Scrigroup - Documente si articole

     

HomeDocumenteUploadResurseAlte limbi doc
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Patstavīgais darbs - Administratīvajas tiesības

tiesības



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

Biznesa augstskola Turība

Publisko tiesību un tiesību teorijas katedra

Patstavīgais darbs

Administratīvajas tiesības



Cilvēktiesību aizsardzības institūcija-

Cilvēktiesību aizsardzības birojs

Ievads

Valstīs ar demokratisku politisko iekartu liela nozīme ir tam, ka un cik liela mēra tiek ievērotas visparējas cilvēktiesības. “ Cilvēka tiesību ka valsts un starptautisko tiesību attīstība ir cieši saistīta ar visas sabiedrības un tas demokratisko institūtu vēsturi.”[1] Lielaka daļa cilvēktiesību pamatprincipu, kas pastav demokratiska sabiedrība, ir radušies un pastav jau kopš senas sabiedrības laikiem. Laika gaita cilvēktiesības ir attīstījušas un pilnveidojušas, tadēļ mūsdienas tas ir katras demokratiskas valsts neatņemama sastavdaļa.

Cilvēktiesību aizsardzība ir kļuvusi par vienu no tiesiskas valsts svarīgakajiem principiem. Tas nosaka nepieciešamību nostiprinat šo principu visaugstakaja līmenī- valsts pamatlikuma.[2]

Ikviena demokratiska valsts sava konstitūcija satur nodaļu, kura ir noradītas cilvēka pamattiesības. Arī Latvijas Republikas Satversmē, kopš 1998. gada 6. novembra, ir iekļauta nodaļa par cilvēka pamattiesībam.

Lai veicinatu cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, Latvijas Republika ir izveidots un pastav Valsts cilvēktiesību birojs.

Patstavīga darba tēmu esmu izvēlējusies, lai iepazītos un tuvak izpētītu Valsts cilvēktiesību biroja struktūru un kompetenci. Saistība ar to, iepazīties arī ar tadu cilvēktiesību aizsardzības institūciju ka ombudsmens, kas sava būtība ir līdzvērtīgs Valsts cilvēktiesību birojam. Taja paša laika, lai novērtētu to, cik svarīgs ir pats cilvēktiesību princips un būtība mūsu valstī un citur pasaulē.

Patstavīga darba mērķis un uzdevums ir izanalizēt Valsts cilvēktiesību biroja ka galvenas cilvēktiesību aizsardzības institūcijas struktūru un darbības kompetenci. Darba noslēguma dodot kodolīgu galveno pamatprincipu uzskaitījumu.

Tēmas izvērsums

Cilvēktiesības ir cilvēkam, indivīdam, fiziskai personai, personībai, neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklajības vajadzības un intereses attiecības ar valsti, ar varu vispar.[3]

Būtība cilvēka pamattiesības tam piemīt jau kopš dzimšanas. Galvenais ir šo cilvēktiesību atzīšana un nodrošinašana, kas ir atkarīgs gan no paša cilvēka, gan no ta saistības ar dažadam sabiedriskam organizacijam un darbības sfēram.

Ka tiesību jomas kategorija cilvēktiesības vispirms raksturo cilvēka un valsts varas, varas vispar, attiecības. Galvena cilvēktiesību funkcija šaja aspekta ir pasargat individualo brīvību jomu no valsts varas iespiešanas un tas totalitaras izplatīšanas. Cilvēktiesības ir principiala, attiecība pret visiem cilvēkiem respektējama valsts varas ierobežošana.[4]

Lai nodrošinatu jebkuram cilvēkam un indivīdam to cilvēktiesību ievērošanu, tas tiek ietvertas noteiktos tiesību normu aktos un citos saistošos dokumentos.

Latvija ka demokratiska un tiesiska valstī cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības ir ietvertas valsts pamatlikuma- Latvijas Republikas Satversmē. Ta ir nodaļa ar nosaukumu “ Cilvēka pamattiesības”, kura ir iekļauta kopš 1998. gada 6. novembra. Arī Konstitucionalais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienakumi”, kas pieņemts 1991. gada 10. decembrī, garantē un nodrošina cilvēktiesību ievērošanu. Ta ka Latvija ir neatkarīga demokratiska valsts un ir ceļa uz iekļaušanos Eiropas Savienība un citas starptautiskas organizacijas, tai ir saistoši arī starptautiskie dokumenti, kas nosaka un nodrošina cilvēktiesību ievērošanu.

Saskaņa ar Satversmes 89. pantu, “Valsts atzīst un aizsarga cilvēka pamattiesības saskaņa ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.”

Valsts cilvēktiesību birojs

Lai veicinatu cilvēktiesību ievērošanu, Latvija ir izveidots un pastav Valsts cilvēktiesību birojs. Ta struktūru un darbību nosaka un regulē “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”, kas pieņemts 1996. gada 5. decembrī.

Saskaņa ar Likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 1. pantu, “Valsts cilvēktiesību birojs ir patstavīga valsts iestade, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republika atbilstoši Satversmei un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību joma, ka arī konstitucionalajam likumam “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienakumi”.”

Saskaņa ar likumu tiek noteikts Valsts cilvēktiesību biroja juridiskais statuss. Tadējadi ir noteikts, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir juridiska persona, kurai ir savs budžets, ka arī tas ir neatkarīgs lēmumu pieņemšana un uzdevumu realizacija.

Lai īstenotu savu mērķi un veicinatu cilvēku un pilsoņu pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, Valsts cilvēktiesību birojam ir japilda uzdevumi, kas noradīti iepriekš minēta likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 2. panta.

Valsts cilvēktiesību biroja uzdevumi ir sekojoši:

asniegt sabiedrībai vispusīgu informaciju par cilvēktiesībam, ka arī veicinat šo tiesību atzīšanu un izprašanu;

asniegt sabiedrībai vispusīgu informaciju par Latvijas normatīvajos aktos noteiktajam cilvēktiesībam, garantijam un pienakumiem;

aizskatīt jebkuru sūdzību par cilvēktiesību parkapumu;

anekavējoties reaģēt uz cilvēktiesību parkapšanas faktiem, ka arī pēc savas iniciatīvas noskaidrot apstakļus, kas varētu radīt šadus parkapumus;

apētīt situaciju cilvēktiesību ievērošana valstī, it īpaši jomas, kas skar mazaizsargato sabiedrības grupu;

aizstradat programmas cilvēktiesību ievērošanas sekmēšanai, ka arī koordinēt cilvēktiesību joma izstradato citu valsts un pašvaldību institūciju un darba grupu sagatavoto programmu īstenošanu;

aveikt Latvijas tiesību normu analīzi, lai noskaidrotu to atbilstību Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību joma;

ane retak ka reizi gada sniegt Saeimai un Ministru kabinetam rakstveida ziņojumu par Biroja darbu un reizi ceturksnī- rakstveida parskatu par aktualiem cilvēktiesību jautajumiem.

Valsts cilvēktiesību biroju un ta darbību vada biroja direktors. Saskaņa ar likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 3. pantu,” Biroju vada direktors, kuru pēc Ministru kabineta ierosinajuma uz četriem gadiem ieceļ amata Saeima”.

Saeimas kartības rullī ir noteikta kartība kada Valsts cilvēktiesību biroja direktoru var atbrīvot vai atlaist no amata.

Saskaņa ar likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 3. pantu, biroja direktoru no amata atbrīvo sekojošos gadījumos:

apēc paša vēlēšanas;

asakara ar ievēlēšanu vai iecelšanu cita amata;

asakara ar ievēlēšanu politiskas partijas vadība vai tas revīzijas struktūra;

aveselības stavokļa dēļ.

Saskaņa ar likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 3. pantu, biroja direktoru no amata atlaiž sekojošos gadījumos:

aja viņš ir notiesats un spriedums ir stajies spēka;

apar likuma parkapumu, kas saistīts ar Biroja darbu un izraisījis būtiskas nevēlamas sekas;

apar apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar Biroja direktora statusu;

apar neatbilstību ieņemamam amatam.

Valsts cilvēktiesību biroja direktors saskaņa ar likumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem vada biroja darbību, ka arī veic visus pienakumus un uzdevumus, kas ir viņa kompetencē.

Biroja direktora kompetencē ietilpst:

abiroja štatu un struktūras apstiprinašana likuma noteiktaja kartība;

akonsultatīvo padomju un darba grupu sastavu apstiprinašana;

akonsultatīvo padomju nolikumu un darba grupu uzdevumu apstiprinašana;

apušu un citu personu paskaidrojumu, lietpratēju atzinumu, ka arī cita veida informacijas noklausīšanas un iepazīšanas ar to, saistība ar sūdzības izskatīšanu pēc būtības;

ajaveicina to uzdevumu pildīšana, kuri ir uzlikti, lai īstenotu biroja darbības mērķi.

Valsts cilvēktiesību birojam ir noteikta kompetence pie sūdzību izskatīšanas. Sūdzību izskatīšanas kartību reglamentē likums par Valsts cilvēktiesību biroju, ka arī likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kartība valsts un pašvaldību institūcijas”.

Saskaņa ar likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 5. pantu, “Birojs izskata sūdzības par Satversmē, Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos cilvēktiesību joma, ka arī konstitucionalaja likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienakumi” noteikto cilvēka un pilsoņa tiesību parkapumiem.” Savukart, saskaņa ar ša paša likuma minēto 5. pantu, “Birojs neizskata sūdzību, ja par taja noradīto cilvēktiesību parkapumu jau ir stajies spēka tiesas spriedums civillieta, kriminallieta vai administratīvaja lieta, kas taisīts pret to pašu personu un par to pašu parkapumu.”

Attiecība uz sūdzību izskatīšanu, Valsts cilvēktiesību birojs, izskatot konkrētu sūdzību, ir tiesīgs neizpaust ziņas par sūdzības iesniedzēju vai citu personu, ja tas ir nepieciešams šo personu tiesību aizstavībai.

Pamatojoties uz likumu, izskatot sūdzības un cilvēktiesību parkapumus, Valsts cilvēktiesību birojam ir tiesības pieprasīt informaciju no jebkuras valsts un pašvaldību institūcijas, ka arī no fiziskajam vai juridiskajam personam, kuram varētu būt zinama jebkada informacija par izskatamo cilvēktiesību parkapumu. Pēc biroja pieprasījuma attiecīgajai institūcijai vai personai ir jasniedz šī informacija un paskaidrojumi. Saskaņa ar likumu, birojs ir tiesīgs uzaicinat konkrēto personu uz paskaidrojumu sniegšanu un jautajumu atbildēšanu par izskatamo cilvēktiesību parkapumu. Taja paša laika, attiecīgajai personai ir pienakums ierasties, balstoties uz uzaicinajumu. Gadījuma, ja ierasties nav iespējams, ka arī tad, ja nav iespējams sniegt šo informaciju un paskaidrojumus, personai vai institūcijai par to ir jainformē birojs un janorada iemesli, kas to liedz.

Ja amatpersona nesniedz informaciju vai paskaidrojumus un bez attaisnojoša iemesla neierodas uz paskaidrojumu sniegšanu pēc Valsts cilvēktiesību biroja uzaicinajuma, ta nes atbildību saskaņa ar likumu. Par šadu parkapumu amatpersona ir atbildīga saskaņa ar Latvijas Administratīvo parkapumu kodeksu.

Saskaņa ar likumu, nevienam nav tiesību kavēt vai citadi ietekmēt Valsts cilvēktiesību biroja darbu, pildot tam uzliktos pienakumus. Vienlaicīgi, neviens nav tiesīgs aizturēt, ietekmēt un sodīt tas personas, kas sadarbojas ar biroju. Šadas darbības var veikt tikai tadas institūcijas un amatpersonas, kuram šadas tiesības ir noteiktas ar likumu.

Izskatot jebkuru sūdzību par cilvēktiesību parkapumiem, saskaņa ar likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 7. pantu, “Birojs rada pusēm vienadus apstakļus viedokļu pamatošanai”. Tas izskaidro un pamato to, ka jebkuram cilvēkam ir vienlīdzīgas tiesības uz savu cilvēktiesību realizēšanu un nodrošinašanu.

Izskatot sūdzības un lietas par cilvēktiesību parkapumiem, Valsts cilvēktiesību birojam ir tiesības izšķirt šo konfliktu mierizlīguma ceļa. Tadējadi puses, kas piedalas šaja konkrēta lieta, sava starpa noslēdz mierizlīgumu un abas puses to paraksta, bet biroja direktors to apstiprina. Gadījuma, ja pušu noslēgtais mierizlīgums ir pretruna ar likumu vai aizskar kada cita tiesības vai ar likumu aizsargatas intereses, biroja direktors to neapstiprina. Savukart, ja pastav situacija, ka nav iespējams panakt pušu mierizlīgumu, tad Valsts cilvēktiesību birojam ir japaziņo pusēm savs viedoklis un priekšlikumi, kuriem ir ieteikuma raksturs.



Attiecība uz priekšlikumiem un ierosinajumiem, kas ir saistīti ar cilvēktiesību parkapumu novēršanu, saskaņa ar likuma par Valsts cilvēktiesību biroju 9. pantu, “Savus priekšlikumus un ierosinajumus cilvēktiesību parkapumu novēršanai Birojs nosūta attiecīgai institūcijai vai amatpersonai”. Amatpersonai, kura saņēmusi šadus priekšlikumus, tie jaizskata un mēneša laika jaiesniedz birojam rakstveida atbilde.

Galvenos vilcienos izvērtējot Valsts cilvēktiesību biroja darbību, var izdalīt šadus noteicošos virzienus:

asūdzību izskatīšana, kas saistīta ar cilvēktiesību parkapumiem;

aizglītības un informacijas darbs ka specialistu vidū, ta plaša sabiedrība, ko var nosaukt arī par “domašanas mainīšanu” cilvēktiesību joma;

aanalīzes un pētniecības darbs, kas cieši saistīts ar sūdzību izskatīšanu;

aLatvijas likumu salīdzinašana ar starptautiskiem dokumentiem cilvēktiesību joma.

Lai sekmīgi varētu veikt šadu darbu un patiesi veicinatu cilvēktiesību apzinašanu un ievērošanu, biroja direktora amatam jabūt pilnīgi politiski un administratīvi neatkarīgam.

Cilvēktiesību aizsardzības institūcija- ombudsmens

Ombudsmena birojs ir starpnieks, kurš izlīdzina konfliktsituacijas starp valsts iestadēm un iedzīvotajiem.[5]

Pats vards- ombudsmens- ir cēlies Zviedrija jau 1809. gada, ta nozīme ir parstavis. Tomēr, talak kaimiņu valstīs un arī visa pasaulē, tas izplatījas tikai 20. gadsimta. Šī institūcija pastav daudzas pasaules valstīs, lai gan tas nosaukums var būt arī atšķirīgs, tuvaks katras valsts valodai. Tomēr tas nemaina pašas institūcijas būtību.

Ombudsmenu pamatmērķis ir aizsargat iedzīvotajus pret viņu tiesību parkapumiem gadījumos, kad nepamatoti izmantota valsts vara, radušas parvaldes kļūdas, tapuši negodīgi vai netaisnīgi varas lēmumi. Kopuma ombudsmenu darbībai ir japanak lielaka atklatība un godpratība valsts parvaldes darba.[6]

Šī cilvēktiesību aizsardzības institūcija- ombudsmens, mūsdienas pastav daudzas pasaules valstīs. Ta ir ieviesta 80 pasaules valstīs, taja skaita arī mūsu kaimiņvalstīs- Igaunija un Lietuva. Arī Latvija pastav doma un iespēja izveidot šadu cilvēktiesību aizsardzības institūciju, bet kamēr tas vēl nav noticis, pie mums turpina pastavēt Valsts cilvēktiesību birojs, kas risina tas problēmas, kas saistītas ar cilvēktiesību parkapumiem. Būtība varētu teikt, ka Valsts cilvēktiesību birojs ir Latvijas ombudsmens.

Apskatot ombudsmena struktūru un kompetenci, tas būtība sakrīt ar cilvēktiesību biroja struktūru un kompetenci.

Analizējot ombudsmena darbības sfēru, var minēt vairakas funkcijas, kuras tas veic:

aizskata rakstiskas, ka arī mutiskas sūdzības no indivīdiem;

air tiesīgi pēc pašu iniciatīvas parbaudīt valsts institūciju un to darbinieku rīcības atbilstību likumiem;

amēģina uzlabot valsts administracijas tēlu, lai katram iedzīvotajam būtu parliecība, ka parkapumu gadījumos tam būs iespēja iegūt bezmaksas palīdzību;

apastav tiesības pieprasīt un izskatīt ierēdniecības dokumentus un iztaujat ierēdņus;

adarbības ar cilvēku sūdzībam ir konfidencialas;

aizdod gada parskatus un cieši sadarbojas ar presi un citiem masu medijiem;

aierēdņu sniegtas liecības ir konfidencialas un tiem ir iespēja aizstavēt savu rīcību;

aatsevišķos gadījumos var ierosinat iesūdzēšanu tiesa;

asniedz informaciju un padomus cilvēkiem, noradot, kuras iestadēs cilvēks varētu griezties ar savu sūdzību vispirms;

avajadzības gadījuma sniedz objektīvu analīzi un paskaidrojumus situacijas līdzsvarošanai.

Ja apskata šo cilvēktiesību aizsardzības institūciju, jamin arī iespējamie ieguvumi, kuri varētu rasties, ja tiktu izveidota tieši šada institūcija. Te var minēt sekojošo:

aombudsmena birojs radītu lielaku uzticību valsts darbībai, mazinot saspīlējumu, kas neizbēgami rodas starp iedzīvotajiem un valsts administraciju;

aombudsmena birojs spētu radīt atgriezenisko saiti lēmējvarai, nodrošinat ikdienas kontaktu ar cilvēkiem, kas atklatu likumu nepilnības un noradītu uz to likumdevējam;

aombudsmena biroja darbība spētu ierobežot ierēdņu netaisnīgu un patvaļīgu rīcību, kas veicinatu lielaku uzticību ekonomiskas darbības sfēra;

aombudsmena biroja izveidošana būtu solis ceļa uz iestašanos Eiropas Savienība, jo šada biroja izveidošana ir viena no prasībam, lai iestatos Eiropas Savienība;

aombudsmena birojs paplašinatu demokratijas robežas, ka arī palīdzētu Latvijas tēlam un vairotu uzticēšanos Latvijas valstij;

aombudsmena biroja ieteikumi un parvaldes kļūdu izpēte varētu uzlabot administracijas darbības līmeni un kvalitati;

aombudsmena biroja darbība spētu mazinat iedzīvotaju stresu.

Tautai ir vajadzīga palīdzība- tai ir jasak ticēt, ka Latvijas valsts administracija ir pašu lieta, nevis kaut kada barjera, kura atdala “mūs” un “viņus”. Tatad nekorumpēta, taisnīga, caurredzama valsts darbība ir mērķis, kuru palīdzētu sasniegt ombudsmena ka “tautas parstavja” birojs.[7]

Nobeigums

Patstavīga darba noslēguma, pamatojoties uz veikto pētījumu un analīzi, var sniegt visaptverošu kopsavilkumu.

1. Cilvēktiesību aizsardzība ir viens no tiesiskas un demokratiskas valsts svarīgakajiem principiem.

2. Ikviena tiesiska un demokratiska valsts sava konstitūcija, kas ir valsts pamatlikums, satur cilvēka pamattiesības.

3. Lai veicinatu cilvēktiesību atzīšanu un ievērošanu, Latvija ir izveidots un pastav Valsts cilvēktiesību birojs.

4. Valsts cilvēktiesību birojs ir patstavīga valsts iestade, ta ir juridiska persona ar savu budžetu un neatkarību lēmumu pieņemšana un uzdevumu realizacija.

5. Valsts cilvēktiesību biroju vada direktors, kuru amata uz četriem gadiem ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta ierosinajuma.

6. Valsts cilvēktiesību biroja kompetencē ietilpst iesniegto sūdzību izskatīšana, kuras ir saistītas ar cilvēktiesību parkapumiem.

7. Valsts cilvēktiesību biroja darbības virzieni ir sūdzību izskatīšana, ka arī sabiedrības izglītošana, pētījumu veikšana un dažadu normatīvo tiesību aktu salīdzinašana, kas saistīts ar cilvēktiesībam un to parkapumiem.

8. Ombudsmens ir cilvēktiesību aizsardzības institūcija, kas sava darbība un kompetencē ir līdzvērtīga Valsts cilvēktiesību birojam.

9. Ombudsmena izveidošana iespējams ir ļoti būtiska, lai tuvinatu Latviju un tas sabiedrību integracijai Eiropas Savienība.

10. Cilvēktiesības ir svarīgas un nozīmīgas jebkuras tiesiskas un demokratiskas valsts pastavēšana, tas ir galvenais demokratiskas valsts pamatprincips, lai šīs tiesības ne tikai tiktu apzinatas, bet arī tiktu ievērotas un realizētas dzīvē.

Izmantota literatūra

1. Bojars J. Starptautiskas tiesības.- R.: Zvaigzne ABC, 1996.

2. Cilvēktiesību žurnals.- 1999.- Nr. 9.- 12.

3. Juridisko terminu vardnīca.- R.: Nordik, 1998.

4. Dreifelds J. Tautai vajadzīga palīdzība.// Diena.- 1999.- maijs.

5. Putnis R. Ombudsmeni Latvija jau ir.// Diena.- 1999.- maijs.

Normatīvie akti

1. Likums par Valsts cilvēktiesību biroju. LR Saeimas un MK ziņotajs.- 1997.- Nr. 1.

2. LR Satversme: Ar grozījumiem, kas izsludinati līdz 1994. g. 13. februarim. LR Saeimas un MK ziņotajs.- 1994.- Nr. 6.



Bojars J. Starptautiskas tiesības.- R.: Zvaigzne ABC, 1996.- 211. lpp.

Cilvēktiesību žurnals.- 1999.- Nr. 9-12.- 7. lpp.

Juridisko terminu vardnīca.- R.: Nordik, 1998.-43.-44. lpp.

Juridisko terminu vardnīca.- R.: Nordik, 1998.- 44. lpp.

Dreifelds J. Tautai vajadzīga palīdzība.// Diena.- 1999.- maijs.- 2. lpp.

Putnis R. Ombudsmeni Latvija jau ir.// Diena.- 1999.- maijs.- 2. lpp.

Dreifelds J. Tautai vajadzīga palīdzība.// Diena.- 1999.- maijs.- 2. lpp.




Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 970
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved