Ventspils augstskolas

Ekonomikas un parvaldības nodaļas

1. P2.2 grupas studentu:

xxxxxxx

referats uzņēmējdarbība

E-bizness

Liekas, ka daudz nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka datortehnika vēl joprojam pieder pie tam nozarēm, kas attīstas ļoti strauji. Ja pirms kadiem piecpadsmit gadiem par datoriem bija dzirdēji tikai retais, tad nesenas tūkstošgades mijas  iespējama datorkļūda jau izsauca visparēju ažiotažu un pat drudžainu satraukumu attīstītakajas valstīs. Tas liecina par to, ka datori arvien vairak un vairak ienak mūsu majas un darba vietas, kur šobrīd tos bieži vien izmanto ne tikai spēlēm un rotaļam, bet arī daudz nopietnakam vajadzībam. Datori uzņēmumos nodrošina ne tikai klientu datu, preču noliktavas vai gramatvedības uzskaiti, bet arī vada un kontrolē realus ražošanas procesus – ielej degvielu mūsu automašīnas, kontrolē kases automatus lielveikalos, parskaita šurpu turpu mūsu naudu u. tml. Datori šodien paradījušies un aktīvi tiek izmantoti pat tadas vietas, kur vēl nesen likas, ka tiem nav pielietojuma. Kaut vai, piemēram, daudzas aptiekas zales tagad tiek izvēlētas no elektroniskiem katalogiem un pasūtītas caur internetu. Līdzīgu datora izmantošanas piemēru kļūst aizvien vairak.

Modernu uzņēmējdarbību raksturo aizvien pieaugošas izejmaterialu piegažu iespējas, pieaugoša globala konkurence, un pieaugošas patērētaju vēlmes, ka rezultata uzņēmumi visa pasaulē parkarto savas struktūras un izvērtē savu darbību. Ar elektroniskas komercijas palīdzību tiek sagrauta tradicionalas uzņēmējdarbības radīta barjera starp uzņēmumu, ta piegadatajiem un klientiem, un šīm izmaiņam ir globals raksturs. Elektroniska komercija ļauj uzņēmumam daudz operatīvak un elastīgak darboties sava iekšienē, ciešak sadarboties ar piegadatajiem, un būt daudz atsaucīgakam uz klientu prasībam un jautajumiem.

Elektroniskas komercijas pielietojumi ir ļoti plaši – sakot no uzņēmuma Intraneta, ar kura palīdzību kritiska biznesa informacija ir pieejama visīsakaja laika un beidzot ar korporatīvajiem ekstranetiem un internet lielveikaliem. elektroniska komercija paver Jums milzīgas iespējas – jaunas komunikaciju formas ar Jūsu klientiem, izplatītajiem un piegadatajiem, 24 stundu darba laiku un klatbūtni pasaules tirgū. Tas viss ļauj jums palielinat savus biznesa apjomus un samazinat izmaksas

Kas ir e-komercija.

Visparīgi elektronisko komerciju varētu definēt ka jebkuru biznesa darījumu vai darbību, kura iesaistītas puses nekontaktējas fiziski vai neapmainas ar materialiem priekšmetiem, bet sadarbojas izmantojot elektroniskas informacijas formas un sakaru līdzekļus. Ka redzams, šads definējums ļoti aptuveni izskaidro elektroniskas komercijas būtību, jo šadiem kritērijiem atbilst pat vienkarša telefona saruna. Realaja dzīvē par elektronisko komerciju tiek uzskatītas tadas uzņēmējdarbības vadības metodes, kuras apvienojas jauno tehnoloģiju iespējas, esošo informacijas sistēmu resursi un globala tirgus prasības.

Lai uzņēmējs veiksmīgi spētu darboties e-komercija viņam ir japarzina interneta marketings. Interneta marketings ir kompleksa, integrēta sistēma, zinatne un maksla, kas izmanto Tīkla virtualo telpu, ta tehnoloģijas un paņēmienus dažadu preču un pakalpojumu virzīšanai tirgū, reklamai un pardošanai Globalaja Tīkla lietotajiem visa pasaulē. Ta ir zinatne, jo īstam interneta uzņēmējam ir jabūt plašam zinašanam, kas nemitīgi tiek papildinatas interneta tehnoloģijas, klasiskaja marketinga, dizaina, saskarsmes un starptautisko attiecību pamatos. Ta ir maksla, jo, lai konstruktīvi izmantotu visas iepriekš minētas zinatnes, specialistam ir japiemīt labam kreatīvajam spējam, ka arī spējai, pamatojoties uz savam zinašanam un pieredzi, ģenerēt jaunas idejas, jo viena no galvenajam prasībam pret interneta kompanijam ir jaunas idejas un koncepcijas.

Tirgotaja priekšrocības interneta:

globala klatbūtne, izmantojot vienu preču zali un realizacijas kanalu;

iespēja iztikt bez starpniekiem – pardot preces tieši patērētajam, ietaupot komisijas naudu un citus izdevumus;

automatizēta un pilnīga faktu ieguve par klientiem un to analīze. Marketingu un preču reklamēšanu iespējams pielagot konkrētam klientam, kas palielina reklamas iedarbību un pircēju atsaucību, palīdz uzlabot preces;

samazinas tradicionalie šķēršļi ienakšanai tirgū, piemēram, biroja vai veikala īre un tirdzniecības personala izmaksas;

mazaks laika patēriņš un mazaki administratīvi juridiskie izdevumi, jo viens dators spēj apstradat miljoniem darījumu, izmantojot integrētu automatizētu rēķinu izrakstīšanu, gramatvedības kartošanu un parskatu sagatavošanu.

Interneta veikals ir ļoti ekonomisks. Nav nepieciešams īrēt un remontēt telpas, pieņemt darba pardevējas un apsardzes darbiniekus, daudz ieguldīt reklama. Pietiek ar 500 latiem, ja tirgotajs vēlas izveidot savas produkcijas nodaļu kada no interneta lielveikaliem. Jaņem vēra, ka lielveikala, kur tiek realizētas vienadas preces no vairakiem veikaliem, piemēram, kompaktdiski, tirgotajam ir neizdevīgi veidot savu nodaļu, jo pircējs var salīdzinat cenas un izraudzīties lētako. Atsevišķa veikala izveide izmaksas līdz 5000 latu. Ievērojami atšķiras arī veikala uzturēšanas izmaksas. Pirmaja gadījuma uzturēšana mēnesī vidēji izmaksas 30 latu, bet otraja izdevumi sasniegs pat 3000 latu.

Izplatot preces ar interneta starpniecību, pardevējs var ievērojami samazinat savas izmaksas, tatad – arī preču cenu. Pirmkart, to var panakt, atsakoties no starpniekiem un daudzas preces piegadat tieši no ražotaja. Otrkart, ir preces (informacija, datorprogrammas, datorspēles), kuras iespējams piegadat elektroniska forma, ievērojami samazinot ražošanas izmaksas. Treškart, ar interneta palīdzību iespējams efektīvak izmantot patērētaju izpētei un reklamai paredzētos līdzekļus. Elektronisko veikalu apmeklētaji tiek reģistrēti, precīzi fiksējot, ko viņi skatījušies, ko un kad pirkuši. Patērētaja ieguvums ir zemakas cenas, bet izplatītaja vai ražotaja ieguvums – lielaks apgrozījums un peļņa.

Interneta veikaliem ir arī vairaki būtiski trūkumi. Proti, pircējs nevar aptaustīt vai nogaršot preci. Dažam precēm (kompaktdiskiem, gramatam) tas nav būtiski, bet ir preces (produkti, apģērbi), kurus bez tuvakas apskates pirkt nav ieteicams. Daudzi uzskata, ka iepirkšanas interneta ir nedroša, un viņu bažas ir pamatotas, jo ir gadījumi, kad elektroniska forma nosūtītie dati tiek partverti un no pircēja norēķinu kartes pazūd nauda. Tiesa, pareizi organizējot drošības sistēmu, tas notiek arkartīgi reti.

E-komercijas darījumu drošību nodrošina tehnoloģijas un likumdošana. Salīdzinot ar parasto darījumu drošumu, kad izmanto papīra dokumentus, e-komercija glabajamo un parsūtamo datu slepenību un viengabalainību, ka arī darījuma partneru autentiskuma parbaudi nodrošina kriptografija. Lai darījumus, kuru noslēgšana izmantoti kriptografijas risinajumi, varētu parbaudīt un katrai darījuma pusei paliktu likumīgs darījumu apstiprinošs dokuments, ir nepieciešamas noteiktas izmaiņas arī valsts likumdošana. Precīzi janorada, kadu likumu parvaldē darījums atrodas.

E-komercijas tehniska drošuma nodrošinašanai nepieciešams:

šifrēt parsūtamo informaciju;

parbaudīt pircēja un pardevēja autentiskumu;

nodalīt informaciju par pirkumu un maksašanas instrumentu: pirkuma datus zina vienīgi pircējs un tirgotajs, bet kartes datus – vienīgi pircējs un banka.

E-komercija pamata tiek lietotas divas kriptografijas tehnikas – SSL un SET.

Juridiskie jautajumi.

Viens no svarīgakajiem uzdevumiem, lai nodrošinatu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, ir likumdošanas pielagošana elektroniskas komercijas prasībam un esošo juridisko normu interpretacija darījumiem Internet. Ka svarīgakie jautajumi būtu minami:

personas identificēšana Internet (elektroniskas pases un elektroniskais paraksts);

datu aizsardzība;

dokumentu elektroniskas formas atzīšana;

nodokļu politika.

Nodokļu maksašana interneta tirdzniecības sistēma notiek tapat ka jebkura veikala. Proti – pircējs izvēlas preci un norēķina sistēmu – maksat skaidra nauda ar kurjera starpniecību vai izmantojot karti ar interneta palīdzību. PVN Latvija reģistrēto firmu precēm tiek ietverts jau preces cena. Taču preču piegade pasūtītajam Latvija ir pagaidam sarežģīta. Ja preces saņēmējs ir juridiska persona, preces muitas nodoklis un PVN jamaksa, saņemot preci uz robežas. Fiziska persona var nemaksat PVN un muitas nodokli par preci, kuras vērtība neparsniedz piecdesmit latu.

Ja prece tiek sūtīta uz arzemēm vai no tam, spēka stajas likums par preces dubulto aplikšanu ar nodokli, ja vien Latvija nav parakstījusi līgumu ar noteikto valsti, kas to atceļ. Līdzīgi ka iepērkoties pa pastu, arī interneta tirdzniecība nodoklis tad tiek maksats valstī, kura ta tiek ievesta. Pircējs samaksa nodokli pasta, saņemot preci.

Latvijas tirdzniecības nodokļu sistēma nav konkrētu noteikumu noteiktam tirdzniecības veidam. Nodoklis tiek maksats no firmas kopēja apgrozījuma vai preču apgrozījuma. Šaja gadījuma tirdzniecība interneta neatšķiras no tiešas tirdzniecības veikala vai uz ielas, jo preces piegades laika no noliktavas līdz klientam tiek izpildīti visi Latvijas likumdošana noteiktie punkti, - kad prece tiek pasūtīta un pa telefonu apstiprinats tas pasūtījums, tiek izrakstīta pavadzīme un izsists čeks. Pēc preces saņemšanas pircējs parakstas pavadzīmē.

No uzņēmējdarbības planošanas viedokļa ieteicams noteikt vienu cenu globalai tirdzniecībai, noradot importa nodevas un vietējos nodokļus ka papildu izmaksas, par kuram atbildīgs pircējs. Šī metode ir ļoti noderīga starpuzņēmumu darījumos. Tomēr mazumtirdzniecība to parasti neizmanto, jo pieņemts uzskatīt, ka pircēji vēlas zinat preces cenu, bet nevēlas kartot nodokļu formalitates. Te iespējami divi risinajumi. Pirma iespēja – nodokļu kartošanu atstat ekspeditora ziņa. Piegadatajs nosaka cenu katrai valstij atsevišķi, ņemot vēra attiecīgas nodokļu saistības. Ta ka daudzi klienti maksa vietēja valūta, cenu izmaiņas, kas rodas atšķirīgu PVN likmju dēļ, tiem nav uzreiz pamanamas. Otra iespēja – izveidot vietējo pasūtījumu centru. Šis modelis jau sen tiek izmantots preču pasūtīšana pa pastu. Valda uzskats, ka pircēji labpratak noslēdz darījumus ar pašmaju tirgotajiem neka ar arzemniekiem. Svarīgi arī, ka vietējais preču izplatīšanas centrs nodrošinas preču atraku piegadi. Tada gadījuma, protams, jareģistrējas ka konkrētas valsts PVN maksatajam. Lielako interneta mazumtirgotaju vidū patlaban valda uzskats, ka nepieciešams izveidot vietējo preču izplatīšanas centrus, lai gan tirdzniecības apjomi liecina, ka rentabls ir tikai tads izplatīšanas centrs, kas apkalpo vairakas valstis.

E-komercijas perspektīvas.

Gan biznesa, gan IT, gan citos medijos par e-komerciju runa ka par augošu biznesa nozari, kuras apjoms pieaug fantastiskos tempos un 2002. gada sasniegs vairak neka 420 miljardu ASV dolaru lielu apgrozījumu. Lai gan tie ir fantastiski skaitļi, tomēr kopuma veidos tikai 1-10% no konkrētu valstu kopprodukta. Saskaņa ar kopējam tendencēm vismaz līdz 2001. gadam e-komercijai būtiski neietekmēs nevienas valsts ekonomiku kopuma. Tomēr ir grūti paredzēt, kas notiks talak. Prognožu trūkums ir to nespēja paredzēt sabiedrības attīstību visas iespējamajas dimensijas, tadēļ piecu gadu talaja nakotnē redzamie skaitļi var būtiski mainīties. Tomēr viena aspekta visi ir vienis pratis – e-komercijas sekmes ir cieši saistītas ar informacijas sabiedrības un interneta attīstību. Informacijas attīstības gaitu pamata noteiks divi faktori – cilvēku attieksme, ka arī tehnoloģiju un visparējas attīstības tempi.