Scrigroup - Documente si articole

     

HomeDocumenteUploadResurseAlte limbi doc
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

KRIMINALLIETAS IEROSINAŠANA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETAS CITU VALSTU KRIMINALPROCESOS

tiesības



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

KRIMINALLIETAS IEROSINAŠANA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETAS CITU VALSTU KRIMINALPROCESOS

1. KRIMINALLIETAS IEROSINAŠANA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETAS SPANIJA



Spanijas kriminalkodekss (turpmak- KK) stajas spēka 1996.gada 2maija. Taja precīzu juridisku ietērpu radušas daudzas mūsdienīgas humanisma un demokratijas tendences kriminaltiesību attīstība, kuru padziļinata izpēte var bagatinat ka kriminaltiesību normu pilnveidošanas procesu, ta arī to praktisko piemērošanu.

Spanijas un Latvijas kriminallikumos ir daudz kopīga, tomēr nevar neatzīmēt arī vairakas būtiskas atšķirības, kuras pēc manam domam pelna ievērību.

Par galveno pamatojumu uzskatama Spanijas Kriminalkodeksa atbilstība konstitucionalajam vērtībam.

Spanijas Kriminalkodeksam tiek piešķirta pamattiesību un brīvību aizsardzības funkcija un ir radīta sodu sistēma par šo tiesību parkapšanu. Ka piemērs tam, no vienas puses, ir personas moralas neaizskaramības aizsardzība, bet, no otras puses,- jauns noziegumu pret personas godu un cieņu regulējums. Viens no kriminalatbildības izbeigšanas pamatiem ir cietuša piedošana, ja tas paredzēts likuma. Piedošanai jabūt izteiktai skaidri izpausta forma līdz soda izpildes uzsakšanai. Saskaņa ar to tiesa vai tribunals noklausas cietušo pēc sprieduma taisīšanas līdz soda izpildes uzsakšanai. Ja noziegums vai parkapums bijis vērsts pret rīcībnespējīgu vai nepilngadīgu personu, tiesa vai tribunals, ņemot vēra prokuratūras viedokli, var noraidīt nepilngadīgas vai rīcībspējīgas personas likumiska parstavja piedošanu vainīgajam. Lai noraidītu piedošanu, kura minēta iepriekšēja rindkopa, tiesai vai tribunalam ir vēlreiz janoklausas minētas personas parstavji.

Kriminallietu ierosina pēc cietuša iesnieguma, vai viņa parstavis, prokuratūra, ja cietušais ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga persona:

  • persona, kura veikusi makslīgu apaugļošanu sievietes organisma bez sievietes piekrišanas, sodama ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz sešiem gadiem un tiesību atņemšanu ieņemt publiskus amatus un veikt profesionalu darbību uz laiku no viena gada līdz četriem gadiem;
  • par uzbrukumu, vajašanu, seksuala rakstura vardarbību;

Gadījuma, ja cietušais vai viņa likumiskais parstavis piedod vainīgajam, kriminallieta par šiem noziegumiem netiek izbeigta un persona netiek atbrīvota no soda.

  • noziegumi pret privatas dzīves neaizskaramību, tiesībam uz personisko attēlu un dzīvokļa neaizskaramību ( SKK X.daļa)- gadījuma, ja amatpersonai, kura parkapusi atļautas robežas un izmantojusi savu stavokli (iekļūstot dzīvoklī, tīši atklaja noslēpumu saturošas ziņas, parkap citas personas privatas dzīves neaizskaramību utt.), tiek noteikts attiecīgais sods atbilstoši ta augšējai robežai, papildinot to ar absolūtu diskvalifikaciju uz laiku no trim līdz sešiem gadiem. Cietuša iesniegums nav nepieciešams, ja nozieguma izdarīšanas rezultata nodarīts kaitējums sabiedriskajam interesēm vai lielai cilvēku grupai;

Spanijas KK II. nodaļa- Noziegumi pret tiesībam uz personiska attēla neaizskaramību :

„1. Tas, kurš nopietni apdraud personas privatas dzīves neaizskaramību, bez piekrišanas publiski izmantojot tas attēlu, sodams ar naudas sodu sešu līdz divpadsmit mēneša darba algu apmēra.

Ja iepriekšēja daļa paredzētais nodarījums veikts pret personu, kas ir nepilngadīga vai rīcībnespējīga, vainīgais sodams ar naudas sodu divpadsmit līdz astoņpadsmit mēneša darba algu apmēra.’’[1]

  • noziegumi pret ģimenes attiecībam- nelikumīga laulība, nelikumīga adopcija, mazgadīga aizsardzības pienakumu nepildīšana un pamudinašana atstat dzīvesvietu utt.

Spanijas KK XI. daļa paredz noziegumus pret personas cieņu:

206.pants paredz atbildību par neslavas celšanu.

Par neslavas celšanu tiek atzīta apvainošana nozieguma izdarīšana, ja to veikusi persona, kura zinajusi par šada apgalvojuma ne patiesumu vai aiz neuzmanības nav uzskatījusi par vajadzīgu parbaudīt ta patiesumu. Neslavas celšana sodama ar brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu sešu līdz divdesmit četru mēneša darba algu apmēra, ja ta tikusi veikta plaša personu loka. Citos gadījumos- ar naudas sodu četru līdz desmit mēneša darba algu apmēra.

Vainīgais neslavas celšana tiek atbrīvots no soda, ja tiek pieradīts, ka noziegumu, kura veikšana viņš apvainojis cietušo, tas tiešam ir izdarījis.

Te pat Spanijas KK 209.pants paredz atbildību par goda aizskaršanu.

Par goda aizskaršanu (tapat ka Latvijas KL 156.p.) tiek atzītas darbības vai mutiski izteikumi, kuri nodarījuši kaitējumu personas godam, reputacijai vai pašcieņai.

Par noziedzīgu tiek atzīta tikai goda aizskaršana, kura pēc sava rakstura, sekam un apstakļiem tiek uzskatīta par nopietnu saskaņa ar sabiedrība valdošajiem priekšstatiem.

Goda aizskaršana, kura izpaužas apgalvojuma par kadu darbību izdarīšanu, netiek uzskatīta par nopietnu, izņemot gadījumus, kad ta tika izdarīta, apzinoties tas ne patiesumu, ka tas paredzēts 206.panta.

Nopietna goda aizskaršana, kas izdarīta publiski, sodama ar naudas sodu sešu līdz četrpadsmit mēneša darba algu apmēra, citos gadījumos- ar naudas sodu trīs līdz septiņu mēneša darba algu apmēra.

Apsūdzētais goda aizskaršana tiek atbrīvots no soda, ja viņš pieradījis savu apsūdzību, kura bijusi vērsta pret amatpersonu un saturējusi apgalvojumus, kas skar tas pienakumu pildīšanu vai kriminalparkapumu vai administratīvo parkapumu izdarīšanu.

Spanijas KK visparīgos noteikumos teikts, ka neslavas celšana un goda aizskaršana (līdzīgs Latvijas Kriminallikuma 158.p.) tiek atzīta par izdarītu publiski, ja ta tikusi veikta ar preses, radioraidījuma vai cita līdzīgas iedarbības līdzekļa palīdzību. Šados gadījumos civiltiesiski atbild arī fiziskas vai juridiskas personas, kuram pieder informacijas līdzekļi, kurus izmantojot tikusi veikta neslavas celšana vai goda aizskaršana. Ja šie nodarījumi veikti nolūka saņemt atlīdzību vai saskaņa ar solījumu, tribunals ka papildsodu var noteikt specialo tiesību atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem.

Ja apsūdzētais neslavas celšana vai goda aizskaršana tiesu varas priekša atzīst ta veikto apsūdzību nepatiesumu vai pieļaujamību un atsakas no tam, tiesa vai tribunals var noteikt zemaku sodu un tam papildus nepiemērot tiesību atņemšanu.

Tiesa vai tribunals šaja gadījuma lemj, ka atteikšanas no apsūdzības nododama cietušajam un, ja tas to pieprasa, liek noteikta laika izziņot šo atteikšanos taja paša apjoma un taja paša informacijas līdzeklī, ar kura starpniecību notikusi neslavas celšana vai goda aizskaršana.

Tatad, neviens nevar tikt notiesats par neslavas celšanu vai goda aizskaršanu bez cietuša sūdzības. Neviens nevar iesniegt pieradījumus par tiesas izmeklēšanas laika izdarīto neslavas celšanu vai goda aizskaršanu bez tiesas vai tribunala atļaujas.

Vainīgais neslavas celšana vai goda aizskaršana, ņemot vēra prokuratūras viedokli, ar tiesas vai tribunala piekrišanu tiek atbrīvots no soda sakara ar cietuša vai- ja cietušais ir nepilngadīgs vai rīcībnespējīgs- viņa likumiska parstavja vai aizbildņa piedošanu.

Šajos noziegumos tiek ņemta vēra kaitējuma atlīdzība, kas ietver arī notiesajoša sprieduma publicēšanu vai izziņošanu uz notiesata rēķina tada laika un forma, kadu tiesa vai tribunals, ņemot vēra abu pušu viedokli, uzskata par piemērotu.

