Kvalifikacijas darbs - „Biodīzeļdegvielas izejvielu un biodīzeļdegvielas ražošana”

BANKU AUGSTSKOLA

Kvalifikacijas darbs

„Biodīzeļdegvielas izejvielu un biodīzeļdegvielas ražošana”

Rīga

Saturs

Ievads..3

Zemnieku saimniecības apraksts

Tehnika

Rapša sēklas iegades izmaksas

Administratīvas izmaksas

Lauku apstrades izmaksas

Sēšanas izmaksas

Mēslošanas izmaksas

Ražas novakšanas izmaksas

Realizacija

Gada parskats

Secinajumi

Avoti

Ievads

Šī kvalifikacijas darba pamatmērķis ir izpētīt rapša, ka biodīzeļdegvielas izejvielas audzēšanas un realizēšanas iespējas Latvija balstoties uz Zemnieku saimniecības „Gobas” pieredzi, pašreizējo izmaksu un ieņēmumu analīzi. Šo darbu arī varētu saukt par pirmo posmu biodīzeļdegvielas ražošanas un realizacijas izpētei, jo tieši no nepieciešamo izejvielu saražota apjoma ir atkarīgs biodīzeļdegvielas ražošanas iespējas Latvija. Iepriecinošs ir fakts, ka rapša ražošana Latvija attīstas arvien straujak. Ir izveidoti kooperatīvi, kas nodarbojas ar rapša iepirkšanu no zemniekiem, tadejadi palīdzot viņiem attīstīt savas saimniecības.. Viens no tadiem ir kooperatīvs „Latraps”, kurš nodarbojas ar izaudzēta rapša realizaciju, biedru apgadi ar sēklam, mineralmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem, nodrošina rapša kaltēšanu un tīrīšanu, bet nesniedz tehnikas pakalpojumus. Runajot par rapsi, šī darba galvenas pamatnostadnes būs saistītas ar izmaksu kalkulacijam, kuras vērstas uz to vai zemniekiem ir izdevīgi ražot šo izejvielu, kas kalpos par pamatu turpmakam pētījumam, ka varētu attīstīties biodīzeļdegvielas ražošana Latvija, jo pašlaik lielaka daļa izejvielu tiek eksportēta uz Igauniju, kas liecina, ka biodīzeļdegvielas ražošana neprogresē.

Atbalsts biodegvielas ražošanai un pielietošanai Latvija

Pasaulē strauji rūkošie naftas, dabasgazes un ogļu krajumi, ka arī arvien pieaugošais vides piesarņojums ir viens no galvenajiem argumentiem par labu biodegvielas ražošanai. Pasaules valstīs arvien pieaug biodegvielas īpatsvars. ES pieņēma ES transporta politiku līdz 2010. gadam. Taja paredzēts izstradat direktīvu par obligatu biodegvielas pakapenisku ieviešanu katra dalībvalstī. Līdz 2010. gadam biodegvielas īpatsvaram jasasniedz gandrīz 6%.

Biodegviela- biodīzelis un bioetanols- tiek ražota no lauksaimniecības produktiem- rapša un graudaugiem, tas ražošanai audzēta produkcija ES vēl netiek ierobežota (nav ražošanas kvotu), tapēc tas paver jaunas lauksaimniecības zemju izmantošanas iespējas un palielina zemnieku ienakumus, rada papildus darbavietas. Pagaidam vienīga biogazes ražotne Latvija- Getliņi, EKO iegūto produktu izmanto talak elektroenerģijas ražošanai. Zinatnieki pieļauj, ka arī biogazi nakotnē varēs izmantot automašīnu dzinēju darbinašanai.

Praktiski visa ES, ASV, Kanada, Brazīlija, ka arī tuvakajas kaimiņvalstīs ir izstradatas un darbojas dažadas programmas atjaunojamas enerģijas, t.s. biodegvielas ražošanas un izmantošanas attīstībai. Arī Latvija tiek gatavota programma biodegvielas ražošanai un pielietošanai (turpmak programma).

Programma ir vērsta uz Ministru Kabineta izvirzīto prioritašu realizaciju:
- Uzņēmējdarbības vide;
- Rūpniecības attīstība;
- Darbaspēka politika;
- Enerģētika;
- Lauksaimniecība un lauku vide;
- Sociala drošība;
- Vide un dabas aizsardzība;
- Transports.

Programma realizē nacionala attīstības plana ietvaros četras no piecam izvirzītajam prioritatēm:
- Reģionalas attīstības veicinašana;
- Ekonomiskas attīstības veicinašana;
- Lauksaimniecības un lauku attīstības veicinašana;
- Cilvēkresursu attīstība un nodarbinatības veicinašana.

Programmas galvenie mērķi ir:
- Biodegvielu ražošanai nepieciešamo izejvielu nodrošinašana, izmantojot Latvijas lauksaimniecība izmantojamo zemi;
- Biodegvielas ražošanas veicinašana Latvija;
- Biodegvielu izmantošana Latvija.

Programmas apakšmērķi ir:
- Samazinat enerģētisko atkarību no fosilas degvielas, palielinot bioloģiskas izcelsmes degvielu ka atjaunojamu energoresursu izmantošanu;
- Uzlabot dzīves līmeni laukos, radot jaunas darbavietas;
- Samazinat lokalo vides piesarņojumu ar toksiskam vielam: SO2, CO u.c., ko satur motoru atgazes;
- Sekmēt globalo klimata parmaiņu novēršanu, mazinot CO2 izmešu daudzumu atmosfēra;
- Sekmēt lauku vides un ainavu sakoptību;
- Arējas tirdzniecības uzlabošana, samazinot degvielu importu un attiecīgi palielinot Latvija ražoto biodegvielu un lopbarības apjomu.

Zemkopības ministrija (ZM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) akceptu par Latvijas izstradatas atbalsta shēmas biodegvielas ražotaju atbalstam atbilstību Eiropas Kopienas Līguma prasībam. Līdz ar to biodegvielas ražotajiem Lauku atbalsta dienests (LAD) var izmaksat valsts atbalstu – kopuma 500 tūkstoši latu.

Katrs jauns atbalsta pasakums, ko kada Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vēlas sniegt, jasaskaņo ar EK. Par tadu uzskatams arī atbalsts biodegvielas ražotajiem, jo tas Latvija tiek realizēts pirmo reizi.

Atbalsts tiks piešķirts par produkciju, kas saražota pēc 2005.gada 20.septembra saskaņa ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem „Kartība, kada piešķir valsts atbalstu ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai”.

2005.gada noteikts, ka finansiali atbalstama kvota bioetanolam ir 11,392 miljoni litru un biodīzeļdegvielai - 12,5 miljoni litru. Uzņēmēji par saražotajiem 1000 litriem biodīzeļdegvielas saņems 170 latus, bet par saražotajiem 1000 litriem bioetanola - 140 latus. 2005.gada finansiali atbalstama kvota biodegvielas ražošanai piešķirta diviem uzņēmumiem: SIA „Jaunpagasts Plus”- bioetanola ražošanai, un SIA „Delta Rīga” – biodīzeļdegvielas ražošanai. 2006. gada uz finansiali atbalstamo kvotu pieteikušies vēl divi uzņēmumi: SIA „Mamas –D” un SIA „Mežrozīte”.

Lai saņemtu atbalstu par 2006.gada 1.pusgada saražoto biodegvielu, ražotajiem LAD jaiesniedz iesniegums līdz 15.jūlijam saskaņa ar MK noteikumiem „Kartība, kada uzrauga un administrē tiešo valsts atbalstu ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai”.

ES direktīvas noteikts, ka Latvija no patērētas degvielas 2% jabūt bioloģiskas izcelsmes. Katru gadu apjoms japalielina un tam 2010.gada jasasniedz 5,75% no kopēja degvielas patēriņa.

Valdība šodien akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstradatos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos „Kartība, kada piešķir valsts atbalstu ikgadēja minimali nepieciešama biodegvielas daudzuma ražošanai un nosaka finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai”.

Normatīvais akts paredz, ka biodegvielas finansiali atbalstamas kvotas 2006.gada biodegvielas ražošanas uzņēmumiem sadala starp tiem, kuriem biodegvielas ražošanai nepieciešamas jaudas ir nodotas ekspluatacija un saražota biodegviela atbilst normatīvajos aktos par biodegvielai noteiktajam kvalitates prasībam. Tapat atbalstu saņems uzņēmumi, kas biodegvielas ražošanai izmanto rapsi, rapšu eļļu vai graudus, ka arī ja uzņēmumam nav nodokļu paradu.

          2006.gada finansiali atbalstamas kvotas biodegvielai tiek noteiktas proporcionali uzņēmuma ražošanas jaudai. Grozījumi noteikumos arī paredz, ka uzņēmums turpmak var ievest izejvielas no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Rapsis - Brassica Napus

Uzskata, ka rapsis ir eļļas kaļa un ripša krustojums. Ripsis atrodams brīva daba arī tagad, to arī kultivē. Ir notikusi jaunas šķirnes – rapsis – veidošanas daba, bez cilvēka līdzdalības. Rapsis ir kultūraugs, 60-160 cm augstuma. Zied aprīlī, maija (aptuveni 30 diennaktis).

Rapsis labs medus augs. Nektars, ko diennaktī izdala 100 ziedi satur aptuveni 40 mg cukuru. Medus produktivitate ir 80-120 kg no 1 hektara sējumu.

Rapši ir vieni no senakajiem eļļas augiem, ko cilvēce pazina jau 4. gs. pirms mūsu ēras (Indija). Rapsis no Indijas tika izplatīts uz Japanu. Senas civilizacijas no Azijas līdz Vidusjūras reģionam rapšu eļļu izmantoja apgaismošanai lapas, jo ta sadegot neradīja dūmus. Rapši ir viena no nedaudzajam eļļas kultūram, kuru var audzēt mērena un auksta klimata josla, tapēc to audzēšanas areals ir paplašinajies sakotnēji no Ķīnas, Indijas līdz Kanadai, Somijai un Norvēģijai.

Eiropa rapsis kļuva pazīstams XIII gs., no sakuma Beļģija un Holandē, vēlak – Vacija, Zviedrija, Šveicē, Polija, Krievija. Šveices vēstures pētījumos par rapšu kultivēšanu ziņas sastopamas jau no XVII gs. vidus. Tomēr rapšu rūpnieciska apstrade neattīstījas līdz laikam, kad attīstījas tvaika enerģijas nozare. Taja laika tika konstatēts, ka repšu eļļa ir labaka smērviela metala detaļam, kuras ir saskarsmē ar ūdeni un tvaiku. IX gs. Vacija repšu sējumi bija aptuveni 300 000 hektari. Šaja laika rapšu eļļas popularitate izskaidrojama ar straujo rūpniecības attīstību. Radas palielinats pieprasījums pēc tehniskajam eļļam, jo naftas produktu ražošanas nozare vēl nebija pietiekoši attīstījusies. Attīstoties naftas produktu ražošanai pasaules tirgū paradījas daudz lētakas smērvielas un pieprasījums pēc rapšu eļļas pazeminajas. Laika gaita pilnveidojas rapšu eļļas ieguves un attīrīšanas metodes, kas kalpoja par jaunu stimulu izmantot tas partikas rūpniecība. Pastiprinats pieprasījums tika novērots Otra pasaules kara laika, Eiropa, kad bija visparējs partikas produktu deficīts.

Šobrīd vadošas valstis rapšu sēklu ieguvē ir Ķīna, Kanada, Indija, Australija, ASV, Meksika, Pakistana, Japana. Pasaulē iegūst: Azijas reģiona 46,8% rapšus, Eiropa – 30,3%, Ziemeļamerika – 19,20%. Pagajuša gadsimta beigas rapšu eļļa bija treša pieprasītaka pasaulē, pēc palmu augļu un sojas eļļam.

• Rapšu sēklas satur 35-50% taukus.
• 19-31% labi sabalansētu pēc aminoskabju daudzuma olbaltumu.
• 5-7% šķiedrvielas.
• Tas satur lielu daudzumu nepiesatinatas taukskabes, kas ieņem svarīgu lomu organisma tauku apmaiņas procesos, pazemina holesterīna līmeni un trombu veidošanas risku. Dzīvnieku valsts produktos šīs skabes praktiski nav sastopamas, ja arī ir, tad tas ir niecīgas devas.

Zemnieku saimniecības apraksts

Zemnieku saimniecība „atrodas Bauskas rajona, kura graudaugu audzēšana ir viena no pamatnozarēm, pateicoties lielu un līdzenu lauku platībam