kuru uzņēmums plano atgūt nakotnē, izmantojot aktīvu, ka arī aktīva atlikusī vērtība, no ta atbrīvojoties.

Atlikusī vērtība ir pamatlīdzekļu sakotnēja vērtība vai cita uzskaites vērtība, no kuras atskaitīts no pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatacija aprēķinatais nolietojums un citi veiktie norakstījumi.

Piemērs:

Pamatlīdzekļa sakotnēja uzskaites vērtība ir LVL 1 000,- Nolietojums – LVL 400,- Atlikusī vērtība – LVL 600,- Uzņēmums nolemj parvērtēt pamatlīdzekli zemaka vērtība – LVL 200,-

Pēc parvērtēšanas pamatlīdzekļa vērtība konta 1210 ir LVL 200 ,-

Pamatlīdzekļu parvērtēšanas biežums ir atkarīgs no pamatlīdzekļu objektu patiesas vērtības izmaiņu lieluma un biežuma. Ja pamatlīdzekļu patiesa vērtība maz mainas, parvērtēšanu var veikt reizi trijos vai piecos gados. Ja pamatlīdzekļa patiesas vērtības izmaiņas ir ievērojamas, pamatlīdzekļus nepieciešams parvērtēt katru gadu.[5]

Pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu nosaka profesionali kvalificēti vērtētaji ar visparatzītam vērtēšanas metodēm. Ja pamatlīdzekļu vērtības pieaugums noteikts ar citam metodēm (indeksēšanu, tirgus metodēm, u.c.), vērtējumu pamato atsauce uz attiecīgiem publiski pieejamiem ziņu avotiem – statistikas ziņam, biržas cenu publikacijam un citiem. Pamatlīdzekļus nedrīkst novērtēt par augstu.[6]

Pamatlīdzekļu atspoguļošanas metodes ir vairakas:

pēc vienas metodes, - parrēķina un uzrada no jauna gan pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, gan uzkrato (no pamatlīdzekļa nodošanas ekspluatacija līdz parvērtēšanas dienai aprēķinato) nolietojumu. Tada veida iegūst jaunu pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, kas vienada ar parvērtēšana noteikto šī pamatlīdzekļa patiesi vērtību.

pēc otras metodes, - likvidē uzkrato nolietojumu un parvērtēšana noteikto šī pamatlīdzekļa patieso vērtību pieņem par ta jauno uzskaites vērtību.[7]

Parvērtēšana noteikto pamatlīdzekļa vērtību var iegramatot arī tada veida, ka vērtības pieauguma (samazinajuma) apmēra palielina (samazina) ta uzskaites vērtību.

Pamatlīdzekļu grupu parvērtējumam, kuri ir vienadi pēc mērķa un izmantošanas veida, janotiek viena un tai paša vai tuvos datumos. Katras grupas ietvaros visiem objektiem jatiek parvērtētiem viena datuma. Tadējadi tiek izslēgts izvēles parvērtējums, ka rezultata kompanijas finanšu parskatos vienadu pamatlīdzekļu summara vērtība atspoguļotu objektu tekošas vērtības, kuri novērtēti dažados datumos.

Pie pamatlīdzekļu parvērtēšanas uzkratajai amortizacijai jatiek izkoriģētai. Tas saistīts ar to, ka parvērtējuma rezultata bilances vērtība tiek novesta līdz patiesai vērtībai, ņemot vēra objekta nolietojamības pakapi uz parvērtējuma datuma.

4. Saimniecisko darījumu iegramatošana

Visus saimnieciskos darījumus apliecina ar dokumentiem par uzņēmuma saimnieciska darījuma esamību. Visus darījumus novērtē naudas izteiksmē un, ievērojot hronoloģiju, sistematiska kartība iegramato uzņēmuma gramatvedības reģistros. Kartojot gramatvedības reģistrus, ierakstos par vērtības mēru lieto Latvijas Republikas naudas vienību. Ja kads saimnieciskais darījums ir noticis citas valsts valūta, tad tas tiek iegramatots parrēķinats latos, pēc Latvijas Bankas noteikta attiecīgas arvalsts valūtas kursa, kas ir spēka saimnieciska darījuma diena (naudas saņemšanas vai maksašanas diena, preču un pakalpojumu pirkšanas vai pardošanas diena, ka arī jebkura cita diena, kura faktiski iegūti vai atsavinati līdzekļi (rodas vai izbeidzas saistības) un parņemti vai nodoti visi ar īpašumu saistītie riski).

Visus ierakstus gramatvedības reģistros izdara saimnieciska darījuma diena vai iespējami drīz pēc tas, bet ne vēlak ka 15 dienu laika pēc ta mēneša beigam, kura saimnieciskais darījums noticis. Ierakstus izdara pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem vai viendabīgu dokumentu kopsavilkuma datiem.

Gramatvedības reģistri ir jakarto latviešu valoda un kopa ar attaisnojuma dokumentiem jaglaba Latvijas teritorija. Ja saimnieciskajos darījumos piedalas arvalstu juridiska vai fiziska persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī šo otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinajumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem jadod skaidrojums.[8]

Tehnoloģisko iekartu un mašīnu rezerves daļas un palīgierīces, kuram ir patstavīga nozīme ražošanas un saimnieciska procesa, var ietvert pamatlīdzekļu sastava ka atsevišķu pamatlīdzekļu uzskaites objektus.

Pamatlīdzekļi bilancē jauzrada atlikušaja vērtība, kas aprēķinata, uzskaites vērtībai gada sakuma pieskaitot palielinajumus un atskaitot samazinajumus un norakstījumus parskata perioda, ka arī atskaitot nolietojuma (amortizacijas) atlikumu parskata perioda beigas. Gada parskata pielikuma par pamatlīdzekļiem jasniedz šadi skaidrojumi:

pamatlīdzekļu uzskaites summas pamatojums (sakotnēja vērtība, parvērtēšanas vērtība un tml.);

ja pamatlīdzekļi uzradīti parvērtēšanas summas, jauzrada šo summu aprēķinašanas metode, japaskaidro, cik bieži notiek parvērtēšana, jauzrada visi lietotie indeksu veidi, visi parvērtēšanas gadi, kopējais vērtību pieaugums, ka arī tas, vai parvērtēšana bijuši iesaistīti profesionali kvalificēti (arēji) eksperti;

pamatlīdzekļu novērtējums parskata gada sakuma atbilstoši iepriekšēja gada bilancei, palielinajums, pieaugums, ieguvumi (ieskaitot uzlabojumus), izslēgšana, parvietošana, parvērtēšana parskata gada un novērtējums parskata gada beigas;

no aktīvas darbības izņemto un krajumu sastava uzradīto pamatlīdzekļu uzskaites summa.

Ja pašu izveidota (būvēta) pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksa ir ietvertas banku aizdevumu procentu summas, gada parskata pielikuma par to jasniedz atbilstošas ziņas.

Par katru galveno amortizējamo pamatlīdzekļu grupu (klasi) gada parskata pielikuma jauzrada:

izmantotas amortizacijas (nolietojuma) aprēķinašanas metodes;

lietotie derīgas lietošanas laiki un nolietojuma (amortizacijas) likmes;

kopēja nolietojuma (amortizacijas) summa parskata perioda;

kopēja uzkrata nolietojuma (amortizacijas) summa.

Nomatos pamatlīdzekļus, uz kuriem uzņēmumam ir nomas līguma paredzētas tiesības, īpaši noteiktos apstakļos nomnieks uzskaita līdzīgi pašu īpašuma esošiem pamatlīdzekļiem (ja noslēgtais nomas līgums paredz visu risku un visu iespējamo ieguvumu sakara ar pamatlīdzekļu īpašuma tiesībam nodošanu nomniekam līguma noteikta ilga laika perioda, kuram izbeidzoties, nomnieks var iegūt pamatlīdzekļus sava īpašuma).

Pamatlīdzekļus uzskaita ilgtermiņa ieguldījumu kontu apakšgrupa, kura ietilpst šadi konti:

1210 ”Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stadījumi un citi nekustama īpašuma objekti”;

1220 ”Tehnoloģiskas iekartas un mašīnas”

1230 ”Parējie pamatlīdzekļi un inventars”;

1240 ”Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecību objektu izmaksas”;

1250 ”Avansa maksajumi par pamatlīdzekli”;

1260 ”Ilgtermiņa ieguldījumi nomatajos pamatlīdzekļos”;

1290 ”Pamatlīdzekļu nolietojums”

Var gadīties, ka uzņēmuma specifikas dēļ vēlams detalizētaks pamatlīdzekļu iedalījums, tad to var izdarīt, izmantojot ceturto koda zīmi. Piemēram, transporta uzņēmumos var atsevišķa konta atspoguļot transportlīdzekļus, citos uzņēmumos - kadu citu vienveidīgu, īpaši nozīmīgu pamatlīdzekļu grupu. Sīkakam pamatlīdzekļu iedalījumam veidojami zemakas kartas konti, izmantojot piekto, sesto un, ja vajadzīgs, arī talakas zīmes. Pamatlīdzekļu analītiska uzskaite un uzskaites konti veidojami pēc šadas shēmas: sintētiskais konts – funkcionali vienveidīga grupa – pēc nosaukuma vienveidīga grupa – pēc markas (tipa) vienveidīga grupa – atsevišķs pamatlīdzekļu objekts.

Piemēram:

1230 – ”Parējie pamatlīdzekļi un inventars”;

1231 – ”Transportlīdzekļi”;

12311 – ”Universalie kravas automašīnas”;

12312 – ”Pašizkravēji kravas automašīnas”;

12313 – ”Pikapi”;

12314 – ”Vieglie automobiļi”.

Japiebilst, ka konta 1230 ”Parējie pamatlīdzekļi un inventars” uzskaitami arī tadi pamatlīdzekļi ka kancelejas preces un biroja iekarta, elektroniska un sadzīves tehnika, darba rīki un instrumenti.

Secinajumi

1. Pamatlīdzekļiem ir būtiska loma uzņēmuma darbība, jo tie ir uzņēmuma kapitala daļa, kas paredzēti gatavas produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomašanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administracijas, ka arī citu pamatlīdzekļu saglabašanas vai remonta vajadzībam

2. Pamatlīdzekļa vērtību var noteikt pēc dažadam metodēm – tirgus cena, sakotnēja vērtība, patiesa vērtība, faktiska vērtība, amortizējama vērtība, likvidacijas vērtība, bilances vērtība, atlīdzinama summa, kas ir katra uzņēmuma vadības kompetencē. Pamatlīdzekļu vērtību nosaka arī pēc pamatlīdzekļu parvērtēšanas augstaka un zemaka vērtība.

3. Pamatlīdzekļu parvērtēšana liela nozīme ir tam, ka mainas pamatlīdzekļa vērtība un pašu kapitals. Parvērtēšanu var veikt vai nu uzņēmuma vadība vai pieaicinats eksperts.

4. Pamatlīdzekļu iegramatošanai ir vajadzīgi saimnieciska darījuma dokumenti, kas apstiprina notikušo darījumu. Darījumi jauzskaita hronoloģiski, visi darījumi novērtēti naudas izteiksmē. Uzņēmuma nepartraukti ir jakarto darījumu reģistrs. Saimniecisko darījumu drīkst iegramatot ne vēlak ka 15 dienas pēc ta mēneša beigam, kura ir noticis darījums.

5. Rakstot šo darbu, autore secinaja, ka pamatlīdzekļus var novērtēt pēc dažadam metodēm, tapēc, lai novērtēšana būtu objektīva, labak pieaicinat cilvēku, kurš ir kompetents šajos jautajumos (ekspertu).

6. Gramatvedības uzskaitē jaatspoguļo katra darbība, kuras rezultata notiek pamatlīdzekļu vērtības izmaiņas, jo pamatlīdzekļi jauzrada to patiesaja vērtība. Darbības, kuras ietekmē pamatlīdzekļu vērtību ir, piemēram, montaža vai uzstadīšana un parvērtēšana.

7. Katram uzņēmumam ir jaizstrada pamatlīdzekļa uzskaites metodika, turklat, ta nepieciešama katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Pamatlīdzekļa uzskaites metodika ir jaietver šadas ziņas, piemēram, izmantojama parvērtēšanas metode parvērtēšanas biežums, ka arī nolietojuma aprēķinašanas metode un kalpošanas laiks.

Izmantotas literatūras un avotu saraksts

1. LR 1992. gada 14. oktobra likums ”Par gramatvedību”;
2. LR 1992. gada 14. oktobra likums ”Par uzņēmumu gada parskatiem”;
3. LR ”Komerclikums”;
4. MK 2000. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 243 ”Noteikumi par gramatvedības kartošanu un organizaciju”;
5. Finanšu Ministrijas 1994. gada 30. maija noradījums Nr. 357 ”Noradījumi par pamatlīdzekļu un to nolietojumu (amortizacijas) uzskaiti”;
6. Starptautiskie gramatvedības standarti 2000;
7. Benze J. Finansu gramatvedība. – Rīga, 1997. - 312. lpp;
8. Ludboržs A. Finanšu gramatvedība tirdzniecība. – Rīga, 2003. - 282. lpp;
9. Volovičs M. Pamatlīdzekļi: atzīšana, novērtējums un atsegšana finansu parskatos.// Latvijas Ekonomists. – Rīga, 1999. – Nr. 11 (59). – 26 – 32 lpp;
10. Grebenko M. Pamatlīdzekļu parvērtēšana.// Bilance. – Rīga, 2001. – Nr. 10 (22). – 16 – 18 lpp.

Pielikums

Kontu plans

Ilgtermiņa ieguldījumi

Nematerialie ieguldījumi

1110 Pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas

1120 Koncesijas, patenti, licences, tirdzniecības zīmes un līdzīgas tiesības; datoru programmas

1130 Uzņēmuma nemateriala vērtība

1180 Avansa maksajumi par nematerialiem aktīviem

1190 Nematerialo ieguldījumu vērtības norakstīta daļa

Pamatlīdzekļi

1210 Zemes gabali, ēkas, būves, ilggadīgie stadījumi un citi nekustama īpašuma objekti

1220 Tehnoloģiskas iekartas un mašīnas

1230 Parējie pamatlīdzekļi un inventars

1240 Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecību objektu izmaksas

1250 Avansu maksajumi par pamatlīdzekļiem

1260 Ilgtermiņa ieguldījumi nomatajos pamatlīdzekļos

1270 Inventars (mazvērtīgie priekšmeti)

1280 Inventara nolietojums

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi

1310 Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitala

1320 Aizdevumi meitas kapitalam

1330 Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitala

1340 Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem

1350 Parējie vērtspapīri

1360 Parējie aizdevumi

1380 Aizdevumi uzņēmuma dalībniekiem un valdei

Apgrozamie līdzekļi

Krajumi

2110 Izejvielas un materiali

2120 Nepabeigtie ražojumi

2130 Gatavie ražojumi un preces pardošanai

2140 Nepabeigtie pasūtījumi

2190 Avansa maksajumi par precēm

Produktīvie darba dzīvnieki

2210 Pieaugušie produktīvie lopi

2220 Jaunlopi un sīkie dzīvnieki

2230 Darba lopi

2290 Darba lopu norakstīta vērtība

Norēķini par prasība (ar debitoriem)

2310 Norēķini ar pircējiem un pasūtītajiem

2320 Par piegadēm un pasūtījumiem saņemtie vekseļi

2330 Meitas uzņēmumu paradi

2340 Saistīto uzņēmumu paradi

2350 Norēķini ar citiem debitoriem

2360 Norēķini par parakstīta sabiedrība kapitala neiemaksatam summam

2370 Īstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai

2380 Norēķini par prasībam pret personalu un īstermiņa aizdevumi personalam

2390 Parmaksatie nodokļi, iepriekš samaksatie nodokļi

Nakamo periodu izdevumi

2410 Nakamo periodu izdevumi

Vērtspapīri apgrozamo līdzekļu sastava un īstermiņa līdzdalība kapitalos

2510 Meitas uzņēmumu akcijas un daļas

2520 Asociēto uzņēmumu akcijas un daļas

2530 Pašu uzņēmumu akcijas un daļas

2540 Parējie vērtspapīri un līdzdalība kapitalos

Nauda kasē

2610 Kase

2620 Norēķinu konti bankas

2640 Akreditīvi, čeki un īpašu norēķinu formu konti

2650 Citi konti bankas

2670 Parējie naudas līdzekļi

Apgrozamie līdzekļi

Pamatkapitals vai līdzdalības kapitals, aglo, ilgtermiņa ieguldījumu parvērtēšanas rezerve

3110 Pamatkapitals vai līdzdalības kapitals

3120 Akciju emisijas uzcenojums (agio)

3130 Ilgtermiņa ieguldījumu parvērtēšanas rezerve

Privatkonti

3210 Privatiem nolūkiem izņemtie līdzekļi

3220 Privatie ieguldījumi

Rezerves

3310 Rezerves kapitals

3330 Citas likuma paredzētas rezerves

3340 Rezerves pašu akcijam un daļam

3350 Statūtos paredzētas rezerves

3360 Parējas rezerves

3.4. Nesadalīta peļņa vai nesegtie zaudējumi

3410 Parskata gada nesadalīta peļņa

3420 Iepriekšējo gadu nesadalīta peļņa

Uzkrajumi

Uzkrajumi pensijam pielīdzinatam saistībam

4110 Uzkrajumi pensijam pielīdzinatam saistībam

Uzkrajumi paredzamiem nodokļiem

4210 Uzkrajumi paredzamiem nodokļiem

Citi uzkrajumi

4310 Citi uzkrajumi

Kreditori

Norēķini par aizņēmumiem

5110 Aizņēmumi pret obligacijam

5120 Akcijas parvēršamie aizņēmumi

5130 Aizņēmumi par līdzdalību peļņa

5140 Citi aizņēmumi

5150 Īstermiņa aizņēmumi no kredītiestadēm

5160 Aizņēmumi no kredītiestadēm – bez noradīta termiņa

5170 Ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestadēm

Norēķini par saņemtajiem avansiem

5210 Norēķini par saņemtajiem avansiem

5220 Garantijas summa

Norēķini ar piegadatajiem un darbuzņēmējiem

5310 Norēķini ar piegadatajiem un darbuzņēmējiem

Maksajamie vekseļi

Norēķini par pašu izdotajiem vekseļiem

Norēķini ar uzņēmumiem, dalībniekiem un personalu

5510 Norēķini par paradiem meitas uzņēmumiem

5520 Norēķini par paradiem asociētajiem uzņēmumiem

5530 Norēķini par paradiem uzņēmumiem, ar kuriem ir līgums par līdzdalību

5540 Norēķini par paradiem citiem uzņēmumiem un dalībniekiem

5550 Norēķini par paradiem personalam

Norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot nodokļus)

5610 Norēķini par darba algu

5620 Norēķini par ieturējumiem no darba algas (izņemot nodokļus)

Norēķini par nodokļiem

5710 Norēķini par peļņas nodokli

5720 Norēķini par citiem nodokļiem, nodevam un maksajumiem budžetam

Norēķini par dividendēm

5810 Norēķini par parskata gada dividendēm

5820 Norēķini par iepriekšējo gadu neizmaksatajam dividendēm

Nakamo periodu ieņēmumi

5910 Nakamo periodu ieņēmumi

Ieņēmumi no uzņēmuma saimnieciskas darbības

Ieņēmumi no pardošanas, kas apliekami ar nodokļiem visparēja kartība

6110 Ieņēmumi no pamatdarbības produkcijas un pakalpojumu pardošanas

Ieņēmumi no pardošanas, kas citadi apliekami ar nodokļiem

6210 Ar nodokļiem neapliekamie pardošanas ieņēmumi

6210 Ar īpašiem nodokļiem apliekamie pardošanas ieņēmumi

Komisijas, starpniecības un citi ieņēmumi

6310 Komisijas un starpniecības ieņēmumi

6320 Ieņēmumi no atkritumu parstrades un realizacijas

6330 Ieņēmumi no taras realizacijas

6340 Ar nodokļiem neapliekamie apgrozījumi

Ieņēmumus samazinošas atlaides

6410 Piešķirtas skonto atlaides

6420 Piešķirtie bonusi

6430 Piešķirtie rabati un citas tirdzniecības atlaides

Parējie uzņēmuma ieņēmumi

6510 Ieņēmumi no vērtspapīra kursa paaugstinašanas

6520 Ieņēmumi no pamatlīdzekļu pardošanas

6530 Ieņēmumi no zemes gabalu iznomašanas

6540 Ieņēmumi no apgrozamo līdzekļu pardošanas

6550 Ieņēmumi no pamatlīdzekļu iznomašanas

6560 Ieņēmumos parskaitītais rezervju un uzkrajumu samazinajums

6570 Iepriekšējo gadu nodokļa samazinajums

6580 Papildu ieguldījumi un citi ieņēmumi

6590 Pašu uzņēmuma kapitalieguldījumiem izpildītie darbi

Gatavas produkcijas un nepabeigto ražojumu krajumu un vērtības izmaiņas

6610 Gatavas produkcijas krajumu un vērtības izmaiņas

6620 Nepabeigto ražojumu krajumu un vērtības izmaiņas

6630 Nepabeigto pasūtījumu atlikumu un vērtības izmaiņas

6640 Produktīvo un darba dzīvnieku ganampulka vērtības izmaiņas

Citu periodu ieņēmumi, kas attiecas uz parskata periodu

6710 Citu periodu ieņēmumi, kas attiecas uz parskata periodu

6.9. Socialas infrastruktūras iestažu un pasakumu ieņēmumi

6910 Dzīvokļu saimniecības ieņēmumi

6920 Komunalas saimniecības ieņēmumi

6930 Sadzīves pakalpojumu ieņēmumi

6940 Sabiedriskas ēdinašanas ieņēmumi

6950 Izglītības iestažu ieņēmumi

6960 Medicīnas iestažu ieņēmumi

6970 Kultūras un sporta iestažu un pasakumu ieņēmumi

6980 Parējie socialas infrastruktūras iestažu un pasakumu ieņēmumi

Saimnieciskas darbības izdevumi

Izdevumi izejvielu, materialu un preču iepirkšanai

7110 Izejvielu un materialu iepirkšanas un piegades izdevumi

7120 Preču iepirkšanas un piegades izdevumi

7130 Saņemtas atlaides

7140 Taras izdevumi

7150 Muitas un ievednodevas

7160 Parējie arējie izdevumi

7170 Samaksa par darbiem un pakalpojumiem no arienes

7180 Parējie materialie izdevumi (nodoklis par dabas resursu izmantošanu, celmu nauda u.c.)

7190 Pirkto materialu un preču krajumu un vērtības izmaiņas

Personala izmaksas

7210 Stradnieku algas

7220 Parvaldes personala un administratīva personala algas

7230 Socialas infrastruktūras iestažu un pasakumu darbinieku algas

7240 Parējas personala izmaksas

Socialas nodevas un izmaksas

7310 Socialais nodoklis

7320 Parējas socialas izmaksas

Pamatlīdzekļu nolietojums un citu ieguldījumu vērtības norakstījumi

7410 Nematerialo ieguldījumu vērtības norakstīšana

7420 Pamatlīdzekļu nolietojums

7430 Mazvērtīgo priekšmetu nolietojums

7440 Apgrozamo līdzekļu vērtības norakstīšana

Parējie saimnieciskas darbības izdevumi

7510 Dabas aizsardzības izdevumi

7530 Nodevas par ražošana izmantotiem zemes gabaliem

7540 Apdrošinašanas maksajumi (izņemot darbinieku apdrošinašanu)

7550 Parējie saimnieciskas darbības izdevumi

7560 Stradnieku vervēšanas un apmacības izdevumi

7570 Komandējumu izdevumi

7580 Pamatlīdzekļu norakstīšana – izmaksas pamatlīdzekļiem

7590 Vērtspapīru norakstīšana

Preču pardošanas izdevumi

7610 Iesaiņojamais materials, tara

7620 Preču transporta izdevumi

7630 Preču transporta apdrošinašana

7640 Samaksatas komisijas naudas

7650 Citi pardošanas izdevumi

Administracijas izdevumi

7710 Sakaru izdevumi

7720 Kantora (biroja) izdevumi

7730 Juristu pakalpojumu apmaksa

7740 Gada parskata un revīzijas izdevumi

7750 Naudas apgrozījuma blakus izdevumi

7760 Transporta izdevumi administracijas vajadzībam

7770 Citi vadīšanas un administracijas izdevumi

Parskata perioda iekļaujamie iepriekšējo periodu izdevumi

7810 Parskata perioda iekļaujamie iepriekšējo periodu izdevumi

Socialas infrastruktūra uzturēšanas izdevumi

7910 Dzīvokļu saimniecības izdevumi

7920 Komunalas saimniecības izdevumi

7930 Sadzīves pakalpojumu izdevumi

7940 Sabiedriskas ēdinašanas izdevumi

7950 Izglītības iestažu izdevumi

7960 Medicīniskas apkalpošanas izdevumi

7970 Kultūras un sporta iestažu un pasakumu izdevumi

7980 Parējie socialas infrastruktūras uzturēšanas izdevumi

Dažadi ieņēmumi un izdevumi, peļņa un zaudējumi

Dažadi ieņēmumi

8110 Ieņēmumi no līdzdalības, vērtspapīriem un aizdevumiem

8120 Parējie ieņēmumi no procentiem un tiem pielīdzinami ieņēmumi

8130 Vekseļu diskonta ieņēmumi

8140 Ziedojumi un citi tiem pielīdzinami ieņēmumi

8150 Ienakumi no valūtas kursa paaugstinašanas

8160 Saņemtas soda naudas un līgumsodi

8170 Peļņa no arzemju valūtas pardošanas vai pirkšanas

8190 Citi ieņēmumi

Dažadi izdevumi

8210 Īstermiņa finanšu ieguldījumu vērtības norakstīšana

8220 Samaksatie procenti un tiem pielīdzinamie izdevumi

8230 Vekseļu diskonta izmaksas

8240 Ilgtermiņa aizdevumu procentu samaksa

8250 Zaudējumi no valūtu kursa pazeminašanas

8260 Samaksatas soda naudas un līgumsodi

8270 Zaudējumi no arzemju valūtas pirkšanas vai pardošanas

8290 Citi izdevumi

Arkartas ieņēmumi

8310 Arkartas ieņēmumi

Arkartas izdevumi

8410 Arkartas izdevumi

Peļņa vai zaudējums

8610 Peļņa vai zaudējumi

Peļņas izlietojums (bez nodokļiem)

8710 Peļņas izlietojums

Nodokļi no peļņas un citi saimnieciskas darbības izdevumos neiekļaujamie nodokļi

8810 Uzņēmuma ienakuma nodoklis

8820 Nodoklis par dabas resursu izmantošanu

8830 Nodoklis par zemi

8840 Citi saimnieciskas darbības izmaksas neiekļaujamie nodokļi