CATEGORII DOCUMENTE |
Bulgara | Ceha slovaca | Croata | Engleza | Estona | Finlandeza | Franceza |
Germana | Italiana | Letona | Lituaniana | Maghiara | Olandeza | Poloneza |
Sarba | Slovena | Spaniola | Suedeza | Turca | Ucraineana |
DOCUMENTE SIMILARE |
|
Virusi ir programmas kuras var iesakņoties failos (ka arī citos objektos) un vairoties datora darba laika
Pirmie gadījumi, kad tika fiksēti masveida datoru bojajumi ar vīrusiem, attiecas uz 1987.gadu: 'Pakistana' vīruss Brain tikai ASV inficēja 18000 datorus. o vīrusu izveidoja braļi Alvi (ka viņi apgalvoja, ta viņi gribēja cīnīties pret nelicencēto programmatūru; braļi izstradaja vīrusu un saka pardot inficētas ar o vīrusu piratiskas programmatūras kopijas).
Pēc tam vīrusu skaits lavīnveidīgi pieaug. Apmeklējot kadu web-lapu, veltītu cīņai pret vīrusiem (piemēram, www.anti-virus.by/press/viruses/), var pamanīt, ka tagad ik diena paradas vairaki jauni vīrusi.
Cīņai pret vīrusiem pielieto ne tikai antivīrusu programmas, bet arī juridiskus pasakumus. Piemēram, amerikaņu students Morriss tika sodīts ar nosacītu ieslodzīanu (2 gadi), sabiedriskiem darbiem (400 st.) un naudas sodu (10 000$) par vīrusa izveidoanu un izplatīanu tīkla Internet. Datorvīrusa-tarpa Blaster.F autoram (2004. g., Rumanija) draud ieslodzīana cietuma līdz 15 gadiem.
Datoru vīrusus var klasificēt pēc adam pamatīpaībam:
dzīves vide
algoritma īpaības
destruktīvas postoas iespējas
Pēc dzīvas vides izķir adus vīrusus
faila vīrusi
ielades vīrusi
makrovīrusi
tīkla vīrusi
Faila vīrusi var iesakņoties failos, izmantojot daadas metodes īs vīrusu tips ir visizplatītakais vai nu izveidot failus-dubultniekus kompanjon-vīrusi
Ielades vīrusi ieraksta savu ķermeni vai nu diska/disketes ielades sektora (boot-sektors vai nu uz cieta diska sektora ar sistēmas ieladētaju (Master Boot Record).
Makrovīrusi inficē failus-dokumentus un elektroniskas tabulas
Tīkla vīrusi savai izplatīanai izmanto datoru tīklu protokolus un komandas, izplatas pa tīklu pai no sevis (neizmantojot failus).
Iespējami ari vīrusi, kuri izmanto daadas iespējas, piemēram, faila-ielades vīrusi inficē gan failus, gan disku ielades sektorus.
2. Pēc algoritma īpaībam var izdalīt
adus vīrusu tipus:
rezidenti
izmantojoi stels-algoritmus
paifrējoie un polimorfi
izmantojoi nestandarta paņēmienus
Rezidents vīruss, inficējot datoru, operatīvaja atmiņa atstaj savu rezidentu daļu, kura vēlak parķer operētajsistēmas ziņojumus citiem objektiem un iesakņojas tajos.
Rezidenti vīrusi atrodas atmiņa un ir aktīvi līdz pat datora izslēganai vai nu līdz operētajsistēmas parladēanai. Nerezidenti vīrusi neinficē datora atmiņu un tapēc aktivizējas tikai noteikta ierobeota laika.
Stels-algoritmu izmantoana ļauj vīrusiem pilnīgi vai daļēji paslēpties sistēma. Vīrusi biei izmanto stels-algoritmus, kas parķer lasīanas-ierakstīanas operētajsistēmas vaicajumus inficētiem objektiem un 'arstē' tos uz kadu laiku vai nu parada neinficētus informacijas fragmentus vīrusa ķermeņa vieta.
Paifrēanu un polimorfismu izmanto gandrīz visi vīrusu tipi, lai maksimali sareģīt vīrusa atklaanas procedūru. Polimorfus vīrusus (polymorphic) ir ļoti grūti atklat, jo tie nesatur signatūras (ados vīrusos nav neviena pastavīga koda fragmenta).
Daadus nestandarta paņēmienus biei izmanto, lai pēc iespējas dziļak paslēpt vīrusu OS kodola, pasargat no atklaanas ta rezidentu kopiju, sareģīt arstēanu utt.
3. Pēc destruktīvam iespējam vīrusus var sadalīt uz adam grupam:
nosacīti nekaitīgi, praktiski neka neietekmējoi datora darbu (izņemot brīvas vietas uz diska samazinaanu);
nebīstami, kas ierobeojas ar brīvas vietas uz diska samazinaanu un specefektiem (paradas jautri ziņojumi, zīmējumi un/vai skaņas);
bīstami vīrusi var nopietni traucēt datora darbu un bojat informaciju
ļoti bīstami kuru algoritmi noteikti satur procedūras, kas var novest līdz programmas bojajumiem, iznicinat datus, izdzēst sistēmas informaciju, nepiecieamu datora darbam un pat (ja ticēt baumam) fiziski bojat datora sastavdaļas.
Pat gadījuma, ja vīrusa algoritma nav procedūru, paredzētu sistēmas bojaanai, o vīrusu nevar viennozīmīgi uzskatīt par nekaitīgu, jo tas, inficējot datoru, var izraisīt neparedzētas un dareiz katastrofiskas sekas. Lieta ir tada, ka vīruss, ka arī jebkura cita programma, var saturēt kļūdas, un rezultata sabojat gan failus, gan diska sektorus.
Vīrusu piemēri
OneHalf saime
Ļoti bīstami rezidenti failu-ielades polimorfi vīrusi.
Ieladēanas laika inficē cieta diska ielades sektoru un ieraksta savu ķermeni COM un EXE failos. Ieladējot datoru no inficēta cieta diska, vīruss ifrē divus pēdējus diska cilindrus, nakamreiz - vēl divus utt. Kad ifrēto datu apjoms parsniedz pusi, vīruss izvada paziņojumu: Dis is one half. Līdz īm lietotajs nevar pamanīt, ka viņa dati iz sabojati, jo vīruss pēc nepiecieamības atifrē tos. Ar nepareizu arstēanu var zaudēt visu informaciju uz diska.
HappyEnd.1536
Ļoti bīstams rezidents ifrēts vīruss. Ieraksta sevī COM un EXE failos No .V līdz .V formatē cieto disku un paziņo
Decryption Defence
This is Happy End.
Please turn off your computer.
Hymn saime
Ļoti bīstami rezidenti vērusi. Ieraksta sevī COM un EXE failos Ja mēnea numurs sakrīt ar datumu (piemēram, 1.I, 2.II, ) vīruss iznicina sistēmas informacijas fragmentus ielades sektora uz diska C:, atskaņo PSRS himnu un izvada paziņojumu: # USSR ViruSoft (c) v1. 1990 #
MyDoom
Tarps, kas ļoti atri izplatas tīkla. Vīruss var sabojat informacijas aizsardzības sistēmu, paralizē serveru darbu. 2004.g. janvara beigas dau dienu laika vīruss inficēja vairak ka 500 000 datorus visa pasaulē; katra ceturta e-mail vēstule tika inficēta ar o vīrusu, finansu zaudējumi - simtiem miljonu dolaru.
Antivīrusu programmas
Antivīrusu programmas paredzētas datora aizsargaanai no inficēanas, vīrusu atklaanai un inficēto failu un disku arstēanai. Diemēl, nav un nevar būt tadu antivīrusu programmu, kas varētu garantēt simtprocentīgu aizsardzību no vīrusiem (apgalvojumus par tam var novērtēt ka negodīgu reklamu vai profesionalisma trūkumu). Absolūtas antivīrusu programmas neiespējamību matematiski pieradīja Freds Koens (pamatojoties uz galīgo automatu teoriju).
Antivīrusu programmu piemēri
ADINF, AIDSTEST, DrWeb
AIDSTEST un DrWeb - pagajuos gados laba antivīrusu programma, kuru labprat izmantoja Krievijas lietotaji
Oficiala web-lapa: https://www.dials.ccas.ru
AVP
Viena no labakam antivīrusu programmam pasaulē, droa un jaudīga. Populara gan Krievija, gan citas valstīs.
https://www.avp.ru
SCAN (McAfee)
Viena no popularakam programmam. Ir shareware-versijas, kurus var paņemt Interneta bez maksas. Kvalitate varētu būt arī labaka.
https://www.mcafee.ru
NAV (Symantec)
Viena no popularakam programmam. Kvalitate - viduvēja.
https://www.symantec.com
Pasakumi datora aizsargaanai no vīrusiem
instalēt licencēto antivīrusu programmu
sistematiski atjaunot antivīrusu programmu (datu bazi)
sistematiski parbaudīt informacijas nesējus jo seviķi CD un disketes ar nezinamas izcelsmes informaciju
dzēst aizdomīgas e-mail vēstules no nepazīstamiem autoriem, tos neatverot
Diemēl, pilnīga droība iespējama tikai ja dators ir vienmēr izslēgts
Literatūra un URL:
https://db.mpei.ac.ru/tokar/virus/avp/avp%20virus%20encyclopedia/
Politica de confidentialitate | Termeni si conditii de utilizare |
Vizualizari: 1821
Importanta:
Termeni si conditii de utilizare | Contact
© SCRIGROUP 2024 . All rights reserved