Ekspluatacijas, sanitaras un drošības aizsargjoslas

Ekspluatacijas, sanitaras un drošības aizsargjoslas

Ekspluatacijas aizsargjoslas

Ekspluatacijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijam, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikaciju līnijam, ka arī ap objektiem, kas nodrošina dažadu valsts dienestu darbību. Ekspluatacijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošinat minēto komunikaciju un objektu efektīvu un drošu ekspluataciju un attīstības iespējas.

Ir šadi ekspluatacijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielam, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem;

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm;

11) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

12) aizsargjoslas ap seismoloģiska monitoringa posteņiem;

13) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm;

14) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem.

Aizsargjoslas gar ielam, autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslas gar ielam, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinatu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinatu transporta maģistraļu ekspluataciju un drošību, ka arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

Gar ielam un autoceļiem aizsargjoslas nosaka šadi:

1) pilsētas un ciemos gar ielam un autoceļiem — teritoriju planojumos likuma noteiktaja kartība un atzīmē zemes gabalu planos ka sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attalumu no sarkanas līnijas līdz apbūvei);

2) lauku apvidos aizsargjoslu platums gar autoceļiem no ceļa ass uz katru pusi ir:

a) valsts galvenajiem autoceļiem — 100 metru,

b) valsts 1.šķiras autoceļiem — 60 metru,

c) valsts 2.šķiras un pašvaldību autoceļiem — 30 metru.

Dzelzceļa ekspluatacijas aizsargjoslas minimalais platums ir vienads ar dzelzceļa zemes nodalījuma joslas platumu. Pilsētas un ciemos ekspluatacijas aizsargjoslas maksimalais platums gar stratēģiskas (valsts) nozīmes un reģionalas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, specialas nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 50 metri katra pusē no malējas sliedes, gar parējiem sliežu ceļiem – 25 metri, bet lauku apvidū ekspluatacijas aizsargjoslas maksimalais platums gar stratēģiskas (valsts) nozīmes un reģionalas nozīmes dzelzceļa infrastruktūra ietilpstošajiem sliežu ceļiem, izņemot tiem piegulošos vai ar tiem saistītos staciju sliežu ceļus, specialas nozīmes sliežu ceļus, pievedceļus un strupceļus, ir 100 metri katra pusē no malējas sliedes, gar parējiem sliežu ceļiem – 50 metri. Ekspluatacijas aizsargjoslas platumu šajas robežas nosaka teritoriju planojumos likuma noteiktaja kartība.

Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinatu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimalu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultata var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatacija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

Aizsargjoslam gar elektronisko sakaru tīkliem ir šads minimalais platums:

1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijam un kabeļu kanalizaciju, elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijam – zemes gabals un gaisa telpa elektronisko sakaru tīkla līnijas augstuma, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katra pusē 2,5 metru attaluma no elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizacijas ass;

2) stigam mežu masīvos un stadījumos, kur koku augstums nav lielaks par 4 metriem, - 2,5 metri katra pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

3) stigam mežu masīvos un stadījumos, kur koku augstums ir lielaks par 4 metriem,- 3,5 metri katra pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

4) vietas, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazaks par stadījumu vidējo augstumu katra elektronisko sakaru tīkla līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malas, nocērtamas, ja to augstums ir lielaks neka koku vidējais augstums. Ja elektronisko sakaru tīkla gaisvadu līnija šķērso parkus, darzus, dabas rezervatus, dabas liegumus vai citu īpaši aizsargajamo dabas teritoriju dabas rezervata, stingra režīma, dabas lieguma vai regulējama režīma zonas vai mikroliegumus, pēc savstarpējas vienošanas ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizacijam vai institūcijam atļauts noteikt mazaku stigas platumu.

Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstuma, ko norobežo nosacīta vertikala virsma 1 metra attaluma arpusē no to nožogojuma vai 5 metru attaluma no to vistalak izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstuma, ko norobežo nosacīta vertikala virsma 2,5 metru attaluma no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinajuma vietas zemē vai cita virsma.

Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinatu novērojumu precizitati un nepartrauktību.

Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst parsniegt:

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma arējas robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru radiusa no to centra;

3) ap meteoroloģiskajam radiolokacijas iekartam — 300 metru radiusa no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekartas arējas robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abam pusēm no nosacītas līnijas, kas novilkta no iekartas centra perpendikulari ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairak par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru radiusa no iekartas centra.

Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst parsniegt 10 metrus no posteņa arējas robežas.

Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiska monitoringa posteņiem nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, un tas nedrīkst parsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas arējas malas.

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekartam un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinatu elektrisko tīklu, to iekartu un būvju ekspluataciju un drošību.

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem veido:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijam pilsētas un ciemos – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 2,5 metru attaluma no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 4 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas,

c) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 110 kilovoltiem – 8 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijam arpus pilsētam un ciemiem, ka arī pilsētu lauku teritorijas – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas abpus līnijai:

a) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu līdz 20 kilovoltiem – 6,5 metru attaluma no līnijas ass,

b) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem – 20 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas,

c) gaisvadu līnijam ar nominalo spriegumu vairak par 110 kilovoltiem – 30 metru attaluma no malējiem vadiem uz arpusi no līnijas.

Siltumtīklu aizsargjoslas

Ekspluatacijas aizsargjoslas gar siltumtīkliem, to iekartam un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinatu siltumtīklu, to iekartu un būvju ekspluataciju un drošību.

Siltumtīklu aizsargjoslas veido:

1) gar pazemes siltumvadiem, siltumapgades iekartam un būvēm – zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekartas un būves, ka arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas 2 metru attaluma katra pusē no cauruļvada apvalka, kanala, tuneļa vai citas būves armalas;

2) ap virszemes siltumvadiem, sadales iekartam un siltuma punktiem – zemes gabals, kuru aizņem siltumvadi, iekartas un būves, ka arī zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas 1 metra attaluma katra pusē no siltumvadu, iekartu un būvju nožogojuma vai to vistalak izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas.

Aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinatu melioracijas būvju un ierīču ekspluataciju un drošību.

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinatu ūdensvadu un kanalizacijas tīklu ekspluataciju un drošību.

Aizsargjoslam gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem ir šads platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizacijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, – 3 metri katra pusē no cauruļvada arējas malas;

2) gar ūdensvadiem un kanalizacijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļak par 2 metriem, – 5 metri katra pusē no cauruļvada arējas malas;

3) gar pašteces kanalizacijas vadiem – 3 metri katra pusē no cauruļvada arējas malas.

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem nosaka, lai nodrošinatu ģeodēzisko punktu ilgstošu saglabašanos un stabilitati.

Aizsargjosla ap ģeodēzisko punktu ir vienu metru plata zemes josla no ģeodēziska punkta konstrukcijas arējas malas.

Aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinatu navigacijas tehnisko līdzekļu nepartrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcija esošajos ūdeņos un gaisa telpa.

Aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm

Ekspluatacijas aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinatu gazesvadu, gazapgades iekartu un būvju, gazes noliktavu un kratuvju ekspluataciju un drošību.

Ekspluatacijas aizsargjoslas gar gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm veido:

1) gar gazesvadiem – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas katra pusē no gazesvada ass, gazesvadam ar spiedienu:

a) līdz 0,4megapaskaliem – 1 metra attaluma,

b) vairak par 0,4megapaskaliem līdz 1,6megapaskaliem – 5 metru attaluma,

c) vairak par 1,6megapaskaliem – 15 metru attaluma;

2) gar gazesvadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso virszemes ūdensobjektus, – ūdens platība, ko visa dziļuma no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes 100 metru attaluma katra pusē no gazesvada ass;

3) ap gazapgades iekartam un būvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas arpus šo objektu būvju arsienam, iežogojuma vai norobežojošam konstrukcijam:

a) ap kondensata uzglabašanas tvertnēm – 25 metru attaluma,

b) ap gazes regulēšanas stacijam – 6 metru attaluma,

c) ap dabasgazes kompresoru stacijam un dabasgazes savakšanas punktiem – 30 metru attaluma.

4) ap gazes noliktavam un kratuvēm – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas arpus šo objektu būvju arsienam, iežogojuma vai norobežojošam konstrukcijam:

a) ap automobiļu gazes uzpildes stacijam (AGUS) – 10 metru attaluma,

b) ap sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem – 10 metru attaluma,

c) ap sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes pazemes cisternu (rezervuaru) grupu iekartam – 10 metru attaluma.

Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm (gruntsūdeņu līmeņa noteikšanas urbumi, grunts un būvju horizontalo noviržu mērījumu urbumi un atbalsta punkti, vertikalo deformaciju mērīšanas atbalsta punkti u.tml.) nosaka, lai nodrošinatu šo mērietaišu ilgstošu saglabašanos, aizsardzību un nepartrauktas novērtēšanas iespējamību.

Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm nosaka ne mazak ka divu metru radiusa ap tam.

Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem

Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinatu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluataciju, ka arī mazinatu šaušanas un spridzinašanas rezultata radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, majdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvuma, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību arkartējos gadījumos.

Aizsargjoslam ap valsts aizsardzības objektiem minimalais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta arējam robežam, maksimalais platums – 600 metru.

Sanitaras aizsargjoslas

Sanitaro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Sanitaras aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinatas sanitaras prasības. To galvenais uzdevums ir sanitaro prasību nodrošinašana.

Ir šadi sanitaro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētam;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam;

3) aizsargjoslas ap atkritumu apglabašanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.

Aizsargjoslas ap kapsētam

Aizsargjoslas ap kapsētam tiek noteiktas, lai nepieļautu tam piegulošo teritoriju sanitaro apstakļu pasliktinašanos.

Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam

Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam tiek noteiktas, lai nepieļautu tam piegulošo teritoriju sanitaro apstakļu pasliktinašanos.

Aizsargjoslas ap atkritumu apglabašanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

Aizsargjoslas ap atkritumu apglabašanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka, lai nodrošinatu tam piegulošo teritoriju aizsardzību no šo objektu negatīvas ietekmes.

Aizsargjoslas platums ap atkritumu apglabašanas poligoniem un atkritumu izgaztuvēm ir 100 metru.

Aizsargjoslas platums ap izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu:

1) lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem, kuru sadedzinašanas jauda ir, sakot no 50 kilogramiem stunda, – 100 metru,

2) parstrades uzņēmumiem, kuri parstrada 1. un 2.kategorijas blakusproduktus, – 50 metru.

Aizsargjoslas platumu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm nosaka atkarība no izmantotas tehnoloģijas un ietaises tehniska raksturojuma:

1) attīrīšanas ietaisēm ar slēgtu apstradi visa cikla (bez vaļējam virsmam notekūdeņu un dūņu uzglabašanai vai apstradei), kuru jauda ir lielaka par 5 kubikmetriem notekūdeņu diennaktī, – 50 metru;

2) atklatam notekūdeņu apstrades tilpēm un slēgtai dūņu apstradei vai slēgtai to uzglabašanai – 100 metru;

3) atklatai notekūdeņu apstradei un atklatiem dūņu laukiem – 200 metru;

4) atklatiem filtracijas laukiem – 50 metru;

5) slēgta tipa bioloģiskajam attīrīšanas ietaisēm un tiem filtracijas laukiem, kuros ietek attīrīts ūdens no slēgta tipa bioloģiskajam attīrīšanas ietaisēm, ja attīrīšanas ietaišu jauda neparsniedz 15 m3 diennaktī, – 2 metri.

Aizsargjoslas nosaka no objekta arējas robežas vai arējas malas.

Drošības aizsargjoslas

Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

Drošības aizsargjoslas nosaka ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem, ap aizsprostiem, ap vēja ģeneratoriem, gar gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, gazes regulēšanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakšanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam, gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus, ka arī gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielaks. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošinat vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatacijas laika un iespējamo avariju gadījuma, ka arī pašu objektu un to tuvuma esošo objektu drošību.

Ir šadi drošības aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem;

2) aizsargjoslas ap aizsprostiem;

3) aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem;

4) aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6megapaskaliem, gazes regulēšanas stacijam, gazes mērīšanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakšanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam;

5) aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus;

6) aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetri un lielaks.

Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem

Aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem nosaka, lai nodrošinatu ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkraušanas uzņēmumu ekspluataciju un drošību, ka arī samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem šo objektu ekspluatacijas laika un iespējamo avariju gadījuma.

Aizsargjoslam ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem ir šads minimalais platums:

1) gar cauruļvadiem – 25 metri no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm:

a) kuru ietilpība ir lielaka par 200 m³ un kuras paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdinašanai avarijas gadījuma, – 50 metru no šīm tilpnēm vai tas norobežojošam konstrukcijam,

b) kuru ietilpība ir lielaka par 10m³ un kuras paredzētas bīstamu ķīmisko vielu un produktu ieplūdinašanai avarijas gadījuma, – 50 metru no šīm tilpnēm vai tas norobežojošam konstrukcijam;

3) ap naftas un naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu parsūknēšanas un iepildīšanas stacijam, rezervuaru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakadēm, piestatnēm un muliņiem, uzsildīšanas punktiem, noliktavam, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem – 100 metru no šo objektu ēkam un būvēm, kuras atrodas nafta, naftas produkti, bīstamas ķīmiskas vielas vai produkti;

4) ap ogļūdeņražu ieguves vietam – 50 metru no būvēm un iekartam, kuras atrodas ogļūdeņraži.

Drošības aizsargjoslu maksimalais platums ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem ir 500 metru.

Aizsargjoslas ap aizsprostiem

Aizsargjoslas ap aizsprostiem nosaka, lai nodrošinatu aizsprostu hidrotehnisko būvju ekspluataciju un drošumu, ka arī cilvēku drošību pie aizsprostiem.

Aizsargjoslas minimalais platums augšpus un lejpus aizsprosta ir vienads ar ūdensteces platumu lejpus aizsprosta, ja tas ir mazaks par 200 metriem. Aizsargjoslas maksimalais platums ir 200 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no hidrotehnisko būvju vistalak akvatorija izvirzītajam virszemes, pazemes, virsūdens un zemūdens daļam.

Aizsargjoslas minimalais platums krastos pie aizsprosta un dambjiem ir 10 metru, maksimalais – 50 metru. Aizsargjoslas platumu mēra no aizsprosta vistalak no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajam virszemes vai pazemes daļam, no dambja sausas nogazes pamatnes vai arī no aizsprosta vai dambja drenažas iekartu vistalak no ūdenstilpes vai ūdensteces izvirzītajam virszemes vai pazemes daļam, ja aizsprosts vai dambis aprīkots ar drenažas iekartam.

Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, kuru jauda ir lielaka par 20kilovatiem, nosaka, lai nodrošinatu cilvēku un vēja ģeneratoru tuvuma esošo objektu drošību vēja ģeneratoru ekspluatacijas laika un iespējamo avariju gadījuma.

Aizsargjoslas platums ap vēja ģeneratoriem ir 1,5 reizes lielaks neka vēja ģeneratoru maksimalais augstums.

Aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, ap gazes regulēšanas stacijam, gazes mērīšanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakšanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam

Aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, ap gazes regulēšanas stacijam, gazes mērīšanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakšanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam nosaka, lai samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo ietaišu un būvju avarijas gadījuma.

Drošības aizsargjoslas ap gazesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskaliem, ap gazes regulēšanas stacijam, gazes mērīšanas stacijam, dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakšanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam veido:

1) ap gazesvadiem, gazes regulēšanas stacijam un gazes mērīšanas stacijam – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas katra pusē no gazesvada ass vai nosacītas vertikalas virsmas arpus šo objektu būvju arsienam, iežogojuma vai norobežojošam konstrukcijam, gazesvadam ar diametru:

a) līdz 300 mm – 100 metru attaluma,

b) no 300 mm līdz 600 mm – 150 metru attaluma,

c) no 600 mm līdz 800 mm – 200 metru attaluma;

2) ap dabasgazes kompresoru stacijam, dabasgazes savakšanas punktiem, gazes kratuvju urbumiem, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam, sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem, automobiļu gazes uzpildes stacijam – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas arpus šo objektu būvju arsienam, iežogojuma vai norobežojošam konstrukcijam:

a) ap dabasgazes kompresoru stacijam – 500 metru attaluma,

b) ap dabasgazes savakšanas punktiem un gazes kratuvju urbumiem – 300 metru attaluma,

c) ap sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes noliktavam, kratuvēm un uzpildes stacijam – 100 metru attaluma,

d) ap sašķidrinatas ogļūdeņražu gazes balonu noliktavam un tirdzniecības punktiem – 25 metru attaluma,

e) ap automobiļu dabasgazes uzpildes kompresoru stacijam (AGUKS) – 50 metru attaluma.

Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus

Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas vai produktus apjomos, kas parsniedz 10cisternas vai vagonus viena dzelzceļa sastava, nosaka, lai samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem avarijas gadījuma.

Aizsargjoslu platums katra pusē dzelzceļam, pa kuru parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas vai produktus, ir no 25 līdz 100 metriem atkarība no esoša un planota apbūves blīvuma, apkartnes reljefa, esošam un planotam aizsardzības ietaisēm un stadījumiem.

Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400 milimetru un lielaks

Aizsargjoslas gar virszemes siltumvadiem, kuru diametrs ir 400milimetru un lielaks, nosaka, lai samazinatu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēkiem šo siltumvadu avarijas gadījuma.

Aizsargjoslu gar virszemes siltumvadu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikalas virsmas 25 metru attaluma katra pusē no siltumvada nožogojuma vai ta vistalak arpusē izvirzīto daļu projekcijas uz zemes virsmas.

Aprobežojumi aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) lai nodrošinatu autoceļa parredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslas gar autoceļiem aizliegts:

a) 30 metru josla no ceļa malas cirst kokus un izvietot kokmaterialu krautuves, par to rakstveida neinformējot autoceļa īpašnieku divas nedēļas pirms koku ciršanas uzsakšanas, ka arī ieaudzēt mežu bez saskaņošanas ar autoceļa īpašnieku,

b) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, ka arī grunts rakšanas un parvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībam nepieciešamos darbus;

2) aizsargjoslas gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultata samazinas dzelzceļa parredzamība vai palielinas aizputinamība,

b) veikt darbības, kuru rezultata pasliktinas hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjosla vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un parvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras parvaldītaju,

d) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

Aprobežojumi aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem

Papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas minētajam bez izpildamo darbu projekta, kas rakstveida saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītaju, aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:

1) veikt jebkadus celtniecības, montažas un spridzinašanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, ka arī zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļak par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma josla – dziļak par 0,5 metriem;

2) izdarīt ģeoloģiskas un ģeodēziskas izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stadīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materialus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijam parvadat gabarītiem neatbilstošas kravas, ka arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehanismu stavvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestatnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļinašanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ieradīt zvejas vietas, zvejot zivis, vakt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, parbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstadītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētajs nav iepriekš parvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekartas pēc saskaņošanas ar to valdītaju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinajuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairak par 5 tonnam) priekšmetus, ierīkot trasēs skabju, saļu un sarmu notekas;

8) atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprinašanas un reģeneracijas punktu, mikroviļņu līniju, kabeļu kanalizacijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, ka arī personam, kas minētas līnijas un iekartas neapkalpo, pieslēgties elektronisko sakaru tīklu līnijam un iekartam;

9) veikt jebkadas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikaciju līniju un iekartu bojajumus;

10) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus.

11) apbērt ar zemi vai būvmaterialiem kabeļu kanalizacijas kabeļaku lūku vakus, sadales skapjus, brīdinajuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, ka arī parvietot esošas elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekartas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītaju.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijam un posteņiem un ap citiem stacionariem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem (izņemot meža monitoringa punktus) fiziskajam un juridiskajam personam ir aizliegta jebkada darbība bez saskaņošanas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru.

Meža monitoringa parauglaukumu apsaimniekošanas ierobežojumus nosaka Ministru kabinets.

Aprobežojumi aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, degvielas, eļļošanas materialu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas;

3) aizliegts aizsargjoslas gar gaisa vadu līnijam ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriska transporta pieturas, mašīnu un mehanismu stavvietas, ka arī veikt jebkadus pasakumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslas gar pazemes elektroparvades kabeļlīnijam veikt darbus ar triecienmehanismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materialus;

5) aizliegts celt, kapitali remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikaciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkada veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļinašanas, zemes smelšanas, spridzinašanas un melioracijas darbus, ka arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens elektroparvades kabeļlīnijam iekartot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestatnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ieradīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, ka arī ierīkot dzirdinatavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnam un mehanismiem, ka arī stradat ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, parsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļak par 0,45 metriem, ka arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdinašanu uz laiku;

12) aizliegts ar jebkadam darbībam traucēt energoapgades uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjosla veic ekspluatacijas, remonta, rekonstrukcijas, avariju novēršanas vai to seku likvidacijas darbus šaja likuma noteiktaja kartība.

Veicot apūdeņošanas gravju un drenažas kolektorgravju būvi, ka arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jasaglaba pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītajs vai lietotajs aizsargjosla var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanas ar elektrisko tīklu īpašnieku.

Elektroenerģijas apgades uzņēmumi, kuriem saskaņa ar Enerģētikas likumu ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslam gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustama īpašuma īpašniekam, valdītajam vai lietotajam noteikto nekustama īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Aprobežojumi aizsargjoslas gar siltumtīkliem

Aizsargjoslas gar siltumtīkliem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehanismiem;

4) aizliegts glabat un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdinašanu un gruntsūdens līmeņa paaugstinašanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjosla aizliegts:

a) celt, kapitali remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, ka arī jebkuras komunikacijas,

b) veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, ka arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojat.

Siltumenerģijas apgades uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslam gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustama īpašuma īpašniekam, valdītajam vai lietotajam noteikto nekustama īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslas ap melioracijas būvēm un ierīcēm, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas melioracijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens kravumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehanismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materialus.

Aprobežojumi aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas tīkliem

Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizacijas papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizacijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehanismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materialus;

3) aizliegts glabat un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem

Aizsargjoslas ap ģeodēziskajiem punktiem papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts novietot priekšmetus, kuri traucē pieeju ģeodēziskajiem punktiem un mērījumu izdarīšanu;

2) aizliegts veikt būvniecības darbus, ja projekti nav saskaņoti ar attiecīgo Valsts zemes dienesta nodaļu.

Zemes īpašnieks nevar liegt veikt aizsargjosla darbības, kas nepieciešamas, lai nodrošinatu:

1) triangulacijas un poligonometrijas punktiem — redzamību uz blakus punktiem;

2) globalas pozicionēšanas sistēmas punktiem — ģeodēzisko Zemes makslīgo pavadoņu netraucētu uztveršanu (redzamību);

3) augstuma punktiem — iespēju novietot vertikali vismaz trīs metrus garu nivelēšanas latiņu.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslas ap navigacijas tehniskajiem līdzekļiem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot šim nolūkam teritoriju planojumos paredzētas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstadīt iekartas, kas traucē navigacijas tehnisko līdzekļu darbību.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm

Aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, ka arī urbšanas darbus un darbus ar triecienmehanismiem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

3) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas, eļļošanas materialu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmaterialu un citu veidu materialu un vielu glabatavas, izņemot šim nolūkam teritoriju planojumos paredzētas vietas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap kapsētam

Aizsargjoslas ap kapsētam, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot jaunas dzerama ūdens ņemšanas vietas, izņemot gadījumus, kad ir veikti iespējamas dzerama ūdens ņemšanas vietas bakterioloģiskas aizsargjoslas aprēķini un konstatēts, ka kvalitatīvu dzeramo ūdeni var nodrošinat, ievērojot aizsargjoslu ap ūdens ņemšanas vietam noteikšanas metodiku;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves, izņemot kapsētu apsaimniekošanai nepieciešamas;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētam.

Pašvaldības teritoriju planojumos var noteikt aprobežojumus ētisku apsvērumu dēļ.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam

Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētam, papildus visparīgiem aprobežojumiem, aizsargjoslas aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdinašanu un gruntsūdens līmeņa paaugstinašanos.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap atkritumu apglabašanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm

Aizsargjoslas ap atkritumu apglabašanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm, ap izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabašanas poligoniem, atkritumu izgaztuvēm un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, ka arī pievedceļus un pieejas izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumiem vai parstrades uzņēmumiem;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdinašanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstinašanos;

3) aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilaciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabašanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, ka arī ar izmantošanai partika neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzinašanas uzņēmumu vai parstrades uzņēmumu ekspluataciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu parstradi un izmantošanu, personala un apsardzes vajadzībam, laboratorijam, autostavvietam, komunikacijam, elektrolīnijam, elektrostacijam, sūkņu stacijam, pazemes rezervuariem, gazesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem;

4) aizliegts ierīkot jaunas dzerama ūdens ņemšanas vietas.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm

Ekspluatacijas aizsargjoslas ap gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, ka arī aizliegumam bez apstiprinata darba izpildes projekta veikt urbšanas darbus un būvniecības darbus, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materialus;

3) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzinašanu, melioraciju un derīgo izrakteņu ieguvi;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gazesvadiem, gazapgades iekartam un būvēm, gazes noliktavam un kratuvēm;

5) aizliegts staigat pa virsūdens gazesvadu parejam;

6) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdinašanu;

7) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens gazesvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ieradīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

8) aizliegts audzēt kokus un krūmus;

9) aizliegts būvēt, renovēt vai rekonstruēt jebkuras ēkas un inženierbūves;

10) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materialu glabatavas;

11) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

12) aizliegts ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestatnes;

13) ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar gazesvadu, gazapgades iekartu un būvju, gazes noliktavu un kratuvju īpašnieku, aizliegts:

a) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt paļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielaks par 5000 kilogramiem, un triecienmehanismus ar jaudu, kas lielaka par 100 kilovatiem,

b) veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļak par 0,45 metriem, ka arī melioracijas un grunts planēšanas darbus,

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

d) veikt gultnes padziļinašanas un zemes smelšanas darbus,

e) ierīkot brauktuves un brauktuvju šķērsojumus,

f) veikt citus darbus, kas traucē gazesvadu, gazapgades iekartu un būvju, gazes noliktavu un kratuvju apkalpošanu vai var bojat šos objektus.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem

Drošības aizsargjoslas 25 metrus plata josla ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

2) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materialus;

3) aizliegts staigat pa virsūdens cauruļvadu parejam;

4) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdinašanu;

5) aizliegts audzēt kokus un krūmus platības, kuras noradītas aizsargjoslu noteikšanas metodika;

6) ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts:

a) būvēt, renovēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves,

b) izvietot lopbarības, mineralmēslu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materialu glabatavas,

c) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

d) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestatnes,

e) veikt darbus ar uguni un liesmu, dzīt paļus, lietot vibroveltņus ar svaru, kas lielaks par 5000 kilogramiem, un triecienmehanismus ar jaudu, kas lielaka par 100kilovatiem,

f) veikt zemes darbus dziļak par 0,3 metriem, bet aramzemēs – dziļak par 0,45 metriem, ka arī melioracijas un grunts planēšanas darbus,

g) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus),

h) veikt gultnes padziļinašanas un zemes smelšanas darbus,

i) veikt citus darbus, kas traucē ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkraušanas uzņēmumu un ar tiem saistīto iekartu apkalpošanu vai var bojat šos objektus.

Visa drošības aizsargjosla ap ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar spridzinašanu un derīgo izrakteņu ieguvi;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ogļūdeņražu ieguves vietam, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem un to objektiem;

3) aizliegts aizsargjoslas gar zemūdens cauruļvadiem braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ieradīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem.

Drošības aizsargjoslas ap ogļūdeņražu ieguves vietam un tadu bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, kratuvēm, parstrades un parkraušanas uzņēmumiem, kuras saskaņa ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu ir spradzienbīstamas, īpaši viegli vai viegli uzliesmojošas, ļoti toksiskas vai toksiskas ķīmiskas vielas vai ķīmiskie produkti, papildus ša panta pirmaja un otraja daļa minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamas majas vai esošas ēkas rekonstruēt par dzīvojamam majam;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamas ēkas vai esošas ēkas rekonstruēt par nedzīvojamam ēkam, izņemot satiksmes un sakaru iestažu ēkas un rūpnieciskas ražošanas ēkas un noliktavas, kuru būve rakstveida saskaņota ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades un parkraušanas uzņēmumu īpašnieku;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošas ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestades, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasakumus;

6) pilsētas un ciemos aizliegts drošības aizsargjoslas iekartot sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas;

7) ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar ogļūdeņražu ieguves vietu, naftas, naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un produktu, cauruļvadu, tilpņu, kratuvju, parstrades vai parkraušanas uzņēmumu īpašnieku, aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materialu glabatavas.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap aizsprostiem

Aizsargjoslas ap aizsprostiem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku zvejot zivis;

2) aizliegts bez saskaņošanas ar aizsprosta īpašnieku iebraukt aizsargjoslas ar peldlīdzekļiem, izņemot glabšanas darbu veikšanu, avariju novēršanu vai to seku likvidēšanu un iebraukšanu B un C drošuma klasei atbilstošo hidroelektrostaciju aizsprostu un ar hidroelektrostacijam nesaistītu aizsprostu aizsargjoslas kontroles nodrošinašanai;

3) ja nav apstiprinata darbu izpildes projekta, kas saskaņots ar aizsprosta īpašnieku, aizliegts veikt urbšanas darbus, būvniecības darbus, darbus ar triecienmehanismiem un zemes darbus dziļak par 0,3 metriem;

4) aizliegts nomest smagumus, izmest vai izliet zemē kodīgas vai koroziju izraisošas vielas, degvielu vai eļļošanas materialus;

5) aizliegts ierīkot atkritumu apglabašanas poligonus un atkritumu izgaztuves;

6) aizliegts izvietot lopbarības, mineralmēslu, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materialu glabatavas;

7) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas.

Aprobežojumi drošības aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem

Aizsargjoslas ap vēja ģeneratoriem, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamas majas vai esošas ēkas rekonstruēt par dzīvojamam majam;

2) aizliegts būvēt jaunas ēkas un būves, kas var traucēt vēja ģeneratora darbību, vai esošas ēkas rekonstruēt ta, ka tas traucē vēja ģeneratora darbību;

3) aizliegts atvērt izglītības iestades, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

4) aizliegts rīkot publiskus pasakumus;

5) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu glabatavas.

Aprobežojumi aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas un produktus

Aizsargjoslas gar dzelzceļiem, pa kuriem parvada naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskas vielas vai produktus, papildus visparīgiem aprobežojumiem aizsargjoslas, tiek noteikti šadi aprobežojumi:

1) aizliegts būvēt jaunas dzīvojamas majas vai esošas ēkas rekonstruēt par dzīvojamam majam;

2) aizliegts būvēt jaunas nedzīvojamas ēkas vai esošas ēkas rekonstruēt par nedzīvojamam ēkam, izņemot satiksmes un sakaru iestažu ēkas, lauku saimniecību nedzīvojamas ēkas;

3) aizliegts būvēt jaunas sporta un atpūtas būves vai esošas ēkas rekonstruēt par sporta un atpūtas būvēm;

4) aizliegts atvērt izglītības iestades, ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas;

5) aizliegts rīkot publiskus pasakumus;

6) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas, bīstamu ķīmisko vielu un produktu, kokmaterialu, uzliesmojošu, viegli un īpaši viegli uzliesmojošu vielu, produktu un materialu glabatavas, ja nav noslēgta rakstveida vienošanas ar dzelzceļa īpašnieku.

Aprobežojumi aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem

Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem ir aizliegta saimnieciska darbība, ka arī citas darbības bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju. Ministru kabinets nosaka uzturēšanas ierobežojumus aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem.'

Aizsargjoslu noteikšanas metodika

Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

Aizsargjoslu noteikšanas metodika ietver:

1. komunikaciju un objektu ekspluatacijas un drošības prasības;

2. vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3. aizsargjoslu uzturēšanas un to stavokļa kontroles mehanismu;

4. informaciju par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikacijam un to aizsargjoslam;

5. kartību, kada aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas daba.

1. un 2.punkta noteiktas normas aizsargjoslu noteikšanas metodika neietver, ja tas nosaka citi normatīvie akti.