Nekustama īpašuma nodoklis

Nekustama īpašuma nodoklis

Nekustama īpašumanodoklis ir maksajums, kurš javeic ikvienai personai, kura vēlas baudīt sev piederoša īpašuma labumus.

Nodokļa objekts: Līdz 2006.gada 31.decembrim – zeme, ēkas, būves; 2.No 2007.gada 1.janvara – zeme, ēkas.

Nodokļu baze: Līdz 2006.gada 31.decembrim:a)zemes kadastrala vērtība; b)ēku un būvju bilances vai inventarizacijas vērtība; 2.No 2007.gada 1.janvara nekustama īpašuma (zeme, ēkas) kadastrala  vērtība

Nodokļu maksataji: Latvijas vai arvalstu fiziskas un juridiskas personas un uz līguma vai citadas vienošanas pamata izveidotas šadu personu grupas vai to parstavji, kuru īpašuma vai tiesiska valdījuma ir nekustamais īpašums Latvija.

Nodokļu likme:Nodokļa likme ir 1,5%.

Atbrīvojumi:

pašvaldības nekustamais īpašums tas administratīvaja teritorija, kuru lieto pašvaldība, ka arī tas izveidotas iestades, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvaja teritorija;

pašvaldības nekustamais īpašums, kuru izmanto medicīnas vai socialas aprūpes pakalpojumu sniegšanai;

arvalstij piederošs nekustamais īpašums, kurš tiek izmantots diplomatisko vai konsularo parstavniecību vajadzībam, ja Latvija bauda tadas pašas tiesības šaja arvalstī;

līdz 2006.gada 31.decembrim - koplietošanas satiksmes ceļi, ielas, gaisa, ūdens navigacijas būves, publiskie ūdeņi;

no 2007.gada 1.janvara – publiskie ūdeņi un zeme zem koplietošanas šosejam, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielam, dzelzceļa sliežu ceļiem, pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem, estakadēm;

reliģisko organizaciju nekustamais īpašums, kuru neizmanto saimnieciskaja darbība;

zeme īpaši aizsargajamas dabas teritorijas, kuras ar likumu aizliegta saimnieciska darbība un šajas teritorijas esošas dabas aizsardzībai izmantojamas ēkas;

valsts aizsargajamie kultūras pieminekļi un zeme to uzturēšanai, izņemot zemi dzīvojamo maju uzturēšanai un saimnieciski izmantojamo nekustamo īpašumu;

Ministru kabineta noteikta kartība - zeme, kuru aizņem atjaunotas vai ieaudzētas mežaudzes (jaunaudzes);

saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem - masu aktīvas atpūtas centri, sporta būves, ēkas un zeme to uzturēšanai;

individualas dzīvojamas majas un to palīgēkas, ja tas neizmanto saimnieciskas darbības veikšanai, daudzdzīvokļu dzīvojamo maju daļas, kuras izmanto dzīvošanai, un šo maju uzturēšanai nepieciešamas palīgēkas (neapliek arī izīrētas dzīvojamas telpas, kuras izmanto dzīvošanai);

kapsētu teritoriju zeme un ar to saistītas būves, sēru ceremoniju būves, krematorijas un zeme to uzturēšanai;

valstij un pašvaldībam piekritīgs nekustamais īpašums, kas nav nodots lietošana vai iznomats;

ēkas, kuras izmanto tikai lauksaimnieciskajai ražošanai;

saimnieciskas darbības veikšanai paredzētas uzceltas vai rekonstruētas ēkas, - divpadsmit mēnešus, skaitot no nakama mēneša kopš to nodošanas ekspluatacija;

valsts īpašuma esošas ēkas vai to daļas, kuras izmanto Nacionalo bruņoto spēku, soda izciešanas iestažu, policijas, robežsardzes, ugunsdrošības un glabšanas dienestu, ka arī valsts drošības iestažu funkciju izpildes nodrošinašanai;

ēkas, kuras izmanto no valsts budžeta finansētas iestades;

ēkas vai to daļas, kuras izmanto izglītības, veselības, socialas aprūpes, kultūras un dabas aizsardzības vajadzībam;

sabiedriskajam organizacijam un to uzņēmumiem piederošas ēkas saskaņa ar Ministru kabineta apstiprinatu sarakstu.

Atvieglojumi:

50% nodokļa atlaide politiski represētam personam par zemi un individualajam dzīvojamam majam, kas ir šo personu īpašuma vai valdījuma vismaz 5 gadus, un kas netiek izmantotas saimnieciskaja darbība;

pašvaldību noteiktas nodokļa atlaides;

nodokļa atlaide specialo ekonomisko zonu un brīvostu uzņēmējsabiedrībam atbilstoši likumam “Par nodokļu piemērošanu brīvostas un specialajas ekonomiskajas zonas”.

Taksacijas periods: kalendarais gads.

Kadastralas vērtēšanas noteikumi:

Kadastralo vērtību aprēķina visiem Nekustama īpašuma valsts kadastra informacijas sistēma (turpmak – kadastra informacijas sistēma) reģistrētiem kadastra objektiem un nekustama īpašuma nodokļa objektiem.

Kadastralo vērtību bazes radītajus – bazes vērtības un korekcijas koeficientus – nosaka un apstiprina atsevišķi zemei, ēkam un inženierbūvēm.

Kadastralo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, inženier­būvei, zemes vienības daļai.

Nekustama īpašuma kadastralo vērtību aprēķina ka atsevišķu nekustamo īpašumu veidojošo zemes vienību, ēku un inženierbūvju kadastralo vērtību summu.

Kadastralas vērtēšanas vajadzībam zemi atbilstoši noteiktajam nekustama īpašuma lietošanas mērķim iedala: A) lauku zemē, ja noteiktais lietošanas mērķis ir no lietošanas mērķu grupas 'Lauksaimniecības zeme', 'Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargaja­mas dabas teritorijas, kuras saimnieciska darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu' un 'Ūdens objektu zeme'; B) apbūves zemē, ja noteiktais lietošanas mērķis nav no šo noteikumu 6.1.1.apakšpunkta minētajam lietošanas mērķu grupam; C) ēkas iedala ēku tipos (ēku kopa ar vienadu funkcionalo izmantošanu, kuru raksturo galvenais lietošanas veids, virszemes stavu skaits, apjoma radītajs (laukums

kvadratmetros, būvtilpums kubikmetros) un ēkas arsienu materials), un ēku tipus ar

līdzīgiem vērtību veidojošiem kritērijiem apvieno ēku tipu grupas; D) inženierbūves iedala inženierbūvju tipos (inženierbūvju kopa ar vienadu funkcionalo izmantošanu, kuru raksturo galvenais lietošanas veids, būv­konstrukcijas lietotie būvmateriali un būvniecības tehnoloģijas), un inženier­būvju tipus ar līdzīgiem vērtību veidojošiem kritērijiem apvieno inženierbūvju tipu grupas

Vienas nekustama īpašuma grupas zonējumu izstrada reizi četros gados vienlaikus visa valsts teritorija šada secība: a) lauku nekustamo īpašumu grupai – lauksaimniecība izmantojamas zemes zonējumu un meža zemes zonējumu; b) apbūves nekustamo īpašumu grupam: 1) dzīvojamas apbūves īpašumu grupai – dzīvojamo maju apbūves zonējumu; 2) komercdarbības un sabiedriskas apbūves grupai – komercobjektu apbūves zonējumu. 3) rūpniecības apbūves grupai – rūpnieciskas ražošanas objektu apbū­ves zonējumu.

Zonējumu apzīmējuma kodi ir šadi:

1. lauksaimniecība izmantojamas zemes zonējums – 1;

2. meža zemes zonējums – 2;

3. dzīvojamo maju apbūves zonējums – 3;

4. rūpnieciskas ražošanas objektu apbūves zonējums – 4;

5. komercobjektu apbūves zonējums – 5.

Kadastralo vērtību baze 2008.gadam:

Ša gada 26.jūnija valdības sēdē apstiprinati trīs Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas nosaka jaunu kadastralo vērtību bazi 2008.gadam:
- Ministru kabineta noteikumi Nr.444 'Noteikumi par lauku nekustamo īpašumu grupas kadastralo vērtību bazi';
- Ministru kabineta noteikumi Nr.445 'Noteikumi par dzīvojamas apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastralo vērtību bazi'
- Ministru kabineta noteikumi Nr.446 'Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvara noteikumos Nr.19 'Noteikumi par kadastralo vērtību bazi''.

Vienlaikus ar kadastralo vērtību bazes apstiprinašanu MK pieņēma lēmumu atbalstīt Finanšu ministrijas sagatavotaja informatīvaja ziņojuma “Priekšlikumi nekustama īpašuma nodokļa pilnveidošanai, lai novērstu būtisku nekustama īpašuma nodokļa sloga palielinašanu iedzīvotajiem” ietvertos un sēdes laika izteiktos priekšlikumus par vienotu samazinatu nodokļa likmi 1% apmēra no nekustama īpašuma kadastralas vērtības un 2008.-2010.gadam paredzētu attiecīga nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksatajiem 25% apmēra salīdzinajuma ar iepriekšējo taksacijas gadu. Šobrīd tiek gatavoti attiecīgi grozījumi likuma „Par nekustama īpašuma nodokli”.

Valsts zemes dienests (VZD) jauno kadastralo vērtību bazi izstradajis, izpildot tam Nekustama īpašuma valsts kadastra likuma uzticēto uzdevumu un ievērojot jaunajos 2006.gada pieņemtajos kadastralo vērtēšanu reglamentējošajos MK noteikumos Nr. 305 „Kadastralas vērtēšanas noteikumi” noteiktos nosacījumus.

Iepriekš apbūves zemes zonējumi un zemes un ēku bazes vērtības tika izstradatas “salveidīgi”, katru gadu aktualizējot kadastralo vērtību bazi atsevišķas administratīvajas teritorijas, pamatojoties uz pašvaldības ierosinajumu vai pēc VZD iniciatīvas, piemēram, ja konkrētaja teritorija tika konstatētas ievērojamas nekustamo īpašumu tirgus cenu izmaiņas. Rezultata spēka esošas zemes bazes vērtības pa pašvaldībam ir noteiktas laika posma no 1999. līdz 2005.gadam un līdz ar to tas nav salīdzinamas ne starp dažadam teritorijam, ne starp īpašumu grupam. Jaunie noteikumi paredz kadastralo vērtību bazes izstradi un kadastralo vērtību parrēķinu nekustama īpašuma grupai (zemei un būvēm) vienlaicīgi visa valsts teritorija ik pēc četriem gadiem, starplaika (otraja gada) koriģējot kadastralas vērtības ar tirgus izmaiņu korekcijas koeficientu. Jauna kadastralo vērtību aktualizēšanas kartība nodrošinas visu īpašumu grupu un konkrētu nekustamo īpašumu novērtēšanu uz vienlīdzīgiem principiem, atbilstoši nekustama īpašuma tirgus izmaiņam un aktualiem datiem Kadastra informacijas sistēma.

Jauna kadastralo vērtību baze, kas stasies spēka no 2008.gada 1.janvara, izstradata, balstoties uz zemesgramata reģistrēto oficialo nekustama īpašuma tirgus informaciju par pēdējiem diviem gadiem, t.i., par 2005. un 2006.gadu. Ta ka nekustama īpašuma tirgus Latvija pēdējos gados attīstījies ļoti strauji, ik gadu ievērojami pieaugot īpašumu cenam, kadastralo vērtību pieaugums īpaši teritorijas, kur kadastralas vērtības iepriekš tikušas aktualizētas pirms vairakiem gadiem, ir ievērojams. Tapēc, iesniedzot noteikumu projektu apstiprinašanai, VZD gan pievienotaja paskaidrojuma raksta, gan sniedzot informaciju par MK noteikumu projektiem masu medijiem īpaši uzsvēra, ka, apstiprinot izstradato kadastralo vērtību bazi un nemainot nekustama īpašuma nodokļa politiku, 2008.gada 1.janvarī būtiski pieaugs nekustama īpašuma nodokļa slogs nodokļa maksatajiem un tapēc šadas kadastralas vērtības ir apstiprinamas tikai pie nosacījuma, ka tiek ieviestas izmaiņas nodokļu politika.

Lai ikvienam nekustama īpašuma īpašniekam būtu iespēja laikus uzzinat sava īpašuma jauno kadastralo vērtību, no 1.augusta Valsts zemes dienesta interneta majas lapa tiks piedavata iespēja iepazīties ar īpašumu aprēķinatajam prognozētajam kadastralajam vērtībam (meklēšanas iespēja pēc kadastra numura vai kadastra apzīmējuma). Jau iepriekšēja gada lielu atsaucību guva VZD izstradatais ēku prognozēto kadastralo vērtību modulis – kopš ta publicēšanas pavisam tika reģistrēti vairak ka 62 000 meklēšanas mēģinajumu.

Parrēķinatas ēku prognozētas kadastralas vērtības, ņemot vēra izmaiņas kadastralo vērtēšanas metodika

Š. g. 11.septembī apstiprinati Ministru kabineta noteikumi Nr.621 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos Nr.305 'Kadastralas vērtēšanas noteikumi””.

Grozījumi paredz:
• pariet uz ēku apjoma noteikšanu kvadratmetros, nevis kubikmetros arī lielakajai daļai nedzīvojamo ēku tipu, kas dod iespēju objektīvak noteikt ēkas kadastralo vērtību, īpaši attiecība uz ēkam ar augstiem griestiem;
• apvienot ēku tipus, kuriem nav būtisku vērtību atšķirību, un atbilstošo ēku skaits Kadastra informacijas sistēma ir salīdzinoši neliels. Ražošanas ēku tipi turpmak tiks diferencēti nevis pēc nozaru principa, bet pēc ēku raksturojošiem radītajiem, piemēram, griestu augstuma. Ēku tipu apvienošana nodrošinas ēkas tipa piemērošanas konkrētiem objektiem viennozīmīgu izpratni un viennozīmīgu sasaisti ar ēku galveno lietošanas veidu klasifikaciju;
• mainīt būves fiziska stavokļa korekcijas koeficienta vērtību, nosakot, ka būvēm, kuru fiziskais nolietojums sasniedz 85% un vairak, kadastrala vērtība Kadastra informacijas sistēma automatiski būs vienada ar 0.

Grozījumi izstradati, pamatojoties uz priekšlikumiem, par kuriem tika panakta vienošanas Tieslietu ministrijas izveidotaja starpinstitūciju darba grupa būvju kadastralas vērtēšanas metodikas pilnveidošanai. Darba grupa piedalījas Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Centralas statistikas parvaldes un VZD parstavji. Izstradatie priekšlikumi tika parrunati un atbalstīti diskusijas ar nevalstisko organizaciju deleģētajiem ekspertiem un konsultantiem.

Ēku prognozētas kadastralas vērtības šo kadastralas vērtēšanas metodika izdarīto izmaiņu rezultata samazinajušas vidēji par 20 – 30%.

Tapat ka attiecība uz iepriekš publicētajam prognozētajam kadastralajam vērtībam, aprēķins veikts, balstoties uz jauno kadastralo vērtību bazi un Kadastra informacijas sistēma reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stavokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Ka ziņots, ar 2007.gada 1.janvari stajas spēka vairakus gadus atliktas izmaiņas likuma “Par nekustama īpašuma nodokli”, kas paredz, ka turpmak nekustama īpašuma nodoklis par ēkam jamaksa pēc to kadastralas vērtības, nevis vidējas bilances vērtības vai inventarizacijas vērtības ka līdz šim. Šo izmaiņu rezultata daļai uzņēmēju nekustama īpašuma nodokļa apjoms samazinajas, bet daļai – īpaši uzņēmējiem, kuru īpašuma ir vecas ēkas ar augstiem griestiem un kuru bilances vērtība amortizacijas rezultata bija ļoti zema – ievērojami pieauga. Lai meklētu risinajumu attiecība uz tiem uzņēmējiem, kuriem nekustama īpašuma nodokļa apjoms ievērojami pieauga, pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas tika izveidota minēta starpinstitūciju darba grupa. Minētie grozījumi un parrēķinatas ēku kadastralas vērtības stasies spēka 2008.gada 1.janvarī.

Ēkas kadastralas vērtības noteikšana un aktualizacija

Ēka ka nekustama īpašuma nodokļa objekts

Likuma „Par nekustama īpašuma nodokli” noteikts, ka ar šo nodokli tiek apliktas saimnieciskaja darbība izmantojamas ēkas. Ja saimnieciska darbība tiek izmantota ēkas daļa, ar nodokli apliekamaja vērtība ieskaita ēkas vērtību atbilstoši saimnieciskaja darbība izmantojamai daļai. Likuma „Par nekustama īpašuma nodokli” piemērošanas kartība ir reglamentēta un skaidrota 2000. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 131 „Likuma „Par nekustama īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.
Nekustama īpašuma nodokļa likme ēkam un būvēm līdz 2006. gada 31. decembrim ir 1.5 % no to bilances vērtības vai inventarizacijas vērtības (ja bilance netiek sastadīta), bet no 2007. gada 1. janvara – 1.5% no ēku kadastralas vērtības. Pašreiz ēku kadastralo vērtību visplašak izmanto valsts nodevu aprēķinašanai pie īpašuma tiesību nostiprinašanas Zemesgramata.

Ēkas kadastralas vērtēšanas process

Ēkas kadastralas vērtēšanas process sastav no:
• Pirmreizējas ēkas kadastralas vērtēšanas – pēc ēkas reģistracijas Nekustama īpašuma valsts kadastra reģistra (turpmak teksta – Kadastrs) nosaka ēkas kadastralo vērtību
• Ēkas kadastralas vērtības aktualizacijas – ēkai atkartoti nosaka kadastralo vērtību, ja mainījusies ēku kadastralo vērtību baze (ēku tipu bazes vērtības, tirgus un fiziska stavokļa korekcijas koeficienti) vai ēkas dati (ēkas tips, ēkas apjoma radītajs, ēkas fiziskais nolietojums) Kadastra

Ēkas kadastralo vērtību ietekmējošie faktori

Ēkas kadastralo vērtību ietekmē sekojoši Kadastra reģistrēti dati:
• Ēkas tips
• Ēkas tipa bazes vērtība un korekcijas koeficienti
• Ēkas apjoma radītajs (laukums (m2), būvtilpums (m3)
• Ēkas fiziskais nolietojums (%)

Ēkas kadastralas vērtības noteikšana

Ēkas kadastralo vērtību nosaka ka ēkas tipam atbilstošas bazes vērtības, ēkas apjoma radītaja, ēkas fizisko stavokli raksturojoša koeficienta un korekcijas koeficienta reizinajumu.
Ēkas kadastrala vērtība ir spēka, kamēr nav mainījušies ēkas dati Kadastra vai noteikta kartība mainīta ēku kadastralo vērtību baze.

Ēkas kadastralas vērtības aktualizacija

Ēkas kadastralo vērtību aktualizē (parrēķina):
• Viena mēneša laika, ja mainījušies Kadastra reģistrētie ēkas dati
• Uz nakama gada 1. janvari, ja Ministru kabineta noteiktaja kartība ir apstiprinatas un stajušas spēka izmaiņas ēku tipu bazes vērtības un korekcijas koeficientos

Ēkas kadastralas vērtības un būves bilances vērtības atšķirību iemesli

Nosakot kadastralo vērtību, ka objekts tiek fiksēta konkrēta ēka. Ēku kadastralas vērtēšanas vajadzībam LR Valsts zemes dienests apzina un analizē nekustama īpašuma pirkumu cenu, nomas maksu un citu ar nekustama īpašuma tirgu saistītu informaciju.
Nosakot būves bilances vērtību, ka objekts tiek fiksēta būve, kuras sastava ir ne tikai ēka, bet arī ar to saistītas inženierbūves – asfaltētie vai betonētie celiņi un laukumi, apakšzemes izbūves (raksturīgi degvielas uzpildes stacijam), objekta labiekartošanas dekoratīvie elementi, dažadi skulpturali veidojumi, teritorijas izgaismojums, atsevišķos gadījumos arī iekartas. Būvju bilances vērtība par konkrēto būvi veidojas ka summa no būves sastava esošo ēku, inženierbūvju, inženierkomunikaciju u.c. vērtībam, kuras gramatvedības uzskaitē parasti atsevišķi neuzskaita.

Pastav principialas atšķirības nolietojuma noteikšana:
• Kadastralaja vērtēšana ēkas nolietojums tiek noteikts pēc konstatēta ēkas faktiska nolietojuma (procentos)
• Būvju bilances vērtības noteikšana vērtības samazinajums tiek aprēķinats pēc normatīvajos dokumentos noteiktajiem pamatlīdzekļu amortizacijas atskaitījuma procentiem atkarība no ēkas kalpošanas laika, neņemot vēra faktisko nolietojumu

Jaunuzceltajiem un rekonstruētajiem objektiem:
• Bilances vērtība balstas uz būvizmaksam un nav atkarīga no realas situacijas un izmaiņam nekustama īpašuma tirgū, ēkas atrašanas vietas
• Kadastrala vērtība balstas uz nekustama īpašuma tirgus izpētes rezultatiem un būvizmaksu ietekme taja ir maza

Ēkas kadastralas vērtības un būves inventarizacijas vērtības atšķirību iemesli

Nosakot būves inventarizacijas vērtību, ka vērtēšanas objekts tiek fiksēta būve. Kadastralaja vērtēšana – objekts ir ēka. Būves inventarizacijas vērtība atšķiras no ēkas kadastralas vērtības sekojošu iemeslu dēļ:
• Inventarizacijas vērtība balstas uz būvizmaksu vērtību, kas koriģēta ar korekcijas koeficientiem
• Inventarizacijas vērtības noteikšana pielietoti nekustama īpašuma tirgus imitacijas principi pēc stavokļa uz 1999. gadu
• Kadastrala vērtība balstas uz nekustama īpašuma tirgus analīzes rezultatiem un būvizmaksu vērtības ietekme taja ir maza

Likuma „Par nekustama īpašuma nodokli” inventarizacijas vērtība ir noteikta ka vērtība, pēc kuras nekustama īpašuma nodokli aprēķina tikai parejas perioda, ja netiek sastadīta bilances vērtība.