Scrigroup - Documente si articole

     

HomeDocumenteUploadResurseAlte limbi doc
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Aizsargjoslas

dažādi



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Aizsargjoslas

Aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargat dažada veida (gan dabiskus, gan makslīgus) objektus no nevēlamas arējas iedarbības, nodrošinat to ekspluataciju un drošību vai pasargat vidi un cilvēku no kada objekta kaitīgas ietekmes.



Aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatacijas aizsargjoslas;

3) sanitaras aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tadas paredz likums.

Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma
lietošanas tiesību aprobežojumi tajas

Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietējo pašvaldību teritoriju planojumos, ievērojot normatīvo aktu prasības.

Ierosinot tadu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem noteiktas aizsargjoslas, ka arī ierosinot šo objektu paplašinašanu, ja paredzēts, ka pēc tas aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, aizsargjoslas vai izmaiņas tajas saskaņo ar zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītajiem un vietējam pašvaldībam. Vietēja pašvaldība iesniedz Valsts zemes dienestam apstiprinatu informaciju par ša panta otraja daļa minētajiem objektiem un šo objektu aizsargjoslu robežam vai to izmaiņam.

Aizsargjoslu robežas iezīmē zemes īpašuma vai lietojuma robežu planos un likuma noteiktaja kartība ieraksta zemesgramata.

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek iezīmētas daba ar īpašam aizsargjoslu noteikšanas metodika paredzētam zīmēm.

Gadījumos, kad viena vieta parklajas vairaku veidu aizsargjoslas, spēka ir stingrakas prasības un lielakais minimalais platums. Visu veidu rīcība šajas vietas jasaskaņo ieinteresētajam institūcijam.

Visparīgie aprobežojumi aizsargjoslas

Visparīgos aprobežojumus aizsargjoslas nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, ta īpašniekam ir atļauts aizsargjosla veikt attiecīga objekta ekspluatacijai, remontam, renovacijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus. Par to rakstveida brīdinams zemes īpašnieks, tiesiskais valdītajs vai lietotajs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsakšanas, izņemot avariju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkura laika bez brīdinajuma.

Aizsargjoslas, kas ir lauksaimniecības zemēs, planotie ekspluatacijas, remonta, renovacijas un rekonstrukcijas darbi veicami laikposma, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabašana, izņemot avariju novēršanas vai to seku likvidacijas darbus, kurus var veikt jebkura laika.

Pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks sakarto zemes platības, lai tas būtu derīgas izmantošanai paredzētajam vajadzībam, ka arī atlīdzina zemes īpašniekam, tiesiskajam valdītajam vai lietotajam darbu izpildes gaita nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktaja kartība vai pēc savstarpējas vienošanas.

Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluataciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētas juridiskas vai fiziskas personas pēc savstarpējas vienošanas.

Juridiskas un fiziskas personas, veicot aizsargjoslas darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargat no bojajumiem, parbūvēt vai parvietot, aizsardzības, parbūves vai parvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīga objekta īpašnieku. Ar minētajam darbībam saistītas izmaksas sedz attiecīga juridiska vai fiziska persona vai — pēc savstarpējas vienošanas — objekta īpašnieks.

Juridiskajam un fiziskajam personam aizsargjoslas jaizpilda attiecīga objekta īpašnieka likumīgas prasības.

Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkura laika, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotaju.

Aprobežojumu ierakstīšana zemesgramata

Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašuma esoša zemes gabala, ierakstami zemesgramata likuma noteiktaja kartība.

Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, ka arī ar aizsargjoslam saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinajumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plana, sedz ta objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks, izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus. Ministru kabinets nosaka, kados gadījumos un kada kartība objekta, kuram ir noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai atbildīga ministrija sedz izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu, ka arī ar aizsargjoslam saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinajumu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma robežu plana un īpašuma tiesību aprobežojumu ierakstīšanu zemesgramata.

Aizsargjoslu uzturēšana un to stavokļa kontrole

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētam un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kartība uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītajs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citadi.

Ekspluatacijas, drošības un sanitaras aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētam un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) par saviem līdzekļiem kartība uztur attiecīga objekta vai komunikacijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citadi.

Pienakumu uzturēt kartība ekspluatacijas, drošības un sanitaras aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētam un gar valsts un pašvaldību autoceļiem un publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras dzelzceļa zemes nodalījuma joslu) saskaņa ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotajam.

Kartību, kada uzturamas aizsargjoslas gar ielam pilsētas, ciemos un citas apdzīvotas vietas, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

Elektrisko tīklu gaisvadu līniju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju un radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaišu aizsargjoslas kokus izcērt platības, kuras noteiktas šaja likuma vai attiecīgo objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika. Arpus šīm platībam izcērt tikai tos kokus, kuri apdraud objektus. Par apdraudošiem kokiem uzskatami koki, kuri aug arpus elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trasēm un no šo tīklu malēja vada atrodas attaluma, kas ir mazaks par koka garumu, ka arī tad, ja pastav vismaz viens no šadiem nosacījumiem:

1) koki ir pastavīgi novirzījušies no vertikalas ass uz gaisvadu līniju pusi vairak par 15 gradiem;

2) koki ir ar redzamam trupes pazīmēm;

3) lapu koka stumbra diametrs 1,3 metru augstuma virs sakņu kakla ir mazaks par 1/100 no koka augstuma;

4) koki blakus gaisvadu līniju trasei aug nenocirsta meža josla, kuras platums ir mazaks par 30 metriem.

Kokus cērt objekta īpašnieks vai viņa pilnvarota persona par objekta īpašnieka līdzekļiem pēc savstarpējas vienošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītaju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citadi. Avarijas novēršanai vai tas seku likvidēšanai objekta īpašniekam ir tiesības pirms apliecinajuma izņemšanas nocirst atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai apdraud ša objekta normalu darbību, par to iepriekš paziņojot Valsts meža dienestam, bet, ja darbība planota īpaši aizsargajama dabas teritorija, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervata ainavu aizsardzības un neitralo zonu, – arī Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionalajai vides parvaldei vai īpaši aizsargajamas dabas teritorijas administracijai, ja tada izveidota. Objekta īpašnieka pienakums ir piecu dienu laika pēc koku nociršanas informēt par to zemes īpašnieku, tiesisko valdītaju vai lietotaju.

Aizsargjoslas mežos gar autoceļu un dzelzceļu zemes nodalījuma joslas arējam malam jaizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazak ka 1,5 metru platuma, un ta ik gadu jaatjauno.

Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm, ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem uztur ugunsdroša stavoklī. Uzturēšanas kartību nosaka šo aizsargjoslu noteikšanas metodika.

Aizsargjoslas ietilpstošas dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ugunsdroša stavoklī uztur publiskas lietošanas dzelzceļa infrastruktūras parvaldītajs.

Aizsargjoslu datu bazes uzturēšana un aizsargjoslu reģistracija nekustama īpašuma valsts kadastra informacijas sistēma

Aizsargjoslu datu bazes uzturēšanu, aizsargjoslu un ar aizsargjoslam saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinajumu reģistraciju nekustama īpašuma valsts kadastra informacijas sistēma nodrošina Valsts zemes dienests. Aizsargjoslu datu bazes izveides un uzturēšanas kartību, ka arī informacijas aprites kartību nosaka Ministru kabinets.

Izdevumus, kas saistīti ar aizsargjoslu datu bazes uzturēšanu un ar aizsargjoslam saistīto nekustamo īpašumu apgrūtinajumu reģistrēšanu nekustama īpašuma valsts kadastra, finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Aizsargjoslu stavokļa kontrole

Aizsargjoslu stavokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgas ministrijas un to pakļautība vai parraudzība esošas institūcijas;

3) attiecīga objekta vai komunikacijas īpašnieks vai lietotajs.

Kartību, kada veicama kontrole aizsargjoslas gar ielam pilsētas, ciemos un citas apdzīvotas vietas, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

Atbildība par ša likuma parkapšanu un strīdu izskatīšana

Juridiskas un fiziskas personas, kas parkapušas šo likumu, saucamas pie atbildības saskaņa ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Personu saukšana pie administratīvas atbildības, kriminalatbildības vai disciplinaras atbildības neatbrīvo tas no pienakuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzinat nodarītos zaudējumus.

Civiltiesiskos strīdus, kas saistīti ar aizsargjoslam un to radītajiem nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumiem un apgrūtinajumiem, izskata tiesa.

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijam, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionalas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazinat vai novērst antropogēnas negatīvas iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

Ir šadi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietam;

5) mežu aizsargjoslas ap pilsētam;

6) aizsargjoslas ap purviem.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinatu piesarņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabatu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargatu piekrastes ainavas, nodrošinatu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju, saglabašanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šadas joslas:

1) krasta kapu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kapu zonas platuma, bet nav mazaks par 300 metriem sauszemes virziena, skaitot no vietas, kur sakas dabiska sauszemes veģetacija, izņemot šadus gadījumus:

1.1) ja pilsētas ir apstiprinats vietējas pašvaldības teritorijas planojums, krasta kapu aizsargjoslas platums tajas nav mazaks par 150 metriem, obligati iekļaujot taja īpaši aizsargajamos biotopus,

1.2) ja ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla ir apstiprinatas Reģionalas attīstības un pašvaldības lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju un noteiktas vietējas pašvaldības teritorijas planojuma, krasta kapu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazaks par 150 metriem, obligati iekļaujot taja īpaši aizsargajamos biotopus;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali (pludmale- jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sakas dabiska sauszemes veģetacija) un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskas sauszemes veģetacijas sakuma līdz 10 metru izobatai;

3) ierobežotas saimnieciskas darbības josla līdz 5 kilometru platuma, kas tiek noteikta, ņemot vēra dabiskos apstakļus.

Vietas, kur ir stavs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējas krants.

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrada Vides ministrija pēc saskaņošanas ar Reģionalas attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka ūdenstilpēm, ūdenstecēm un makslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinatu piesarņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmam, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūdinamajas zonas, ka arī saglabatu apvidum raksturīgo ainavu.

Minimalie virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

1.1) Daugavai — ne mazak ka 500 metrus plata josla katra krasta,

1.2) Gaujai — no izteces līdz Lejasciemam ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.3) Gaujai — no Lejasciema līdz ietekai jūra ne mazak ka 500 metrus plata josla katra krasta,

1.4) Lielupei — ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.5) Ventai — ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.6) parējam vairak par 100 kilometriem garam ūdenstecēm — ne mazak ka 300 metrus plata josla katra krasta,

1.7) 25 — 100 kilometrus garam ūdenstecēm — ne mazak ka 100 metrus plata josla katra krasta,

1.8) 10 — 25 kilometrus garam ūdenstecēm — ne mazak ka 50 metrus plata josla katra krasta,

1.9) līdz 10 kilometriem garam ūdenstecēm — ne mazak ka 10 metrus plata josla katra krasta,

1.10) ūdenstilpēm, kuru platība ir lielaka par 1000 hektariem, — ne mazak ka 500 metrus plata josla,

1.11) 100 — 1000 hektarus lielam ūdenstilpēm — ne mazak ka 300 metrus plata josla,

1.12) 25 — 100 hektarus lielam ūdenstilpēm — ne mazak ka 100 metrus plata josla,

1.13) 10 — 25 hektarus lielam ūdenstilpēm — ne mazak ka 50 metrus plata josla,

1.14) līdz 10 hektariem lielam ūdenstilpēm — ne mazak ka 10 metrus plata josla,

1.15) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu periodiski applūstošu palieni — ne mazak ka visas palienes platuma līdz ūdens līmenim neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteikta minimala aizsargjoslas platuma;

2) pilsētas un ciemos — teritoriju planojumos, bet ne mazak ka 10 metrus plata josla katra krasta, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams esošas apbūves dēļ;

3) makslīgam ūdensobjektam (izņemot gadījumus, kad tas atrodas fiziskas personas īpašuma robežas vai kalpo ūdens novadīšanai no piegulošas teritorijas) — teritorijas planojuma, bet ne mazak ka 10 metrus plata josla katra krasta;

4) uz salam un pussalam — teritoriju planojumos, bet ne mazak ka 20 metrus plata josla.

Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vēra gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stavs pamatkrasts, - no ta augšējas krants.

Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja arējas nogazes pakajei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citadi.

Visi aizsargjoslas noteikumi attiecinami arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

Aizsargjoslas ap purviem

Aizsargjoslas ap purviem (purvi—ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kuras koku augstums konkrētaja vieta nevar sasniegt vairak par 7 metriem) tiek noteiktas, lai saglabatu bioloģisko daudzveidību un stabilizētu mitruma režīmu meža un purvu saskares (parejas) zona.

Minimalie aizsargjoslu platumi ap purviem tiek noteikti:

1) 10 līdz 100 hektarus lielam platībam — 20 metru josla;

2) par 100 hektariem lielakam platībam — 50 metru josla meža augšanas apstakļu tipos uz sausam, nosusinatam, slapjam mineralaugsnēm un nosusinatam kūdras augsnēm un vismaz 100 metru josla meža augšanas apstakļu tipos uz slapjam kūdras augsnēm.

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinatu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabašanu, ka arī samazinatu dažada veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tas minimalais platums ir:

1) lauku apvidos - 500 metru;

2) pilsētas - 100 metru.

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietam

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietam nosaka, lai nodrošinatu ūdens resursu saglabašanos un atjaunošanos, ka arī samazinatu piesarņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitati visa ūdensgūtnes ekspluatacijas laika (ne mazak ka uz 25 gadiem).

Ap ūdens ņemšanas vietam nosaka stingra režīma, ka arī bakterioloģisko un ķīmisko aizsargjoslu. Urbumiem, akam un avotiem, kurus saimniecība vai dzerama ūdens ieguvei izmanto savam vajadzībam individualie ūdens lietotaji (fiziskas personas), aizsargjoslas nenosaka, ja ir veikta labiekartošana un novērsta notekūdeņu infiltracija un ūdens piesarņošana.

Aizsargjoslas ap centralizētas ūdens ņemšanas vietam aprēķina, ņemot vēra ūdens ņemšanas vietas dabiskos apstakļus un prognozējamo ūdens patēriņu.

Ja centralizētajai ūdensapgadei tiek izmantots gruntsūdeņu (neaizsargats) ūdens horizonts vai pazemes ūdens krajumu makslīgas papildinašanas metode, stingra režīma aizsargjoslu aprēķina ta, lai nodrošinatu ūdens filtracijas laiku no aizsargjoslas robežas līdz ūdens ieguves urbumiem ne mazaku par gadu.

Mežu aizsargjoslas ap pilsētam

Mežu aizsargjoslas ap pilsētam tiek noteiktas, lai nodrošinatu pilsētu iedzīvotajiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstakļus, ka arī lai samazinatu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) pilsētas un ciemos jaunveidojama zemes īpašuma platību nosaka vietējas pašvaldības saistošajos noteikumos, bet apbūves blīvumu — vietējas pašvaldības teritorijas planojuma;

2) arpus pilsētam un ciemiem jaunveidojama zemes īpašuma platību, kura ir ne mazaka par trim hektariem, un apbūves blīvumu nosaka vietējas pašvaldības teritorijas planojuma. Uz katra jaunveidojama zemes īpašuma, kas nav mazaks par trim hektariem, atļauts izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkam, ka arī mazakam, kuras nav lielakas par 25 m2. Vietas, kur saglabajusies vēsturiska viensētu apbūve, vietēja pašvaldība izstrada arhitektūras prasības jaunbūvējamam vai atjaunojamam ēkam atbilstoši vēsturiskajam apbūves raksturam un ietver tas vietējas pašvaldības teritorijas planojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos;

3) ja, atsavinot vai iznomajot valsts vai pašvaldības īpašuma esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritorijas planojuma, ir nepieciešams Ministru kabineta ikreizējs rīkojums;

4) aizliegts ierīkot melioracijas būves bez saskaņošanas ar reģionalo vides parvaldi.

Krasta kapu aizsargjosla un pludmalē papildus, bez iepriekš minēta, aizliegts celt jaunas un paplašinat esošas dzīvojamas ēkas, saimniecības, ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas un būves, izņemot gadījumus, kad:

1) tiek rekonstruētas, neparsniedzot esošo būvapjomu, renovētas vai restaurētas esošas ēkas un būves, ka arī pie esošajam dzīvojamam ēkam vai būvēm būvētas palīgēkas, šīs darbības saskaņojot arī ar Vides ministriju vai tas pilnvarotu institūciju;

2) tiek attīstīta osta vai tiek attīstīti un rekonstruēti esošie zvejniecības un zivju parstrades uzņēmumi vai pie esošam dzīvojamam ēkam tiek izbūvētas saimniecības ēkas vai būves un ir:

2.1.) veikts paredzētas darbības ietekmes uz vidi sakotnējais izvērtējums un saņemts Vides parraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņa ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībam,

2.2.) attiecīga apbūve paredzēta vietējas pašvaldības teritorijas planojuma;

3) ēku un būvju celtniecība vai paplašinašana ir paredzēta vietējas pašvaldības teritorijas planojuma un notiek pilsētas teritorija, ka arī šīs darbības ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tas pilnvarotu institūciju;

4) ēku un būvju celtniecība vai paplašinašana notiek noteiktaja kartība apstiprinatajas un vietējas pašvaldības teritorijas planojuma noteiktajas ciema robežas vietas, kur bijusi iepriekšēja apbūve, un minētas darbības ir paredzētas vietējas pašvaldības teritorijas planojuma, ka arī tas ir saskaņotas ar Vides ministriju vai tas pilnvarotu institūciju.

Krasta kapu aizsargjosla un pludmalē papildus iepriekš minētajam aizliegts:

1) atsavinat valsts vai pašvaldības īpašuma esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašuma zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinatas zemesgramata;

2) norobežot ar žogiem pieeju jūrai, ka arī traucēt kajamgajēju brīvu parvietošanos un atrašanos pludmalē un tauvas josla. Lēmumi par nožogojumu nojaukšanu pieņemami un izpildami normatīvajos aktos noteiktaja kartība;

3) izvietot un ierīkot mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materialu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmaterialu, ka arī bīstamas ķīmiskas vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materialu glabatavas un degvielas uzpildes stacijas, izņemot atbilstoši teritoriju planojumiem — ostas teritorija, ka arī būves lopbarības glabašanai (izņemot siena šķūņus bez vienlaidu pamatiem);

4) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgades vai rekreacijas vajadzībam;

5) ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

6) ar mehaniskajiem transportlīdzekļiem parvietoties arpus visparējas lietošanas, uzņēmumu un maju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7) rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasakumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargajama dabas teritorija, — ar šīs teritorijas administraciju;

8) novietot specialas dzīvojamas piekabes, jebkadas konstrukcijas, pagaidu un saliekamas būves, izņemot pludmales labiekartošanas elementus, arpus šim nolūkam vietējas pašvaldības teritorijas planojuma paredzētajam vietam;

9) parveidot kapu reljefu, bojat un iznīcinat kapu dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu saskaņa ar dabas aizsardzības planiem atbilstoši vietējas pašvaldības teritorijas planojumam.

Krasta kapu aizsargjosla papildus iepriekš minētajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu arkartas situacijas seku likvidēšanai, ka arī vējgažu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai;

2) bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma veikt meža zemju transformaciju. Meža zemes transformacijas kartību krasta kapu aizsargjosla, ka arī transformacijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kartību un pieļaujama koku ciršanas apjoma noteikšanas kartību reglamentē Ministru kabineta noteikumi;

3) kurt ugunskurus arpus šim nolūkam iekartotam vietam un maju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jaiznīcina sausie, vēja izgaztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiali;

4) novietot teltis arpus šim nolūkam iekartotam vai noradītam vietam bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītaju.

Pašvaldības pienakums ir paredzēt teritorijas planojuma un detalaja planojuma kajamgajējiem iespēju piekļūt pludmalei un nodrošinat gajēju celiņu ierīkošanu (pilsētas un ciemos tas veicams, ņemot vēra esošo apbūvi un īpašumu robežas, bet paredzot, ka celiņi nedrīkst atrasties talak ka viena kilometra attaluma viens no otra), ka arī paredzēt vietējas pašvaldības teritorijas planojuma vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stavvietu ierīkošanai. Ja nepieciešams, pašvaldība var noteikt īpašuma aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei atbilstoši vietējas pašvaldības teritorijas planojuma un detala planojuma prasībam arī bez nekustama īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ja tadi radušies sakara ar aprobežojuma noteikšanu.

Īpaši aizsargajamas dabas teritorijas, ka arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijas kajamgajēju parvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Ja ir paredzēts celt valsts nozīmes infrastruktūras un inženierkomunikaciju objektus, kuri nav paredzēti vietējas pašvaldības teritorijas planojuma, apbūve krasta kapu aizsargjosla un pludmalē ir pieļaujama tikai ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu.

Jūras aizsargjosla ierīkotajas peldvietas aizliegts braukt ar motorlaivam un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību. Vietēja pašvaldība nosaka speciali iezīmētas vietas, kuras atļauts braukt ar ūdens motocikliem.

Aprobežojumi virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot būves lopbarības glabašanai (izņemot siena šķūņus), mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materialu, bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu, kokmaterialu, ka arī bīstamas ķīmiskas vielas vai ķīmiskos produktus saturošu materialu glabatavas, izņemot šim nolūkam teritoriju planojumos paredzētas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

3) aizliegts veikt 50 metrus plata josla kailcirtes, izņemot koku ciršanu arkartas situaciju seku likvidēšanai un vējgažu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai, ka arī palieņu pļavu atjaunošanai un apsaimniekošanai. Ja aizsargjosla ir šauraka par 50 metriem, kailcirte aizliegta visa aizsargjoslas platuma;

4) aizliegts celt ēkas un būves teritorijas ar applūdinajuma varbūtību vismaz reizi simt gados, izņemot īslaicīgas lietošanas būves, mazēkas lauku apvidū un šim nolūkam īpaši paredzētas aizsargbūves vai teritorijas uzbēršanu;

5) 10 metrus plata josla papildus 1), 2), 3) un 4) punkta minētajam aizliegts:

5.1.) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

5.2.) celt un izvietot jebkadas ēkas un būves, tai skaita nožogojumus (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu, ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises, ka arī citas hidrotehniskas, krastu nostiprinašanas un tiltu būves, kuģošanas drošībai nepieciešamas būves, peldvietas, laivu un motorizēto ūdens transportlīdzekļu piestatnes un šo transportlīdzekļu uzpildīšanai paredzētas degvielas uzpildes stacijas, ja attiecīgas darbības ir paredzētas vietējas pašvaldības teritorijas planojuma vai ūdensobjekta apsaimniekošanas plana),

5.3.) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

5.4.) ierīkot melioracijas būves bez saskaņošanas ar reģionalo vides parvaldi,

5.5.) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu arkartas situaciju seku likvidēšanai, vējgažu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanai,

5.6.) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdeņu ieguvi ūdensapgades vai rekreacijas vajadzībam aizsargjosla esošai dzīvojamai vai atpūtnieku aprūpei paredzētai ēkai,

5.7.) mazgat mehaniskos transportlīdzekļus un lauksaimniecības tehniku;

5.8.) veikt meža zemju transformaciju, ja ta nav saistīta ar ša punkta 5.5) apakšpunkta minētajiem izņēmuma gadījumiem,

5.9.) kurt ugunskurus un novietot teltis arpus šim nolūkam noradītam vietam bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītaju;

6) aizliegts novietot iegūto grunti pēc normatīvajos aktos noteiktaja kartība veiktas virszemes ūdensobjekta padziļinašanas vai tīrīšanas arpus tam paredzētajam vietam;

7) aizliegts ierīkot mehanisko transportlīdzekļu sacīkšu trases un izmēģinajumu vietas.

Virszemes ūdensobjektos normatīvajos aktos noteiktaja kartība ierīkotajas peldvietas aizliegts braukt ar motorlaivam un ūdens motocikliem, ja tas nav saistīts ar specializēto dienestu darbību, šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.

Vietēja pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu par jebkadu nelikumīgu nožogojumu nojaukšanu virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas. Vietēja pašvaldība veic vai organizē nožogojumu nojaukšanu, ja īpašnieks vai tiesiskais valdītajs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nožogojumu viena mēneša laika nav nojaucis. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz nožogojuma īpašnieks vai tiesiskais valdītajs.

Aprobežojumus aizsargjoslas ap purviem ka mitrzemēm nosaka Meža likums.

Aprobežojumi aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;

2) pardodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un ta aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

3) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, degvielas, eļļošanas materialu, ķīmisko vielu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekartotas vietas;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;

6) aizliegts glabat un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietam

Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietam, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) stingra režīma aizsargjosla aizliegta jebkada saimnieciska darbība, izņemot to, kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrēta ūdensapgades urbuma vai ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgades objektu uzturēšanai un apsaimniekošanai;

2) bakterioloģiskaja aizsargjosla paredzētas darbības realizēšanai javeic ietekmes uz vidi sakotnējais izvērtējums. Ja centralizētajai ūdensapgadei izmanto pazemes (no virszemes piesarņojuma infiltracijas neaizsargatu) ūdens horizontu, ka arī pazemes ūdens resursu makslīgas papildinašanas metodi, jaievēro ša panta 1) punkta minētie aprobežojumi. Bakterioloģiskaja aizsargjosla aizliegts:

2.1) izvietot lopbarības, mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materialu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot teritoriju planojumos paredzētas vietas,

2.2) ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves,

2.3) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

2.4) aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm,

2.5) veikt darbus ar triecienmehanismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materialus,

2.6) veikt jebkada veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļinašanas, zemes smelšanas un spridzinašanas darbus,

2.7) glabat un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas,

2.8) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) ķīmiskaja aizsargjosla paredzētas darbības realizēšanai javeic ietekmes uz vidi sakotnējais izvērtējums.

Aprobežojumi mežu aizsargjoslas ap pilsētam

Mežu aizsargjoslas ap pilsētam, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, degvielas, eļļošanas materialu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot šim nolūkam teritoriju planojumos paredzētas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves.



Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1136
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved