Scrigroup - Documente si articole

Username / Parola inexistente      

Home Documente Upload Resurse Alte limbi doc  
BulgaraCeha slovacaCroataEnglezaEstonaFinlandezaFranceza
GermanaItalianaLetonaLituanianaMaghiaraOlandezaPoloneza
SarbaSlovenaSpaniolaSuedezaTurcaUcraineana

ēkaģeogrāfijaķīmijaBioloģijaBiznessDažādiEkoloģijaEkonomiku
FiziskāsGrāmatvedībaInformācijaIzklaideLiteratūraMākslaMārketingsMatemātika
MedicīnaPolitikaPsiholoģijaReceptesSocioloģijaSportaTūrismsTehnika
TiesībasTirdzniecībaVēstureVadība

DARBINIEKU UN DARBA DEVĒJA SADARBĪBA DARBA AIZSARDZĪBA

ekonomiku



+ Font mai mare | - Font mai mic



DOCUMENTE SIMILARE



BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS VADĪBAS STUDIJU PROGRMMA



PRIVATO TIESĪBU KATEDRA

PATSTAVĪGAIS STUDIJU DARBS
“DABAS UN DARBA AIZSARDZĪBA”

Tēma: ”DARBINIEKU UN DARBA DEVĒJA SADARBĪBA DARBA AIZSARDZĪBA”

IEVADS

Ikdienas straujaja rituma, mūžīgajos darbos, mēs nereti aizmirstam pat sevi, kur nu vēl apkartējos. Darbi tiek saplanoti pēc svarīguma pakapes, un galu gala, tos jau tapat visus nepaspēt

Un nevar jau arī nesekot līdzi tam, kas notiek ap mums. Nevar nesekot līdzi likumu izmaiņam, konkurentu aktivitatēm, tehnoloģijas attīstībai un zinatnes progresam

Un ta vien liekas, tam , kas tobrīd mazak svarīgs, laika pietiks vēlak, bet arī vēlak, ka izradas nav Bet reizēm tas “vēlak”, jau varbūt ir nokavēts

Un ta, lietas, kas šķiet, neskaram mūs, tomēr var tieši un sapīgi kadreiz arī atsaukties, un tieši uz mums.

Ta vien šķiet, ka tas ir nieks, stradat līdz vēlai naktij, jo nepieciešamība taču Un, ja nepieciešams, varu pat negulēt pavisamTa vien šķiet, ka neatkarības un visvarības pieradījumam to smago kasti pati varu uznest pa kapnēm Un kurš tad neprot elektroslēdzi ieslēgt? Un galu beigas, ja visi ta dara, vai arī es nedrīkstētu atstat savus iniciaļus uz klints?

Bet arī tas viss ir līdz laikam Līdz laikam, kad veselības problēmas sak rasties, līdz laikam, kad sakotnējo prieku par izradīto iniciatīvu nomaina pieradums, un no tevis to sak prasīt ka pašsaprotamu lietu

Arī uz klints var zīmēt līdz laikam kamēr iestajas sekas. Sekas, kuras liek parvērtēt savu darbību vai bezdarbību, un galu beigas arī vērtību

Uzņēmēji un arī paši darbinieki nereti ar zinamu ironiju raugas uz darba aizsardzību un to reglamentējošiem dokumentiem. Tam nopietna uzmanība tiek pievērsta tikai pēc seku iestašanas, vai kontrolējošas institūcijas – “Valsts Darba Inspekcijas” ierēdņa vizītes. Ta diemžēl ir reala situacija, kad darba devējs pie šiem jautajumiem sak nopietni domat tikai tad.

Taču riska faktoru ir ne mazums un katra maza nianse var novērst iespējamu ļaunumu. Katra mūsu neapdomīga rīcība var izraisīt neprognozējamas sekas. Taču ir iespējams darīt visu, lai šis ļaunums nenotiktu un nevēlamas sekas neiestatos.

Darba mērķis ir apskatīt darba devēja un ņēmēja tiesības un pienakumus darba aizsardzības pasakumu izstradē un ievērošana.

Darba aktualitate pamatojama ar tabulu, kas sniegta pielikuma NR.1- Riska veidi, sfēras un paredzamas sekas. Apzinot šos riskus un to cēloņus, ir iespējams no tiem izvairīties, vai arī sagatavoties tiem. Pēc tabulas vadoties, ir uzskatams, kuri riski ir piemērojami vairak katrai konkrētai uzņēmējdarbības sfērai, un uz ko būtu jabūt virzītiem dabas un darba vides aizsardzības normatīviem.

Studiju darba secinajumu sadaļa teorētiskais pamatojums tiks attiecinats uz mazumtirdzniecības uzņēmumu.

DARBA AIZSARDZĪBA

Par darba aizsardzību uzņēmuma atbildīgs ir darba devējs vai viņa pilnvarota persona, kuru kompetencē ir nodrošinat darbinieku veselībai un dzīvībai nekaitīgus darba apstakļus, organizēt darba aizsardzības pasakumus un to izpildes kontroles sistēmu.

Uzsakot savu darbību, uzņēmuma darbiniekiem ir jasniedz ievadinstruktažas lekcija, par ko tiek izdarīta atzīme šaja žurnala, ka arī ir jabūt izstradatam darba vides un specifikas aprakstam, ar novērtētiem iespējamajiem riskiem. Darbiniekam ir jaiziet arī pirmas medicīniskas palīdzības sniegšanas atestacija, elektroinstruktaža un ugunsdrošības instruktaža. Katram šim instruktažas veidam ir jabūt dokumentētam un par to ir jabūt darbinieka parakstam attiecīgaja instruktažas žurnala.

Visus izdevumus, kas saistīti ar darba aizsardzības organizēšanu, sedz darba devējs.

Darba aizsardzības jautajumus reglamentē Latvijas Republikas likums “Par darba aizsardzību”, ka arī citi likumdošanas akti.

Šo standartu un normatīvu ievērošanu uzrauga un kontrolē

- Valsts darba inspekcija, kura darbojas saskaņa ar Latvijas Republikas likumu “Par Valsts darba inspekciju” un “Darba inspekcijas nolikumu”;

- Citas valsts pilnvarotas institūcijas atbilstoši savai kompetencei;

- Darbinieku vai viņu arodu organizacijas, veicot sabiedrisko kontroli.

- Virskontroli par darba aizsardzības likumdošanas aktu precīzu un vienveidīgu pildīšanu Latvijas Republika veic Latvijas Republikas ģeneralprokurors un viņam pakļautie prokurori.

DARBA DEVĒJA PIENAKUMI DARBA AIZSARDZĪBA

Organizējot darba aizsardzību uzņēmuma, darba devējiem vai viņu pilnvarotam personam ir pienakums:

- garantēt darbinieku veselībai nekaitīgus un drošus darba apstakļus;

- nodrošinat ciešu sadarbību ar darbiniekiem, izveidojot darba aizsardzības padomi;

- ieviest jaunakos tehnikas līdzekļus un nodrošinat to profilaktiskas apskates, parbaudes un remontu, lai nepieļautu ražošanas traumas un nodrošinatu tadus darba higiēnas apstakļus, kas novērstu darbinieku saslimšanu ar arodslimībam.

- instruēt darbiniekus par drošības tehnikas un darba higiēnas prasībam, darba aizsardzības instrukcijam un noteikumiem, noslēdzot darba līgumu, ka arī tad, ja mainas darba apstakļi un darba vieta.

- kontrolēt, vai darbinieki izpilda darba aizsardzības instrukciju un noteikumu prasības.

- nodrošinat savlaicīgus kaitīgo faktoru mērījumus darba vidē un darba vietu atestaciju;

- nodrošinat notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu Latvijas Republikas valdības noteiktaja kartība. Pamatojoties uz izmeklēšanas materialiem, veikt nepieciešamos pasakumus, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nelaimes gadījumus;

- noteikt invalīdiem nepilnu darba laiku un citus atvieglotus darba noteikumus saskaņa ar medicīnas iestažu ieteikumiem.

Darba devējam ir pienakums nodrošinat darbiniekiem, kuri strada:

- smagos veselībai kaitīgos, bīstamos darbos un citos darbos, kur tas ir noteikts likumdošanas aktos, iepriekšējas un periodiskas medicīniskas apskates, ka arī segt ar to organizēšanu saistītos izdevumus;

- auksta gadalaika ara vai neapkurinatas telpas – attiecīgi iekartotas telpas, kur atpūsties un sasildīties.

Darba devējiem ir pienakums bez maksas nodrošinat darbiniekus, kuri strada:

- kaitīgos darba apstakļos un darbos, kas noris sevišķos meteoroloģiskos apstakļos, - ar specapģērbiem, specapaviem un citiem individualajiem aizsardzības līdzekļiem;

- kaitīgos darba apstakļos – ar pienu vai citiem līdzvērtīgiem partikas produktiem;

- sevišķi smagos un kaitīgos darba apstakļos – ar arstnieciski profilaktisko uzturu;

- darbos, kur iespējama kaitīgo vielu iedarbība uz adu, - ar mazgajamiem un neitralizējošiem līdzekļiem;

- karstos cehos – ar salīto gazēto ūdeni.

DARBA ŅĒMĒJA PIENAKUMI DARBA AIZSARDZĪBA



Darbiniekiem darba aizsardzības joma ir pienakums:

- ievērot darba aizsardzības instrukcijas, kas paredz darba izpildes un uzvedības noteikumus darba vietas, lai neapdraudētu savu un apkartējo cilvēku veselību un dzīvību;

- izmantot darba procesa viņiem izsniegtos individualos aizsardzības līdzekļus, specapģērbus un specapavus;

- izpildīt darba devēju, uzticības personu vai to komiteju un Darba inspekcijas prasības darba aizsardzības jautajumos;

- nekavējoties ziņot tiešajiem darba vadītajiem, darba devējiem vai viņu pilnvarotam personam par nelaimes gadījumu vai situaciju, kura apdraud cilvēku veselību vai dzīvību.

DARBA DEVĒJU TIESĪBAS

Organizējot darba aizsardzību uzņēmuma, darba devējam ir tiesības:

- piemērot darbiniekiem disciplinarsodus par darba aizsardzības instrukciju un noteikumu parkapumiem;

- parsūdzēt tiesa Darba inspekcijas lēmumus 10 dienu laika pēc to saņemšanas.

DARBA ŅĒMĒJU TIESĪBAS

Pildot darba pienakumus, darbiniekam darba aizsardzības joma ir tiesības:

- neuzsakt vai partraukt darbu, ziņojot tiešajiem darba vadītajiem, darba devējiem vai viņu pilnvarotam personam, ja darba apstakļi, apkalpojama ierīce, mašīnas un citi mehanismi rada draudus personiskajai vai apkartējo cilvēku veselībai un dzīvībai, ja darba ierīces, mašīnas un citi mehanismi nav apgadati ar nepieciešamajam drošības ierīces, ka arī ietaisēm to izslēgšanai avarijas gadījumos un ja darbinieki nav apgadati ar nepieciešamajiem individualajiem aizsardzības līdzekļiem;

- atteikties no mašīnu un mehanismu izmantošanas vai apkalpošanas, ja šo darbu izpilde neatbilst viņu profesionalajai sagatavotībai.

UZTICĪBAS PERSONU IEVĒLĒŠANA

Uzticības persona ir darbinieku vai viņu arodu organizaciju ievēlēta persona, kura uzņēmuma vai ta struktūrvienība parstav darbinieku intereses darba aizsardzība, sadarbojas ar darba devēju vai struktūrvienības vadītaju un veic sabiedrisko kontroli šaja joma.

Likums paredz, ka šadai personai jabūt ievēlētai uzņēmumos vai struktūrvienības, kuras tiek nodarbinati vairak ka pieci darbinieki.

Uzticības personu ievēl uz diviem gadiem.

Uzticības persona, veicot uzticētos pienakumus viņas uzraudzībai pakļautajas darba vietas, ir tiesīga:

- pieprasīt no darba devēja darba aizsardzības likumdošanas aktus un normatīvos materialus, ka arī paskaidrojumus, ziņas un dokumentus, kas attiecas uz darba aizsardzības jautajumiem;

- piedalīties:

1) ražošanas objektu un iekartu pieņemšana ekspluatacija;

2) darba vietu apsekošana ar Valsts darba inspekcijas amatpersonam;

3) darba notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšana;

4) darba aizsardzības pasakumu planošana, ka arī kontrolēt šo pasakumu izpildi;

- ziņot darba devējam, valsts darba inspekcijai, ka arī citam valsts uzraudzības institūcijam par konstatētajiem apstakļiem, kas var radīt kaitējumu darbinieku veselībai un dzīvībai vai izraisīt avariju;

- griezties Valsts darba inspekcija darba aizsardzības jautajumos, nebrīdinot darba devēju.

OBLIGATA SOCIALA APDROŠINAŠANA PRET NELAIMES GADĪJUMIEM DARBA UN ARODSLIMĪBAM

Likuma “Par obligato socialo apdrošinašanu pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībam” mērķis ir:

- nodrošinat apdrošinatajai personai, ja ta cietusi nelaimes gadījuma darba vai saslimusi ar arodslimību, apdrošinašanas atlīdzību, atveseļošanos, darbspēju atgūšanu un integraciju sabiedrība;

- garantēt trešajai personai materialu nodrošinajumu;

- nodrošinat preventīvo pasakumu realizēšanu, lai uzlabotu darba vidi, izglītotu darba devējus un darbiniekus, novērstu nelaimes gadījumus darba un saslimšanu ar arodslimībam;

- izmantojot obligato iemaksu likmju un bīstamības grupu principu vidējas iemaksu algas noteikšana, ekonomiski ieinteresēt darba devējus veikt organizatoriskos, sanitari higiēniskos un arstnieciski profilaktiskos pasakumus, kas garantē drošu darbu un saglaba stradajošo darbspējas visa darba mūža.

Apdrošinašanu pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībam veic Valsts socialas apdrošinašanas aģentūra.

Darba devējam ir pienakums:

- nekavējoties organizēt pirmas medicīniskas palīdzības sniegšanu apdrošinatajai personai, kas cietusi nelaimes gadījuma darba vai ceļa uz darbu vai no darba, atrodoties darba ņēmēja valdījuma esoša transportlīdzeklī, ka arī nodrošinat tas nogadašanu arstniecības iestadē;

- nodrošinat apdrošinatas personas veselības stavokļa izmeklēšanu arstniecības iestadē, ja arstam rodas aizdomas par saslimšanu ar arodslimību;

- nodrošinat, lai darba notikušais nelaimes gadījums vai saslimšana ar arodslimību tiktu izmeklēta likuma noteiktaja kartība, un, pamatojoties uz izmeklēšanas materialiem, veikt nepieciešamos pasakumus, lai novērstu cēloņus, kas izraisa nelaimes gadījumus darba vai saslimšanu ar arodslimībam;

- izmaksat no saviem līdzekļiem apdrošinatajai personai, kas cietusi nelaimes gadījuma darba, slimības naudu par pirmajam 14 kalendarajam dienam 80 procentu apmēra, ņemot par pamatu mēneša vidējo izpeļņu.

Apdrošinatajai personai ir šadi pienakumi:

- ievērot darba aizsardzības likumu un citu normatīvo aktu prasības, ka arī rīkoties atbilstoši noradījumiem, ko konkrēta darba izpildei devis darba devējs vai persona, kas ta uzdevuma šadus noradījumus ir tiesīga dot;

- ja ir noticis nelaimes gadījums darba:

a)         nekavējoties par to paziņot darba devējam vai viņa pilnvarotajai personai;

b)         nekavējoties, ja to atļauj veselības stavoklis, pašai griezties pēc pirmas medicīniskas palīdzības;

- sakara ar nelaimes gadījumu darba vai saslimšanu ar arodslimību izmantot no darba negadījuma speciala budžeta apmaksato medicīnisko palīdzību;

- pildīt arsta noradījumus, veicinat izveseļošanos un ievērot visparējo arstēšanas režīmu;

- apdrošinašanas atlīdzības saņemšanas laika ievērot Veselības un darbspēju ekspertīzes arstu komisijas noteikto nodarbošanas veidu un režīmu;

- izmantot Valsts Socialas Apdrošinašanas Aģentūras finansēto rehabilitaciju un parkvalifikaciju.

OBLIGATA VESELĪBAS PARBAUDE

Obligata veselības parbaude tiek izdarīta:

- personam, kuru veselības stavokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori;

- personam, kuras ir nodarbinatas vai tiks nodarbinatas darba īpašos apstakļos;

- personam, kuras ir nodarbinatas vai tiks nodarbinatas darba, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.

APMACĪBA PIRMAS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANA

Darba devējs nodrošina apmacību pirmas palīdzības sniegšana:

- visiem darbiniekiem, kuru veselības stavokli ietekmē veselībai kaitīgie darba vides faktori vai kuri nodarbinati darba īpašos apstakļos;

- 15 % darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai.

Darba devējs apgada darba vietas ar LR Labklajības Ministrijas noteikto  pirmas palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materialu minimumu.



SECINAJUMI

Darba drošības jautajumi ir likumdošana paredzēta un nopietna jelkadu uzņēmējdarbības formu un sfēru raksturojoša sadaļa, kas paredzēta drošas un veselībai nekaitīgas darba vides nodrošinašanai. Tas nav tikai darba devēja kompetencē, bet tiek virzīts uz kopīgu sadarbību starp darba devēju un darba ņēmēju. Kaitīgi darba apstakļi apdraud ne tikai darbiniekus, bet arī šīs organizacijas klientus, un vēlreiz nakas atgriezties pie iespējamajiem riska faktoriem, kad nekaitīguma normam neatbilstoša darba vide var izraisīt jau lielaku ļaunumu. Šos riskus var pielīdzinat konkrētam uzņēmumam – SIA “VEGI”, kas ir mazumtirdzniecības uzņēmums, kurš nodarbojas ar plaša preču patēriņa tirdzniecību lauku rajona.

Tatad – iespējamie riski varētu būt bakteroloģiskas izcelsmes(piem. tuberkolozes epidēmija) – ja netiek ievēroti VVVC nolikums par ikgada sanitaras gramatiņas nokartošanu, inficiētais darbinieks var slimību parnest gan kolēģiem,  gan klientiem; tehnogēnas izcelsmes – darbība ar ugunsnedrošam vai spradzienbīstamam vielam.

Šie riski ir liela mēra saistīti arī ar arējo vidi un uzņēmuma paškontroli, tomēr uzņēmējam ir “janodrošina nekaitīga darba vide”

SIA “VEGI” bakteroloģiskas izcelsmes risks ir maksimali mazinats, jo izstradataja darba higiēnas protokola ir iestradati punkti, kas pieprasa uzturēt tīrība un kartība darba apģērbu, bet arī punkts par profilaktiskajam parbaudēm valsts noteiktajos termiņos. Turklat šo prasību ievērošanu kontrolē arī Valsts Vides un Veselības Dienests. Uzņēmuma ir izstradats arī paškontroles plans, kura ir iestradati jautajumi par higiēnu, dezinfekciju un profilaksi epidēmiju periodos(piem. gripas). Obligatas ir difterijas potes, kas iespējami mazina risku nodot šo slimību kolēģiem vai klientiem.

Savukart tehnogēniskas izcelsmes risks ir lielaks, jo veikals atrodas pagrabstava, un lai gan tam ir divas izejas, tomēr panikas apstakļos izkļūšana var būt problematiska. Šis ir paaugstinatas bīstamības risks, jo arī ugunsdrošības normu izpilde ir apgrūtinata šī atrašanas vietas apstakļa dēļ.

Elektroiekartu ekspluatacijas noteikumi netiek parkapti, ka arī visi elektrodrošības mērījumi tiek veikti regulari – paredzēto 3 gadu posma – sakotnējas nepilnības ir novērstas.

Uzņēmuma darba vides stavoklis pēc VDI novērtējuma ir labs, un tika novērstas visas konstatētas nepilnības, t.i. šis sakotnēji bija viens no iepriekš pieminētajiem uzņēmumiem, ar skeptisku attieksmi pret šo normatīvu rakstisku izstradi, tadēļ bija izstradati visparēji noteikumi, viena protokola aptverot gan ugunsdrošību, higiēnu, gan darba aprakstu un elektrodrošību.

Šaja uzņēmuma nav vēl ievēlēta uzticības persona, jo stradajošo skaits līdz šim bija līdz pieciem cilvēkiem.

Taču nakas atzīt, ka šis ir uzņēmums, kura darba devējs ar darba ņēmēju konsultējas par visiem, kopējo sadarbību saistītiem jautajumiem. Šaja uzņēmuma valda parliecība, ka tikai kopējiem spēkiem ir gūstams iespējami labakais rezultats, labakais rezultats – priekš visiem. Un vai ta nav perspektīvas darba vides radīšana? Darba vides – kura ir gatava pilnveidoties, attīstīties, labot savas kļūdas un doties pretī panakumiem – visi kopa.

Pielikums Nr.1. Riska novērtējuma līmeņi.[1]

RISKA VEIDS

RISKA SFĒRA

RAKSTURĪGAKAS RISKA IZPAUSMES

ZAUDĒJUMU VEIDS

Negadījumu risks

Rūpniecība

Ugunsgrēki

Eksplozijas

Toksisko vielu noplūdes

Cilvēka nave

Materialas vērtības

Kaitējumi videi

Transports

Tas pats

Tas pats

Sabiedriskie objekti

Tas pats

Terorisms

Panika

Tas pats

Komunikacijas un energoresursi

Epidēmijas, bads, sals

Tas pats



Arējie naves cēloņi

Pašnavības, slepkavības, ugunsgrēki, autoavarijas, noslīkšana

Cilvēka nave

Dabas paradību risks

Lokalas

Plūdi, mežu ugunsgrēki, sausums, zibens

Cilvēka nave

Materialas vērtības

Kaitējums videi

Akumulētais un latentais risks

Lokala vide

Atmosfēras piesarņojums

Cilvēku slimības

Floras un faunas slimības

Materialu erozija

Cilvēka nave

Materialas vērtības

Kaitējums videi

Cilvēku veselība

Izmaiņas vidē

Ūdeņu, augsnes piesarņojums

Bakteroloģiska vide

Tas pats

Cilvēku slimības

Faunas un floras slimības

Tas pats

Partika

Cilvēku slimības

Cilvēku veselība

Ekoloģiskais risks

Lokala vide

Sugu izmiršana

Faunas un floras slimības

Cilvēka nave

Materialas vērtības

Kaitējums videi

Cilvēku veselība

Vides izmaiņas

Lokalas ekosistēmas stavoklis

Globala vide

Klimata parmaiņas

Globalas ekosistēmas stavoklis

IZMANTOTA LITERATŪRA

- LR likums “Par darba aizsardzību”;

- LR MK noteikumi “Uzticības personu ievēlēšanas un divpusējas sadarbības institūciju darbības noteikumi”;

- LR likums “Par obligato socialo apdrošinašanu pret nelaimes gadījumiem darba un arodslimībam”;

- LR MK noteikumi “Par obligato veselības parbaudi un apmacību pirmas palīdzības sniegšana”

- “Vides zinību terminu skaidrojoša vardnīca”,apg.”Jumava” 1999.g.



“Vides zinību terminu skaidrojoša vardnīca”,apg.”Jumava” 1999.g., 51.tab.





Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare



DISTRIBUIE DOCUMENTUL

Comentarii


Vizualizari: 1251
Importanta: rank

Comenteaza documentul:

Te rugam sa te autentifici sau sa iti faci cont pentru a putea comenta

Creaza cont nou

Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved