CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Latvenergo enerģiju
ražo trijas Daugavas hidroelektrostacijas (HES) un divas Rīgas
termoelektrostacijas (TES), ka arī Aiviekstes HES un Ainažu
vēja elektrostacija (VES). Energosistēmas stacijas
uzstadīto ģeneratoru kopēja jauda ir 2054 MW.
Daugavas hidroelektrostacijas
Latvenergo filiales Daugavas hidroelektrostacijas (DHES)
parziņa ir trīs Daugavas hidroelektrostacijas Ķeguma
HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES. Ar elektroenerģiju Daugavas
HES nodrošina vidēji 50% no Latvijas elektroenerģijas
patēriņa. Tomēr šis skaitlis ir ļoti mainīgs, jo
elektroenerģijas izstradi hidroelektrostacijas ietekmē
hidrometeoroloģiskie apstakļi, kuri katru gadu ir citadi.
Ķeguma HES ir vecaka Daugavas
hidroelektrostacija, kura sastav no divam atsevišķam
dažados laikos celtam spēkstacijam Daugavas
labaja un kreisaja krasta. Pirmas spēkstacijas
celtniecība uzsakta 1936. gada, pabeigta 1939. gada. Laika
no 1976. līdz 1979. gadam palielinata spēkstacijas jauda,
uzbūvējot Ķeguma HES-2. 2001. gada pabeigta Ķeguma HES
rekonstrukcija, palielinot elektrostacijas darbības efektivitati un
jaudu.
Pļaviņu HES uzcelta ļoti īsa
laika - no 1961. līdz 1966. gadam. Pļaviņu HES celtnes ir
ieprojektētas sarežģītos ģeoloģiskos un
hidroģeoloģiskos apstakļos uz malsmilts un
smilšmalu gruntīm ar samēra augstu kritumu. HES
ēka ir apvienota ar ūdens pargazni. No 1991.-1996. gadam
tika veikta Pļaviņu HES četru hidroagregatu
rekonstrukcija, bet no 1999.-2001. gadam vēl divu, ka
rezultata ir paaugstinata stacijas jauda un
efektivitate. Pļaviņu HES pēc uzstadītas
jaudas ir lielaka hidroelektrostacija Baltija.
Rīgas HES ir jaunaka no Daugavas
hidroelektrostacijam. Daugavas hidroelektrostaciju kaskades
pirma pakape ir uzbūvēta Doles sala 35 km
attaluma no Daugavas grīvas. Rīgas HES celtniecība
iesakta 1966. gada, pirmo hidroagregatu iedarbina 1974.
gada, bet projektēto jaudu hidroelektrostacija sasniedz 1976.
gada. Hidrotehnisko būvju pamata ir
mals un dolomīti.
Hidroelektrostaciju raksturojums:
Ķegumu HES1/HES2 |
Pļaviņu HES |
Rīgas HES |
|
Uzstadīta jauda, MW | |||
Hidroagregatu skaits | |||
Maksimalais kritums, m | |||
Aizsprosta garums, m | |||
Daudzgadīgais vidējais caurplūdums, m3/s | |||
Ūdenskratuves tilpums, milj. m3 |
Rīgas
termoelektrostacijas (Rīgas TES)
Latvenergo filiale Rīgas TES izveidota 2001. gada 12.
februarī, apvienojot divas termoelektrocentrales: Rīgas
TEC-1 un Rīgas TEC-2. Izstradato elektroenerģiju Rīgas
TES nodod Augstsprieguma tīklam, bet saražoto
siltumenerģiju realizē A/S Rīgas siltums.
Rīgas TEC-1
Rīgas pirma termoelektrocentrale celta laika no 1954. līdz 1958. gadam. Pēc rekonstrukcijas, kas pabeigta 2005. gada, TEC-1 ražotnes pašreizēja uzstadīta elektriska jauda ir 142 MWel, siltuma jauda ir 375 MWth.
2001. gada tika uzsakts termoelektrostacijas rekonstrukcijas projekts, esošas iekartas aizvietojot ar modernam, mūsdienu tehnoloģijam atbilstošam gazes-tvaika cikla koģeneracijas iekartam, kas ļauj paaugstinat kurinama izmantošanas lietderības koeficientu. Tada veida samazinas izmaksas enerģijas ražošanai un padarot to konkurētspējīgu enerģijas tirgū. Rekonstrukciju pabeidza 2005. gada nogalē. Jauno gazes-tvaika kombinēta cikla bloku uzstadīja vēsturiskaja TEC-1 ražotnes teritorija, piesaistot to esošajai infrastruktūrai.
Projekta realizacijas
rezultata sasniegta ievērojama ūdens resursu
patēriņa un kaitīgo vielu emisijas samazinašana,
tadejadi mazinot elektrostacijas līdzšinējo ietekmi uz
apkartējo vidi.
Rīgas TEC-2
Rīgas TEC-2 ražotne ir lielaka Latvijas
termoelektrostacija. Savu darbību Rīgas TEC-2 uzsak 1975.
gada, bet pilnība tiek pabeigta 1979. gada līdz ar
visu energobloku uzstadīšanu. Enerģijas ražošanai
TEC-2 var izmantot dabasgazi un mazutu. Pēdējos gados Rīgas
TEC-2 veikta daļēja stacijas tehnoloģisko iekartu un
vadības sistēmu modernizacija, optimizējot kurinamo
dedzinašanas procesu un samazinot kaitīgo izmešu daudzumu
atmosfēra.
2004. gada Latvenergo
valde pieņem lēmumu sakt ražotnes TEC-2 rekonstrukciju.
Tas ietvaros paredzēts no apbūves brīvaja
teritorija izbūvēt jaunu gazes un tvaika turbīnu
kombinēta cikla energobloku ar aptuveno elektrisko jaudu 350 420
MWel un siltuma jaudu 240 280 MWth. Jaunas
iekartas palaišana darba planota 2008. gada nogalē.
Termoelektrostaciju raksturojums:
Rīgas TEC-1 |
Rīgas TEC-2 |
|
Siltuma jauda (MW) | ||
Elektriska jauda (MW) | ||
Tvaika katlu skaits | ||
Turboagregatu skaits | ||
Ūdens sildamo katlu skaits | ||
Kurinamais |
gaze (dīzeļdegviela ka avarijas rezerves kurinamais ūdens sildamajiem katliem ) |
gaze (mazuts - ka rezerves kurinamais) |
Mazas
elektrostacijas
Latvenergo energosistēmas ģenerējošo jaudu
sastava ir divas mazas elektrostacijas: Ainažu vēja
elektrostacija (VES) ar jaudu 1,2 MW un Aiviekstes HES ar jaudu 0,8
MW.
2004.gada ir
pabeigta Latvenergo vides aizsardzības darba vadības
sakartošana atbilstoši starptautiska standarta LVS EN ISO
14001: 1996 Vides parvaldības sistēmas. Prasības un
noradījumi lietošanai prasībam.
Līdz ar to AST, DHES, RTES, AET, CET, DET, RET, Rīgas ET, ZAET , ZET
un filialē Latvenergo Telekomunikacijas ir ieviesta un
sertificēta integrētas vadības sistēma vides un
kvalitates jomas.
Ir
izstradata kartība, kas nosaka rīcību balta
starķa ligzdas noņemšanas vai indivīda
traucēšanas gadījumos.
Šī kartība nosaka gadījumus, kad pieļaujama
starķa ligzdas noņemšana, ka šajos gadījumos
jarīkojas Latvenergo personalam un kada ir sadarbības
shēma ar vides aizsardzības institūcijam. Pamatojoties uz
šo Latvenergo kartību, Vides ministrijas Dabas aizsardzības
parvalde Latvenergo ir izsniegusi Nemedījamo sugu indivīdu
iegūšanas atļauju, kas darbojas laika posma no 01.04.2005.-
30.09.2005 un atļauta tikai izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams
arkartas remontdarbu veikšanai, ar tadam metodēm
un paņēmieniem, kas rada vismazako kaitējumu
starķu dzīvībai un veselībai. Kartība
publicēta DIVS datu bazē.
TEC-1 un TEC-2 - ES emisiju kvotu tirdzniecības shēmas
dalībnieki. Latvija, lai
iestradatu ES direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris),
ar kuru nosaka siltumnīcefekta radīto gazu emisijas kvotu
tirdzniecības sistēmu Kopiena un groza Padomes Direktīvu
96/61/EK, prasības likumdošana, ir veikti grozījumi
likuma Par piesarņojumu un izdoti jauni Ministru Kabineta
noteikumi.
Likums Par piesarņojumu nosaka iekartas, kuru
dalība ES tirdzniecības shēma ir obligata.
Enerģētika tas ir sadedzinašanas iekartas,
kuru ievadīta siltuma jauda ir vienada vai lielaka par 20
MW.
Abam Rīgas TES ražotnēm dalība emisiju
tirdzniecības shēma ir obligata. 2004. gada 27.
aprīlī Vides ministrija ar rīkojumu Nr. 270 apstiprinaja
Latvijas Emisiju kvotu sadales planu 2005.-2007. gadam, kuru Eiropas
Komisija apstiprinaja 2004. gada oktobrī.
2005. gada 17. janvarī abam ražotnēm Valsts vides
dienesta Lielrīgas reģionala vides parvalde izsniedza
Siltumnīcefekta gazu emisijas atļaujas. 11. marta Vides
ministrija ar rīkojumu Nr. 102 apstiprinaja atļaujas
piešķirto emisijas kvotu sadalījumu 2005.-2007. gadam.
Ražotnei TEC 1 (esošai iekartai) šim periodam
piešķirtas 1090460 kvotas, TEC-2 ražotnei 2921591 kvota. Viena
kvota atbilst 1 tonnai CO2 emisijas.
Latvenergo pamatmērķis ir nepartraukti ierobežot uzņēmuma negatīvo ietekmi uz vidi, stradajot efektīvak, samazinot piesarņojošo vielu emisijas vidē, identificējot un maksimali samazinot iespējamos riskus.
Tas tiek panakts, ievērojot noteiktu vides politiku, kuras konkrētie mērķi un uzdevumi ir:
AS Augstsprieguma tīkls ir pirmais uzņēmums Baltijas valstīs sava nozarē elektroenerģijas parvade, kurš izstradajis, ieviesis un uztur integrētu uzņēmuma vadības sistēmu, atbilstoši standartu ISO 9001:2000 (kvalitate), ISO 14001:2004 (vides aizsardzība) un OHSAS 18001:1999 (darba drošība un personala veselība) prasībam.
Integrētas vadības sistēma paredzēto darbību mērķis ir Augstsprieguma tīkla darbības efektivitates palielinašana, klientu vēlmju un prasību izpildes maksimala nodrošinašana, vides saderības palielinašana, personala darba drošības paaugstinašana un profesionalo slimību (arodslimību) saslimšanas risku samazinašana darbiniekiem.
Augstsprieguma tīkla kvalitates, vides un profesionalas veselības un darba drošības politiku nosaka uzņēmuma vadība.
Augstsprieguma tīkla kvalitates, vides un profesionalas veselības un darba drošības politika balstas uz sekojošam uzņēmuma pamatvērtībam:
Atbildība
Godīgums
Kvalitate
Atklatība
Vides aizsardzība
veicinot nepartrauktu vides snieguma uzlabošanu; identificējot un maksimali samazinot iespējamos riskus; nodrošinot vides un personala veselību un drošību; veidojot personala vides apziņu katra darba vieta un visos līmeņos;
regulari informējot sabiedrību un ieinteresētas puses par kompanijas aktivitatēm vides joma; nepartraukti pilnveidojot Vides parvaldības sistēmu, tuvojoties ES direktīvu un standartu prasībam.
Cilvēkresursu attīstība
Augstaka vadība, dienestu un daļu vadītaji un darbinieki apzinas noteikto Kvalitates, vides un profesionalas veselības un darba drošības politiku un ir atbildīgi par to, lai nodrošinatu, ka tas mērķi tiek izpildīti visas uzņēmuma darbības.
Visu vadošo darbinieku uzdevums ir radīt kvalitatīvam un drošam darbam nepieciešamos priekšnoteikumus un viņu vadītajas struktūrvienības sekmēt kvalitates, vides aizsardzības un darba drošības nepieciešamības apzinašanos.
Mūsu integrētas vadības sistēmas atbilstību parbauda regularos iekšējos auditos. Tas nodrošina to, ka mūsu sistēma tiek pastavīgi uzturēta tada līmenī, kadu nosaka uzņēmuma vadība un Parvades sistēmas lietotaju vajadzības, ka arī tiek nodrošinati un nepartraukti pilnveidoti iekšējie vadības procesi.
AS 'Latvenergo' pamatuzdevums ir Latvijas iedzīvotaju un tautsaimniecības droša apgade ar elektroenerģiju. Neparvērtējama loma šī uzdevuma īstenošana ir sadales tīkliem. Elektrisko tīklu uzturēšanas darbu galvenais mērķis ir nodrošinat to nepartrauktu un drošu darbību visa ekspluatacijas laika.
Sadales tīkls nodarbojas ar tīklu ekspluataciju un attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazinašanu un elektroenerģijas uzskaiti, jaunu pieslēgumu izveidi.
Sadales tīkla fiziskie apjomi 2005. gada 1.janvarī:
Vidēja sprieguma un zemsprieguma sadales tīklu attīstība un uzturēšana Latvenergo tiek organizēta septiņas Latvenergo sadales tīklu filialēs Austrumu elektriskie tīkli (AET), Centralie elektriskie tīkli (CET), Dienvidu elektriskie tīkli (DET), Rietumu elektriskie tīkli (RET), Rīgas elektrotīkls (Rīgas ET), Ziemeļaustrumu elektriskie tīkli (ZAET), Ziemeļu elektriskie tīkli (ZET), ka arī filiaļu apkalpes zonas esošajos elektrisko tīklu rajonos.
Saskaņa ar Eiropas Savienības direktīvas par
elektroenerģijas tirgus liberalizaciju nosacījumiem un
atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 20.jūlija
akceptētajam Pamatnostadnēm Latvijas elektroenerģijas
tirgus priekšnosacījumu izveidei, līdz 2007.gada 1. jūlijam
AS Latvenergo ir janodrošina Sadales sistēmas operatora
juridiska nodalīšana.
1939. gada 22. decembrī pieņem likumu par Valsts Elektrības uzņēmuma Ķegums izveidi. Šis datums uzskatams par Latvijas energosistēmas un uzņēmuma dibinašanas dienu. Ķeguma HES celtniecību uzsaka 1936. gada, bet 1939. gada 16. oktobrī darbu uzsaka pirmais hidroagregats.
1940. gada Latvija ir 262 km 88 kV augstsprieguma līniju, ap 3700 km 20 kV līniju, 10200 km 0,4 kV līniju, 4 apakšstacijas; elektrostaciju kopjauda sasniedza 121 MW. Gada saražoja līdz 242 milj. kWh elektroenerģijas.
1940. gada vasara rudenī padomju vara nacionalizēja privatas un akciju sabiedrībam piederošas elektrostacijas, hidroelektrostacijas un elektrotīklus. Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums iekļauj izveidotaja Latvijas PSR Vietējas Rūpniecības Tautas komisariata Enerģētikas tresta (Energotrests). Uzsak Latvijas PSR enerģētikas attīstības plana izstradi.
1940. gada 1. novembrī iedarbinaja Ķeguma HES trešo hidroagregatu.
1941. gada marta izveido Latvijas PSR Vietējas Rūpniecības Tautas komisariata Enerģijas uzņēmumu parvaldi LATENERGO
1941. gada vacu okupacijas varas iestades nodibinaja Latvijas Ģeneralapgabala Enerģijas apgades rajonus. Kara laika iznīcina vairak par 90% no visam elektroietaisēm elektrostacijas, transformatoru apakšstacijas, līnijas un elektroiekartas.
1944. gada Latvija uzsak izpostītas elektroenerģētikas atjaunošanu.
1944. gada 14.oktobrī Rīgas centrala universalveikala (Audēju iela) pagraba ieslēdz darba 12,4 kW ģeneratoru. Elektroenerģijas ražošanai izmanto atsevišķas rūpnīcas saglabajušos ģeneratorus. Darbību atsak Slokas Celulozes un papīra kombinats un Jelgavas elektrostacija, kura tolaik piegada elektroenerģiju arī klientiem Rīga. Uz Rīgu nosūta 2 energovilcienus 3 un 5 MW, lai nodrošinatu elektroenerģijas piegadi pilsētai.
1944. gada 16. oktobrī sak darbu Enerģētikas uzņēmumu parvalde.
1944. gada 7. decembrī izveido Rīgas Valsts elektrības uzņēmuma LATENERGO Centralo energokombinatu ar Juglas, Jelgavas, Cēsu, Valmieras, Rīgas Jūrmalas rajoniem.
1945. gada 6. novembrī iedarbina Ķeguma HES pirmo atjaunoto agregatu un līdz 1947. gada jūlijam ieslēdz darba vēl divus agregatus.
1946. gada maija Valsts rajona elektrostacija (VRES) Andrejsala iedarbina pirmo atjaunoto agregatu.
1946. gada 29. jūnija reorganizē Rīgas Valsts elektrības uzņēmumu LATENERGO, izveidojot Latvijas enerģētiska rajona parvaldi LATVENERGO.
1946. gada novembrī Latvijas Republikas pilsētu elektrotīklu saimniecība pariet vietējo izpildkomiteju Komunalo uzņēmumu trestu parziņa.
1950. gada 1. janvarī izveido Latvijas PSR Komunalas saimniecības ministrijas trestu LATVKOMUNENERGO. Līdz 1954. gadam Latvijas lauku kolhozu, padomju saimniecību un to iedzīvotaju energoapgade ir Starpkolhozu tresta SEĻELEKTRO parziņa. Līdz 1954. gadam kolhozus un padomju saimniecības nedrīkstēja pieslēgt vienotam elektrotīklam.
1952. gada sak celt Rīgas TES-1. Tas pirmo agregatu iedarbina 1955. gada 21.janvarī. Taja paša gada iedarbina otro agregatu, bet 1957. gada trešo.
1953. gada sak darboties Ķeguma HES ceturtais agregats, un elektrostacija sak darboties ar pilnu projektēto jaudu.
1957. gada izbūvē 110kV elektroparvades līniju Brocēni Ventspils.
1957. gada 1. jūlija likvidējot trestu LATVKOMUNENERGO, energorajoni kļūst par patstavīgiem saimnieciska aprēķina uzņēmumiem un atrodas Kurinama un enerģētiskas saimniecības parvaldes pakļautība.
1958. gada oktobrī izveido Latvijas PSR Tautas saimniecības padomes Enerģētiskas saimniecības parvaldi LATVENERGO. Oktobrī novembrī, veicot administratīvas un teritorialas izmaiņas, bijušo energorajonu vieta veido elektriskos tīklus LATVENERGO uzņēmumus.
1960. gada uzbūvē maģistralo 330kV elektroparvades līniju no Baltijas VRES uz Rīgu un Šauļiem ar sadales punktu Salaspilī. Latvijas energosistēma iekļavas PSRS apvienotaja Ziemeļrietumu energosistēma. Cita pēc citas savu darbību partrauca mazas elektrostacijas, jo to darbība kļuva nerentabla.
1963. 1971. gada Latvijas PSR energosaimniecība ir Galvenas enerģētikas un elektrifikacijas parvaldes LATVGLAVENERGO parziņa.
1965. gada sak darboties Pļaviņu HES pirmie pieci hidroagregati, bet 1966.gada 21. decembrī jau darbojas visi 10 agregati. Šo staciju sak būvēt 1961. gada.
1971.-1989. gada Latvijas PSR energosaimniecība ir PSRS Enerģētikas un elektrifikacijas ministrijas pakļautība
1974. gada 5. novembrī iedarbina pirmo Rīgas HES agregatu. Kopš 1975. gada darbojas visi 6 agregati.
1972. gada sak būvēt otro termoelektrostaciju Rīgas TES-2. 1973. gada iedarbina pirmos ūdenssildamos katlus. 1975. gada 22. decembrī darbu sak TES-2 pirma karta ar elektrisko jaudu 63 MW. Ar 1979. gadu kopēja TES-2 elektriska jauda ir 390 MW un siltuma jauda ir 1100 Gkal/h. 1984. gada veic TES-2 gazifikaciju, un no ta laika mazuts kļūst par rezerves kurinamo.
1979. gada oktobrī pabeigta Ķeguma HES paplašinašana. Daugavas kreisaja krasta darbu sak Ķeguma HES-2.
1987. gada uzsak
1989. gada janvarī izveido ražošanas apvienību LATVENERGO.
1991. gada ražošanas apvienību LATVENERGO parveido par valsts uzņēmumu. Atdala Enerģētiskas celtniecības trestu. Energoceltniecība pariet privato struktūru parziņa.
1991. gada janvara barikažu dienas LKP CK vadība pieprasa Latvenergo vadībai Rīgas TEC-2 darbības apturēšanu, lai izraisītu visparēju haosu un ieviestu arkartas stavokli. Latvenergo vadība un Enerģētiķu arodbiedrība sniedza paziņojumu Latvijas Radio, ka rīkojums netiks izpildīts. Tadējadi tiek izjaukta provokacija, kuras sekas šaja saspringtaja laika nebūtu prognozējamas.
1991. gada uzsaka Pļaviņu HES rekonstrukciju. Līdz 1996. gada pavasarim veica četru hidroagregatu rekonstrukciju.
1992. gada patstavīgu darbu sak dispečeru centrs Baltija. Latvija atjauno darbību Pasaules enerģētikas padomē, atsakas Latvijas Nacionalas komitejas darbība. Siltumenerģijas ražošana un piegade Daugavpilī tiek nodota pašvaldībai.
1993. gada Latvenergo uzņem Lielo augstsprieguma elektrisko sistēmu starptautiskaja konferencē (CIGRE). Valsts uzņēmumu Latvenergo parveido par valsts akciju sabiedrību. Uz filiales Energoremonts bazes izveido kopuzņēmumu ABB Energoremonts.
1994. gada Sakas Latvijas Nacionalas telekomunikaciju sistēmas izbūve, izmantojot optisko šķiedru kabeļu uzstadīšanai augstsprieguma līniju balstus. Izveido AS Liepajas siltums.
1995. gada sakas darbs pie plašaka ERAB finansēta projekta 60 milj. USD apmēra Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju atjaunošanai un modernizēšanai.
1995. gada izveido filiali Serviss.
1996. gada realizē paraugprojektus 110/20 kV apakšstaciju rekonstrukcijai Sloka un Ropažos. Olaines siltumcentrali un siltuma tīklus nodod pašvaldībai.
1997. gada LATVENERGO saņem Vacijas firmas Preusen Electra kredītu Rīgas elektrotīkla rekonstrukcijai. Reorganizēja filiali Macību un energopētniecības centrs. Izveido filiali Tehniskais centrs, atklaj Daugavas spēkstaciju vēstures ekspozīciju Ķeguma.
1998. gada uzsak Ķeguma HES-1 rekonstrukciju. Saeima trešaja lasījuma pieņem Latvijas Enerģētikas likumu. Nodalīta gramatvedības uzskaite ražošanai, parvadei un sadalei. Notiek Latvenergo filiaļu komercializacija, izveidojot tajas peļņas centrus un pareju uz saimniecisko aprēķinu.
1999. gada uzsaka Pļaviņu HES divu hidroagregaturekonstrukciju. Uzbūvē jaunu slēgto apakšstaciju Venta. Otro gadu pēc kartas Latvenergo atzīst par spēcīgako uzņēmumu Baltijas valstīs.
2000. gada veic apjomīgus darbus apakšstacija Andrejsala.
2001. gada pabeigta Ķeguma HES-1 un Pļaviņu HES-2 agregatu rekonstrukcija. Atjaunotas Rīgas TEC, Iecavas, Liepajas apakšstacijas. Ventspilī pabeidz 110 kV lokveida barošanas shēmu, ieslēdzot darba sadales punktu Ventamonjaks.
2002. gada rekonstruētas apakšstacijas Limbažos, Talsos, Rīgas HES. Sak darboties 33 vēja ģeneratoru parks pie Grobiņas. VAS Latvenergo reģistrēta komercreģistra. Izveido AS Augstsprieguma tīkls.
2003. gada uzsak Rīgas TES-1 rekonstrukciju. 2004. gada 20. aprīlī tas pamatos iemūrē kapsulu ar vēstījumu nakamam paaudzēm. Uzbūvēta 110 kV elektroparvades līnija Ķegums-Stelpe. Atklaj jauno apakšstaciju Krasts, rekonstruē apakšstaciju Bišuciems.
2004. gada 31.
marta
darbību partrauc siltumcentrale Andrejsala.
2005. gada jūlija notiek izmaiņas uzņēmuma
nosaukuma, valsts akciju sabiedrībai Latvenergo kļūstot
par akciju sabiedrību Latvenergo. Latvenergo vienīgais
īpašnieks ir Latvijas valsts.
1876. gada Rozenkranca metalapstrades rūpnīca Rīga un Tīla filca fabrika Limbažos apgaismošanai izmantoja elektroenerģiju.
1879. gada 7. jūnija Švarca koncertdarza un nama Kalnciema iela, Pardaugava demonstrēja apgaismojumu ar elektriska loka lampam. Šeit noticis arī pirmais ar elektroenerģijas izmantošanu saistītais nelaimes gadījums - pieskaroties 600 V akumulatoru baterijas poliem, boja iet vacu žurnalists Kirhners.
1883. gada Rīgas dzelzceļa stacijas tuvuma uzstada līdzstravas ģeneratoru ar tvaika dzinēju un izbūvē elektroparvades līniju līdz Rīgas Amatniecības biedrības namam Vaļņu un Audēju ielu stūrī, kura ierīko apgaismojumu ar elektriska loka lampam.
1883. 1887. gada Džutas, Bolderajas vērpšanas fabrikas, Lodera kokzaģētava, dzīvojamos namos Bolderaja, Elizabetes un tagadējas Pulkveža Brieža ielu stūrī un citviet Rīga uzstada ģeneratorus. Elektroenerģiju izmanto telpu apgaismošanai.
1887. gada Rīgas pilsētas Vacu teatrī (tagad Nacionala opera) ierīko nelielu elektrostaciju ar jaudu aptuveni 42,5 kW, kas tolaik ir lielaka Rīga. Elektroenerģiju izmanto teatra ēkas, tuvuma esošo iestažu un dzīvojamo namu apgaismošanai.
1889. - 1901. gada Rīga darbojas vairak
neka 30 līdzstravas ģeneratori elektroenerģijas
ražošanai, tai skaita Volfšmita spirta
dedzinatava, mašīnu fabrika Felser & Co, akciju
sabiedrības Fenikss, Vezuvs, Rīgas Tēraudfabrika,
Kuzņecovs, alus darītavas Livonija un Waldschlessen,
Rīgas Latviešu biedrība, Poses vērptuvē,
Mindeļa gumijas fabrika u.c. Ģenerators ar lielako jaudu
aptuveni 1300 kW darbojas AS Fenikss. Latvijas
lielakajas pilsētas - Daugavpilī, Ventspilī,
Jelgava,
1901. gada 5. novembrī Rīgas pilsētas dome piešķir 8000 rubļu kredītu pilsētas elektrostacijas projektēšanai Andrejsala. 1903. gada marta apstiprina izcila vacu inženiera Oskara fon Millera izstradato spēkstacijas projektu. 1904. gada vasara pēc arhitekta Karļa Felsko projekta būvē spēkstacijas ēku un septembrī sak elektrostacijas iekartu montažu.
1905. gada 14. maija Rīgas pilsētas galva G. Armitsteds paraksta lēmumu par Andrejsalas spēkstacijas pieņemšanu ekspluatacija un tas nodošanu pilsētas Uzņēmumu parvaldes parziņa. Spēkstacija tika uzstadīti un darbojas seši tvaika katli, horizontala tvaika mašīna ar jaudu 500 ZS un ar 3300 V maiņstravas ģeneratoru, un vēl divas tvaika mašīnas ar 1000 ZS jaudu katra.
1914. gada Rīga elektrotīkls bija vairak neka 238 km garuma. Andrejsalas elektrostacijas jauda bija 7460 kW. Gada elektrostacija saražoja 10,2 milj. kWh elektroenerģijas. Tolaik ta bija lielaka elektrostacija Latvija. Vēlak Andrejsalas elektrostacija (Andrejsalas siltumcentrale) kļuva par Latvijas svarīgako energoavotu un kopa ar Ķeguma HES veidoja Latvijas energosistēmas pamatu.
1919. gada februarī lielinieku valdība pieņem lēmumu par hidroelektrostaciju celtniecību pie Doles salas un Kuldīga, taču ieceres netiek realizētas.
1919. gada 16. jūlija Latvijas Republikas valdība izdod Noteikumus par elektriskam stacijam, ietaisēm un vadiem, kas noteica, ka visas darbojošas elektriskas spēkstacijas, ietaises, vadi un vadu tīkli turpmak pariet Finanšu ministrijas Rūpniecības departamenta Elektrības uzņēmumu inspekcijas parraudzība. Elektrostacijas un elektroparvades līnijas bija valsts, pašvaldību un privatīpašuma.
1921.gada Latvija pēc Statistikas Parvaldes ziņam darbojas 62 elektrostacijas (tai skaita hidroelektrostacijas), kuras saražo aptuveni 9 milj. kWh elektroenerģijas. Lielakas elektrostacijas darbojas Rīga (ar kopējo jaudu 4000 kW), Jugla (ar kopējo jaudu 5400 kW), Liepaja (ar kopējo jaudu 1620 kW).
1924. gada Latvijas Republikas valdība piešķir kredītus, kas sekmē jaunu elektrostaciju izbūvi un jau esošo elektrostaciju un elektrisko vadu tīklu modernizaciju. Rīga, Jelgava, Daugavpilī, Sloka, Ķemeros, Tukuma, Talsos, Jēkabpilī, Krustpilī, Kraslava, Rēzeknē, Karsava, Valka, Valmiera palielina esošo elektrostaciju jaudas un izbūvē jaunas elektriskas centrales, bet Jūrmala, Pļaviņas, Grīva, Limbažos veic elektrotīkla izbūvi vai rekonstrukciju.
1926. gada Latvijas Republika darbojas 63 elektrostacijas ar kopējo jaudu 24,45 MW un gada klientiem piegadaja 47,5 milj.kWh elektroenerģijas. Nodibina elektroapgades uzņēmumu Juglas hidroelektriskie tīkli.
1927. gada pieņem inženiera O. Leimaņa Latvijas elektrifikacijas programmu 1935. 1950. gadam. Plano jaunu elektrostaciju celtniecība Ķeguma apkartnē, ka arī lielakajas Latvijas pilsētas Liepaja, Daugavpilī, Madonas un Valkas rajonos un citviet. Ta ka sakas 2. pasaules karš un Latviju okupē padomju karaspēks, šī programma netiek realizēta.
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 2034
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved