Darba intervija jeb darba parrunas

Darba intervija jeb darba parrunas

Darba intervija ir viena no visbiežak lietotajam metodēm, kuru izmanto, lai iegūtu informaciju par pretendentiem. Intervija ir process, kura notiek mērķtiecīga domu apmaiņa, jautajumu uzdošana, atbilžu sniegšana, komunikacija starp 2 vai vairakam personam. Ta ir saruna, kuras laika darba devējs gūst priekšstatu par pieredzi, spējam, darba interesēm, personīgajam rakstura īpašībam, kas varētu noteikt viņa panakumus darba.

Intervija ir parrunas starp darba devēju un darba ņēmēju, kas notiek pēc tam, kad darba devējs ir iepazinies ar visu kandidatu CV un motivacijas vēstulēm un jau izvēlējies sev piemērotakos kandidatus.

Darba intervijas mērķis ir no darba devēja viedokļa ir gūt parliecību, ka darba ņēmēja pieteikuma dokumentos aprakstītas zinašanas, īpašības un motivacija atbilst patiesībai. Darba devējs grib iegūt priekšstatu par kandidatu ka personību, lai izvērtētu, ka viņš varētu iekļauties kolektīva, kadas ir viņa saskarsmes prasmes, ka viņš uzvedas stresa apstakļos, ka mak sevi prezentēt.

Darba intervijas mērķis ir no darba ņēmēja viedokļa ir tas palīdzību, mēģinat iegūt darbu, kas viņu interesē vai dod iespēju pelnīt naudu.

Mūsdienas darba devējs ziedo krietni daudz laika un naudas, lai izvēlētos attiecīgai darba vietai piemērotako kandidatu. Piemērotakais kandidats saprotams ka indivīds, kas stradajot uzņēmuma laba ka uzticams un teicams darbinieks, atpelna naudu un laiku, kas ieguldīts darbinieka meklēšanas procesa

Darba parrunas jeb intervija analizē un novērtē:

Zinašanas,

Pieredzi attiecīgaja joma,

Socialo izturēšanos,

Mērķtiecību un motivaciju talakai virzībai,

Uztveres un intelektualas spējas,

Visparīgo piemērotību attiecīgajam darbam,

Izteikšanas prasmi,

Izskatu.

Intervijas laika intervētajs kandidata novēro:

Organizatoriskas prasmes- vai piemīt labi organizēta un sakartota cilvēka iezīmes.

Analītiskas prasmes-cik atri kandidats nonak pie laba risinajuma.

Lēmuma pieņemšanas prasmes- cik atri un prasmīgi tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi.

Socialas prasmes- kadas ir kandidata saprašanas spējas.

Saskarsmes prasmes- vai kandidats mak skaidri un parliecinoši izteikties.

Darba interviju veidi

1.Intervija ar spiedienu jeb stresa intervija:

Šaja gadījuma tiek mēģinats noskaidrot, ka tu tiec ar sevi gala stresa situacija. Intervētajs uzvedas sarkastiski, uzbazīgi, uzstada provokatoriskus jautajumus vai liek tev gaidīt. Esi gatavs tam, ka intervija var tikt izdarīts spiediens un, ja ta notiek, tad nevajag uztvert to ka personīgu apvainojumu. Vissvarīgak ir saglabat mieru un pardomati atbildēt uz katru jautajumu.

Intervija dažreiz jautajuma vidū var ieturēt pauzi-tas mērķis ir novest tevi līdz apjukumam. Klusējot nogaidi, kamēr intervētajs pabeidzis savu jautajumu.

Neaizmirsti galveno- saglabat mieru un atbildēt profesionali.

2.Dziļa intervija.

Tas mērķis ir noskaidrot, vai kandidats ir piemērots uzņēmuma iekšējam klimatam, vai viņa prasmes un spējas atbilst firmas darbam, cik labi viņš parzina ikdienas jautajumus. Ja kandidats ir uzaicinats uz šadu interviju, tad ir skaidrs, ka viņa prasmes un izglītība ir uzskatīti par pietiekošiem, lai pieņemtu darba.

Dziļa intervija nav klasiska jautajums -atbilde intervija. Tēmas, par kuram tiek runats, nepartraukti mainas (sakot ar adatu un beidzot ar teorētisko mehaniku).

Kandidata uzdevums ir plūstoši iesaistīties saruna un veidot sev priekšstatu par intervētaja uzvedību. Svarīgi ir klausīties viņu, sajust viņa stilu. Ja tas izdodas intervija kļūst brīvaka, vienkaršaka un ērtaka. Intervētaja runa kandidatam jacenšas pievērst uzmanību svarīgakajam, uz ko vajadzētu reaģēt. Vai intervētajs pret kandidatu izturas oficiali vai brīvi, vai viņš runa skaļi? Kada veida informaciju viņš grib iegūt-visparēju, profesionalu vai personisku? Ja kandidats ir uztvēris intervētaja uzvedības modeli un līnijas, tad viņš var ļauties straumei un uzvesties atbilstoši gaidītajam.

Kandidatam vajadzētu būt pozitīvam-izteikt intervētajam pozitīvas piezīmes, komplimentus.

Runat tada paša tonī unritma.Ja partnerim patīk runat, ļaujat viņam to darīt. Esat labs klausītajs. Tas ļaus sasniegt mierīgu atmosfēru un veidot savstarpēju saikni. Esat atklats un draudzīgs.

3.Kontroles intervija

Tas mērķis ir atsijat nepiemērotos kandidatus. Intervētaji ir sagatavojuši jautajumu kopsavilkumu, uz kuriem viņi vēlas saņemt atbildes. Kandidata uzdevums ir uzsvērt faktus par savam prasmēm un spējam, atbildot uz šiem jautajumiem tieši un nesniedzot papildus informaciju. Šada informacija var stradat pret kandidatu kontroles intervija.

4.Intervija pie pusdienu galda.

Šeit darbojas tie paši noteikumi, kas biroja notiekošo interviju adījuma. Intervijas fons gan ir brīvaks, bet nedrīkst aizmirst, ka tas ir biznesa pusdienas un ka kandidata uzvedība tiek novērota. Kandidatam ieteicams saskatīt intervētaja uzvedības modeli un rīkoties tam atbilstoši., neaizmirst uzvešanas etiķeti pie galda.

5. Viens pret diviem, viens pret trim intervija, arī paneļintervija.

Viens pret diviem intervijas gadījuma viens intervētajs uzdod jautajumus un iedziļinas temata, bet otrs var novērot reakciju un veikt neatkarīgu novērtējumu. Visvairak izplatītais darba interviju tips ir, ja kandidats tiekas ar vairakam uzņēmuma noteicošam personam, kas spriež par viņa piemērotību. Ja kandidats sarunajas ar vairakiem cilvēkiem, tad vajag koncentrēties uz to personu, kura uzdod jautajumus Dažreiz šadas intervijas tiek lūgts demonstrēt spēju risinat problēmas. Intervētaji uz vietas uzskicē situaciju, kurai lūdz sniegt risinajumu. Kandidatam nav japiedava galīgais risinajums, jo intervētaji galvenokart vēlas parbaudīt kandidata spēju atri reaģēt.

6.Grupas intervija

Šada intervija tiek lietota tad, ja ir vajadzīgs noskaidrot potencialo līderi kandidatu vidū vai cilvēku, kas stradatu sabiedrisko attiecību joma. Izvēlētie kandidati tiek uzaicinati uz brīvu, parrunu tipa interviju. Pēc parrunu subjekta uzstašanas intervētajs uzaicina uzsakt diskusiju. Mērķis ir noskaidrot, ka kandidats spēj sadarboties ar citiem, ka viņš izmanto savas zinašanas un prasmes, lai parliecinatu citus par sava risinajuma pareizību.

7.Telefona intervija

Ta pēc būtības ir kontroles intervija ar mērķi atlasīt nevajadzīgos kandidatus. Kandidata uzdevums ir panakt, lai viņš tiktu uzaicinats uz tiešo interviju. Viņam vajag prata iedomaties telefona dialogu, pierakstīt jautajumus, kuri varētu tikt uzdoti un uzrakstīt atbildes uz tiem. Savas piezīmes vienmēr jatur telefona tuvuma. Tapat neaizmirst nolikt telefona tuvuma savu informaciju par uzņēmumu un citus svarīgakos materialus. Negaidīta telefona zvana gadījuma tūlīt būsiet gatavs atbildēt un jūsu pašpaļavība būs lielaka. Tuvuma jatur arī papīrs un rakstamais, lai izdarītu piezīmes. Veido savas atbildes īsas un saturīgas. Telefona intervija nevar atļauties garus monologus.

Negaidīta zvana gadījuma var mēģinat sarunat laiku atzvanīšanai un noteikti piebilst, ka pašlaik nav iespējams runat, jo ir cita tikšanas.

Neskar saruna algas apmērus. Arkartas gadījuma vari pateikt šo lielumu plaša intervala, piem.,200-600 Ls mēnesī. Pasakot nepareizu lielumu tu uzreiz izslēdz savu kandidatūru, labak, ja atbildi „Ceru, ka amata apraksta ir noteikts algas intervals, kura robežas esmu ar mieru vienoties. ”

Uzsver to, ka esi gatavs tuvakaja laika ierasties uz interviju.

Pardod sevi.

Esmu ļoti ieinteresēts stradat jūsu uzņēmuma un ticu, ka esmu tam vispiemērotaka persona. Kad būtu iespējams ar jums tikties?

Darba interviju ilgums

- Tas var svarstīties robežas no 30–45 minūtēm līdz pat četram stundam – ja intervija ietver kandidata novērtēšanu ar testu palīdzību, praktiskajiem uzdevumiem un situaciju simulēšanu.

- Zemakam amata pozīcijam darba intervijas parasti ir īsakas, bet intervijas vadītaju amatiem reti kad ir īsakas par vienu stundu.

Darba intervija ir vispopularakais darbinieku atlases paņēmiens, jo tad potencialos darbiniekus iespējams redzēt, iepazīt un novērtēt klatienē. Visizplatītakas ir individualas intervijas, kuras piedalas kandidats un tikai viena persona no darba devēja puses. Šadas tikšanas laika intervijas vadītajs vēlas uzzinat no kandidata pēc iespējas vairak par viņa līdzšinējiem veikumiem un rīcību dažadas situacijas. Ja nakama darba izpildei nepieciešama laba profesionala sagatavotība, daudz jautajumu ir par pieredzi un iemaņam, kas iegūtas iepriekšējas darbavietas.

Interviju skaitu - viena, divas vai vairakas - nosaka darba devējs. Pirma intervija parasti ir paredzēta, lai darba devējs labak iepazītu kandidatu un noskaidrotu viņa piemērotību konkrēto pienakumu veikšanai. Ļoti iespējams, ka firmas/iestades parstavis jau pirmas tikšanas laika dos arī Tev laiku jautajumu uzdošanai, tapēc sagatavo savus jautajumus jau ejot uz pirmo tikšanos.

Nav ieteicams pirmaja intervija uzdot jautajumus par samaksu, pienakumiem vai atbildību. Kad tiksi uzaicinats uz nakamo tikšanos, Tev būs iespēja noskaidrot šos jautajumus.

Ka sagatavoties darba intervijai:

Priekšstats par Jums ir radies pēc Jūsu iesniegtajiem dokumentiem.

Intervija atklasies:

vai esat punktuals,

kadu radat pirmo iespaidu par sevi (cik sakopts Jūs esat, kada ir Jūsu ķermeņa valoda. Apģērbam vajadzētu būt atbilstoši lomai, ka būtu ģērbies cilvēks, kurš strada Jums vēlamaja amata),

ka Jūs savu CV/ pieteikumu prezentējat mutiski (svarīgi ir ne tikai tas ko Jūs sakat, bet arī ka Jūs to sakat). Runajiet ar parliecību, ieturiet pauzes, smaidiet,

vai Jūs šo darbu vēlaties un zinat, kapēc (ja ta, tad nav grūti par to parliecinat intervētajus un potencialo darba devēju),

Jūsu ieinteresētība par piedavato vakanci,

cik sagatavojies intervijai Jūs esat.

Par iepriekšminētajam lietam ir ļoti nopietni japiedoma pirms ierašanas uz darba interviju.

• Darba devēji pievērš lielu uzmanību tam, cik kandidati ir labi sagatavojušies, nakot uz interviju. Nepaļaujies tikai uz savas personības pievilcību un prasmi sarunas laika atrast īstos piemērus no savas dzīves.
• Pirms sarunas ir svarīgi, lai Tu pardomatu faktus, ko minēt, lai izceltu savu unikalitati un sasniegumus un paradītu sevi no vislabakas puses. Šos datus varēsi izmantot intervijas laika un tas, ka esi tos apzinajis iepriekš, noteikti radīs Tevī drošības sajūtu.
• Atceries, ka piedalīties darba intervija, ir vienīga iespēja, ka saņemt darbu šaja uzņēmuma/iestadē, tadēļ kartīgi sagatavojies, lai parliecinatu sarunas biedru, ka tieši Tu esi kandidats, kuru viņi meklē šim amatam.
• Uzzini pēc iespējas vairak par uzņēmumu/iestadi, ta produktiem un pakalpojumiem.

Vēlreiz kartīgi parlasi savu pieteikuma vēstuli un CV (pirms izsūtīšanas, neaizmirsti atstat arī sev šo dokumentu kopijas).

Ka pareizi uzvesties darba parrunas

Sagatavošanas intervijai

Neatkarīgi no ta, vai mēs ejam pie zobarsta, sniedzam interviju, liekam eksamenu vai ir kada cita satraucoša situacija, mēs lielakoties reaģējam šadi: 'Izliksimies, ka nekas nenotiek.' Mēs uzvedamies ka parasti, neko nepardomajam, neorganizējam sevi, psiholoģiski negatavojamies šim notikumam. Ar to mēs nodaram sev tikai ļaunu.

Sevis sagatavošana ir koncentrēšanas uz notikumu, šaja gadījuma — uz interviju ar darba devēju. Tas nozīmē, ka jūs zinat ceļu uz turieni, cikos ir jaiziet no majas vai darba, un rūpīgi gatavojaties iepriekšēja vakara — sakartojat apģērbu un apavus, parbaudat, vai vienkopus atrodas CV un visi parējie dokumenti (ieskaitot darba pienakumu aprakstu un jautajumus, kadus gatavojaties uzdot), un pardomajat savu stratēģiju. Iedomajieties, ka jūs ieiesiet pa durvīm, sveicinasiet intervētaju, apsēdīsieties, smaidīsiet, atbildēsiet uz jautajumiem, kadus, pēc jūsu domam, jums varētu uzdot.

Tad aizmirstiet par to visu un labi izgulieties. Ja sagatavosiet sevi, jūsu sniegums būs parliecinošaks.

Satraukums pirms intervijas

Vai zinat, ka lielaka daļa darba devēju izveido spriedumu par jums jau tikšanas pirmajas minūtēs? Intervijas gaita viņi neapzinati mēģina rast pamatojumu šim iespaidam. Nelaimīga karta tieši taja laika jūs esat visnervozakais.

Ko var darīt?

Ērti apsēdieties, aizveriet acis un veselu minūti dziļi un lēni elpojiet - ieelpojiet caur degunu un izelpojiet caur muti. Atkartojiet to tieši pirms ieiešanas intervijas telpa.

Pastaigajieties pirms intervijas apmēram 10—15 minūtes.

Lēni izdariet apļveida kustības ar kaklu no vienas puses uz otru un tad uz augšu un apakšu — tas palīdz atbrīvoties no saspringuma.

Pirms intervijas noteikti aizejiet uz tualeti.

Nopērciet aptieka kadu homeopatisku līdzekli pret nervozitati, kas palīdzēs jums atslabinaties.

Parbaudiet un vēlreiz parbaudiet, ka zinat ceļu, adresi, datumu un laiku, un ierodieties ar lielu laika rezervi.

Pozitīvs pirmais iespaids

Vairakuma gadījumu tieši pirmais iespaids nosaka to, ka vērtējam otru cilvēku. Pirmajas 30 sek. Parasti pamanam sava saruna biedra izskatu un izturēšanos.

Pētījumi rada , ka 55% no šī pirma iespaida veido gan ģērbšanas stils, gan staja, žesti un sejas izteiksme. 38%slēpjas mūsu runas veida- balss tembrs, dikcija un runas melodija? Un tikai 7% no pirma iespaida veido mūsu sacītie vardi.

Padomajiet, par situaciju, kad pirmo reizi tiekaties ar svešu cilvēku. Iztēlojieties sevi kadas viesības, kur jūs vēlaties ar kadu iepazīties. Parlaižot skatu viesību telpai, jūs pamanat kadu nepazīstamu sievieti. Viņa izskatas nedaudz pelēka, ar raižu pilnu izteiksmi seja. Viņas skats vērsts lejup, pleci nošļukuši un, lai arī kads mēģinatu viņu uzrunat, viņa neizrada nekadu interesi iesaistīties saruna.

Tad jūs pamanat vēl kadu viešņu. Viņa ir eleganti ģērbusies, mirdzošam acīm un aizrautīgi tērzē.

Cilvēka arējais izskats – tas ir ne tikai apģērbs, apavi vai frizūra. Cilvēks var būt ģērbies pieticīgi, bet būt pašparliecinats un drosmīgs un neizskatīsies nožēlojami.

Gatavojoties parrunam un pašas parrunas darba meklētaji koncentrējas uz jautajumiem un uz savam atbildēm, bet pat pareizas atbildes neko nedos, ja darba meklētajs uzvedīsies ne ta ka vajag.

Arējais izskats

Ja vēlaties sasniegt maksimumu sevis reprezentēšana, tad ir jēga izstudēt dažas gramatas par šo tēmu, bet ka minimums ir jaģērbjas un jaizskatas piedienīgi. Universalais apģērbs skaitas uzvalks. Nevajag parak izcelties ar krasu, smaržam un kosmētiku. Vīrietim šaja ziņa ir vieglak.

Bija gan reiz gadījums, kad kadam kandidatam uz amatu ar nelielu algu, darbs tika atteikts, jo viņam uz rokas bija ļoti dargs pulkstenis.

Ierašanas uz interviju

Labak ierasties laicīgi, bet nesteigties ierasties parak atri. Labak atnakt atrak un pabūt ofisa un pavērot, ka intervētajs izskatas un uzvedas, ja ir tada iespēja. Ta ir arī lieliska iespēja uzzinat vairak par pašu uzņēmumu.

Ja ieejat darba telpa, neklauvējiet, bet atveriet durvis un izvēlieties kadu pie ka vērsties, bet tas, kas klauvē pie durvīm, netieši parada savu nedrošību.

Ierodoties uz darba parrunam, cilvēkam būtu ieteicams paņemt līdzi pildspalvu un piezīmju gramatiņu. Paņemot to līdzi, kandidats atstas uz intervētaju labaku iespaidu. Tas liecinas arī par personas nopietno attieksmi un konstruktīvo pieeju. Vēl uz darba interviju varētu paņemt līdzi izdrukatu darba piedavajuma tekstu. Tas intervijas laika var noderēt, lai uzdotu intervētajam papildu jautajumus par veicamajiem pienakumiem un izvirzītajam prasībam par kandidata pieredzi un zinašanam.

Ka pareizi apsēsties

Dažreiz, kad jums piedava apsēsties, jums ir iespēja izvēlēties vietu, bet dažreiz vienīga piedavajama vieta ir krēsls, kas stav ne parak ērti. Piemēram, ta, ka jums jasēž pret intervētaju ar sanu. Nekautrējaties un pagrieziet krēslu sev ērtak. Tas būs signals intervētajam, ka esat drošs cilvēks, bet, ja pasīvi apsēdīsities neērta poza, radīsiet par sevi nožēlojamu iespaidu.

Poza

Ar savu pozu jūs arī formējat par sevi iespaidu. Dažreiz kandidats, atnakot ar koferīti vai mapīti, tur to sev uz ceļiem, bet labak atrast vietu, kur to novietot, atbrīvojot rokas. Brīvas rokas var noderēt, kad saksiet stastīt un parliecinat.

Pozai jabūt atvērtai un ir slikti, ja rokas visu laiku ir savienotas „ķēdē”. Labak tas turēt uz ceļgaliem vai uz galda (vismaz vienu roku). Centieties būt pagriezušies pret intervētaju, lai viņam neliktos, ka esat novērsies.

Kajas labak turēt taisni un parliecinoši, neaķējot aiz krēsla. Poza „kaja uz kajas” daudziem intervētajiem nepatīk. Kaut kada ziņa var „atspoguļot” intervētaja pozu. Ja intervētajs ir sakrustojis kajas, tad arī jūs, visticamak , varat to darīt.

Acu kontakts

Informacija tiek nodota ne tikai ar vardiem, bet arī ar intonaciju, pozu, žestiem un mīmiku. Kad jūs skataties uz runajošu intervētaju, jūs esat pieslēguši visus kanalus, lai uztvertu informaciju un radīsiet ieinteresēta cilvēka iespaidu. Tik pat svarīgi ir skatīties uz intervētaju, kad runajat jūs. Vērojot viņa kustības, mīmiku un pozu, jūs varēsiet vieglak noteikt, ka viņš uztver jūsu vardus un pēc nepieciešamības pielabot savu runu.

Daudzi turas pie nepareiza uzskata, ka nevar skatīties sarunas partnerim acīs, bet daudzi par to nedoma un bieži skatas grieztos vai arī garam. Ta ir viena no izplatītakajam kļūdam.

Žestikulacija

Ir grūti parliecinoši runat, ja jūsu rokas ir sasietas, bet daudzi paši sevi sasien, savienojot rokas vai pielipinot tas ceļiem. Mērena un pareiza žestikulacija padara jūsu valodu daudz parliecinošaku.

Pauzes

Neparsakieties. Ieturiet pauzi, pirms sakat atbildēt, un runajiet lēni, ja baidaties, ka varētu sakt neskaidri izteikties. Tas ir sevišķi svarīgi gadījumos, ja labi zinat atbildi vai esat loti parliecinats par to. Tatad, pirms atbildat, dziļi un nemanami ievelciet elpu. Svarīgi ir apklust tad, kad esat visu pateikuši. Ļaujiet, lai intervētajs ir tas, kas partrauc klusumu

Tam, kas grib pareizi un parliecinošu runat, jamak ieturēt pauzes. Piemēram, izsakot vienu vai vairakas domas, apstaties un uzmanīgi skatīties uz sarunas partneri, it ka gaidot no viņa atbildi. Dažreiz ta var iegūt informaciju, kas ļauj precīzak konstruēt atbildi vai stastu, bet, ja jūs apklusīsiet un skatīsieties uz zemi, sarunas partnerim liksies, ka jums vairak nav ko teikt. Tatad pareiza pauze ir jasavieno ar pareizu pozu.

Dažreiz intervētajs parbauda kandidatu ar pauzi, piemēram, uzdod jautajumu, jūs atbildat, bet intervētajs klusē. Rodas stresa situacija. Tas, kas neiztur stresa situaciju, cenšas kaut ko piebilst, lai arī uz jautajumu jau ir atbildējis. Vajag macēt izturēt pauzi, demonstrējot ar savu arējo izskatu mieru, uzmanību un gatavību turpinat sarunu.

Mīmika

Tipisks amerikaņu sauklis „Smile!” (smaidiet).

Darba devējs visdrīzak uzaicinas uz darbu pozitīvi noskaņotu cilvēku. Ja jūs smaidīsiet, jūs atstasiet tieši šada cilvēka iespaidu, bet, ja jūs runasiet ar saspringtu sejas izteiksmi vai žēlīgu skatienu, jums būs mazakas iespējas atstat pozitīva cilvēka iespaidu. Protams, nevajag arī ar to parspīlēt.

DARBA DEVĒJA uzdotie jautajumi

Jautajumi, par kandidata līdzšinējo pieredzi:

• Kadēļ izvēlējaties tieši šo karjeras attīstības virzienu?
• Kadas ir jūsu stipras un vajas puses?
• Kas visvairak motivē jūs panakumu gūšanai?
• Kadi ir jūsu panakumu kritēriji?
• Kada ir jūsu kvalifikacija, kas ļauj jums domat, ka sasniegsit panakumus biznesa?
• Kadi uzdevumi (uzskaitiet divus, trīs), kurus esat paveikuši ir devuši vislielako gandarījumu?
• Kadu apsvērumu dēļ izvēlējaties tieši šo studiju virzienu?
• Kadas izmaiņas jūs ieviestu macību iestadē, kur studējat?
• Ar kadam problēmam dzīvē esat sastapušies, ka esat tas atrisinajuši.
• Ko esat macījušies no savam kļūdam?
• Ko mainītu sava dzīvē, ja šada iespēja tiktu dota?
• Pēc kadiem kritērijiem vadaties, vērtējot savu potencialo darba devēju?
• Vai esat stradajuši ar cilvēkiem konflikta situacijas? Ja esat - pastastiet, ka atrisinajat tas un ka sasniedzat nepieciešamos rezultatus?

Jautajumi par kandidata nakotnes planiem un darbu, kuru viņš cenšas saņemt:

Ka jūs redziet sevi pēc pieciem gadiem?

Te tapat var labi apspēlēt dažadu atbilžu variantus. Pieci gadi- liels termiņš. Tadēļ šis jautajums ļoti labi raksturo interesi par konkrēto amatu uz kuru jūs pretendējat. Pēc jūsu atbildes var spriest par jūsu planošanas tieksmēm un spējam. Ja jums tadas ir, tad šads jautajums jūs nesamulsinas, bet, ja jūs vilcinasities ar atbildi, tad intervētajs var šaubīties.

Piemēram, šads jautajums var tikt uzdots kandidatam, kas kandidē uz priekšnieks vietu tirdzniecības nodaļa. Atbilde var būt sekojoša: „Es domaju, ka divi - trīs gadi priekšnieka amata tirdzniecības nodaļa liela kompanija – tas ir tas, uz ko es esmu sagatavots un kas būtu man interesanti un pēc pieciem gadiem es varētu kļūt par direktoru”.

Tieši tadu atbildi es uzskatītu par neveiksmīgu, ja intervētajs prasītu šo jautajumu par diviem gadiem. Tas liecinatu par to, ka kandidats pie pirmas izdevības centīsies atstat šo amatu.

Vēlreiz gribu uzsvērt, ka atbildot uz jautajumiem, kuros nav „pareizo atbilžu”, svarīgi ir tas, ko jūs atbildiet.

• Kadi ir jūsu tuvakie un talakie mērķi, kad un kadēļ tos sev izvirzījat? Ka jūs gatavojaties tos sasniegt?
• Ko jūs visvairak gribētu dzīvē darīt?
• Kas profesionalas karjeras laika jums varētu būt vislielaka balva?
• Kadēļ mums vajadzētu pieņemt jūs darba?
• Kada veida jūs varētu veicinat mūsu firmas attīstību?
• Ar kadam īpašībam jabūt apveltītam panakumus gūstošam menedžerim?
• Ko esat iemacījušies arpus studiju darbība?  
• Kada darba vidē jūtaties vislabak?
• Vai jūs varētu aprakstīt darbu, kuru vēlētos iegūt pēc diploma saņemšanas?
• Ko jūs zinat par mūsu uzņēmumu?
• Kas (miniet divus, trīs)jums jaunaja darba būtu vissvarīgakais?

          

          ' Pastastiet, lūdzu, nedaudz par sevi.'

          Šis ir ļoti nenoteikts jautajums, kuru ir iespējams pagriezt sev vēlamaja virziena, neaizmirstot, ka nebūtu vēlams sīki iepazīstinat intervētaju ar savu dzīves stastu un ikdienu. Intervētajs vēlas dzirdēt īsu kopsavilkumu par izglītību, prasmēm, iemaņam, mērķiem, kurus esat izvirzījis

          'Kapēc Jūs vēlaties stradat piedavataja vakancē tieši šaja uzņēmuma?'

          šis jautajums ir majas darba vērts! Pirms darba intervijas būtu jaiepazīstas ar kompaniju, kura ir brīva vakance, kada no informacijas datu bazēm. Jakoncentrējas galvenokart uz produktiem un pakalpojumiem, ko piedava potencialais darba devējs. Pamēģiniet identificēt uzņēmumu ar sevi, saviem mērķiem, interesēm un zinašanam.

          'Pastastiet par savam iemaņam un prasmēm?'

          izvēlaties divas vai trīs īpašības, kuras, Jūsuprat, ir Jūsu stipras puses un pamatojiet ar konkrētiem gadījumiem, kad tas ir palīdzējušas sasniegt izvirzītos mērķus

          'Raksturojiet situaciju, kada esat guvis vērtīgu pieredzi?'

          runajiet par darba situacijam un lieciet saprast, ka Jums ir ne tikai profesionalas zinašanas, bet arī saskarsmes prasmes

          'Ka Jūs izturaties konfliktsituacija?'

          pieradiet, ka Jūs spējat analizēt konfliktsituacijas un rīkojaties elastīgi to risinašana

          'Kadi ir Jūsu profesionalie mērķi, kas Jūs vēlētos būt pēc 3-5 gadiem?'

          lieciet saprast, ka Jūs labprat paliekat stradat uzņēmuma, ja taja ir pietiekamas izaugsmes iespējas

          'Kads ir Jūsu priekšstats par algu?'

          pirms došanas uz interviju ievaciet informaciju par algam attiecīgaja joma, nosauciet vēlamo atalgojumu. Jau pirms darba intervijas ir jasameklē informacija no visiem iespējamiem avotiem par atalgojuma līmeni konkrētaja darba vieta vai joma. Varbūt kads no personas paziņam jau strada konkrētaja iestadē vai arī cilvēks pazīst kadu savu amata brali, ar kuru var aprunaties par to, cik lielu darba algu kandidats var prasīt ar savu pašreizējo darba pieredzi.

          Kad darba intervija saruna ievirzas par vēlamo atalgojumu, vajadzētu bez aplinkiem minēt konkrētu summu, norada personala atlases uzņēmuma Working Day Latvia marketinga direktors Maris Silinieks.

Gadījumos, kad jau sludinajuma ir noradīts atalgojuma apmērs, algu nav ieteicams minēt ka galveno motivaciju, pretendējot uz amata konkursu: šads izteikums ir viena no izteiktakajam kļūdam, ko cilvēks pieļauj parrunu laika ar potencialo darba devēju.

M. Silinieks arī teic, ka nevajadzētu atsaukties uz atalgojumu iepriekšēja vai pašreizēja darbavieta, jo tas jauno darba devēju neinteresē.

'Viņš personai maksas algu nevis tapēc, ka tadu ir maksajis iepriekšējais darba devējs, bet gan tapēc, ka darba ņēmējs ar savu sniegumu būs uzņēmumam rentabls un ar uzviju atpelnīs savu darba algu. Nosaucot savu vēlamo atalgojumu, labak ir atsaukties uz savam unikalajam īpašībam un uz personas atbilstību vakantajai pozīcijai, uz to, ko uzņēmums iegūs, pieņemot darba tieši konkrēto cilvēku.'

Viņš arī uzsver – pirms darba parrunam, domajot par atalgojuma lielumu, ir labi jasagatavojas. 'Nevajadzētu mēģinat uzminēt optimalo atalgojuma līmeni, lai tas trapītu robežas starp parak zemu (kad persona saņems nekonkurētspējīgu piedavajumu) un parak augstu (kas darba devējam liks izvēlēties citu kandidatu)'.

Ja tomēr darba devējs kandidatu saistība ar jautajumiem par algas apmēriem parsteidz nesagatavotu, intervējamais var censties atbildēt izvairīgi, piemēram,

'pirms mēs sakam runat par atalgojumu, man vajadzētu vairak informacijas par pienakumiem, kuri man tiks uzticēti',

'atalgojums ir svarīgs, bet ne vienīgais un noteicošais faktors, kapēc es vēlos stradat tieši jūsu uzņēmuma',

'vai sarunu par vēlamo algu varētu atlikt uz vēlaku laiku',

'varbūt jūs man varētu pastastīt, cik liels budžets jūsu uzņēmuma atvēlēts šīs pozīcijas atalgojumam un kada ir prēmēšanas shēma'.

M. Silinieks uzsver, ka novilcinat atbildi par algas apjomu nevajadzētu. Uz šo jautajumu būs jaatbild agrak vai vēlak. Novilcinot atbildi, darba devējam var rasties iespaids, ka kandidats nav parliecinats par savu atbilstību vakancei.

Jautajumi parrunu gaita:

Ko jūs darījat sava iepriekšēja darba?

Kadēļ jūs šo darbu atstajat?

Vai jūs esat darījis līdzīgu darbu agrak?

Ar kadu aparatūru (mašīnam) jūs protat apieties?

Kadēļ jūs vēlaties šeit stradat?

Cik daudz jūs kavējat darbu iepriekšēja vieta?

Pastastiet vairak kaut ko par sevi?

Cik vecs jūs esat?

Ko jūs darījat, kamēr bijat bez darba?

Ko jūs sagaidat no šī darba?

Kadi ir jūsu karjeras plani?

Kada ir jūsu veselība?

Vai jūs varat stradat apstakļos, kad jasasteidz darbs?

Ja jūs varētu sakt dzīvi no sakuma, ko jūs darītu savadak?

Ka jūs vērtējat sevi ka profesionali? Ka vadītaju?

Kas jūsuprat, ir 'ideals' vadītajs?

Vai jūs esat līderis? Sniedziet piemēru.

Vai jūs esat radošs?

Kas jūs visvairak vismazak piesaista šim amatam?

Kas jums nepatika jūsu iepriekšēja darba?

Ko jūs vēlētos paveikt sasniegt dzīvē?

Kapēc mums vajadzētu tieši jūs pieņemt darba?

Ko jūs mūsu laba varat izdarīt tadu, ko nevarētu citi?

Cik ilgs laiks jums vajadzīgs, lai dotu jūtamu ieguldījumu

firmas darba?

Kada amata jūs gribētu atrasties pēc 5 gadiem?

Kadas darba iespējas jūs apsverat? Kadas firmas?

Cik lielas samaksas vērti jūs esat?

Ka jūs sevi raksturotu?

Aprakstiet dažas situacijas, kuras ir ticis kritizēts jūsu paveiktais?

Kadas ir jūsu stipras puses?

Kadas ir jūsu vajas puses?

Ko jūs vēlētos iemacīties?

Jautajumi, kadus var uzdot KANDIDATS darba devējam

• Par ko ir atbildīgs minēta darba veicējs, kadi ir viņa pienakumi?
• Kada ir darbinieku apmacības programma?
• Kadas profesionalas attīstības iespējas piedava firma?
• Ar ko šis uzņēmums/iestade izceļas citu vidū?
• Kadi ir uzņēmuma/iestades mērķi tuvakiem 5 un 10 gadiem?
• Kads ir socialo pakalpojumu piedavajums darbiniekiem?
• Aptuveni kadi pienakumi jaunam darbiniekam japilda pirma gada laika, un kads ir to apjoms?
• Ka notiek darbinieku novērtēšana un virzīšana talak?
• Ka varētu raksturot darba atmosfēru firma?
• Ko darba devējs gaida no jauna darbinieka?

Papildieteikumi, kas var noderēt Tev intervijas laika, lai radītu pozitīvu iespaidu uz darba devēju:

• Iepriekš pardoma atbildes uz jautajumiem, kuri var tikt uzdoti - tas garantē drošības sajūtu.
• Labi sagatavojies -jutīsies komfortablak.
• Izturies dabiski.
• Nekad nekavē.
• Ģērbies lietišķi.
• Uzturi acu kontaktu.
• Zini, ko vēlies uzzinat par uzņēmumu.
• Uz jautajumiem atbildi tieši, izsmeļoši un kodolīgi.
• Neizvairies no sevis paslavēšanas.
• Esi parliecinats/-a par sevi, taču ne iedomīgs/-a.
• Atceries, ka sarunu biedrs Tevi nepazīst.
• Sakuma stasti par pēdēja laika iegūto pieredzi.
• Noskaņo sevi pozitīvi, esi entuziasma pilns/-a.
• Neaizmirsti par humora izjūtu, taču neparkap labas uzvedības robežas.

Savus jautajumus uzdod sarunas beigas.

Kļūdas intervijas laika

Četri visnopietnakie šķēršļi kandidata ceļa uz panakumiem ir šadi:

pašpaļavības trūkums;

neprasme sevi paradīt;

nesagatavots majasdarbs par vakanci;

nesagatavots majasdarbs par organizaciju.

Vēl vienu šķērsli rada nepietiekama saskarsmes maksla. Tas ir saistīts ar kadu no iepriekšminētajiem faktoriem -ja jums trūkst pašpaļavības, jūs daudz nerunasiet. Saskarsme ietver arī makslu klausīties, un kandidatiem jauzklausa viņiem uzdotie jautajumi un jaiesaistas intervija.

Vēl viens šķērslis, kas bieži saistīts ar pašpaļavības trūkumu, var būt negatīva attieksme vai parak maz enerģijas, lai cīnītos par šo vietu. Ja jums ir negatīva attieksme, to nodos jūsu ķermeņa valoda, runas veids, atbildes - it viss. Lai varētu cerēt uz panakumiem, ir javeido pozitīva attieksme pašam pret sevi, vakanci, organizaciju un dzīvi kopuma. Jums japanak, lai šīs iemaņas un pozitīva attieksme kļūtu par jūsu otru dabu.

Atsevišķi kandidati, piemēram, var parcensties ar savu runašanu vai arī nespēt pamatot savus pieteikuma izvirzītos apgalvojumus.

Parmērīga runašana ir, ja

jūs nezinat īsto atbildi uz jautajumu;

esat nervozs;

zinat daudz par attiecīgo jautajumu, bet neprotat laika apstaties.

Šaja gadījuma vai nu jums pašam jadisciplinē sevi, vai japajauta intervētajam: 'Vai jūs gribētu, lai es par to pastastu sīkak?' Tas liek intervētajam saprast, ka jums ir plašakas zinašanas un viņš varētu atvēlēt vairak laika svarīgakiem.

Intervijas būtu jaizvairas arī no

tehnisku un būtisku zinašanu trūkuma paradīšanas;

diskusijam;

nepareizi izvēlētam prioritatēm (piemēram, lielaka interese par atalgojumu neka par darbu);

negodīgam atbildēm;

sēdēšanas uz krēsla malas, lai, intervijai beidzoties, nekavējot: trauktos ara pa durvīm;

vīzdegunības vai neatbilstošiem jokiem;

jautajumu neuzdošanas;

izvairīšanas no acu kontakta;

nesakoptības (piemēram, netīri nagi - it sevišķi, ja piesakaties darba partikas rūpniecība);

nemacēšanas paskaidrot, kapēc jūs gribat tieši šo darbu.

Darba intervijas kandidatu visbiežak pieļautas kļūdas

Nakotnes plani ir ļoti plaši un neskaidri. Tie nesakrīt ar vakanto amata pozīciju.

Ka galvena motivacija, pretendējot uz amata konkursu, tiek minēts atalgojums.

Uz jautajumiem tiek sniegtas garas un parak izplūdušas atbildes, bieži pat novirzoties no tēmas.

Nekartīgs vizualais tēls – apģērbs, apavi, mati, manikīrs.

Uz interviju kandidats ierodas nesagatavojies, dažkart pat īsti nezina, uz kadu vakanci ir pieteicies.

Amerikaņu sociologu ieteikumi ka atstat labu iespaidu darba intervija

Esiet uz interviju laikus.

Uzvedieties nepiespiesti un draudzīgi, bet lietišķi. Saciet ar stingru rokasspiedienu (arī tad, ja intervētajs ir sieviete!), iepazīsties un pasmaidi. Uzvedieties parliecinoši, bet ne pašparliecinati.

Sēdiet mazliet saliecies uz priekšu un ik pa laikam piekrītoši pamajiet ar galvu, jo tas liecinas par to, ka jūs uzmanīgi klausaties un viss ir saprotams. Ik pa laikam paskataties intervētajam acīs.

Iegaumējiet, ka intervijas laika jautajumus uzdod darba devējs. Jūsu atbildēm ir jabūt patiesam, īsam, bet izsmeļošam.

Esiet fleksibls (elastīgs) pret firmas interesēm, bet taja paša laika lieciet saprast, kadam darbam jūs dodat priekšroku.

Runajiet par savam profesionalajam iemaņam neparspīlējot. Darba devēja jautajumi un izteikumi palīdzēs jums saprast, kads darbinieks ir vajadzīgs Pēc ta arī vadieties, stastot par savam profesionalajam iemaņam.

Piem., Ja gribat ieņemt inženiera amatu un darba devējs norada, ka būs jakontaktējas ar klientiem, tad pastastiet par savu pieredzi šaja joma. Necentieties radīt iespaidu, ka jūs visu zinat un visu protat.

Nestastiet par savam personiskajam, ģimenes vai finansialajam problēmam, ja jums par to nejauta.

Nekada gadījuma nestastiet sliktu par bijušo priekšnieku, skolotajiem, macību iestadi un kolēģiem.

Intervijas laika nesmēķējiet, nedzeriet, neēdiet un nekošļajiet košļajamo gumiju, vienīgi, ja intervētajs pats to dara un piedava arī jums.

Nesteidzieties uzdot jautajumus, iekams darba devējs pats to nav lūdzis.

Nebaidieties jautat par to, kas jums tiešam jazina. Ja jums piedava šo darbu, tad parliecinieties, vai esat pareizi sapratis savus darba pienakumus. Ja pareizi būsiet sapratis savus darba pienakumus, tas jums un jūsu darba devējam palīdzēs nakotnē. Tapat vajadzētu painteresēties par izaugsmes iespējam.

Esiet gatavi, ka būs jaapspriež darba alga, bet runajiet par to tikai tad, ja darba devējs pats par to jauta.

Ja jūs lūdz piezvanīt vai atnakt uz nakamo kartu, noteikti pierakstiet datumu, laiku, vietu, kur notiks intervija.

Ja darba devējs nav skaidri pateicis, ka esat pieņemts darba vai kad varēsit uzzinat lēmumu, pajautajiet, kad var piezvanīt, lai to uzzinatu.

Ja izradīsies, ka neesat piemērots šai kompanijai, pajautajiet par citam, kuras varētu interesēt jūsu CV.

Pateicieties cilvēkam, kurš jūs intervēja.

Tipiskie iemesli atteikumam pieņemt darba:

Nožēlojams arējais izskats

Visziņa manieres,

Neprasme izteikties (klusa balss, slikta dikcija)

Konkrētu mērķu trūkums

Patiesīguma un līdzsvarotības trūkums,

Intereses un entuziasma trūkums,

Nevarēšana piedalīties darbos arpus noteikta darba grafika,

Ieinteresētība tikai nauda,

Vajas sekmes macības,

Nevēlēšanas sakt no mazaka: Gaida parak daudz uzreiz,

Tieksme attaisnoties, izvairīgums, vainas novelšana uz arējiem apstakļiem,

Pieklajības, takta trūkums,

Nelabvēlīgas, nicinošas atsauksmes par iepriekšējo darba devēju,

Izteikta nevēlēšanas macīties,

Nevēlēšanas skatīties acīs,

Vajš, ļengans rokas spiediens,

Neizlēmīgums,

Neveiksmīga ģimenes dzīve,

Nesaskaņas ar vecakiem,

Nekartīgums, netīrība,

Mērķtieksmes trūkums,

Vēlēšana iegūt darbu uz īsu laika periodu,

Humora izjūtas trūkums,

Vajas zinašanas specialitatē,

Nepatstavīgums ( vecaki izlemj viņa vieta),

Ja uzsver tos, ar kuriem ir pazīstams,

Ja nav jautajumu par darbu,

Ja nokavē tikšanos,

Nenoteiktas atbildes uz jautajumiem,

Cinisms,

Zems morales līmenis,

Slinkums,

Neiecietība un spēcīgi aizspriedumi,

Interešu trūkums,

Grūti pieņemt kritiku,

Pieredzes vērtīguma neizpratne,

Radikalas idejas,

Neinformētība par konkrēto darba vietu, uzņēmumu,

Neaudzinatība ( neprot pateikties par sev atvēlēto laiku),

Parak izteikta dominēšana.

Pēc intervijas

Vispirms - JŪS ESAT IZTURĒJIS!

Jūs varat cerēt, ka ar jums sazinasies noteikta laika perioda, parasti divu nedēļu laika. Ilgak nav vajadzības gaidīt, tad jūs varat pats piezvanīt un pajautat, vai lēmums ir pieņemts un kad jūs par to varat uzzinat.

Paris reizes pēc pieteikšanas darba, pēc intervijas es nesaņēmu nekadu informaciju. Uzskatu, ka man ir laimējies, ka nebija jastrada pie tik neinteliģentiem darba devējiem

Jums var piezvanīt pa telefonu vai atsūtīt vēstuli, ar ko jums paziņo par rezultatiem. Ja jūs esat izvēlētais kandidats, iespējams, ka jums zvanīs pa telefonu un piedavas šo vietu, pirms saņemsiet vēstuli.

Parasti netiek sniegti nekadi paskaidrojumi par interviju vai pieteikumu, bet, ja jūs palūgsiet, daudzi darba devēji labprat komentēs jūsu sniegumu intervija. Taču būs arī tadi, kas to nedarīs, jo viņiem šķiet, ka ar to var sagadat sev kadas nepatikšanas. Tada gadījuma jūs tur neko nevarat darīt.

Visbeidzot, kad jūs būsiet izgajis no intervijas telpas, tas viss piederēs pagatnei. Jūs darījat visu, ko varējat. Jūs varat apzinaties, ko būtu varējis izdarīt labak, bet nav jēgas tagad to pardzīvot. Neviena intervija darba jautajumos nav ta vērta, lai tas dēļ dabūtu kuņģa čūlu.

Tomēr, ja vēlak rodas vēlme, pierakstiet visus uzdotos jautajumus un savas atbildes. Tas var noderēt citam intervijam. Ja apzinaties, uz kuriem jautajumiem neatbildējat labi, to atzīmējiet īpaši un pievērsiet tiem sevišķu uzmanību pirms nakamas intervijas.

Lai apkopotu savu pieredzi, ko gūstat no katram parrunam ar darba devēju, atbildiet uz sekojošiem jautajumiem:

Vai ierados laika?

Vai biju piemēroti apģērbies?

Vai izdevas uzņemt kontaktu ar darba devēju?

Kas no mana teikta ieinteresēja darba devēju?

Vai es pietiekami labi pastastīju par sevi?

Vai es uzzinaju visu par darbu, par kuru interesējos?

Vai es nerunaju parak daudz parak maz?

Vai neizturējos parak sasaistīti parak vaļīgi?

Vai es nebiju parak neatlaidīgs vai pietrūka neatlaidības?

Vai bija jautajumi, uz kuriem man bija grūti atbildēt? Kadi?

Ko darīt, lai nakama saruna noritētu sekmīgak?

Atbildējuši uz šiem jautajumiem, izdariet attiecīgus secinajumus un vairak nenodarbiniet sevi ar domam par šo sarunu.

Bet ja jūs nedabūjat šo darbu? Uzskatiet, ka ieguvat pieredzi, sadziedējiet savu ievainoto lepnumu, noskaņojieties pozitīvi un mēģiniet atkal, mēģiniet vēlreiz un vēlreiz.

Kandidatu atlases process

Nakamo darbinieku atlases procesa darba devēji izmanto dažadus paņēmienus. To izvēli ietekmē uzņēmuma/iestades lielums, šim mērķim atvēlētie līdzekļi un izstradatie vērtēšanas kritēriji. Visbiežak lietotas pieejas ir kvalifikacijas un citi testi. Lielaka daļa kvalifikacijas testu, kurus izmanto lielas starptautiskas kompanijas, ir rakstveida parbaude.

Pielietojamo testu veidi

Vienota vai tipiska pieeja praksē nav, bet gandrīz vienmēr pielietotie testi atbilst sekojošiem tipiem:

1.Spēju noskaidrošanas testi

2.Personības un uzvedības noskaidrojošie testi

3.Prasmju un zinašanu noskaidrojošie testi

Labi būtu, ja jūs iepriekš zinatu, kadi testi jums būs jaiziet, jo tad būs vieglak sagatavoties.

Spēju noskaidrojošie testi

Visbiežak nakas saskarties ar testiem, kas balstas uz IQ testu principa un uz testiem, kas nosaka koncentrēšanas spējas un atmiņu.

Nereti testu jautajumi ir viena veida - tie ir vai nu aritmētiski, tekstuali vai, piemēram, diagrammu veida noformēti uzdevumi. Liela daļa testu ietverti visi trīs uzdevumu veidi. Visbiežak izmantotie uzdevumu tipi ir šadi :

• vardu vai teikumu ar tadu pašu vai pretēju nozīmi noteikšana;
• anagrammu risinašana;
• saskaitīšanas, atņemšanas, reizinašanas vai dalīšanas darbību izpilde;
• vienas vai vairaku formu, figūru identificēšana, kuras iekļaujas piedavatajas vai tas papildina;
• nepieciešamo skaitļu ierakstīšana skaitļu virknēs;
• loģisku problēmu risinašana.

Testu izpildes laiks ir ierobežots. Ņemot vēra testa grūtības pakapi, tas var ilgt 20 - 60 minūtes. Laika ierobežojums tiek izmantots, lai noskaidrotu ne tikai kandidata zinašanas, bet arī prasmi organizēt laiku.

Šadiem testiem sagatavoties ir visvieglak, ja jūsu rīcība ir līdzīgi testi. Ir daudz dažadu gramatu, kuros tos var atrast. Paņemiet un patrenējaties ar tiem.

Atmiņu trenēt ir vēl vieglak. Tur var iztikt arī bez gramatas. Lai kads uz galda izvieto desmit dažadus priekšmetus un uz paris sekundēm parada tos un tad tos apsedz. Tad jūs pieraksties to, ko jums izdevas redzēt un atcerēties. Pildot līdzīgus vingrinajumus, var ievērojami uzlabot savus radītajus.

Personības un uzvedības noskaidrojošie testi

Bieži personala atlases uzņēmumos strada psihologi. Viņi var lietot dažadus psiholoģiskus testus.

Piemēram, Kettela tests (16 personības faktori).

Tie ir testi ar jautajumiem un vairakiem atbilžu variantiem. Tados testos parasti nav pareizo vai nepareizo atbilžu. Tiek uzskatīt, ka atbildot godīgi uz jautajumiem, var tikt izveidots cilvēka psiholoģiskais portrets, bet gudrs darba meklētajs atbild ta, ka tas būtu izdevīgs konkrētajam amatam. Tadēļ kompanijas ar spēcīgu personala atlases nodaļu šadus testus neveic.

Ir arī sarežģītaki testi, kurus grūti ir piemuļķot, bet tos izmanto reti. Dažreiz psihologi izmanto projicējošos testus. Tajos jums dod uzdevumu, nevis atbilžu variantus. Piemēram, jums var likt uzzīmēt neeksistējošu dzīvnieku vai maju. Ierakstīt iztrūkstošas frazes dialoga utt. Lai manipulētu ar šiem testiem, ļoti labi jazina konkrēta testa mehanisms. Ta ka tas parasti nav iespējams, tad nesatraucieties, bet dariet to, kas jums uzdots, ievērojot mēra izjūtu.

Praksē var satikt arī samēra eksotiskus testus.

Prasmju un zinašanu noskaidrojošie testi

Piemērs šadam testam ir autobraukšanas noteikumu parbaudes testi, ko liek tie, kas vēlas iegūt auto tiesības.

Līdzīgi testi ir gramatvežiem un finansistiem. Principa tie var būt izveidoti ikvienas nozares specialistiem. Personala atlases specialisti sagatavo īpašus uzdevumus/testus, lai noteiktu, vai kandidatam piemīt noteiktajam amatam nepieciešamas specifiskas prasmes. Šadus testus izveidot nav vienkarši, tos arī ir sarežģīti nopirkt, tadēļ tie tiek izmantoti reti. Lai tos izietu vajag vienkarši dziļas zinašanas konkrētaja joma. Macieties, stradajiet – lūk arī sagatavosieties!  

Piemēram, tiek veidotas kandidatu grupas, kuras uzdevumu veida tiek parbaudītas kandidatu komunikacijas, sadarbošanas, prezentēšanas prasmes u.tml. Tadiem amatiem, kur īpaši svarīgas ir valodas gramatikas zinašanas, precizitate rakstos, piemēram, sekretariem, tulkotajiem, mēdz dot uzdevumus, kuros jasagatavo dokumenti, javeic tulkošana.

Sekretarēm mēdz pielietot datoru testus, lai noskaidrotu, cik atri un bez kļūdam viņas raksta.

Lai sasniegtu labakus rezultatus testa:

1.Nelaidiet garam izdevību patrenēties šados testos. Pardošana regulari paradas gramatas ar dažadiem testiem. Tikai esiet uzmanīgi, netērējiet laiku un naudu uz tīri izklaidējošiem testiem.

2.Esiet ļoti uzmanīgi, kad jums skaidro noteikumus darba ar testiem. Nevajag kautrēties uzdot jautajumus, ja kaut kas nav skaidrs.

3.Uz testu pildīšanu attiecieties, ka uz parastu darbu, kuru vajag izdarīt labi. Centieties neparvērtēt sevi un ieciklēties uz to, ka no testa izpildīšanas ir atkarīga jūsu iespēja iegūt darbu.

4.Neparmetiet cilvēkam, kas jūs testē un nekritizējiet testus.

• ko vajadzētu darīt:
• pirms izvēlies atbildi, parliecinies, vai Tev ir skaidra jautajuma būtība;
• centies atbildēt uz visiem jautajumiem pēc iespējas atrak, nezaudē laiku atbildot uz jautajumiem, kurus nesaproti;
• izslēdz (izsvītro) atbildes, par kuram esi parliecinats, ka tas ir nepareizas un izvēlies pareizo no atlikušajam;
• neatstaj nevienu jautajumu neatbildētu, pat ja atbilde ir jauzmin;
• ja pēc testa atrisinašanas laiks paliek pari, izmantojiet to, lai vēlreiz parbaudītu atbildes. 
• ko nevajadzētu darīt:
• pirms uzsakt darbu, neparlasi visu testu;
• nezaudē laiku, parbaudot atbildes, kuras jau ir atzīmētas ka pareizas (to varēsi darīt, kad būs atbildēti visi testa jautajumi);
• netērē laiku, pardomajot atbildes, kuras neatrodas starp piedavatajiem risinajuma variantiem.  

Ar ko parrunas atšķiras no eksamena

Ja atnakot uz parrunam, jūs jūtaties ka students eksamena, tad jūs uzvedaties ka students. Tada gadījuma ir grūti noturēties ar pašcieņu, kura ir nepieciešama, lai sasniegtu pozitīvu iznakumu.

Noturēties ar pašcieņu ir viegli taja gadījuma, ja jūs patiešam esat labs specialists, atbilstošs savam amatam un, ja jūs ziniet savu pareizo cenu. Bet realaja dzīve pat stiprakie kandidati bieži uzvedas neparliecinoši. Tas var paradīties arī sakara ar cilvēka raksturu un slikto pieredzi, piemēram, darba meklēšana. Tads cilvēks katru jautajumu uztver ka eksamena jautajumu.

Eksamena eksaminētajs parasti uzdod jautajumus uz kuriem studentam ir zinamas atbildes, bet parrunas šadas situacijas ir reti. Uz to arī balstas principiala atšķirība.

Pēc ta ka jūs runajat, tiek noteiktas jūsu lietišķas un personīgas kvalitates iezīmes.

Tieši tadēļ ir specialisti, kas mak sevi „pardot” darba tirgū un ir tadi, kas to neprot vai arī dara to slikti.

Piemēram:

Kads vadības stils jums ir piemērots?

Uz šadu jautajumu var dot dažadas atbildes, kuras visas būs pareizas. Tadēļ ir svarīgi nerunat acīmredzamas muļķības. Otrkart ir svarīgi atbildēt precīzi un parliecinoši.

Nesen es uzdevu šadu jautajumu kandidatam uz direktora amatu liela ražošanas -tirdzniecības uzņēmuma. Atbilde bija sekojoša: ”Es cenšos precīzi noteikt katra padota atbildību un no katra stingri prasīt to, kas viņam jadara”. Pasakot to, kandidats parliecinoši apklusa un ar visu savu izskatu paradīja, ka gaida nakamos jautajumus. Es novērtēju atbildi par labu. Patiesi, ja ticēt kandidatam, tad viņš rūpīgi organizē savus padotos un ir prasīgs pret viņiem. Stils pareizs, neapstrīdēsi.

Tad es pajautaju, ko nozīmē „stingri prasīt”? Uz to kandidats atbildēja, ka viņš ir pieradis turēt savu vardu gan slikta, gan laba. Tadēļ viņam nenakas paaugstinat savu balsi, lai stingri paprasītu. Es atkal biju apmierinats ar atbildi, bet palūdzu, lai viņš izstasta kadu realu piemēru, kad padotais neizpildīja to, ko no viņa prasīja.

Tad kandidats izstastīja par to, ka viņš atlaida negodīgo darbinieku, nosakot milzīgos zaudējumus, kuru darbiniekam naksies atmaksat.

„Atmaksat?”, - jautaju es. „Laikam, ja. Mani tas jautajums vairak neskara, priekš ta kompanija ir citi dienesti. Katram janodarbojas ar savu lietu. Mana lieta ir tirgot.”

Jums patika šī kandidata stils? Man ja. Bet esmu parliecinats, ka cits kandidats spētu uz to atbildēt savadak un arī pareizi.

Izmantotas literatūras saraksts

1.Hindls T. Prasmīga intervija.- Zvaigzne ABC ? ? ??????????ht

2. https://80.232.229.54/darba intervija.aspx

3.https://www.tvnet.lv/Zinas/article.php?id=490852

4. www.tvnet.lv/men/printArticle.php?id=27721

Intervijas treniņš. Ekspertu vērtējuma lapa