Salīdzinot ar Latvijas Kriminalprocesa likumu, Spanijas KK atbildība ir bargaka, ja nepatiesas ziņas tikušas izplatītas plaša cilvēku loka. Spanijas KK noteikta neslavas celšanas objektīva puse ir daudz šauraka- nodarījums izpaužas tikai viena rakstura nepatiesu ziņu izpaušana, šauraka- nodarījums izpaužas tikai viena rakstura nepatiesu ziņu izpaušana, kas pēc būtības līdzinas Latvijas KL 298.panta (apzinati nepatiess ziņojums) paredzētajiem noziedzīgajam nodarījumam.

Vienīga atšķirība, ka KK netiek runats par ziņojuma iesniegšanu un īpašu nolūku tadējadi panakt kriminallietas ierosinašanu pret kadu personu.

Spanijas KK paredz arī atbildību par nelikumīgu personīgo tiesību realizēšanu, t.i. par viltus apsūdzību, viltus ziņojumu un nozieguma simulaciju. Kriminallieta pret iesniedzēju vai apsūdzētaju var tikt ierosinata tikai saskaņa ar tiesas vai tribunala spriedumu vai tiesas lēmumu pēc viltus apsūdzības sakara ar ierosinatas lietas izskatīšanas atlikšanu vai saskaņa ar tiesas vai tribunala, kurš uzzinajis par izdarīto parkapumu, arhīva ziņam. Tiesa vai tribunals var dot rīkojumu ierosinat lietvedību pret iesniedzēju vai apsūdzētaju, ja pamatlieta ir nosacījumi, kuri liecina par apsūdzības nepatiesumu; lietvedība var tikt ierosinata arī pēc cietuša iepriekšēja iesnieguma.

Spanijas Kriminalkodeksa paredzēts arī sods par parkapumiem pret personu:

  • tas, kurš jebkada veida un ar jebkadam metodēm nodara citai personai miesas bojajumus, kuri netiek atzīti par noziegumu, sodams ar arestu uz laiku no trim līdz sešam brīvdienam vai ar naudas sodu viena līdz divu mēnešu darba algas apmēra;
  • tas, kurš iesit vai ar citu darbību apvaino, nenodarot miesas bojajumus, sodams ar arestu uz laiku no vienas līdz trim brīvdienam vai ar naudas sodu desmit līdz trīsdesmit dienu darba algu apmēra. Ja cietušais ir laulatais, persona, kura atrodas līdzīgas pastavīgas attiecības, vainīga vai ta laulata vai kopdzīvotaja bērns, aizbilstamais vai radinieks augšupejoša līnija, kurš dzīvo kopa ar vainīgo, vainīgais sodams ar arestu uz laiku no trim līdz sešam brīvdienam vai ar naudas sodu viena līdz divu mēneša darba algu apmēra;
  • tas, kurš atrodot pamestu nepilngadīgo vai rīcībnespējīgo, nenodod to varas iestadēm vai ģimenei vai nesniedz citu tam nepieciešamo palīdzību, sodams ar arestu uz laiku no trim līdz sešam brīvdienam vai ar naudas sodu viena līdz divu mēneša darba algas apmēra;
  • tas, kurš nesniedz palīdzību vai apstakļiem atbilstošu atbalstu lielu vecumu sasniegušai vai bezpalīdzīgai personai, kurai nepieciešama kopšana, sodams ar naudas sodu desmit līdz divdesmit dienu darba algas apmēra;
  • tas, kurš, izņemot gadījumus, kad tas tiek atzīts par noziegumu, nenozīmīga veida draud citai personai ar ieroci vai citiem bīstamiem rīkiem vai iesaista citu personu kautiņa, ja šadai darbībai nav likumīgas aizsardzības rakstura, vai arī tas, kurš viegla forma draud, piespiež, apvaino vai apspiež citu personu, sodams ar naudas sodu desmit līdz divdesmit dienu darba algas apmēra;
  • tas, kurš aiz rupjas neuzmanības nodara mazak smagu ( vieglais miesas bojajums Latvijas KL 130.p.) miesas bojajumu, sodams ar naudas sodu viena līdz divu mēneša darba algu apmēra;
  • tas, kurš aiz vieglas nevērības nodara par noziegumu atzīstamu miesas bojajumu, sodams ar naudas sodu piecpadsmit līdz trīsdesmit dienu darba algas apmēra;

Ja nodarījums izdarīts, lietojot automašīnu vai motociklu, var tikt noteikta arī to vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;

Ja nodarījums izdarīts, lietojot ieroci, var tikt noteikta arī tiesību atņemšana glabat un nēsat ieroci uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam.

Cietušais var iesniegt sūdzību tiesa, ja ir parkapumi pret īpašumu, piemēram, ja patvaļīgi parceļ robežstabus vai izmaina apdzīvoto vietu vai nekustama īpašuma robežas vai jebkuras īpašuma robežu noteikšanai vai blakus esošo publisko vai privato zemes gabalu demarkacijai paredzētas zīmes vai robežzīmes.

Apskatīta Spanijas KK satura analīze ļauj secinat, ka Spanijas KK paredz bargaku atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, parkapumiem pēc cietuša sūdzības tiesa, ka arī Spanijas KK ir paredzēts plašaks privatas apsūdzību lietas loks, pēc ka cietuša persona var ierosinat kriminallietu, taču pēc Latvijas KL cietušais var iesniegt sūdzību tiesa, pamatojoties uz KL 130.p., KL 156.- 158. p. un tad tiesnesis pieņem lēmumu par kriminalprocesa uzsakšanu vai par atteikšanos uzsakt kriminalprocesu vai pats nosūta pēc piekritības.

2. KRIMINALLIETAS IEROSINAŠANA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETAS KRIEVIJA

Krievijas Kriminalkodekss (KK) paredz atbildību privatas apsūdzības lietas, kad cietušais iesniedz iesniegumu tiesa.

Kriminallietu var ierosinat pēc Krievijas Kriminalkodeksa 115., 116., 129.,130.pantiem.

Krievijas Kriminalkodeksa 115.panta ir paredzēta atbildība par vieglo veselības kaitējuma tīšu nodarīšanu, kas izraisījis īslaicīgu veselības traucējumu vai visparējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudēšanu,- sodams ar naudas sodu līdz 40 000 rubļiem vai līdz trim minimalajam mēnešalgam, vai ar piespiedu darbu no 180 līdz 240 stundam, vai ar labošanas darbu līdz vienam gadam, vai ar arestu no diviem līdz četriem mēnešiem.

KK 116.pants paredz atbildību par sitienu nodarīšanu ar vardarbības pazīmēm vai bez tam, bet nav izraisījis īslaicīgu veselības traucējumu, kas ir paredzēts 115.panta,- sodams ar naudas sodu līdz 40 000 rubļiem, vai līdz trim minimalajam mēnešalgam, vai ar piespiedu darbu no 120 līdz 180 stundam, ar labošanas darbu līdz sešiem mēnešiem, vai ar arestu līdz trim mēnešiem.

KK 129.pants 1.daļa paredz atbildību par neslavas celšanu, t.i. nepatiesas ziņas izplatīšana, kas aizskar citas personas godu un cieņu, ka arī ietekmē uz viņa reputaciju,- sodams ar naudas sodu līdz 80 000 rubļiem, vai līdz sešiem minimalajam mēnešalgam, vai ar piespiedu darbu no 120 līdz 180 stundam, ar labošanas darbu līdz vienam gadam.

KK 129.panta 2.daļa- par neslavas celšanu, kas ir izplatīta masu saziņas līdzekļos,- soda ar naudas sodu no 100 000 līdz 300 000 rubļiem, vai no divpadsmit līdz divdesmit četriem minimalajam mēnešalgam, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 3 gadiem, vai ar arestu no 4 līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem.

KK 130.p. 1.daļa apvainošana, t.i. citas personas goda un cieņas pazemošana piedauzīga forma,- soda ar naudas sodu līdz 40 000 rubļiem vai ar trim minimalajam mēnešalgam, vai ar piespiedu darbu līdz 120 stundam, vai ar labošanas darbu līdz 6 mēnešiem.

KK 130.p.2.daļa- apvainošana ir bijusi publiska uzstašanas veida vai ir izplatīta masu saziņas līdzekļos,- soda ar naudas sodu līdz 80 000 rubļiem vai līdz 6 minimalajam mēnešalgam, vai ar piespiedu darbu līdz 180 stundam, vai ar labošanas darbu līdz vienam gadam.

Kriminallikums ir ļoti līdzīgs ar Krievijas Kriminalkodeksu. Abi paredz atbildību pēc cietuša sūdzības par viegliem miesas bojajumiem, par neslavas celšanu, par goda aizskaršanu (Krievijas Kriminalkodeksa 130.p.1.d.- apvainošana), par goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos (Krievijas Kriminalkodeksa 130.p.2.d.).

Pēc Krievijas likumdošanas, tiesnesis pēc cietuša sūdzības saņemšanas, pieņem vienu no šadiem lēmumiem- ierosinat vai atteikt ierosinat kriminallietu. Ja tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosinat kriminallietu, viņam ir japamato savu lēmumu un jasniedz cietušajam atbildi 3 dienu laika. Tapat arī bija Latvijas Kriminalprocesa kodeksa līdz 2005.gada 1.oktobrim. Pēc Latvijas Kriminalprocesa likuma tiesnesis pieņem lēmumu par kriminalprocesa uzsakšanu vai par atteikšanos uzsakt kriminalprocesu ne vēlak ka nakamaja darba diena, vai nosūta materialu pēc piekritības.

3. KRIMINALLIETAS IEROSINAŠANA PRIVATAS APSŪDZĪBAS LIETAS BALTKRIEVIJA

Baltkrievijas Kriminalkodeksa 33.panta teikts, ka cietušais var iesniegt sūdzību tiesa ar lūgumu saukt vainīgo personu pie kriminalatbildības par šadiem noziedzīgiem nodarījumiem:

- tīšs mazak smags miesas bojajums (KK 149.p.1.d.), kas nav bīstams personas dzīvībai, tomēr izraisīja slimību līdz 4 mēnešiem, ir sodams ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz diviem gadiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 3 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem;

- tīšs smags vai mazak smags miesas bojajums, kas nodarīts afekta stavoklī (KK 150.p.), ir sodams ar naudas sodu vai ar labošanas darbu līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem;

- tīša smaga vai mazak smaga miesas bojajumu nodarīšana, parkapjot personas aizstūrēšanas nosacījumus (KK 151.p.), ir sodams ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai brīvības ierobežošanu uz laiku līdz 3 gadiem;

- tīša smaga miesas bojajumu nodarīšana, parkapjot nepieciešamas aizstavēšanas robežas (KK 152.p.), ir sodams ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz vienam gadam, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem;

- viegls miesas bojajums (KK 153.p.), ir sodams ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, vai ar piespiedu darbu līdz vienam gadam, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem;

- spīdzinašana (KK 15p.1.d.), ir sodams ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu uz laiku līdz 3 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem;

- smaga vai mazak smaga miesas bojajumu nodarīšana aiz neuzmanības (KK 155), ir sodams ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz vienam gadam, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai brīvības ierobežošanu uz laiku līdz 2 gadiem;

- izvarošana (KK 166.1.d.), ir sodams ar naudas sodu, vai ar tiesību aizliegumu nodarboties noteikta amata, vai ar brīvības ierobežošanu u laiku līdz 2 gadiem;

- seksuala rakstura vardarbība (KK 167.p.1.d.), ir sodams ar brīvības ierobežošanu līdz 4 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no 3 līdz 7 gadiem;

- adopcijas noslēpuma izplatīšana (KK 177.p.), ir sodams ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz vienam gadam;

- arsta noslēpumu izplatīšana (KK 178.p.1.d.), ir sodams ar naudas sodu vai ar tiesības aizliegumu nodarboties noteikta amata;

- nelikumīga informacijas savakšana vai izplatīšana par personas privato dzīvi (KK 179.p.), ir sodams ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem. Ja persona noziedzīga nodarījuma izmantoja tehniskus līdzekļus, ir sodama ar tiesības aizliegumu nodarboties noteikta amata, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 3 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem;

- neslavas celšana (KK 188.p.), Baltkrievijas KK 188.p.1.daļa noteikts, ka par nepatiesas ziņas izplatīšanu, kas jau bija sodams pirms ta ar administratīvo sodu, neapturot savu darbību, izplata ziņas atkartoti gada laika, ir sodams ar sabiedrisko darbu, vai piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz vienam gadam, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem;

KK 188.p.2.daļa teikts, ja nepatiesas ziņas ir izplatītas masu ziņas līdzekļos, vai ar mutisko uzstašanos, vai tas nepatiesas ziņas apsūdz sevišķi smagos vai smagos noziegumos, ir sodams ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz diviem gadiem, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu uz laiku līdz 3 gadiem;

- apvainošana jeb goda aizskaršana (KK 189.p.), KK 189.p.1.d.-tīši nodarīta goda aizskaršana, pazemošana piedauzīga forma. Šīs pants ir piemērojams tad, kad pirms tam persona ir sodīta administratīva kartība, bet tomēr turpina pazemot cilvēku atkartoti gada laika, ir sodams ar labošanas darbu, vai ar naudas sodu, vai ar piespiedu darbu līdz vienam gadam, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem,

KK 189.p.2.daļa ir teikts, ja apvainošana ir bijusi publiskas uzstašanas veida, vai rakstveida vai mutiski izplatīta masu saziņas līdzekļos, soda ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 3 gadiem;

- patenttiesību, autortiesību, izgudrotaju un blakustiesību parkapšana (KK 201.p.1.d), KK 201.p.1.d. nosaka atbildību par patenttiesību, autortiesību, izgudrotaju un blakustiesību parkapšanu, t.i. autortiesību piesavinašanas, vai izgudrojuma izplatīšana bez autora piekrišanas, - soda ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, vai ar piespiedu darbu līdz 2 gadiem;

- personas dzīvokļa vai cita viņam piederoša īpašuma neaizskaramības parkapšana

(KK 202.1.d.), ir sodams ar sabiedriskiem darbiem, vai ar naudas sodu, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem;

- telefonsarunu, telegrafa vai citu noslēpuma ziņu parkapšana (KK 203.p.), ir sodams ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem;

- pieprasītas informacijas nesniegšana Baltkrievijas pilsonim (KK 20p.), KK 20p. nosaka atbildību par pieprasītas informacijas nesniegšanu Baltkrievijas pilsonim, t.i., ja amatpersona nelikumīgi pretojas sniegt informaciju Baltkrievijas pilsonim, kas aizskar viņa pamattiesības un brīvības, likumības intereses, ir sodams ar naudas sodu, vai ar brīvības ierobežošanu nodarboties noteikta amata;

- zaudējumu nodarīšana īpašumam bez laupīšanas pazīmēm (KK 216.p.), kas ir izdarīts ļaunpratīga nolūka, ir sodams ar naudas sodu vai ar labošanas darbiem līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem, vai atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu, un bez ta.

KK 216.p.2.d. paredz kriminalatbildību, ja to izdara personu grupa pēc iepriekšējas vienošanas, - soda ar brīvības ierobežošanu līdz 5 gadiem vai ar brīvības atņemšanu uz to pašu laiku;

- īpašuma nelikumīga piesavinašana (KK 217. p.), - soda ar naudas sodu, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 3 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem;

- tīša īpašuma iznicinašana vai tas bojašana (KK 218.p.1.d.), ir sodams ar naudas sodu, vai labošanas darbu, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu uz to pašu laiku;

- īpašuma iznicinašana vai tas bojašana aiz neuzmanības (KK 219.p.), iz sodams ar labošanas darbu līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2 gadiem;

- konkurenta reputacijas diskreditacija (KK 249.p.), KK 249.pants nosaka atbildību par konkurenta reputacijas diskreditaciju, t.i. amatpersonas vai individuala uzņēmēja nepatiesas liecības sniegšana reklama, vai citas masu saziņas līdzekļos, kas pasliktina konkurenta reputaciju, - soda ar naudas sodu, vai ar labošanas darbu līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 3 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 2gadiem;

- komercnoslēpuma izplatīšana (KK 255.p.), KK 255.p.1.d. nosaka atbildību par komercnoslēpuma izplatīšanu, t.i. komercnoslēpuma vai bankas noslēpuma tīša izplatīšana bez īpašnieka piekrišanas (ja nav saistīts ar komercialo spiegošanu KK 25p.), ja tas ir zinams sakara ar profesionalo darbību, un ir nodarīti zaudējumi liela apmēra, - soda ar naudas sodu, vai atņemt tiesības ieņemt noteiktus amatus, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības ierobežošanu līdz 3 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. KK 255.p.2.daļa nosaka to pašu darbību, kas izdarīta mantkarīga nolūka,- ir sodams ar brīvības ierobežošanu uz laiku līdz 4 gadiem, vai ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem;

- ceļu satiksmes noteikumu parkapšana un transportlīdzekļu ekspluatacijas noteikumu parkapšana (KK 317.p.1.d.), ka rezultata cietušajam nodarīti mazak smagi miesas bojajumi, ir sodams ar naudas sodu, vai atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus, vai ar labošanas darbu līdz 2 gadiem, vai ar arestu līdz 6 mēnešiem, vai ar brīvības atņemšanu līdz 2 gadiem, vai ar brīvības ierobežošanu uz to pašu laiku.

Pēc augstakminētiem pantiem tiek paredzēta kriminalatbildība tikai ar cietuša vai viņa parstavja iesniegto sūdzību tiesa . Prokurors var pats ierosinat kriminallietu, ja cietušais atrodas bezpalīdzības stavoklī, vai ir rīcībnespējīgs, vai ir atkarīgs no apsūdzēta. 

Salīdzinot ar Kriminallikumu, var secinat, ka Baltkrievija ir diezgan daudz privatas apsūdzības iemesli, lai ierosinatu kriminallietu pēc cietuša sūdzības. Latvijas likumdošana pēc Baltkrievijas KK augstakminētiem pantiem var uzsakt kriminalprocesu bez cietuša sūdzības, piemēram, par ceļu satiksmes noteikumu parkapšanu un transportlīdzekļu ekspluatacijas noteikumu parkapšana.

Uzskatu, ka Baltkrievijas KK ir labi parstradats, jo ir iekļauti visiespējamakie panti, pēc kuriem var ierosinat kriminallietu (turpmak Latvija- uzsakt kriminalprocesu).

SECINAJUMI

Latvijas sabiedrību jau vairakus gadus satrauc informacija presē par attiecībam starp indivīdiem, kuri lieto nekrietnus vardus attiecība pret citiem, it īpaši tas attiecas uz amatpersonam, jo viņi atrodas sabiedrības priekša. Šaja gadījuma cilvēks, kuru pazemoja ar lamu vardiem, vai pat nodarīja vieglus miesas bojajumus, var griezties tiesa pēc palīdzības, lai sodītu likumparkapēju par nodarīto noziedzīgo nodarījumu. Tomēr ne katrs cilvēks iesniedz iesniegumu par nodarītiem miesas bojajumiem, goda aizskaršanu vai neslavas celšanu. Tas varētu būt baiļu dēļ no ta cilvēka, kurš nodarīja kaitējumu, vai arī tapēc, ka ne katrs cilvēks zina savas tiesības, ka ir iespēja griezties tiesa. Tamdēļ daudzos gadījumos likumparkapējs neatbild par nodarīto likuma priekša.

Uzskatu, ka ir nepieciešams veikt pasakumus sūdzību izskatīšanas mehanisma uzlabošana, ka arī ir nepieciešama iedzīvotaju informēšana par savam tiesībam, un apsvērt neatkarīgas sūdzību izskatīšanas institūcijas izveidi.

Ka arī mans priekšlikums ir parskatīt Kriminallikuma 156., 157., 158.pantus un ieviest jaunu tiesību normu Administratīva Parkapuma kodeksa (turpmak- APK) par goda aizskaršanu (Kriminallikuma 156.p.), par neslavas celšanu (Kriminallikuma 157.p.), par goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos (Kriminallikuma 158.p.), t.i., piemērot administratīvu atbildību, tomēr par tīšu vieglu miesas bojajumu nodarīšanu (Kriminallikuma 130.p., izņemot ar vardarbību ģimenē saistītu gadījumus) japiemēro kriminalatbildību nevis privatas apsūdzības procesa, bet publiskas apsūdzības procesa.

Ja par Kriminallikuma 156.,157.,158.p. persona ir sodīta administratīva kartība, tomēr turpina pazemot cilvēku atkartoti gada laika, tad ir jasoda kriminaltiesiska kartība, piemērojot bargaku sodu.

Uzskatu, ka par moralo kaitējumu varētu piedzīt arī lielas summas, tomēr izslēgt sodu ar brīvības atņemšanu.

Tatad, problēma ir arī sodu noteikšana, jo par vieglas miesas bojajumiem Kriminallikums paredz naudas sodu līdz desmit minimalajam mēnešalgam, bet par aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos Kriminallikums paredz bargaku naudas sodu līdz trīsdesmit minimalajam mēnešalgam.

Otrkart, var rasties jautajums, kur novilkt robežu starp tiem gadījumiem, kad varda brīvību ir nepieciešams vai- tieši pretēji- nav pieļaujams ierobežot, ka arī kadus līdzekļus izvēlēties, lai varda brīvības ierobežojumi atbilstu sasniedzamajam mērķiem.

Katram cilvēkam ir tiesības uz parliecības brīvību, brīvi paust savus uzskatus, tiesības saņemt un izplatīt informaciju, idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežam mutvardos, rakstveida, izmantojot presi vai makslinieciskas izpausmes formas, vai citada veida pēc savas izvēles.

Varda brīvības ierobežojumi paredzēti Satversmē, Konvencija, likuma un citos normatīvos aktos. Tomēr likumdevējam jaizlūko varda brīvības ierobežojumus ka izņēmums, nevis visparējs princips, jainterpretē šaurak.

Bieži vien publikaciju autori, neizprotot pilnīgi lietas būtību, raksta, kritizējot kada cilvēka rīcību jeb pašu cilvēku, it īpaši runa ir par amatpersonam, tad tie griežas tiesa par neslavas celšanu vai goda aizskaršanu. Līdz ar to var secinat, ka likumdevējam ir jasakarto mediju ētiku. Likuma nav paredzētas varda brīvības īstas robežas.

Kriminallikuma 271.pants nosaka, ka par neslavas celšanu varas parstavim vai citai valsts amatpersonai ir paredzēts sods, kurš ir bargaks neka par neslavas celšanu „parastajam” cilvēkam. Līdz ar to, tiesību norma parkapj Satversmes 91.pantu, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekša.

Domaju šeit nav svarīgi, kuru – bankas prezidentu, vai puķu pardēvēju, tomēr valsts un tas vara ir vērtējama augstak par atsevišķu cilvēku. Tads vērtību samērojums būtu jamaina.

Mans priekšlikums ir arī parskatīt Kriminallikumu un bez jebkadam privilēģijam palielinat sodus visiem iedzīvotajiem (gan amatpersonam, gan privatpersonam).

Bez tam, ja publikaciju autors kritizē amatpersonas rīcību, tam nav nekada sakara Kriminallikuma formulētajiem neslavas celšanas un goda aizskaršanas pamatsastaviem ( Kriminallikuma 156. un 157.p.), par ko bija paredzēta atbildība Kriminallikuma 271.panta, jo par kritiku kriminalatbildība ne viena no minētajam normam nav paredzēta. Gribu piebilst, ka nepatiesu ziņu izplatīšana, „apmelošana” masu saziņas līdzekļos ir sekas tam, ka valsts amatpersonas apzinati vai neapzinati dažados veidos ierobežo sabiedrībai pieeju valstiski svarīgai informacijai. Tadēļ vispirms ir jarealizē sabiedrības un iedzīvotaju tiesības uz informaciju, kura skar to intereses, un līdz ar to vismaz ierēdņu apmelošana vairs nebūs.

Ka arī ir japarstrada Kriminallikuma 58.nodaļu- „Kriminalprocess privatas apsūdzības lietas”, jo ta neatbilst tiesu praksei. Nav iespējams vienas dienas laika tikai pēc iesniegtas sūdzības konstatēt ir vai nav izdarīts noziedzīgs nodarījums. Ir jaievieš tiesību norma, kas bija Kriminalprocesa kodeksa, t.i., ka atsevišķos gadījumos ir javeic pirmstiesas izmeklēšana. Bieži vien tiesneši uzsak procesu sadzīves ķildu risinašanai. 

Ja cietušais iesniedz iesniegumu (par miesas bojajumiem) policija un iesnieguma parbaudes laika, cietušajam ir konstatēti viegli miesas bojajumi, tad ir janoskaidro visi notikuša apstakļi, lai izvērtētu, vai nodarījuma nav citu, izņemot Kriminallikuma 130.p., paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastavu pazīmes. Patreiz vērojama tendence- gadījumos, kad cietušajam tiesu medicīnas ekspertīzē konstatēti viegli miesas bojajumi, ar to iesnieguma parbaude tiek pabeigta, neizvērtējot citu Kriminallikuma paredzēto noziedzīgu nodarījumu sastavu pazīmju esamību/ neesamību nodarījuma.

Uzskatu, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumus pastavošajos tiesību aktos, ka arī nodrošinat esošo tiesību aktu atbilstošu interpretaciju, lai novērtu pretrunas tiesu praksē, sabiedrības vidū, ka arī nodrošinatu nacionalo tiesību aktu atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un citiem Latvijai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem.

Bakalaura darba mērķi sasniedzu, izpētot kriminalprocesa uzsakšanas būtību privatas apsūdzības lietas, ka arī veicu statistiku Liepajas tiesa, minēju piemērus no tiesas prakses, ka arī atklaju problēmas un piedavaju ieteikumus problēmu risinašanai, izvērtēju secinajumus, aptaujajot Liepajas tiesas tiesnešus. 

Ka arī bakalaura darba ir daži pielikumi- Liepajas tiesas tiesnešu atbildes uz jautajumiem (anketas), dokumenta paraugs- privata apsūdzība par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (Kriminallikuma 156.p.), lēmumu projekti par izbeigšanu sakara ar privatas apsūdzības lietam (Kriminallikuma 130.p.) no Liepajas PRPP KP Pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas, spriedumu kopijas par Kriminallikuma 130.,156.pantiem no Liepajas tiesas prakses.

ANNOTATION

The judicial practice’s of Latvia as well as other states consists of a procedure known as alteration analysis for criminal trials

The author ordinarily will open a criminal trial with a private accusation, and will level this accusation on a set of criteria based upon international standards.

The common expressions consist of five components.

The first component analyzes theoretical literature at the time of the criminal trial’s creation excitation affair of private accusation.

The second component analyzes criminal trial’s causes and bases of private accusation, consider affairs from practice of the Liepaya’s municipal court, statistics 2001 -2005 e.y.of September.

In the third component the author analyzes procedural order of criminal’s procedure, where it is divided into separate departments- when the court prepares trial of the criminal case and when the court hears a case in the private accusatorial case.

In the fourth component the author analyzes criminal case’s excitation in the other’s countries criminal procedure- Spain, Russia, Belarus, there are many comparisons with Latvian criminal procedure in the private accusatorial cases.

Author will employ the questionnaire method and analyzes the judge’s answers on questions and perform their conclusions in this investigation.

There is copy of documents (private accusation by Latvian Criminal law 156 paragraph and judge’s answers.

и предлагает усовершенствовать согласно международным стандартам

уголовного дела) частного обвинения

причины и основа уголовного процесса в делах частного обвинения

уголовных дел уголовного процесса частного обвинения в других государствах как Испания



Valentija L. „Kriminalatbildība Latvija un Spanija. Spanijas Kriminalkodekss”.- Rīga, 2002.g.- 113.lpp.



Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1274
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved