Scrigroup - Documente si articole

     

HomeDocumenteUploadResurseAlte limbi doc
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

Starptautiskajas publiskajas tiesības

tiesības



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE

fOtra kontroldarba jautajumi

Starptautiskajas publiskajas tiesības

Starptautiskas līgumtiesības

Kada veida starptautisko līgumu noslēgšanu neregulē 1969.gada Vīnes konvencija Par starptautiskajam līgumtiesībam?



-valsts tiesību pēctecību uz starptautiskajiem līgumiem;

-karadarbības ietekmi uz starptautiskajiem līgumiem

(2-pusējie līgumi zaudē spēku starp karadarbības valstīm

*spēka neesošs miera līgums; spēka robežlīgums-valsts nevar vienpusēji mainīt robežas

daudzpusējie līgumi starp karojošam valstīm-spēka)

2. Kadi apstakļi ļauj apstrīdēt starptautiska līguma spēka esamību?

-Parkapta valsts iekšēja likumdošana, kas attiecas uz līgumu noslēgšanu;

- Kļūda;

-Krapšana.

-parstavja netiesīgums(nav attiecīga pilnvarojuma)

-parstavja uzpirkšana

3. Kas ir līguma pagaidu piemērošana?

Valsts var piemērot līgumu, kuru ta ratificējusi un parakstījusi arī pirms tam, kad šis līgums stajas spēka. Tad līgumam ir pagaidu spēka esošais statuss. Valdība var uzsakt pildīt līgumu uzreiz līdz parlamenta akceptēšanai.

(valsts ir parakstījusi, ratificējusi, bet tas vēl nav stajies spēka, piem: nosaka, ka tas stasies spēka, kad to ratificēs 10.valstis. 1999.g. Lr ratificē konvenciju par jūras kuģu arestu, taja ir noteikts, ka stasies spēka. Kad to ratificēs 10.valstis, pagaidam 7.v.LR ir ratificējusi spēka neesošu līgumu)

4. Kas ir līguma parafēšana vai parakstīšana ad referendum

Valsts ekspertu apliecinajums, ka darbs pie konkrēta līguma teksta ir pabeigts un ka šī līguma teksts ir autentisks.Parakstīšana nozīmē, ka sarunas ir beigušas un tas ir līguma teksta oriģinals.

Kadas personas ir tiesīgas valsts varda parakstīt starptautisko līgumu bez īpaša pilnvarojuma?

-Valsts galva-prezidents

-valdības galva- MP;

- arlietu resora vadītajs (pēc 1969. gada Vīnes konvencijas).

(diplomats bez pilnvarojuma var slēgt - kas attiecas uz vēstniecību ar valsti, kura atrodas

vēstniecība)

6. Kadi apstakļi izsauc starptautiska līguma spēka neesamību?

-Valsts parstavja piespiešana;

-Valsts piespiešana;

-Pretruna ar jus cogens normam.

7. Kadi apstakļi ļauj apstrīdēt līguma saistošo raksturu?

Pastavot kļūdai var apstrīdēt līguma saistošo raksturu, taču ne jebkura kļūda ļauj to izdarīt. Vajadzīgs, lai:

a)   kļūda būtu apstaklis, kurš bija būtisks, lai līgums tiktu noslēgts;

b) valsts nav pati izraisījusi šo kļūdu un nevarēja to novērst.

8. Ka divu valstu savstarpējas līgumattiecības ietekmē diplomatisko un konsularo attiecību partraukšana

1969/V konv par starptautisko līgumu tiesībam. 63.p.- Diplomatisko un konsularo attiecību partraukšana starp līg dalībniekiem neietekmē to līg-a noteiktas tiesiskas attiecības, izņemot gad-us, kad diplom un kons attiecību pastavēšana ir nepieciešama līguma izpildei.

9. Kadas ir starptautisko līgumu depozitaru funkcijas?

-glaba starptaut.līguma oriģinaltekstu

-uzskaita starptautiska līguma dalībvalstis

-uzskaita tos, kas denonsē(izstajas)

-uzskaita tos,kas ratificē(nak klat)

-kontrolē tos, kas izdara atrunas-skatas vai atruna ir savienojama ar līguma mērķi

10. Kadas sekas ir atrunu izdarīšanai starptautiskaja līguma, kadas iebildumiem pret tam?

Atruna-daudzpusēja līguma katra valts var izteikt atrunu.Atruna ir priekšnosacījums, lai valsts

piekristu starpt.līgumam. Jebkura valsts var reaģēt un iebilst.

Iebildumi-valsts, kura nepiekrīt citas valsts atrunai-var celt iebildumus, ka nepiekrīt atrunai un tad

šīs līgums stap šīm valstīm nav spēka

Taisot atrunu, ir jaskatas:

* vai ta ir savienojama ar līguma mērķi ;

*vai šī atruna nepadara līgumu bezmērķīgu,

tad atruna nav spēka.

11. Kas ir rebus sic stantibuss?

Būtiska apstakļu izmaiņa. Apstakļi ir izmainījušies tik būtiski, ka līgums nekad nebūtu noslēgts, ja līguma slēgšanas laika tie pastavētu. Tas neattiecas uz miera un robežu līgumiem.

12. Kada gadījuma starptautiskais līgums rada saistības trešajam valstīm?

Pacta tertiis nec nocent nec prosunt – līgums nepiešķir ne tiesības, ne uzliek pienakumus trešajai valstij. Bet var būt situacijas, kad līgums piešķir kaut kadas tiesības trešajai valstij – var izmantot no līguma izrietošas tiesības.Tas ir tada gadījuma, kad līguma norma iegūst paražu tiesību normu un ka paražu tiesību norma ta kļūst saistoša attiecība pret 3.valstīm

13. Ja kada no līguma normam ir pretruna ar jus cogens normu, vai šī pretruna ietekmē visa līguma spēka esamību, vai tikai konkrētas pretruna esošas līguma normas spēka esamību?

Ja pretruna ar pastavošu jus cogens normu, tad līgums nebūs spēka no līguma noslēgšanas brīža.

14. Kadas ir starptautisko līgumu interpretacijas metodes?

-oficiala iztulkošana-paši līgumslēdzēji,

-gramatiska interpretacija(teksts) un pušu nodoms;

-līguma terminu jēga-ta jēga, kura bija līg.izstradajot

-sistēmiska iztulkošana (līguma konteksts)

-sekojoša valstu prakse

-organizaciju prakse

-sarunu protokoli, valstu priekšlikumi

Saskaņa ar Vīnes konvenc 1) gramatiska interpretacija un pušu nodoms 2) līg objekts un konteksts 3) sapratīgums un saskanība 4) efektivitates princips 5) mazak svarīgu materialu izmantošana (Interpretacijas papildpaņēmieni).

15. Kada ir karastavokļa ietekme uz starptautisko līgumu spēka esamību?

2-pusējie starptautiskie līgumi zaudē spēku starp karadarbības valstīm.Miera līgums spēka neesošs, bet spēka robežlīgums, valstis nevar vienpusēji mainīt robežas

Daudzpusējie starptautiskie līgumi ir spēka arī starp karojošam pusēm un sava starpa

16. Kada veida starptautiskie līgumi tiek uzskatīti par nedenonsējamiem?

Nevar denonsēt:

-miera līgumus-tas nozīmē kara pieteikšanu(pretēji jus cogens)

-robežlīgumu-valstis nevar vienpusēji mainīt robežas

Diplomatiskas un konsularas tiesības

1. Kados gadījumos diplomats zaudē imunitati pret akreditacijas valsts jurisdikciju?

-Imunitate tiek zaudēta, ja persona uzsakusi tiesvedību.(piem: ja pakļauj seci civilai jurisdikcijai)

-ja nosūtītajvalsts (akreditētajvalsts) skaidri izsaka atteikumu diplomatiskai imunitatei pret

uzņēmējvalsts jurisdikciju (imunitati var atņemt nosūtītajvalsts ar tiešu piekrišanu)

2. Kas ir diplomatiskais patvērums?

Kad valstī vajatai personai arvalsts atļauj iebēgt tas diplomatiskaja parstavniecība un tur tai piešķir patvērumu. Šī prakse nav visparatzīta un pieņemta mūsdienu kopējas starptautiskajas tiesības.tīri fiziska patvēruma došana diplomatiskajas telpas(jo tas bauda neaizskaramību). <- atzīts vienīgi Latīņamerika. Tiesības palīdzēt attiecas tikai uz savas v personam. Apatrīdi no trešajam v un to parstavniecībam uz diplom aizsardzību nevar cerēt.

3. Kadas ir konsulu funkcijas?

-Pamata administratīvi uzdevumi,

-savas valsts personu interešu parstavībai,

-attiecību veicinašanai utt.

-akreditētajas valsts un tas pilsoņu (fiz un jur) interešu aizsarzība rezidences v tiktal, ciktal to pieļauj st t.

-akred un rez v tirdzn, ekon, kult, zinatnes sakaru attīstības veicinašana;

-apstakļu un notikumu likumīga noskaidrošana (iepriekš minētajas jomas) un to paziņošana savai valstij un citam ieinteresētajam personam;

-akreditacijas v pilsoņu pasu un citu ceļojuma dok(vīzu) izsniegšana, anulēšana, aizturēšana, izņemšana, pagarinašana

-palīdzības un atbalsta sniegšana savas v pils(jur un fiz p);

-notara, civistavokļa aktu reģ un citu līdzīgu pienakumu izpilde ar nosacījumu, ka tas nav pretruna ar rezid v likumiem;

-var parstavēt savas v pilsoņus tiesas rezid v;

-dažadu(ar tiesu saistītu un nesaistītu) dok nodošana.

4. Nosauciet diplomatisko misiju vadītaju rangus

-vēstnieki un nunciji(Vatikana vēstnieks)-akreditē valsts vadītajs

-sūtņi vai internunciji (akreditē valdības vadītajs)

-pilnvarotie lietveži(akreditē arlietu resora vadītajs)

5. Kas ir diplomatiskais korpuss, kas pie ta pieder?

Ir divas nozīmes:

-šauraka-> arvalstu diplomatisko parstavniecību vadītaju kopums, kuri ir akreditēti attiecīgaja rezidences valstī;

-plašaka-> ne tikai diplom parst vadītaji, bet arī vēstniecību un misiju diplomatiskais personals.

Ir arī 2 vied par ģimenes locekļiem. 1) IR diplom korpusa formali, jo saņem identif kartiņas. 2)NAV dipl k, jo diplomatiskaja korpusa ietvertas personas apvieno to profesionala piederība.

6. Raksturojiet diplomatisko aģentu imunitati

Nedrīkst tikt aizturēts vai arestēts. Neaizskarama ir aģenta rezidence, īpašums un dokumenti. Pilnīga imunitate pret kriminalo jurisdikciju. Imunitate pret civilo un administratīvo jurisdikciju.

----- ----- --------------

Izņēmumi ir attiecība uz civilo jurisdikciju 1961/V Konv par diplom att 31p:

-kad diplomats (ka privatpersona nevis akreditētajas valsts varda) darbojies ka mantojuma masas aizgadnis, legatars u.c. ar mantošanas lietam saistītos jaut;

-pret nek īp, kas atrodas rezidences valsts teritorija un ir diplomata personiskais īpašums, ja tas netiek izmantots parstavniecības darbībai;

-pret diplomata profesionalo vai komercdarbību darbību arpus tiešo dienesta pienakumu pildīšanas.

7. Kadi ir izņēmumi no diplomatisko aģentu imunitates?

-attiecība uz privato nekust.īpašumu, kurš netiek izmantots diplom.mērķiem

-tiesvedība mantojuma lietas

-saistība ar neoficialu profesionalo vai komercdarbību

Pats diplomats iesniedzis prasību par privata nekustama īpašuma atgūšanu; tiek izskatīta parstavja privata mantojuma lieta; tiek izskatīta lieta par parstavja privatu profesionalu vai komercialu darbību.

8. Raksturojiet diplomatisko imunitati laika un telpa

Imunitate izplatas no brīža, kad persona ierodas valstī, vai kad valstij ir paziņots par tas ierašanos līdz brīdim, kad persona pamet valsti vai izbeidzas tas diplomata statuss, ka arī sapratīgu laiku līdz statusa beigam. Imunitate izplatas gan uzņēmējvalstī, gan tranzītvalstī.

Diplomatiska imunitate nozīmē imunitati pret akreditacijas valsts jurisdikciju. No ta izriet, ka diplomatiska imunitate telpa ir spēka tur, kur spēka ir akreditacijas valsts jurisdikcija. Bez tam, ja treša garantējusi diplomatam diplomatisko tranzīta vīzu caurbraucienam uz viņa akreditacijas valsti, tad ta automatiski nozīmē viņa diplomatiska statusa atzīšanu un nepieciešamību garantēt viņa imunitati tranzīta laika.Par diplomatiskas imunitates sakumu var uzskatīt diplomata akreditacijas brīdi. Diplomatiskajai misijai izbeidzot savu darbu (vai arī diplomata misijas beigu gadījuma), imunitate turpinas vēl tik ilgi, cik parstavim nepieciešams, lai atstatu valsti.

9. Raksturojiet konsularo aģentu imunitati.

Salīdzinoši ierobežota – var tikt arestēti par smagu nozieguma izdarīšanu. Ierobežota civila un administratīva imunitate – atbilstoši konsulara dienesta specifikai.

10. Kas ir persona non grata?

Persona, kurai uz noteiktu vai nenoteiktu laiku ir liegta iebraukšana valstī.(nevēlama persona)

1963/Vīnes k par konsularajam att23.p.-> Personas, kas izsludinatas par “persona non grata”

1. Uzņēmējvalsts var jebkura laika darīt zinamu nosūtītajvalstij to, ka ta vai cita konsulara amatpersona ir persona non grata vai, ka jebkurš konsulara personala darbinieks ir nepieņemams. Tada gadījuma nosūtītajvalstij ir pienakums atsaukt šo personu vai partraukt tas funkcijas konsulata.

2. Ja nosūtītajvalsts atsakas izpildīt un sapratīga termiņa neizpilda savas saistības, kas paredzētas šī panta 1.punkta, uzņēmējvalsts var attiecīgi anulēt attiecīgas personas ekzekvatūru vai parstat to uzskatīt par konsulara personala darbinieku.

3. Par konsularas iestades darbinieku iecelta persona var tikt atzīta par nepieņemamu pirms ierašanas uzņēmējvalsts teritorija, vai ja ta jau atrodas uzņēmējvalstī, pirms šī persona stajas pie savu pienakumu pildīsanas konsularaja iestadē. Jebkura gadījuma nosūtītajvalsts anulē minētas personas iecelšanu.

4. Šī panta 1. un 3.punkta minētajos gadījumos uzņēmējvalstij nav obligati japaziņo nosūtītajvalstij lēmuma iemesli.

1961/Vīnes k par diplom t 9p -> tas pats, tikai 1 un 2 punkts.!!!

(tas parasti notiek, kas ir aizdomas par smagu nn izdarīšanu-tadu, kas skar pašu valsti)

11. Raksturojiet diplomatisko parstavniecību imunitati.

Nozīmē to, ka vietējas varas parstavjiem nav tiesību ieiet parstavniecības telpas un tas teritorija bez parstavniecības vadītaja atļaujas. Neaizskarams ir arī parstavniecības transports. Imūni ir parstavniecības dokumenti, arhīvi un tas pasts, neskatoties uz to, vai tie ir vai nav parstavniecības teritorija. Diplomatiskie sakari tiek aizsargati.

Parstavniecības telpas ir neaizskaramas. Uzņemošas valsts parstavji nedrīkst tajas ieiet, izņemot gadījumus, kad saņemta parstavniecības vadītaja piekrišana.

Uzņemošajai valstij ir īpašs pienakums veikt visus atbilstošus pasakumus, lai aizsargatu parstavniecības telpas pret jebkadu ielaušanos vai zaudējumu nodarīšanu un lai novērstu jebkadu parstavniecības miera traucējumu vai tas cieņas aizskarumu.

Parstavniecības telpas, to iekarta un citi tur atrodošies īpašumi, ka arī parstavniecības transportlīdzekļi ir neaizskarami attiecība uz kratīšanu, rekvizīciju, arestu vai izpildu darbībam.

Nosūtoša valsts un parstavniecības vadītajs ir atbrīvots no visam valsts, rajona vai pašvaldības nodevam un nodokļiem attiecība uz parstavniecības telpam neatkarīgi no ta, vai tas ir nomatas, vai ir īpašuma, izņemot tadas nodevas un nodokļus, kuri ir maksa par noteiktiem pakalpojumu veidiem.

Parstavniecības arhīvi un dokumenti ir neaizskarami jebkura laika un neatkarīgi no to atrašanas vietas.

Parstavniecības oficiala korespondence ir neaizskarama. Oficiala korespondence nozīmē visu korespondenci, kura attiecas uz parstavniecību un tas funkcijam. Diplomatisko pastu nedrīkst atvērt vai aizturēt.

12. Kas ir agremans, kadas sekas ta nesaņemšanai?

Vienas valsts valdības piekrišana citas valsts izvirzīta kandidata iecelšanai par savu diplomatisko parstavi šaja valstī.

Agremana nesaņemšanas sekas – kandidata neatbalstīšana valsts diplomatiskas parstavniecības vadītaja amata, uzskatīta par persona non grata jeb nepieņemama persona valstī.

Agremans=potencialas rezidentvalsts piekrišana attiecīgas personas kandidatūrai; kartību nosaka 1961. g Konvencija;

agremanam ir personisks raksturs, proti, tas attiecas uz konkrēto personu, bet nevis valsti;

agremana atteikumam nav jabūt motivētam, ka arī par noraidīšanu ir jauzskata atbildes nesniegšana noteiktaja termiņa (1 mēnesis – praksē izstradajies termiņš);

agremans ir nepieciešams tikai parstavniecības vadītajam.

Jūras tiesības

1. Uz kadiem jūras ūdeņiem izplatas pilnīga piekrastes valsts suverenitate?

Teritorialas jūras un iekšējiem jūras ūdeņiem.

Pilnīga valsts suverenitate izplatas uz teritorialo jūru, kas ir valsts teritorijas sastavdaļa, - jūras ūdeņu josla (līdz 12 jūras jūdžu platumam) gar piekrastes valsts krastu vai gar tas iekšējiem ūdeņiem, ieskaitot gaisa telpu virs tas un zemes dzīles zem tas. Pilnīga suverenitate izplatas arī par iekšējiem jūras ūdeņiem

2. Kados gadījumos piekrastes valsts ir tiesīga realizēt savu civiltiesisko jurisdikciju uz arvalsts kuģa ta mierīgas caurbraukšanas laika?

Sakara ar saistībam, kuras tas uzņēmies vai, kuras radušas attiecība pret kuģi, tam uzturoties piekrastes valsts ūdeņos.

Piekrastes valsts ir tiesīga pielietot pret tadu kuģi piedziņas pasakumus vai arestēt to sakara ar civillietu tikai par saistībam vai atbildību, kuru kuģis uzņēmies vai izraisījis ejot caur piekrastes valsts ūdeņiem.

Ja kuģis atPstaj piekrastes V iekšējos ūdeņus un sakara ar saistībam, kuras tas uzņēmies, vai kuras radušas attiecība pret kuģi tam uzturoties piekrastes V ūdeņos.

3. Vai piekrastes valsts drīkst realizēt savu kriminaltiesisko jurisdikciju par arvalsts kuģiem to miermīlīgas caurbraukšanas laika?- var, ja

Ja nozieguma sekas izpaužas piekrastes valstī; Ja noziegums ir vērsts pret piekrastes valsts mieru vai publisko kartību; Ja palīdzību lūdzis kuģa kapteinis vai karoga valsts diplomatiskais aģents, lai apkarotu nelegalo narkotisko vielu parvadašanu.

4. No ka tiek atmērīts teritorialas jūras platums?

No vistalakas bēguma līnijas; No taisnas bažu līnijas (ja krasta līnija dziļi robota). (Abos gadījumos 12 jūras jūdzes).

Par teritorialo jūru sauc jūras ūdeņu joslu gar piekrastes valsts krastu vai gar tas iekšējiem ūdeņiem. Šis jūras ūdeņu joslas platums saskaņa ar st tiesību normam var sniegties līdz 12 jūras jūdžu platumam. Teritoriala jūra ir pakļauta piekrastes valsts jurisdikcijai. Attiecība uz teritorialas jūras 12 jūras jūdžu mērīšanu no krasta pastav 2 koncepcijas- līdz 12 jūras jūdzēm no krasta, izmantojot

vistalako bēguma līniju

50g. Sak rodas jauna koncepcija –taisna bazes līnija. St tiesa atzina taisnas bazes līnijas metodi par tiesisko taisno bazes līniju.

Līči -ja izeja no līča ir mazaka par 24 jūras jūdzēm, tad izeju savieno ar taisno bazes līniju. Ja ir plataka par 24 jūras jūdzēm, tad valsts paņem šīs 24 jūras jūdzes un ieplūst līči. Var būt situacija, kad izeja no līča ir lielaka par 24 jūras jūdzēm, taču uz starptautisko tiesību pamata tiek pieņemts, ka šis līcis pilnība pieder šai valstij. Pie krasta esošas salas- ja ta līdz 24 jūras jūdzēm, to var izmantot, ka atskaites punktu, tas pats attiecas uz ostu mehanismu. Ja sala talaka par 24 jūras jūdzēm no krasta, tad sala veido patstavīgo teritorialo jūru.

Iekšēji jūras ūdeņi arī ir valsts teritorija, par kuru izplatas pilna valsts suverenitate.

Pastav atsevišķs tiesiskais režīms teritorialai jūrai un iekšējiem jūras ūdeņiem. Neviena starptautiska jūras konvencija ne regulē iekšējo ūdeņu režīmu, tas ir atkarīgs no valsts prakses.

5. Kas ir vajašanas tiesības, kadas ir to realizacijas tiesiskuma prasības?

“Vajašana uz karstam pēdam” pieļaujama gadījumos, kad kuģis izdarījis parkapumu vai nav apstajies pēc pieprasījuma. Var vajat līdz brīdim, kad tas ieiet citas valsts ekskluzīva ekonomiskaja zona. Vajašanai jabūt neparprotamai (vajatajam kuģim tas jazina) un nepartrauktai (var mainīties vajataji, bet nevar būt mirklis, kad neviens neseko). Ja uzsak vajašanu piekrastes valsts teritorija vai ekskluzīva ekonomiska zona, to var turpinat atklata jūra.

Vajašanas t ir tiesībparkapēju vajašana „pa karstam pēdam” tiesības teritorialajos ūdeņos(veidojas ka paražu ties).

Ja piekrastes v kompetentajam institūcijam ir pietiekams pamats (good reason) uzskatīt, ka arvalstu kuģis parkapis tas likumus un not, braucot caur tas teritorialo jūru, tad šadu kuģi piekrastes v tiesīga vajat un partvert savos iekšējos ūdeņos, teritorialaja jūra, arhipelaga ūdeņos, pieguļošaja jūra un arpus teritorialas jūras. Jaņem vēra, ka vajašanai jasakas nekavējoties pēc tiesībparkapuma- kamēr tiesībparkapējs vēl ir attiecīgas V teritorialajos ūdeņos- tai jabūt nepartrauktai.

Ja tiesībparkapējs atrodas pieguļošaja zona, tad vajašana var sakties tikai tad, kad tiesībparkapums ir tads, kura dēļ šī zona ir iedibinata.

Vajašana var tikt uzsakta tikai pēc tam, kad ir dots redzams vai dzirdams signals apstaties no tadas distances, kas vajatajam kuģim dod iespēju redzēt vai dzirdēt šo signalu. Tiesības vajat var izmantot tikai kara kuģi vai kara lidaparati, vai citi kuģi vai lidaparati, kuriem ir skaidras arējas zīmes, kas ļauj tos atpazīt ka esošas valdības dienesta un pilnvarotus šim mērķim.

Tiesības vajat izbeidzas, kad parkapējs ieiet savas V teritorialajos ūdeņos vai kadas trešas V teritorialajos ūdeņos. Ja kuģis ticis apturēts vai aizturēts arpus teritorialas jūras apstakļos, kuri nav par pamatu tiesībam vajat, tam ir jaatlīdzina jebkuri zaudējumi un kaitējumi.

6. Kas ir kontinentalais šelfs, kadas ir piekrastes valsts tiesības taja?

Kontinentalais šelfs ir piekrastes valsts sauszemes dabiskais pagarinajums jūra. Līdz ar to valstij ir suverēnas tiesības kontinentala šelfa izpētē un dabas resursu izmantošana. Tomēr šelfs ka tads valstij nepieder.

(šelfs-kontinenta turpinajums zem ūdens līdz 200m dziļuma, šelfs ir zona, kur intensīvi uzkrajas jūras nodgulas)

Kontinentalais šelfs ir sauszemes turpinajums zem ūdens un ta dzīles, kas atrodas aiz 12 jūras jūdžu teritorialas jūras robežas (tur kur beidzas oficiala valsts robežas)Ta nedrīkst būt plataka ka 200-350 jūras jūdzes no valsts teritorialas jūras robežas) .

K šelfa piekrastes v ir tiesības pētīt un iegūt dabiskos resursus, pie tam šīs tiesības ir ekskluzīvas – pat ja pati piekrastes v neveic šadu izpēti un iegūšanu, nevienai citai v nav tiesības to darīt. Šadas piekrastes valsts ekskluzīvas tiesības ir paredzētas Jūras tiesību konvencija, tadēļ nav nepieciešama nekada valsts papildus rīcība, lai nostiprinatu savas tiesības pētīt un izmantot kontinentala šelfa dabiskos resursus.

Kont šelfs- sauszemes turpinajums zem ūdeņiem. Tas nepieder V-ij- piekrastes V-ij ir tikai suverēnas tiesības par dabas resursiem (nafta, gaze). Max- 200 j.j., taču var stiepties līdz pat 350 j.j., ja tas neietekmē citas V-is, ka arī- ciktal stiepjas kontinentalais šelfs.

7. Kadas ir citu valstu tiesības ekskluzīvaja ekonomiskaja zona?

Brīva kuģošana un parlidošana; Brīvība vilkt kabeļus, izvietot caurules un izmantot tas.

Visam valstīm - gan piekrastes, gan arī valstīm, kuram nav izejas uz jūru, ekskluzīvaja ekonomiskaja zona tanī gadījuma, ir kuģošanas un parlidojuma brīvība, zemūdens cauruļvadu un kabeļu vilkšanas brīvība un citas ar šīm brīvībam saistītas jūras izmantošanas tiesības, kas attiecas uz kuģu, lidaparatu, zemūdens cauruļvadu un kabeļu ekspluataciju.

Ja piekrastes V atļauj- 1) izveidot iekartas (taču tas atrodas piekrastes V jurisdikcija); 2) veikt ekonomiskas attīstības izpēti.

8. Kados gadījumos jūru līči tiek uzskatīti par valsts iekšējiem jūras ūdeņiem?

Ja izeja no līča šauraka par 24 jūras jūdzēm.

Līči, kuru krasti pieder vienai valstij, ietilpst šīs valsts teritorialajos ūdeņos, ja attalums starp vislielaka bēguma punktiem pie ieejas līcī nav lielaks par 24 jūras jūdzēm. (Šis princips netiek attiecinats uz t.s. vēsturiskajiem līčiem un jebkuriem gadījumiem, kad tiek pielietota taisno izejas līniju metode.)

Ja izeja no līča ir mazaka par 24 j.j. (tad viss līcis).

9. Kas ir miermīlīgas caurbraukšanas tiesības?

Miermīlīga caurbraukšana ir navigacija caur teritorialo jūru ar mērķi šķērsot šo jūru bez ieiešanas iekšējos ūdeņos (reida vai osta) vai virzīšanas iekša vai ara no iekšējiem ūdeņiem (reida vai ostas). Caurbraukšanai jabūt nepartrauktai un atrai, apstašanas pieļaujama tikai force majoure gadījumos vai lai sniegtu palīdzību.

Jebkuras valsts kuģi citas valsts teritorialajos ūdeņos bauda mierīgas caurbraukšanas tiesības, ka tas noteikts 1982. gada Konvencijas 17. p.

Mierīga caurbraukšana navigacija caur teritorialo jūru ar mērķi:

šķērsot šo jūru bez ieiešanas iekšējos ūdeņos, reida vai osta vai

virzīšanas iekša vai ara no iekšējiem ūdeņiem, reida vai ostas.

Caurbraukšanai jabūt nepartrauktai un atrai.

Ta var ietvert arī noenkurošanos, bet vienīgi tad, ja tam ir gadījuma vai kuģošanai šaja vieta parasts raksturs vai arī tas nepieciešams force majeure, nelaimes gadījuma apstakļos vai palīdzības sniegšanai personam, kuģiem vai lidaparatiem briesmas vai nelaimē.

Caurbraukšana tiek uzskatīta par miermīlīgu tad, ja tas nav pretruna ar mieru, labu kartību vai piekrastes valsts drošību.

Arvalstu kuģa caurbraukšana netiek uzskatīta par miermīlīgu. ja tas laika

pielieto spēku vai spēka draudus pret piekrastes valsts suverenitati, teritorialo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai ir jebkura cita veida pretruna ar st tiesību principiem, kas ietverti ANO Statūtos;

jebkura veida pielieto ieročus vai vingrinas ar tiem;

jebkada veida vac informaciju pretēji piekrastes valsts aizsardzības un drošības interesēm;

nodarbojas ar jebkuru propagandas aktu, kas ietekmē piekrastes valsts aizsardzību vai drošību;

palaiž vai uzņem uz borta jebkuru lidaparatu vai jebkuru militaru ietaisi;

iekrauj vai izkrauj jebkuru preci, valūtu vai personu pretēji piekrastes valsts muitas, fiskalajiem, imigracijas vai sanitarajiem likumiem un noteikumiem;

piesarņo; zvejo; veic izpētes vai hidrografiskos darbus;

iejaucas piekrastes valsts sakaru vai citu sistēmu vai iekartu darba; veic jebkuru citu darbību, kas nav saistīta ar caurbraukšanu.

10. Kas ir ekskluzīva ekonomiska zona, kadas ir piekrastes valsts tiesības taja?

Teritorija, kura piekrastes valsts var realizēt ierobežotu jurisdikciju noteiktos jautajumos. Piekrastes valstij ir ierobežota jurisdikcija un suverenas tiesības attiecība uz jūras dzīvo un nedzīvo resursu izlūkošanu, iegūšanu un saglabašanu, ražošanu u.c. ekonomisko labuma gūšanu.

Piekrastes valstij šaja zona ir jurisdikcija uz: makslīgu salu; iekartu un būvju radīšanu; jūras zinatnisko izpēti

(EEZ) – jūras zona, kas, sakot no bazes līnijam stiepjas 200 jūras jūdžu platuma; ta atrodas starp teritorialo jūru un atklato jūru.

EEZ piekrastes valstij (PV) ir zinamas tiesības attiecība uz resursu ieguvi, citadu jūras izmantošanu un aizsardzību, bet jebkurai trešajai valstij ir piešķirtas dažadas brīvības, piemēram, navigacijas, parlidojuma, zemūdens kabeļu un cauruļvadu likšanas u.c. brīvības.

EEZ regulē 1982.gada ANO Jūras tiesību konvencija (turpmak konvencija); tiek uzskatīts, ka normam par EEZ definīciju, piekrastes u.c. valstu pamattiesībam un EEZ platumu ir st paražu tiesību normu statuss.

PV tiesības un pienakumi EEZ

Konvencijas 56. u.c. panti:

Nedzīvie resursi – PVij ir suverēnas tiesības pētīt un iegūt, saglabat un apsaimniekot nedzīvas dabas resursus, kas atrodas jūras dibena un ta dzīlēs, ka arī ūdeņos virs ta (nafta, gaze u.c.).

Dzīvie resursi – PVij ir suverēnas tiesības izpētīt un iegūt, saglabat un apsaimniekot dzīvos resursus, kas atrodas jūras dibena, ta dzīlēs un virs ta esošajos ūdeņos (gk. zivju resursi). Šaja sakarība PVij ir pienakums: *veikt saglabašanas un apsaimniekošanas pasakumus – jauztur tads resursu daudzuma līmenis, kas nodrošina maksimali noturīgu nozveju atbilstoši ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem; *noteikt zivju resursu optimalas izmantošanas iespējas un pieļaujamo nozvejas daudzumu katrai zivju sugai; *piešķirt TrVīm tiesības zvejot tas EEZ.

Citi ekonomiskie resursi – PVij ir suverēnas tiesības ražot enerģiju ar ūdens, straumju un vēja spēku u.c. veida pētīt un izmantot EEZ ekonomikas vajadzībam.

Makslīgo salu un būvju un iekartu būve – PVij ir ekskluzīvas tiesības veidot, ka arī atļaut veidot citam valstīm un regulēt veidošanu, ekspluataciju un izmantošanu attiecība uz: a) makslīgam salam; b) iekartam un būvēm, kas paredzētas ekonomiskiem mērķiem; c) iekartam un būvēm, kas var traucēt PV tiesību realizaciju EEZ. Ap konstrukcijam drīkst noteikt 500m platu drošības zonu to aizsardzībai. PV pienakumi: *informēt citas valstis par šadu konstrukciju būvi, atrašanas vietu un jebkadam izmaiņam; *novakt konstrukcijas, kas vairs netiek izmantotas; *neveidot konstrukcijas, ja tas var radīt šķēršļus atzīto jūras ceļu izmantošanai, kuriem ir nozīme starptautiskaja kuģošana.

Zinatniska izpēte – PV ir tiesīga regulēt, veikt pati vai pilnvarot citus veikt jūras zinatnisko izpēti tas EEZ. Ir 2 veida izpētes: 1) izpēte, kuras mērķis ir iegūt tīri zinatniskus rezultatus, kas izmantojami visas cilvēces laba, lai uzlabotu visparējas zinašanas par planētas ūdeņiem – PVij ir jasniedz atļauja TrVīm to veikt; 2) izpēte, kuras mērķis ir iegūt informaciju, ko var izmantot turpmakai resursu ieguvei – PV var brīvi izlemt, vai piešķirt atļauju TrVīm veikt šadu izpēti, vai ne.

Piesarņojuma kontrole – PV jurisdikcija ietilpst jūras vides aizsardzība un saglabašana – t.i. PVij ir likumdošanas un likuma izpildes kontroles tiesības attiecība uz: 1) atkritumu izgašanu jūra no kuģiem; 2) cita veida piesarņojumu no kuģiem; 3) piesarņojumu, kas rodas no jūras dzīļu izmantošanas.

Citas tiesības – piemēram, karstas vajašanas tiesības – t.i. tiesības dzīties pakaļ un aizturēt arvalsts kuģi, ja tas ir parkapis piekrastes valsts noteikto kartību EEZ.

Rajons, kas atrodas aiz teritorialas jūras un pieguļ tai (max līdz 200 j.j. no bazes līnijam), nav V teritorija- V-ij ierobežota jurisdikcija konkrētos jautajumos. Ekskluzīvais labums (zvejošana utt.) pieder piekrastes V-ij. Jūras dzīvo un nedzīvo resursu izlūkošana, iegūšana, saglabašana, enerģijas ražošana u.c. ekonomisko labumu gūšana.

Piekrastes V-ij ir tiesības pašai atļaut vai neatļaut: 1) celt makslīgu salu, iekartas veidošana vai izmantošana; ja cita V izveido iekartas šaja EEZ šīs iekartas atrodas piekrastes V jurisdikcija 2) jūras zinatnisko izpēti- ar piekrastes V piekrišanu var veikt ekonomiskas attīstības izpēti 3) apkartējas vides

11. Kadi jūras ūdeņi tiek pieskaitīti iekšējiem ūdeņiem?

Tie ir ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no teritorialas jūras ūdeņiem. (Jūras ostas; Līči; Upju grīvas.)

Iekšējie ūdeņi ir ūdeņi, kas atrodas uz krasta pusi no teritorialas jūras izejas līnijam. Tie sastav no jūras ostu, līču, upju un to grīvu, ezeru, uc. ūdeņiem.

Visi ūdeņi no bazes taisnas līnijas uz iekšu.

12. Kas ir pieguļoša zona?

Līdz 24 jūras jūdzēm no bazes līnijas, kas sakas aiz teritorialas jūras robežam. Piekrastes valstij ir ierobežota jurisdikcija attiecība uz muitas; imigracijas; sanitarajiem un fiskalajiem jautajumiem.

lai novērstu muitas, fiskalo, imigracijas un sanitaro normu parkapumus un sodītu par parkapumiem, kas izdarīti teritorialaja jūra.

Līdz 24 j.j. no bazes līnijas, sakas uzreiz aiz teritorialas jūras robežas.

13. Kas ir atklata jūra saskaņa ar 1958.gada konvenciju Par atklato jūru un saskaņa ar ANO 1982.gada Jūras tiesību konvenciju?

Visa ta pasaules okeana daļa, kura neietilpst nevienas valsts:

- iekšējos ūdeņos

- teritoriala jūra,

-pieguļošaja zona vai EEZ. (ekskluz.ekon.zona)

Atklata jūra sakas aiz ekskluzīvas ekonomiskas zonas. Tiesiskais režīms – res communis.

Saskaņa ar 1958. gada konvencijas Par atklato jūru 1. pantu atklata jūra ir visas jūras daļas, kuras neietilpst nevienas valsts teritorialaja jūra vai iekšējo ūdeņos.

Ievērojot ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 86. pantu par atklato jūru var uzskatīt visas jūras daļas, kuras neietilpst ne ekskluzīvaja ekonomiskaja zona, ne kadas valsts teritorialajos vai iekšējos ūdeņos, ne arhipelaga valsts arhipelaga ūdeņos.

Informatīva nolūka pievienoju ANO 1982. gada Jūras tiesību konvencijas pilnu 86. pantu (panta nosaukums “Šīs daļas noteikumu piemērošana”): “Šīs daļas noteikumi attiecas uz visam jūras daļam, kuras neietilpst ne ekskluzīvaja ekonomiskaja zona, ne kadas valsts teritorialajos vai iekšējos ūdeņos, ne arhipelaga valsts arhipelaga ūdeņos. Ar šo pantu nevar ierobežot tadas tiesības, kuras izmanto visas valstis ekskluzīvaja ekonomiskaja zona atbilstoši 58. pantam.”

Saskaņa ar 1958.g. konvenciju Par atklato jūru- atklata jūra sakas aiz pieguļošas zonas;

Saskaņa ar ANO 1982.g. Jūras tiesību konvenciju- atklata jūra sakas aiz ekskluzīvas ekonomiskas zonas.

14. Kadas ir atklatas jūras brīvības?

Kuģošanas brīvība; parlidojumu brīvība; zemūdens kabeļvadu un cauruļu likšana; jūras zinatniska izpēte; zvejošanas (noteiktas kvotas ietvaros); tiesības veidot makslīgas salas un konstrukcijas (vēlams ne intensīvas kuģošanas ceļa).

Ikviena valsts atklata jūra bauda:

1) kuģošanas br. (navigacijas br. ir absolūta) 2) parlidojuma br. 3) zvejošanas br. (piešķirta kvotu ietvaros) 4) zemūdens kabeļvadu un cauruļvadu likšana 5) tiesības veidot makslīgas salas un konstrukcijas 6) jūras zinatniska izpēte (nedaudz ierobežota).

12 j.j. à teritoriala jūra 24 j.j. à pieguļoša zona 200 j.j. à EEZ 200 j.j. (max līdz 350 j.j.) à kont šelfs

*15. Kadas domstarpību risinašanas institūcijas paredz ANO 1982.gada Jūras tiesību konvencija?

*16. Ark o nodarbojas Atklatas jūras dibena institūcijas Uzņēmums?

Starptautiskas cilvēktiesības

  1. Nosauciet trīs cilvēktiesību ka tiesību nozares pamatelementus.
  1. Kas ir valsts pozitīvie pienakumi cilvēktiesību joma? Ilustrējiet ar piemēru.

'Pozitīvas'- tiesības kaut ko nodrošina šo tiesību subjektam, baudītajam ,

piem: janodrošina pienacīga rūpība, lai aizturētais nenomirst-jaizsauc nepiec.gadījuma

arst,jo pats viņš to sev nevar izdarīt

  1. Kas ir valsts negatīvie pienakumi cilvēktiesību joma? Ilustrējiet ar piemēru.+

'negatīvas'- tiesības no kaut ka pasarga jeb aizliedz kaut ko attiecība pret šo tiesību subjektu,

baudītaju. Piem:nedrīkst spīdzinat cietsirdīga attieksme, pazemošana..

  1. Nosauciet cilvēktiesību paaudzes

“Pirmas paaudzes” cilvēktiesības ir tas civilas un politiskas tiesības, kas šobrīd ir vairakuma cilvēktiesību aizsardzības režīmu pamata. Tas ir tiesības un brīvības, kas aizsarga indivīdu no valsts iejaukšanas. Tas ir tiesības uz dzīvību, verdzības atcelšanu, tiesības uz taisnīgu tiesu, spīdzinašanas aizliegumu un tiesības uz atzinību likuma priekša;

“Otras paaudzes cilvēktiesības” galvenokart attiecas uz socialajiem un ekonomiskajiem jautajumiem, proti, tiesības uz darbu, uz socialo drošību, uz pienacīgu dzīves līmeni un tiesības uz izglītību.

Otras paaudzes tiesību īstenošanas mehanismi ir elastīgaki un tas nav tik pat spēcīgi aizsargatas ka pirmas paaudzes cilvēktiesības.

Pastav uzskats, ka ir arī “trešas paaudzes cilvēktiesības”, kas ietver tadus visparīgus konceptus ka tiesības uz attīstību, tiesības uz aizsargatu vidi, tiesības uz mieru un pašnoteikšanos, mazakumtautību (minoritašu) tiesības. Šīs tiesības vairak pieder personu grupam, nevis atsevišķiem indivīdiem.

Teorija izdala 3 (praksē cilvēktiesības netiek dalītas):

1.paaudze->pilsoniskas un politiskas tiesības. Rodas buržuazistiskas revolūcijas laika ar mērķi, galvnk, lai ierobežotu monarha patvaļu. Šīm t ir negatīvs raksturs- valstij jaatturas no atsevišķam darbībam pret indivīdu, nedrīkst iejaukties to dzīvē. Valstij nevajag neko darīt indivīda laba. Šo t mērķis ir veicinat iekšējo brīvību un tas ir iestradatas valsts konstitūcijas.

2.paaudze-> ekonomiskas, socialas un kultūras tiesības. Rodas 19.gs. beigas, 20.gs. sak. Šīm t ir pozitīvs raksturs- paredz sadarbību un abpusēju saikni starp indivīdu un valsti. Neiejaukties indivīda dzīvē tagad nav uzskatama par pietiekošu. Valstij ir pienakumi pret indivīdu. Valstij ir pienakums ne tikai deklarēt tiesības, bet arī reali nodrošinat tast.i.t uz darbu, brīvu prof izvēli, izgl, vesel aizsardzību. Nepieciešama zinama organizatoriska darbība no valsts puses.

3.paaudze-> kolektīvas jeb solidaritates tiesības. Radas pēc II pasaules k. Pie šīm ties pieskaita tautu pašnoteikšanas ties(nav juridiski saistoša rakstura, bet politiski). Noteiktas rezolūcijas, deklaracijas, ļoti reti-konstitūcijas. To ievērošana ir atkarīga ne no pašu valstu tautu brīvpr gribas, bet no visas starpt sabiedrības. Šis tiesības ir orientētas uz indivīdu un kolektīva interesēm. Šis t ir globalas- attiecas ne uz konkrētiem indivīdiem ka pirmas 2 paaudzes, bet uz ekonomisko attīstību->tas ir kolektīvas tiesības. Tas var var izmantot gan atsevišķi indivīdi, gan ind grupas.

Visas paaudzes pastav vienlaicīgi un nevar teikt, ka jaunaka paaudze aizstaj vecako

  1. Kada ir cilvēktiesību paaudžu teorijas nozīme mūsdienas?
  1. Kas ir ANO Cilvēktiesību komiteja

Uz ANo līguma pamata izveidots universals cilvēktiesību aizsardzības mehanisms

Izveidota 1946. gada un darbojas Ekonomiskas un socialas padomes ietvaros.

  1. Nosauciet 4 nozīmīgakos Eiropas Padomes līgumus cilvēktiesību joma

-Eiropas cilvēktiesību konvencija

-Eiropas sociala harta

-Eiropas spīdzinašanas novēršanas konvencija

-visparēja nacionalo minoritašu aizsardzības konvencija

  1. Kas ir starptautiska cilvēktiesību harta (International Bill of Human Rights)?

Tas ir ANO cilvēktiesību kodekss-harta, sastav:

* 1948-VCD

* 1966/Starptautiskais pakts par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam

* 1966/ Starptautiskais pakts par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam.

*2 papildus protokoli

VCD+ 2.pakti+2.protokoli= veido Starptautisko cilvēktiesību hartu.

  1. *Kura reģiona ir visattīstītaka cilvēktiesību sistēma pasaulē? Pamatojiet kadēļ.

Eiropa ir avangards cilvēktiesību joma- pieņemti visvairak cilvēktiesību aizsardzības dokumentu, labs uzraudzības un kontroles mehanisms

*Nosauciet 3 būtiskakas atšķirības starp ANO cilvēktiesību komitejas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem individualo sūdzību gadījumos.

ANo cilvēktkomitejas lēmumi ir ar rekomendējošu raksturi,

Ta nevar likt samaksat naudu, bet ECT var to likt darīt

ANO komiteja var izskatīt individualas sūdzības

  1. *Nosauciet 3 kritērijus, pēc kuriem jūs parbaudītu, vai varda brīvības ierobežojums ir tiesisks
  1. Kad cilvēktiesības mūsdienu izpratnē saka attīstieties ka starptautisko tiesību nozare?

Cilvēktiesības sak attīstīties no 18gs.-ASV Neatkarības deklaracija,

Francijas Cilvēka un Pilsoņa tiesību deklaracija

Ka atsevišķa tiesību nozare ta saka attīstīties pēc 2.pasaules kara

  1. Kadēļ Visparēja cilvēktiesību deklaracija tiek uzskatīta par ļoti nozīmīgu dokumentu?

Tas ir pamata visiem parējiem mūsdienu cilvēktiesību aizsardzības dokumentiem

  1. *Kadas funkcijas veic Rasu diskriminacijas izskaušanas komiteja?
  1. Nosauciet atšķirības sūdzības piekritības kritērijiem ANO Cilvēktiesību komiteja un Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
  1. Kas ir 1503 procedūra? Īsi to raksturojiet

1993.g.procedūra izveidota.jebkurš indivīds var sūdzēties par ilgstošiem smagiem

pieradamiem cilvēktiesību parkapumiem

Skata ECOSOC ( ANO cilvēktiesību komisija )

*cilvēktiesību komisija-skata pēc būtības, ja ir piekritība

*apakškomisija-darbojas 5cilv.,skata piekritības jautajumu

----- ----- -----

abas stadijas ir konfidencialas, publiska kļūst tikai tad, kad lieta atgriežas pie

ECOSOC

Ja atklaj parkapumus, ECOSOC pieņem nosodošu rezolūciju

Neviena valsts nav atbrīvota no ta, ka varētu tikt skatīta šaja komisija

  1. Kads mehanisms ir Eiropas Spīdzinašanas novēršanas konvencijas īstenošanas uzraudzībai?
  1. Ka Satversmes tiesa visbiežak sava praksē izmanto starptautiskos cilvēktiesību līgumus?

Gadījumos, kad ir šaubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tas tulkojamas pēc iespējas atbilstoši interpretacijai, kada tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē.

Indivīdam labvēlīgaka standarta piemērošana

Ja tiesnesis iepr.instancē izskatot lietu nav ņēmis vēra cilvēktiesības.

Katras valsts ziņa-ka realizēt cilvēktiesības. LR satversmē ir noteikti pamatprincipi.

Likumi izvērš principus(konkretizē).

  1. Pie kuras cilvēktiesību paaudzes jūs pieskaitītu diskriminacijas aizliegumu darba attiecības? Pamatojiet kadēļ

2.paaudze-> ekonomiskas, socialas un kultūras tiesības. Rodas 19.gs. beigas, 20.gs. sak. Šīm t ir pozitīvs raksturs- paredz sadarbību un abpusēju saikni starp indivīdu un valsti. Neiejaukties indivīda dzīvē tagad nav uzskatama par pietiekošu. Valstij ir pienakumi pret indivīdu. Valstij ir pienakums ne tikai deklarēt tiesības, bet arī reali nodrošinat tast.i.t uz darbu, brīvu prof izvēli, izgl, vesel aizsardzību. Nepieciešama zinama organizatoriska darbība no valsts puses.

  1. Raksturojiet tiesības uz attīstību (saturs, paaudze, īstenošanas iespējas).

3.paaudze-> kolektīvas jeb solidaritates tiesības. Radas pēc II pasaules k. Pie šīm ties pieskaita tautu pašnoteikšanas ties(nav juridiski saistoša rakstura, bet politiski). Noteiktas rezolūcijas, deklaracijas, ļoti reti-konstitūcijas. To ievērošana ir atkarīga ne no pašu valstu tautu brīvpr gribas, bet no visas starpt sabiedrības. Šis tiesības ir orientētas uz indivīdu un kolektīva interesēm. Šis t ir globalas- attiecas ne uz konkrētiem indivīdiem ka pirmas 2 paaudzes, bet uz ekonomisko attīstību->tas ir kolektīvas tiesības. Tas var var izmantot gan atsevišķi indivīdi, gan ind grupas.

Visas paaudzes pastav vienlaicīgi un nevar teikt, ka jaunaka paaudze aizstaj vecako

  1. Kada loma cilvēktiesības ir koncepcijai “nepieciešams demokratiska sabiedrība”?
  1. *Kadas ir atšķirības starp ANO komitejam (piem., Cilvēktiesību komiteju) un ANO Cilvēktiesību komisijas specialajam procedūram?

1)ANO komitejas ir universalie cilvēktiesību aizsardzības mehanisni, kas izveidoti uz

ANO līgumu pamata-neparstav valstis, darbojas individ.kapacitatē 18 eksperti neatkar;igi, sanak 3x gada uz sesijam

2)ANo cilvēktiesību komisijas ir univ.cilvēkties.aizsardz.meh.,kas izveidoti uz ANo

statūtu pamata, 53 valstu parstavji, tas specialas procedūras:

*tematiskas

*valsts

ar jautajumiem nodarbojas ziņotaji un darba grupas un ziņo atpakaļ komisijai

  1. *Vai pilsoniskas un politiskas tiesības ir svarīgakas par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam? Pamatojiet kadēļ.

Daži teorētiķi uzskata, ka CT nozīme ir tikai būtiskam CT, piem, uz dzīvību, bet 1993/Vīnes konferencē CT jautajumos pieņemtaja deklaracija ir noteikts, ka visa CT ir vienlīdzīgi svarīgas

  1. *Vai tiesības uz dzīvību ir “absolūtas tiesības”? Pamatojiet kadēļ
  1. *Kadēļ bija nepieciešams Eiropas Cilvēktiesību konvencijai pievienot 12.protokolu, kas nostiprina diskriminacijas aizlieguma principu? 

Starptautiskas humanitaras tiesības un spēka pielietošanas regulējums

(humanitaras tiesības-starptautisko tiesību normas, kas regulē kara vešanu)

  1. Kas ir internēšana?

Internēšana-neitralas valsts veikta karojošas puses kombatantu parņemšana sava vara

(kombatantiem-karagūstekņu statuss)

Neitralas valsts teritorija iegajušu karojošas valsts militarpersonu aizturēšana un atbruņošana.

Vienas karojošas valsts teritorija dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošana līdz kara beigam.

Kas ir internēšana?

Neitralas valsts veikta karojošas puses kombatantu parņemšana sava vara(no Lejn slaidiem).

1) neitralas valsts teritorija iegajušu karojošas V militarpersonu aizturēšana un atbruņošana;

1 karojošas V teritorija dzīvojošu pretinieka V pilsoņu brīvības ierobežošana līdz kara beigam.

neitralas valsts teritorija iegajušu karojošas valsts militarpersonu aizturēšana un atbruņošana.

vienas karojošas valsts teritorija dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošana līdz kara beigam.

  1. Kadas personas pieder pie kombatantiem?

(nekombatanti-civiliedzīvotaji)

Saskaņa ar 1949.gada 12.auguasta Ženēvas konvencijas papildprotokolu 43.punkta 2.apakšpunktu kombatanti ir karojošas puses bruņoto spēku dalībnieki, un viņiem ir tiesības atklati piedalīties karadarbība. Pie kombatantiem tiek pieskaitīti arī bruņoto pašaizsardzības vienību, brīvpratīgo nodaļu un tadu iedzīvotaju grupu locekļi, kas stihiski ķērušie pie ieročiem, lai cīnītos pret iebrukušo ienaidnieku.

Pers, kas ietilpst karojošo V-u bruņotajos spēkos.

pie pušu bruņotajiem spēkiem piederošas personas, t.sk. zemessargi, ja to vienības ietilpst bruņotajos spēkos.

zemessargi, brīvpratīgie, pretošanas kustību dalībnieki, ja:

-tiem ir komandieris, kurš ir par tiem atbildīgs;

-tiem ir no attaluma atpazīstama atšķirības zīme;

-tie atklati nēsa ieročus;

-tie darbojas saskaņa ar kara likumiem un paražam.

Krītot gūsta bauda karagūstekņu statusu

Pie kombatantiem nepieder algotņi.

3. Kadam pazīmēm jaatbilst brīvpratīgo vienību karotajiem (partizaniem), lai tos uzskatītu par kombatantiem?

brīvpratīgo vienību karotajiem (partizaniem), lai tie tiktu uzskatīti par kombatantiem ir atsegta veida janēsa ierocis kara operaciju laika, atsegta veida janēsa ierocis brīžos kad militaru operaciju veidošanas stadija tie ir redzami pretiniekam, japakļaujas disciplīnas sistēmai kas īsteno militaru konfliktu likumus.

4. Kas tiek uzskatīti par algotņiem, kads ir to statuss starptautiskajas humanitarajas tiesības?

Algotnis ir jebkura persona:

kas ir speciali nolīgta vai nu pašas valstī, vai arzemēs, lai cīnītos bruņota konflikta;

kas ņem faktisku un tiešu dalību karadarbība;

kuru piedalīties karadarbība pamudinajusi galvenokart vēlme iegūt personisko labumu, un karojoša puse vai kads cits tas laba ir apsolījis tai materialu kompensaciju, kas būtiski parsniedz to, kas apsolīta vai tiek maksata līdzīga ranga kombatantam, kas šīs puses bruņotajos spēkos veic līdzīgus uzdevumus;

kas nav nevienas karojošas puses pilsonis, ne arī kadas karojošas puses kontrolētas teritorijas pastavīgais iedzīvotajs;

kas nav kadas karojošas puses bruņoto spēku dalībnieks;

kuru nav sūtījusi neviena konflikta neiesaistīta valsts ar oficialu uzdevumu ka savu bruņoto spēku dalībnieku.

Ženēvas papildprotokola 47.panta ir noteikts, ka algotnim nav tiesības uz kombatanta vai karagūstekņa statusu.

Algotņi NAV kombatanti.

Krītot gūsta NEbauda karagūstekņu statusu.

5. Karagūstekņu tiesiskais statuss.

Saskaņa ar šo 1949. gada Ženēvas konvenciju par attieksmi pret karagūstekņiem karagūstekņi ir personas, kuras nokļuvušas ienaidnieka vara.

Karagūstekņi ir personas, kuras nokļuvušas ienaidnieka vara un kuras pieder pie vienas no sekojošam kategorijam:

Karojošo pušu bruņoto spēku locekļi, ka arī zemessardzes un brīvpratīgo vienību locekļi, kas ietilpst šajos bruņotajos spēkos.

Citu zemessardzes un brīvpratīgo vienību locekļi, ieskaitot organizētas pretošanas kustības locekļus, kas pieder karojošai pusei un darbojas tas teritorija vai arpus tas teritorijas, pat ja šī teritorija ir okupēta, ar noteikumu, ka šadas zemessardzes un brīvpratīgo vienības ievēro sekojošas prasības:

tiem ir komandieris, kas atbild par saviem padotajiem;

tiem ir noteikta pazīšanas zīme, kuru var ievērot no attaluma;

tie atklati nēsa ieročus;

tie veic savas operacijas saskaņa ar kara likumiem un tradīcijam.

Regularu bruņoto spēku locekļi, kas atklati atzīst sevi par lojaliem valdībai vai varai, kuru neatzīst gūsta turētaja valsts.

Personas, kas pavada bruņotos spēkus, bet nav to locekļi, ka, piemēram, kara aviacijas apkalpju civilie locekļi, kara korespondenti, sagadnieki, darba vienību vai dienestu locekļi, kas atbild par bruņoto spēku socialo apgadi, ar noteikumu, ka viņas ir saņēmušas atļauju no bruņotajiem spēkiem, kurus tas pavada; pēdējiem jaizdod tiem pievienota parauga personas apliecības.

Karojošo pušu tirdzniecības flotes kuģu apkalpju locekļi, ieskaitot kapteiņus, ločus un jungas, un civilas aviacijas apkalpju locekļus, kuriem nav priekšrocību sakara ar citiem starptautisko tiesību noteikumiem.

Neokupēto teritoriju iedzīvotaji, kuri, ienaidniekam tuvojoties, patvaļīgi ķeras pie ieročiem, lai pretotos iebrūkošajiem bruņotajiem spēkiem, un kuri nav paspējuši iesaistīties regularas armijas vienības, ar noteikumu, ka viņi nēsa ieročus atklati un ievēro kara likumus un tradīcijas.

Karagūstekņi atrodas ienaidnieka valsts, nevis atsevišķu personu vai armijas daļu vara, kas tos ir sagūstījušas. Neatkarīgi no individualas atbildības, kura arī var pastavēt, atbildība par izturēšanos pret karagūstekņiem gulstas uz gūsta turētaju valsti.

Gūsta turētaja valsts drīkst karagūstekņus parvietot tikai uz valsti, kura ir šīs Konvencijas dalībvalsts un tikai pēc tam, kad sagūstītajvalsts ir parliecinajusies par valsts, uz kuru karagūstekņi tiks parvietoti, vēlēšanos un spējam ievērot šo Konvenciju. Ja karagūstekņus parvieto šados apstakļos, atbildība par Konvencijas ievērošanu gulstas uz valsti, kura tos ir pieņēmusi, tik ilgi, kamēr viņi atrodas tas aizbildniecība.

Tomēr, ja šī valsts neizpilda Konvencijas noteikumus jebkura svarīga jautajuma, pēc aizbildņvalsts paziņojuma valstij, kura karagūstekņus bija parsūtījusi, javeic iedarbīgi pasakumi, lai labotu situaciju, vai japieprasa karagūstekņu atgriešana atpakaļ. Šads pieprasījums ir japilda.

Pret karagūstekņiem vienmēr jaizturas humani. Jebkura gūsta turētajas valsts nelikumīga darbība vai nolaidība, kas izsauc tas aizbildnība esoša karagūstekņa navi vai nopietni apdraud viņa veselību, ir aizliegta un to uzskatīs par nopietnu šīs Konvencijas parkapumu. It sevišķi, nevienu karagūstekni nedrīkst pakļaut fiziskai sakropļošanai vai jebkura veida medicīniskiem vai zinatniskiem eksperimentiem, kurus nevar attaisnot ka karagūstekņa terapeitisku vai stomatoloģisku arstēšanu vai arstēšanu slimnīca un kas nav izdarīta viņa interesēs.

Tapat karagūstekņi vienmēr jaaizsarga, it sevišķi no vardarbības, iebaidīšanas, apvainošanas un publiskas ziņkares.

Represijas pret karagūstekņiem ir aizliegtas.

Jebkuros apstakļos karagūstekņiem ir tiesības uz cieņu pret viņa personību un godu.

Pret sievietēm jaizturas atbilstoši, ņemot vēra viņu dzimumu, un visos gadījumos viņam jasaņem tikpat labvēlīga attieksme, kadu saņem vīrieši.

Karagūstekņiem jasaglaba viņu civiltiesības, kadas viņiem bija sagūstīšanas brīdī. Gūsta turētaja valsts drīkst ierobežot šo tiesību izmantošanu sava teritorija un arī arpus tas vienīgi tada mēra, kada to prasa atrašanas gūsta.

Gūsta turētajai valstij janodrošina gūstekņu bezmaksas uzturēšana un jasniedz viņiem medicīniska palīdzība, kadu prasa viņu veselības stavoklis.

Gūsta turētajai valstij pret visiem karagūstekņiem jaizturas vienadi bez jebkadas nelabvēlīgas diskriminacijas pēc rases, tautības, reliģiskas parliecības vai politiskajiem uzskatiem, vai pēc visam citam atšķirībam, kas balstas uz līdzīgiem kritērijiem, izņemot atšķirībam privileģētas attieksmes gadījumos sakara ar karagūstekņu veselības stavokli, vecumu vai profesionalo kvalifikaciju.

Karagūstekņu statusu kombatantiem(arī nekombatantiem, ja tie nēsa uniformu un ir ar organizētu militaro vadību) nosaka 1907/Hagas Konv. Karagūst nevar izmantot būvniecība un rūpniecība, bet gan tikai nodarbinat teritorijas uzkopšana. Karam beidzoties, karagūstekņi janogada atpakaļ uz savu valsti.

6. Civilo objektu aizsardzība bruņoto konfliktu gadījuma

1977.gada 8.jūnija papildu protokols pie 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijam, kas attiecas uz starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (I protokols)

1977.gada 8.jūnija papildu protokols pie 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijam, kas attiecas uz lokala rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību (II protokols)

Civilpersonu mērdēšana bada ka cīņas līdzeklis ir aizliegta. Tadēļ ir aizliegts šaja nolūka uzbrukt, iznīcinat, aizvakt vai padarīt nelietojamus objektus, kas nepieciešami civiliedzīvotaju izdzīvošanai, piemēram, partikas krajumus, lauksaimniecības teritorijas, ko izmanto partikai derīgu augu, labības audzēšanai, lopus, dzerama ūdens iekartas un krajumus un apūdeņošanas ierīces.

15. pants. Nocietinajumu un iekartu aizsardzība, kuri satur bīstamus spēkus

Nocietinajumus vai iekartas, kas satur bīstamus spēkus, proti, dambjus, aizsprostus, un atomelektrostacijas nedrīkst padarīt par uzbrukuma objektiem pat tada gadījuma, ja šie objekti ir militari objekti, ja šads uzbrukums varētu izraisīt bīstamo spēku atbrīvošanos un tai sekojošus smagus zaudējumus civiliedzīvotaju vidū.

16. pants. Kultūras objektu un reliģiska kulta vietu aizsardzība

Aizliegts veikt jebkadas naidīgas darbības, kas vērstas pret vēstures pieminekļiem, makslas darbiem vai reliģiska kulta vietam, kas veido tautu kultūras vai garīgo mantojumu, un izmantot tos militaras darbības atbalstam.

Civilobjekti nedrīkst kļūt par uzbrukuma vai atriebības objektiem.

Civilobjekti ir visi tie objekti, kuri nav nakošaja teikuma definētie militarie objekti.

Uzbrukumus drīkst vērst tikai pret militarajiem objektiem. Militari objekti ir tadi objekti, kam pēc sava rakstura, atrašanas vietas, mērķa vai izmantošanas ir liela nozīme militaro darbību veikšana un kuru pilnīga vai daļēja iznīcinašana, sagrabšana vai neitralizēšana konkrētajos apstakļos sniedz noteiktu militaru priekšrocību.

Ja rodas šaubas, vai kads objekts, kas parasti kalpo civiliem mērķiem, piemēram, reliģiska kulta vieta, dzīvojamais nams vai skola, tiek efektīvi izmantots militarajas darbības, ir japieņem, ka tas netiek šadi izmantots.

Karadarbības un bruņotu konfliktu gadījuma jacenšas neskart civilos objektus. Tipa-> karo militaristi.

7. Civiliedzīvotaju statuss bruņoto konfliktu gadījuma.

Civiliedzīvotaji un to īpašums ir visas personas, kas ir civilpersonas un viņiem piederošs īpašums. Personas, kas nav iesaistītas kara.

Pret personam, kuras aktīvi nepiedalas karadarbība, aizliegti nodarījumi to fiziskajai neaizskaramībai un dzīvībai, visu veidu slepkavības, personu sakropļošana, cietsirdīga izturēšanas un spīdzinašana, aizliegta soda noteikšana un piemērošana, ja iepriekš nav bijis spriedums, kuru pasludinajusi attiecīgi izveidota tiesa un nav bijušas nodrošinatas tiesas garantijas, kuras civilizētas nacijas atzinušas par nepieciešamam, 32.panta, kas aizliedz aizsargajamo personu slepkavības, spīdzinašanu, ka arī jebkuru citu rupju vardarbību un 33.panta, kas nosaka, ka nevienu aizsargajamo personu nevar sodīt par nodarījumu, kuru viņš nav personīgi izdarījis, aizliegts kolektīvais sods, jebkada veida draudi un iebaidīšana, aplaupīšana un represijas pret aizsargajamam personam un viņu īpašumu.

1949. gada 12.augusta Ženēvas konvencijas 1. papildprotokola “Par starptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību”, kas pieņemts 1977. gada 8. jūnija, 51.panta “Civiliedzīvotaju aizsardzība” 2. punkta, kas nosaka, ka civiliedzīvotaji vispar un atsevišķas civilpersonas nedrīkst būt par uzbrukuma objektu, ir aizliegti varmacības akti, kuru galvenais nolūks ir civiliedzīvotaju terorizēšana, 4.punkta a) apakšpunkta, kas paredz, ka ir aizliegti visparēja rakstura uzbrukumi, kas nav vērsti pret konkrētiem militariem objektiem, 6. punkta, kas nosaka, ka ir aizliegti uzbrukumi civiliedzīvotajiem vai atsevišķam civilpersonam represiju nolūka, 75. panta “Visparējas garantijas” 2.punkta a) apakšpunkta, kas nosaka, ka ir aizliegta vardarbība pret personu dzīvību, veselību un fizisko vai psihisko stavokli, īpaši slepkavības, visu veidu spīdzinašana, gan fiziska, gan garīga sakropļošana un d) apakšpunkta, kas aizliedz kolektīvu sodīšanu.

----- ----- --------- ----- ----

Civiliedzīvotaju statuss reglamentēts 1907. gada IV Hagas konvencija un Ženēvas IV konvencija par apiešanos ar civiliedzīvotajiem kara laika.

Saskaņa ar šiem dokumentiem civiliedzīvotaji ir personas, kas nepieder ne pie kombatantiem, ne arī pie nekombatantiem. Konvencija nosaka, ka karojošajam pusēm jaaizsarga civiliedzīvotaji no kara briesmam, tie nedrīkst kļūt par uzbrukuma objektiem tikmēr, kamēr tie paši nepiedalas karadarbība.

Civiliedzīvotajiem jebkuros apstakļos ir tiesības uz cieņu un pret to personību, godu, ģimenes tiesības, tiesības netraucēti īstenot savu reliģisko parliecību , ritualus un paražas. Viņiem ir tiesības uz vienadi humanu apiešanos bez diskriminacijas pēc rases, adas, krasas, dzimuma, valodas vai reliģiskas piederības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionalas vai socialas izcelsmes vai mantiska stavokļa.

Aizliegti jebkuri uzbrukumi, kuros bez izšķirības cieš ka militarie, ta arī civilie objekti, uzbrukumi civiliedzīvotajiem represaliju veida, uzbrukumi objektiem, kas nepieciešami civiliedzīvotaju izdzīvošanai (partikas krajumiem, lopiem, sējumiem), būvēm, kas satur bīstamus spēkus (dambji, kodolspēkstacijas), ka arī neaizsargatam apdzīvotam vietam.

Civiliedzīvotajus nedrīkst iznīcinat, deportēt, aizdzīt verdzība un piespiest tos piedalīties pretinieka militaro objektu celtniecība, nedrīkst ekspropriēt to īpašumu un bez vajadzības to iznīcinat.

Karadarbības un bruņotu konfliktu gadījuma jacenšas neskart civiliedzīvotajus. Tipa-> karo militaristi.

8. Nosauciet 1949.gada humanitaro tiesību konvencijas.

1949.gada 12.augusta pieņemta Ženēvas konvencija, ko veido četras konvencijas:

1)par sauszemes karaspēka esošo ievainoto un slimo stavokļa uzlabošana

2) par jūras karaspēka esošo ievainoto, slimo un kuģa katastrofas cietušo stavokļa uzlabošanu

3)par attiekšanos pret karagūstekņiem

4) par civiliedzīvotaju aizsardzību kara laika

1977.g. I papildprotokols “Par starptautisko bruņoto konfliktu upuru aizsardzību”

1977.g. II papildprotokols “Par nestarptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību”

9. Kadi ir neitralo valstu pienakumi?

Neiesaistīties ar atbalstu kadai no karojošajam pusēm, neļaut izmantot savu teritoriju karaspēka transportēšanai.

Neitrala valsts – nepiedalas karadarbība, neatbalsta nevienu karojošo pusi, neļauj izmantot savu teritoriju karadarbībai, armijas tranzītam, ieroču transportam. Arī ne internēšanai.

10. Kados gadījumos starptautiskas tiesības pieļauj bruņota spēka lietošanu?

ANO Statūtu :

1) 42.p. Drošības Padome var pielietot bruņotu spēku miera apdraudējuma gadījuma;

2) 51.p. -Individuala vai kolektīva pašaizsardzība.

11. Kas ir humanitara intervence?

Valstu gatavība (labpratība) militari iejaukties citas valstīs un attiecīga rīcība ar nodomu reaģēt uz  civilkara apstakļiem šajas valstīs, lieliem cilvēktiesību parkapumiem un etnisko tīrīšanu, latviešu valoda izmantojams termins humanitara intervence.

Spēka pielietošana citas valsts teritorija, lai novērstu masveidīgus un rupjus cilvēktiesību parkapumus.

Arī bruņota spēka ievešana citas valsts teritorija, lai sniegtu palīdzību dabas katastrofu gadījuma.

vēsturiski-> karaspēka lietošana citas valsts teritorija ar mērķi aizstavēt tas v iedzīvotajus;

bruņota spēka pielietošana pret kadu valsti, lai novērstu cilvēkt parkapumus;

bruņota spēka ievešana, lai palīdzētu eko katastrofas gadījuma.

12. Kas preventīva pašaizsardzība (apsteidzošais uzbrukums)?

= V-u politiskais ierocis nevis juridiska norma.

Nedrīkst tikai uz nelielu aizdomu pamata uzbrukt kadam (uzbrukt pirmam=prevencija). Ir jabūt nopietnam, acīmredzamam apdraudējumam à uzbrucēja karspēkam pie robežas utt.

Ja pret valsti tūlīt tiks veikts uzbrukums, tai ir tiesības veikt pasakumus, lai novērstu šo uzbrukumu.

Ja valsts zina, ka potenciala pretinieka valsts jau ir pilna kaujas gatavība, tad dod apsteidzošu triecienu, lai novērstu iebrukumu sava valstī. Var pielietot tikai tad, kad pretinieka uzbrukums jau ir gandrīz nenovēršams, tad to var uzskatīt par spēka draudu, un pamatojoties uz ANO Statūtu 51.p. pašaizsardzības punkta var uzbrukt.

Starptautisko strīdu risinašana

Kadas diplomatiskas starptautisko strīdu risinašanas metodes jūs zinat?

-sarunas-nav iejauktas 3 personas

-starpniecība-piedalas 3 persona, var iztekt savu priekšlikumu strīda atrisinašanai, ka

ziņnesis

-samierinašana-strīdu nodod izšķiršanai 3 personai

Kadas ir ad hoc šķīrējtiesas un kadas ir institucionalas šķīrējtiesas priekšrocības

Ad hoc šķīrējtiesas:

a.       Parasti izveido konkrētajam strīdam;

b. Katra no pusēm uzvirza savu šķīrējtiesnesi, un abu pušu uzvirzītie šķīrējtiesneši izvirza trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šīs šķīrējtiesas priekšsēdētajs;

c.       Ja kada no pusēm neierodas, strīdu izskata vienalga;

d. Agrak lai izvairītos no strīda risinašanas, parasti atbildētajs atteicas izvirzīt savu šķīrējtiesnesi – lai šadas situacijas atrisinatu, tad procesa tiek iekļautas 3 personas – kada cita pastavīga šķīrējtiesa, kuras priekšsēdētajs parstav atbildētaju;

e. Problēma!!: ja puses slēdzot vienošanos paredz, ka strīdu risinašana notiek tikai Ad hoc šķīrējtiesa un ta ir izveidojama tikai noteikta kartība, tad ja kada puse, atsakas no vienošanas izpildes rodas nerisinama situacija, jo Ad hoc šķīrējtiesu izveidot nesanak, bet citas tiesas un šķīrējtiesas griezties nevar, jo līguma nav noteikts;

Nosauciet vismaz 5 starptautiskas tiesas (tribunalus)?

ANO Starptautiska tiesa – visplašaka jurisdikcija, taču strīda valstīm jaatzīst tas jurisdikcija (tiesa var griezties tikai ja valstis ir atzinušas tas jurisdikciju);

Eiropas Kopienu tiesa;

Eiropas Cilvēktiesību tiesa;

Amerikas cilvēktiesību tiesa;

Starptautiskais Jūras tiesību tribunals;

Ruandas Starptautiskais tribunals;

Bijušas Dienvidslavijas Starptautiskais tribunals;

Starptautiska Kriminaltiesa 

Kadus lietas piekritības (admissibility) priekšnoteikumus jūs zinat?

noslēdz abu pušu īpašu vienošanos (piem: nodot strīdu ANO starpt.tiesai)

ar visparīgu līgumu (piem: genocīda izskaušanas konvencija-tur jau ir ietverts, kur izskata strīdu)

izvēles klauzula-iesniedz deklaraciju, ka piekrīt ST jurisdikcijai

i. Nav obligata jurisdikcija, tapēc vienmēr nepieciešama valstu piekrišana, ko var izteikt:

Ar specialu strīda risinašanas vienošanos (compromis) – Quatar / Bahrain, 1994; - definē strīdu un nosaka tos jautajumus, ko tiesai ir jaizšķir;

Noslēdzot konvenciju par starptautisko strīdu risinašanu, kas nosaka, kada ir strīdu risinašanas veidu, kura starptautiskaja tiesa;

Ar Formum Prorogatum – Corfu Channel, 1948, Arrest Warrant, 2002 – pušu gribas izpaudums, no kuriem var secinat ka puses lietas izskatīšanu gribētu nodot izskatīšanai ANO starptautiskaja tiesa;

Ar deklaraciju saskaņa ar izvēles klauzulu, Statūtu 36.p.2.d.) – Arbitral Award, 1989:

a.       Deklaracija, kura valsts atzīst, ka pakļaujas ANO starptautiskas tiesas jurisdikcijai;

b.       Deklaracija darbojas tikai tad, ja otrai pusei arī šada deklaracija ir, pie tam deklaracija var iekļaut izņēmumus, piemēram, nosakot ka tiesai nav jurisdikcija par robežstrīdu risinašanu;

c.       Šis bija ANO mēģinajums ieviest ANO Starptautiskas tiesas visparējo jurisdikciju, taču ta ka tikai nedaudzam valstīm šadas deklaracijas ir pieņemtas, tas neizdevas;

Ar Pastavīgas Starptautiskas tiesas nodoto jurisdikciju – ANO Starptautiskas tiesa priekšteces norades vecajos līgumos tiek paradresētas ANO Starptautiskajai tiesai;

Īpašos gadījumos, tadu īstenība nemaz nav (ANO Statūtos ta ka būt bijis jabūt noteiktiem, bet nav);

5. Nosauciet pamatus, uz kadiem iespējams nodibinat ANO Starptautiskas tiesas jurisdikciju? Miniet piemērus no tiesas prakses.

Jabūt:

-piekritībai (jurisdikcija)

-vai abas puses piekrīt izskatīt lietu konkrēta tiesa

ANo ST piekritība ir visas lietas, ko tai iesniedz puses, ka arī visi jautajumi, kas speciali paredzēti ANo statūtos vai spēka esošajos līgumos un konvencijas

6. Izskaidrojiet pienakumu erga omnes būtību procesualajas starptautiskajas tiesības

  1. Erga omnes starptautisko tiesību normu veids, kas nosaka atbildību pret neierobežotu subjektu skaitu (noteikta Barcelona Fraction case, ICJ Reports, 1970, p. 3, 32).
  2. Erga omnes = saistība pret visiem.
  3. Šadas statusa normas, par kuru neievērošanu var prasīt atbildību da no jebkuras valsts, praktiski ir Jus cogens normas.
  4. Erga omnes ir starptautisko tiesību paražu normas. Šis normas bieži tiek izmanto ANO Starptautiska tiesa.

Jebkura valsts, kas nav cietusī, var prasīt parkapējvalsts atbildību,ja:

-ir parkapta saistība pret valstu grupu, kura ir arī cietusī valsts, ka arī,ja

-ir parkaptas saistības pret starptautisko sabiedrību kopuma

Prasību izvirzoša valsts var prasīt:

*prettiesisko darbību partraukšanu un apņemšanos to neatkartot

*atlīdzinat zaudējumus par labu cietušai valstij vai jebkuram citam ST subjektam

7. 7. Kapēc Barcelona Traction lieta ANO Starptautiska tiesa nolēma, ka Beļģija nav tiesīga celt prasību?

Tadēļ ka ta firma bija reģistrēta Kanada, attiecīgi pēc ta arī konstatēja firmas saikni ar Kanadu. Beļģijas pilsoņi bija firmas īpašnieki, valdes locekļi (dalībn.nac.valsts). Un tikai Kanada var uzņemties diplomatisko aizsardzību pret Spaniju.

8. 8. Kada ir lex arbitri (šķīrējtiesas sēdekļa valsts likumi) ietekme uz strīda risinašanu?

(..Šķīrējtiesas sēdekli valstis nosaka vienojoties, process notiktu saskaņa ar UNCITRAL šķīrējtiesas proc.noteikumiem un arī atsevišķi vienojas par kadas valsts piemērojamajiem likumiem.)

Strīds tiek izskatīts un izlemts un lēmums vairs nav parsūdzams.

9. 9. Raksturojiet izvēles klauzulas (optional clause, ANO Starptautiskas tiesas Statūtu 36.panta 2.daļa) jēgu un praktisko pielietojamību.

ANO Starpt.tiesas jurisdikcija – nav obligata, tapēc vienmēr nepieciešama valstu piekrišana. Un izteikt piekrišanu var spec vienošanas, forum prorogatum un deklaracija saskaņa ar izvēles klauzulu (tieši šī klauzula minēta 36.p.2.d.)

Vai var apgalvot, ka ANO Starptautiskajai tiesai ir obligata jurisdikcija? Kapēc?

Nē, nav. Valstis par to var vienoties. Jabūt tiesas piekritībai. Skat. iepr.jaut.

Kadus pasakumus var nolemt veikt ANO DP miera un drošības apdraudējuma gadījuma?

Ekonomiskas sankcijas un citus mērus, lai novērstu vai apturētu agresiju, veikt militaras akcijas pret agresoru, kopa ar ĢA ievēl ST tiesnešus

Kada ir ANO DP kompetence starptautisko strīdu gadījuma?

Kopa ar ģa ievēl ST tiesnešus, DP cvar griezties ANO ST vai pilnvarot to darīt citas ANO institūcijas, ar lūgumu sniegt konstitutīvu atzinumu

Ka sauc līgumu, ar kuru strīda iesaistītas valstis vienojas par strīda nodošanu starptautiskas šķīrējtiesas (arbitražas) izšķiršanai?

Vienošanas

Kadus jautajumus atruna valstis vienojoties par to strīda nodošanu starptautiskas šķīrējtiesas (arbitražas) izšķiršanai?

Kur skatīt (vieta), katra puse ievēl 1 tiesnesi (kopa tad ir 2,kas ievēl vēl trešo bez pušu iejaukšanas), pēc kura valsts likumiem, procesa noteikumi, strīdu risinašanas kartība, lēmums izpildes vieta

Kada veida nolēmumus ANO Starptautiska tiesa taisa attiecība uz ANO un tas specializētajam iestadēm?

Vai Latvijai ir saistoša ANO Starptautiskas tiesas jurisdikcija?

Nē, nav saistoša.

Vai Latvija ir ANO Starptautiskas tiesas Statūtu dalībvalsts?

nav

Kura no Baltijas valstīm ir atzinusi ANO Starptautiskas tiesas obligato jurisdikciju?

Igaunija

Kuru pastavīgo starptautisko justīcijas institūciju jurisdikcija ir saistoša Latvijai?

Starpt kriminaltiesa, Eiropas Cilvēktiesību tiesa,

Kads ir kompetences sadalījums starp ANO ĢA un DP miera nodrošinašanas jautajumos?

Drošības Padome var pielietot bruņotu spēku miera apdraudējuma gadījuma

ĢA sniedz rekomendacijas DP

ĢA var sanakt pēc DP pieprasījuma

DP kopa ar ĢA ievēl ST tiesnešus

Valstis griežas pie DP ar prasību piemērot sankciju pret citu valsti, kas neievēro starptt

ANO Starptautiskas tiesas prakse

Īsi raksturojiet katras lietas apstakļus (strīda būtību) un būtiskako ietekmi uz starptautisko tiesību attīstību

1. Korfu kanala lieta (Corfu Channel)

2. Kaitējuma atlīdzības lieta (Reparation for Injuries)

3. Patvēruma lieta (Asylum)

4. Zvejniecības lieta (Fisheries)

5. Noteboma lieta

6. Šķērsošanas tiesību lieta (Right of passage)

7. Ziemeļjūras kontinentala šelfa lieta (North sea continental shelf)

8. Barselona Traction lieta

9. Teheranas lieta

Nikaragvas lieta

ELSI lieta

Aresta rīkojuma (Jerodijas) lieta (Arrest warrant)

Izraēlas celta mūra okupētajas palestīniešu teritorijas lieta (Legal Consequences of the Construction of a Wall in the Occupied Palestinian Territory)

Starptautiskas cilvēktiesības

1. Kadas ir patreiz pastavošas reģionalas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas?

Jamin :

-1950. gada Eiropas Padomes izstradata Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Konvencija un tai

vēlak pievienotie Protokoli. Šī konvencija ietver tos pašus principus, ko ANO 1948.Visparēja

Cilvēktiesību deklaracija (VCD), tomēr ka juridiski saistošs dokuments ir daudz precīzaka.

-Socialas un ekonomiskas tiesības ir iekļautas Eiropas Socialaja Harta.

Eiropas konvencija par spīdzinašanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu un tas protokoli.

(Katra cilvēktiesību aizsardzības sistēma balstas uz saviem dokumentiem.Pasaules valstu cilvēktiesību aizsardzība-ANO VCD

Reģionalas:

*Eiropas (Eirpopas cilvēktiesību aizsardz.sistēma)-

galvena -Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija,

izstradaja Eiropas Padome 1950.g.,spēka no 1953.g.,

to nodrošina Eiropas cilvēktiesību tiesa Strasbūra

*Amerikas valstu cilvēktiesību aizsardz.sistēma

*Afrikas valstu cilvēltiesību aizsardz.sistēma

2) CT aizsardzības sistēma Eiropas Padomes ietvaros

Pamats – Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Tas ietvaros:

Eiropas Cilvēktiesību komisija

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

1995.gada Eiropas Sociala harta.

3) EDSO ietvaros izveidotais kontroles mehanisms valstu saistībam attiecība uz mazakumtiesībam ir EDSO augstakais komisars mazakumtautību jautajumos. Viņš nav pieejams nedz indivīdiem, nedz to grupam.

4) Baltijas jūras reģiona 1994.gada ir izveidots Baltijas jūras komisara CT, arī mazakumgrupam piederošu personu tiesību, un demokratisko institūciju jautajumos postenis.

5) 1969.gada pieņemta Amerikas CT konvencija paredz 2 institūciju izveidošanu: Amerikas CT komisiju un Amerikas CT tiesu. Komisijas galvenas funkcijas:

tiesības prasīt informaciju no valdībam par soļiem, ko tas spērušas CT aizsardzības sekmēšana

palīdzēt valstīm ar konsultacijam un padomiem par CT

virzīt petīcijas un citus iesniegumus

2. Izskaidrojiet jēdzienu “apatrīds”.

Bezvalstnieks (apatrīds) — persona bez pilsonības, pavalstniecības.

(persona, kam nav dzimtenes, kas zaudējuši pavalstniecību viena valstī un to nav saņēmuši cita valstī)

=persona, kas nav nevienas valsts pavalstnieks vai pilsonis(bezvalstnieks).

Vai -> persona, kas zaudējusi pilsonību(pavalstniecību ) viena valstī un nav to saņēmusi arī cita.

Ir centieni A samazinat(lai ļauži nevazajas apkart bez pilsonības) -> arī L pievienojusies 1961/Konvenc par apatrīdisma samazinašanu.(atradeņiem piešķir tas v pilsonību, kur atrasti utml)

3. Kadu paaudžu cilvēktiesības izšķir un kadas tas ir?

“Pirmas paaudzes” cilvēktiesības ir tas civilas un politiskas tiesības, kas šobrīd ir vairakuma cilvēktiesību aizsardzības režīmu pamata. Tas ir tiesības un brīvības, kas aizsarga indivīdu no valsts iejaukšanas. Tas ir tiesības uz dzīvību, verdzības atcelšanu, tiesības uz taisnīgu tiesu, spīdzinašanas aizliegumu un tiesības uz atzinību likuma priekša;

“Otras paaudzes cilvēktiesības” galvenokart attiecas uz socialajiem un ekonomiskajiem jautajumiem, proti, tiesības uz darbu, uz socialo drošību, uz pienacīgu dzīves līmeni un tiesības uz izglītību.

Otras paaudzes tiesību īstenošanas mehanismi ir elastīgaki un tas nav tik pat spēcīgi aizsargatas ka pirmas paaudzes cilvēktiesības.

Pastav uzskats, ka ir arī “trešas paaudzes cilvēktiesības”, kas ietver tadus visparīgus konceptus ka tiesības uz attīstību, tiesības uz aizsargatu vidi, tiesības uz mieru un pašnoteikšanos, mazakumtautību (minoritašu) tiesības. Šīs tiesības vairak pieder personu grupam, nevis atsevišķiem indivīdiem.

Teorija izdala 3 (praksē cilvēktiesības netiek dalītas):

1.paaudze->pilsoniskas un politiskas tiesības. Rodas buržuazistiskas revolūcijas laika ar mērķi, galvnk, lai ierobežotu monarha patvaļu. Šīm t ir negatīvs raksturs- valstij jaatturas no atsevišķam darbībam pret indivīdu, nedrīkst iejaukties to dzīvē. Valstij nevajag neko darīt indivīda laba. Šo t mērķis ir veicinat iekšējo brīvību un tas ir iestradatas valsts konstitūcijas.

2.paaudze-> ekonomiskas, socialas un kultūras tiesības. Rodas 19.gs. beigas, 20.gs. sak. Šīm t ir pozitīvs raksturs- paredz sadarbību un abpusēju saikni starp indivīdu un valsti. Neiejaukties indivīda dzīvē tagad nav uzskatama par pietiekošu. Valstij ir pienakumi pret indivīdu. Valstij ir pienakums ne tikai deklarēt tiesības, bet arī reali nodrošinat tast.i.t uz darbu, brīvu prof izvēli, izgl, vesel aizsardzību. Nepieciešama zinama organizatoriska darbība no valsts puses.

3.paaudze-> kolektīvas jeb solidaritates tiesības. Radas pēc II pasaules k. Pie šīm ties pieskaita tautu pašnoteikšanas ties(nav juridiski saistoša rakstura, bet politiski). Noteiktas rezolūcijas, deklaracijas, ļoti reti-konstitūcijas. To ievērošana ir atkarīga ne no pašu valstu tautu brīvpr gribas, bet no visas starpt sabiedrības. Šis tiesības ir orientētas uz indivīdu un kolektīva interesēm. Šis t ir globalas- attiecas ne uz konkrētiem indivīdiem ka pirmas 2 paaudzes, bet uz ekonomisko attīstību->tas ir kolektīvas tiesības. Tas var var izmantot gan atsevišķi indivīdi, gan ind grupas.

Visas paaudzes pastav vienlaicīgi un nevar teikt, ka jaunaka paaudze aizstaj vecako

4. Izskaidrojiet jēdzienu “bipatrīds”.

Bipatrīds (dubulta vai vairakkartēja pilsonība) ir tads personas statuss, kad tai vienlaicīgi ir divu vai vairaku valstu pilsonība saskaņa ar šo valstu likumiem.

=divvalstnieks, divpavalstnieks <- persona, kas ir 2 vai vairaku valstu pilsonis vai pavalstnieks.

Tada persona, kura vienlaikus ir divu vai vairaku valstu pilsonis saskaņa ar šo valstu likumiem.

5. Kuras no cilvēktiesībam ir svarīgakas: tiesības uz tīru vidi, tiesības uz dzīvību, tiesības uz ģimeni, neviena no minētajam?

Te jaatzīmē, ka tiesības uz tīru vidi un tiesības dibinat ģimeni ir tadas cilvēktiesības, kuras aizsarga Visparēja Cilvēktiesību deklaracija.

Tiesības uz tīru vidi savukart netiek proponētas ka cilvēktiesības un līdz ar to nav aizsargatas cilvēktiesību aizsardzības sistēmas ietvaros.

Daži teorētiķi uzskata, ka CT nozīme ir tikai būtiskam CT, piem, uz dzīvību, bet 1993/Vīnes konferencē CT jautajumos pieņemtaja deklaracija ir noteikts, ka visa CT ir vienlīdzīgi svarīgas

6. Vai uz reklamu attiecas cilvēktiesību aizsardzība

Ja, attiecas. Diskriminacijas aizliegums ir noteikts LR Satversmes 91. panta. Savukart Reklamas likuma 3. panta 2. punkts nosaka, ka reklama atļauts iekļaut tikai tadus paziņojumus vai vizualos attēlus, kas neparkapj ētikas, humanisma, morales, tikumības un pieklajības normas, bet 4. pants paredz, ka reklama aizliegts paust diskriminaciju pret cilvēku viņa rases, adas krasas, dzimuma, vecuma, reliģiskas, politiskas vai citas parliecības, nacionalas vai socialas izcelšanas, mantiska stavokļa vai citu apstakļu dēļ.

7. Kadus ANO paktus cilvēktiesību joma pieņēma 1966.gada, kadi to analogi tika pieņemti Eiropas Padomē

1966/Starptautiskais pakts par pilsoniskajam un politiskajam tiesībam+fakultatīvais protokols

1966/ Starptautiskais pakts par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam.

Šie abi pakti un pati 1948/ANO Visparēja cilvēktiesību deklaracija kopa veido Starptautisko cilvēktiesību hartu.

1966. gada 16. decembrī pieņēma Starptautisko paktu par pilsoņu/pilsoniskajam (civil) un politiskajam tiesībam un Starptautisko paktu par ekonomiskajam, socialajam un kultūras tiesībam (abi spēka no 1976).

Abi Pakti atkarto Visparējas Cilvēktiesību deklaracijas principus; tie paredz arī kontroles mehanismus, kas gan ir diezgan vaji. Starptautiskais pakts par pilsoņu/pilsoniskajam (civil) un politiskajam tiesībam iedibina Cilvēktiesību Komiteju, kuras 18 locekļus ievēlē valstis, taču ka privatpersonas, nevis valsts parstavjus. Dalībvalstīm reizi 5 gados jaiesniedz ziņojumi par cilvēktiesību stavokli tajas. Valstīm ir iespēja paredzēt, ka citas valstis iesniedz pret to sūdzību Komiteja, abam valstīm javienojas par šadu pasakumu un valstu rīcības iespējam jabūt izsmeltam. Tomēr lēmums var būt tikai samierinošs.

Turklat ļoti daudzas valstis ir paredzējušas atrunas šai konvencijai.

Jamin 1950. gada Eiropas Padomes izstradata Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Konvencija un tai vēlak pievienotie Protokoli. Šī konvencija ietver tos pašus principus, ko Visparēja Cilvēktiesību deklaracija, tomēr ka juridiski saistošs dokuments ir daudz precīzaka.

Socialas un ekonomiskas tiesības ir iekļautas Eiropas Socialaja Harta

8. Vai kadas no minētajam cilvēktiesībam kolīzijas gadījuma prevalē: tiesības uz privato dzīvi, varda brīvība, neviena no abam minētajam? Īsi pamatojiet.

tiesības uz privato dzīvi ir pirmas pakapes teorētiskas cilvēktiesības tadēļ šīs tiesības prevalē par tiesībam uz varda brīvību.

Daži teorētiķi uzskata, ka CT nozīme ir tikai būtiskam CT, bet 1993/Vīnes konferencē CT jautajumos pieņemtaja deklaracija ir noteikts, ka visa CT ir vienlīdzīgi svarīgas.

Es domaju, ka nē jo abas ir pamattiesības, kas tiek nostiprinatas nacionalo tiesību pamatlikumos – Latvijas gadījuma – Satversmē.

9. Kada ir galvena atšķirība starp cilvēktiesībam un humanitarajam tiesībam?

Abu tiesību mērķis ir pasargat indivīdus no ļaunuma taču šīm tiesībam ir dažadi pielietošanas mērķi.

Humanitaras tiesības tiek pielietotas bruņotu konfliktu gadījuma, lai ierobežotu kara nodarīto postu un ciešanas un pasargatu tos, kuri ir krituši pretinieku rokas. Humanitaras tiesības galvenokart fokusējas uz to, lai sargatu to kombatantu un civiliedzīvotaju pamattiesības kuri ir ievainoti, slimi un kuri cietuši kuģu katastrofas.

Cilvēktiesības, savukart, tiek attiecinatas uz miera laikiem vai kara laikiem, bet galvenokart ir saistītas ar to lai pasargatu cilvēkus pret valdības pari darījumiem pret šo cilvēku starptautiski atdzītam civilam, politiskam, ekonomiskam, socialam, ka arī kultūras tiesībam.

Cilvēktiesības: darbojas tikai miera apstakļos; CT mērķis ir kara novēršana.

Humanitaras t: sak darboties tikai kara laika; nosaka kara vešanas principus.

Taču CT un HT regulēšanas priekšmeti ir ļoti tuvi.

10. Nosauciet ANO cilvēktiesību līgumu īstenošanas institūcijas.

Uz ANO līguma pamata izveidotie mehanismi, kuri aizsarga cilvēktiesības:

(komitejam rekomendējošs raksturs)

*cilvēktiesību komiteja-LR ir atzinusi tai tiesības izskatīt lietas pret LR

-18eksperi, neparstav valstis, darbojas individuala kapacitatē, neatkarīgi eksperti

-notiek sesijas 3x gada

-skata sūdzības

-dod noslēguma komentarus

*ekon.un socialo lietu komiteja

*rasu diskriminacijas izskaušanas komiteja

*spīdzinašanas novēršanas komiteja

*bērnu tiesību komiteja

*sieviešu diskriminacijas novēršanas komiteja

*migrantu stradnieku konvencija

Uz ANO statūtu pamata izveidotie mehanismi, kuri aizsarga cilvēktiesības:

*cilvēktiesību komisija (no 53.valstīm parstavji, skata visdaž.jaut/var iesniegt sūdzību jebkurš

-tematiskas procedūras

-vasts procedūras

ANO Ģenerala Asambleja – organizē jautajumu izpēti un dod rekomendacijas, kuru nolūks ir sekmēt st. sadarbību cilvēktiesību realizēšanai.

ANO Drošības Padome – pieņem rezolūcijas cilvēktiesību parkapumu gadījumos, pieprasa no valstīm partraukt parkapumus, ja valsts atsakas partraukt parkapumus, DP var rekomendēt uzsakt humanitaro intervenci ar ANO dalībvalstu bruņoto spēku palīdzību.

ANO Sekretariata Cilvēka tiesību nodaļa – apkalpo ANO instances, kas darbojas ar CT jautajumiem. Deponē visas st.CT konvencijas, paktus, saistošas vienošanas.

ANO Ģeneralsekretars – pēc valdību pieprasījuma, izdala konsultacijam ekspertus, piešķir stipendijas specializacijai CT jautajumos un organizē seminarus.

Ekonomiska un sociala padome (EKOSOP)– ir tiesīga uzsakt pētījumus, izstradat referatus, sagatavot rekomendacijas ĢA un ANO loceklēm. Noslēdz līgumus ANO varda ar specializētajam iestadēm, rada komisijas, saņemt no tam ziņojumus, bet no ANO DP un ĢA saņem rekomendacijas un rezolūcijas izpildei. EKOSOP darbojas Komisija par sievietes statusu, Komisija par noziegumu novēršanu un kriminalo tiesvedību.

Cilvēka tiesību komisija (CTK) – darbojas EKOSOP ietvaros. Sagatavo rekomendacijas un rezolūciju projektus par jebkuru CT jautajumu. Organizē tehnisko sadarbību.

Apakškomisija diskriminacijas novēršanai un minoritašu aizsardzībai – saistīta ar CTK. Darbojas specialie ziņotaji un darba grupas jautajumos par praksi, kas skar sievietes un bērna veselību, iedzimto tautību kultūras īpašumu, kompensaciju par rupju parkapumu upuriem, tiesībam uz majokli, taisnīgu tiesu, uc.

ANO Augstaka komisara bēgļu jautajumos parvalde – pieprasa nodrošinat parvaldes kompetencē esošo bēgļu st. aizsardzību.

ANO Augstakais cilvēka tiesību komisars – sekmē un aizsarga CT ievērošanu.

Cilvēka tiesību centrs – īsteno konsultatīvo, finanšu un tehnisko palīdzību CT joma.

Rasu diskriminacijas likvidēšanas komiteja; Diskriminacijas novēršanas un nacionalo minoritašu aizsargašanas apakškomisija.

ANO St.Tiesa – skata strīdus starp valstīm arī CT jautajumos. Var dot konsultatīvus slēdzienus un izskaidrot st. līgumus CT joma.

Starptautiska darba organizacija – mērķis ir darba apstakļu uzlabošana, stradajošo dzīves līmeņa celšana, cīņa ar bezdarbu, uc

11. Kurš starptautiskais dokuments paredz, ka ikvienam ir tiesības uz pilsonību?

Visparēja cilvēktiesību deklaracija – 15.p.(VCD)

P jautajumi(uzņemšana pilsonība un izslēgšana no tas) ir katras valsts iekšēja lieta.

St t nosaka atsevišķu pilsonības jautajumu pamatprincipus:

-katram ir tiesības uz pilsonību, pirmkart, jau valstī, kura viņš ir piedzimis;

-nediskriminacijas princips.

12. Kuras ANO institūcijas nodarbojas ar cilvēktiesību jautajumiem?

ANO: Cilvēka tiesību komisija.

Izveidota 1946. gada un darbojas Ekonomiskas un socialas padomes ietvaros.

13. Kada ir atšķirība starp pozitīvajam tiesībam un negatīvajam tiesībam?

'Pozitīvas'- tiesības kaut ko nodrošina šo tiesību subjektam, baudītajam ,

'negatīvas'- tiesības no kaut ka pasarga jeb aizliedz kaut ko attiecība pret šo tiesību subjektu, baudītaju.

(nedrīkst spīdzinat)



Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 2789
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved